"Eiropas banku uzraudzības funkcija ir pienācīgi izveidota, taču nepieciešams vēl vairāk saskaņot regulējumu"

Intervija ar ECB Valdes locekli un ECB Uzraudzības valdes priekšsēdētāja vietnieci Sabīni Lautenšlēgeri, "Uzraudzības Biļetens", 2019. gada 13. februāris

Sabīne Lautenšlēgere (Sabine Lautenschläger), kuras piecu gadu pilnvaru termiņš ECB Uzraudzības valdes priekšsēdētāja vietnieces amatā beigsies šomēnes, stāsta par pārsteigumiem, kas piedzīvoti, veidojot Eiropas banku uzraudzības funkciju, šā brīža sarežģījumiem, piemēram, Brexit un pārvaldību, kā arī par nepieciešamību vairāk saskaņot uzraudzības noteikumu piemērošanu.

Jūs, būdama pirmā ECB Uzraudzības valdes priekšsēdētāja vietniece, palīdzējāt izveidot Eiropas banku uzraudzības funkciju. Vai, atskatoties uz pagājušajiem pieciem gadiem, varat teikt, ka viss notika, kā iecerēts?

Ja viss būtu noticis, kā iecerēts, tas patiešām būtu bijis pārsteidzoši! Taču kopumā viss notika pēc plāna. Pēdējos piecos gados no nulles esam izveidojuši Eiropas banku uzraudzības funkciju, un tagad tā ietur stabilu kursu. Visas euro zonas bankas tagad tiek uzraudzītas atbilstoši vienādiem augstiem standartiem.

Taču, protams, pa ceļam netrūka pārsteigumu, un par dažiem esam ļoti priecīgi. Viens no šiem pārsteigumiem bija sajūsma par darbu jaunuzņēmumam līdzīgā gaisotnē. Un šī sajūsma, šī gaisotne nav zudusi, lai gan tagad organizācija ir labi nostabilizējusies. Ik dienu lielajam jauninājumam – Eiropas banku uzraudzībai – pievienojas daudzi nelieli jauninājumi – jauni procesi, jauni instrumenti un jaunas kopīga darba metodes. Tāpēc gan jaunpienācēji, gan rūdīti eksperti, tai skaitā arī es, ik dienu apgūst ko jaunu un saskaras ar jauniem izaicinājumiem! Tā ir ārkārtīgi vērtīga pieredze un viens no iemesliem, kāpēc visi turpina strādāt ar lielu aizrautību.

Kāds cits pārsteigums bija nepatīkamāks. Nebiju iedomājusies, ka bankas var uzraudzīt tik daudzos dažādos veidos! Atšķirības starp valstīm bija milzīgas, un bieži to pamatā bija stingras nacionālās tradīcijas. Tādējādi ceļš uz vienotu pieeju bija daudz garāks un grūtāks, nekā es gaidīju. Visiem nācās mainīt uzskatus, kļūt atvērtākiem, ieklausīties vienam otrā un apšaubīt ilgi pastāvējušus ieradumus. To paveikt nav viegli, un mums ik dienas jāpatur prātā, ka nepieciešams būt atvērtiem jaunām idejām.

Droši vien pārsteigumu sagādāja arī Brexit. Kā ECB gatavojas šim sarežģītajam notikumam, kura rezultātā, iespējams, tās uzraudzībā nonāks vēl vairāk nekā 20 lielas bankas?

Jā, varu apliecināt, ka Brexit tiešām bija pārsteigums. Tomēr mums kā uzraugiem allaž jābūt gataviem uz visļaunāko: šajā gadījumā – Brexit bez vienošanās. Tāpēc esam labi sagatavojušies uzraugāmo banku skaita pieaugumam. Pirms pieciem gadiem uzņēmāmies aptuveni 120 banku uzraudzību, tāpēc šā brīža uzdevums nešķiet tik biedējošs. Un jāatminas, ka pirms pieciem gadiem mums bija daudz mazāk darbinieku un mazāka integrētas Eiropas līmeņa uzraudzības pieredze. Tagad viss ir sagatavots, lai bez aizķeršanās uzņemtos vēl dažu banku uzraudzību, ja tas būtu nepieciešams.

Taču tas nenozīmē, ka drīkstam pārāk zemu novērtēt potenciālo Brexit ietekmi. Ja izstāšanās patiešām notiks, tās ietekme uz Eiropas banku tirgu būs ļoti spēcīga – lai to izturētu, gan bankām, gan uzraugiem būs jāpieliek pamatīgi pūliņi. Pēdējos divos gados esam skaidri noteikuši, ko sagaidām no bankām, kuras pārceļas uz euro zonu. Un esam mudinājuši bankas sagatavoties visiem iespējamajiem politisko sarunu iznākumiem. Tāpēc bankām būtu jābūt gatavām un jāapzinās, kas ir atļauts un kas ir aizliegts, veidojot uzņēmējdarbību euro zonā. Esmu pārliecināta, ka mēs – uzraugi – esam sagatavojušies, cik vien labi iespējams.

Vai bankām Brexit drīzāk būs slogs vai iespēja?

Brexit mums visiem, t.sk. uzraudzības iestādēm, sagādās daudz darba. Bankai, kas reģistrēta Apvienotajā Karalistē un vēlas veikt uzņēmējdarbību Eiropas Savienībā (ES) vai otrādi, iespējams, būs nepieciešams izveidot meitasuzņēmumu vai filiāli un pārvietot daļu darbinieku vai pieņemt jaunus darbiniekus. Šajā ziņā Brexit tiešām radīs slogu, taču gudras bankas izmantos radušos izdevību. Piemēram, tās varētu reorganizēt savu struktūru, lai atrastos tuvāk klientiem. Vai arī tās varētu apzināties, ka būtu pārāk bīstami turēt visas olas vienā grozā, paļaujoties tikai uz vienu centrālo darījumu partneri. Šāda koncentrācija varētu būt efektīvāka, taču tā ir arī riskanta.

Manā skatījumā Brexit varētu arī tikt izmantots kā iespēja veidot integrētāku Eiropas banku tirgu. Virkne banku un citu finanšu iestāžu gatavojas pārcelties uz ES, un mums jārod iespēja nodrošināt tām visām vienādu attieksmi – gan regulējuma, gan uzraudzības ziņā. Tādējādi, vienai valstij izstājoties no ES, pārējās valstis, iespējams, kļūs vienotākas.

Vēl viens būtisks jautājums, ko vajadzēja risināt, bija regulatīvā reforma. Vai Bāzeles III reformas panāca visu iecerēto? Kas vēl palicis darāms?

Bāzeles III reformu pabeigšana neapšaubāmi ir liels solis uz priekšu. Reformu paketes gala variants palīdzēs uzlabot banku stabilitāti un drošību. To pamatā ir uz risku balstīta pieeja, izveidojot arī dažus jaunus drošības mehānismus. Reformu rezultātā ierobežota dažu noteiktu iekšējo modeļu pieeju izmantošana, kā arī banku iekšējiem modeļiem noteiktas ievades un izvades lielumu zemākās robežas. Tādējādi tiek samazināta riska svērto aktīvu pārmērīgā dažādība un bankām tiek ierobežota iespēja samazināt kapitāla prasības, izmantojot iekšējos modeļus. Turklāt Bāzeles III ietvara gala variantā ieviests sviras rādītājs, kas kalpo arī kā aizsargmehānisms attiecībā uz modeļu izmantošanas risku. Vienlaikus tas nosaka likviditātes drošības rezerves, kas nodrošina, ka bankas varētu izturēt ilgāk, ja izsīktu finansējums.

Tie visi ir lieli sasniegumi – īpaši tāpēc, ka tie atspoguļo globālu vienošanos. Tomēr vēl arvien pastāv daži neatrisināti jautājumi. Piemēram, manuprāt, neesam paveikuši gana, lai risinātu ar valsts parāda risku saistītos jautājumus. To pašu varu teikt par lielajiem riska darījumiem un koncentrācijas risku. Jāpatur arī prātā, ka Bāzeles III ietvara gala variants ir tikai standartu kopums – tas jātransponē tiesību aktos, lai to varētu īstenot. Būtiski ir to precīzi piemērot visā pasaulē.

Runājot par Bāzeles III reformu īstenošanu, decembra sākumā ES vienojās par visaptverošu tiesību aktu paketi, lai stiprinātu ES banku noturību. Vai esat apmierināta ar šo iznākumu?

Atzinīgi vērtēju šo vienošanos un ceru, ka to paspēs apstiprināt vēl pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Ar šīs paketes palīdzību Bāzeles standarti tik tiešām tiks iestrādāti Eiropas tiesību aktos, uzlabojot banku sektora drošību. Tas ir liels sasniegums.

Tomēr aizvien saglabājas iemesls bažām. Dažviet šī vienošanās atšķiras no Bāzeles standartiem. Tas ietekmē, piemēram, sviras rādītāju, tirdzniecības portfeļa noteikumu fundamentālo pārskatīšanu un neto stabila finansējuma rādītāju. Tāpēc galīgie noteikumi attiecībā uz riska nesvērta kapitāla prasībām, tirgus riskiem un likviditāti nebūs tik stingri, kā mēs to būtu vēlējušies. Vienlaikus arī globālie darbības nosacījumi būs nevienlīdzīgāki. Turklāt vēlos norādīt, ka šī pakete būtu varējusi vairāk atbalstīt patiesi Eiropas mēroga banku tirgus izveides ideju. Pārrobežu kapitāla un likviditātes prasību nepiemērošana banku grupām šajā sakarā būtu bijis būtisks signāls.

Visbeidzot, dažās jomās pakete ietekmē uzraugu veiktās darbības apmēru. Pašreizējā redakcijā uzraugiem būs daudz grūtāk nodrošināt, lai bankas ievēro 2. pīlāra prasības, izmantojot tikai CET1 kapitālu. Citiem vārdiem sakot, bankas var izmantot zemākas kvalitātes kapitālu. Ņemot vērā to, cik būtisks ir kapitāls kā drošības rezerve zaudējumu gadījumā, šis ir solis nepareizajā virzienā.

Kādus riskus, Jūsuprāt, slēpj atļauja bankām izmantot zemākas kvalitātes kapitālu, lai veidotu 2. pīlāra kapitāla rezerves?

Mani tas patiešām uztrauc, un uztraukuma vienīgais iemesls nav kapitāla standartu pazemināšana. Dziļākā līmenī tas izraisa citas problēmas. Tādējādi bankas tiek pamudinātas nodarboties ar finanšu inženieriju pirmā līmeņa papildu kapitāla līmenī, un man kā uzraugam šī doma nepatīk. Vienlaikus mazākām bankām bieži nav piekļuves tirgiem, lai iegūtu pirmā līmeņa papildu kapitālu. Savukārt lielākas bankas šiem tirgiem var piekļūt un tādējādi ievērot 2. pīlāra prasības, izmantojot lētāku, sliktākas kvalitātes kapitālu. Uzskatu, ka tie nav vienlīdzīgi darbības nosacījumi.

Cik lielā mērā Eiropā un arī visā pasaulē pastāv vienlīdzīgi darbības nosacījumi attiecībā uz bankām?

Būtu lieliski, ja banku darbības nosacījumi būtu vienlīdzīgi. Bāzele III veido stabilu pamatu, taču vārdu patiesību pierāda darbi jeb – šajā gadījumā – sacītā īstenošana. Un, runājot par īstenošanu, atšķirības pastāv pat Eiropā. Vienotais Eiropas noteikumu kopums nav tik vienots, kā varētu iedomāties.

Faktiskie noteikumi katrā valstī joprojām ir atšķirīgi. Tādējādi rodas vismaz trīs problēmas. Pirmkārt, tas ir pretrunā idejai par Eiropas banku uzraudzību: banku uzraudzība Eiropas līmenī būtu efektīvāka, ja noteikumi būtu saskaņotāki. Otrkārt, šādi mēs dodam iemeslu piemērot regulējuma arbitrāžu. Tādējādi ne tikai pieaug risks, ka radīsies krīze, bet, ja tā būs radusies, to būs grūtāk pārvaldīt. Visbeidzot, tas traucē izveidot patiesi Eiropas mēroga banku sektoru. Tāpēc vēl jāpaveic daudz darba, saskaņojot noteikumus un ieviešot vienlīdzīgus darbības nosacījumus.

ECB ne vien koncentrējas uz ienākumus nenesošajiem kredītiem un uzņēmējdarbības modeļiem, bet arī veltījusi daudz uzmanības banku pārvaldības, kultūras un ētikas jautājumiem. Kāpēc šie jautājumi ir tik svarīgi?

Banku pārvaldību veic cilvēki, un cilvēki reizēm kļūdās. Bieži vien viņi pieņem neobjektīvus lēmumus, un reizēm viņi nerīkojas ētiski. Bankām šie jautājumi jāapsver, lai novērstu sliktu lēmumu pieņemšanu un neētisku uzvedību.

Lai šie pūliņi būtu sekmīgi, noteicošais faktors ir bankas individuālā kultūra. Tieši tā nosaka vadības un darbinieku uzvedību. Vai valdes locekļu līdzšinējā pieredze ir daudzveidīga? Vai viņi apsver savus lēmumus? Vai viņi uzklausa atšķirīgus viedokļus? Vai pakļautības kārtība piemērota veicamajiem uzdevumiem vai arī pārskatu sniegšanā vērojamas nepilnības vai dublēšanās? Vai pastāv stingra kontroles vide un vai kontroles rezultātā gūtā informācija tiek izmantota ikdienas lēmumu pieņemšanā? Vai vadītāji domā stratēģiski jeb vienkārši koncentrējas uz īstermiņa ieguvumiem? Tie visi ir pamata jautājumi, kas tomēr ir ārkārtīgi būtiski, jo nosaka ne tikai atsevišķu banku likteņus – ar atbildēm uz šiem jautājumiem saistīta visas nozares reputācija.

Savas kultūras veidošana ir bankas primārā atbildība. Tas ir svarīgs aspekts, ko agrāk bieži neņēma vērā. Un mums kā uzraudzības iestādei jāizvērtē esošā pārbaudes un proporcionalitātes sistēma. Mums jāpārskata un jānosaka pārvaldības turpmākā virzība.

Kas vēl būtu jāveic Eiropas bankām, lai nodrošinātos pret nākamo tautsaimniecības lejupslīdi?

Pirmkārt, tām jāsaprot, ka nākamā lejupslīde ir neizbēgama. Tāpēc bankām nevajadzētu uzņemties vairāk risku, nekā tās spētu pārvaldīt tautsaimniecības lejupslīdes gadījumā. Es zinu, ka šobrīd ir grūti nopelnīt naudu, taču risinājums nav pārmērīgu risku uzņemšanās. Bankām jāsaglabā piesardzība un stingri kredītu izsniegšanas standarti – īpaši attiecībā uz aizņemto līdzekļu aizdevumiem un nekustamajiem īpašumiem.

Tāpēc bankām vajadzētu sakārtot bilanci – kā piemēru var minēt ienākumus nenesošos kredītus –, pārskatīt uzņēmējdarbības modeli un uzlabot uzņēmējdarbības vadības spējas. Veicot analīzi, redzam, ka ir grupa banku, kuru rezultāti vienmēr ir labāki. Šīs bankas reģistrētas dažādās valstīs un tām ir dažādi uzņēmējdarbības modeļi. Taču tās visas vieno tas, ko mēs dēvējam par stratēģisko vadību. Tās spēj ne vien sastādīt plānus, bet arī tos īstenot. Šo banku vadībai ir skaidra vīzija un stingra kontrole pār visu iestādi, pār izmaksām, riskiem un katra produkta un aktivitātes cenu. Tāpēc uzskatu, ka bankām ir nepieciešama stratēģiskā vadība.

Ko Jūs novēlētu Eiropas banku uzraugiem?

Protams, visu labāko! Bet, ja runājam nopietni, man ir garš vēlmju saraksts. Pirmkārt, vēlos, lai Eiropas banku uzraugi saglabātu iedzīvotāju, banku un tirgu uzticēšanos. Protams, tas atkarīgs no paveiktā darba kvalitātes. Un, ja Eiropas banku uzraugi arī nākotnē vēlas veikt kvalitatīvu darbu, nepieciešams īstenot dažas citas vēlmes. Pirmkārt, kā jau norādīju iepriekš, nepieciešami saskaņotāki noteikumi. Nav iespējams nodrošināt vienlīdzīgus darbības nosacījumus Eiropas līmenī, ja noteikumi joprojām ir nacionālā līmenī. Vēl nepieciešams saglabāt uzraudzības rīcības brīvību. Uzraugiem jābūt iespējai pieņemt lēmumu un īstenot šo lēmumu. Tikai tādā gadījumā iespējams rīkoties negaidītos un atšķirīgos apstākļos.

Bet visvairāk novēlu darbiniekiem arī turpmāk saglabāt aizrautību un degsmi un būt eiropiešiem. Manuprāt, Eiropas banku uzraudzība skaidri pierāda, ka Eiropas Savienība tiešām funkcionē un uzlabo mūsu dzīvi.