Sabiedriskā apspriešana saistībā ar ECB norādījumu par klimata pārmaiņu un vides riskiem projektu

Bieži uzdotie jautājumi

Kāds ir šo norādījumu mērķis?

ECB norādījumi par klimata pārmaiņu un vides riskiem skaidro, kā bankām saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas (ECB) gaidām jānodrošina droša un pamatota klimata pārmaiņu un vides risku pārvaldība un caurredzama informācijas atklāšana.

Pašlaik spēkā esošie prudenciālie noteikumi paredz, ka bankām jāidentificē, jāpārvalda un jāatklāj visi būtiskie riski, kuriem tās ir pakļautas. ECB vēlas, lai bankas atspoguļotu klimata pārmaiņu un vides riskus, ņemot vērā, ka tie ir esošo prudenciālā riska kategoriju noteicošie faktori un var būtiski ietekmēt reālo tautsaimniecību un bankas. Norādījumu mērķis ir uzlabot banku izpratni par klimata pārmaiņu un vides riskiem un labāk sagatavot tās nākotnes situācijai.

Konkrētāk, norādījumos detalizēti skaidrots, kā bankām saskaņā ar ECB gaidām jāatspoguļo klimata pārmaiņu un vides riski, formulējot un īstenojot savu uzņēmējdarbības stratēģiju un veicot pārvaldību un risku vadību. Tajos arī izklāstītas ECB gaidas attiecībā uz banku caurredzamības palielināšanu, uzlabojot informācijas atklāšanu par klimata pārmaiņu un vides riskiem.

Vai norādījumi ir juridiski saistoši?

Šie norādījumi nav juridiski saistoši. Tie ir rīks, kurā izklāstīta ECB izpratne par to, kas bankām būtu jādara, lai droši un pamatoti pārvaldītu klimata pārmaiņu un vides riskus saskaņā ar pašlaik spēkā esošo prudenciālo ietvaru (kapitāla prasību regulu, kapitāla prasību direktīvu un Eiropas Banku iestādes (EBI) pamatnostādnēm). Kopējās uzraudzības komandas uzraudzības dialoga ietvaros apspriedīs šīs uzraudzības gaidas ar savām bankām. Tiek sagaidīts, lai bankas novērtētu, vai to pašreizējā prakse ir droša un pamatota norādījumos pausto gaidu kontekstā un, ja nepieciešams, sāktu veikt korekcijas. ECB katrā atsevišķajā gadījumā novērtēs jebkāda veida praksi, kas neatbilst šīm gaidām.

No kā tiek gaidīti komentāri un kāpēc? Kādi būs turpmākie soļi?

ECB vēlas saņemt banku un citu iesaistīto pušu komentārus, kurus tā ņems vērā, pabeidzot noteikumu projektā pausto uzraudzības gaidu izstrādi. Pēc saņemto komentāru apsvēršanas tā izstrādās un publicēs norādījumu galīgo versiju. Pēc tam ECB izmantos šos norādījumus uzraudzības dialogā ar nozīmīgajām bankām.

Konsultāciju procesa ietvaros ECB organizēs nozares dialoga tiešsaistes semināru (17. jūnijā), kā arī atklāto sēdi (2. septembrī). Dialogs pulcēs kopā uzraugus, politikas veidotājus un bankas, lai turpinātu viedokļu apmaiņu par šo tēmu. ECB tiešā uzraudzībā esošās bankas būs aicinātas piedalīties tiešsaistes seminārā. Taču jāievēro, ka apspriešanā vērā tiks ņemti tikai sabiedriskās apspriešanas interneta sadaļā oficiāli iesniegtie komentāri par norādījumiem. Savukārt atklātā sēde ir paredzēta, lai sniegtu atbildes uz iesaistīto personu jautājumiem, un tajā var piedalīties jebkura iesaistītā persona.

Kā jūs definējat klimata pārmaiņu un vides riskus?

Saskaņā ar kopējo izpratni klimata pārmaiņu un vides riski ietver šādus divus galvenos riskus izraisošos faktorus:

• Fiziskie riski, kuri attiecas uz finansiālo ietekmi, ko rada: 1) klimata pārmaiņas, t.sk. biežāki ārkārtas laikapstākļi un pakāpeniskas pārmaiņas klimatā; un 2) vides stāvokļa pasliktināšanās, piemēram, gaisa, ūdens un grunts piesārņojums, ar ūdens resursiem saistītā spriedze, biodaudzveidības izzušana un mežu izciršana. Tiešā veidā šīs pārmaiņas var, piemēram, radīt bojājumus īpašumiem vai mazināt produktivitāti. Netiešā veidā tās var izraisīt tādas problēmas kā, piemēram, piegādes ķēžu pārrāvumus.
• Pārejas riski, kuri attiecas uz finansiāliem zaudējumiem, kas var tieši vai netieši rasties saistībā ar pielāgošanās procesu, pārejot uz zemu oglekļa emisiju un ilgtspējīgāku ekonomiku. Šos riskus var radīt, piemēram, relatīvi strauja klimata un vides politikas pieņemšana, tehnoloģiskais progress vai tirgus noskaņojuma un vēlmju pārmaiņas.

Fiziskie un pārejas riski ietekmē ekonomisko aktivitāti, kas savukārt ietekmē finanšu sistēmu. Šī ietekme var izpausties vai nu tieši, piemēram, zemākas uzņēmumu pelnītspējas vai aktīvu vērtības krituma veidā, vai netieši – makrofinansiālo pārmaiņu veidā. Turklāt fiziskie un pārejas riski var izraisīt turpmākus zaudējumus, kas tiešā un netiešā veidā rodas saistībā ar juridiskām prasībām pret attiecīgo banku (tā dēvētais "saistību risks"), un reputācijas zaudējumus saistībā ar nespēju pienācīgi pārvaldīt klimata pārmaiņu un vides riskus.

Attiecīgi fiziskie un pārejas riski darbojas kā prudenciālo risku, konkrētāk, kredītriska, darbības riska, tirgus riska un likviditātes riska izraisošie faktori un potenciālie pastiprinošie faktori.

Vai šie norādījumi attieksies tikai uz ECB tieši uzraudzītajām bankām (nozīmīgajām bankām), vai arī uz mazākām bankām, kuras uzrauga valstu iestādes (mazāk nozīmīgajām bankām)?

ECB un valstu kompetentās iestādes (VKI) ciešā sadarbībā izstrādājušas šos norādījumus, lai nodrošinātu augstu uzraudzības standartu konsekventu piemērošanu visā euro zonā.

ECB izmantos norādījumos izklāstītās gaidas uzraudzības dialogā ar nozīmīgajām bankām. VKI tiek ieteikts proporcionālā apmērā piemērot šīs gaidas mazāk nozīmīgo banku uzraudzībā.

Kad šie norādījumi stāsies spēkā?

Norādījumi būs spēkā ar to galīgās versijas publicēšanas datumu. ECB sagaida, ka nozīmīgās iestādes apsvērs, kādā mērā to pašreizējā klimata pārmaiņu un vides risku pārvaldības un ar tiem saistītās informācijas atklāšanas prakse ir droša un pamatota norādījumos pausto gaidu kontekstā. Tiek sagaidīts, ka nepieciešamības gadījumā nozīmīgās iestādes nekavējoties sāks pielāgot savu praksi.

Tomēr ECB atzīst, ka bankām var būt nepieciešams zināms laiks, lai pielāgotu praksi. Tiek sagaidīts, ka klimata pārmaiņu un vides risku pārvaldības un informācijas atklāšanas metodoloģija un instrumenti laika gaitā pilnveidosies.

Vai, publicējot norādījumus, tiek risināts kāds trūkums? Citiem vārdiem runājot, vai tas nozīmē, ka bankas šobrīd atbilstoši nepārvalda klimata pārmaiņu un vides riskus un nesniedz informāciju par tiem?

ECB pievērsusies veidiem, kādos euro zonas bankas novērš klimata pārmaiņu un vides riskus. Pieņemot zināšanai, ka bankas arvien vairāk apzinās klimata pārmaiņu risku iespējamo nozīmīgumu, ECB arī konstatējusi, ka risku pārvaldības un informācijas atklāšanas prakse ir nepietiekama un neviendabīga. Tā arī atklājusi, ka bankas pagaidām šo jautājumu risinājušas no korporatīvās sociālās atbildības perspektīvas un atšķirīgo pieeju noteicis banku izmērs, uzņēmējdarbības modelis, sarežģītība un ģeogrāfiskā atrašanās vieta. Vairumam banku vēl jāizstrādā visaptveroša un uz nākotni vērsta pieeja attiecībā uz riska pārvaldību.

ECB vēlas, lai bankas, apsverot klimata pārmaiņu un vides riskus, laikus ievieš uz nākotni vērstu un visaptverošu pieeju. Tā sagaida progresu attiecībā uz risku pārvaldību un informācijas atklāšanu un cer, ka uzraudzības gaidu skaidrojums palīdzēs to nodrošināt.

Kā šie norādījumi mijiedarbojas ar NGFS, EBI un valstu ilgtspējīga finansējuma iniciatīvām? Kā notiek šajās iniciatīvās bankām pausto vēstījumu saskaņošana?

ECB un VKI ciešā sadarbībā izstrādājušas šos norādījumus, lai nodrošinātu augstu uzraudzības standartu konsekventu piemērošanu visā euro zonā. Norādījumos ņemtas vērā un zināmā mērā par pamatu izmantotas līdzšinējās banku uzraugu un regulatoru, īpaši VKI, EBI un Finanšu sistēmas ekoloģizācijas tīkla (NGFS), publikācijas.

Starptautiskajā līmenī ECB piedalās NGFS vadītajā darbā. 2019. gada aprīlī NGFS nāca klajā ar ieteikumiem, lai palielinātu centrālo banku un uzraudzības iestāžu lomu klimata pārmaiņu un vides risku pārvaldībā, un šobrīd izstrādā praktiskas norādes par šo ieteikumu īstenošanu. Viens no NGFS ieteikumiem uzraudzības iestādēm ir noteikt uzraudzības gaidas. Īstenojot šo ieteikumu, izstrādāti ECB norādījumi.

Eiropas Savienības līmenī ECB banku uzraudzības funkcija iesaistījusies pasākumos, kurus īsteno EBI – tai doti vairāki uzdevumi novērtēt, kā vides, sociālos un pārvaldības riskus iespējams iestrādāt prudenciālās uzraudzības trijos pīlāros. EBI 2019. gada decembrī publicēja rīcības plānu ilgtspējīgai finansēšanai, kurā ietverti bankām adresēti galvenie politikas paziņojumi un uzsvērts, ka būtiski ir rīkoties nekavējoties, iekams oficiāli aktualizēts prudenciālais regulējums. ECB norādījumos sīkāk aplūkoti šie galvenie politikas paziņojumi.

Turklāt vairākas VKI ir izstrādājušas norādījumus par klimata pārmaiņu un vides riskiem vai tie pašlaik ir izstrādes procesā. Tiek sagaidīts, ka mazāk nozīmīgās bankas ievēros šos norādījumus, kā arī citus attiecīgās VKI šai jomā publicētos dokumentus.

Kādus vēl pasākumus ECB īsteno, lai novērstu klimata pārmaiņu un vides riskus?

ECB interneta vietnē aprakstīts, kā ECB atbilstoši savai kompetencei rīkojas attiecībā uz klimata pārmaiņām. Šī rīcība aptver tautsaimniecības analīzi, banku uzraudzību, monetāro politiku, ieguldījumu portfeļus un finanšu stabilitāti.

Klimata pārmaiņas un ECB

Plašākā mērogā ECB starptautiskā līmenī aktīvi iesaistās dialogā ar citām uzraudzības iestādēm un centrālo banku iestādēm par klimata pārmaiņu un vides riskiem. Papildus dalībai NGFS ECB ir arī Eiropas Komisijas Ilgtspējīgu finanšu tehnisko ekspertu grupas (Technical Expert Group on Sustainable Finance; TEG) locekle. Šī grupa izstrādājusi arī ilgtspējīgas darbības taksonomiju. Turklāt ECB aktīvi piedalās EBI un Bāzeles Banku uzraudzības komitejas veiktajā darbā.

Vai līdz ar šo norādījumu sagatavošanu klimata pārmaiņu un vides riski nākotnē plašāk atspoguļosies stresa testos?

Norādījumos skaidrots, ka ECB sagaida, lai nozīmīgās bankas izmantotu stresa scenārijus nosakot gan to, vai klimata pārmaiņu un vides riski ir būtiski attiecībā uz to uzņēmējdarbības stratēģiju, gan arī pieņemot lēmumus. Turklāt ECB sagaida, lai iestādes, kuras pakļautas būtiskiem klimata pārmaiņu un vides riskiem, izvērtētu, vai tajās veiktie stresa testi ir pietiekami, un attiecīgi iestrādātu šos riskus savos bāzes scenārijos un nelabvēlīgas attīstības scenārijos.

ECB arī rūpīgi izvērtē klimata pārmaiņu risku potenciālo ietekmi uz euro zonas finanšu sistēmu. ECB pašlaik sadarbojas ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju un ES centrālajām bankām, lai pabeigtu klimata risku stresa pilottestu. Notiek arī ECB makroprudenciālā stresa testa sagatavošanas darbi. Stresa testa ietvara mērķis ir izvērtēt, kā klimata pārmaiņu riski ietekmē reālo tautsaimniecību un finanšu sistēmu. Stresa testam tiks izmantota detalizēta informācija un tas būs vērsts uz 90 nozīmīgajām bankām visā euro zonā.