ECB banku uzraudzības jomā tiek publicēti UPNP 2016. gada rezultāti un ieteikumi par dividendēm un atalgojuma mainīgo daļu 2017. gadā

• UPNP 2016. gada rezultāti liecina par pamatā stabilu kapitāla pieprasījumu 2017. gadā; pārmaiņas atsevišķu banku līmenī atspoguļo to riska profila pārmaiņas.
• ECB UPNP ietvaros arī noteica likviditātes un kvalitatīvus pārvaldības pasākumus.
• Ieteikumi par dividenžu sadali un atalgojuma mainīgo daļu 2017. gadā atspoguļo 2016. gada pieeju.

Eiropas Centrālā banka (ECB) šodien publicēja otrā uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesa (UPNP) rezultātus par 2016. gadu. Kopējais kapitāla pieprasījums 2017. gadā tieši uzraudzītajām bankām joprojām ir salīdzināms ar 2016. gadu – vidējais rādītājs un mediāna ir aptuveni 10% no 1. līmeņa pamatkapitāla (CET1). CET1 ir bankas augstākās kvalitātes kapitāls, ko galvenokārt veido parastās akcijas, un tas izsaka bankas kapitāla kvalitāti.

"Šis uzraudzības pārbaužu cikls liecina, ka Eiropas banku uzraudzības rezultātā mūsu bankas kļūst drošākas. Izmantojot vienotu metodoloģiju, šis process ļauj katrai mūsu uzraudzītajai bankai sniegt konkrētas kvantitatīvas un kvalitatīvas norādes, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgu nosacījumu piemērošanu Eiropā," norādīja ECB Uzraudzības valdes priekšsēdētāja Daniela Nuī (Danièle Nouy).

Papildus kapitāla prasībām ECB UPNP ietvaros noteica arī likviditātes pasākumus. Tas tika veikts gadījumos, kad bankas pārāk daudz paļāvās uz īstermiņa banku finansējumu vai veica nepietiekamu risku pārvaldīšanu saistībā ar nodrošinājuma pārvaldību.

Likviditātes pasākumi ietvēra prasības bankām paaugstināt likviditātes seguma rādītāju virs regulējošām prasībām, dažos gadījumos nosakot konkrētu likvīdo aktīvu minimālo apjomu. ECB arī noteica kvalitatīvus pasākumus, lai kompensētu trūkumus pārvaldībā.

Aktualizēti ieteikumi par dividenžu sadali un atalgojuma politiku

ECB atsevišķi publicēja aktualizētus ieteikumus par dividenžu sadali un atalgojuma politiku, kas 2017. gadā jāpieņem attiecībā uz 2016. finanšu gadu. Abos gadījumos ECB saglabā vispārējo nostāju, bet ņem vērā regulējuma pārmaiņas, saskaņā ar kurām uzraudzības iestādēm jādiferencē 2. pīlāra kapitāla veidi, kam jābūt banku turējumā.

ECB sagaida, ka bankas, pieņemot lēmumu par atalgojuma un dividenžu sadales politiku, ievēros piesardzīgu, uz nākotni vērstu nostāju, lai varētu izpildīt visas kapitāla prasības, t.sk. UPNP rezultātus.

Lai saņemtu papildinformāciju, plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus lūdzam vērsties pie Utas Harnišfēgeres (Uta Harnischfeger; tālr. +49 69 1344 6321).

Piezīmes.

• Uzraudzības kapitāla prasības pamatojas uz katras bankas individuālo riska profilu.
• 1. pīlārs attiecas uz tiesību aktos noteikto minimālo kapitāla apjomu, kas jātur bankai.
• 2. pīlārs attiecas uz kapitālu, ko uzraudzības iestāde pieprasa bankai turēt, pamatojoties uz bankas riska profilu, risku pārvaldību un kapitāla plānošanu.
• 2016. gada UPNP procesā uzraudzības iestādēm pirmo reizi vajadzēja nošķirt 2. pīlāra prasības un 2. pīlāra norādījumus.
• 2. pīlāra prasības ir saistošas un to nepildīšana bankai var radīt tiešas juridiskas sekas.
• 2. pīlāra norādījumu neievērošana automātiski tiesvedību neizraisa. Tomēr ECB uzskata, ka bankām 2. pīlāra norādījumi būtu jāievēro.