Ievadrunas ikgadējā preses konferencē par ECB banku uzraudzību

ECB Uzraudzības valdes priekšsēdētāja Daniela Nuī un ECB Valdes locekle un ECB Uzraudzības valdes priekšsēdētāja vietniece Sabīne Lautenšlēgere, Frankfurtē pie Mainas, 2018. gada 7. februārī

ECB Uzraudzības valdes priekšsēdētāja Daniela Nuī (Danièle Nouy)

Kas bankas un to uzraugus sagaida 2018. gadā? Tas ir ļoti interesants jautājums, taču atbildēt uz to nav viegli, ja vien atbildētāja rīcībā nav kristāla bumbas. Taču divi jautājumi ir skaidri – bankas joprojām saskaras ar virkni problēmu, un 2018. gads sniedz lieliskas iespējas tās risināt.

Tam ir četri iemesli.

  • Pirmkārt, euro zonas tautsaimniecībai pēc piecu gadu izaugsmes klājas labi. Un šī izaugsme ir vienmērīga gan sektoru, gan valstu aptvērumā.
  • Otrkārt, attīstās tehnoloģijas – šeit galvenais uzsvars liekams uz vārdu "digitalizācija". Tā sniedz bankām iespēju palielināt ieņēmumus un samazināt izmaksas.
  • Treškārt, pabeigts darbs pie Bāzele III noteikumiem. Tādējādi bankām situācija kļuvusi stabilāka arī no likumdošanas viedokļa. Vēlos tomēr uzsvērt, ka Bāzele III noteikumus vēl nepieciešams ieviest.
  • Un, ceturtkārt, 2018. gadā aizritēs četri gadi, kopš tiek veikta Eiropas banku uzraudzība un izveides posms nepārprotami ir noslēdzies. Uzraudzības regulējums tagad ir stabils un prognozējams, padarot bankām dzīvi nedaudz vieglāku.

Tātad nosacījumi ir labvēlīgi. Bankas daudz paveikušas un kļuvušas noturīgākas. No 2014. gada beigām līdz 2017.gada 3. ceturksnim nozīmīgo iestāžu pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs palielinājās par vairāk nekā 270 bāzes punktiem, sasniedzot 14.3%. Vērojams arī pelnītspējas kāpums – lai arī no zema līmeņa.

Tādējādi stāvoklis uzlabojas, taču darba joprojām netrūkst. Kā divus būtiskākos darbus saraksta pašā augšgalā es rakstītu pelnītspējas uzlabošanu un bilanču sakārtošanu. Šie jautājumi, protams, ir savstarpēji saistīti.

Vispirms pievērsīšos plašākajam jautājumam. Runājot par pelnītspēju, Eiropas bankas lēni veikušas krīzes ietekmes noteiktās korekcijas. Paraugieties uz ASV bankām! Salīdzinājumā ar Eiropas bankām to peļņa krīzes laikā saruka straujāk, taču tās atguvušās ātrāk. Euro zonas banku kapitāla atdeve kopumā ir uzlabojusies. Dažām bankām tā tomēr ir ļoti zema un rada bažas par šo banku spēju segt kapitāla izmaksas vidējā termiņā un ilgtermiņā.

Pelnītspējas trūkums tiešām izraisa bažas, jo tikai tās bankas, kuras gūst pietiekamu peļņu, spēs stimulēt tautsaimniecības izaugsmi un turpināt kapitāla rezervju veidošanu. Taču labvēlīgāku ekonomisko apstākļu un vēlmes strauji kāpināt peļņu rezultātā bankām arī nevajadzētu koncentrēties uz peļņas meklējumiem.

Ir skaidrs, ka bankām jācenšas uzlabot pelnītspēju, neuzņemoties pārmērīgus riskus. Un, protams, viens risinājums nederēs visām bankām. Katrai bankai ir sava vēsture un nepieciešama sava stratēģija. Bet stratēģija tiešām ir nepieciešama. Ja rūpīgi aplūkojam sekmīgas bankas un mazāk sekmīgas bankas, ir viena acīmredzama atšķirība. To varētu dēvēt par stratēģisko vadību. Īsumā – stratēģiskā vadība ir vadības spēja noteikt virzību uz bankas ilgtermiņa mērķiem un tā ietver tādus faktorus kā optimālus procesus un labu pārvaldību. Banku, kuras spēj risināt šos jautājumus, pelnītspēja caurmērā ir labāka.

Bankām nākas manevrēt šķēršļu pilnā apvidū. Tām nepieciešams stingri turēt stūri; tām nepieciešami stabili stratēģiskie procesi un spēcīga pārvaldība, t.sk. risku pārvaldība. Un šajā ziņā mūsu analizētajās bankās vērojama virkne problēmu.

Kopumā līdz šim būtiskākā konstatētā nepilnība saistīta ar veidu, kā bankas nosaka aizdevumu cenas, t.i., aizdevumu cenu noteikšanas regulējumu. Runājot ļoti vispārīgi, šim regulējumam jābūt visaptverošam. Tam jāaptver visas uzņēmējdarbības jomas, jāsedz visas attiecīgās izmaksas un riski, t.sk. darbības izmaksas, un tam jāattiecas uz visu grupu.

Īsumā – bankām jānodrošina apstākļi pelnītspējas uzlabošanai. Taču neatkarīgi no banku izvēlētajiem līdzekļiem, tām jāatrod līdzsvars starp risku un ienesīgumu. Tāpēc mēs gaidām, ka bankas ieguldīs spēcīgā risku pārvaldībā. Bankām jāsamazina izmaksas, taču to noteikti nedrīkst darīt uz risku pārvaldības rēķina.

Un dažām bankām jāpieliek papildu pūles, lai atjaunotu pelnītspēju. Tām īpaši jāsakārto bilance. 2017. gada 3. ceturksnī ienākumus nenesošie kredīti (INK) veidoja 760 mljrd. euro. Protams, INK līmenis dažos pēdējos gados sarucis par aptuveni 200 mljrd. euro. Taču ir skaidrs, ka tā joprojām ir būtiska problēma. INK samazina peļņu, novirza resursus no produktīviem lietojuma veidiem un neļauj bankām finansēt reālo tautsaimniecību. Tie arī rada nenoteiktību, kas netiešā veidā, iespējams, var ietekmēt arī spēcīgākas bankas.

Labos laikos bankām jāsamazina INK līmenis. Un šobrīd ir iestājušies labi laiki. Krīzes laika neatrisināto problēmu pārnešana uz nākamo lejupslīdes posmu nav dzīvotspējīga iespēja. Kad sāksies lejupslīde, bankām būs daudz sarežģītāk atbrīvoties no INK.

Tādējādi mēs uzskatam, ka INK ir būtiska problēma. Tāpēc pērn publicējām norādījumus bankām, kā samazināt INK līmeni. Turklāt bilanču sakārtošana pēc krīzes ir viens aspekts. Otrs aspekts ir nodrošināt bilanču tīrību pirms nākamā lejupslīdes perioda. Tāpēc mēs izstrādājam norādījumu pielikumu, kurā norādīsim veidus un termiņu, kādā bankām būtu jāveido uzkrājumi jauniem INK.

Saistībā ar pielikuma projektu tika rīkota sabiedriskā apspriešana, kuras rezultātā 36 darījuma partneri iesniedza gandrīz 500 komentāru. Lielākā daļa komentāru bija saistīti ar pielikuma tvērumu un kalibrēšanu. Mēs ļoti rūpīgi izskatījām visus komentārus. Izmantojot tos kā pamatu, šobrīd izstrādājam pielikuma galīgo versiju.

Viena no pārmaiņām, ko ieviesīsim, būs saistīta ar datumu, no kura norādījumi attieksies uz jauniem INK. Mēs arī vēl skaidrāk norādīsim, ka otrā pīlāra ietvaros tiks piemērota individuāla pieeja. Pielikuma galīgā versija tiks publicēta martā. Tāpēc bankām jābūt tam gatavām.

Bankām arī jāgatavojas gaidāmajam Eiropas Banku iestādes (EBI) stresa testam. Bankām tas būs vēl viens patiesības brīdis, jo tas parādīs banku bilanču reālo noturību. Turklāt pēc EBI stresa testa rezultātu publicēšanas ne tikai uzraugi, bet arī tirgi gaidīs, ka bankas, kurām ir kapitāla deficīts, risinās šo jautājumu.

Stabila bilance ir būtiska, lai samazinātu riskus un atjaunotu uzticību bankām. Tas atvieglos lēmuma pieņemšanu par banku savienības pēdējo pīlāru – Eiropas Noguldījumu apdrošināšanas sistēmu (EDIS). Dažos pēdējos gados bankas panākušas zināmu progresu risku samazināšanā. Manuprāt, mēs varētu spert nākamo EDIS izstrādes soli. Tāpēc apsveicu Eiropas Komisijas jaunāko priekšlikumu, kas atbalsta šādu uzskatu. Turklāt saistībā ar EDIS varētu veikt vēl vienu aktīvu kvalitātes pārbaudi. Tā bankām būtu papildu iniciatīva turpināt risku samazināšanu.

Pēc vienotu noteikumu kopuma, Eiropas banku uzraudzības un Eiropas noregulējuma mehānisma ieviešanas banku savienības izveides progress ir ievērojams. Tādējādi patiešām tiek veidota Eiropas mēroga banku nozare. Tāda ir mūsu nākotnes vīzija. Bankām pēc iespējas ātrāk vajadzētu iesaistīties pārrobežu darbībā un izmantot plaša un lielā mērā integrēta Eiropas tirgus priekšrocības.

Runājot pie 2018. gada uzdevumiem, vēlos norādīt, ka šobrīd pastāv vislabākie nosacījumi. Bankām jāizmanto šie apstākļi visu problēmu risināšanai!

ECB Valdes locekle un ECB Uzraudzības valdes priekšsēdētāja vietniece Sabīne Lautenšlēgere (Sabine Lautenschläger)

2018. gads būs ceturtais gads, kopš tiek īstenota Eiropas banku uzraudzība. Un, kā jau norādīja Daniela, izveides posms ir noslēdzies; esam sasnieguši stabilas attīstības stāvokli. Mūsu mērķis jebkurā gadījumā saglabājas nemainīgs – veicināt banku drošumu un stabilitāti.

Taču to drošums un stabilitāte nav atkarīga tikai no labas uzraudzības. Tas atkarīgs arī no droša regulējuma. Un, kā esmu jau agrāk daudzas reizes norādījusi, pasaulē, kur nozīmīgās bankas savā starpā ir cieši saistītas, drošs regulējums nepieciešams globālā mērogā. Šajā sakarā 2017. gads beidzās pozitīvā noskaņā – noslēdzās Bāzele III izveide.

Tā ir laba ziņa bankām, jo tādējādi tiek atjaunota regulatīvā skaidrība. Tā ir laba ziņa tautsaimniecībai, jo tiek veicināts stabils banku sektors, kas spēj finansēt izaugsmi. Un tā ir laba ziņa uzraugiem, jo mūsu darba pamati tiek nostiprināti ar stingriem noteikumiem.

Bāzele III ir globāls standarts, kas tiks piemērots atšķirīgām bankām ar dažādiem uzņēmējdarbības modeļiem, kuras darbojas atšķirīgā makroekonomiskajā un juridiskajā vidē.

Šādos apstākļos Bāzele III ir labs kompromiss. Tajā ņemtas vērā banku uzņēmējdarbības modeļu atšķirības un meklēts līdzsvars starp risku jutīgumu un vienkāršību. No vienas puses, bankām ir iespēja ņemt vērā katrai bankai specifisko risku pieredzi un kapitāla prasību aprēķināšanai izmantot iekšējos modeļus, no otras puses, Bāzele III nodrošina drošības mehānismus, piemēram, ievades un izvades lielumu zemākās robežas, kā rezultātā kapitāla prasību apjoms nevarēs būt zemāks par noteiktu līmeni. Tādējādi Bāzele III nenozīmē atteikšanos no risku jutīguma. Un, manuprāt, tas ir ļoti loģiski – uz riskiem balstītas kapitāla prasības ir efektīvas, tās rada pamatu pareizajiem stimuliem banku uzņēmējdarbības stratēģijās un tās liek bankām rūpīgi definēt, novērtēt un pārvaldīt šos riskus.

Nākamais solis tagad ir nodrošināt, lai Bāzeles III regulējums tiktu pilnībā un laikus ieviests visās valstīs. Bāzeles III regulējums efektīvi palīdzēs padarīt finanšu sistēmu stabilāku tikai tad, ja tas būs ieviests visās atbilstošajās jurisdikcijās.

Drošs uz riskiem balstīts kapitāla regulējums ir vitāli svarīga stabilas banku sistēmas daļa. Taču iekšējiem modeļiem, kurus bankas izmanto risku aprēķināšanai, pirmām kārtām jānodrošina atbilstoši riska svērumi. Un šajā ziņā ECB ir sava loma. Kā jūs visi zināt, lai panāktu tieši to, mēs esam uzsākuši būtisku projektu – iekšējo modeļu mērķpārbaudi vai TRIM, kā mēs to dēvējam.

TRIM ir trīs mērķi:

  • pirmkārt, nodrošināt, lai banku izmantotie iekšējie modeļi atbilstu regulatīvajiem standartiem;
  • otrkārt, nodrošināt vienlīdzīgus nosacījumus attiecībā uz pieeju iekšējiem modeļiem;
  • treškārt, nodrošināt, lai iekšējo modeļu rezultātu pamatā būtu faktiski pastāvošie riski nevis tikai modelēšanas procesā izdarīta izvēle.

Kā varat iedomāties, TRIM prasa milzīgu darbu. Tomēr esam panākuši būtisku progresu. Līdz šim sekmīgi uzsākta puse no aptuveni 200 plānotajām klātienes pārbaudēm. Projekta pirmais posms tika uzsākts 2017. gadā un turpināsies 2018. gada 1. pusgadā. Tā mērķis ir pārbaudīt iekšējos modeļus, ko bankas izmanto kredītriska novērtēšanai saistībā ar privāto klientu un MVU portfeļiem, un iekšējos modeļus, ko tās izmanto tirgus riska un darījuma partneru riska novērtēšanai.

Līdz šim veiktās klātienes pārbaudes sekmīgi ļāvušas identificēt labāko praksi un saskatīt vājās vietas. Atklātie trūkumi attiecas uz konkrētām bankām, taču dažās bankās konstatēti trūkumi, kam raksturīgas kopējas tendences. Piemēram, pārbaudot kredītriska novērtēšanai izmantotos modeļus, esam atklājuši trūkumus saistībā ar datu kvalitāti, realizēto zaudējumu aprēķināšanu un pieeju riska darījumiem, kuros iestājusies saistību neizpilde. Bet esam novērojuši arī, ka daudzas bankas jau ieguldījušas resursus atbilstošā iekšējo modeļu pārvaldības un to validācijas nostiprināšanā.

Vienlaikus mēs pašlaik aktualizējam norādījumus par iekšējiem modeļiem. Šis darbs balstās uz komentāriem, kas saņemti par norādījumu pirmo versiju, un mūsu pastāvīgajās klātienes pārbaudēs gūtajiem ieskatiem. Esam paredzējuši aicināt bankas izteikt viedokļus par aktualizēto versiju. Turpmākajos mēnešos apspriešanai tiks publicēta pirmā nodaļa. Šajā norādījumu sadaļā tiks skaidroti vispārēji jautājumi, piemēram, iekšējo modeļu pārvaldības sistēma un to validācija.

Dāmas un kungi, līdz šim vēl neesam pieminējuši vienu no Eiropā un Eiropai būtiskākajām tēmām. Tas ir jautājums, kas sniedzas daudz tālāk par banku jomu, taču ietekmē arī tās – Brexit.

Bankām jābūt gatavām Brexit; tas notiks – kaut arī ES un Apvienotā Karaliste vienojušās apspriest pārejas perioda iespēju.

Tomēr mēs nevaram būt droši, vai šāds pārejas periods tiešām tiks noteikts.

Tāpēc no bankām joprojām sagaidām to pašu – tām jāturpina gatavoties jebkādam rezultātam, t.sk. "cietajam" Bexit.

Jebkurai bankai, kura vēlas pārcelt darbību no Apvienotās Karalistes uz euro zonu, faktiski jau jābūt iesniegušai iesniegumu licences saņemšanai. Bet, ja tas vēl nav paveikts, tas jāizdara vēlākais līdz 2018. gada 2. ceturksnim.

Līdz šim astoņas bankas jau uzsākušas formālu procesu jaunas licences iegūšanai un vēl četras bankas plāno būtiski paplašināt savu darbību euro zonā.

Mēs turpināsim cieši sekot Brexit sarunām. Atkarībā no tā, kā izvērsīsies sarunas par pārejas periodu, mēs varētu pārrunāt ar bankām, vai tām tiks dots ilgāks laiks, lai īstenotu darbības pārvietošanas plānus. Taču šāda iespēja tiks dota tikai tām bankām, kuras jau iesniegušas augstas kvalitātes un pamatotus plānus stabilai attīstībai. Un šādas pārrunas protams, aptvers tikai tos aspektus, kas ir uzraudzības iestāžu kompetencē.

Arī euro zonas bankām jāgatavojas Brexit. Arī tām iespējami ātri jāiesniedz iesniegumi licences saņemšanai atbilstoši prasībām, ko noteikusi Apvienotās Karalistes uzraudzības iestāde – Prudenciālā regulējuma iestāde (PRI). Mēs atzinīgi vērtējam faktu, ka PRI sniegusi detalizētu skaidrojumu par savu uzraudzības pieeju. Tas palīdzēs bankām plānot savu darbību laikā pēc Brexit.

Gatavojoties Brexit, bankām jāpatur prātā tas, ko bieži atkārtojam, – mēs nepieļausim tukšu čaulu pastāvēšanu. Ja bankas vēlas darboties euro zonā, tām jābūt reālām bankām. Eiropas banku uzraudzības ietvaros mēs cieši sekosim tam, kā ienākošās bankas organizē savu darbību euro zonā.

Mums kā uzraugiem ir svarīgi, lai bankas euro zonā saglabātu pilnīgu kontroli pār riskiem, kas saistīti ar to bilancēm. Bankām jānodrošina pietiekama spēja darboties lokāli tādās jomās kā, piemēram, cenu noteikšana, tirdzniecība, risku ierobežošana un pārvaldība.

Tikai tad varēs uzskatīt, ka tās spēj pienācīgi veikt uzņēmējdarbību Eiropā. Tas ietver arī tiešu pieeju finanšu tirgus infrastruktūrām. Lai nodrošinātu pieeju finanšu tirgus infrastruktūrām visām atbilstošajām riska darījumu grupām, tajās jābūt ieviestai darbības nepārtrauktības sistēmai.

Pamatdoma ir, ka bankām jāsaglabā kontrole pār saviem riskiem. Tāpēc mēs sagaidām, lai ienākošās bankas spētu nodrošināt pilnīgus un precīzus datus par saviem darījumu uzskaites modeļiem, risku ierobežošanas stratēģiju un grupas iekšējiem riska darījumiem. Bet arī euro zonas bankām pastāvīgā uzraudzības procesa ietvaros jāpārskata savi darījumu uzskaites modeļi un jāsniedz informācija par jebkāda veida pārmaiņām.

Dāmas un kungi, Brexit ir tikai viens no daudzajiem izaicinājumiem, ar kuriem bankām pašlaik jāsastopas. Tie ir izaicinājumi, kuri tām jāatrisina tagad, kamēr apstākļi ir labvēlīgi.

Kontaktinformācija presei