ECB publicē 2026. gada ģeopolitiskā riska reversā stresa testa rezultātus

2026. gada 31. jūlijā

• Bankas apliecināja spēju izstrādāt savam riska profilam pielāgotus ģeopolitiskā stresa scenārijus.
• Testā izgaismojās daži banku stresa testēšanas sistēmu trūkumi.
• Tajā piedalījās 110 ECB tiešā uzraudzībā esošās eurozonas bankas.

Eiropas Centrālā banka (ECB) šodien publicēja 2026. gada ģeopolitisko risku tematiskā reversā stresa testa rezultātus, kas aptver 110 eurozonas bankas, kuras tieši uzrauga ECB.

Šis tests veido daļu no ECB plašāka uzraudzības darba saistībā ar ģeopolitiskajiem riskiem, kas ir viena no galvenajām uzraudzības prioritātēm 2026.–2028. gadā. Testa mērķis ir stiprināt banku uz nākotni vērstās riska pārvaldības un stresa testēšanas spējas paaugstinātas ģeopolitiskās nenoteiktības apstākļos.

Bankām bija jāveic reversais stresa tests, nosakot ticamus ģeopolitiskos scenārijus, kas būtu pietiekami smagi, lai būtiski ietekmētu to kapitāla pozīcijas. Rezultāti liecina, ka bankas kopumā spēja izstrādāt ekonomiski pamatotus stresa testa scenārijus, kas atspoguļo konkrēto banku ievainojamības aspektus. Tomēr stresa tests arī atklāja jomas, kurās nepieciešami turpmāki uzlabojumi. Pie tiem pieder riska novērtējumu detalizācijas pakāpe un jutīgums, konsekvence starp scenāriju aprakstiem un to, kā tie tiek izteikti ietekmē uz maksātspēju un likviditāti, risku mazināšanas pasākumu reālisms, jo īpaši paaugstinātas ģeopolitiskās spriedzes apstākļu izraisītas sistēmiskās krīzes situācijā, kā arī maksātspējas un likviditātes mijiedarbības atspoguļošana stresa testēšanas sistēmās. 2026. gadā tika piemērota reversās stresa testēšanas metodika. Bankām tika noteikts mērķis sasniegt pirmā līmeņa pamata kapitāla (CET1) rādītāja sarukumu par 300 bāzes punktiem, un tās tika aicinātas izstrādāt scenārijus ar ģeopolitisku riska izklāstu, kas izraisītu šādu rezultātu. Šī pieeja būtiski atšķiras no tradicionālajiem stresa testiem, piemēram, no Eiropas Banku iestādes vadībā reizi divos gados veiktā ES mēroga stresa testa, kurā visām bankām piemēro līdzīgu scenāriju un galvenā uzmanība tiek pievērsta kvantitatīvās ietekmes uz kapitālu mērīšanai. Turpretī reversajā stresa testā uzsvars tiek likts uz banku spēju plašāk aplūkot ģeopolitisko risku iespējamo ietekmi uz to uzņēmējdarbības modeļiem.

Saskaņā ar ECB centieniem racionalizēt uzraudzības procesus šis stresa tests aizstāja simulācijas, kas bankām ik gadu jāiesniedz iekšējā kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa (ICAAP) kontekstā, tādējādi palīdzot samazināt atbilstības nodrošināšanas izmaksas.

Scenāriji un ģeopolitiskā riska situācijas

Bankas izstrādāja plašu ģeopolitisko situāciju klāstu, ietverot militārus konfliktus, tirdzniecības, enerģētikas un piegādes ķēžu traucējumus, sankcijas, makroekonomiskos šokus un kiberincidentus. Šāda daudzveidība uzsver banku spēju pielāgot stresa testus saviem konkrētajiem uzņēmējdarbības modeļiem un riska profiliem.

Tā kā ģeopolitiskais risks ir daudzšķautņains risku izraisītājfaktors, kas var tieši vai netieši ietekmēt gan finanšu, gan nefinanšu riskus, bankām bija jānošķir trīs transmisijas kanāli – finanšu tirgus kanāls, reālās tautsaimniecības kanāls un drošības un aizsardzības kanāls.

Lielākā daļa banku kā galveno risku transmisijas kanālu norādīja reālās tautsaimniecības kanālu, kam sekoja finanšu tirgus ietekmes kanāls. Scenārijos, kuros aprakstīti militāri konflikti un kiberuzbrukumi, būtisks riska transmisijas kanāls bija drošības un aizsardzības kanāls, kas ietver fiziskus riskus, kā arī kiberdraudus un hibrīddraudus.

Parastākie kanāli, pa kuriem notiek transmisija uz kapitālu

Banku reversajos scenārijos parastie kanāli, pa kuriem ģeopolitiskais stress izpaužas ietekmē uz kapitālu, bija kredītrisks un pelnītspējas spiediens. Kā būtisks transmisijas kanāls bieži tika minēti aizdevumu vērtības samazināšanās zaudējumi, īpaši nozarēs, kas ir neaizsargātas pret ģeopolitiskajām norisēm, piemēram, apstrādes rūpniecībā, enerģētikā un transportā. Bankām ar lieliem tirdzniecības portfeļiem kapitāla eroziju veicinošs faktors bija arī komisijas maksu un tirdzniecības ienākumu sarukums.

Likviditāte un finansējums

Banku likviditātes līmenis stresa scenārijos kopumā saglabājās virs regulējumā noteiktajām obligātajām prasībām. Daudzas bankas modelēja ģeopolitisko notikumu pamatotu transmisiju uz likviditātes un finansējuma pozīcijām. Tomēr vairākas bankas atspoguļoja tikai nelielu reakciju uz to likviditātes rādītājiem, neraugoties uz scenārijā ietverto ievērojamo kapitāla samazinājumu. Tā kā maksātspējas stress un likviditātes stress krīzes situācijā bieži vien ir cieši saistīti, ECB kopā ar attiecīgajām bankām veiks turpmāku darbu, lai uzlabotu šo banku stresa testēšanas sistēmas.

Nefinanšu riski

ECB aicināja bankas izskaidrot nefinanšu riskus, kas varētu īstenoties attiecīgajos scenārijos. Kā visbūtiskākie draudi iezīmējās kiberincidenti un trešo personu sniegto pakalpojumu traucējumi. Kopumā ECB aicina bankas stresa testēšanas sistēmās līdztekus tradicionālajiem finanšu riskiem iekļaut darbības noturības un kiberriska apsvērumus.

Riska mazināšanas pasākumi

Būtiska reversā stresa testa iezīme bija nepieciešamība izklāstīt vadības darbības, ko katra banka piemērotu ģeopolitiskā riska scenārijā. Tās ietvēra kapitāla piesaistīšanu, uzņēmējdarbības virzienu pārdošanu, izmaksu samazināšanu un dividenžu izmaksas koeficientu koriģēšanu. Kopumā paredzētās darbības bija ticamas un atbilstošas konkrētajiem scenārijiem. Tomēr ECB konstatēja gadījumus, kad pieņēmumi šķita pārāk optimistiski, piemēram, pieņemot, ka nelabvēlīgos tirgus apstākļos aizdevumu portfeļus varēs pārdot vai kapitālu varēs piesaistīt par ļoti izdevīgām cenām. Uzraugi kopā ar attiecīgajām bankām veiks turpmāku darbu, īstenojot pastāvīgo dialogu par kapitālu un atveseļošanas plānošanu. ECB arī uzsver būtisko lomu, kāda ir banku valdēm, nodrošinot, lai scenāriju analīze un ārkārtas rīcības plānošana tiktu pienācīgi ņemta vērā.

Uzraudzības pēcpasākumi

Rezultāti tiks izmantoti pastāvīgajā uzraudzības dialogā ar bankām un sniegs informāciju, ko varēs izmantot sagatavojot uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesa (SREP) kvalitatīvos novērtējumus. Šā stresa testa rezultātā netiks koriģētas 2. pīlāra norādes vai sviras rādītāja 2. pīlāra norādes.

Lai saņemtu papildinformāciju, plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus lūdzam vērsties pie Linas Benaras (Lina Bennar; tālr.: +49 152 06556600).