ECB 2024. gadā saglabā stabilas kapitāla prasības un pārorientē uzraudzības prioritātes

2023. gada 19. decembrī

• SREP rezultāti rāda, ka banku kapitāla un likviditātes pozīcijas ir stabilas un pelnītspēja uzlabojusies.
• Iekšējā pārvaldība, riska vadība un kapitāla plānošana joprojām ir galvenās uzraudzības darbību jomas, ņemot vērā sliktāku risku perspektīvu.
• Vidējais kopējais SREP punktu vērtējums pamatā nav mainījies; 2. pīlāra CET1 kapitāla prasību vidējā svērtā vērtība ir 1.2 % (2023. gadā – 1.1 %).
• Kopējās CET1 kapitāla prasības un norādes palielinājušās no 10.7 % līdz 11.1 %, atspoguļojot makroprudenciālās politikas ietekmi.
• Uzraudzības prioritātes koriģētas, lai koncentrētos uz noturības pret īstermiņa riska perspektīvu veidošanu, pārvaldības un klimata un vides risku vadības stiprināšanu un turpmāku progresu digitālās transformācijas un darbības noturības jomā.

Eiropas Centrālā banka (ECB) šodien publicēja uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesa (SREP) rezultātus 2023. gadam un uzraudzības prioritātes 2024.–2026. gadam.

SREP ir Eiropas banku uzraudzības funkcijas pamatdarbība, kas ļauj novērtēt riskus, ar ko saskaras bankas un to, kā bankas šos riskus pārvalda. Pamatojoties uz SREP rezultātiem, ECB nosaka kapitāla prasības un kvalitatīvus pasākumus, lai novērstu katras bankas trūkumus. SREP rezultāti arī tiek iekļauti ECB uzraudzības prioritātēs nākamajiem trijiem gadiem.

Eurozonas banku sektors 2023. gadā joprojām bija spēcīgs un noturīgs. Banku kapitāla un likviditātes pozīcijas caurmērā saglabājās stabilas, ievērojami pārsniedzot normatīvās prasības. Saskaņā ar 2023. gada ES mēroga stresa testa rezultātiem banku pelnītspēja atgriezās līmenī, kāds nebija pieredzēts vairāk nekā 10 gadu laikā, uzlabojot to spēju pārvarēt ārējos šokus.

Taču vājā makroekonomiskā perspektīva un stingrāki finansēšanas nosacījumi joprojām rada risku Eiropas bankām. Straujais procentu likmju kāpums palīdzējis kopumā uzlabot banku pelnītspēju, taču šī ietekme mazināsies, kad augstākas procentu likmes tiks pārvirzītas uz noguldītājiem. Vienlaikus augstākas procentu likmes palielinājušas kredītrisku, novērtējuma risku un likviditātes risku. Tirgus satricinājums 2023. gada martā parādīja, cik būtiska banku sektoram ir efektīva procentu likmju riska vadība.

Šādos apstākļos vidējais SREP punktu vērtējums saglabājās kopumā stabils – 2.6 (diapazonā no 1 līdz 4). 70 % banku vērtējums bija tāds pats kā 2022. gadā, 14 % – sliktāks un 15 % – labāks.

ECB palielināja pūles, lai nodrošinātu, ka bankas īsteno laikus neveiktās darbības, novēršot konstatētos trūkumus un īstenojot tām piemērotos pasākumus. Tā noteica kvalitatīvus pasākumus, kas ir tās uzraudzības rīku kopuma galvenā sastāvdaļa, galvenokārt lai novērstu trūkumus, kas saistīti ar iekšējo pārvaldību, kredītriska vadību un kapitāla plānošanu. Bankām joprojām jāpievērš īpaša uzmanība iekšējai pārvaldībai, jo trim ceturtdaļām banku tika noteikti pasākumi trūkumu novēšanai šajā jomā. Būtiski pieauga pasākumu skaits, kas tika noteikti, lai novērstu likviditātes risku un procentu likmju risku netirdzniecības portfelī, ko izraisīja makrofinansiālās vides pārmaiņas.

2023. gada ciklā uzraugi centās gūt labāku izpratni par faktoriem, kas bija vājo uzņēmējdarbības modeļu pamatā. Viņi konstatēja, ka atkārtoti vērojamie strukturālie trūkumi saistīti ar vāju stratēģisko plānošanu un nepietiekamu diversifikāciju, ko vēl pastiprina iekšējās pārvaldības nepilnības.

Pēc šā novērtējuma katrai bankai konkrēti noteiktās pirmā līmeņa pamatkapitāla (CET1) 2. pīlāra prasības (P2R) nedaudz palielinājās vidēji no 1.1 % līdz 1.2 % no riska svērtajiem aktīviem (RSA). P2R ietver papildu kapitāla prasības astoņām bankām saistībā ar riskantu sviras finansējumu, kā arī papildu kapitāla prasības 20 bankām saistībā ar ienākumus nenesošiem riska darījumiem.

Kopējās kapitāla prasības un nesaistošās 2. pīlāra norādes attiecībā uz CET1 kapitālu vidēji palielinājās līdz 11.1 % (2023. gadā – 10.7 %). To galvenokārt noteica fakts, ka vairākas valstis atkārtoti ieviesa vai palielināja pretcikliskās kapitāla rezerves un, mazākā mērā, ienākumus nenesošo riska darījumu riska profilu un attiecīgi noteikto papildu kapitāla prasību pārmaiņas. Vispārējās prasības un 2. pīlāra norādes kopējā kapitāla izteiksmē nedaudz palielinājās līdz 15.5 % no RSA (2022. gada SREP ciklā – 15.1 %).

ECB pirmo reizi noteica sviras rādītāja 2. pīlāra prasības sešām bankām ar īpaši augstu pārmērīgas sviras risku. Šī obligātā prasība, ko nosaka konkrētām bankām, vidēji bija 10 bāzes punkti, un to nosaka papildus visām bankām obligātajai 3 % minimālā sviras rādītāja prasībai. ECB arī noteica sviras rādītāja 2. pīlāra norādes septiņām bankām.

Turklāt ECB piemēroja kvantitatīvus likviditātes pasākumus trim bankām, nosakot minimālo izdzīvošanas periodu un katrai valūtai specifiskas likviditātes drošības rezerves.

Šajā kontekstā ECB nedaudz pārorientējusi savas uzraudzības prioritātes nākamajiem trim gadiem. Lai stiprinātu banku noturību pret tūlītējiem makrofinansiālajiem un ģeopolitiskajiem satricinājumiem (1. prioritāte), ECB aicinās bankas novērst aktīvu un pasīvu pārvaldības regulējuma un kredītriska un darījuma partnera kredītriska vadības regulējuma trūkumus. Bankām arī jāpaātrina iekšējās pārvaldības un klimata pārmaiņu un vides risku vadības trūkumu efektīva novēršana (2. prioritāte). Turklāt tām jāpanāk turpmāks progress digitālajā transformācijā un stabilu darbības noturības ietvaru izveidē (3. prioritāte).

Lai saņemtu papildinformāciju, plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus lūdzam vērsties pie Andreas Zizolas (Andrea Zizola; tālr. +49 69 1344 6551).

Piezīmes.

• SREP ir process, kura ietvaros uzraudzības iestādes reizi gadā pārbauda banku riskus un sagatavo kapitāla prasības un norādes katrai atsevišķai bankai (papildus likumā noteiktajām minimālajām kapitāla prasībām). SREP novērtē četrus galvenos elementus – uzņēmējdarbības modeļa dzīvotspēju un ilgtspēju, iekšējās pārvaldības un riska vadības piemērotību, kapitāla riskus un likviditātes un finansējuma riskus. Katram elementam piešķir punktu vērtējumu diapazonā no 1 līdz 4 (1 ir labākais vērtējums un 4 – sliktākais). Pēc tam šos vērtējumus apvieno, iegūstot kopējo punktu vērtējumu (arī diapazonā no 1 līdz 4).
• 2023. gada SREP novērtējuma cikla pamatā galvenokārt izmantoti 2022. gada beigu dati. 2023. gada SREP novērtējuma rezultātā pieņemtie lēmumi piemērojami 2024. gadā.
• Kapitāla apjoms, kam jābūt banku rīcībā SREP rezultātā, sastāv no divām daļām. Pirmo daļu veido 2. pīlāra prasības (P2R), kas aptver tos riskus, kurus pietiekami nenovērtē vai neaptver 1. pīlāra prasības. Otro daļu veido 2. pīlāra norādes (P2G), kas atspoguļo kapitāla līmeni, kuram būtu jābūt bankas rīcībā, lai nodrošinātu pietiekamas rezerves spriedzes situācijās (ko konkrēti novērtē, pamatojoties uz uzraudzības stresa testa nelabvēlīgo scenāriju). P2R ir saistošas un to nepildīšana bankām var radīt tiešas juridiskas sekas, savukārt P2G neuzliek juridiskas saistības.
• 2. pīlāra prasības neattiecas uz pārmērīgas sviras risku. Tas aptverts sviras rādītāja 2. pīlāra prasībās. Sviras rādītāja 2. pīlāra prasības izsaka kā sviras rādītāja darījumu vērtības summas procentuālo daļu, kas ietver bankas aktīvus un ārpusbilances posteņus neatkarīgi no to riska pakāpes. Tādējādi šīs prasības pamatā nav riski.
• Kopējās kapitāla prasības ir 1. pīlāra prasības + 2. pīlāra prasības + kopējo kapitāla rezervju prasība + 2. pīlāra norādes. Papildu informāciju par kapitāla kopuma sastāvu sk. uzraudzības metodoloģijā. Visi rādītāji atspoguļoti procentos no kopējiem riska svērtajiem aktīviem.
• Apvienoto rezervju prasības ietver kapitāla saglabāšanas rezerves, pretcikliskās kapitāla rezerves un sistēmiskās rezerves (sistēmiskās rezerves ietver globālu sistēmiski nozīmīgu iestāžu (G-SNI) rezerves, citu sistēmiski nozīmīgu iestāžu (C-SNI) rezerves un sistēmiskā riska rezerves) ir juridiskas prasības, ko nosaka ES Kapitāla prasību direktīva (CRD IV) vai valstu iestādes.