Menu

Bieži uzdotie jautājumi par iekšējo modeļu mērķpārbaudi

Kas bija iekšējo modeļu mērķpārbaude? Kāds bija tās galvenais uzdevums?

Iekšējo modeļu mērķpārbaude (TRIM), ko ECB uzsāka 2016. gada sākumā, bija lielākais projekts, ko līdz šim īstenojusi ECB Banku uzraudzība sadarbībā ar valstu kompetentajām iestādēm (VKI). Mēs novērtējām, vai tiešā ECB uzraudzībā esošo banku izmantotie iekšējie modeļi atbilst regulatīvajām prasībām un vai to rezultāti ir droši un salīdzināmi.

Bankas var izmantot iekšējos modeļus, lai noteiktu savu riska darījumu kopējo riska svērto vērtību. To dēvē arī par riska svērtajiem aktīviem (RSA). Tam bankām nepieciešama uzraudzības iestādes atļauja.

TRIM galvenie mērķi bija:

  1. nodrošināt atbilstību regulatīvajām prasībām un uzlabot iekšējo modeļu salīdzināmību un uzticamību;
  2. samazināt nepamatotas (tas ir, uz riskiem nebalstītas) RSA atšķirības;
  3. saskaņot uzraudzības praksi.

Viens būtisks TRIM iznākums ir ECB norādījumi par iekšējiem modeļiem. Tie palīdz nodrošināt, ka bankas atbilstīgi un konsekventi izmanto iekšējos modeļus. Norādījumos izklāstīta ECB izpratne par atsevišķām iekšējiem modeļiem piemērojamām regulatīvajām prasībām. Tie arī veido pamatu TRIM ietvaros piemērotajai vispārējai novērtējuma metodoloģijai.

TRIM mērķi atbilda diviem svarīgiem ECB banku uzraudzības mērķiem:

  1. atbalstīt stabilu un noturīgu banku sistēmu, veicot proaktīvu uzraudzību un izmantojot labāko praksi;
  2. nodrošināt, lai uzraudzības prakse tiktu konsekventi īstenota visā euro zonā.

Kādi bija TRIM galvenie konstatējumi?

Kopumā TRIM pārbaudes apstiprināja, ka uzraudzītās iestādes var turpināt iekšējo modeļu izmantošanu, lai aprēķinātu RSA. TRIM atklāja virkni trūkumu ("konstatējumu") attiecībā uz visiem riska veidiem, kas bankām jānovērš ECB noteiktajos termiņos. Bankām jāturpina ieguldīt līdzekļus TRIM laikā sasniegtās augstās modeļu kvalitātes uzturēšanā.

Kamēr notiek konstatēto trūkumu novēršana, dažiem modeļiem bija nepieciešami uzraudzības ierobežojumi, lai novērstu RSA potenciāli pārāk zemo novērtējumu un lielo nenoteiktību (piemēram, dažiem modeļiem, ko izmanto, lai aprēķinātu saistību nepildīšanas zaudējumus (LGD) un korekcijas pakāpes zema saistību neizpildes līmeņa portfeļiem).

Veicot TRIM, mēs apkopojām virkni konstatējumu katram riska veidam, un tika lēsts, ka aptuveni trešdaļa šo konstatējumu būtiski ietekmēja banku pašu kapitāla prasību līmeni, iekšējo pārvaldību vai riska kontroli un vadību. Piemēram, gandrīz visos kredītriska modeļu izmeklējumos konstatējām trūkumus, kas būtiski vai ļoti būtiski ietekmē LGD rādītāju. Attiecībā uz tirgus riska modeļiem konstatējām trūkumus, kas būtiski vai ļoti būtiski ietekmē riskam pakļauto vērtību un izmantoto riskam pakļautās vērtības metodoloģiju spriedzes apstākļos.

TRIM laikā apkopotie konstatējumi riska veidu dalījumā pieejami TRIM projekta ziņojuma 4. sadaļā.

Vai šīs mērķpārbaudes rezultātā noteikti augstāki riska svērtie aktīvi?

TRIM pārbaudes bija visaptverošas gan tvēruma, gan dziļuma ziņā. To rezultāts bija vairāki konstatējumi un turpmāki detalizēti uzraudzības kontroles pasākumi. Kontroles pasākumi vērsti uz konstatēto trūkumu novēršanu, lai atjaunotu pilnīgu atbilstību regulatīvajām prasībām.

Bankas saņēmušas detalizētus un saistošus uzdevumus ar iepriekšnoteiktiem izpildes termiņiem. Turklāt mēs esam noteikuši ierobežojumus, lai nodrošinātu atbilstošu pašu kapitāla prasību līmeni līdz brīdim, kamēr bankas būs novērsušas konstatētos trūkumus un panākušas atbilstību regulatīvajām prasībām. Mēs lēšam, ka šo ierobežojumu un TRIM ietvaros apstiprināto modeļu pārmaiņu kopējās ietekmes rezultātā kopējais absolūtais RSA pieaugums no 2018. līdz 2021. gadam bija aptuveni 275 mljrd. euro. Tomēr nav iespējams iepriekš pilnībā aplēst TRIM ietvaros pieņemto uzraudzības lēmumu ietekmi.

Patiesībā nav iespējams iepriekš aplēst bankām noteikto uzdevumu, kas izriet no turpmākajiem TRIM kontroles pasākumiem, ietekmi uz kapitāla prasībām, jo tā galu galā būs atkarīga no veida, kādā katra iestāde nolems praksē pildīt konkrētos uzdevumus.

Vai TRIM samazināja nepamatotas (tas ir, uz riskiem nebalstītas) risku svērto aktīvu atšķirības? Ja samazināja, tad kā tas notika?

TRIM vairākos veidos samazināja uz riskiem nebalstītas RSA atšķirības, jo šo atšķirību avoti var būt dažādi, piemēram, noteikumi, kas nav pietiekami konkrēti, lai novērstu šādas atšķirības, vai iestāžu neatbilstība regulatīvajām prasībām.

  1. ECB norādījumi par iekšējiem modeļiem nodrošina caurredzamību attiecībā uz ECB izpratni par esošo regulējumu. Tie nodrošina regulējošo prasību konsekventu īstenošanu un atbalsta iekšējo modeļu saskaņotu novērtējumu. TRIM kontekstā ECB visām bankām konsekventi piemērojusi visaptverošu novērtēšanas metodoloģiju (īpaši izmantojot standartizētus datu pieprasījumus un vienotas pārbaudes metodes un instrumentus).
  2. TRIM pārbaužu rezultātā mēs pieņēmām uzraudzības lēmumus, izmantojot konsekventu pieeju. Šie lēmumi ietver pasākumus, kuru mērķis ir panākt izmeklēto modeļu pilnīgu atbilstību regulatīvajām prasībām. Trūkumu novēršanas procesa laikā šie pasākumi kompensē nepietiekami augstu risku novērtējumu. Tādējādi mēs nodrošinām, ka uzraudzītās iestādes ātri novērš konstatētos trūkumus un šā procesa laikā netiek pieļauts pārāk zems RSA novērtējums.

Šie pasākumi galu galā stiprina saiti starp pamatā esošo aktīvu risku un modeļa rezultātu, un palīdz nodrošināt modeļu rezultātu salīdzināmību. Tāpēc šie pasākumi samazina uz riskiem nebalstītas RSA atšķirības un palīdz atjaunot iekšējo modeļu uzticamību.

Kā TRIM palīdzēs turpmākajā iekšējo modeļu Eiropas līmeņa uzraudzībā?

TRIM nodrošināja ne vien iekšējo modeļu atbilstības regulatīvajām prasībām novērtējumu, bet arī plašu citu ieguvumu un rezultātu klāstu.

  • Uzraugi guva daudz pamatīgākas sistēmas mēroga zināšanas par esošo modeļu izmantošanas praksi un ar to saistītajiem trūkumiem, kas arī palīdzēs noteikt turpmāko izmeklējumu vai monitoringa jomas.
  • ECB norādījumi par iekšējiem modeļiem papildina regulatīva rakstura pasākumus iekšējo modeļu jomā no uzraudzības viedokļa. Norādījumi nodrošina caurredzamību attiecībā uz ECB izpratni par to, kādas regulatīvās prasības piemērojamas iekšējiem modeļiem. Tie arī palīdz Eiropas banku uzraudzībai nodrošināt stabilāku iekšējo modeļu regulējumu un novērtējumu.
  • TRIM veicināja konsekventas pieejas izstrādi nozīmīgo iestāžu izmantoto iekšējo modeļu uzraudzībai Eiropas banku uzraudzības ietvaros. Līdzīga pieeja tiks saglabāta attiecībā uz iekšējo modeļu uzraudzības novērtējumu nākotnē. Tas palīdzēs turpmāk nepārtraukti nodrošināt vienlīdzīgus darbības nosacījumus.

Praksē pārbaudīto TRIM metodoloģiju, uzraudzības praksi un padziļinātās zināšanas par modeļu izmantošanu mēs nākotnē iekļausim Eiropas banku uzraudzības ietvaros veiktās regulārās iekšējo modeļu uzraudzības divos pīlāros – iekšējo modeļu izmeklēšanā un pastāvīgajā modeļu monitoringā.

Kāpēc TRIM tika dēvēta par mērķpārbaudi?

TRIM bija mērķpārbaude vairākās nozīmēs.

  • Tā aptvēra būtiskākos risku veidus, ņemot vērā arī turpmākās norises likumdošanas jomā. Projekts aptvēra kredītriska, tirgus riska un darījuma partnera kredītriska modeļus. TRIM neaptvēra operacionālā riska un kredīta vērtības korekcijas riska iekšējos modeļus. Tas atbilst Bāzeles komitejas nostājai Bāzele III reformu pabeigšanas ietvaros, ka bankām attiecībā uz šiem riska veidiem nevajadzētu izmantot uz modeļiem balstītas metodes.
  • Tā aptvēra būtiskākās jomas, kurās tika uzskatīts, ka pastāv nepamatotas RSA atšķirības, vai kurās pastāvēja atšķirīgas prakses, kas, iespējams, neatbilda regulatīvajām prasībām.
  • Runājot par kredītrisku, tika pārbaudīts pietiekami liels būtiskāko un nozīmīgāko iekšējo modeļu skaits. To noteica proporcionāls laika un resursu izlietojums, jo visu pastāvošo modeļu pilnīga pārbaude šā projekta ietvaros nebūtu iespējama (pretēji tirgus riska un darījumu partneru kredītriska modeļiem).

Vai TRIM ietekmēja visas ECB tieši uzraudzītās bankas?

Mēs veicām iekšējo modeļu novērtējumu visās tieši uzraudzītajās bankās, kas tos izmantoja TRIM uzsākšanas datumā. Tomēr, ņemot vērā, ka šis projekts bija mērķpārbaude, kā arī proporcionalitātes un loģistikas iemeslu dēļ nebija iespējams pārbaudīt visu banku visus apstiprinātos modeļus. Turklāt pārbaude netika veikta apvienošanās procesā esošajās bankās un bankās, kuras vairs nebija ECB tiešā uzraudzībā.

Tāpat nevarējām projekta darbības jomā ietvert visas iestādes, kas saņēma jaunu iekšējo modeļu apstiprinājumu TRIM norises laikā. Visbeidzot, TRIM projekta darbības jomā netika ietvertas mazāk nozīmīgās iestādes (MNI), kuras atrodas VKI tiešā uzraudzībā (ja vien TRIM pārbaude šajās iestādēs netika veikta, pirms tās kļuva par MNI).

Kopumā TRIM ietvaros tika pārbaudītas 65 bankas.

Cik bieži tiek izmantoti iekšējie modeļi? Vai gaidāms, ka tas mainīsies TRIM rezultātā?

Veicot TRIM, mūsu mērķis nebija pārliecināt bankas lietot vai nelietot iekšējos modeļus, bet gan novērtēt izmantoto modeļu atbilstību. Tomēr TRIM un pārmaiņas, kas paredzētas pēc Bāzele III standartu izstrādes pabeigšanas, var mainīt to, kad un kā bankas izmanto iekšējos modeļus. TRIM palīdzēs optimizēt to, kā bankas izmantos modeļus. Īpaši, ņemot vērā ieguldījumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu atbilstību TRIM noteiktajiem standartiem saskaņā ar noteikumiem, bankām jāapsver savas iekšējo modeļu izmantošanas stratēģijas, veicot turpmāku modeļu izstrādi vai vienkāršošanu.

Kāds bija projekta laika grafiks? Cik klātienes pārbaužu tika veiktas?

Projektu sākām 2016. gadā, izstrādājot pamatā esošo metodoloģiju un nepieciešamos instrumentus, kā arī identificējot pārbaudāmos modeļus. No 2017. līdz 2019. gadam veicām 200 TRIM klātienes izmeklēšanas. 161 no šīm izmeklēšanām attiecās uz modeļiem, kas saistīti ar kredītrisku, 31 – uz modeļiem, kas saistīti ar tirgus risku, un 8 – uz modeļiem, kas saistīti ar darījuma partnera kredītrisku. 2020. gadā mēs pabeidzām izmeklēšanas rezultātu horizontālo analīzi un turpinājām pieņemt uzraudzības lēmumus. 2021. gada aprīlī TRIM noslēgumā tika publicēts projekta ziņojums.

Kādi bija TRIM projekta dažādie posmi?

TRIM pārbaudēm bija skaidri atšķirīgi darbības posmi un kvalitātes nodrošināšanas līmeņi. Tie atbilda iekšējo modeļu izmeklēšanas standarta dzīves ciklam, kas aprakstīts ECB norādījumos par klātienes pārbaudēm un iekšējo modeļu izmeklēšanu:

  1. darbības jomas noteikšana un sagatavošanās izmeklēšanai;
  2. klātienes izmeklēšanas veikšana;
  3. neklātienes konsekvences pārbaužu veikšana;
  4. izmeklēšanas posma nobeigums un galīgā novērtējuma ziņojuma nosūtīšana bankai;
  5. turpmākie pasākumi saistībā ar klātienes izmeklēšanas konstatējumiem, izmantojot uzraudzības lēmumu procesu.

Konsekvences pārbaudes nodrošināja TRIM nolūkiem izstrādātās vienotās metodoloģijas konsekventu piemērošanu. Mēs veicām līdzīga riska veida vai riska darījumu kategoriju horizontālo analīzi, lai uzlabotu izpratni par to, kā modelēšana tiek izmantota attiecīgajās jomās. Tas sniedza pārskatu par biežākajiem vai nozīmīgākajiem konstatējumiem un nodrošināja, ka uzraugi varēja konsekventi novērst līdzīgus trūkumus.

Kā TRIM mērķi un rezultāti saistīti ar citiem pasākumiem attiecībā uz iekšējiem modeļiem, piemēram, EBI uz iekšējiem reitingiem balstītās (IRB) pieejas regulatīvu pārskatīšanu vai Bāzele III standartiem?

Gan TRIM, gan Bāzele III standartu mērķis ir samazināt riska svērto aktīvu pārmērīgu nepamatotu mainīgumu. TRIM šo jautājumu risina no uzraudzības viedokļa. Bāzele III standarti šo jautājumu risina no regulatīvā viedokļa.

Galīgo Bāzele III standartu piemērošana kopā ar TRIM laikā konstatēto trūkumu novēršanu nodrošina aizsardzību pret nepietiekamiem vai neatbilstošiem iekšējiem modeļiem. Bāzele III standartos ietvertie ierobežojumi un nosacījumi tiek piemēroti vispārīgākā līmenī (Bāzele III ietver, piemēram, attīstītās uz iekšējiem reitingiem balstītās pieejas izmantošanas parametru zemākās robežas vai ierobežojumus). Savukārt TRIM pārbaudes vairāk pievērsās aspektiem, kas saistīti ar modelēšanu.

Gan EBI korekciju programmas, gan TRIM mērķis ir uzlabot iekšējo modeļu atbilstību regulatīvajām prasībām. Piemēram, ECB norādījumos par iekšējiem modeļiem izklāstītā izpratne par piemērojamajiem tiesību aktiem tika veidota saskaņā ar jaunākajām regulējuma norisēm, piemēram, EBI regulatīvajiem tehniskajiem standartiem un pamatnostādnēm.

TRIM netika izstrādāta ar mērķi paātrināt gaidāmo regulējuma attīstību. Taču Bāzele III standartu piemērošanai, veicot Kapitāla prasību regulas grozījumus un IRB pieejas regulatīvu pārskatīšanu, ko vada EBI, kā arī TRIM laikā konstatēto trūkumu novēršanai vajadzētu nodrošināt papildu aizsardzības līmeņus pret neatbilstošu iekšējo modeļu izmantošanu.

Kā šajā projektā bija iesaistītas valstu kompetentās iestādes?

VKI iesaiste bija TRIM projekta pamatprincips. Tas tika darīts ar mērķi veicināt konsekventu uzraudzības praksi un sviras efektu attiecībā uz plašu ar iekšējiem modeļiem saistīto pieredzi Eiropas banku uzraudzības ietvaros.

Piemēram, VKI bijušas iesaistītas:

  1. TRIM klātienes izmeklēšanu veikšanā (tās lielākoties veica VKI darbinieki);
  2. projekta darbības vadības struktūrā;
  3. iekšējo modeļu ekspertu nosūtīšanā uz TRIM kompetences centriem, kas bija atbildīgi par TRIM metodoloģijas izstrādi un TRIM novērtējuma ziņojumu horizontālo pārbaužu veikšanu.