ECB veiktā plaša mēroga pārbaude veicina banku iekšējo modeļu uzticamību un salīdzināmību

2021. gada 19. aprīlī

• ECB novērtēja iekšējos modeļus, ko bankas izmanto riska svērto aktīvu aprēķināšanai saistībā ar kredītrisku, tirgus risku un darījuma partnera kredītrisku.
• Šajā plaša mēroga pārbaudē tika vērtēts, vai bankas izpilda noteikumus un konsekventi piemēro iekšējos modeļus.
• Pārbaudes rezultātā riska svērto aktīvu apjoms pēdējo triju gadu laikā palielinājās par 275 mljrd. euro un bankas tika aicinātas veikt vairāk nekā 5000 korekciju.

Eiropas Centrālā banka (ECB) šodien publicēja iekšējo modeļu mērķpārbaudes (TRIM) rezultātus. Lielas un sarežģītas bankas, nosakot savus riska svērtos aktīvus, uz kuriem balstās banku nepieciešamā kapitāla apjoma aprēķins, parasti zināmā mērā izmanto iekšējos modeļus.

Pārbaudes mērķis bija nodrošināt, lai iekšējie modeļi atbilstu noteikumiem un to rezultāti atšķirtos tikai tad, ja atšķiras pamatā esošie riski. Citiem vārdiem runājot, TRIM samazināja ar riskiem nesaistītas modeļu rezultātu atšķirības. TRIM, kuras ietvaros tika veiktas 200 klātienes pārbaudes 65 nozīmīgajās bankās, kas izmanto iekšējos modeļus, bija vērienīgākais projekts, kas līdz šim īstenots ECB banku uzraudzības jomā.

"Šis plaša mēroga pasākums – lielākais ECB īstenotais projekts – palīdz panākt vienlīdzīgus noteikumus Eiropas banku vidū, nodrošinot, ka iekšējie modeļi ir uzticami un to rezultāti ir salīdzināmi," atzīmēja ECB Uzraudzības valdes priekšsēdētājs Andrea Enria (Andrea Enria). "Tas pierāda, ka iekšējo modeļu konsekvents pielietojums ir iespējams pat tik plašā uzraudzības jomā kā banku savienība. Bankas darīs visu nepieciešamo, lai novērstu trūkumus un panāktu pilnīgu atbilstību prasībām. Mūsu norādījumi par iekšējiem modeļiem šajā jomā būs tām atbalsts."

ECB apkopoja vairāk nekā 5000 konstatējumu un pieņēma saistošus uzraudzības pasākumus, aicinot bankas noteiktos termiņos veikt korektīvas darbības. TRIM ietvaros noteikto pasākumu rezultātā pārbaudīto iekšējo modeļu aptvertie riska svērtie aktīvi palielinājās par 12% jeb aptuveni 275 mljrd. euro. Citiem vārdiem runājot, tā kā TRIM gaitā atklājās, ka banku riski pārsniedz to iepriekšējās aplēses, banku, kuras izmanto iekšējos modeļus, kopējā pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītāji laikā no 2018. līdz 2021. gadam TRIM rezultātā vidēji saruka par aptuveni 70 bāzes punktiem.

TRIM apliecināja, ka bankas var turpināt izmantot iekšējos modeļus riska svērto aktīvu aprēķināšanai ar nosacījumu, ka tās noteiktajos termiņos novērš atklātos trūkumus, tādējādi atjaunojot pilnīgu atbilstību tiesību aktu prasībām. Nākotnē bankām vajadzēs turpināt ieguldīt līdzekļus augstas kvalitātes modeļos. Tāpēc ir īpaši svarīgi, lai bankas vēl vairāk nostiprinātu savas iekšējās validācijas funkcijas. Savukārt ECB turpinās īstenot prasīgu uz riskiem balstītu iekšējo modeļu uzraudzību, lai nodrošinātu, ka bankas pastāvīgi pilda šādu modeļu izmantošanai noteiktās prasības.

Nevainojami iekšējie modeļi ir drošas risku pārvaldības pamats. Nodrošinot modeļu atbilstību tiesību aktu prasībām, bankas būs labāk sagatavotas risku pārvaldīšanai parastos tautsaimniecības apstākļos un ārkārtas satricinājumu pārvarēšanai.

Lai saņemtu papildinformāciju, plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus lūdzam vērsties pie Fransuā Peiratū (François Peyratout; tālr.: +49 172 8632 119).

Piezīmes.

• Banka savu riska svērto aktīvu aprēķināšanai var izmantot nevis standartizētas formulas, bet iekšējos modeļus.
• Ja banka vēlas savu riska svērto aktīvu aprēķināšanai izmantot iekšējos modeļus, tai vispirms jāsaņem ECB banku uzraudzības sākotnējā atļauja. Pēc tam banku iekšējie modeļi pakļauti iekšējo modeļu pārbaudēm (piemēram, tādām pārbaudēm, kādas tika veiktas TRIM projekta ietvaros) un ECB banku uzraudzības īstenotam pastāvīgam modeļu monitoringam. Tādā veidā uzraugi pārliecinās, vai bankas atbilst iekšējo modeļu izmantošanas prasībām.
• TRIM tika uzsākta 2016. gadā kā vienreizējs liela mēroga pasākums, lai novērstu iespējamās komplicētu iekšējo modeļu izmantošanas rezultātā radušās neatbilstības un mazinātu nevēlamas (t.i., ar riskiem nesaistītas) modeļu rezultātu atšķirības.