INFORMĀCIJA PRESEI

Nākamais solis uz labāku Eiropu – banku uzraudzības izveide

Vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) Uzraudzības valdes priekšsēdētājas Danielas Nuī (Danièle Nouy) viedoklis,
kas 2014. gada 30. septembrī publicēts vairākos Eiropas laikrakstos

Pēc dažām nedēļām Eiropā banku savienības izveides ietvaros sāksies jauns banku uzraudzības laikmets – Eiropas Centrālā banka (ECB) 4. novembrī sāks 120 lielāko euro zonas banku grupu tiešu uzraudzību, aptverot vairāk nekā 85% banku aktīvu, kā arī netieši uzraudzīs aptuveni 3 400 mazākas kredītiestādes. Sadarbojoties ar valstu kompetentajām iestādēm Vienotajā uzraudzības mehānismā mūsu mērķis ir vairot iedzīvotāju un tirgu uzticību mūsu uzraudzībā esošo banku izturībai. Mēs arī vēlamies palīdzēt finanšu sektoram īstenot tā būtiskāko uzdevumu mūsdienu sabiedrībā – nodrošināt finansējumu reālajai tautsaimniecībai, nodrošināt finansējumu izaugsmei un, visbeidzot, veicināt jaunu darbvietu radīšanu. Tikai stabilas bankas, kas bauda iedzīvotāju un tirgu uzticību, var pienācīgi pildīt šo uzdevumu.

Mēs ECB zinām, ka iedzīvotāju un tirgu uzticēšanos bankām iespējams uzlabot tika tad, ja visiem ir skaidri mūsu darbības principi un vadmotīvi. Šajā nolūkā mēs publicējām vadlīnijas, kurās sīki skaidroti banku uzraudzības īstenošanas principi un procedūras. Vēlos jūs iepazīstināt ar šo vadlīniju būtiskākajām sastāvdaļām.

Varu personīgi solīt, ka mēs uzraudzību veiksim stingri un godīgi. Un mēs nebaidīsimies iejaukties, ja uzskatīsim to par nepieciešamu. Mēs būsim patiesi visas Eiropas uzraudzības iestāde, kurā pret visām valstīm būs vienlīdzīga attieksme. Šie principi tiks ievēroti visos mūsu organizācijas līmeņos, bet jo īpaši jaunā Vienotā uzraudzības mehānisma sirdī – kopējās uzraudzības komandās. Šīs komandas veiks banku ikdienas uzraudzību. Katru komandu vadīs ECB koordinators, kurš nedrīkst būs no tās valsts, kurā atrodas attiecīgās bankas galvenais birojs. Piemēram, galvenais par Crédit Agricole uzraudzību atbildīgais būs vācietis, Unicredit – francūzis, ABN AMRO – spānis. Tādējādi tiks veicināta jaunu perspektīvu izmantošana problēmu risināšanai un novērsta nevienlīdzīga attieksme. Kopumā kopējās uzraudzības komandas palīdzēs apvienot valstu uzraudzības iestāžu, kuras dēvē arī par valstu kompetentajām iestādēm, ECB speciālistus un zināšanas. Tādējādi būs iespējams izmantot 18 (drīzumā – 19) euro zonas valstu pieredzi. Laika gaitā notiks kopējo uzraudzības komandu locekļu rotācija – tā rezultātā visām bankām papildus tiks nodrošināta vienlīdzīga attieksme un visas dalībvalstis dalīsies pieredzē.

Neatkarīgas revīzijas grupas, ko dēvē par darba grupām pārbaudēm uz vietas, palīdzēs kopējām uzraudzības komandām, vācot padziļinātu informāciju tieši banku birojos un filiālēs. ECB arī izveidos ziņošanas mehānismu, lai dotu iespēju personām, kurām ir informācija par iespējamiem attiecīgās ES likumdošanas pārkāpumiem bankās, ziņot par šiem pārkāpumiem ECB. Šādi ziņojumi par pārkāpumiem ir efektīvs līdzeklis uzņēmējdarbības veikšanas pārkāpumu atklāšanai.

Mūsu izpildes nodrošināšanas un sankciju speciālisti izmeklēs iespējamos tieši piemērojamās ES likumdošanas, valstu likumdošanas, kas transponē ES direktīvas, vai ECB regulu un lēmumu pārkāpumus, kurus kopējās uzraudzības komandas ikdienas pārbaudēs atklājušas bankās, ievērojot caurredzamas izmeklēšanas un lēmumu pieņemšanas principus. Ja tiks pierādīts, ka pārkāptas regulējošās prasības un jāsoda kredītiestāde vai tās vadība, mēs varam uzlikt bankai administratīvo sodu līdz 10% apmērā no tās iepriekšējā darbības gada kopējā apgrozījuma.

Visu dalībvalstu kompetentās iestādes piedalās Uzraudzības valdes sanāksmēs un tām ir balsstiesības. Visām balsīm ir vienāds svērums. Tādējādi tiek arī nodrošināta vienāda attieksme pret visām sistēmas bankām atbilstoši vienotiem noteikumiem un nepieļaujot nacionālo nevienlīdzību. Valstu uzraudzības iestādes, izmantojot dalību visas Eiropas uzraudzības sistēmā, var ietekmēt banku uzraudzību citās valstīs un piedalīties Padomes lēmumu pieņemšanā. Vēl būtiskāk, ka tās varēs gūt ieskatu par norisēm un tendencēm citu valstu bankās, iekams šīs tendences parādīsies pašmāju bankās. Frankfurtē ECB darbojas komandas, kuru vienīgais uzdevums ir analizēt šādus horizontālus datus, ļaujot veidot agrīnā brīdinājuma sistēmu.

Šī vienotās uzraudzības priekšrocība īstenojas jau tagad. Veicot visaptverošo novērtējumu – bilanču pārbaudi un stresa testu, kas tiek īstenots, gatavojoties 4. novembrim – mēs gūstam ieskatu par visas Eiropas banku sistēmas pārrobežu tendencēm. Atsevišķas valsts uzraudzības iestādei būtu daudz grūtāk pamanīt šīs tendences, jo tā parasti aplūko daudz mazāku datu kopumu.

Jau tagad vairākās valstīs, kuras nav ieviesušas euro, vērojamas pozitīvas pazīmes, ka tās apsver iespēju lūgt ECB uzraudzīt arī šo valstu bankas – šāda iespēja paredzēta VUM regulā. Lai gan šī virzība atrodas tikai sākumstadijā, tas liecina par to, ka mēs jau iemantojam iesaistīto pušu uzticēšanos visā Eiropā.

Vai varu solīt, ka ECB uz visiem laikiem spēs novērst finanšu krīzes risku? Diemžēl, tas nav iespējams. Taču es uzskatu, ka līdz šim neviena Eiropas institūcija nav bijusi labāk sagatavota šāda riska mazināšanai. Vienotais uzraudzības mehānisms kā ECB daļa ir stiprs un neatkarīgs spēks Eiropas banku sistēmas sirdī. Redzot uzraugus no 28 valstīm kopīgi strādājam, lai izveidotu šo organizāciju, es vēl vairāk ticu tam, ka mēs veidojam kaut ko vēsturisku, kas uzlabos uzņēmējdarbības veikšanu Eiropā, lai tā kļūtu par vietu, kas veicina panākumus.

Kontaktinformācija presei