Ievadruna preses konferencē par ECB 2016. gada pārskatu par uzraudzības darbībām

ECB Uzraudzības valdes priekšsēdētāja Daniela Nuī (Danièle Nouy) un ECB Uzraudzības valdes priekšsēdētāja vietniece Sabīne Lautenšlēgere (Sabine Lautenschläger), Frankfurtē pie Mainas, 2017. gada 27. martā

ECB Uzraudzības valdes priekšsēdētāja Daniela Nuī

Cienījamās dāmas un godātie kungi!

Neticami, kā paiet laiks! Tikai pirms pieciem gadiem 2012. gada jūnijā ES valstu vadītāji vienojās pārcelt banku uzraudzību no nacionālā līmeņa Eiropas līmenī. Un tagad jau rit trešais gads, kopš tiek īstenota Eiropas banku uzraudzība.

Viens no būtiskākajiem jautājumiem, ko risinājām 2016. gadā, bija ienākumus nenesoši kredīti jeb INK. Un vēl labu laiku INK būs viena no svarīgākajām prioritātēm. Līdz šim labās ziņas ir tādas, ka laikā no 2015. gada 3. ceturkšņa līdz 2016. gada 3. ceturksnim INK apjoms euro zonā saruka par 54 mljrd. euro (līdz 921 mljrd. euro). Tā rezultātā INK rādītājs samazinājās no 7.3% līdz 6.5%. Tomēr dažās dalībvalstīs INK joprojām ir liela problēma. Tie nelabvēlīgi ietekmē banku pelnītspēju un ierobežo to spēju nodrošināt finansējumu tautsaimniecībai.

Tieši pirms nedēļas publicējām norādījumus bankām par pieeju, kādu sagaidām attiecībā uz INK. Bankām jāpiedāvā skaidra stratēģija INK apjoma samazināšanai – stratēģija, kas ietver ambiciozu, taču reālistisku mērķu nospraušanu un atbilstošu pārvaldības un operacionālo struktūru ieviešanu. Šie norādījumi nodrošinās, ka bankas izmanto konsekventu un efektīvu pieeju INK apjoma samazināšanai.

Taču bankas un uzraugi nav vienīgie, kam jārīkojas. Dažās valstīs tiesiskais un juridiskais regulējums kavē ātru INK risinājumu. Tāpēc jārīkojas arī valstu likumdevējiem. Izmantojot par pamatu mūsu vērtējumu par valstu praksi, likumdevēji varētu veidot efektīvāku tiesisko sistēmu, varētu tikt radītas ātras ārpustiesas procedūras, uzlabota piekļuve nodrošinājumam un saskaņoti fiskālie stimuli.

Iekšējo modeļu mērķpārbaude (saīsinājumā IMMP) ir vēl viens būtisks projekts, ko esam uzsākuši. Daudzas bankas izmanto iekšējos modeļus, lai noteiktu savu aktīvu riska līmeni. Savukārt riska svērtie aktīvi tiek izmantoti par pamatu kapitāla prasību aprēķināšanai. Tādējādi iekšējie modeļi ir ļoti nozīmīgi no uzraudzības viedokļa.

Gadu gaitā banku modeļi kļuvuši arvien sarežģītāki centienos pēc iespējas precīzāk noteikt savu risku. Taču jo sarežģītāki kļūst iekšējie modeļi, jo lielāka ir kļūdu vai pat manipulāciju iespējamība.

Modeļi to riska jutīguma dēļ ir labi riska pārvaldības instrumenti. Taču to rezultātiem būtu jābūt konsekventiem un salīdzināmiem. Ņemot to vērā, IMMP vērtēs banku iekšējo modeļu faktisko stabilitāti un uzticamību. Pārbaudes mērķis ir nodrošināt, ka riska svērto aktīvu aprēķināšanā noteicošie ir faktiskie riski, nevis modeļa izvēle.

Vēlamies uzsvērt, ka mūsu mērķis nav vispārējs riska svērto aktīvu apjoma pieaugums. Tomēr iespējams, ka dažām bankām riska svērto aktīvu apjoms pieaugs. Kopumā IMMP palīdzēs uzlabot iekšējo modeļu drošību, tādējādi vairojot to uzticamību. Un tas palīdzēs radīt vienlīdzīgus darbības nosacījumus bankām euro zonā. Vienlaikus IMMP uzlabos banku sektora stabilitāti.

Banku darbībā būtiska ir ne tikai stabilitāte, bet arī pelnītspēja. Un peļņa ir euro zonas banku vājā vieta – daudzu euro zonas banku peļņa pat nesasniedz kapitāla izmaksas. Tas rada bažas bankām un ieguldītājiem, un tas uzrauc arī mūs, uzraugus. Galu galā stabilitāte un pelnītspēja ir vienas monētas divas puses.

Tāpēc banku pelnītspēja un to uzņēmējdarbības modeļi jau ilgāku laiku atrodas mūsu prioritāšu saraksta galvgalī. Protams, mēs nenosakām, kādiem jābūt banku uzņēmējdarbības modeļiem. Taču mēs pārbaudām to ilgtspējību un rūpīgi sekojam šim jautājumam. Un mēs redzam, ka dažas bankas ir pelnītspējīgas. Kāds ir to noslēpums? Viena no šādu banku vienojošajām iezīmēm ir stabila izmaksu struktūra – tas varētu kalpot par norādi arī citām bankām.

Taču visu nenosaka tikai izmaksas. Bankas šajā laikā saskaras ar daudziem izaicinājumiem. Jau runāju par INK un varētu pieminēt arī politisko nenoteiktību, vāju izaugsmi, sarežģītu procentu likmju vidi, stingrākus noteikumus un jaunus konkurentus. Pasaule mainās, un bankām būtu jāizmanto šīs pārmaiņas: tām jāpielāgo uzņēmējdarbības modeļi, lai atgūtu pelnītspēju.

Vēl viena problēma – dažās valstīs banku sektors joprojām ir ļoti sadrumstalots. No tā izrietošais jaudas pārpalikums rada spēcīgu konkurenci un mazu peļņu. Šādā situācijā būtu gaidāms, ka dažas bankas tiks izstumtas no tirgus. Manuprāt, viennozīmīgi jāveic konsolidācija, piemēram, īstenojot apvienošanos un pārņemšanu. Tomēr pagaidām apvienošanās un pārņemšanas gadījumi bijuši reti un tie visi notikuši vienas valsts ietvaros, nevis visas euro zonas ietvaros.

Tāpēc nepieciešama banku savienība. Banku savienības mērķis ir nodrošināt banku tirgus pamatu patiešām visas Eiropas mērogā – šādā tirgū būtu iespējams īstenot arī pārrobežu apvienošanos. Banku darbība kļūtu eiropeiskāka, tās piedāvātu pakalpojumus visā euro zonā un izmantotu lielāka tirgus priekšrocības. Vienlaikus klientiem būtu pieejama lielāka banku izvēle, kuras tiek uzraudzītas atbilstoši vienādiem augstiem standartiem. Tāda ir mūsu nākotnes vīzija.

Paldies par uzmanību!

ECB Uzraudzības valdes priekšsēdētāja vietniece Sabīne Lautenšlēgere

Cienījamās dāmas un godātie kungi!

Eiropas banku uzraugu uzdevums ir uzlabot banku noturību. Tādējādi tiek veicināta droša un stabila Eiropas banku sektora izveide – šāds banku sektors var būt uzticams tautsaimniecības partneris.

Taču mēs varam īstenot savu uzdevumu, tikai pamatojoties uz stabiliem noteikumiem. Kopš krīzes politikas veidotāji pieņēmuši stingrākus noteikumus un nepieciešamības gadījumā veikuši grozījumus. Šīs reformas ļāvušas uzraugiem visā pasaulē labāk pildīt savus uzdevumus.

Un tas palīdzējis arī banku darbībai. Galu galā tikai bankas ar pietiekamu kapitalizācijas līmeni un labu pārvaldību var nodrošināt stabilu tautsaimniecības finansējumu. Tikai stabilas bankas var nodrošināt finansējumu ilgtermiņa izaugsmei un labklājībai. Tāpēc mums nepieciešams regulējums, un tā pamatā jābūt globāliem standartiem.

Manuprāt, šis pēdējais nosacījums ir ļoti būtisks. Tā ir vēl viena krīzes laikā gūta mācība, ko mums nevajadzētu aizmirst. Lai nodrošinātu stabilitāti, mums nepieciešama globāla pieeja regulējumam. Tāpēc Bāzeles regulējums ir tik svarīgs. Un tāpēc mums pēc iespējas drīzāk jāpabeidz Bāzeles III reformas.

Šobrīd piedāvāti daudzu jautājumu risinājumi. Galu galā, Bāzeli III var pieņemt tikai kā pasākumu kopumu – taču Bāzeles Komiteja ir tuvu tam, lai panāktu vienošanos. Šajā sakarā mēs atzinīgi vērtējam G20 valstu apņemšanos pabeigt Bāzeles III sagatavošanu.

No globālā līmeņa pārejot Eiropas līmenī, mēs ļoti atzinīgi vērtējam pašreiz notiekošo Eiropas tiesiskā regulējuma pārskatīšanu. Eiropas Komisija nākusi klajā ar priekšlikumiem, kā pielāgot un grozīt attiecīgos tiesību aktus.

ECB maijā publicēs oficiālu atzinumu par šiem priekšlikumiem. Un es personīgi šajos priekšlikumos saskatu daudzas pozitīvas iezīmes.

Pirmkārt, tie atbilst globālajai pieejai, jo Eiropas tiesību aktos tiek transponēti daži globāli standarti, piemēram, sviras rādītājs.

Otrkārt, tie atbalsta banku savienības ideju, jo ļauj nepiemērot kapitāla vai likviditātes prasības banku grupas ietvaros ES pārrobežu darījumos.

Un treškārt, tie stiprina proporcionalitātes principu, jo to mērķis ir samazināt regulatīvo slogu mazākām bankām.

Protams, daži jautājumi, iespējams, jāapsver sīkāk.

Pirmkārt, lai gan uzraugiem jāspēj rīkoties ātri un elastīgi, pamatojoties uz savu pieredzi un spriedumu, daži priekšlikumi cenšas iegrožot uzraudzības darbības. Tādējādi tiktu ierobežota mūsu spēja pielāgot mūsu darbības nemitīgajām pārmaiņām finanšu nozarē – nozarē, kas vienmēr cenšas noslēgt izdevīgāko darījumu, izmanto iespēju apstrīdēt noteikumus; bankas steidz meklēt šo noteikumu iespējas vēl pirms to pieņemšanas.

Un otrkārt, joprojām iespējama turpmāka noteikumu saskaņošana – piemēram, attiecībā uz nacionālajām izvēles iespējām un izņēmumiem.

Dāmas un kungi, esam aplūkojuši uzraudzību un esam aplūkojuši arī regulējumu. Es vēlētos pievērsties vēl vienam jautājumam: Brexit. Pēdējās nedēļās mēs ar Danielu esam publiski apspriedušas Brexit, definējušas mūsu pieeju šim jautājumam un to, kādu pieeju mēs sagaidām no bankām. Tāpēc es vēlētos īsumā aplūkot dažus jautājumus.

Vēl nav sākušās ES un Apvienotās Karalistes sarunas. Tomēr gan bankām, gan uzraugiem jāsagatavojas visiem iespējamajiem scenārijiem. Banku gadījumā tas galvenokārt nozīmē piekļuvi tirgiem.

Daudzas Apvienotās Karalistes bankas operācijām vienotajā tirgū izmanto Eiropas banku pasi. Tā ļauj šīm bankām piekļūt vienotajam tirgum, ja tās reģistrētas kādā ES dalībvalstī. Ja Brexit notiks, nepanākot savstarpēju vienošanos, tās var zaudēt šo pasi un tām būs nepieciešams meklēt citu ceļu uz vienoto tirgu.

Visvienkāršākā iespēja būtu iegūt banku darbības licenci ES dalībvalstī, lai saglabātu šo pasi. Euro zonā licences piešķir ECB. Vēlos uzsvērt – mēs piešķirsim licences tikai pietiekami kapitalizētām un labi pārvaldītām bankām.

Mēs nepiekritīsim tukšu čaulas uzņēmumu izveidei. Visām jaunajām iestādēm jāīsteno atbilstoša vietēja risku pārvaldība, tām jābūt pietiekamam skaitam vietējo darbinieku un jānodrošina operacionālā neatkarība. Lai bankas spētu vispusīgi ievērot mūsu prasības, noteiksim katrai bankai specifisku ieviešanas periodu. Tādējādi ņemsim vērā katras bankas uzņēmējdarbību un riska profilu.

Mēs būsim piesardzīgi attiecībā uz regulējuma un uzraudzības arbitrāžu un šajā sakarā neiesaistīsimies standartu pazemināšanā. Tāpēc rūpīgi sekosim tam, kā banku grupas veidos savu euro zonas uzņēmumu struktūru.

Dažas bankas, iespējams, izmantos sarežģītu un daudzveidīgu struktūru, kas pielāgota dažādajām aktivitātēm, ko tās plāno veikt euro zonā.

Daudzas jaunās bankas, iespējams, plāno izveidot nozīmīgas vai mazāk nozīmīgas kredītiestādes, vai paplašināt jau esošās. Šīs bankas saskaņā ar ECB banku uzraudzības pieeju nonāktu vai nu tiešā ECB uzraudzībā, vai arī valstu kompetento iestāžu uzraudzībā.

Dažas banku grupas varētu arī apsvērt daļai savas banku darbības izmantot trešās valsts filiāli. Banku uzraudzība attiecas uz trešo valstu filiālēm, bet tā jāveic nacionālā līmenī un saskaņā ar nacionālajiem standartiem. Un dažādās valstīs šie standarti var būt ļoti atšķirīgi. Dažu valstu uzraudzības iestādes, piemēram, nosaka, ka trešo valstu filiālēm jābūt pašu kapitālam un likviditātei; citās valstīs šāda noteikuma nav.

Visi šie faktori ir pretrunā vienlīdzīgiem darbības nosacījumiem euro zonā. Tie mudina bankas izmantot regulējuma un uzraudzības arbitrāžu. Tomēr varbūt ir iespējams rast šī jautājuma risinājumu pašreiz notiekošās Eiropas tiesiskā regulējuma pārskatīšanas ietvaros, par ko tikko runāju.

Brexit ieviesīs būtiskas pārmaiņas. Tas ir skaidrs. Taču viens apstāklis nemainīsies – Apvienotās Karalistes un ES finanšu sektori joprojām būs cieši saistīti.

Dāmas un kungi, mēs esam gatavi jebkādam sarunu iznākumam, un arī bankām būtu jābūt gatavām. Es jums vēlreiz apliecinu, ka mēs kā uzraudzības iestāde neiesaistīsimies standartu pazemināšanā. Galu galā mēs visi esam ieinteresēti, lai banku sektors būtu stabils abos Lamanša krastos.

Pateicos par jūsu uzmanību!

Kontaktinformācija presei