ECB 2023. gadā saglabā stabilas kapitāla prasības, jo bankas joprojām ir noturīgas

2023. gada 8. februārī

• SREP rezultāti rāda, ka banku kapitāla un likviditātes pozīcijas ir stabilas un pelnītspēja uzlabojusies. To novērtējums pamatā nav mainījies.
• CET1: 2. pīlāra prasību vidējā svērtā vērtība ir 1.1% un salīdzinājumā ar pagājušo gadu nav mainījusies.
• CET1: kopējo prasību un norāžu vidējais svērtais rādītājs attiecībā uz CET1 pieaudzis no 10.4% līdz 10.7%, atspoguļojot makroprudenciālās uzraudzības politikas ietekmi.
• Kredītrisks un iekšējā pārvaldība joprojām ir galvenās uzraudzības darbību jomas.

Eiropas Centrālās banka (ECB) šodien publicējusi 2022. gada uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesa (SREP) rezultātus. Šajā procesā tiek sniegts vispārējs novērtējums par problēmām, ar kurām saskaras nozīmīgās iestādes, kā arī noteiktas attiecīgās kapitāla prasības un citi uzraudzības pasākumi, kas bankām jāizpilda nākamajā gadā, lai labāk risinātu šīs problēmas.

SREP norises laikā ekonomiskie apstākļi un finanšu tirgus dinamika sakarā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā pasliktinājās. Lai gan perspektīva visu gadu pavājinājās, procentu likmju kāpums uzlaboja pelnītspēju un kapitāla veidošanu. Bankas kopumā uzturēja stabilas kapitāla un likviditātes pozīcijas, un lielākajai daļai banku bija vairāk kapitāla, nekā būtu nepieciešams saskaņā ar iepriekšējā SREP cikla laikā noteiktajām kapitāla prasībām un norādēm. Arī SREP novērtējums pamatā nav būtiski mainījies.

"Bankas labi pārvarējušas Krievijas iebrukuma Ukrainā ekonomisko ietekmi, kas skaidrojams ar to spēcīgajām kapitāla un likviditātes pozīcijām, lielāku pelnītspēju un nepārtrauktu aktīvu kvalitātes uzlabošanos," uzsvēra ECB Uzraudzības valdes priekšsēdētājs Andrea Enria (Andrea Enria). "Tomēr izaicinājumi saglabāsies tik ilgi, kamēr karš turpināsies, un procentu likmju kāpuma ietekme rūpīgi jāuzrauga. Bankām jānovērš ilgstoši vērojamie trūkumi, īpaši riska kontroles un pārvaldības sistēmu jomā, un jāvērtē turpmākās norises, ievērojot piesardzību."

ECB 2022. gadā uzsāka vairākas iniciatīvas, kuru mērķis bija uzlabot banku reakciju uz vidēja termiņa strukturālajām pārmaiņām, piemēram, finanšu sistēmas digitalizāciju un pāreju uz zaļo ekonomiku. Šīs iniciatīvas bija vērstas uz to, lai iekļautu SREP klimata pārmaiņu un vides risku tematiskās pārbaudes un klimata stresa testa rezultātus. ECB uzsāka arī visas banku nozares zināšanu apkopošanas projektu, lai monitorētu digitālās transformācijas īstenošanu un uzņēmējdarbības modeļu pielāgošanu.

Attiecībā uz kopējo kapitāla apjomu noteikto ECB 2. pīlāra prasību (P2R) vidējais svērtais rādītājs nākamajam gadam atbilst iepriekšējo gadu prasībām (2.0% no riska svērtajiem aktīviem (RSA); 2022. gadā – 1.9%).

Attiecībā uz pirmā līmeņa pamata kapitālu (CET1) noteiktās 2. pīlāra prasības 2023. gadam arī kopumā nav mainījušās (1.1%).

Ņemot vērā, ka 2022. gadā netika veikts VUM mēroga kapitāla stresa tests, 2. pīlāra norādes (P2G) pamatā nav mainījušās (vidēji 1.3%).

2022. gada SREP rezultātā 24 bankām, kurām pirms 2019. gada 26. aprīļa izsniegto ienākumus nenesošo kredītu (INK) segums neatbilda ECB gaidām, tika noteiktas P2R papildu prasības attiecībā uz ienākumus nenesošiem riska darījumiem. Iestādes aicinātas nodrošināt trūkstošo kapitāla apjomu. Kopējais nepietiekamo INK uzkrājumu apjoms SREP cikla beigās veidoja 7 bāzes punktus no RSA. Bankas, kuras aktīvi risina ECB gaidām neatbilstoša seguma problēmu, 2023. gadā varēs ātri samazināt šo jauno papildu prasību apjomu, negaidot nākamo SREP novērtējumu.

Dažām bankām, kurām ir ļoti daudz riska darījumu ar lielu aizņemto līdzekļu īpatsvaru vai ļoti nepilnīgi riska kontroles mehānismi šajā jomā, P2R tika ietverta arī papildu kapitāla prasība.

ECB pirmo reizi SREP pārbaudē novērtēja pārmērīgas sviras risku. Mērķis bija identificēt bankas, kurām jāpiemēro kvalitatīvi pasākumi vai P2R attiecībā uz sviras rādītāju. Pēc novērtējuma ECB četrām bankām noteica kvalitatīvus pasākumus.

Kopējās kapitāla prasības un norādes turpmākajam periodam palielinātas vidēji līdz 15.0% no RSA (iepriekšējā SREP ciklā – 14.7% no RSA).

Kopējo CET1 kapitāla prasību un norāžu vidējais apjoms 2023. gadam palielinājies līdz aptuveni 10.7% no RSA (2022. gadā – 10.4%). 2022. gada 3. ceturkšņa beigās nozīmīgo iestāžu turējumā esošā CET1 kopapjoms bija vidēji 14.7% no RSA.

Kopējo kapitāla prasību un norāžu pieaugums galvenokārt atspoguļo nacionālo kompetento iestāžu noteiktās makroprudenciālās uzraudzības politikas ietekmi. Vairākas no tām 2022. gadā paziņoja par pretciklisko kapitāla rezervju un sistēmiskā riska rezervju palielināšanu, kas piemērojama ar 2023. gada sākumu. Vidējās apvienoto rezervju prasības, kas 2022. gada 1. ceturksnī bija 3.6% no RSA, 2023. gada 1. ceturksnī attiecīgi pieauga līdz 3.8% no RSA.

Vidējais kopējais SREP punktu vērtējums 2022. gadā kopumā nemainījās. 92% no aptvertajām bankām saņēma tādu pašu kopējo SREP punktu vērtējumu kā 2021. gadā. Atlikušajiem 8% banku punktu vērtējums pasliktinājās.

ECB noteica kvalitatīvus pasākumus galvenokārt iekšējās pārvaldības un kredītriska jomā. Šajās jomās uzraugi pārbaudīja banku iekšējā riska kontroles sistēmu vispārējo kvalitāti un banku vadības struktūru efektivitāti atbilstoši 2022.–2024. gadam noteiktajām uzraudzības prioritātēm.

Konstatējumi par iekšējo pārvaldību akcentēja bažas par vadības struktūru efektivitāti un sastāvu, to kolektīvo piemērotību un pārraudzības lomu. Risku pārvaldības jomā galvenās bažas saistītas ar to, ka bankām trūkst skaidrības par to riska apetīti un nav atbilstošas klimata pārmaiņu un vides risku novērtēšanas un pārvaldīšanas prakses.

ECB daudzās bankās konstatēja arī resursu trūkumu visās kontroles funkcijās (riska pārvaldības, atbilstības un iekšējā audita jomā). Vienlaikus daudzas bankas nebija pietiekami uzlabojušas savas riska datu apkopošanas un pārskatu sniegšanas spējas. Tas savukārt negatīvi ietekmēja datu kvalitāti un banku spēju sagatavot nestandarta pārskatus. IT vide daudzās bankās joprojām bija sadrumstalota un nesaskaņota, kas kavēja datu apkopošanu un pārskatu sniegšanu.

Karš Ukrainā arī vairojis operatīvo risku un IT/kiberdrošības risku pieaugumu, liekot bankām novērst ārpakalpojumu mehānismu un IT drošības un kibernoturības ietvaru trūkumus.

Neraugoties uz nepārtrauktu INK atlikuma samazināšanos, vairāk nekā pusei iesaistīto banku kredītriska vērtējums nemainījās. Bija vērojamas slēpta kredītriska pazīmes, jo 2. posma rādītāji saglabājās virs līmeņa, kāds bija pirms pandēmijas, bet 2. posma segums daudzām bankām noslīdēja zem pirmspandēmijas līmeņa. 2022. gada vērtējumu joprojām noteica ilgstoši nenovērstās risku kontroles nepilnības, īpaši saistībā ar kredītu klasifikāciju un EBI pamatnostādņu par aizdevumu iniciēšanu un uzraudzību īstenošanu.

Lai saņemtu papildinformāciju, plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus lūdzam vērsties pie Andreas Zizolas (Andrea Zizola; tālr. +49 170 2292502).

Piezīmes.

• SREP ir process, kura ietvaros uzraudzības iestāde reizi gadā pārbauda banku riskus un sagatavo kapitāla prasības un norādes katrai atsevišķai bankai (papildus likumā noteiktajām minimālajām kapitāla prasībām). SREP novērtē četrus galvenos elementus – uzņēmējdarbības modeļa dzīvotspēju un ilgtspēju, iekšējās pārvaldības un riska vadības piemērotību, kapitāla riskus un likviditātes un finansējuma riskus. Katram elementam piešķir punktu vērtējumu diapazonā no 1 līdz 4 (1 ir labākais vērtējums un 4 – sliktākais). Pēc tam šos vērtējumus apvieno, iegūstot kopējo punktu vērtējumu (kas arī ir robežās no 1 līdz 4).
• 2022. gada SREP novērtējuma cikla pamatā galvenokārt izmantoti 2021. gada beigu dati. 2022. gada SREP novērtējuma rezultātā pieņemtie lēmumi piemērojami 2023. gadā.
• Apvienoto rezervju prasības ietver kapitāla saglabāšanas rezerves, pretcikliskās kapitāla rezerves un sistēmiskās rezerves (sistēmiskās rezerves ietver globālu sistēmiski nozīmīgu iestāžu (G-SNI) rezerves, citu sistēmiski nozīmīgu iestāžu (C-SNI) rezerves un sistēmiskā riska rezerves) ir juridiskas prasības, ko nosaka ES Kapitāla prasību direktīva (CRD IV) vai valstu iestādes.
• Kapitāla apjoms, kam jābūt banku rīcībā SREP rezultātā, sastāv no divām daļām. Pirmo daļu veido 2. pīlāra prasības (Pillar 2 requirement; P2R), kas aptver tos riskus, kurus pietiekami nenovērtē vai neaptver 1. pīlāra prasības. Otro daļu veido 2. pīlāra norādes (Pillar 2 guidance; P2G), kas atspoguļo kapitāla līmeni, kuram jābūt bankas rīcībā, lai nodrošinātu pietiekamas rezerves spriedzes situācijās (ko konkrēti novērtē, pamatojoties uz uzraudzības stresa testa nelabvēlīgo scenāriju). P2R ir saistošas un to nepildīšana bankām var radīt tiešas juridiskas sekas, savukārt P2G neuzliek juridiskas saistības.
• Kopējās kapitāla prasības un norādes ir 1. pīlāra prasības + 2. pīlāra prasības + apvienoto rezervju prasības + 2. pīlāra norādes. Papildu informāciju par kapitāla kopuma sastāvu sk. uzraudzības metodoloģijā. Visi rādītāji atspoguļoti procentos no kopējiem riska svērtajiem aktīviem.
• 2. posma kredīti ietver aktīvus, kuru kredītrisks kopš sākotnējās atzīšanas ir būtiski palielinājies.