9. SFPS ieviešana euro zonas bankās virzās uz priekšu

• Tematiskajā pārbaudē par 9. SFPS ieviešanu analizēts banku panāktais progress standarta ieviešanā visā euro zonā.
• Tematiskās pārbaudes rezultāti ņemti vērā 2017. gada uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesā (UPNP).
• Novērtējums ietver pārskatu par svarīgākajiem secinājumiem un izklāsta uzraudzības gaidas attiecībā uz 9. SFPS ieviešanu.

Bankas euro zonā intensīvi strādā, lai ieviestu jauno grāmatvedības standartu, kurš izstrādāts pēc finanšu krīzes. Saskaņā ar 9. starptautisko finanšu pārskatu standartu (SFPS), kas stājas spēkā 2018. gada 1. janvārī, finanšu iestādēm kredītu zaudējumi jāatzīst agrāk nekā iepriekš. Eiropas Centrālā banka (ECB) šodien publicē tematiskā pārbaudē par 9. SFPS konstatētos faktus. Šajā pārbaudē saskaņā ar tās uzraudzības prioritātēm tika novērtēta iestāžu gatavība standarta ieviešanai. Ziņojumā izklāstītas arī galvenās uzraudzības gaidas attiecībā uz 9. SFPS ieviešanu un piemērošanu.

Starptautiskos finanšu pārskatu standartus nosaka Starptautiskā Grāmatvedības standartu padome. ECB tematiskās pārbaudes pamatā esošās uzraudzības gaidas atbilst starptautiskajai labākajai praksei un Bāzeles Banku uzraudzības komitejas un Eiropas Banku iestādes izdotajiem uzraudzības norādījumiem.

2017. gada sākumā Vienotā uzraudzības mehānisma ietvaros veiktā tematiskā pārbaude palīdzēja identificēt bankas, kurās ieviešanas process nepārprotami aizkavējies. Uzraugi informēja nozīmīgās iestādes (NI), kuru sagatavotības līmenis 2017. gada 1. ceturksnī bija sliktāks nekā līdzīgām iestādēm, un sekmīgi aicināja tās paātrināt sagatavošanās pasākumus, t.sk. atvēlēt šā projekta īstenošanai vairāk resursu. Attiecībā uz NI tematiskās pārbaudes konstatējumi tika ņemti vērā 2017. gada uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesā (UPNP) kā daļa no pārvaldības un riska vadības novērtējuma komponentes. Attiecībā uz mazāk nozīmīgajām iestādēm (MNI) pārbaudes konstatējumus ņem vērā valstu kompetentās iestādes, kas tiešā veidā uzrauga šīs iestādes.

Pamatojoties uz informāciju, ko sniedza tās ECB tiešā uzraudzībā esošās NI, kuras 2017. gada 1. ceturksnī bija labāk sagatavojušās 9. SFPS ieviešanai (un kuras tādējādi sniedza visticamākos datus), tiek lēsts, ka pilnīgas ieviešanas posma vidējā negatīvā ietekme uz regulatīvo pirmā līmeņa pamata kapitāla (CET1) rādītāju būs 40 bāzes punkti. Pamatojoties uz datiem, ko sniedza 2017. gada 1. ceturksnī labāk sagatavojušās MNI, tiek lēsts, ka pilnīgas ieviešanas posma vidējā negatīvā ietekme uz CET1 rādītāju būs 59 bāzes punkti.

Tematiskā pārbaude ir turpmāks solis ceļā uz 9. SFPS konsekventu ieviešanu bankās visā euro zonā. Ziņojums publicēts ECB banku uzraudzībai veltītajā interneta vietnē.

Lai saņemtu papildinformāciju, plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus lūdzam vērsties pie Rolfa Bendersa (Rolf Benders; tālr. +49 69 1344 6925).