ECB aicina iesniegt komentārus saistībā ar ECB pamatnostādnes projektu par kavētu kredītsaistību būtiskuma robežvērtību mazāk nozīmīgām iestādēm

2020. gada 20. janvārī

• Būtiskuma robežvērtība mazāk nozīmīgām iestādēm tiek noteikta, lai visa Vienotā uzraudzības mehānisma ietvaros nodrošinātu konsekvenci un vienlīdzīgus nosacījumus attiecībā uz nozīmīgām iestādēm un mazāk nozīmīgām iestādēm.
• Pamatnostādnē būs noteikta absolūtā komponente un relatīvā komponente.
• ECB aicina nozares pārstāvjus iesniegt komentārus līdz pirmdienai, 2020. gada 17. februārim.

Eiropas Centrālā banka (ECB) šodien publicēja ECB pamatnostādnes projektu par kavētu kredītsaistību būtiskuma robežvērtības noteikšanu mazāk nozīmīgām iestādēm (MNI).

Robežvērtība tiks noteikta valstu kompetentajām iestādēm adresētas ECB pamatnostādnes veidā, Vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) ietvaros paredzot visām MNI vienotu būtiskuma robežvērtību gan riska darījumiem ar privātpersonām, gan riska darījumiem, kas nav riska darījumi ar privātpersonām, neatkarīgi no kapitāla prasību aprēķināšanai izmantotās metodes. Būtiskuma robežvērtība ietvers absolūto komponenti, kas izteikta kā konkrēts maksimālais apmērs attiecībā uz visu kavēto summu, kuras parādnieks ir parādā, kopsummu, un procentuālā izteiksmē izteiktu relatīvo komponenti, kas atspoguļo kavēto kredītsaistību apmēra attiecību pret visu bilancē iekļauto to riska darījumu kopsummu, kuri attiecībā pret šo parādnieku pastāv šai kredītiestādei, tās mātessabiedrībai vai jebkurai tās meitassabiedrībai.

MNI noteiktā būtiskuma robežvērtība izstrādāta saskaņā ar definīciju, ko ECB sniegusi attiecībā uz nozīmīgajām iestādēm (NI) Regulā (ES) 2018/1845. Šādi tiks nodrošināts veids, kā visām MNI un visa VUM ietvaros konsekventi definēt riska darījumus, kam iestājusies saistību neizpilde, tādējādi uzlabojot salīdzināmību.

Komentārus var iesniegt līdz pirmdienai, 2020. gada 17. februārim. Saņemtie komentāri tiks ņemti vērā, izstrādājot ECB pamatnostādnes galīgo versiju. Pamatnostādnes projekts kopā ar atbildēm uz bieži uzdotiem jautājumiem pieejams ECB banku uzraudzībai veltītajā interneta vietnē.

Lai saņemtu papildinformāciju, plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus lūdzam vērsties pie Filipa Rispala (Philippe Rispal; tālr. +49 69 1344 5482).

Piezīmes.

Saskaņā ar kapitāla prasību regulas (Regula (ES) Nr. 575/2013) 178. panta 2. punkta d) apakšpunktu valsts kompetentajām iestādēm jānosaka robežvērtība, attiecībā pret kuru tiek vērtēts kavētas kredītsaistības būtiskums, identificējot parādnieka saistību neizpildi attiecībā pret visām parādnieka saistībām un atsevišķu kredītiespēju līmenī.

Nosakot būtiskuma robežvērtību, kompetentajām iestādēm jāņem vērā Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2018/171 noteikumi attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par kavētu kredītsaistību būtiskuma robežvērtību.

Kā nozīmīgo kredītiestāžu uzraudzības kompetentā iestāde ECB izmantojusi šo izvēles iespēju, pieņemot Regulu (ES) 2018/1845 (ECB/2018/26).

Lai gan par atbilstošo izvēles iespēju un rīcības brīvības izmantošanu attiecībā uz MNI pamatā atbildīgas valstu kompetentās iestādes, ECB saskaņā ar Regulā (ES) Nr. 1024/2013 (VUM regula) noteikto pārraudzības lomu atbilstošos gadījumos tiecas uz konsekvences veicināšanu izvēles iespēju un rīcības brīvības izmantošanā gan attiecībā uz NI, gan MNI. Šajā nolūkā ECB var veikt dažādus pasākumus, t.sk. pieņemt valstu kompetentajām iestādēm adresētas pamatnostādnes, lai nodrošinātu VUM efektīvu un konsekventu darbību (VUM regulas 6. panta 5. punkta a) un c) apakšpunkts).