Bieži uzdotie jautājumi par ziņošanas procesu saistībā ar savstarpējo prasījumu ieskaita līgumu atzīšanu
Ziņošanas mērķis un tvērums
Ziņošanas procesa mērķis
Kāds ir ziņošanas procesa mērķis?
Ziņošanas procesa mērķis ir nodrošināt ECB vienotu informāciju par kredītiestāžu atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 295.–297. pantam, lai ECB būtu vieglāk veikt savu uzdevumu saistībā ar divpusējo savstarpējo prasījumu ieskaita līgumu atzīšanu par risku mazinošiem.
Vai ziņošanas process nosaka kādas jaunas būtiskas prasības papildus Regulas (ES) Nr. 575/2013 295.–297. pantā noteiktajām prasībām?
Nē, ziņošanas procesa nolūks nav ieviest kādas jaunas būtiskas prasības papildus Regulas (ES) Nr. 575/2013 295.–297. pantā noteiktajām prasībām.
Vai kredītiestādei jāziņo ECB, ja tā vairs nevēlas uzrādīt kādu konkrētu savstarpējo prasījumu ieskaita līguma vai darījuma partnera veidu kā risku mazinošu?
Nē, par šādiem gadījumiem nav jāziņo ECB.
Kāda ir ziņošanas procesa saikne ar citiem nozīmīgajām kredītiestādēm pašlaik noteiktajiem nacionālajiem ziņošanas procesiem?
Šis ziņošanas process aizstāj nozīmīgajām kredītiestādēm piemērojamo nacionālo ziņošanas praksi saistībā ar savstarpējo prasījumu ieskaita līgumu atzīšanu, bet neietekmē valstu tiesību aktos noteiktās ziņošanas prasības.
Jauni līgumu veidi, par kuriem jāziņo
Kādai jābūt kredītiestāžu pieejai esošajiem savstarpējo prasījumu ieskaita līgumu veidiem?
Kredītiestādēm nav jāziņo ECB par tiem savstarpējo prasījumu ieskaita līgumu veidiem, kuri pirms ziņošanas procesa piemērošanas uzsākšanas dienas jau atzīti par risku mazinošiem.
Vai kredītiestādei jāziņo ECB, ja tā konkrētā jurisdikcijā noslēdz ar konkrētu darījuma partnera veidu tāda veida jaunu savstarpējo prasījumu ieskaita līgumu, kādu tā jau izmanto kā risku mazinošu?
Par jaunu savstarpējo prasījumu ieskaita līgumu, kurš pieder pie tāda savstarpējo prasījumu ieskaita līgumu veida, kāds jau tiek izmantots kā risku mazinošs, ar attiecīgo konkrēto darījuma partnera veidu un attiecīgajā konkrētajā jurisdikcijā nav jāsniedz jauns ziņojums.
Konsolidācija
Vai ziņošanas process attiecas tikai uz pašas kredītiestādes noslēgtajiem līgumiem, vai arī uz tās meitasuzņēmumu un radniecīgo iestāžu noslēgtajiem līgumiem?
Ziņošanas process attiecas uz jebkuru jaunu savstarpējo prasījumu ieskaita līgumu veidu, kas tiks izmantots kā risku mazinošs līgums, visos konsolidācijas līmeņos, kas piemērojami attiecīgajai būtiskajai kredītiestādei, atbilstoši Regulai (ES) Nr. 575/2013. Pietiek ar to, ka ECB uzraudzītā nozīmīgā kredītiestāde augstākajā konsolidācijas līmenī ziņo ECB par visiem piemērojamajiem konsolidācijas līmeņiem. Lai izvairītos no šaubām, skaidrojam, ka par savstarpējo prasījumu ieskaita līgumiem, kurus noslēgušas iestādes, kas nav ECB uzraudzībā un neietilpst konsolidācijas tvērumā, attiecībā uz kuru ECB īsteno uzraudzību, nav jāziņo ECB.
Apstākļi, kas norāda uz nepieciešamību ziņot ECB
Kādi apstākļi norāda, ka kredītiestādei jāziņo ECB?
Uz nepieciešamību ziņot ECB norāda kredītiestādes nodoms izmantot jaunus savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita līgumu veidus un/vai jau atzītos savstarpējo prasījumu ieskaita līgumu veidus ar jauniem darījuma partneru veidiem tajā pašā jurisdikcijā vai jaunā jurisdikcijā (pēc ziņošanas procesa piemērošanas uzsākšanas dienas) kā risku mazinošus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 295.–298. pantu. Kad izpildītas Regulas (ES) Nr. 575/2013 296. un 297. panta prasības un sniegts paziņojums, kredītiestāde var uzrādīt attiecīgo savstarpējo prasījumu ieskaita līguma vai darījuma partnera veidu par risku mazinošu.
Ziņošanas norise
Kāds ir paziņojuma vēstules mērķis?
Kredītiestādei jānosūta ECB paziņojuma vēstule, lai apstiprinātu, ka tā izpildījusi Regulas (ES) Nr. 575/2013 296. un 297. panta prasības. Šī paziņojuma vēstule nav interpretējama kā kredītiestādes atzinums, kas ietver apstiprinājumu, ka ziņojumā norādītie savstarpējo prasījumu ieskaita līgumu veidi ir tiesiski īstenojami.
Kam jāparaksta paziņojuma vēstule?
Kredītiestāde var vadīties pēc savas iekšējās pilnvarojuma politikas. Ziņošanas process neietver konkrētas norādes par to, kam jāparaksta paziņojuma vēstule.
Vai paredzēts konkrēts ziņojuma nosūtīšanas veids?
Nav paredzēts kāds konkrēts ziņojuma nosūtīšanas veids. Paziņojuma vēstuli, piemēram, var nosūtīt e-pasta vēstulē kopējai uzraudzības komandai.
Dažu lietoto terminu skaidrojums
Darījuma partnera veida nozīme
Kāpēc kredītiestādei jāziņo ECB, ja tā vēlas izmantot kā risku mazinošu jau atzīta veida savstarpējo prasījumu ieskaita līgumu ar jaunu darījuma partnera veidu?
Informācija par darījuma partneri nepieciešama, lai nodrošinātu kredītiestādes apstiprinājumu, ka juridiskais atzinums attiecībā uz darījuma partnerim piemērojamajiem tiesību aktiem ietver darījuma partneru veidu, ar kuru noslēgto savstarpējo prasījumu ieskaita līgumu pirmo reizi paredzēts atzīt par risku mazinošu.
Vai ir kāda īpaša darījuma partneru klasifikācija, kas jāietver kredītiestādes paziņojumā ECB?
Nav noteikta īpaša klasifikācija darījuma partnera veidu identificēšanai, kas jāietver ziņojumā ECB. Vēstules veidnes 7. zemsvītras piezīmē sniegti tikai piemēri, kādi var būt darījuma partneru vispārējie veidi, par kuriem jāziņo. Ja kredītiestādei ir sava klasifikācijas sistēma, tā var šo klasifikāciju izmantot paziņojumā. Šādai klasifikācijas sistēmai jānodrošina atbilstība atbildē uz iepriekšējo jautājumu skaidrotajam mērķim.
Līguma veida nozīme
Kas ir savstarpējo prasījumu ieskaita līguma veids?
Savstarpējo prasījumu ieskaita līguma veids attiecas uz standarta savstarpējo prasījumu ieskaita līgumu, ko kredītiestāde izmanto vienam vai vairākiem darījuma partneriem. Šādu standarta līguma veidni var būt izstrādājušas banku vai nozares asociācijas (piemēram, Eiropas Banku federācija, Starptautiskā Mijmaiņas darījumu un atvasināto instrumentu asociācija, Starptautiskā Kapitāla tirgu asociācija, Nākotnes līgumu nozares asociācija utt.) vai pati kredītiestāde.
Lai izvairītos no šaubām, skaidrojam, ka termins "veids" nenozīmē, ka jānorāda, vai attiecīgais līgums atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 295. panta a) vai b) apakšpunktā sniegtajai definīcijai. Taču kredītiestādei jānorāda, vai attiecīgais līgums ir dažādu produktu līgums atbilstoši Regulas (ES) Nr. 575/2013 295. panta c) apakšpunktam.
Vai kredītiestādei jāziņo par visiem parakstītajiem savstarpējo prasījumu ieskaita līgumiem?
Nē. Tāda veida savstarpējo prasījumu ieskaita līgumus, kuri jau atzīti par risku mazinošiem (vai nu pirms ziņošanas procesa piemērošanas uzsākšanas dienas, vai par kuriem jau paziņots saskaņā ar jauno ziņošanas procesu), ar attiecīgo darījuma partneri un attiecīgajā jurisdikcijā var slēgt ar jauniem tāda paša veida darījuma partneriem un tajā pašā jurisdikcijā, nesniedzot paziņojumu.
Vai jau atzīta savstarpējo prasījumu ieskaita līguma veida regulējošo tiesību aktu pārmaiņu gadījumā šis savstarpējo prasījumu ieskaita līguma veids tiek uzskatīts par jaunu savstarpējo prasījumu ieskaita līguma veidu?
Jau atzīta savstarpējo prasījumu ieskaita līguma veida regulējošo tiesību aktu pārmaiņu gadījumā šis savstarpējo prasījumu ieskaita līguma veids tiek uzskatīts par jaunu savstarpējo prasījumu ieskaita līguma veidu un par to ir jāziņo.
Vai centrālo darījuma partneru noteikumi un nosacījumi ir savstarpējo prasījumu ieskaita līguma veids un, ja ir, tad kā par tiem jāziņo?
Centrālo darījuma partneru noteikumos un nosacījumos ietvertais klīringa dalības līgums kopā ar attiecīgajiem savstarpējo prasījumu ieskaita noteikumiem ir savstarpējo prasījumu ieskaita līguma veids, par kuru jāziņo, ja kredītiestāde vēlas to uzrādīt kā risku mazinošu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 298. pantu.
"Ieskaita pamatnoteikumi" un "ieskaita līguma pamatnoteikumu būtiskas pārmaiņas"
Kāpēc kredītiestādēm jāziņo ECB, ka tās veic jau atzīta savstarpējo prasījumu ieskaita līguma veida ieskaita pamatnoteikumu būtiskas pārmaiņas (vēstules veidnes 3. zemsvītras piezīme)?
Informācija par jau atzīta savstarpējo prasījumu ieskaita līguma ieskaita pamatnoteikumu (līguma nosacījumiem, kuri identificēti kā savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita noteikumu svarīgākie noteikumi) būtiskām pārmaiņām nepieciešama, lai nodrošinātu, ka Regulas (ES) Nr. 575/2013 296. panta b) apakšpunktā noteiktie juridiskie atzinumi atbilstoši aptver pārmaiņas jau atzītos savstarpējo prasījumu ieskaita līgumos.
Kādas jau atzīta savstarpējo prasījumu ieskaita līguma veida ieskaita pamatnoteikumu pārmaiņas uzskatāmas par būtiskām? Kas nosaka, vai šādas pārmaiņas ir būtiskas?
Jau atzīta savstarpējo prasījumu ieskaita līguma veida ieskaita pamatnoteikumu pārmaiņas ir būtiskas, ja kredītiestādes skatījumā (kuram nav obligāti jābalstās uz ārēju juridisku atzinumu) šādas pārmaiņas ietekmētu ieskaita atzinumos izteiktos spriedumus un to rezultātā attiecīgais juridiskais atzinums būtu jāaktualizē vai jāpieņem jauns juridiskais atzinums. Tas, vai pārmaiņas ir būtiskas, jānosaka kredītiestādes iekšējām funkcijām (piemēram, riska pārvaldības funkcijai, juridiskajai un/vai atbilstības nodrošināšanas funkcijai (atkarībā no apstākļiem)) atkarībā no iestādes procesiem.
Lai izvairītos no šaubām, par tādām ieskaita pamatnoteikumu pārmaiņām, kuras kredītiestādes skatījumā nav būtiskas vai kuras ir ieteiktas atzinumā, vai kuras aptver atzinums, un kuru gadījumā attiecīgi nav jāaktualizē vai jāpieņem jauns juridiskais atzinums saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 296. panta b) apakšpunktu, nav jāziņo ECB.
Kā jāziņo par ieskaita pamatnoteikumu būtiskām pārmaiņām?
Par ieskaita pamatnoteikumu būtiskām pārmaiņām jāziņo tā, it kā šis attiecīgās būtiskās pārmaiņas ietverošais savstarpējo prasījumu ieskaita līgums būtu jauns savstarpējo prasījumu ieskaita līguma veids. Tādējādi paziņojumā jānorāda visi atbilstošie atzinumi, t.sk. atzinumi, kas saņemti saistībā ar jebkurām būtiskām noteikta jumta līguma veida pārmaiņām.