Biežāk uzdotie jautājumi par 2023. gada stresa testu

Frankfurtē, 2023. gada 28. jūlijā

Kas ir 2023. gada Eiropas mēroga stresa tests? Kāds ir tā mērķis?

ES mēroga stresa testā, izmantojot 2022. gada datus, tiek analizēts, kā nākamo triju gadu laikā līdz 2025. gada beigām attīstīsies banku kapitāla stāvoklis pamatscenārija un nelabvēlīga scenārija gadījumā. Stresa tests veido vienotu analītisko ietvaru, ko uzraugi, bankas un citi tirgus dalībnieki var izmantot, lai salīdzinātu un novērtētu, cik ES bankas ir noturīgas pret katrai konkrētajai valstij raksturīgiem ekonomiskajiem satricinājumiem.

ECB izmantos stresa testa rezultātus, lai novērtētu atsevišķu banku 2. pīlāra kapitāla vajadzības uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesa (Supervisory Review and Evaluation Process; SREP) kontekstā. Kvalitatīvie rezultāti tiks ietverti SREP riska pārvaldības daļā. Tādējādi tie ietekmēs 2. pīlāra prasības (Pillar 2 requirement; P2R) noteikšanu. Kvantitatīvie rezultāti būs svarīgākā informācija, kas tiks izmantota, nosakot 2. pīlāra norādes (Pillar 2 guidance; P2G) un – pirmo reizi – sviras rādītāja P2G.

Stresa testa uzdevums ir stiprināt tirgus disciplīnu, atklājot konsekventu un detalizētu informāciju atsevišķu banku līmenī un tādējādi parādot kopējo šoku ietekmi uz bilancēm. Uzraudzības stresa testi neaizstāj banku iekšējos stresa testus, kuru pamatā ir scenāriji, kas īpaši pielāgoti to konkrētajiem risku profiliem un ievainojamības aspektiem.

Kā tiek veidotas euro zonas banku izlases ES mēroga stresa testā un paralēlajā ECB stresa testā?

Bankas, kas piedalās EBI koordinētajā ES mēroga stresa testā, tiek izvēlētas tā, lai aptvertu aptuveni 75 % no euro zonas banku aktīviem. Tiek iekļautas tādas bankas, kuru aktīvu apjoms izlases veidošanas laikā ir vismaz 30 mljrd. euro. Taču ir iespējams, ka bankas ar konkrētiem uzņēmējdarbības modeļiem netiek iekļautas izlasē, ja tiek uzskatīts, ka ES mēroga stresa testa metodoloģija ir mazāk piemērota to noturības un kapitāla pietiekamības novērtēšanai. 2023. gadā EBI izlasē kopumā tika iekļautas 57 tiešā ECB uzraudzībā esošas euro zonas bankas.

ECB paralēli veica savu stresa testu tās tiešā uzraudzībā esošajās mazākajās bankās, kuras attiecīgi neietilpa EBI izlasē. 2023. gadā stresa testā kopumā piedalījās 41 banka.

Dažas tiešā uzraudzībā esošās bankas nepiedalījās nevienā no šiem stresa testiem. Tas notika, piemēram, ja tās bija ES mēroga testā ietvertu Vienotajā uzraudzības mehānismā neiesaistītu valstu banku meitasuzņēmumi vai filiāles. Banku varēja neiekļaut stresa testā arī tad, ja tā tobrīd tika pārstrukturēta vai piedalījās apvienošanās vai pārņemšanas procesā.

Kāda informācija ir pieejama par rezultātiem?

Eiropas Banku iestāde (EBI) publicē detalizētus rezultātus par atsevišķām bankām, kas iekļautas ES mēroga stresa testā.

Attiecībā uz bankām, kas piedalās paralēlajā VUM stresa testā, ECB publicē apkopotus rezultātus un atsevišķu konkrētu banku informāciju. Informācija par šo izlasi tiek publicēta, pamatojoties uz proporcionalitātes principu, ņemot vērā, ka šīs bankas ir mazākas nekā ES mēroga testā iekļautās bankas.

Kāda būs ECB pieeja attiecībā uz tām bankām, kurām nelabvēlīgā scenārijā konstatēts (būtisks) kapitāla deficīts?

2023. gada stresa tests, līdzīgi kā iepriekšējos gados, nav eksāmens, kas jānokārto. Tāpēc nav runa par deficītu parastajā nozīmē. Taču stresa tests sniedz svarīgus datus, kuri tiks izmantoti SREP lēmumos par katru banku. Praksē tas nozīmē, ka stresa testa rezultāti (īpaši dati par kapitāla samazinājuma līmeni) tiks izmantoti kā sākumpunkts P2G noteikšanai (kā izklāstīts EBI pamatnostādnēs par SREP un uzraudzības stresa testiem).

Saskaņā ar šo pieeju bankas, kurām nelabvēlīga scenārija gadījumā konstatēts (būtisks) kapitāla samazinājums, pamatā var sagaidīt, ka tām tiks noteiktas augstākas P2G, nekā bankām, kuru rezultāti ir labāki.

Gadījumos, kad būtisks kapitāla samazinājums norāda uz īpašiem riskiem noteiktās darbības jomās, kopējās uzraudzības komandas, pamatojoties uz šo informāciju, ar konkrētu uzraudzības iniciatīvu un – atbilstošos gadījumos – pasākumu palīdzību veic turpmāku darbu, lai nodrošinātu šo risku atbilstošu pārvaldību.

Kā stresa testa rezultāti tiek ņemti vērā SREP?

Stresa testa rezultāti tiek izmantoti SREP gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi.

1. Kvantitatīvie rezultāti

• P2G noteikšanas metodoloģijā izmantota divu soļu pieeja. Pirmajā solī banka tiek iekļauta atbilstošā grupā, pamatojoties uz tās uzraudzības stresa testa laikā konstatēto maksimālo pirmā līmeņa pamata kapitāla samazinājumu. Grupas veidotas, pamatojoties uz jaunāko uzraudzībā gūto pieredzi, VUM riska toleranci un stresa testu rezultātu statistisko analīzi. Otrajā solī kopējās uzraudzības komandas, balstoties uz savu ekspertu vērtējumu, koriģē P2G atbilstoši katras bankas profilam. Kopējās uzraudzības komandas var to koriģēt attiecīgās grupas diapazona ietvaros un izņēmuma gadījumos – ārpus tā.
• 2023. gada SREP ietvaros ECB pirmo reizi izmantos jaunu P2G noteikšanas metodoloģiju, lai novērstu pārmērīgas sviras risku. Šo kapitāla norāžu mērķis ir nodrošināt, lai banku pašu kapitāls varētu absorbēt potenciālos zaudējumus, kas var rasties stresa scenāriju rezultātā. Sviras rādītāja P2G noteikšanai ECB kā sākumpunktu izmantos sviras rādītāja aplēses stresa testa nelabvēlīgas attīstības scenārijā un izmantos līdzīgu divu soļu procesu, kā aprakstīts iepriekš P2G gadījumā. Sviras rādītāja P2G piemēro tikai noteiktām iestādēm, piemēram, ja prognozētais sviras rādītājs noslīd zem vispārējās sviras rādītāja prasības.

2. Kvalitatīvie rezultāti

• Stresa tests daudzos veidos sniedz uzraugiem ieskatu par bankas riskiem un ievainojamību, kā arī par tās riska pārvaldības spējām. Kopējās uzraudzības komandas, SREP kontekstā veicot bankas iekšējās pārvaldības un risku vadības novērtējumu, kas gala rezultātā ietekmē P2R aprēķināšanu, ņem vērā dažādus aspektus. Šie aspekti ietver, piemēram, datu savlaicīgumu un precizitāti, kā arī saņemtās informācijas kvalitāti. Līdzīgā veidā kvantitatīvos rādītājus, kas tiešā veidā iegūti no datiem, kopējās uzraudzības komandas var izmantot kā izmērāmus kritērijus, lai novērtētu bankas darbības rezultātus, piemērojot četru līmeņu vērtēšanas sistēmu. Tiek mērīta gan banku spēja izpildīt datu sniegšanas prasības, gan arī to atsaucība visā stresa testa veikšanas laikā. Turklāt kopējās uzraudzības komandas veic banku darbības kvalitatīvu novērtējumu stresa testa kvalitātes nodrošināšanas cikla laikā.

Piezīmes

• Banku prognozes 2023. gada stresa testā tika aprēķinātas, pamatojoties uz grāmatvedības noteikumiem, kas bija piemērojami ar 2022. gada 31. decembri. Tā kā 17. SFPS grāmatvedības standarts apdrošināšanas jomā stājās spēkā tikai 2023. gada 1. janvārī, tas netika ņemts vērā novērtējumā. Lai nodrošinātu pietiekamu caurredzamību, EBI tomēr ir norādījusi uz atsevišķiem ārpusbilances posteņiem, kas ietver 17. SFPS ietekmi. Tam vajadzētu veicināt stresa testa rezultātu un attiecīgo kapitāla rādītāju salīdzināšanu, sākot ar 2023. gada 1. janvāri. Tomēr attiecībā uz šiem ārpusbilances posteņiem nav veikta tāda pati rūpīga kvalitātes kontrole, kādu kompetentās iestādes veikušas attiecībā uz citiem publicētajiem stresa testu datiem.