Bieži uzdotie jautājumi par rītdienas SREP
Aktualizēts 18.11.2025.
Kāpēc mēs pārskatījām SREP?
ECB banku uzraudzības darbības vide mainās, strukturālām pārmaiņām, ārējiem šokiem un jauniem riskiem radot lielas nenoteiktības vidi. Lai turpinātu pildīt savu uzdevumu nodrošināt Eiropas banku drošību, mēs pārskatījām banku regulāro veselības pārbaudi – uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesu (SREP) – ar mērķi uzlabot tā efektivitāti un lietderību, ņemot vērā ekspertu grupas veiktās SREP pārskatīšanas gaitā un Eiropas Revīzijas palātas publicētajā ziņojumā sniegtos komentārus, kā arī visu ieinteresēto personu atsauksmes par to, kā racionalizēt SREP.
Ko mēs centāmies panākt, veicot SREP pārskatīšanu?
Reformas mērķis ir panākt vienkāršākus un elastīgākus uzraudzības procesus un īsāku SREP izpildes laiku. To mērķis ir arī sekmēt un uzturēt uzraudzības kultūru, kas vairāk vērsta uz galvenajiem riskiem, veicina atsevišķu banku kvalitatīvu vērtējumu un vajadzības gadījumā mudina uz stingru un savlaicīgu rīcību. Visbeidzot, šīs pārmaiņas nodrošinās skaidrāku komunikāciju ar mūsu uzraudzītajām bankām un uzlabos mūsu darba efektivitāti, pārredzamību un prognozējamību.
Kā mēs mainām SREP?
- Mērķtiecīgāki riska novērtējumi – lielākas elastības piešķiršana uzraugiem, nosakot prioritātes un pievēršot uzmanību galveno risku novērtējumam. Uzraugi izmantos daudzgadu pieeju, kas ļauj tiem vairāku gadu periodā padziļināti pārskatīt visus būtiskos riskus saskaņā ar riska tolerances ietvaru, nevis katru gadu pārskatīt visus riskus. Šāda elastīga pieeja ļaus kopējām uzraudzības komandām (KUK) efektīvāk sadalīt resursus, nevājinot mūsu uzraudzības standartus.
- Labāka uzraudzības darbību integrācija – spēcīgāka integrācija, plānojot klātienes pārbaudes, padziļināto analīzi un horizontālās tematiskās pārbaudes jaunā SREP ietvaros, lai sniegtu strukturētu un visaptverošu ieskatu par banku riskiem. Uzlabojot uzraudzības darbību plānošanas procesu, tiek maksimāli uzlabota sinerģija un bankas gūst skaidrāku izpratni par uzraudzības prioritātēm.
- Pilna uzraudzības instrumentu kopuma izmantošana – tādējādi nodrošinot efektīvākas un savlaicīgākas eskalācijas, ja trūkumi netiek nekavējoties novērsti. Vajadzības gadījumā tie ietver saistošas kvalitatīva rakstura prasības un izpildes nodrošināšanas un sankciju pasākumus.
- Komunikācijas uzlabošana – SREP lēmumi ir tieši vērsti uz galvenajiem riskiem un uzraudzības gaidām. Ja novērtējumos netiek konstatētas būtiskas bankas riska profila pārmaiņas, SREP lēmumus var aktualizēt retāk nekā reizi gadā.
- Stabilākas metodoloģijas izstrāde – uzraudzības metodoloģijas vienkāršošana un stabilizēšana. Stabila metodoloģija nodrošina konsekvenci laika gaitā, padarot uzraudzību paredzamāku bankām un uzlabojot salīdzinošo novērtēšanu.
- Labāka IT sistēmu un analītisko instrumentu izmantošana – ECB digitālā programma ietver ieguldījumus IT sistēmās un datu analītikā periodā no 2024. līdz 2028. gadam, iekļaujot progresīvās tehnoloģijas, piemēram, ģeneratīvo MI, lai palīdzētu uzraugiem veikt ikdienas uzdevumus.
Kā mēs mainām SREP grafiku?
SREP 2025. gada grafiks ir optimizēts, un process noslēgsies līdz oktobra beigām – agrāk nekā iepriekšējos gados. Šīs pārmaiņas nodrošina ne vien to, ka bankām laikus tiks paziņoti galīgie SREP lēmumi, bet tās arī ir saskaņotas ar SREP reformas iniciatīvas efektivitātes mērķiem un padarīs uzraudzību efektīvāku.
Galvenie atskaites punkti.
- Uzraudzības dialoga sanāksmes plānots sākt jūnija beigās un pabeigt līdz jūlija vidum. Saskaņā ar šo jauno grafiku bankām jāveic visas nepieciešamās korekcijas un efektīvi jāsagatavojas, lai nodrošinātu jēgpilnas uzraudzības diskusijas.
- Paredzēts, ka uzklausīšanas periods sāksies augusta sākumā. Ņemot vērā vasaras periodu, tiesības tikt uzklausītam varēs izmantot ilgāk. Šis periods pagarināts no divām līdz četrām nedēļām (līdz mēneša beigām), dodot bankām vairāk laika pārskatīt SREP lēmumu projektus un izmantot uzklausīšanas tiesības.
- Galīgie SREP lēmumi tiks paziņoti līdz oktobra beigām (iepriekšējā ciklā – līdz decembra beigām). Uzraugi apņēmušies saīsināt laiku līdz lēmuma pieņemšanai, atbalstot un uzlabojot nākamā uzraudzības cikla plānošanu.
Ja novērtējumi liecina, ka iestādes riska profilā būtiskas pārmaiņas nav notikušas un nav nepieciešams mainīt pašreizējos pasākumus, SREP lēmumus noteiktos apstākļos var aktualizēt retāk. Šī pieeja, kas iepriekš bija attiecināma uz ierobežotu skaitu banku, tagad tiks piemērot plašāk.
Pieeja apvieno efektīvu un savlaicīgu komunikāciju ar procesuālo rūpību, galu galā nodrošinot ātrāku un elastīgāku uzraudzības procesu.
Kā mēs uzlabojam SREP lēmumu veidnes?
Jaunie SREP lēmumi kļūst racionalizētāki, koncentrējoties uz būtiskākajiem riskiem un uzraudzības pasākumiem, lai uzraudzības bažas tiktu skaidri komunicētas bankām.
Lai uzlabotu skaidrību un fokusētos uz būtisko, tika pārskatīts SREP 2025. gada lēmumu formāts. Galvenās konstatētās problēmas un piemērojamās prasības tiks izklāstītas jaunā SREP lēmuma īpašās sadaļās. Kvalitatīvās prasības un ieteikumi tiks sniegti pielikumā, ļaujot bankām ātri noteikt galvenās darbības, vienlaikus nodrošinot piekļuvi detalizētam skaidrojumam par uzraudzības gaidām. Jebkurā gadījumā bankām tiek atgādināts, ka tām laikus jāveic turpmāki pasākumi saistībā ar visiem gada laikā paziņotajiem uzraudzības pasākumiem.
Šā jaunā formāta mērķis ir uzlabot pārredzamību un racionalizēt un uzlabot banku izpratni par to SREP rezultātiem. Tas nenozīmē, ka mainījušās uzraudzības prioritātes vai samazinājies uzraudzības apjoms. Šā pārskatītā formāta rezultātā mēs vairs SREP lēmumiem nepievienosim pavadvēstules. Uzraudzības dialoga sanāksmes papildinās šo komunikāciju, sniedzot sīkāku informāciju, kuru bankas aicinātas nodot savai valdei.
Kā mainīsies veids, kā mēs veicam uzraudzības konstatējumu pēckontroli?
Esam izstrādājuši jaunu vairāklīmeņu pieeju mūsu uzraudzības konstatējumu un pasākumu pēckontrolei. Šī pieeja palīdzēs uzraugiem pievērst uzmanību būtiskākajiem jautājumiem un vieglāk veikt mazāk nopietnu konstatējumu pēckontroli. Tas nozīmē, ka:
- mazāk nopietni konstatējumi (visi F1 un lielākā daļa F2 konstatējumu) pēc noklusējuma tiks risināti kā atgādinājumi veikt nepieciešamās darbības (ieteikumi) vai ar iekšējo modeļu pārbaudēm saistīto konstatējumu gadījumā – kā atgādinājumi nodrošināt atbilstību (saistības). Lai šie konstatējumi tiktu uzskatīti par atrisinātiem, bankām vienkārši būs jāapstiprina, ka tās veikušas pietiekamus pasākumus atbilstības nodrošināšanai, un attiecīgi tām nebūs jāiesniedz papildu dokumentācija. Tomēr tām būs piecus gadus jāsaglabā visi pierādījumi, kas apliecina, ka šie jautājumi ir pienācīgi risināti, gadījumam, ja nākotnē tiktu veiktas iespējamas izlases veida pārbaudes. Pasākumi attiecībā uz F1 un F2 konstatējumiem ietvers standartizētu formulējumu un standarta termiņu, ja vien KUK nenolems citādi.
- Nopietnu konstatējumu gadījumā (F3 un F4) kopējās uzraudzības komandas turpinās savu parasto monitoringu.
- Mūsu ārējā portālā bankas varēs piekļūt visu konstatējumu un pasākumu statusam jebkurā laika brīdī.
Bankas būs atbildīgas par mazāk nopietno konstatējumu risināšanu, ievērojot atbilstošu iekšējās pārvaldības procedūru. Kopējās uzraudzības komandas aktīvi nepārbaudīs, kādus pasākumus bankas veikušas šo konstatējumu risināšanai, bet varēs veikt izlases veida pārbaudes. Pamanot neatbilstības saistībā ar korekciju statusu, KUK tās ņems vērā savā pastāvīgajā novērtējumā, un vajadzības gadījumā varēs formulēt jaunus konkrētus konstatējumus. Atkarībā no jautājuma rakstura un atkārtošanās var tikt veikta uzraudzības pēckontrole vai nopietnākos gadījumos – izpildes nodrošināšanas pasākumi.
Kas noticis kopš pēdējā paziņojuma par pārskatīto 2. pīlāra prasību metodoloģiju?
Kopš mūsu pēdējā paziņojuma šā gada martā par pārskatīto 2. pīlāra (P2R) metodoloģiju daudz kas ir noticis. Mēs esam izmēģinājuši metodoloģiju ar visām KUK, lai apstiprinātu, ka tā sasniedz vienkāršošanas un efektivitātes mērķus, kā arī lielāku riska jutīgumu pret 2. pīlāra riskiem, t. i., tiem riskiem, kas nav ietverti vai nav pietiekami segti 1. pīlārā. Izmēģinājuma rezultāti bija apmierinoši, un metodoloģija tiks ieviesta 2026. gada SREP ciklā.
Ko guvām no izmēģinājuma? Vai mainīsies kapitāla prasības?
Uzraugu komentāri apstiprina, ka jaunā metodoloģija ir vienkāršāka un vieglāk piemērojama nekā iepriekšējā pieeja, turpinot nodrošināt, ka 2. pīlāra prasības tiek noteiktas atbilstoši SREP risku novērtējumam. Tā nemainīs veidu, kā mēs pārbaudām un novērtējam riskus, ar kuriem saskaras atsevišķas bankas.
Tā kā pārskatītā metodoloģija joprojām cieši saistīta ar SREP riska novērtējumiem, atspoguļojot mūsu uzraudzības viedokli par katras bankas riska profilu, mēs neuzskatām, ka tā izraisīs pēkšņas sistēmas kapitāla prasību pārmaiņas. 2. pīlāra kapitāla prasības Eiropas bankām joprojām atspoguļos banku individuālos riska profilus un to ieviesto iekšējo kontroli šo risku novēršanai.
Ko bankām praksē nozīmē pāreja uz jauno metodoloģiju?
Pārskatītā metodoloģija tiks piemērota SREP procesa ietvaros, kura rezultāts joprojām ir galvenais kanāls, pa kuru bankām tiek paziņotas uzraudzības gaidas un prasības. Lai gan P2R noteikšanas pieeja mainās, bankas turpinās saņemt skaidru pārskatu par to, kā individuālie riska novērtējumi palīdz sasniegt galīgo rezultātu.
Pāreja uz jauno metodoloģiju ļaus bankām vieglāk saprast 2. pīlāra rezultātus un reaģēt uz tiem.
Kad tiks ieviesta jaunā 2. pīlāra prasību metodoloģija?
ECB piemēros jauno metodoloģiju, sākot no 2026. gada SREP cikla. Sīkāka informācija par pārskatīto P2R metodoloģiju nesen publicēta šeit. Uz jauno metodoloģiju balstītās P2R stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī.
Kā pārskatītajā P2R metodoloģijā iekļauti 2023. gada SREP ekspertu grupas ziņojumā sniegtie ieteikumi?
Uzraudzības valde nolēma pārskatīt P2R metodoloģiju plašākas SREP reformas ietvaros, ņemot vērā neatkarīgas ekspertu grupas 2023. gadā publicētos ieteikumus, lai padarītu to vienkāršāku un stabilāku.
Pārskatītā metodoloģija ir efektīva un daudz vienkāršāk piemērojama, kā tika apstiprināts ar uzraugiem veiktajā izmēģinājumā. SREP punktu vērtējums, kas ir mūsu uzraudzības metodoloģijas stiprākais elements, joprojām ir sākumpunkts, lai noteiktu P2R. Jaunā metodoloģija turpina nodrošināt, ka būtiskajiem riskiem, kas nav ietverti vai nav pietiekami segti 1. pīlārā, var būt ļoti tieša ietekme uz noteiktajām 2. pīlāra prasībām. Spriestspējas izmantošana joprojām ir metodoloģijas stūrakmens, bet tā ir ierobežota un to var pārskatīt otrā aizsardzības līnija.
Turklāt jaunā P2R metodoloģija vairs nebalstās uz ICAAP datiem. Tomēr ICAAP stabilitātes novērtējums joprojām tiek ņemts vērā uzņēmējdarbības modeļu, iekšējās pārvaldības, risku kontroles un vispārējās risku pārvaldības SREP novērtējumos, un tādējādi tas var ietekmēt kapitāla prasības. Tas īpaši attiecas uz 2023. gada ekspertu grupas ziņojuma 2.3. ieteikumu.
Turklāt jaunā metodoloģija saskaņā ar ekspertu grupas 3.2. ieteikumu ļaus tiešāk ietekmēt 2. pīlāra kapitāla prasības, ja potenciāli ilgstošas nepilnības, piemēram, saistībā ar iekšējo kontroli vai pārvaldības jautājumiem, netiks nekavējoties novērstas un citi uzraudzības pasākumi izrādīsies nepietiekami.