ECB prezidentes Kristīnes Lagardas (Christine Lagarde) priekšvārds
Finanšu krīzes un valsts parāda krīzes laikā mēs redzējām to, cik strauji un vērienīgi problēmas banku sektorā var izplatīties visas mūsu monetārās savienības mērogā un ietekmēt ekonomiku un sabiedrību. Reaģējot uz šiem apstākļiem un lai nodrošinātu, ka bankas ir veselīgas un banku sistēma ir noturīga, politikas veidotāji izveidoja Eiropas banku uzraudzības funkciju, kurai šis ir jau sestais darbības gads.
Šajā īsajā laika periodā Eiropas banku uzraudzības funkcija attīstījusies no jaunuzņēmuma līdz institūcijai ar daudz lielāku pieredzi, kas sevi pierādījusi kā stingru un konsekventu iestādi. Kopš 2014. gada riski būtiski samazinājušies – ienākumus nenesošo kredītu (INK) atlikums sarucis gandrīz par 50% un banku kapitāls ievērojami palielinājies visā euro zonā. Darbs ar INK ir lielisks piemērs tam, kā Eiropas pieeja ir palīdzējusi atrisināt krīzes sekas, kas negatīvi ietekmēja daudzas bankas dažādās valstīs.
Padarot bankas veselīgākas, Eiropas banku uzraudzības funkcija atbalstījusi arī monetāro politiku. Spēcīgākas bankas var izsniegt vairāk aizdevumu tautsaimniecībai, tādējādi palīdzot stiprināt monetārās politikas transmisiju. Atbalstot produktīvu risku uzņemšanos un vienlaikus ierobežojot pārmērīgu tiekšanos pēc peļņas, Eiropas banku uzraudzība palīdz kontrolēt finanšu stabilitātes riskus un dod iespēju ar pašreizējās monetārās politikas nostājas palīdzību pildīt mūsu cenu stabilitātes uzdevumu.
Neraugoties uz apjomīgo uzraudzības darbu pēdējo gadu laikā, 2020. gadā mums joprojām būs jāsastopas ar izaicinājumiem, kam būs nepieciešama stingrāka rīcība no banku puses. Banku rentabilitāte joprojām ir zema un, ja situācija nemainīsies, tā var negatīvi ietekmēt banku sektora noturību kopumā. Risinājums ietver, pirmkārt, jaudas pārpalikuma un INK atlikuma samazināšanu un uzņēmējdarbības modeļu un IT standartu piemērošanu digitālā laikmeta prasībām.
Otrkārt, risinājums ietver atbilstoša institucionālā ietvara radīšanu, lai sekmētu efektīvāka un integrētāka banku tirgus attīstību. Banku savienības pamats – vienotais noteikumu kopums – joprojām ir sadrumstalots valstu ietvaros. Turklāt, kamēr nav izveidots viens no banku savienības pīlāriem, proti, Eiropas noguldījumu garantiju sistēma, vienotā banku tirgus integritāte joprojām rada bažas, tādējādi apgrūtinot turpmāku pārrobežu integrāciju.
Turklāt joprojām pastāv tālejoši izaicinājumi, piemēram, klimata pārmaiņas, kas ir visaptverošas, un tās vairs nav iespējams ignorēt. Klimata pārmaiņas ietekmēs visas ekonomikas jomas, t.sk. arī banku sistēmu. Tāpēc ir skaidrs, ka šis jautājums mums jārisina kopīgiem spēkiem – pārrobežu, starpinstitucionālā un starpnozaru mērogā.
Ievada intervija ar Uzraudzības valdes priekšsēdētāju Andreu Enriu (Andrea Enria)
2019. gada sākumā Jūs kļuvāt par ECB Uzraudzības valdes priekšsēdētāju. Kāds ir Jūsu galvenais secinājums pēc pirmā gada šajā amatā un kas vēl jāpaveic?
Mans galvenais secinājums ir šāds – Eiropas banku uzraudzība strādā. Ideja uzraudzīt bankas visas Eiropas mērogā ir saprātīga un praktiska, un mūsu uzraudzības modelis balstās uz stabiliem pīlāriem. Taču pašlaik, pēc pieciem darbības gadiem, mēs pārejam no sākumposma uz daudz nopietnāku posmu. Tāpēc mums jāpabeidz darbs pie lielajiem dibināšanas posma projektiem un visa uzmanība jāpievērš mūsu pieejas un mūsu uz riskiem balstītās uzraudzības stabilizēšanai. Paralēli mēs centīsimies vēl vairāk vienkāršot procesus, lai samazinātu slogu kā uzraugiem, tā bankām, kas nozīmē arī lielāku uzticēšanos jaunajām tehnoloģijām. Turklāt mēs centīsimies pilnveidot mūsu darbību caurredzamību un prognozējamību. Mēs joprojām strādājam tādā banku sektorā, kas cīnās ar zemu rentabilitāti, un banku savienībā, kas nav tik integrēta, kādai tai vajadzētu būt – arī šo svarīgo aspektu risināšana vēl joprojām ieņem nozīmīgu vietu mūsu darba kārtībā.
Kāds ir Eiropas banku uzraudzības caurredzamības uzlabošanas mērķis un kā to panākt?
Banku savienības kontekstā mēs esam ieviesuši jaunu modeli visā euro zonā. Man ir iespaids, ka bankām un investoriem vēl joprojām ir grūti pilnībā izprast šo jauno modeli. Tas nozīmē, ka mums kā uzraugiem nepieciešams ieviest lielāku skaidrību par to, ko mēs darām, kāpēc mēs to darām un kā mēs to darām. Tas mūs padarīs arī prognozējamākus; galu galā banku uzraudzībai jānodrošina stabilitāte, nevis jāsagādā pārsteigumi. Saskaņā ar jauno krīžu pārvaldības institucionālo ietvaru investori būs pirmie, kam nāksies absorbēt zaudējumus, un bankas vairs nevarēs paļaujoties uz valdības atbalstu. Tāpēc investoriem jābūt labāk informētiem par banku stāvokli jomās, kur nepieciešami uzraudzības pasākumi. Pirmo soli ceļā uz labāku caurredzamību mēs spērām 2020. gada janvārī – pirmo reizi visā pastāvēšanas vēsturē mēs publicējām informāciju par katras konkrētas bankas uzraudzības kapitāla prasībām, kas noteiktas mūsu uzraudzības pārbaudes un novērtējuma procesa rezultātā, un sniedzām sīkāku informāciju par savu uzraudzības metodoloģiju. Tas sniedza bankām un investoriem dziļāku ieskatu Eiropas banku uzraudzības novērtējumā.
Runājot par bankām, rentabilitāte joprojām ieņem nozīmīgu vietu izaicinājumu sarakstā. Vai redzat gaismu tuneļa galā?
Manuprāt, mēs diemžēl joprojām esam diezgan tālu no izejas. Mani kā uzraugu bez šaubām stipri satrauc zemā banku rentabilitāte euro zonā. Bankas ar zemu peļņas līmeni nevar veidot kapitālu iekšēji un, ņemot vērā to zemos tirgus novērtējumus, tām var rasties grūtības piekļūt kapitāla tirgiem, rodoties šādai nepieciešamībai. Līdz ar to tās kļūst ievainojamākas. Ir acīmredzami, ka šis nav īstais laiks, lai bankas pelnītu naudu tradicionālā veidā, taču šī sarežģītā ārējā vide vēl tik drīz nemainīsies. Tāpēc bankām tas jāpieņem un jāpielāgojas – tām jāpieņem, ka situācija ir tāda, kāda tā ir, un, ka tām var nākties pielāgot savus uzņēmējdarbības modeļus, lai turpinātu darbību. Viskonkurētspējīgākās ir tās bankas, kuru izmaksas ir efektīvas, kuras tiek, kā mēs sakām, stratēģiski labi vadītas un kurās notiek kāda veida digitālā transformācija. Man diemžēl jāatzīst, ka pārējo banku virzība ir ļoti lēna. Tāpēc mēs cieši pārraudzīsim banku progresu un izdarīsim spiedienu uz tām, kuras atpaliek.
Vai izmaksu samazināšana pieder pie pasākumu kopuma, kas bankām jāīsteno? Ko bankas var darīt, lai samazinātu izmaksas?
Bankas pašpalīdzības pasākumu pamatā vajadzētu būt centieniem kļūt rentablākām jeb efektīvākām izmaksu ziņā. Euro zonas banku izdevumu un ienākumu attiecības rādītāji joprojām ir augsti – vidēji tās tērē aptuveni 65 centus, lai nopelnītu vienu euro, proti, daudz vairāk nekā to starptautiskie konkurenti. Taču galvenais ir izvairīties no taupības nepareizajās jomās. Piemēram, nedrīkstētu taupīt uz risku pārvaldības rēķina. Tāpat joprojām svarīgi ieguldīt līdzekļus jaunajās tehnoloģijās, jo tas var palīdzēt samazināt izmaksas nākotnē. Turklāt gaisā virmo arī dažas radikālākas idejas. Piemēram, bankas varētu apvienot saimnieciskas dabas pakalpojumus. Tas varētu palīdzēt sasniegt apjomradītus ietaupījumus un tādējādi samazināt izmaksas. Protams, šeit visefektīvākais līdzeklis būtu pilnvērtīga banku apvienošanās. Ja apvienošanās notiek pienācīgā veidā un apvienojas pareizās bankas, arī tā var palīdzēt samazināt izmaksas un pārorientēt uzņēmējdarbības modeli.
Tātad, vai būtu nepieciešama lielāka konsolidācija, proti, vairāk banku apvienošanos?
Man šķiet acīmredzami, ka euro zonas banku sektoram ir nepieciešams apvienoties. Pārlieku lielā kapacitāte ir daļa no rentabilitātes problēmas, līdz ar to tā ir jānovērš. Tātad – jā, gan iekšzemes, gan pārrobežu mēroga banku apvienošanās būtu noderīga. Valsts mēroga apvienošanās var radīt lielākus efektivitātes guvumus, piemēram, pateicoties tam, ka pārklājas izplatīšanas tīkli. Savukārt pārrobežu apvienošanās var palīdzēt diversificēt ieņēmumu avotus un attiecīgi arī riskus. Rezultātā bankas un visa finanšu sistēma kopumā būtu vairāk noturīga pret satricinājumiem. Es saprotu, ka, raugoties no individuālas bankas perspektīvas, zemās rentabilitātes un tirgus novērtējuma dēļ grūti rast argumentus apvienošanās labā. Taču, raugoties no visas sistēmas perspektīvas, ir maz ticams, ka zemās rentabilitātes un tirgus novērtējuma iemeslus var atrisināt bez zināmas sektora konsolidācijas.
Vai ECB var kaut ko darīt lietas labā?
Neraugoties uz to, ka es redzu konsolidācijas ekonomisko pamatojumu, mans uzdevums nav veicināt vai bremzēt šo procesu. Es varu tikai risināt potenciālos šķēršļus apvienošanās ceļā, jo īpaši, ja tie ietilpst manas kompetences jomā. Daļa sabiedrības, šķiet, uzskata, ka ECB mēģina ierobežot apvienošanos, pieprasot no apvienotajām iestādēm augstāku kapitāla līmeni. Tas ir nepareizs priekšstats, kuru es jau ilgāku laiku cenšos atspēkot. Šā gada laikā mēs turpināsim vēl precīzāk formulēt mūsu politiku attiecībā uz apvienošanos. Piemēram, kāda ir mūsu attieksme pret negatīvu nemateriālo vērtību? Kāds ir mūsu skatījums uz kapitāla pietiekamību bankās, kuras apvienojas? Mēs sniegsim atbildes uz šāda veida jautājumiem, lai nodrošinātu lielāku skaidrību.
Vai iespējama turpmāka integrācija Eiropā; piemēram, vai tiks pabeigta banku savienības izveide?
Banku tirgus dažādās valstīs, pat euro zonas ietvaros, joprojām ir sadrumstalots. Tās, galvenokārt, ir finanšu krīzes laikā īstenoto norobežošanas pasākumu sekas. Šie pasākumi vairojuši bailes, ka, bankai saskaroties ar satricinājumu, kapitāls un likviditāte var aizplūst no valsts, atstājot vietējos nodokļu maksātājus ar neapmaksātiem rēķiniem. Tāpēc mums jāpanāk lielāks progress, lai pilnībā izveidotu drošības tīklu banku savienības ietvaros. Zināms progress ir sasniegts, izveidojot Vienotā noregulējuma fonda drošības mehānismu, taču joprojām saglabājas pretrunas saistībā ar likviditātes jautājumiem noregulējuma procesā un jo īpaši Eiropas noguldījumu apdrošināšanas shēmas izveidi. Es ceru, ka progress drīzumā tiks panākts, taču es arī apzinos to, cik sarežģītas ir šīs debates.
Šeit rodas jautājums – ko vēl mēs varam darīt? Ja nemainīsies regulējums, vai mēs varam kaut ko darīt tā ietvaros? Viena no iespējām būtu ņemt vērā mītnes valstu bažas, nosakot prudenciālās prasības visai banku grupai – ja vietējais risks netiek novērsts diversifikācijas ceļā vai kompensēts apvienošanās ietvaros, to varētu atspoguļot grupas līmeņa prasībās. Vēl viena iespēja būtu iekļaut banku atveseļošanas plānos grupas iekšējā finansiālā atbalsta nolīgumus. Ja vēlamies integrētu aktīvu un pasīvu pārvaldību labos laikos, mums jāpārliecinās, ka tā darbosies arī krīzes apstākļos, nodrošinot uzticamus mehānismus, kuru īstenošanu var uzraudzīt ECB.
Tātad, vai šajā ziņā palīdz jaunais Eiropas krīžu pārvaldības ietvars?
Tas vien, ka šāds ietvars pastāv, jau ir nepārprotams uzlabojums. Taču jaunajam ietvaram joprojām ir daži trūkumi Eiropas līmenī. Faktiski tas vēl joprojām lielākoties ir nacionāla mēroga ietvars. Un tieši šī sadrumstalotība padara to mazāk efektīvu un mazāk lietderīgu, nekā tas varētu būt. Piemēram, banku likvidācijas procesā tiek izmantotas dažādas nacionālās pieejas, kas vēl joprojām ir ļoti atšķirīgas. Atšķiras arī noguldījumu garantiju shēmas un institucionālās aizsardzības shēmas, tāpat arī politikas nostājas attiecībā uz banku glābšanu, izmantojot valsts līdzekļus. Tas neveicina līdzvērtīgu apstākļu izveidi; tieši pretēji, tas apgrūtina iespēju mums kā uzraugiem piemērot mūsu rīcībā esošos rīkus. Tāpēc mums nepieciešams virzīties uz harmonizētāku sistēmu. Mēs varētu nedaudz vairāk pietuvoties, piemēram, Amerikas Savienoto Valstu pieejai un dibināt Eiropas līmeņa administratīvās likvidācijas rīku.
Lai panāktu progresu ceļā uz vienotu Eiropas banku tirgu, visticamāk, būs nepieciešams piešķirt mītnes valstīm adekvātus drošības mehānismus, lai tās varētu justies drošas, zūdot nacionālajām barjerām. Risinot šos jautājumus un uzlabojot krīžu pārvaldību, varētu mazināt iedomātās sākotnējās izmaksas, kas rastos, nojaucot dažas barjeras, kuras vēl joprojām norobežo nacionālos banku sektorus. Tikmēr mūsu pienākums ir izpētīt visus iespējamos veidus, kā panākt esošā tiesiskā ietvara piemērošanu tā, lai sekmētu visas grupas mēroga aktīvu un pasīvu pārvaldību banku savienībā. Piemēram, mums vajadzētu atrast veidus, kā izmantot rīcības brīvību, kas uzraugiem ir noteiktās jomās (piemēram, atbrīvojumi no likviditātes prasību piemērošanas atsevišķos gadījumos vai atbrīvojumi no lielo riska darījumu prasībām grupas ietvaros), lai sekmētu visas grupas mēroga aktīvu un pasīvu pārvaldību banku savienībā, kas rada pārliecību, ka krīzes apstākļos būs pieejams grupas atbalsts.
Bankas bieži apgalvo, ka stingrais regulējums daļēji rada to rentabilitātes problēmas. Vai, Jūsuprāt, šādas sūdzības ir pamatotas?
Regulatīvā reforma bija absolūti nepieciešama, ņemot vēra iepriekšējā ietvara nepilnības, kas atklājās finanšu krīzes laikā. Tāpēc, runājot par regulējuma izmaksām, mums ir jārunā arī par krīzes izmaksām. Bankas patiešām uzņemas regulējuma izmaksas, taču ne obligāti arī krīzes izmaksas – un tā bija sākotnējās problēmas daļa. Manuprāt, mums ir izdevies samazināt krīzes iespēju, maksājot par to saprātīgu cenu. Tātad – jā, es atbalstu regulatīvo reformu, t.sk. galīgo Bāzeles III regulējuma paketi. Un es esmu atkārtoti aicinājis to apņēmīgi īstenot šeit Eiropā.
Vienlaikus es apzinos slogu, ko liekam bankām uzņemties saistībā ar pārskatu sniegšanas prasībām. ECB jau ir pielikusi nopietnas pūles, lai atvieglotu šo slogu, īpaši mazākām un ne tik sarežģītām bankām. Un tomēr ir divi jautājumi, kas vēl jāatrisina. Pirmais ir lielais skaits iestāžu, kas pieprasa datus no bankām. Ja ECB, valstu uzraugu, valstu centrālo banku un makroprudenciālās uzraudzības iestāžu darbs būtu saskaņotāks, slogu bankām varētu samazināt. Otrkārt, bankām jāsniedz ne tikai regulārie pārskati – tās saņem arī ad hoc datu pieprasījumus. Šajā ziņā mums ir jāuzlabo veids, kādā mēs plānojam, nosakām prioritātes un informējam par gaidāmajiem pieprasījumiem.
Kādi vēl jautājumi bankām jārisina līdztekus rentabilitātei?
Mūsu novērtējumos ļoti bieži kā problēmjautājums parādās pārvaldība. Labākā prakse sākas ar bankas riska apetītei atbilstošām atlīdzības shēmām un aptver visus posmus līdz pat precīzu un savlaicīgu riska datu sniegšanai bankas valdei. Un, ņemot vērā dažus nesenus un plaši izskanējušus gadījumus, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas kontroles mehānismi un procedūras joprojām ir nepietiekamas. Ir skaidrs – no visām bankām tiek sagaidīts, lai tās ieviestu spēcīgu pārvaldību un efektīvas risku pārvaldības sistēmas. Problēmas šajās jomās ātri izplatās un var radīt lielus sarežģījumus. Labs piemērs ir operacionālais risks. Šajā ziņā 2019. gadā situācija pasliktinājās, un lielākā daļa operacionālo zaudējumu radušies no ētikas riska, kas bieži vien atkal saistīts ar pārvaldības problēmām. Vēl viens operacionālā riska avots ir IT joma. Bankām kļūstot aizvien digitalizētākām, tās aizvien vairāk pakļautas kiberdrošības riskiem – vai vispārējiem IT riskiem, ko rada, piemēram, novecojušas sistēmas. Šo jautājumu mēs uztveram ļoti nopietni un veicam vairākas klātienes pārbaudes, kas veltītas IT jomai.
Vai klimata pārmaiņas rada bažas bankām un banku uzraugiem?
Klimata pārmaiņas rada bažas mums visiem un attiecīgi gaisā virmo daudzas tālejošas idejas. Daži, piemēram, uzskata, ka regulējumā jāparedz zaļās politikas atbalsta faktors; citiem vārdiem runājot, zaļo aktīvu gadījumā kapitāla prasībām jābūt zemākām. No uzraudzības viedokļa mūsu uzdevums ir nodrošināt, lai bankas būtu drošas un stabilas. Tāpēc visam, ko mēs darām, jābalstās uz riskiem, un šos riskus nepieciešams rūpīgi izanalizēt, pirms mēs pārejam pie politikas secinājumiem.
Tātad galvenais ir saprast, vai ir kādas darbības vai aktīvi, kas vairāk nekā citi pakļauti ar klimatu saistītiem riskiem un vides riskiem. Šajā ziņā pirmais nozīmīgais solis ir pašlaik izstrādes stadijā esošā ES ilgtspējīgas darbības klasifikācija, jo tā ļaus bankām identificēt ar klimatu saistītos un vides riskus un ziņot par tiem. Tas savukārt palīdzēs palielināt caurredzamību. Nākamais solis būtu segt jebkādus šāda veida riskus, kas atspoguļoti banku risku pārvaldības vai mūsu uzraudzības pārbaudes un novērtējuma procesā. Visbeidzot, šos riskus varētu iekļaut arī uzraudzības stresa testos. Mēs turpinām darbu visās šajās jomās, un lielākā daļa šā darba notiek Eiropas līmenī vai pat globālā līmenī. Piemēram, ECB piedalās Finanšu sistēmas ekoloģizācijas tīklā (Network for Greening the Financial System), kas apvieno vairāk nekā 50 institūciju visā pasaulē.
1. Banku uzraudzība 2019. gadā
1.1. Euro zonas banku sektors 2019. gadā
1.1.1. Euro zonas banku vispārējā noturība
Pēdējo pārskata periodu laikā kapitāla un sviras rādītāji saglabājas kopumā stabili
Pēdējo pārskata periodu laikā kapitāla rādītāji saglabājas kopumā stabili (sk. 1. attēlu). Kopējais kapitāla rādītājs bija nedaudz palielinājies no 17.83% iepriekšējā gadā līdz 18.05% 2019. gada 3. ceturksnī. Pirmā līmeņa pamata kapitāla (CET1) rādītāja un 1. līmeņa kapitāla radītāja attīstības tendences bija līdzīgas, neraugoties uz nelielām svārstībām.
1. attēls
Kopējais nozīmīgo institūciju kapitāla rādītājs (pārejas definīcija)
Nozīmīgo institūciju (NI) vidējais svērtais CET1 rādītājs pilnīgas ieviešanas gadījumā 2019. gada 4. ceturksnī saglabājās stabils 14.1% apmērā tāpat kā 2018. gada 3. ceturksnī (sk. 2. attēlu). 2019. gada pirmo triju ceturkšņu laikā nedaudz pieauga sviras rādītājs, 3. ceturksnī sasniedzot 5.42% (iepriekšējā gadā – 5.32%; sk. 3. attēlu).
2. attēls
NI CET1 rādītājs
3. attēls
NI sviras rādītājs
Joprojām bija vērojama apkopotās NI grupas likviditātes seguma rādītāja augšupvērsta tendence
Apkopotās NI grupas likviditātes seguma rādītājs (liquidity coverage ratio; LCR) turpināja neseno augšupvērsto tendenci, 2019. gada 3. ceturksnī veidojot 145.16%, kas ir 4.23 procentpunktu pieaugums, salīdzinot ar to pašu periodu iepriekšējā gadā (sk. 4. attēlu).
4. attēls
NI LCR
ECB banku uzraudzības funkcija veica likviditātes riska jutīguma analīzi – 2019. gada stresa testu
2019. gadā ECB Banku uzraudzības funkcija veica banku īstermiņa likviditātes riska padziļinātu izvērtēšanu sava gada uzraudzības stresa testa ietvaros. 2019. gada likviditātes riska jutīguma analīzes – stresa testa gaitā tika izvērtēta NI spēja izturēt specifisku likviditātes satricinājumu. Banku noturība pret negatīvu un ārkārtas satricinājumu tika izvērtēta, izmantojot uz nesenās krīzes epizožu pamata kalibrētus hipotētiskus stresa faktorus, bez jebkādām atsaucēm uz monetārās politikas lēmumiem.
ECB konstatēja, ka bankām kopumā ir pietiekamas likviditātes pozīcijas
Lielākajai daļai no 103 bankām, kuras piedalījās testā, bija vairāk nekā pietiekamas likviditātes rezerves un salīdzinoši gari izdzīvošanas ilgumi (sk. 5. attēlu). Mediānas uzrādītais izdzīvošanas ilgums bija aptuveni seši mēneši negatīva satricinājuma scenārijā un aptuveni četri mēneši ārkārtas satricinājuma scenārijā (sk. 6. attēlu). Gari izdzīvošanas ilgumi stresa apstākļos dod bankām vairāk laika, lai īstenotu finansējuma plānus ārkārtas situācijām.
5. attēls
Banku, kuru izdzīvošanas ilgums mazāks par sešiem mēnešiem, sadalījums katrā no scenārijiem
6. attēls
Mediānas neto likviditātes pozīcija
Taču pastāv vairāki jautājumi, kuriem jāpievērš papildu uzmanība
Vispārīgais NI likviditātes stāvoklis 2019. gadā joprojām bija atbilstošs, tomēr ir vairākas jomas, kurās nepieciešama lielāka uzraudzības intensitāte: i) dažu ārvalstu valūtu (piemēram, ASV dolāra) likviditātes pozīcijas vairākām bankām ir zemas; ii) noteiktas bankas nodrošina neto likviditāti grupas iestādēm ārpus euro zonas, tādējādi pakļaujot sevi norobežojuma riskam; iii) vairākas bankas izmanto optimizācijas stratēģijas, kas uzlabo to atbilstību likviditātes rādītājiem, taču nodrošina tikai īslaicīgu likviditātes atbalstu; iv) nodrošinājuma pārvaldības prakses, t.sk. spēju ātri mobilizēt neapgrūtinātās likviditātes rezerves, daudzos gadījumos varētu uzlabot; v) bankas var nepietiekami novērtēt kredītreitinga pazemināšanās negatīvo ietekmi uz likviditāti. Tests palīdzēja atklāt arī ar likviditātes ziņošanu saistītās datu kvalitātes problēmas, kas nākotnē palīdzēs uzlabot uzraudzības informācijas kvalitāti.
Rezultātus varēja izmantot banku likviditātes gada novērtējumā, un uzraugi turpinās tiem sekot
Stresa testa rezultāti tika iekļauti banku likviditātes pietiekamības un risku pārvaldības novērtējumā. Taču tie tieši neietekmēja uzraudzības kapitāla prasības. Uzraugi ir veikuši atbilstošus kvalitatīvus un kvantitatīvus likviditātes pasākumus, lai risinātu stresa testā konstatētos jautājumus. Uzraugi apsprieda secinājumus ar katru banku gada uzraudzības pārbaudes un novērtējuma procesa (SREP) ietvaros un pēc vajadzības turpinās sekot konkrētu konstatējumu izpildei.
Arī MNI likviditātes un kapitāla pozīcijas 2019. gadā bija pietiekamas
Arī mazāk nozīmīgo iestāžu (MNI) likviditātes un kapitāla pozīcijas 2019. gadā bija pietiekamas – vidējais LCR 2. ceturksnī sasniedza vairāk nekā 200% un vidējais CET1 rādītājs bija ap 17%. Tomēr tika identificētas dažas problēmas, kas būtu jāmonitorē ciešāk, piemēram, būtiskas atmaksas termiņu neatbilstības un paļaušanās uz likviditātes grupām, apvienojot visu dalībnieku pieejamās drošības rezerves.
2019. gada laikā banku aktīvu kvalitāte turpināja uzlaboties
Visbeidzot, banku aktīvu kvalitāte ir uzlabojusies, kopējam ienākumus nenesošo kredītu rādītājam (INK rādītājam) pastāvīgi samazinoties no 4.17% 2018. gada 3. ceturksnī līdz 3.41% 2019. gada 3. ceturksnī (sk. 7. attēlu un 1.2.2. iedaļu). Tā paša perioda laikā būtiski samazinājās arī INK rādītāja izkliede starp bankām, kā norādīts 8. attēlā.
7. attēls
Aktīvu kvalitāte: NI ienākumus nenesošie kredīti un avansi
8. attēls
NI INK rādītāju sadalījums
1.1.2. Euro zonas banku vispārējie darbības rezultāti
NI rentabilitāte līdz 2019. gada 2. ceturksnim samazinājās, bet izdevumu un ienākumu attiecības rādītāji saglabājās salīdzinoši augsti
2019. gadā euro zonas NI rentabilitāte joprojām bija zema, kopējai kapitāla atdevei gada izteiksmē 2019. gada 3. ceturksnī nedaudz samazinoties līdz 5.8% (2018. gada 4. ceturksnī – 6.2%; sk. 9. attēlu).[1] Kopumā kapitāla atdeve euro zonas NI bija zemāka nekā ASV bankās un daudzos gadījumos tā bija zemāka arī par pašu banku ziņotajām kapitāla izmaksām. Tas atspoguļojās arī zemajos vērtējumos, kas piešķirti lielākajai daļai biržas sarakstā iekļauto NI, kuru cenas un uzskaites vērtības attiecības rādītājs joprojām bija stipri mazāks par 1, radot grūtības piesaistīt līdzekļus vērtspapīru tirgos, ievērojami nemainot esošo akcionāru struktūru.
9. attēls
NI kapitāla atdeve sadalījumā pēc ienākumu avota
Apstākļos, kad pastāv bažas par neelastīgām izmaksu struktūrām, neto ienākumi pirms vērtības samazinājuma, uzkrājumiem un nodokļiem samazinājās attiecībā pret kapitālu, taču bija pārsvarā nemainīgi absolūtā izteiksmē. Turklāt tirdzniecības ienākumu pieaugumu neitralizēja negatīvie neto un citi pamatdarbības ienākumi.
NI izdevumu un ienākumu attiecības rādītāji saglabājās salīdzinoši augsti (sk. 10. attēlu), atspoguļojot ne tikai nepietiekamu izmaksu efektivitāti, bet arī ar investīcijām digitalizācijā saistīto izdevumu un izmaksu restrukturizāciju. Vidējā termiņā digitalizācija var uzlabot izmaksu efektivitāti un dot bankām iespēju piedāvāt jaunus produktus un pakalpojumus. Tas ir svarīgi arī uzņēmējdarbības modeļu ilgtspējai, taču nozīmē tūlītējas izmaksas, savukārt labumu var gūt tikai ilgākā laika periodā.
10. attēls
NI izdevumu un ienākumu attiecības rādītāji un indeksētās komponentes
Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu 2019. gada pirmajos trīs ceturkšņos strauji pieauga vērtības samazinājuma un uzkrājumu plūsmas, beidzoties pēdējos gados novērotajai lejupvērstajai tendencei, kas noteica zemo līmeni 2018. gadā, un rodoties papildu spiedienam uz rentabilitāti. Pieaugums bija vispārējs un bija vērojams arī valstīs ar zemu ienākumu nenesošu kredītu (INK) atlikumu, ko galvenokārt noteica uzkrājumi jaunu INK gadījumā un banku nefinanšu aktīvu vērtības samazināšana saistībā ar to restrukturizācijas programmām.
Līdzīgi kā NI arī euro zonas MNI rentabilitātes līmenis bija ilgstoši zems. Īpaši MNI atkarība no procentu ienākumiem pakļauj tās ilgstoši zemu procentu likmju periodu negatīvām sekām, un to nelielais izmērs un pārsvarā reģionālā koncentrācija samazina to spēju diversificēt savus ienākumu avotus un samazināt izmaksas. Pēdējie aprēķini rāda, ka MNI vidējā kapitāla atdeve 2019. gada jūnijā bija tikai 5.1%, kas ir pavisam neliels uzlabojums salīdzinājumā ar 4.7% 2018. gada beigās.[2] Aktīvu pusē procentu ieņēmumi, kas ir lielākā MNI ienākumu komponente, 2019. gadā turpināja samazināties (sk. 11. attēls). Tomēr neto procentu ienākumi samazinājās tikai nedaudz, ņemot vērā vienlaicīgo procentu izdevumu kritumu. Visbeidzot, tāpat kā NI gadījumā, 2019. gada pirmajā pusē strauji pieauga arī MNI uzkrājumu plūsmas, palielinoties par apmēram 20% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Neraugoties uz to, MNI riska izmaksas, ko mēra kā finanšu vērtības samazinājuma attiecību pret kopējiem kredītiem, turpina būt salīdzinoši zema, veidojot apmēram 0.1% (kas ir mazāk nekā viena trešdaļa no NI riska izmaksām).
11. attēls
MNI procentu ieņēmumu, procentu izdevumu un neto procentu ienākumu attīstība
MNI turpināja pielikt pūles, lai ierobežotu vispārējos izdevumus (sk. 12. attēlu). Taču to izdevumu un ienākumu attiecības rādītāji saglabājās salīdzinoši augsti (2019. gada jūnijā – 72%). Tie praktiski nav mainījušies kopš 2018. gada beigām (73%) un joprojām ir augstāki par NI rādītājiem. Runājot par aktīvu kvalitāti, bažas joprojām izraisa lielais INK atlikums dažās MNI. Kopumā, bilanču sakārtošanas progress nedaudz palēninājās, bruto INK īpatsvaram 2019. gada 2. ceturksnī veidojot apmēram 2.71%, kas ir par 11 bāzes punktiem mazāk, salīdzinot ar 2018. gada decembri.
12. attēls
MNI izmaksu pārskats
1.1.3. Galvenie riski banku sektorā
Par 2019. gada būtiskākajiem banku izaicinājumiem tika atzīta ģeopolitiskā nenoteiktība, INK, kibernoziegumi un IT darbības traucējumi
Ciešā sadarbībā ar valstu kompetentajām iestādēm ECB banku uzraudzības funkcija katru gadu identificē banku galvenos īstermiņa un vidējā termiņa riskus (divu līdz trīs gadu laikposmā). Pēc tam šos riskus publicē kā Vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) risku karti. 2018. gadā tika identificēti šādi galvenie risku noteicošie faktori 2019. gadam un turpmākajiem gadiem – ģeopolitiskā nenoteiktība, INK atlikums un potenciālā INK veidošanās nākotnē, kā arī kibernoziegumi un IT darbības traucējumi. Starp citiem identificētajiem riskiem jāmin cenu pārmaiņas finanšu tirgos, zemo procentu likmju vide un banku reakcija uz regulējumu.
Ģeopolitiskā nenoteiktība veidoja galveno risku euro zonas ekonomikai
Ģeopolitiskā nenoteiktība tika uzskatīta par galveno risku globālajiem finanšu tirgiem un euro zonas ekonomikai. Aizvien augošie tirdzniecības saspīlējumi un paaugstinātā ģeopolitiskā nenoteiktība negatīvi ietekmēja globālā IKP izaugsmi. IKP joprojām bija zems visā 2019. gada laikā. Turklāt būtisks nenoteiktības avots joprojām bija breksits, kura dēļ bankām un uzraugiem bija jāgatavojas visiem iespējamajiem scenārijiem. Kopā ar lielāku ģeopolitisko nenoteiktību dažās euro zonas valstīs šīs norises turpināja ietekmēt ekonomikas nākotnes perspektīvas euro zonā, kas 2019. gadā pasliktinājās.
INK īpatsvars euro zonā turpināja kristies
Neraugoties uz nepārtraukto INK īpatsvara kritumu euro zonā, augstais INK līmenis lielā daļā euro zonas banku joprojām izraisīja bažas. Ieviešot INK samazināšanas stratēģijas, šīs bankas panāca ievērojamu progresu sava esošā INK atlikuma samazināšanā. 2019. gada 3. ceturksnī NI INK īpatsvars saruka līdz 3.41%, taču joprojām pārsniedza pirmskrīzes līmeni. Tāpēc jāveic papildu pasākumi, lai nodrošinātu INK stratēģiju īstenošanu, īpaši tāpēc, ka reālā IKP izaugsme tuvākajā laikā, kā sagaidāms, saglabāsies lēna.
Kreditēšanas standartu atvieglošana varētu izraisīt turpmāku INK veidošanos
Banku nepārtrauktā tiekšanās pēc peļņas varētu izraisīt turpmāku INK veidošanos. 2019. gadā nedaudz vājinājās iepriekšējos gados vērojamā kreditēšanas standartu atvieglošanas tendence. Taču 2019. gada divos ceturkšņos euro zonas bankas joprojām noteica nedaudz mazāk stingrus kredīta standartus, izsniedzot kredītus uzņēmumiem un kredītus mājsaimniecībām mājokļa iegādei.[3] Turklāt NI kļuva pat vēl aktīvākas pārfinansēto kredītu tirgū, akceptējot rekordzemu līgumā noteikto aizsardzību.
Nepārtrauktas digitalizācijas rezultātā palielinās ar IT un kibernoziegumiem saistītie riski
Pieaugošā tendence digitalizēt finanšu pakalpojumus potenciāli vājina banku noturību pret kibernoziegumiem un IT darbības traucējumiem. Bankas aizvien vairāk paļaujas un digitāliem procesiem un ir spiestas ieviest papildu tehnoloģijas, lai kļūtu efektīvākas un apmierinātu mainīgās klientu vēlmes. Taču daudzas NI joprojām strādā ar jau esošajām IT sistēmām un tām ir pilnībā jāmodernizē savas IT infrastruktūras, kas varētu palēnināt šo procesu un/vai sadārdzināt to. Vienlaikus papildu riskus izraisa kibernoziegumi ar spēcīgu kolektīvu ļaunprātīgu nodomu.
Finanšu tirgos turpinājās būtisks pārcenošanas risks
Ņemot vērā nepārtraukto tiekšanos pēc peļņas, 2019. gadā joprojām pastāvēja ievērojams pārcenošanas risks finanšu tirgos. Riska prēmijas saglabājās zemas visa gada laikā, neraugoties uz atsevišķām paaugstinātas finanšu tirgus svārstīguma epizodēm uz paaugstinātu tirdzniecības saspīlējumu fona. Lai gan publiskā sektora parāda ilgtspēja euro zonā caurmērā uzlabojās, vairāku atsevišķu valstu parāda līmeņi bija joprojām paaugstināti, padarot tās neaizsargātas pret iespējamo valsts pārcenošanu.
Banku rentabilitāte joprojām bija zema
NI turpināja cīnīties ar zemu rentabilitāti, jo ilgstoša zemo procentu likmju perioda perspektīva un intensīvā konkurence radīja spiedienu uz to spēju gūt ienākumus. 2019. gadā vairāk nekā pusei NI kapitāla atdeve bija zemāka par to aprēķinātajām kapitāla izmaksām. Neraugoties uz nelielo kapitāla atdeves uzlabojumu 2018. gadā, tās pārskatīja un samazināja savas rentabilitātes prognozes, paredzot prognozētās 2019. gada un 2020. gada kapitāla atdeves kritumu, un, ja makroekonomiskie apstākļi euro zonā pasliktināsies, lejupvērstā tendence banku prognozēs varētu vēl pastiprināties.
Lai gan 2019. gadā bija vērojamas noteiktas pārmaiņas riskos, iepriekš aprakstītie galvenie risku noteicošie faktori saglabā savu nozīmīgumu arī turpmākajos gados (risku nākotnes perspektīvas 2020. gadam un turpmākam laika periodam sk. 1.6. iedaļā).
1.2. Uzraudzības prioritātes un projekti 2019. gadā
1.2.1. Uzraudzības prioritāšu apskats 2019. gadā
Uzraudzības prioritātes iezīmē uzraudzības jomas, kam ECB banku uzraudzības jomā jāpievērš īpaša uzmanība nākamajā gadā. Tās apspriež un apstiprina ECB Uzraudzības valde, un to pamatā ir novērtējums par galvenajiem riskiem, ar ko saskaras uzraudzītās bankas (sk. 1.1. iedaļu) pašreizējā ekonomikas, regulējošo prasību un uzraudzības vidē. Tajās tiek ņemtas vērā arī kopējo uzraudzības komandu (KUK) ikdienas uzraudzības darbā identificētās tematiskās tendences un klātienes pārbaudēs gūtie ieskati. Prioritātes pārskata reizi gadā un tās ir būtisks instruments, lai visās bankās pienācīgi saskaņotā, samērīgā un lietpratīgā veidā koordinētu uzraudzības darbības. Tādējādi tās veicina līdzvērtīgus apstākļus un lielāku uzraudzības ietekmi. Tālāk šai iedaļā izklāstītas uzraudzības prioritātes 2019. gadā un ar tām saistītie projekti (sk. arī 1. shēmu).
1. shēma
Uzraudzības prioritātes 2019. gadā
1.2.2. Darbs ar INK
2019. gadā ECB nolēma pārskatīt savas uzraudzības gaidas attiecībā uz prudenciālo uzkrājumu veidošanu jauniem ienākumus nenesošiem riska darījumiem (INRD), kas noteiktas "ECB norādījumu bankām par ienākumus nenesošiem kredītiem pielikumā" (turpmāk tekstā – Pielikums). Šāds lēmums tika pieņemts, ņemot vērā Regulas (ES) 2019/630[4], kas nosaka 1. pīlāra pieeju INRD, pieņemšanu. Jaunā regula stājās spēkā 2019. gada 26. aprīlī un papildina esošos prudenciālos noteikumus. Pielikums tika pārskatīts, ņemot vērā ECB apņemšanos vēlreiz pārskatīt uzraudzības gaidas attiecībā uz jauniem INRD pēc jaunā regulējuma par 1. pīlāra pieeju INRD apstiprināšanas.
Galvenās atšķirības starp 2. pīlāra un 1. pīlāra pieeju
Tika identificētas trīs pamata atšķirības starp jauno 1. pīlāra INRD pieeju un ECB 2. pīlāra pieeju.
- Pirmkārt, 1. pīlāra INRD pieeja nosaka visām bankām pienākumu veikt atskaitījumu no pašu kapitāla, ja INRD netiek pietiekami segti no uzkrājumiem vai citām korekcijām automātiskā veidā. Šī ir juridiski saistoša prasība, savukārt ECB uzraudzības gaidas attiecībā uz NI prudenciālo uzkrājumu veidošanu saskaņā ar 2. pīlāra pieeju nav juridiski saistošas. Konkrētāk, uzraudzības gaidas ir i) uzraudzības dialoga sākuma punkts; ii) atkarīgas no katrā atsevišķā gadījumā veikta novērtējuma; iii) uzraudzības pasākums, ko var piemērot saskaņā ar 2. pīlāra ietvaru SREP cikla laikā.
- Otrkārt, 1. pīlāra INRD pieeja un uzraudzības pieeja jaunajiem un esošajiem INK saskaņā ar 2. pīlāru nedaudz atšķīrās ieviešanas termiņa ziņā. Turklāt atšķīrās arī veidi, kādos tiek nonākts pie korekcijām ECB 2. pīlāra pieejas gadījumā, un pilnas īstenošanas 1. pīlāra ietvara gadījumā.
- Treškārt, pastāv būtiska atšķirība tvēruma ziņā. 1. pīlāra pieeja INRD attiecas tikai uz tiem INRD, kas veidosies saistībā ar jauniem kredītiem, kuri izsniegti sākot ar 2019. gada 26. aprīli, un neattiecas uz i) esošo INRD atlikumu; ii) uz pilnu esošo pirms 2019. gada 26. aprīļa izsniegto ienākumus nesošo kredītu kopumu banku bilancēs, kuri nākotnē varētu kļūt par INRD. Attiecīgi uzraugu rīcībā bija jābūt līdzeklim šā potenciālā riska novēršanai – ECB 2. pīlāra pieeja nodrošināja šādu līdzekli.
Korekcijas 2. pīlāra pieejā jauniem INRD bija saistītas ar tvērumu un ieviešanas termiņiem
Pēc galveno atšķirību noteikšanas ECB nolēma koriģēt savas uzraudzības gaidas attiecībā uz prudenciālo uzkrājumu veidošanu jauniem INRD. Mērķis bija vienkāršot un harmonizēt vispārīgo pieeju INRD. Pirmkārt, Pielikumā noteiktās uzraudzības gaidas attiecībā uz jauniem INRD saskaņā ar 2. pīlāra pieeju aptvers tikai riska darījumus, uz kuriem neattiecas 1. pīlāra pieeja, lai izvairītos no pārklāšanās, proti, situācijas, kad viens un tas pats riska darījums ir pakļauts gan 1. pīlāra, gan 2. pīlāra pasākumiem. Attiecīgi uz INRD, ko veido pēc 2019. gada 26. aprīļa un turpmākajā periodā izsniegtie kredīti, principā attieksies tikai 1. pīlārs. Otrkārt, attiecīgie laikposmi (proti, turēšanas ilguma periodi) INRD, ko veido pirms 2019. gada 26. aprīļa izsniegtie kredīti, mainīsies no diviem/septiņiem gadiem uz trim/septiņiem/deviņiem gadiem, lai tos pielāgotu laikposmiem, ko paredz 1. pīlāra ietvars.[5] Proti, tiek sagaidīts, ka uz Pielikuma tvērumā iekļautajiem INRD tiks attiecināts triju/septiņu/deviņu gadu turēšanas ilgums nenodrošinātiem/nodrošinātiem (izņemot ar nekustamo īpašumu)/ar nekustamo īpašumu nodrošinātiem INRD to virzībā uz pilnīgu ieviešanu (t.i., 100% seguma līmeni) tāpat kā 1. pīlāra ietvarā.[6]
Uzraudzības gaidas attiecībā uz INRD atlikumu nemainās
Uzraudzības gaidas attiecībā uz INRD atlikumu (t.i., kredītiem, kas 2018. gada 31. martā klasificēti kā INRD) nemainās, saglabājot iepriekšējo sākumpunktu, proti, divu/septiņu gadu turēšanas ilgumu nodrošinātiem/nenodrošinātiem INRD, piemērojot rekomendācijas par uzraudzības segumu un virzību uz pilnu ieviešanu, kā izklāstīts SREP vēstulēs.[7] Galvenā prioritāte bija strauja INRD atlikuma samazināšana, lai nodrošinātu, ka banku bilances tiek "attīrītas", pirms ekonomiskie apstākļi kļūst nelabvēlīgāki.
Gan attiecībā uz INRD atlikumu, gan jaunajiem INRD ECB joprojām ņems vērā īpašus apstākļus, kuru rezultātā prudenciālo uzkrājumu līmeņa gaidas nav piemērojamas
Pārējie Pielikumā norādītie 2. pīlāra ietvarā paredzētās pieejas jaunajiem INRD aspekti nemainījās. Gan attiecībā uz INRD atlikumu, gan jaunajiem INRD, novērtējot novirzes no gaidām attiecībā uz uzraudzības segumu saskaņā ar 2. pīlāra pieeju, cita starpā joprojām tiks apsvērti īpaši apstākļi, kuru rezultātā prudenciālo uzkrājumu līmeņa gaidas varētu nebūt piemērojamas konkrētam portfelim/riska darījumam.
Kopsavilkums par koriģēto uzraudzības pieeju INRD segumam
Apkopojot iepriekš minēto, ECB uzraudzības gaidas attiecībā uz jaunajiem INRD attiecas tikai uz tiem INRD, ko veido pirms 2019. gada 26. aprīļa izsniegtie kredīti, kuri nav pakļauti 1. pīlāra INRD pieejai[8]. INRD, ko veido pēc 2019. gada 26. aprīļa izsniegtie kredīti, ir pakļauti 1. pīlāra INRD pieejai un ECB pievērš pastiprinātu uzmanību no tiem izrietošajiem riskiem. Attiecībā uz visiem jaunajiem INRD, neatkarīgi no riska darījuma rašanās datuma, tiek izmantoti vienādi ieviešanas termiņi un nodrošināto riska darījumu dalījums. Tiem arī tiek piemērota vienāda pieeja attiecībā uz jebkurām INRD daļām, kuras garantējusi vai apdrošinājusi oficiāla eksporta kredītu aģentūra, tādējādi vienkāršojot pārskatu sniegšana par jaunajiem INRD (sk. 2. shēmu).
2. shēma
Pārskats par uzraudzības un regulatīvo pieeju uzkrājumu veidošanai INRD
Ar Eiropas Banku iestādes publicētajām INRD pamatnostādnēm saistītie aspekti
ECB paziņoja EBI par savu nodomu ievērot EBI pamatnostādnes
Uzraudzības pieeja INRD vēl vairāk nostiprinājās 2018. gada beigās, kad Eiropas Banku iestāde (EBI) publicēja divas pamatnostādnes par INRD: i) 2018. gada 31. oktobra pamatnostādnes par ienākumus nenesošu un pārskatītu riska darījumu pārvaldību (EBA/GL/2018/06); ii) 2018. gada 17. decembra pamatnostādnes par ienākumus nenesošu un pārskatītu riska darījumu atklāšanu (EBA/GL/2018/10). ECB paziņoja EBI par savu nodomu ievērot iepriekš minētās EBI INRD pamatnostādnes.[9]
Darbs ar esošo INK atlikumu – banku INK atlikuma samazināšanas stratēģiju progress un novērtējums
Kopš 2014. gada decembra NI turējumā esošo INK atlikums samazinājies par vairāk nekā 40%
Eiropas banku uzraudzības darbības sākumā NI turējumā esošo INK atlikums veidoja aptuveni 1 trlj. euro (INK īpatsvars – 8%). 2019. gada septembrī tas bija samazinājies līdz 543 mljrd. euro (INK īpatsvars 3.41% apmērā), proti, kopš 2014. gada decembra INK atlikums bija sarucis par apmēram 46% (sk. 13. attēlu). 2017. gada INK atlikuma samazināšanās temps kļuva straujāks, jo īpaši valstīs ar augstu INK īpatsvaru. Tas sakrita ar ECB Norādījumu bankām par ienākumus nenesošiem kredītiem (turpmāk tekstā – INK Norādījumi) publicēšanu 2017. gada martā, kuros izklāstītas ECB Banku uzraudzības gaidas attiecībā uz INK pārvaldību. 13. attēls atspoguļo INK atlikuma attīstības tendences visām NI.
13. attēls
NI INK attīstības tendences
NI ar augstu INK īpatsvaru pirmo reizi INK stratēģijas iesniedza 2017. gadā, un kopš tā laika tās divreiz aktualizētas
INK Norādījumos izklāstītas gaidas attiecībā uz to, kā bankām būtu jāpārvalda INK atlikums.[10] Šo Norādījumu pēckontroles ietvaros ECB lūdza NI ar augstākiem INK līmeņiem (turpmāk tekstā – augsta līmeņa INK bankas) iesniegt savas INK un pārņemto aktīvu samazināšanas stratēģijas un definēt portfeļa līmeņa samazināšanas mērķus vidējā termiņā. 2017. gadā šīs NI pirmo reizi iesniedza INK stratēģijas ECB un kopš tā laika tās divreiz aktualizēja.
2019. gada INK stratēģijas paredzēja INK atlikuma samazinājumu par 50% triju gadu laikposmā
2019. gadā iesniegtās INK stratēģijas paredzēja INK atlikuma bruto samazinājumu apmēram 50% apmērā no 2018. gada beigām līdz 2021. gada beigām. 14. un 15. attēlā norādīti ienākumus nenesošu aktīvu (INA) atlikumi 2018. gada beigās 32 banku izlasē ar augstu INK līmeni kopā ar pašu banku prognozēto atlikuma samazinājumu periodā no 2019. gada beigām līdz 2021. gada beigām.
Bankas ar augstu INK līmeni 2018. gadā pārsniedza savus INK samazinājuma mērķus
2018. gadā bankām ar augstu INK līmeni kopumā bija labi darbības rezultāti, un daudzos gadījumos tās pārsniedza savus INK atlikuma samazinājuma mērķus. Katrā iestādē un valstī tika izmantoti atšķirīgi INK atlikuma samazināšanas rīki. Jo īpaši tie ietvēra kredīta atmaksu (aizņēmējiem atmaksājot līgumā atrunātās summas) un atveseļošanu, pārdošanu (t.sk. portfeļu pārdošanu, vērtspapīrošanu un pārkvalificēšanu par pārdošanai turētiem aktīviem saskaņā ar 9. starptautisko finanšu pārskatu standartu (IFRS)) un norakstīšanu.
2019. gada pirmajā pusē bankas panāca INK atlikuma samazinājumu par 8%, kas veidoja 42% no 2019. gada plāna (2018. gada 2. ceturksnī – 51%). Neraugoties uz to, ka INK aizplūdes un ieplūdes no ienākumus nesošiem riska darījumiem kopumā atbilst plānotajam, citas ieplūdes pārsniedz plānoto līmeni. Aizplūdes galvenokārt nosaka kredītu atmaksa un atveseļošana, norakstīšana un pārdošana (t.sk. pārdošana, vērtspapīrošana un pārkvalificēšana par pārdošanai turētiem aktīviem saskaņā ar 9. IFRS).
Bankas paredz lielāko daļu plānoto samazināšanas pasākumu īstenot sākumposmā
Vairums banku aktīvi īsteno savus samazināšanas pasākumus jau sākumposmā. Saskaņā ar iesniegtajām 2019.–2021. gada INK samazināšanas stratēģijām tiek prognozēts, ka apmēram 50% no triju gadu laikā plānotā samazinājuma lielākajā daļā valstu tiks panākti pirmajā gadā. Vairāk nekā 75% no triju gadu periodā plānotā samazinājuma, visticamāk, noteiks aizplūde no ienākumus nenesošiem portfeļiem, kredītu atmaksa, pārdošana un norakstīšana.
Bankas lieto agresīvāku pieeju INRD, kam ir garāks turēšanas ilgums
Pozitīvi ir arī tas, ka bankas savos samazināšanas plānos nosaka agresīvākus samazināšanas mērķus tiem INK, kam ir garāks turēšanas ilgums. Kā redzams 16. attēlā, tiek prognozēts, ka riska darījumi, kas vairāk nekā piecus gadus ir kvalificēti kā ienākumus nenesoši, tiks samazināti daudz ātrāk nekā riska darījumi, kas nav nesuši ienākumus mazāk nekā piecu gadu periodā.
Kopumā INK atlikums euro zonā joprojām ir augsts. Attiecīgi ECB banku uzraudzības funkcija turpinās pastiprināti strādāt pie tā, lai atrisinātu INK atlikuma jautājumu un novērstu jaunu INK veidošanos.
14. attēls
INA samazināšanas stratēģijas: plānotās INA attīstības tendences
15. attēls
Plānotais INK samazinājums visam 2019. gadam, salīdzinot ar faktisko samazinājumu gada pirmajā pusē
16. attēls
INA samazināšanas stratēģijas: plānotais turpmākais INK samazinājums pēc turēšanas ilguma
1. ielikums
Ienākumus nenesošu kredītu atsavināšanas ietekme uz akciju tirgu
Šajā ielikumā sniedzam empīrisku pētījumu par to, kā akciju tirgus reaģēja uz VUM nozīmīgu iestāžu (NI) un mazāk nozīmīgu iestāžu (MNI) paziņojumiem par savu bilanču sakārtošanu 2015.–2019. gadā. Pētījuma mērķis ir izvērtēt, vai ienākumus nenesošu kredītu (INK) pārdošana[11] radīja pozitīvu ietekmi uz NI un MNI labklājības līmeni aktīvākajās valstīs (proti, Itālijā, Spānijā, Īrijā, Grieķijā, Portugālē un Kiprā). NI un MNI INK pārdošanu un pārņemto aktīvu kopējais apjoms šajās valstīs 2018. gadā pārsniedza 184 mljrd. euro (2017. gadā – 108 mljrd. euro). Aplūkotā perioda beigu posmā aktivitāti veicināja galvenokārt Itālijas un Spānijas tirgi, un būtisks aktivitātes kāpums bija vērojams arī Grieķijā, Portugālē un Kiprā, 2018. gadā vidējam atsavināšanas apjomam vairāk nekā dubultojoties, salīdzinot ar 2017. gadu (sk. attēlu). Lai gan, salīdzinot ar 2017. gadu un 2018. gadu, pārdošanas apjomu ziņā, 2019. gadā aktivitāte palēninājās, vēl īstenošanas procesā ir pārdošanas darījumi 74 mljrd. euro apjomā un tos plānots noslēgt līdz 2020. gada beigām. Turklāt pieaug to aktīvu, kas "visticamāk, netiks atmaksāti" segments. 2019. gadā apmēram viena trešdaļa no visām Itālijas kredītiestāžu veiktajām atsavināšanām bija šajā segmentā.
Attēls
VUM NI un MNI veiktie INK un pārņemto aktīvu pārdošanas darījumi izlases valstīs 2015.–2019. gadā, t.sk. īstenošanas procesā esošie darījumi
Finanšu literatūrā ir ilgstoši pētīta bilanču sakārtošanas ietekme uz banku akciju cenu un pārdevēju labklājības līmeni.[12] Izmantojot notikumu izpētes metodoloģiju[13], ECB ir papildinājusi iepriekšējos empīriskos pētījumus par šo pašu tēmu, izanalizējot ietekmi, ko radījuši 135 paziņojumi par NI un MNI kopš 2015. gada veiktajiem INK atsavināšanas darījumiem[14]. Rezultāti atklāj, ka paziņojumiem par INK atsavināšanas darījumiem bijusi pozitīva un būtiska ietekme uz to kredītiestāžu akciju cenām, kas panākušas ievērojamu progresu INK apjoma samazināšanā aplūkojamā perioda laikā (sk. tabulu).
Tabula
Notikumu izpētes rezultāti
Analīze demonstrē arī to, ka iekšzemes INK tirgu atmaksas termiņi un iekšzemes tiesisko ietvaru raksturīgās pazīmes atšķirīgi ietekmē akciju cenas katrā jurisdikcijā. Piemēram, kredītiestādes Itālijā, paziņojot par lielām INK atsavināšanām[15], vidējā izteiksmē demonstrē būtisku un pozitīvu akciju tirgus reakciju divu dienu laikā pēc paziņojuma presei. Īpaši spēcīga pozitīva ietekme uz labklājību bija vērojama saistībā ar Itālijas bankām, kuras izmanto GACS shēmu[16]. Tas liek domāt, ka rūpīgi izstrādāta shēma, kas motivē kredītiestādes bilances atbrīvošanu no INK riska, kopumā pozitīvi ietekmē pārdošanu veicošo banku. Līdzīgā veidā arī kredītiestādes Īrijā saskārās ar pozitīvu tirgus reakciju uz attiecīgiem paziņojumiem, iespējams, pateicoties labvēlīgajai ietekmei uz kapitāla rādītājiem, kas tika norādīta lielākajā daļā Īrijā publicēto paziņojumu presei par INK atsavināšanu.[17] Vienlaikus nebija vērojama nekāda statistiski nozīmīga ietekme uz kredītiestādēm Grieķijā, kur sekundārie tirgi, kas sekmē INK samazinājumu, sāka augt 2017. gadā. Taču riska nodošana ar "Hercules" vērtspapīrošanas shēmas starpniecību, kas kopā ar citiem ārējiem un iekšējiem stratēģiskiem rīkiem paredzēta INK apjoma samazināšanai līdz ilgtspējīgam līmenim[18], varētu radīt pozitīvu ietekmi uz labklājības līmeni nākotnē. Runājot par Spāniju, reakcija uz banku paziņojumiem 2015.–2019. gadā nebija statistiski nozīmīga. Tas varētu būt saistīts ar Spānijas INK tirgus termiņstruktūru un salīdzinoši zemo INK īpatsvaru Spānijas kredītiestādēs.[19] Portugāles un Kipras kredītiestādes tika ņemtas vērā analīzē kā daļa no kopējās izlases, taču valsts līmeņa rezultātu par Portugāli un Kipru nav, ņemot vērā nelielo biržas sarakstā iekļauto banku un paziņojumu skaitu.
1.2.3. Darbs pie kredītspējas izvērtēšanas kritērijiem
Augsto INK līmeni dažās no iesaistītajām dalībvalstīm daudzējādā ziņā noteica neatbilstoša kredītu izsniegšanas prakse. Uzraudzības centieni samazināt INK vērsti uz banku bilanču sakārtošanu un tādējādi uzticības atjaunošanu banku sektoram. Taču, ņemot vērā paaugstinātu ekonomiskā cikla pavērsiena iespēju, ir svarīgi izprast riskus, kurus bankas pašlaik iekļauj savās bilancēs, jo tie var radīt problēmas nākotnē. Tāpēc galvenā uzmanība pašlaik tiek veltīta kredītspējas izvērtēšanas standartiem, ko bankas piemēro, piešķirot kredītus. Mērķis ir veikt proaktīvus pasākumus, lai ierobežotu jaunu INK uzkrāšanos nākotnē, un tas veidoja daļu no uzraudzības prioritātēm 2019. gadam (sk. 1.2. iedaļu).
Pirmais solis šā mērķa sasniegšanā bija izvērtēt riskus un tendences veidā, kā bankas piešķir kredītus, attiecīgi novirzot uzraudzības centienus uz konkrētām riska jomām. Šajā nolūkā ECB rūpīgi izvērtēja attiecīgos datus, kas jau bija uzraugu rīcībā. Taču radās nepieciešamība ievākt papildu harmonizētus datus, lai varētu veikt stabilu un strukturētu banku kredītspējas izvērtēšanas kritēriju kvalitātes novērtējumu, īpašu uzmanību pievēršot jaunu kredītu izsniegšanai. Tāpēc 2019. gadā ECB banku uzraudzības funkcija uzsāka datu vākšanu.
Šā pasākuma galvenie mērķi bija i) noskaidrot, vai banku kredītspējas izvērtēšanas standarti laika gaitā pasliktinājušies; ii) identificēt noteiktu kredītu segmentu, dažādu uzņēmējdarbības modeļu un dažādu valstu shēmas un atklāt to specifiku. Turklāt tas bija paredzēts, lai palīdzētu noteikt, vai konkrēti galvenie riska rādītāji jau pieejami banku IT sistēmās, un pārliecināties par automatizācijas līmeni šo datu apkopošanā un ziņošanā.
Datu vākšanas pasākums tika izstrādāts sadarbībā ar nozari. Tas nodrošināja kredītspējas izvērtēšanas veidnēs ietverto galveno riska rādītāju (piemēram, kredīta apmēra attiecības pret nodrošinājuma vērtību) definīciju saskaņošanu ar visierastāko banku praksi. Rezultātā izstrādātā veidne ietvēra galvenos riska rādītājus saistībā ar kreditēšanu un riska parametrus saistībā ar kredītiem nefinanšu privātajam sektoram. Lai sekmētu dažādu kredītiestāžu datu konsekvenci, process tika atbalstīts, nodrošinot rūpīgi izstrādātus biežāk uzdotos jautājumus, un tam sekoja visaptveroša kvalitātes kontrole.
Interpretējot savāktos datus, bija jāņem vērā pamatā esošā kredīta piešķiršanas vide, jo tā atšķiras katrā valstī. Tādējādi, lai papildinātu datu analīzi, tika organizētas īpašas valsts mēroga sanāksmes, kuras apmeklēja gan KUK, gan valstu kompetentās iestādes (VKI). Šo sanāksmju mērķis bija kopīgi izvērtēt KUK konstatējumus, kas bija iegūti izmantojot augšupvērstu pieeju, kopā ar horizontālajiem novērojumiem. Tas nozīmēja, ka varēja ņemt vērā katrai valstij un bankai raksturīgos īpašos apstākļus, vienlaikus nodrošinot harmonizētu novērtējumu. Šo sanāksmju rezultāti veidoja pamatu 2020. gadā plānotās papildu analīzes tvēruma noteikšanai.
Kad darbs būs pabeigts, datu analīzes rezultāti sniegs labumu visām iesaistītajām personām. ECB un VKI būs guvušas vērtīgu ieskatu banku praksē kredītu piešķiršanas kontekstā un saistībā ar cenu noteikšanu, pamatojoties uz risku novērtējumu. Rezultāti atklās arī daudz vairāk informācijas par tendencēm uzņēmējdarbības segmentos, piemēram, mājokļa kredītu vai mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanas tirgos, un atklās to, kādus datus bankas izmanto, lai pārvaldītu no to kredītportfeļiem izrietošos riskus. Pievienoto vērtību bankām veidos detalizētas individuālas atsauksmes par to darbības rezultātiem salīdzinājumā ar citām bankām. Tiks publicēti arī apkopotie analīzes rezultāti. Šā darba rezultātā var tikt noteikti katrai konkrētajai bankai nepieciešamie pasākumi, kas tiks sīkāk pārrunāti kredītspējas izvērtēšanas kritēriju projekta nākamajā posmā 2020. gadā. Visbeidzot, projekta veikšanai izvēlētais laiks labvēlīgi ietekmē EBI darbu kredītu izsniegšanas jomā, kurā aktīvi iesaistīta ECB.
1.2.4. Iekšējo modeļu mērķpārbaude
Iekšējo modeļu mērķpārbaudes (Targeted Review of Internal Models; TRIM) mērķis ir izvērtēt banku iekšējo modeļu atbilstību un piemērotību, tādējādi samazinot nepamatotās riska svērto aktīvu (RSA) atšķirības starp institūcijām. TRIM sekmē līdzvērtīgus apstākļus, jo veicina konsekventas uzraudzības darbības, kurās īpaša uzmanība tiek pievērsta pareizai un konsekventai regulatīvo prasību ieviešanai saistībā ar iekšējiem modeļiem.
TRIM klātienes posms noslēdzās 2019. gadā
Pēc 2016. gadā veiktā analītiskā sagatavošanās darba pabeigšanas TRIM klātienes posms tika uzsākts 2017. gadā un pabeigts 2019. gadā. Šā perioda laikā tika veiktas 200 klātienes pārbaudes 65 NI, īpašu uzmanību pievēršot kredītriska, tirgus riska un darījuma partneru kredītriska iekšējiem modeļiem.
2019. gadā tika publicēta ECB norādījumu par iekšējiem modeļiem pārstrādātā versija
Iekšējo modeļu izmeklēšanā tika ievērots vienots metodoloģiskais ietvars, balstoties uz vienotu ECB un VKI izpratni par Eiropas iekšējo modeļu regulējumu. Šī vienotā izpratne atspoguļota ECB norādījumos par iekšējiem modeļiem, kas nodrošina caurredzamību attiecībā uz to, kā ECB izprot iekšējiem modeļiem piemērojamās normatīvās prasības un kā tā šīs prasības konsekventi piemēro, izvērtējot vai bankas tās ievēro. Norādījumu pārstrādātās versijas publicēšana 2019. gadā bija būtisks pagrieziena punkts TRIM projektā, un tā sekoja plašam atsauksmju apkopošanas procesam, kas ietvēra aicinājumu nozarei sniegt komentārus par pirmo dokumenta versiju 2017. gadā un divas sabiedriskās apspriešanas par dažādu rokasgrāmatas sadaļu aktualizētajām versijām 2018. gada laikā. Nākotnē ECB norādījumi par iekšējiem modeļiem joprojām būs galvenais atsauces dokuments ECB pieejai iekšējo modeļu uzraudzībā arī pēc TRIM projekta beigām. Laika gaitā norādījumi tiks pēc nepieciešamības grozīti un aktualizēti.
Visā TRIM projekta gaitā tika veiktas (un joprojām tiek veiktas) dažāda veida analīzes, lai izvērtētu un salīdzinātu izmeklēšanu iznākumus dažādās iestādēs. Šo analīžu starpposma rezultāts jau ir publicēts, sniedzot labumu gan pārbaudītajām iestādēm, gan sabiedrībai kopumā. Faktiski būtiskāko vai biežāk sastopamo TRIM pārbaužu laikā identificēto trūkumu pārskats tika pirmoreiz publicēts 2018. gadā un papildus aktualizēts un paplašināts 2019. gada aprīlī un novembrī. Šī horizontālā analīze līdz ar citiem kvalitātes kontroles līmeņiem[20] ir īpaši būtiska, lai nodrošinātu uzraudzības novērtējuma konsekvenci dažādās iestādēs. Tās publiskošana palīdz bankām, sniedzot plašāku kontekstu, kurā jāaplūko ar TRIM saistītie lēmumi, kurus tās saņem.
Vēl viens svarīgs projekta sasniegums ir uzraudzības lēmumi, kuri izriet no TRIM klātienes pārbaudēm. Faktiski lēmumos ietvertie saistošie pienākumi palīdz nodrošināt, lai bankas novērstu TRIM ietvaros konstatētās nepilnības; tas palīdz īstenot nepieciešamos uzlabojumus iekšējos modeļos. Līdz šim galīgajā versijā (proti, pēc tam, kad iekļautas no iestādēm apspriešanas periodā saņemtās atsauksmes) sagatavoti apmēram 110 šādu lēmumu, kas adresēti aptuveni 55 no 65 TRIM ietvertajām iestādēm. Vidēji katrā no šiem TRIM lēmumiem iekļauti apmēram 20 saistošu pienākumu, nepieciešamības gadījumā papildinot tos ar papildu pasākumiem.[21] Pateicoties šādiem detalizētiem papildu pasākumiem, TRIM sekmē nepamatotu RSA atšķirību samazināšanu bankas iekšējos modeļos, nodrošinot normatīvo prasību ievērošanu. Piemēram, kredītriska jomā bankās īpaši tika konstatētas nepilnības saistībā ar realizēto zaudējumu no riska darījumiem aprēķināšanu un ilga laikposma vidējo saistību neizpildes rādītāju izmantošanā saistību neizpildes varbūtības parametru kalibrēšanai. Tirgus riska jomā trūkumi galvenokārt bija saistīti ar metodoloģiju, ko bankas izmanto, aprēķinot riskam pakļauto vērtību (value at risk; VaR), VaR spriedzes apstākļos, VaR regulatīvajām atpakaļejošajām pārbaudēm, iekšējo modeļu pieejas tvērumu un inkrementālā riska prasības metodoloģiju.
Kopumā TRIM bija nepieciešami ievērojami uzraudzības resursi. Lai neradītu traucējumus normālajā banku modeļu uzturēšanas procesā, papildus TRIM pārbaudēm un dažkārt arī kopā ar tām klātienē joprojām notika arī novērtējumi saistībā ar būtiskām modeļu izmaiņām un sākotnējo modeļu apstiprināšanu. 2019. gada laikā papildus TRIM ietvaros veiktajām 49 klātienes pārbaudēm tika uzsāktas 117 izmeklēšanas saistībā ar NI iekšējiem modeļiem (no kurām 52 bija klātienes pārbaudes)[22]. Pavisam 2019. gadā kopā tika pieņemts 141 uzraudzības lēmums saistībā ar iekšējo modeļu pārbaudēm[23] (t.sk. saistībā ar TRIM).
TRIM projekts noslēgsies 2020. gada 2. pusgadā
TRIM projekts noslēgsies 2020. gada 2. pusgadā, bet pastāvīgās uzraudzības pārbaudes saistībā ar būtiskām modeļu izmaiņām un sākotnējo modeļu apstiprināšanas pieprasījumiem plānots intensīvi turpināt 2020.–2021. gadā. Uzraudzītajām iestādēm nāksies pielāgot savus modeļus atbilstoši i) TRIM konstatējumiem; ii) prasībām, ko noteikusi EBI virknē jaunu regulatīvo tehnisko standartu un pamatnostādņu uz iekšējiem reitingiem balstītās pieejas regulatīvās pārskatīšanas ietvaros. Kopā ar bankām ECB banku uzraudzības funkcija paredz īstenot sinerģiju, pēc iespējas apvienojot iekšējo modeļu izmaiņu īstenošanu un novērtējumu, kas izriet no šīm divām iniciatīvām un ietekmē vienas un tās pašas reitinga sistēmas.
1.2.5. IT un kiberdrošības risks
2019. gadā ECB banku uzraudzības funkcija turpināja izskatīt IT risku un kiberdrošības risku kā uzraudzības prioritāti. Kopumā IT riskam un kiberdrošības riskam būtu jābūt iekļautam bankas vispārīgajā risku pārvaldības un vadības sistēmā un jānodrošina, lai visi darbinieki būtu labi informēti par tiem, jo IT riskam un kiberdrošības riskam var būt uzņēmuma mēroga ietekme. Tāpēc pilnīgi visiem darbiniekiem – neatkarīgi no komercdarbības jomas un hierarhijas līmeņa – jāpiedalās šā riska mazināšanā.
Ņemot vērā augsto savstarpējās saistības līmeni finanšu sektorā, tajā var ļoti ātri izplatīties kiberincidenti. Lai uzraugi spētu labāk identificēt un pārraudzīt kiberincidentu tendences banku sektorā, 2017. gadā tika ieviests kiberincidentu ziņošanas process. Visām NI ir pienākums ziņot par būtiskiem kiberincidentiem[24] uzreiz pēc to konstatēšanas. VUM kiberincidentu datu bāze sniedz lielāku caurredzamību, kā arī ļauj ECB ātri reaģēt, ja viena vai vairākas NI tiek pakļautas būtiskam incidentam. Salīdzinot ar 2018. gadu, 2019. gadā ziņoto kiberincidentu skaits pieaudzis par apmēram 30%.
Regulāras klātienes pārbaudes dod ECB banku uzraudzības funkcijai iespēju izvērtēt banku individuālās IT riska un kiberdrošības riska pārvaldības spējas, bet kampaņveida pieeja pārbaudēs (kurās uzmanību pievērš vienai un tai pašai tēmai vairākās bankās salīdzināmā mērogā) sniedz horizontālu ieskatu. Pastiprinātā uzmanība, kas 2019. gadā tika pievērsta IT darbības nepārtrauktības pārvaldībai, ļāva atklāt nepieciešamību veikt uzlabojumus, jo īpaši attiecībā uz lielu avāriju seku likvidēšanas testēšanu. Pastāvīgas uzraudzības ietvaros tiks veikta šo konstatējumu pēcpārbaude. Plānotajā 2020. gada kampaņā par IT jomas risku banku kiberdrošības riska pārvaldība tiks izvērtēta vēl vairāk.
Ikgadējā SREP ietvaros KUK veic IT riska un kiberdrošības riska pastāvīgu uzraudzību, ievērojot vienotu un standartizētu riska novērtēšanas metodoloģiju, kas balstās uz EBI Pamatnostādnēm EBA/GL/2017/05[25], kuru papildina IT risku anketas (bankas pašvērtējums). Papildus tiek veiktas IT risku tematiskās pārbaudes un horizontālā analīze. NI veiktie IT risku pašvērtējumi un kontroles mehānismi sniedz vērtīgu informāciju. Viens no svarīgiem konstatējumiem bija, ka kopumā 2019. gadā sektors sācis veikt piesardzīgākus pašvērtējumus. Pašvērtējumā atklājās arī tas, ka NI, kuru valdes locekļu vidū ir IT eksperti, ir kompetentākas vairākās IT riska kontroles kategorijās un labāk informētas par riskiem.
Vienlaikus pašvērtējums demonstrēja, ka pieaug to NI skaits, kuras kritiskos uzņēmējdarbības procesos izmanto novecojušas sistēmas, un palielinās izdevumi par IT ārpakalpojumiem. 2020. gadā šīm tēmām tiks pievērsta pastiprināta uzmanība.
Turklāt ECB banku uzraudzības funkcija sadarbojas ar daudzām ieinteresētajām personām ES un ārpus tās robežām, lai nodrošinātu koordinētu pieeju un zināšanu apmaiņu IT riska un kiberdrošības riska jomā. Tā piedalās, piemēram, tādu starptautisku organizāciju darbā kā, piemēram, EBI IT riska uzraudzības darba grupa, Bāzeles Banku uzraudzības komitejas (BCBS) darbības nepārtrauktības darba grupa un Finanšu stabilitātes padomes reakcijas un atjaunošanas kiberincidentu gadījumā darba grupa.
1.2.6. Breksits
ECB banku uzraudzības funkcija turpināja pārraudzīt kā banku breksita plānu īstenošanu
2019. gadā ECB banku uzraudzības darbs saistībā ar breksitu koncentrējās uz šādām jomām: i) banku un uzraugu sagatavotība iespējamam breksitam bez vienošanās; ii) starp bankām un uzraugiem saskaņoto banku breksita plānu īstenošana.
Visa gada laikā ECB pārraudzīja banku sagatavotību scenārijam bez vienošanās, kura gadījumā Apvienotā Karaliste izstātos no ES bez pārejas perioda. Šajā sakarā ECB skaidri informēja bankas par to, ka tām jāgatavojas visiem iespējamiem ārkārtas apstākļiem, un lūdza nepieciešamības gadījumā īstenot efektīvus riska mazināšanās pasākumus. Kopumā bankas, gatavojoties scenārijam bez vienošanās, sasniegušas samērā lielu progresu.
Jau tuvojoties sākotnējam breksita datumam 2019. gada martā, ECB banku uzraudzības funkcija bija pabeigusi lielāko daļu atļauju izsniegšanas procedūru saistībā ar jaunu kredītiestāžu izveidi vai esošo kredītiestāžu restrukturizāciju euro zonā. Turklāt tā ir pabeigusi darbu pie to NI breksita plānu novērtējuma, kuras veic uzņēmējdarbību Apvienotajā Karalistē, un izsniegusi apstiprinājumu to trešo valstu filiālēm, ja tas bija nepieciešams saskaņā ar valsts normatīvajiem aktiem. Šajā nolūkā ECB banku uzraudzības funkcija veica padziļinātas pārrunas ar bankām, lai vienotos par to Apvienotās Karalistes filiāļu darbību un uzņēmējdarbības modeļiem nākotnē.
ECB banku uzraudzības funkcija arī monitorēja banku breksita plānu īstenošanu, lai nodrošinātu, ka ietekmētās bankas ievēro saistības, ko tās uzņēmušās, t.sk. ar uzraugiem saskaņotos laika grafikus. Horizontālo monitoringu papildināja ar katrai atsevišķai bankai atbilstošiem papildu pasākumiem un, ja nepieciešams, atbilstošām uzraudzības darbībām.
Attiecībā uz bankām, kuras kļuva nozīmīgas, jo breksita rezultātā notika to darbības pārvietošana uz euro zonu, tika izveidotas jaunas KUK un ECB pārņēma šo iestāžu tiešo uzraudzību. Dažās no šīm bankām 2019. gada otrajā pusē tika uzsākts obligātais visaptverošais novērtējums.
ECB turpināja publiskot savas uzraudzības gaidas, atjauninot biežāk uzdoto jautājumu sadaļu ECB banku uzraudzības interneta vietnē, vairākos rakstos "Uzraudzības Biļetenā" un organizējot divpusējas apspriedes ar uzraudzītajām iestādēm.
Ar skatu nākotnē
2020. gadā ECB turpinās pārraudzīt, kā bankas īsteno savus breksita plānus, balstoties uz saskaņoto apņemšanos un laika grafikiem, lai panāktu to mērķa darbības modeļu izveidi. Lai gan bankas panāca zināmu progresu 2019. gadā, tām vēl daudz jāpaveic, lai izpildītu ECB uzraudzības gaidas tādās jomās kā, piemēram, iekšējā pārvaldība, uzņēmējdarbības uzsākšana un piekļuve finanšu tirgus infrastruktūrām, grāmatošanas modeļi, grupas iekšējās vienošanās un IT infrastruktūra un pārskatu sniegšana.
Tiks uzsākti visaptveroši novērtējumi arī citās iestādēs, kas kļuvušas par nozīmīgām iestādēm, ņemot vērā to ar breksitu saistītās darbības.
ECB turpinās monitorēt politiskās pārrunas starp ES un Apvienoto Karalisti un izvērtēt to sekas no uzraudzības perspektīvas.
1.2.7. Tirdzniecības risks un aktīvu novērtējums
2019. gadā tika uzsākts koordinētu neklātienes un klātienes iniciatīvu kopums
2019. gadā ECB banku uzraudzības funkcija uzsāka vairākas koordinētas neklātienes un klātienes iniciatīvas tirgus riska jomā. Tas ietver risku, kas rodas no tirdzniecības darbībām un patiesajā vērtībā uzskaitīto finanšu instrumentu vērtēšanas. Šo iniciatīvu mērķis bija:
- nodrošināt atbilstību esošajiem noteikumiem;
- celt uzraudzības zināšanas par šādu finanšu aktīvu un pasīvu sastāvu;
- pārraudzīt novērtējuma riskam vairāk pakļautās jomas;
- izvērtēt sistēmas, ko iestāde izmanto, lai aprēķinātu patieso vērtību un piesardzīgas papildu vērtības korekcijas.
2019. gada laikā tika vākti mikrodati par 13 lielu NI regulatīvo tirdzniecības portfeli, kas aptvēra 87% no 2. līmeņa un 3. līmeņa pozīcijām[26], kas ietilpst ECB tiešā uzraudzībā esošo banku tirdzniecības portfeļos.[27] Pateicoties informācijas pieejamībai nodaļu un produktu līmenī, bija iespējams detalizēti izpētīt 2. līmeņa un 3. līmeņa aktīvu un pasīvu sastāvu. Tas palīdzēs vieglāk noteikt novērtējuma riska klātienes pārbaužu kampaņas ietvaros uzsākto klātienes pārbaužu tvērumu.
3. līmeņa aktīvi un pasīvi koncentrējas dažās lielajās bankās, savukārt 2. līmeņa aktīvus un pasīvus lielākoties veido mijmaiņas un repo darījumi
Aktīvu izlīdzināšanas ziņā lielāko daļu izlases kopā iekļauto tirdzniecības portfeļa pozīciju (ap 87%) klasificē kā 2. līmeņa pozīcijas, savukārt 3. līmeņa pozīcijas veido tikai apmērām 2% un koncentrējas dažās bankās (aptuveni 82% no tām – trijās bankās). Apskatot sastāvu produktu dalījumā, lielu daļu 2. līmeņa aktīvu un pasīvu veido mijmaiņas un repo darījumi, galvenokārt ar atmaksas termiņu līdz 10 gadiem.
Banku novērojamības noteikšanas, aktīvu izlīdzināšanas, pirmās dienas peļņas un patiesās vērtības mērīšanas prakses būtiski atšķiras
Runājot par klātienes iniciatīvām, 2019. gadā tika uzsākta un 2020. gadā un 2021. gadā turpināsies kampaņa[28] saistībā ar novērtējuma risku. Kampaņas sākotnējie rezultāti demonstrē, ka banku prakses ir ļoti dažādas un ir lielas iespējas, ka bankas var atšķirties viena no otras, ņemot vērā banku rīcības brīvības pakāpi attiecībā uz grāmatvedības regulējuma piemērošanu, veicot novērojamības noteikšanu, aktīvu izlīdzināšanu, pirmās dienas peļņas un patiesās vērtības mērīšanu. Šāda līmeņa atšķirības ir patiess izaicinājums, nosakot novērtējuma risku. Klātienes iniciatīvas mērķis ir uzraudzības nolūkos veicināt vienlīdzīgus apstākļus un harmonizēt banku klātienes pārbaužu metodoloģijas piemērošanu.
Attiecībā uz EBI piesardzīgas vērtēšanas regulatīvo tehnisko standartu īstenošanu 2019. gadā veiktajās klātienes pārbaudēs atklājās, ka iestāžu piesardzīgas vērtēšanas sistēmas neatbilda ECB sagaidāmajiem standartiem, vienlaikus skaidri parādot, ka iestādēm ir problēmas ar datiem, kas nepieciešami, lai sasniegtu piesardzīgai vērtēšanai atbilstošu pārliecības līmeni. EBI sagatavotie jautājumi un atbildes palīdz ieviest lielāku skaidrību, piemērojot piesardzīgas vērtēšanas regulējumu.
1.2.8. Darbs pie uzraudzības metodoloģijām
Kapitāls un likviditāte ir būtiskākās pamata sastāvdaļas banku noturības nodrošināšanā
Finanšu satricinājumus banku sektorā bieži vien izraisa vai pastiprina tas, ka banku rīcībā esošā kapitāla un likviditātes apjoms un kvalitāte nav pietiekama. Ņemot vēra iepriekš minēto, banku noturības stiprināšanai ir būtiski divi pamata procesi – iekšējā kapitāla pietiekamības novērtēšanas process (Internal Capital Adequacy Assessment Process; ICAAP) un iekšējās likviditātes pietiekamības novērtēšanas process (Internal Liquidity Adequacy Assessment Process; ILAAP).
Gan ICAAP, gan ILAAP mērķis ir nodrošināt, ka iestādes nosaka un pārvalda savus kapitāla un likviditātes riskus strukturētā veidā, izmantojot katrai atsevišķai iestādei piemērotas pieejas. Tās ļauj bankām pastāvīgi identificēt, izvērtēt un attiecīgi efektīvi pārvaldīt un segt kapitāla un likviditātes risku.
Atbilstoši savai pamata lomai bankas kapitāla un likviditātes pietiekamības pārvaldīšanā ICAAP un ILAAP garantē īpašu uzmanību no uzraugu puses. SREP ietvaros ICAAP un ILAAP kvalitāti un rezultātus ņem vērā, nosakot kapitāla, likviditātes un kvalitatīvos pasākumus. Atbilstošs ICAAP un ILAAP nodrošina, ka gan iestādēm, gan to uzraugiem ir mazāk neskaidrību par iestāžu faktiskajiem riska darījumiem. Tas palīdz iestādēm uzturēt pietiekamu kapitālu un likviditāti un tādējādi turpināt darbību.
ECB banku uzraudzības funkcija publicēja norādījumus par ICAAP un ILAAP
2018. gada novembrī ECB banku uzraudzības funkcija publicēja norādījumus par iestāžu ICAAP un ILAAP un sāka tos piemērot 2019. gada janvārī. Norādījumu mērķis nav sniegt pilnīgas pamatnostādnes par visiem aspektiem, kas attiecas uz stabiliem ICAAP un ILAAP. Tieši pretēji – tajos tiek ievērota uz principiem balstīta pieeja, koncentrējoties uz atsevišķiem galvenajiem aspektiem.
Katra iestāde atbild par tai raksturīgajiem konkrētajiem apstākļiem piemērotu ICAAP un ILAAP īstenošanu
Tāpēc ECB banku uzraudzības funkcija atgādina, ka ICAAP un ILAAP, pirmkārt, ir iekšējie procesi, kuri īpaši jāpielāgo katrai atsevišķai iestādei. Līdz ar to par katrai atsevišķajai iestādei raksturīgajiem konkrētajiem apstākļiem piemērotu un samērīgu ICAAP un ILAAP īstenošanu katra iestāde atbild pati. Stabili, efektīvi, visaptveroši un uz nākotni vērsti ICAAP un ILAAP ir pamata rīki banku noturības nodrošināšanai. Attiecīgi bankas tiek mudinātas izmantot norādījumus, lai pēc iespējas ātrāk novērstu un labotu nepilnības savā kapitāla un likviditātes pārvaldībā.
2019. gada laikā ECB banku uzraudzības horizontālā līmeņa funkcijas kopā ar KUK sadarbojās ar bankām, lai apspriestu to, kā tās plāno pilnveidot savus ICAAP un ILAAP atbilstoši jaunajiem norādījumiem.
Vairāk nekā pusē no visiem ICAAP un vairāk nekā vienā trešdaļā no visiem ILAAP bija nopietnas nepilnības
Savos 2019. gada SREP novērtējumos ECB banku uzraudzība funkcija secināja, ka joprojām ir nopietnas nepilnības vairāk nekā pusē no visiem ICAAP un vairāk nekā vienā trešdaļā no visiem ILAAP, ko izmanto NI. Tie nenodrošina stabilu pamatu kapitāla un likviditātes piesardzīgai pārvaldībai, un attiecīgi iestādēm vajadzētu tos (turpināt) uzlabot. No šiem katrā atsevišķā gadījumā veiktajiem novērtējumiem izdarītie secinājumi aizvien vairāk ietekmē SREP un attiecīgos individuālos uzraudzības pasākumus. Citiem vārdiem sakot, stabili ICAAP un ILAAP pozitīvi ietekmē bankas SREP.
ICAAP un ILAAP nozīme SREP pieaugs vēl vairāk
Nākotnē ICAAP un ILAAP nozīme SREP pieaugs vēl vairāk, un tas motivēs bankas turpināt pilnveidot savus iekšējos procesus. Arī kvalitatīvie un kvantitatīvie ICAAP aspekti kļūs aizvien nozīmīgāki, nosakot uzraudzības kapitāla papildinājumus atbilstoši katram riskam.
2. ielikums
Uzraudzības tehnoloģija
ECB ir izveidojusi Uzraudzības tehnoloģiju centru (SupTech Hub), lai izpētītu mākslīgā intelekta (MI) un citu inovatīvo tehnoloģiju potenciālu banku uzraudzības kontekstā.
Inovācijas un uzraudzības tehnoloģijas
Tehnoloģijas maina finanšu nozari. Turklāt uzraugi visā pasaulē veic pasākumus inovatīvo tehnoloģiju ieviešanai, lai modernizētu infrastruktūru un nodrošinātu efektīvu un iedarbīgu uzraudzību. 2019. gadā ECB izveidoja Uzraudzības tehnoloģiju centru ar mērķi ieviest inovatīvus rīkus savos uzraudzības procesos.
MI un datu analītika
ECB ir uzsākusi vairākus MI projektus. Viena būtiska MI joma ir mašīnapmācība, kas dod datoriem iespēju mācīties no datiem un izdarīt prognozes. Piemēram, ECB izstrādā rīku, kas var prognozēt Eiropas Baku iestādes stresa testu iznākumu, balstoties uz saskaņā ar Īstenošanas tehniskajiem standartiem par uzraudzības pārskatiem ievāktajiem datiem.
Vēl viena MI joma ir dabiskā valodu apstrāde (natural language processing; NLP), kas var palīdzēt uzraugiem analizēt nestrukturētus datus. NLP izmantojošie datori var saprast un izvērtēt teksta formā sniegto informāciju. Piemēram, ECB izstrādā rīku, ko varēs izmantot, lai izgūtu strukturētu informāciju no nestrukturētiem datiem, tādiem kā finanšu pārskati, ko pašlaik var izgūt tikai manuāli.
ECB strādā arī pie inovatīviem datu analītikas rīkiem, kas ļauj uzraugiem gūt dziļāku ieskatu ar datu palīdzību un pieņemt informētākus, uz datiem balstītus lēmumus. Kā piemēru var minēt tīkla analīzes izmantošanu, lai gūtu labāku izpratni par līdzdalības daļu savstarpējo saistību uzraudzītajās iestādēs.
Atļauju izsniegšanas portāls
Lielais atļauju izsniegšanas procedūru apjoms (sk. arī 2.1.2. iedaļu) būtiski paaugstina ne tikai uzraugu, bet arī banku darba slodzi. Tāpēc ECB sadarbībā ar valstu kompetentajām iestādēm izstrādā tiešsaistes portālu ar mērķi efektīvāk pārvaldīt šo procesu, sākot no atbilstības un piemērotības novērtējumiem.
Portāla uzdevumos ietilpst uzlabot informācijas apmaiņu par procedūrām un samazināt birokrātiju, automatizējot atļauju izsniegšanas procesa aspektus. Portālam vajadzētu arī labāk palīdzēt bankām iesniegt pilnīgus un precīzus pieteikumus un attiecīgi paaugstināt novērtējumu efektivitāti un savlaicīgumu. Visbeidzot, tam vajadzētu arī harmonizēt atļauju izsniegšanas procesu visās VUM dalībvalstīs, vienlaikus ievērojot attiecīgo valstu tiesiskā ietvara specifiku. Tā mērķis ir nākotnē kļūt par visaptverošu baku uzraudzības portālu, iekļaujot plašu klāstu ECB kompetencē ietilpstošo uzraudzības procesu.
Zināšanu izplatīšana un prasmju pilnveidošana
Lai nodrošinātu uzraudzības tehnoloģiju pārņemšanu, ļoti būtiski ir izplatīt zināšanas un iesaistīt visas ieinteresētās puses. Savā zināšanu centra statusā, uzraudzības tehnoloģiju komanda ir uzsākusi organizēt pasākumus un apmācību kursus, lai sniegtu banku uzraudzības kolēģiem tehnisko zinātību un prasmes, kas viņiem nepieciešamas, lai spētu sekot inovācijām.
Sadarbība
Tehnoloģisko zināšanu un prakšu apmaiņas nolūkos ECB ir vērsusies pie valstu kompetentajām iestādēm, kuras pašlaik ievieš digitālos rīkus savos uzraudzības procesos, līdzvērtīga uzraudzības līmeņa iestādēm (piemēram, Singapūras Monetārās iestādes, AK Uzraudzības regulējuma iestādes, Federālās Rezervju bankas), akadēmiskajām institūcijām (piemēram, Darmštates Tehniskās universitātes un Minhenes Tehniskās universitātes lietišķā MI iniciatīvas nodaļas) un vairākiem jaunuzņēmumiem.
1.3. Nozīmīgo iestāžu tiešā uzraudzība
1.3.1. Neklātienes uzraudzība
ECB banku uzraudzības funkcija cenšas uzraudzīt NI samērīgā un uz riskiem balstītā veidā, vienlaikus ievērojot gan stingrību, gan konsekvenci. Šajā nolūkā tā nosaka pastāvīgās uzraudzības pamatdarbību kopumu katram gadam. Šīs darbības izriet no esošajām regulatīvajām prasībām, VUM uzraudzības rokasgrāmatas un VUM uzraudzības prioritātēm, un ir iekļautas katras NI pastāvīgās uzraudzības pārbaudes programmā (supervisory examination programme; SEP).
Papildus šīm centralizēti definētajām pamatdarbībām SEP var būt iekļautas arī citas uzraudzības darbības, kas ir atbilstošas banku specifikai. Tādējādi ar to palīdzību iespējams risināt strauji mainīgos riskus atsevišķas iestādes līmenī vai visas sistēmas līmenī.
Neklātienes SEP darbības ietver: i) ar risku saistītas darbības (piemēram, SREP, stresa testi); ii) citas ar organizatoriskām, administratīvām vai juridiskām prasībām saistītas darbības (piemēram, nozīmīguma gada novērtējums); iii) KUK plānotās papildu darbības, lai vēl vairāk piemērotu pastāvīgo SEP uzraudzītās grupas vai uzņēmuma specifiskajiem apstākļiem (piemēram, banku uzņēmējdarbības vai pārvaldības struktūras analīze). Pirmos divus darbību kopumus nosaka centralizēti, bet trešais kopums tiek īpaši pielāgots konkrētai bankai un to nosaka KUK.
Samērīguma ievērošana
2019. gadā uzraudzības darbībās tika ievērots samērīguma princips, pielāgojot uzraudzības intensitāti uzraudzītās bankas sistēmiskajam nozīmīgumam un risku profilam
SEP ievēro samērīguma principu, proti, uzraudzības intensitāte ir atkarīga no katras iestādes mēroga, sistēmiskā nozīmīguma un sarežģītības. Ievērojot iekšējās VUM Vienkāršošanas grupas norādījumus 2019. gadā, vidējais centralizēti definēto uzraudzības darbību skaits katrā NI, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nedaudz saruka (sk. 17. attēlu), proti, KUK bija lielāka rīcības brīvība, lai risinātu konkrētai institūcijai raksturīgos riskus.
17. attēls
Vidējais uzdevumu skaits katrā NI 2018. gadā un 2019. gadā
Uz riskiem balstītas pieejas izmantošana
SEP ievērota uz riskiem balstīta pieeja, koncentrējoties uz katrai NI būtiskākajām risku kategorijām. Piemēram, ar kredītrisku saistīto uzdevumu īpatsvars bankām ar augstu INK līmeni ir lielāks nekā vidējai bankai, un ar tirgus risku saistīto uzdevumu īpatsvars bankām, kas ir vairāk pakļautas tirgus un tirdzniecības darbību riskiem, ir lielāks nekā vidējai bankai (sk. 18. attēlu).
18. attēls
SEP darbības 2018. gadā un 2019. gadā: uzsvars uz kredītrisku un tirgus risku
Būtiskākie neklātienes uzraudzības notikumi 2019. gadā
2019. gada pastāvīgās SEP kontekstā īpaši nozīmīgas ir trīs centralizēti virzītas aktivitātes: i) SREP novērtējums; ii) likviditātes stresa tests; iii) bankas kredītspējas izvērtēšanas kritēriju novērtēšana.
SREP ir galvenais uzraudzības rīks, ar kura palīdzību apkopo visu par atsevišķu iestādi konkrētajā gadā ievākto informāciju, lai sagatavotu attiecīgās iestādes gada risku novērtējumu. Šis novērtējums veido pamatu uzraudzības dialogam ar iestādi par atbilstošiem uzraudzības pasākumiem, pirms ECB tos apstiprina. 2019. gadā iestāžu ICAAP un ILAAP novērtējums, ņemot vērā jaunos ECB norādījumus un likviditātes stresa testa (liquidity stress test; LiST) rezultātus, arī sniedza būtisku ieguldījumu SREP.
LiST ietvaros tika izpētīta banku noturība likviditātes ziņā. Tests, kurā tika izmantota augšupvērsta pieeja, aptvēra 103 NI un balstījās uz ziņām par banku likviditāti 2018. gada beigās. Rezultātus publicēja 2019. gada 7. oktobrī.[29]
Vēl viena darbība, kam bija nepieciešama būtiska KUK iesaistīšanās, bija strukturēts banku kredītspējas izvērtēšanas kritēriju kvalitātes novērtējums. Šis novērtējums aptvēra 94 NI, kur tika veikta kvalitatīvu un kvantitatīvu datu vākšana, galveno uzmanību pievēršot standarta kreditēšanas praksei. Pamatojoties uz ievākto datu kvantitatīvo horizontālo analīzi, bankām tiks sniegts vērtējums un tiks veikti turpmāki papildu pasākumi[30].
Padziļinātas pārbaudes
Pastāvīgās uzraudzības ietvaros KUK ir tiesības veikt darbu pie katrai atsevišķai iestādei raksturīgajiem riskiem. Tas tiek veikts, piemēram, nosakot padziļinātu pārbaužu apjomu, proti, specifisku jautājumu pārbaudi, kas ietilpst SEP. 2019. gadā tika veikts lielāks padziļinātu pārbaužu skaits nekā 2018. gadā, iespējams, ņemot vērā mazāku centralizēti noteiktu uzdevumu skaitu. Padziļinātām pārbaudēm pakļautās riska jomas plaši atspoguļoja uzraudzības prioritātes 2019. gadam (sk. 19. attēlu).
19. attēls
2018. gadā un 2019. gadā veiktās padziļinātās pārbaudes un pārbaudes pēc riska kategorijas
SEP darbību statuss
2019. gada SEP tika veiksmīgi izpildītas (īstenošanas rādītājs –90%)
2019. gada SEP tika veiksmīgi izpildītas. Līdz gada beigām 90% visu darbību bija veiktas saskaņā ar sākotnējo plānu. 75% no tām bija pabeigtas, bet 15% joprojām bija īstenošanas procesā saskaņā ar plānoto. Vēl 3% darbību tiks izpildītas 2020. gadā ar zināmu kavēšanos. 7% darbību tika atceltas (galvenokārt sakarā ar pārmaiņām bankas struktūrā), kā arī tāpēc, ka dažas NI kļuva par MNI un attiecīgi vairs nebija tiešā ECB uzraudzībā (sk. 20. attēlu). Visas galvenās darbības tika veiktas saskaņā ar plānu, aptverot banku sektora galvenos riskus. Kopumā zemais kavējumu un atcelšanu īpatsvars apstiprina pastāvīgu SEP piemērotību un stabilitāti, kā arī KUK spējas veikt darbības saskaņā ar plānu.
20. attēls
Izpildes rādītāji 2019. gadā
Uzraudzības konstatējumi
Uzraudzības konstatējumi ir viens no galvenajiem regulāras uzraudzības darbību rezultātiem, un tie atspoguļo nepilnības, kas bankām jānovērš. KUK uzdevums ir pārraudzīt, kā bankas risina konstatētās nepilnības. 2019. gadā kopējais reģistrēto konstatējumu skaits kritās, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem.[31] Lielākā daļa konstatējumu iegūti, veicot klātienes pārbaudes, iekšējo modeļu pārbaudes un ar atļaujām saistītās darbības (sk. 21. attēlu).
21. attēls
Uzraudzības konstatējumi
2019. gada SREP
SREP ir ikgadējs process, kura laikā uzraugi pārbauda banku riskus un attiecīgi nosaka individuālās kapitāla prasības un norādījumus katrai bankai papildus likumā noteiktajām minimālajām kapitāla prasībām.
2019. gada SREP ietvaros ECB pirmo reizi publicēja apkopotos datus uzņēmējdarbības modeļu dalījumā un katras individuālas bankas informāciju par 2. pīlāra prasībām.[32] Tas atbilst mērķim nodrošināt lielāku caurredzamību bankām, investoriem un sabiedrībai kopumā.
2019. gadā SREP CET1 kapitāla prasības un norādes (izņemot attiecībā uz sistēmisko rezervi un pretciklisko rezervi) nemainījās (joprojām 10.6% tāpat kā 2018. gadā). Tas apstiprināja banku kapitāla vajadzību uzraudzības novērtējuma stabilizēšanos. Gandrīz visām bankām bija pietiekams kapitāla līmenis, kas pārsniedza visas prasības, t.sk. sistēmiskās rezerves un pretciklisko rezervi.
Papildus kapitāla prasībām un norādēm SREP rezultātā bieži vien nepieciešams veikt kvalitatīvus pasākumus. 2019. gada SREP ietvaros, 91 bankai tika uzdots veikt kvalitatīvos pasākumus, kas ir tikai nedaudz vairāk nekā 2018. gadā. Kvalitatīvo pasākumu sadalījums demonstrē, ka uzraugu bažas īpaši saistītas ar iekšējās pārvaldības jomu – gandrīz viena trešdaļa no visiem banku veicamajiem korektīvajiem pasākumiem saistās ar pārvaldību. SREP vērtējums par iekšējās pārvaldības jomu pasliktinājās visiem uzņēmējdarbības modeļiem, turpinot iepriekšējos gados novēroto tendenci.
Tai pašā laikā pasliktinājās arī operacionālā riska vērtējumi, apstiprinot to, ka daudzās bankās pieauguši IT riski un kiberdrošības riski. Attiecīgi 2020. gadā ECB banku uzraudzības funkcija turpina pievērst pastiprinātu uzmanību šādiem riskiem, veicot IT jomai veltītas klātienes pārbaudes. Turklāt harmonizētais kiberincidentu ziņošanas mehānisms sniegs dziļāku ieskatu kiberdrošības pārkāpumos, kas neapšaubāmi ir joma, ar kuru bankām ir pastiprināti jāstrādā.
1.3.2. Klātienes uzraudzība
2019. gadā tika uzsākta 151 KP
Klātienes pārbaužu SEP ietvaros kopumā 2019. gadā tika uzsākta 151 klātienes pārbaude (KP) (2018. gadā – 156 KP). KP plānošana balstījās uz 2019. gada uzraudzības prioritātēm (sk. 22. attēlu). KP programma turpināja būt elastīga, lai to varētu regulāri atjaunināt visa gada laikā, risinot ārkārtas situācijas un neparedzētus notikumus.
22. attēls
KP 2018. gadā un 2019. gadā riska veidu dalījumā
Klātienes uzraudzības plānošana ir daļa no pastāvīgās uzraudzības. Lai gan KP programmu nosaka VUM uzraudzības prioritātes, to samērīgā un uz riskiem balstītā veidā pielāgo arī katras uzraudzītās iestādes specifikai. KP izriet no KUK veiktā pastāvīgās uzraudzības darba. Tās var uzskatīt par papildinošu, integrētu un koncentrētu uzraudzības rīku, kas balstās uz ciešu sadarbību ar KUK, bet vienlaikus nodrošina papildu neatkarīgu viedokli.
Viena no Eiropas banku uzraudzības stiprākajām pusēm ir spēja veikt horizontālās analīzes un savstarpēji salīdzināt bankas visas euro zonas mērogā. Efektīvi izmantojot šo spēju, 2019. gadā tika vēl vairāk paplašināta KP kampaņu koncepcija. Kampaņa apvieno vairākas vienai un tai pašai tēmai veltītas KP, tādējādi nodrošinot sistēmu, kurā pārbaudes komandas var koordinēt savu darbu, nepārtraukti sadarboties, saskaņot darba mērķus un gūt labumu no sinerģijām. Gada laikā kampaņas pieeju KP piemēroja trijās dažādās jomās atbilstoši uzraudzības prioritātēm: i) komerciālais un dzīvojamais nekustamais īpašums; ii) aizņemto līdzekļu finansējums un piesardzīgs tirgus vērtējums; iii) IT riska komercdarbības nepārtrauktība.
1.3.2.1. Galvenie KP konstatējumi
Turpmākā analīze sniedz ieskatu kritiskākajos konstatējumos no 113 KP, kuras tika veiktas 2018. gadā un 2019. gadā un kuru gala ziņojumi tika publicēti laikposmā no 2018. gada 4. ceturkšņa līdz 2019. gada 3. ceturksnim.
Kredītrisks
Vairāk nekā puse kredītriska pārbaužu bija vērstas uz aktīvu kvalitāti un tās veica, pārbaudot kredītlietas. Tajās tika konstatēta nepieciešamība veidot papildu uzkrājumus vairāk nekā 5 mljrd. euro vērtībā un pārkvalificēt kredītus aptuveni 4.4 mljrd. euro vērtībā no ienākumus nesošiem uz ienākumus nenesošiem. Atlikušās pārbaudes bija vērstas uz kredītriska pārvaldības procesa kvalitatīvajiem aspektiem. Galvenie konstatējumi bija šādi.
- Neatbilstoša debitoru klasifikācija: neatbilstības neizpildītu vai ienākumus nenesošu riska darījumu definēšanā un/vai noteikšanā, kā arī trūkumi pārskatīto riska darījumu identificēšanā un agrīnās brīdināšanas signālu noteikšanā.
- Paredzamo kredītzaudējumu nepietiekama novērtēšana: nodrošinājuma un pazeminātu likmju pārvērtēšana, neatbilstošas naudas plūsmas aplēses un neatbilstības nodrošinājuma diskontos un uzkrājumu veidošanas parametros.
- Neatbilstoši pārraudzības procesi: nepilnības agrīno kredīta pasliktināšanās pazīmju noteikšanā un neatbilstošas reitingu sistēmas.
- Neatbilstoši kreditēšanas procesi: nepietiekami debitoru riska novērtējumi, neatbilstoši cenu noteikšanas mehānismi un nepiemēroti izņēmumu apstiprināšanas procesi.
Pārvaldības risks
Būtiskākie konstatējumi par pārvaldības risku bija noteikti šādās jomās.
- Korporatīvā struktūra un organizācija: neatbilstoša iestādes mēroga risku kultūra, nepietiekami cilvēkresursi, neatbilstības iekšējās kontroles sistēmā un neskaidras organizatoriskās pamatnostādnes.
- Iekšējās kontroles funkcijas (t.sk. atbilstības, risku pārvaldības un iekšējā audita funkcijas): būtiskas nepilnības visu iekšējās kontroles funkciju statusā, resursos un darbības apjomā.
- Riska datu apkopošana un ziņošana par riskiem: neskaidra risku pārvaldības ziņošanas sistēma, trūkumi datu arhitektūrā un IT infrastruktūrā.
IT risks
Vairums ļoti būtisku konstatējumu atklāja trūkumus šādas jomās.
- IT drošības pārvaldība: nepietiekami pasākumi IT drošības incidentu savlaicīgai noteikšanai un to seku mazināšanai un neatbilstoši pārvaldītas tiesības piekļūt konfidenciāliem lietotāju kontiem.
- IT riska pārvaldība: nepietiekams atlikušo risku novērtējums.
- IT operāciju pārvaldība: nav vispusīgas un precīzas aktīvu uzskaites.
Kapitāla risks
Galvenie konstatējumi par regulatīvo kapitālu (1. pīlārs) bija saistīti ar trūkumiem pareiza riska svēruma piešķiršanā riska darījumiem, izraisot RSA nepietiekamu novērtēšanu, jo īpaši kredītriska izteiksmē, ko izraisa nepareizs riska darījumu kategoriju sadalījums un nodrošinājuma vērtības noteikšana). Citi nozīmīgākie konstatētie trūkumi bija saistīti ar piemērotu kontroles sistēmu trūkumu kapitāla prasību aprēķināšanas procesam.
Nozīmīgākās problēmas, kas tika konstatētas ICAAP pārbaudēs, bija saistītas ar nepilnībām risku kvantificēšanā (galvenokārt kredītriska un netirdzniecības portfeļa procentu likmju risku (IRRBB)), nepietiekami izstrādātām stresa testēšanas sistēmām (nespēju risināt visus būtiskos riskus ar pietiekami nopietniem, bet ticamiem gadījumiem) un būtiskām nepilnībām saistībā ar ICAAP iestrādi vadības sistēmā.
Tirgus risks
Būtiskākie konstatējumi bija saistīti ar novērtējuma riska mērīšanu un pārvaldību (nepilnības metodoloģijā finanšu instrumentu ierindošanai patiesās vērtības hierarhijā, neadekvāta pirmās dienas peļņas atzīšanas prakse, nepilnīgas patiesās vērtības novērtēšanas sistēmas un nopietni trūkumi EBI piesardzīgas vērtēšanas Regulatīvo tehnisko standartu ieviešanā).
Netirdzniecības portfeļa procentu likmju risks (IRRBB)
Būtiskākie konstatējumi IRRBB jomā bija saistīti galvenokārt ar riska mērīšanu un pārvaldību, proti, kvantificēšanas metožu neatbilstību, nepiemērotu pieņēmumu un parametru iemantošanu, nepietiekamu pamatojumu beztermiņa noguldījumu modelēšanai, regulāras IRRBB modeļu validācijas trūkumu un nepilnībām grupas vadībā.
Likviditātes risks
Lielākā daļa nopietnāko konstatējumu attiecās uz risku mērīšanu un pārraudzību (kļūdaina noguldījumu klasifikācija, nepareizi pieņēmumi LCR aprēķināšanas metodoloģijā), ziņošanas prasību ievērošanu (LCR aprēķina nepietiekama pārskatīšana un kļūdas tajā) un stresa testēšanu (stresa testēšanas scenārijos netiek ņemta vērā iestāžu specifika).
Uzņēmējdarbības modeļi un rentabilitāte
Būtiskākie konstatējumi attiecās uz finanšu prognožu analīzi (pārlieku optimistiskas finanšu prognozes un scenāriji) un rentabilitātes analīzi (galveno rentabilitāti noteicošo faktoru un uzņēmējdarbības virzienu nepietiekama analīze, neatbilstības cenu noteikšanas instrumentos, t.sk. attiecībā uz visām izmaksām un riskiem).
Operacionālais risks
Vairums kritiski svarīgo konstatējumu attiecās uz operacionālā riska identificēšanu (būtiska operacionālā riska nepilnīga iekļaušana un definēšana) un tā mērīšanu (nepilnības operacionālā riska datu vākšanas procesā, neatbilstoši riska novēršanas un korektīvie pasākumi, risinot operacionālā riska notikumus).
1.4. MNI netiešā uzraudzība
Attiecībā uz MNI uzraudzību VUM regula[33] uztic ECB pārraudzības funkciju un piešķir šo iestāžu tiešas uzraudzības pilnvaras VKI. 2019. gadā tika sasniegti vairāki svarīgi pagrieziena punkti MNI VKI uzraudzības un ECB netiešas uzraudzības darbības sistēmas izstrādē un uzturēšanā.
1.4.1. MNI uzraudzības pārraudzība
2019. gadā ECB sagatavoja MNI risku ziņojumu, kas tika publicēts 2020. gada janvārī
2019. gadā veikto pārraudzības darbību ietvaros, ECB sagatavoja MNI risku ziņojumu, ko publicēja 2020. gada janvārī. Šajā ziņojumā sniegti ikgadējā MNI sektora novērtējuma rezultāti, kas veikts sadarbībā ar VKI. Tas ietver visaptverošu MNI pašreizējā risku profila kvantitatīvo analīzi ar tālredzīgākiem apsvērumiem par to galvenajiem riskiem un ievainojamību.
Turklāt ECB turpināja izstrādāt vairākus analītiskos rīkus, kuri ir pieejami MNI uzraugiem VKI. Šie rīki uzskatāmi parāda apkopotos riska rādītājus katrā ECB banku uzraudzības jurisdikcijā kopā ar atbilstošiem visas sistēmas mēroga salīdzinošiem standartiem. Tie arī ļauj labāk konstatēt netipiskos gadījumus katrā jurisdikcijā.
ECB turpināja pilnveidot arī savu MNI agrīnās brīdināšanas sistēmu, kuras mērķis ir nākotnē identificēt tās MNI, kuras, iespējams, saskarsies ar to finanšu stāvokļa pasliktināšanos, un sniegt ieguldījumu pastāvīgā dialogā ar VKI.
ECB tupināja pievērst pastiprinātu uzmanību institucionālās aizsardzības shēmām (IAS)
Ņemot vērā institucionālās aizsardzības hibrīdshēmu[34] lielo nozīmi noteiktu ECB banku uzraudzības jurisdikciju MNI sektoros, 2019. gadā ECB turpināja tās pārraudzīt. ECB veica arī vienas IAS padziļinātu analīzi un atbalstīja vienu VKI tās IAS atzīšanas pieteikumā.
Turklāt ECB turpināja aktīvi sadarboties ar VKI, gada laikā organizējot vairākas tehniskās un augstākā līmeņa vizītes un sanāksmes. Starp ECB un VKI tika organizētas vairākas personāla apmaiņas, ECB darbiniekiem uz laiku no trīs līdz sešiem mēnešiem pievienojoties VKI un otrādi. Visas šīs iniciatīvas veicina labāku ECB uzraudzības funkcionēšanu.
Visbeidzot, ECB organizēja vairākus MNI uzraudzības informācijas darba seminārus, nodrošinot platformu diskusijām ar MNI un citiem iesaistītajiem tirgus dalībniekiem.
Vienotu kvalitatīvu MNI uzraudzības standartu veicināšana Eiropas banku uzraudzības ietvaros
2019. gadā ECB turpināja īstenot vairākas iniciatīvas, lai veicinātu konsekventu un kvalitatīvu MNI uzraudzības standartu piemērošanu.
2019. gadā SREP metodoloģiju MNI piemēroja augstas prioritātes MNI
Pēc tam, kad ECB Uzraudzības valde 2018. gada janvārī apstiprināja SREP metodoloģiju MNI,[35] ECB un VKI turpināja darbu pie tās pakāpeniskas ieviešanas. 2019. gadā SREP metodoloģiju MNI piemēroja augstas prioritātes MNI[36] un, sākot ar 2020. gadu, tā būs jāpiemēro visām MNI. Lai nodrošinātu konsekventu piemērošanu un palīdzētu VKI izvērst metodoloģiju, ECB nodrošināja, piemēram, vairākus apmācību kursus VKI darbiniekiem. Tā strādāja arī pie metodoloģijas uzlabošanas, to labāk pielāgojot jauniem riskiem.
Papildus visaptverošajam MNI SREP ECB panāca turpmāku progresu, veicinot IT un kiberdrošības risku, kuri ietekmē MNI, konsekventu uzraudzību. Horizontālajās analīzēs, ko veica ECB, tika noteikta labākā prakse, kas tika nodota VKI uzraugiem, lai veicinātu kvalitatīvu uzraudzību.
ECB noslēdza nacionālo grāmatvedības standartu projektu
ECB noslēdza arī būtisku projektu par nacionālajiem grāmatvedības standartiem (nGAAP). Tā ietvaros tika izstrādāta metodoloģija nGAAP daļu konvertēšanai par SFPS un rīks tiešajiem uzraugiem. Šis rīks pilnveidos iekšējās analītiskās spējas, un ar tā palīdzību būs vieglāk salīdzināt datus, kas iegūti no bankām, kuras piemēro atšķirīgus grāmatvedības standartus.
2019. gadā turpinājās darbs pie VUM politikas finanšu tehnoloģiju (FinTech) iestāžu uzraudzībai
Vēl viena būtiska uzraudzības prioritāšu joma ir VUM politikas izstrāde FinTech iestāžu (gan NI, gan MNI) uzraudzībai. Pēc Norādījumu par iesniegumu FinTech kredītiestādes licences saņemšanai novērtēšanu publicēšanas 2018. gadā, 2019. gada maijā ECB banku uzraudzības funkcija organizēja nozares dialogu. Galvenā uzmanība pasākumā bija pievērsta uz mākslīgo intelektu un lielajiem datiem balstītu kredītspējas novērtējumu izmantošanai, kā arī mākoņskaitļošanas un automatizēto konsultāciju pakalpojumu izmantošanai. Tajā pašā gadā ECB modernizēja arī savu VUM FinTech mezglu – vienotu atsauces punktu par attiecīgo tēmu visiem VUM uzraugiem – un organizēja apmācību kursus par attiecīgo tēmu VUM uzraudzības aprindās.
Visbeidzot, 2019. gadā ECB veica pārbaudes, lai noskaidrotu, kā VKI īsteno Pamatnostādni (ES) 2017/697[37] par izvēles iespēju un rīcības brīvību īstenošanu attiecībā uz MNI.
1.4.2. Citas MNI uzraudzībai nozīmīgas tēmas
Pēc pārskatītās Kapitāla prasību regulas (CRR II)[38] un pārskatītās Kapitāla prasību direktīvas (CRD V)[39] pieņemšanas 2019. gadā ECB un VKI strādāja pie samērīguma principa piemērošanas, uzraugot MNI. Jo īpaši ECB novērtēja jaunās klasifikācijas ietekmi uz mazām un mazāk sarežģītām iestādēm. Šis darbs turpināsies 2020. gadā ciešā sadarbībā ar EBI.
Pēc EBI pamatnostādņu par ienākumus nenesošu un pārskatītu riska darījumu pārvaldību piemērošanas uzsākšanas ECB sāka izvērtēt, kā VKI īsteno šīs pamatnostādnes MNI uzraudzībā. Šis darbs turpināsies 2020. gadā un tā ietvaros ECB veiks arī MNI INK stratēģiju izlases horizontālo salīdzinošo analīzi.
2019. gadā ECB uzsāka MNI kredītspējas izvērtēšanas standartu novērtēšanu
2019. gadā ECB uzsāka MNI kredītspējas izvērtēšanas kritēriju novērtēšanu. Šā novērtējuma pamatā bija apsekojums, ko vēlāk papildināja statistisko datu apkopojums no valstu centrālajām bankām un MNI datu atlase. Šī informācija veidos horizontālās analīzes pamatu un tiks iekļauta papildu pasākumos 2020. gadā.
Visbeidzot, ECB turpināja atbalstīt MNI uzraudzības standartu konverģenci visās VUM dalībvalstīs, nodrošinot VKI ar standartizētiem IT rīkiem. Šie rīki balstās uz tiem pašiem rīkiem, ko ECB un nacionālie uzraugi izmanto NI uzraudzībai, pielāgojot tos MNI specifikai un VKI uzraugu vajadzībām.
1.5. ECB makrouzraudzības uzdevumi
Attiecībā uz makrouzraudzības politiku euro zonā ECB 2019. gadā turpināja aktīvi iesaistīties valstu iestāžu darbā atbilstoši uzdevumiem, kas tai uzticēti saskaņā ar VUM regulas 5. pantu. Šajā noteiktajā makrouzraudzības politikas regulējumā ECB var piemērot i) augstākas atbilstošu kapitāla rezervju prasības nekā tās, ko piemēro valstu iestādes; ii) striktākus pasākumus sistēmisko vai makrouzraudzības risku novēršanai. Makrouzraudzības forums ir platforma, kurā ECB Padomes un Uzraudzības valdes locekļi iesniedz savu redzējumu par mikrouzraudzību un makrouzraudzību VUM ietvaros. ECB bija iesaistīta arī Eiropas Sistēmisko risku komitejas (ESRK) darbā, kura ir atbildīga par ES finanšu sistēmas makrouzraudzību.
2019. gadā no valstu iestādēm tika saņemti 105 makrouzraudzības paziņojumi
2019. gadā ECB saņēma 105 makrouzraudzības politikas paziņojumus no valstu iestādēm. Lielākā daļa šo paziņojumu attiecās uz ceturkšņa lēmumiem par pretciklisko kapitāla rezervju noteikšanu un lēmumiem par globāli sistēmiski nozīmīgu iestāžu (G-SNI) un citu sistēmiski nozīmīgu iestāžu (C-SNI) identifikāciju un to kapitāla prasību noteikšanu. Tā izvērtēja paziņojumus arī par citiem makrouzraudzības pasākumiem, piemēram, sistēmiskā riska rezervēm, pasākumiem, kas ieviesti saskaņā ar Kapitāla prasību regulas (CRR)[40] 458. pantu, un par citās dalībvalstīs īstenoto makrouzraudzības pasākumu savstarpēju atzīšanu.
Saskaņā ar BCBS izstrādāto metodoloģiju ECB un valstu iestādes identificēja astoņas euro zonas G-SNI[41], kurām 2021. gadā būs pienākums uzturēt papildu kapitāla rezerves robežās no 1.0% līdz 1.5%. Turklāt ECB saņēma informāciju no valstu iestādēm par kapitāla rezervju likmēm 109 C-SNI. Šīs likmes atbilda zemākās robežvērtības noteikšanas metodoloģijai attiecībā uz C-SNI rezervju prasībām, kuru ECB ievēro kopš 2016. gada. Pašlaik ir noslēdzies šīs metodoloģijas pārskatīšanas darbs un pārskatīto metodoloģiju publicēs ECB "Makrouzraudzības Biļetena" 10. izdevumā.
1.6. Ar skatu nākotnē – riski un uzraudzības prioritātes 2020. gadā
Veiksmīgai banku uzraudzībai ļoti svarīgi ir identificēt un novērtēt riskus, ar kuriem saskaras uzraudzītās iestādes; tas ir pamats uzraudzības prioritātēm, kuras tiek noteiktas regulārās stratēģiskās plānošanas procesa gaitā. 2019. gada oktobrī ECB banku uzraudzības funkcija ciešā sadarbībā ar nacionālajiem uzraugiem publicēja savu aktualizēto VUM risku karti 2020. gadam un turpmākajam periodam.
Ar euro zonas ekonomisko vidi saistītie riski palielinājušies līdz ar bažām par banku uzņēmējdarbības modeļu ilgtspēju
Trīs būtiskākie risku noteicošie faktori, kas visdrīzāk ietekmēs euro zonas banku sektoru 2020.–2022. gadā, ir: i) ekonomiskie, politiskie un parāda ilgtspējas izaicinājumi euro zonā; ii) uzņēmējdarbības modeļu ilgtspēja; iii) kibernoziegumi un IT darbības traucējumi. Starp citiem risku noteicošajiem faktoriem jāmin ar banku INK stratēģijām saistītais izpildes risks, kreditēšanas standartu pazemināšana, cenu pārmaiņas finanšu tirgos, amata pārkāpumi, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un terorisma finansēšana (sk. 23. attēlu).
23. attēls
VUM 2020. gada risku karte
Salīdzinot ar risku novērtējumu 2019. gadam, līdz ar globālās izaugsmes nākotnes perspektīvu pasliktināšanos ir pieauguši ar euro zonas ekonomikas vidi saistītie riski, ko galvenokārt izraisa aizvien augošais tirdzniecības protekcionisms, ar breksitu saistītā nenoteiktība un skaidri izteiktas parāda ilgtspējas bažas dažās valstīs. Šīs norises kopā ar ilgstošo zemo procentu likmju periodu, kas visticamāk turpināsies, palielina bažas par euro zonas banku zemo rentabilitāti un to uzņēmējdarbības modeļu ilgtspēju. Intensīvākas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas gadījumu pārbaudes paaugstina arī ar amata pārkāpumiem saistīto zaudējumu risku.
Lai nodrošinātu, ka bankas efektīvi risina šīs svarīgākās problēmas, ECB banku uzraudzības funkcija pārskatīja savas uzraudzības prioritātes, pēc tam tās publicējot kopā ar VUM risku karti. Pirmajos Eiropas banku uzraudzības darbības gados īpaši svarīgi bija atjaunot banku bilanču veselību, taču pakāpeniski galvenā uzraudzības uzmanība tiek pievērsta citiem jautājumiem. Pašlaik tā tiek veltīta banku noturībai nākotnē un to uzņēmējdarbības modeļu ilgtspējai. Attiecīgi uzraudzības prioritātes tika precizētas, ietverot šādas augsta līmeņa prioritātes jomas: i) bilanču uzlabošanas turpināšana; ii) nākotnes noturības stiprināšana; iii) ar breksita darbu saistītie pēckontroles pasākumi (sk. 3. shēmu).
3. shēma
Uzraudzības prioritātes 2020. gadā
Tāpat kā iepriekšējos gados, lai nodrošinātu efektīvu īstenošanu, tiks piemērota trīs soļu pieeja: i) plānot Eiropas banku uzraudzības 2020. gadā veicamās darbības, bastoties uz uzraudzības prioritātēm; ii) nodrošināt šo darbību izpildi; iii) izvērtēt izpildīto darbību efektivitāti, proti, ciktāl tās ir faktiski sasniegušas uzraudzības prioritātēs noteiktos mērķus.
3. ielikums
Zaļais finansējums
Ir kļuvis pavisam skaidrs, ka ar klimatu saistītie un vides riski un uz ilgtspējīgāku ekonomiku vērstas korekcijas ietekmēs finanšu sistēmu, un var potenciāli radīt finanšu riskus euro zonas bankām.[42] Attiecīgi jau otro gadu pēc kārtas VUM 2020. gada risku kartē ar klimatu saistītie un vides riski identificēti starp galvenajiem risku noteicošajiem faktoriem euro zonas bankās ilgākā laika periodā. Ņemot vērā iepriekš minēto, 2019. gadā ECB veica divas aptaujas, kopumā ietverot apmērām 30 nozīmīgas iestādes (kas veido aptuveni 44% no kopējiem euro zonas banku aktīviem) un vairākas mazāk nozīmīgas iestādes, lai gūtu labāku izpratni par to, kāda ir banku nostāja, runājot par ar klimatu saistīto un vides risku iestrādāšanu to komercdarbības stratēģijās, risku pārvaldībā un pārvaldības sistēmās.
Kopumā iestādes iesaistās klimta pārmaiņu jautājuma risināšanā. Iesaistīšanās pakāpe ir atkarīga no bankas izmēra, uzņēmējdarbības modeļa, sarežģītības un ģeogrāfiskā novietojuma. Jo īpaši skaidri tā redzama no korporatīvā viedokļa, jo tā galvenokārt vērsta uz bankas ieguldījumu ilgtspējas mērķos un uz tādu uzņēmējdarbības iespēju monitorēšanu, ko rada augošais pieprasījums pēc "zaļiem" finanšu produktiem.
Attēls
Banku risku pārvaldības pieeja ar klimatu saistītiem un apkārtējās vides riskiem
Vairums aptaujāto banku ziņoja, ka potenciāli būtiskie riski bija vai nu fiziskie vai pārejas riski, tomēr tās atzina, ka vēl jāuzlabo ar klimatu saistīto un vides risku iekļaušana risku vadības sistēmās, piemēram, iekšējā kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesā (ICAAP) integrējot riskus, kurus iestāde vēlas uzņemties (sk. attēlu). Tomēr, integrējot šajās sistēmās ar klimatu saistītos un vides faktorus, bankas saskaras ar noteiktiem metodoloģiskiem izaicinājumiem. Precīzi dati un atbilstoši rādītāji ir nepietiekami, jo aizņēmēji atklāj tikai daļēju informāciju un šī informācija nav viendabīga. Turklāt ir grūti noteikt reālus pieņēmumus par to, kā un kad ar klimatu saistītie un vides riski varētu materializēties. To nosaka neskaidrības, kas saistās ar valstu/valdību politiku īstenošanu, potenciālā tehnoloģiskā progresa ietekmi un pārmaiņām tirgus noskaņojumā. Pašlaik pieejamā informācija par ar klimatu saistītiem un vides riskiem ir ierobežota un bieži vien ne visai pārredzama definīciju un klasificēšanas ziņā, kas apgrūtina to salīdzināšanu. Turklāt pieejamā informācija galvenokārt ir uz pagātni vērsta, tādējādi tajā trūkst uz nākotni vērsta, ilgtermiņa redzējuma, kas ir īpaši būtisks ar klimatu saistītiem un vides riskiem.
Attiecīgi ECB uzskata, ka bankām jāpiemēro savlaicīga un stratēģiska pieeja ar klimatu saistītu un vides risku risināšanā, un jāpieliek papildu pūles, lai atklātu nozīmīgu informāciju par šiem riskiem. Šajā nolūkā 2019. gada decembri Eiropas Banku iestāde (EBI) publicēja Ilgtspējīga finansējuma rīcības plānu. Šis plāns satur dažus pamata politikas vēstījumus un gaidas attiecībā uz bankām un mudina tās jau tagad sākt iestrādāt vides, sociālos un pārvaldības (ESG) faktorus savās stratēģijās, risku pārvaldības sistēmās, informācijas pārskatos un scenāriju analīzēs.[43] Bankas patiešām aizvien vairāk iesaistās kopējās nozares iniciatīvās, lai pilnveidotu savas šādu risku mērīšanas metodoloģijas un sekmētu plašākas un salīdzināmākas informācijas atklāšanu.
Nākotnē ECB pastiprinās savu dialogu ar nozari, lai nodrošinātu ar klimatu saistīto un vides risku adekvātu ņemšanu vērā esošās normatīvās bāzes ietvaros. Šajā nolūkā ECB formulēs un paziņos bankām savas uzraudzības gaidas attiecībā uz to, kā bankām būtu jāņem vērā ar klimatu saistītie un vides riski savās uzņēmējdarbības stratēģijās, pārvaldības un risku vadības sistēmās, un kā tām būtu jāuzlabo sava pārskatu sniegšana, lai tās būtu vēl pārredzamākas šajā ziņā. ECB banku uzraudzības funkcija turpinās sadarboties arī ar valstu uzraudzības iestādēm, finanšu regulatoriem (piemēram, EBI un Bāzeles Banku uzraudzības komiteju), kā arī ar citām centrālajām bankām un uzraugiem (jo īpaši, ar Finanšu sistēmas ekoloģizācijas tīkla starpniecību), lai turpinātu izstrādāt uzraudzības pieeju ar klimatu saistītiem un vides riskiem.
2. Atļauju izsniegšana, izpildes un sankciju procedūras
2.1. Atļauju izsniegšana
2.1.1. Uzraudzīto iestāžu skaita pārmaiņas
2019. gada oktobrī tika pabeigts ikgadējais novērtējums saskaņā ar VUM pamatregulu[44] par to, vai banka vai banku grupa atbilst kādam no būtiskuma kritērijiem[45]. Papildus tika veikti arī ad hoc nozīmīguma novērtējumi, ievērojot pārmaiņas grupu struktūrās un citas norises banku grupās. Kopumā septiņas bankas tika klasificētas kā nozīmīgas bankas 2019. gadā vai ar 2020. gadu, savukārt deviņas bankas tika svītrotas no nozīmīgo iestāžu saraksta. Tādējādi 117 iestādes[46] tika klasificētas kā nozīmīgas ar 2019. gada 1. novembri, salīdzinot ar 119 iestādēm, iepriekšējā nozīmīguma novērtējumā, kas veikts 2018. gada 14. decembrī (sk. 1. tabulu). Nozīmīgo iestāžu (NI) un mazāk nozīmīgo iestāžu (MNI) saraksts ir mainījies sakarā ar jaunu grupu struktūru veidošanos, licenču anulēšanu, uzņēmējdarbības pārcelšanu breksita dēļ, kā arī normatīvo grozījumu un citu notikumu rezultātā. Lai gan NI skaits ir samazinājies, kopumā tās kļūst lielākas un sarežģītākas, jo banku grupas apvienojas vai pārceļ darbību no Apvienotās Karalistes uz euro zonu.
2019. gadā ECB uzraudzīto iestāžu sarakstam tika pievienotas septiņas bankas.
- Ikgadējā nozīmīguma novērtējuma rezultātā viena banka – Akcinė bendrovė Šiaulių bankas – tika klasificēta kā nozīmīga pēc tam, kad tā kļuva par trešo lielāko kredītiestādi Lietuvā. Kopš 2020. gada 1. janvāra tā ir nonākusi tiešā ECB uzraudzībā.
- Ņemot vērā breksitu, bija sagaidāms, ka četras bankas (proti, UBS Europe SE, J.P. Morgan AG, Morgan Stanley Europe Holding SE un Goldman Sachs Bank Europe SE) ievērojami palielinās savu komercdarbību euro zonā un līdz ar to 2019. gadā tās nonāca tiešā ECB uzraudzībā.
- 2019. gadā jauna banku grupa Cassa Centrale Banca vadībā – Credito Cooperativo Italiano S.p.A. – tika klasificēta kā nozīmīga, jo tās aktīvi pārsniedza 30 mljrd. euro. Grupa tika izveidota, apvienojoties vairākām kooperatīvajām bankām pēc tam, kad Itālijā tika ieviests likums sektora reformai.
- 2019. gada aprīlī pēc Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ierosinājuma ECB savā uzraudzībā pārņēma arī AS PNB Banka. Vēlāk ECB paziņoja, ka banka ir nonākusi vai, iespējams, nonāks finanšu grūtībās.
Tikmēr deviņas bankas tika svītrotas no ECB uzraudzīto banku saraksta.
- Piecas bankas kļuva par NI filiālēm un tādējādi tika svītrotas no saraksta, kaut arī tās joprojām tiek uzraudzītas grupas ietvaros – Luminor Bank AB, Luminor Bank AS un Barclays Bank plc filiāles Vācijā, Francijā un Itālijā.
- Pēc grozījumiem, kuri tika ieviesti ar pārskatīto Kapitāla prasību direktīvu (CRD V), kas izslēdza attīstības bankas no ECB uzraudzības, ECB pārtrauca trīs banku tiešu uzraudzību – Landeskreditbank Baden-Württemberg-Förderbank, Landwirtschaftliche Rentenbank un NRW.BANK.
- Vienai bankai (proti, ABLV Bank Luxembourg, S.A.) tika anulēta licence.
Uzraudzīto iestāžu saraksts tiek atjaunināts visu gadu. Jaunāko sarakstu var atrast ECB banku uzraudzības interneta vietnē.
1. tabula
Eiropas banku uzraudzībā esošās nozīmīgās un mazāk nozīmīgās banku grupas un atsevišķās bankas pēc 2019. gada novērtējuma
Visaptverošie novērtējumi 2019. gadā
2019. gada jūlijā ECB pabeidza visaptverošo novērtējumu par Nordea Bank Abp, kas bija nonākusi tiešā ECB uzraudzībā 2018. gadā pēc tās centrālā biroja pārcelšanas no Zviedrijas un Somiju. Tajā pašā mēnesī noslēdzās sešu Bulgārijas banku visaptverošie novērtējumi, kas tika veikti pēc Bulgārijas pieprasījuma veidot ciešu sadarbību starp ECB un Българска народна банка (Bulgārijas Nacionālo banku). Bulgārijas iestādes pašlaik turpina darbu pie šā novērtējuma konstatējumiem, lai 2020. gadā uzsāktu ciešu sadarbību (sk. 4.1. iedaļu).
2019. gada maijā arī Horvātija iesniedza pieprasījumu veidot ciešu sadarbību starp ECB un Hrvatska narodna banka (sk. 4.1. iedaļu). Līdz ar to, ievērojot noteikto kartību, 2019. gada septembrī ECB uzsāka piecu Horvātijas banku visaptverošos novērtējumus, kurus paredzēts pabeigt 2020. gada otrajā ceturksnī.
Vēl divas bankas būtiski palielināja savu klātbūtni VUM iesaistītajās dalībvalstīs breksita kontekstā. Šo banku visaptverošie novērtējumi tika uzsākti 2019. gada septembrī, un tos paredzēts pabeigt 2020. gada otrajā ceturksnī.
2.1.2. Atļauju izsniegšanas procedūras
Procedūru skaits
2019. gadā valstu kompetentās iestādes ECB banku uzraudzības funkcijai kopumā paziņoja par 3569 atļauju piešķiršanas procedūrām[47](sk. 2. tabulu). Šie paziņojumi ietvēra 34 licenču pieteikumus, 15 licenču anulēšanas gadījumus, 36 procedūras par licenču nederīgumu, jo tās zaudējušas spēku[48], 110 būtiskas līdzdalības iegūšanas procedūras, 407 pārrobežu darbības atļauju procedūras un 2967 atbilstības un piemērotības procedūras (individuāliem vadības un uzraudzības valdes locekļu, galveno amatpienākumu izpildītāju un trešo valstu filiāļu vadītāju novērtējumiem[49]).
2. tabula
ECB pieteiktās atļauju izsniegšanas procedūras
2019. gadā tika pabeigtas apmēram 1282 atļauju izsniegšanas procedūras[50]. No tām 556 lēmumprojektus iesniedza Uzraudzības valde, kurus pēc tam apstiprināja Padome. Atlikušos 726 lēmumus apstiprināja augstākā līmeņa vadība deleģēšanas sistēmas ietvaros[51]. Šie 1282 lēmumi par atļauju izsniegšanu veido apmēram 54.41% no visiem ECB individuālajiem uzraudzības lēmumiem.
Salīdzinot ar 2018. gadu, atļauju izsniegšanas procedūrās bija vērojamas atšķirīgas tendences – būtiski palielinājās atbilstības un piemērotības procedūru skaits, savukārt vienoto procedūru skaits vai nu saruka, vai attiecībā uz būtiskas līdzdalības iegūšanas un pārrobežu darbības atļauju piešķiršanas procedūrām praktiski nemainījās.
Pārmaiņas vienotajās procedūrās
Lielākā daļa licencēšanas procedūru 2019. gadā bija saistīta ar jaunu MNI izveidi. Tāpat kā iepriekšējos gados divi galvenie iemesli jaunu banku pieteikumu iesniegšanai bija saistīti ar plānoto Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES un aizvien pieaugošo digitālo jauninājumu izmantošanu, lai sniegtu pakalpojumus ES klientiem (finanšu un tehnoloģiju uzņēmējdarbības modeļi).
Ar NI saistītās licencēšanas procedūras galvenokārt bija saistītas ar organizatorisko restrukturizāciju vai nepieciešamību paplašināt bankas licenci papildu regulētājām darbībām, ko banka plānoja uzsākt. Divas NI procedūras bija saistītas ar ieguldījumu pakalpojumu licences termiņa pagarināšanu, viena – ar segto obligāciju emisijas licences termiņa pagarināšanu. Cita NI procedūra bija saistīta ar būtisku korporatīvo pārveidi, kas paredzēja banku darbības pakalpojumu samazināšanu, nododot tos jaundibinātai iestādei.
2019. gadā ECB publicēja Norādījumu par iesniegumu licences saņemšanai novērtēšanu divu daļu konsolidēto versiju.
Licenču anulēšanas procedūras galvenokārt tika veiktas, bankām brīvprātīgi izbeidzot savu komercdarbību vai uzsākot apvienošanos vai cita veida restrukturizāciju. Jo īpaši tas attiecās uz atteikšanos no licences, kas veidoja apmēram pusi no visām anulēšanas procedūrām. Tomēr dažos gadījumos atļauju anulēšanu noteica tas, ka iestāde nebija izpildījusi piesardzības prasības vai attiecīgos noteikumus par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu.
Nedaudz vairāk nekā puse no būtiskas līdzdalības procedūrām bija saistīta ar NI. 2019. gadā bija novērojama tikai neliela pārrobežu konsolidācija starp NI. Absolūtā izteiksmē lielākā daļa būtiskas līdzdalības procedūru, par kurām ECB tika ziņots 2019. gadā, bija saistīta ar uzraudzīto iestāžu līdzdalības struktūru iekšējo reorganizāciju. Pirmkārt un galvenokārt, šo reorganizāciju mērķis bija vienkāršot grupu struktūras un/vai samazināt izmaksas.
Neliels skaits procedūru bija saistīts ar to, ka privātā kapitāla ieguldītāji vai citas uzraudzītās iestādes iegādājās NI akcijas, lai gan, salīdzinot ar 2018. gadu, netika novērota acīmredzama tendence. Šādi gadījumi bieži vien ir sarežģīti, ietver dažādu privāto un valsts ieinteresēto personu daudzpusējus novērtējumus, un tie var ietekmēt turpmāko politiku. Attiecībā uz analīzes nozīmīgumu un dziļumu šādi gadījumi veido lielāko daļu darba, kas veikts attiecībā uz procedūrām, kurās iesaistītas NI.
2019. gadā breksita dēļ atkal bija nepieciešami ievērojami uzraudzības pasākumi, lai novērtētu bankas, kuras vēlas pārcelt darbību no iestādēm Apvienotajā Karalistē uz euro zonu. ECB pastāvīgi sadarbojās ar šīm bankām. Būtiska uzmanība bija pievērsta tam, lai šīs bankas neveidotu tukšas "čaulas". Šajā nolūkā ECB ar bankām sīki apsprieda to plānus par iekšējo pārvaldību, personālu un organizāciju, uzkrājumu iegrāmatošanas un riska ierobežošanas stratēģijām un grupas iekšējiem pasākumiem.
Attiecībā uz vienotajām procedūrām dažos gadījumos, kas galvenokārt bija saistīti ar būtisku līdzdalību, pieteikuma iesniedzēji izlēma atsaukt savus paziņojumus pēc pirmo projektu iesniegšanas, katrs savu īpašu iemeslu dēļ, t.sk. sākotnējā novērtējumā uzraugu izteikto šaubu vai bažu dēļ.
Pārmaiņas atbilstības un piemērotības novērtējumā
2019. gadā ECB saņēma ievērojami vairāk atbilstības un piemērotības procedūru nekā 2018. gadā, ņemot vērā kooperatīvo banku sektora reformu Itālijā un tai sekojošo konsolidāciju, kuras rezultātā tika izveidotas divas lielas kooperatīvo banku grupas. Tā rezultātā vairāk nekā 200 mazās kredītiestādes nonāca tiešā ECB uzraudzībā, un tika (atkārtoti) iecelti apmēram 1000 valdes locekļi, kuri bija jānovērtē gada laikā.
Aptuveni 75% no visām 2019. gadā saņemtajām atbilstības un piemērotības procedūrām attiecās uz vadības struktūru padomes locekļiem. Atlikušie 25% attiecās uz valdes locekļiem (apmēram 20%), personām, kuras pilda pamatfunkcijas (3%), un trešo valstu filiāļu vadītājiem (1%).
Apmēram 40% no vadības struktūru locekļiem, kuri tika novērtēti, ECB konstatēja problēmas attiecībā uz vienu vai vairākiem atbilstības un piemērotības kritērijiem. Rezultātā ECB noteica NI nosacījumus, pienākumus vai ieteikumus, lai risinātu konstatētās problēmas. Visbiežāk sastopamie jautājumi bija saistīti ar vadības struktūru locekļu pieredzi un laika saistībām.
ECB atbilstības un piemērotības novērtējumi paredz mijiedarbību ar attiecīgajām VKI un pašām bankām. Tajos gadījumos, kad rodas šaubas vai bažas saistībā ar kandidāta piemērotību, bieži vien vai nu paši kandidāti, vai iestāde izlemj atsaukt pieteikumu. Tādējādi šādu gadījumu rezultātā netiek pieņemti negatīvi lēmumi. 2019. gadā pēc iepriekš minētās mijiedarbības 12 procedūrās pieteikumi tika atsaukti.
2019. gada augustā ECB publicēja ziņojumu par VUM direktoru bez izpildvaras deklarētajām laika saistībām. Šā ziņojuma pamatā esošie salīdzinošie dati sniedz pārskatu par laiku, ko direktori bez izpildvaras velta savu funkciju izpildi, un ir paredzēti, lai palīdzētu bankām un uzraugiem novērtēt neatkarīgo ārējo direktoru piemērotību.
2019. gadā ECB turpināja padziļinātu dialogu ar bankām, kuras iesniedza vislielāko skaitu atbilstības un piemērotības pieteikumu. Šo pasākumu mērķis bija uzlabot caurredzamību un komunikāciju, veicot atbilstības un piemērotības novērtējumu, un palīdzēt bankām iesniegt pilnīgus un precīzus pieteikumus. Šā pastāvīgā dialoga ietvaros 2019. gada februārī ECB organizēja "apaļā galda" diskusijas ar banku pārstāvjiem, lai apspriestu un uzsvērtu atbilstības un piemērotības novērtējumu lielo nozīmi, nodrošinot kvalitatīvu pārraudzību, ko veic direktori bez izpildvaras saistībām. "Apaļā galda" sarunu laikā varēja apmainīties viedokļiem par labākajām pārvaldības praksēm un kopējiem izaicinājumiem šajā jomā. Vēl joprojām nav atrisināts jautājums par atbilstības un piemērotības novērtējuma noteikumu sadrumstalotību euro zonā.
Sadarbībā ar VKI ECB arī izstrādā tiešsaistes portālu, lai efektīvāk pārvaldītu atbilstības un piemērotības pieteikumu procesu. Banku kā gala lietotāju aktīva iesaiste projekta izstrādes posmā tika nodrošināta, organizējot vairākus darba seminārus, kas notika 2018. gadā un 2019. gadā. Sīkāka informācija ir sniegta 2. ielikumā par uzraudzības tehnoloģiju.
2.2. Ziņošana par pārkāpumiem, izpildes un sankciju procedūras
2.2.1. Izpilde un sankcijas
Saskaņā ar VUM regulu un VUM pamatregulu uzraudzības pasākumu nodrošināšanas un sankciju noteikšanas pilnvaru sadalījums starp ECB un VKI atkarīgs no iespējamā pārkāpuma rakstura, atbildīgajām personām un piemērojamā pasākuma (sk. ECB gada pārskatu par uzraudzības darbību 2014. gadā). Saskaņā ar spēkā esošo tiesisko ietvaru ECB uzraudzības uzdevumu veikšanas gaitā uzliktie sodi ir publicēti ECB banku uzraudzības interneta vietnē. Šajā interneta vietnē publicēta arī informācija par naudas sodiem, kas piemēroti pēc ECB pieprasījuma.
Ņemot vērā 11 tiesvedības procesus, kas norisinājās 2018. gada beigās, 2019. gadā ECB izskatīja 34 sankciju tiesvedības procesus (sk. 3. tabulu). Šo 34 tiesvedības procesu rezultātā tika pieņemti 11 ECB lēmumi.
3. tabula
ECB izpildes un sankciju darbības 2019. gadā
No 2019. gadā izskatītajiem 34 sankciju tiesvedības procesiem 21 bija saistīts ar aizdomām par tieši piemērojamu ES tiesību aktu (t.sk. ECB lēmumu un noteikumu) pārkāpumiem, ko veikušas desmit NI.
2019. gadā ECB piemēroja trīs naudas sodus 7.6 milj. euro apmērā. Turklāt trīs naudas sodu uzlikšanas lēmumi, kas tika pieņemti 2018. gada beigās, tika publicēti 2019. gadā
2019. gadā ECB pieņēma trīs lēmumus par sankcijām, piemērojot trīs sodus trim uzraudzītajām iestādēm kopumā 7.6 milj. euro apmērā. Turklāt 2018. gada beigās tika pieņemti trīs lēmumi par sankciju piemērošanu vienai uzraudzītajai iestādei (kopumā 0.6 milj. euro apmērā). Šos lēmumus publicēja 2019. gadā. Iepriekš minētie sodi tika piemēroti par pašu kapitāla, kapitāla prasību, pārskatu sniegšanas un lielo riska darījumu prasību pārkāpumiem.
Pēc ECB pieprasījuma par atklātām tiesvedībām un pēc lietu izvērtēšanas saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem 2019. gadā attiecīgās VKI piemēroja sodus 0.1 milj. euro apmērā
2019. gadā tika izbeigta viena ar tieši piemērojamo ES tiesību aktu pārkāpumiem saistīta procedūra, jo konkrētajā gadījumā nebija tiesiska pamata sankciju piemērošanai. Vēl astoņas procedūras joprojām turpinājās gada beigās.
Par atlikušajām 13 sankciju procedūrām, kuras tika izskatītas 2019. gadā, ECB nebija tiešu sankciju piemērošanas pilnvaru, līdz ar to tai bija tiesības tikai pieprasīt VKI uzsākt procedūras. Šīs procedūras bija saistītas ar aizdomām par valstu tiesību aktu, kuros transponēti Kapitāla prasību direktīvas (CRD IV)[52] noteikumi, pārkāpumiem – galvenokārt saistībā ar pārvaldības prasībām, ko it kā veikušas NI vai fiziskas personas. Šo procedūru rezultātā ECB pieņēma piecus lēmumus, pieprasot VKI ierosināt procedūras to nacionālo kompetenču ietvaros.
Pēc iepriekšējiem ECB pieprasījumiem ierosināt tiesvedību procesus un, izvērtējot lietas saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem, 2019. gadā attiecīgās VKI izteica rājienu un piemēroja naudas sodu 0.1 milj. euro apmērā.
24. attēls atspoguļo pilnīgu iespējamo pārkāpumu sadalījumu pēc pārkāpuma jomas, par kuriem ir aizdomas un uz kuriem attiecas izpildes un sankciju procedūras, ko ECB piemēroja 2019. gadā.
24. attēls
Aizdomas par pārkāpumiem, par kuriem piemērojamas izpildes un sankciju procedūras
2.2.2. Ziņošana par pārkāpumiem
2019. gadā ECB saņēma 133 trauksmes celšanas ziņojumus, kas ir par 10% vairāk nekā iepriekšējā gadā
ECB ir pienākums nodrošināt efektīvu mehānismu ieviešanu, kas ļautu jebkurai personai ziņot par attiecīgo ES tiesību aktu pārkāpumiem (tā dēvētie trauksmes cēlēji). Attiecīgi ECB izveidojusi pārkāpumu ziņošanas mehānismu, kas ietver strukturētu interneta platformu, kurai var piekļūt, izmantojot ECB banku uzraudzības interneta vietni.
ECB nodrošina pilnīgu konfidencialitāti attiecībā uz trauksmes cēlēju ziņojumiem, kas saņemti interneta platformā vai citos kanālos (piemēram, ar e-pasta vai pasta palīdzību) un ņem vērā visu pieejamo informāciju, veicot uzraudzības uzdevumus.
2019. gadā ECB saņēma 133 trauksmes celšanas ziņojumus, kas ir par 10% vairāk nekā iepriekšējā gadā. 73 no tiem attiecās uz iespējamiem ES tiesību aktu pārkāpumiem, no kuriem 63 uzskatāmi par ECB uzraudzības kompetencē esošiem un desmit – VKI uzraudzības kompetencē. Pārējie ziņojumi galvenokārt attiecās uz iespējamiem tādu prasību pārkāpumiem, kas nav prudenciālās uzraudzības prasības (piemēram, patērētāju aizsardzības jomā), kas neietilpst pārkāpumu ziņošanas mehānisma darbības jomā.
No visiem iespējamiem pārkāpumiem, par kuriem tika ziņots, visvairāk tika minētas iekšējās pārvaldības problēmas (72%) un nepareiza pašu kapitāla un kapitāla prasību aprēķināšana (19%). Pilnīgu sadalījumu sk. 25. attēlā. Ar pārvaldību saistītie jautājumi pārsvarā attiecās uz risku pārvaldību un iekšējo kontroli, vadības funkcijām, piemērotības un atbilstības prasībām[53].
25. attēls
Iespējamie pārkāpumi, par kuriem ziņo ar "trauksmes celšanas" mehānisma palīdzību
Trauksmes celšanas mehānisma ietvaros iegūtā informācija tika paziņota attiecīgajām kopējām uzraudzības komandām. ECB pievērsa informācijai atbilstošu uzmanību (piemēram, izvērtējot tās ietekmi uz uzraudzīto iestāžu riska profilu) un uzraudzības uzdevumu izpildes ietvaros veica tās pēckontroli. Galvenie izmeklēšanas pasākumi, kas veikti 2019. gadā saistībā ar saņemtajiem trauksmes celšanas ziņojumiem par attiecīgu ES tiesību aktu pārkāpumiem, bija:
- iekšējā novērtēšana, pamatojoties uz esošo dokumentāciju (79% gadījumu);
- dokumentu vai paskaidrojumu pieprasīšana uzraudzītajai iestādei (14% gadījumu);
- lūgums veikt iekšējo revīziju vai klātienes pārbaudi (7% gadījumu).
3. Ieguldījums krīžu pārvaldībā
3.1. Krīzes gadījumi 2019. gadā
3.1.1. AS PNB Banka gadījums
2019. gada 15. augustā ECB konstatēja, ka AS PNB Banka ir nonākusi vai, iespējams, nonāks finanšu grūtībās
ES krīžu pārvaldības sistēmas ietvaros ECB, konsultējoties ar Vienotā noregulējuma valdi (VNV), var noteikt, ka banka ir nonākusi vai, iespējams, nonāks finanšu grūtībās (failing or likely to fail; FOLTF). 2019. gada 15. augustā ECB konstatēja, ka Latvijas nozīmīgā iestāde (NI)[54] AS PNB Banka atbilst FOLTF kritērijiem saskaņā ar Vienotā noregulējuma mehānisma regulas (VNMR) 18. panta 4. daļas a) un b) punktu[55]. ECB veiktajā klātienes pārbaudē atklājās objektīvas pazīmes, apstiprinot konstatējumu, ka AS PNB Banka aktīvu vērtība bija mazāka nekā tās saistību (pasīvu) vērtība. Turklāt banka nebija ievērojusi arī atļaujas pagarināšanas prasības, pamatojot to ar atļaujas anulēšanu no ECB puses.
FOLTF noteikšanas posmi
Kopš 2017. gada decembra AS PNB Banka pastāvīgi pārkāpa 2. pīlāra prasības
Galvenokārt idiosinkrātisku nepilnību dēļ AS PNB Banka pastāvīgi pārkāpa 2. pīlāra prasības kopš 2017. gada 31. decembra. Šie idiosinkrātiskie trūkumi galvenokārt radās no i) liela to aktīvu apmēra, kas nenesa ienākumus un koncentrējās uz nelielu skaitu aizņēmēju; ii) strukturāla samazinājuma tās saimnieciskās darbības ienākumos, kas vēsturiski balstījās uz maksām par lieliem starptautiskiem naudas līdzekļu pārvedumiem un nerezidentu banku kontu uzturēšanas maksām; iii) lieliem administratīviem izdevumiem, ko veidoja bankas valdes locekļiem izmaksātā atlīdzība un juridisko pakalpojumu izmaksas.
AS PNB Banka kopš 2016. gada marta pārkāpusi arī papildu prasības
Turklāt AS PNB Banka pārkāpa arī papildu prasības, proti, lielo riska darījumu limitus saskaņā ar Kapitāla prasību regulas (CRR) 395. pantu kopš 2016. gada marta un nacionālo saistīto pušu kreditēšanas limitu 15% apmērā no pašu kapitāla saskaņā ar Latvijas Kredītiestāžu likuma 43. panta pirmo daļu kopš 2018. gada februāra.
AS PNB Banka nespēja atjaunot prasību ievērošanu un saskārās ar nopietnām kapitāla problēmām
Neraugoties uz atkārtotiem kompetento iestāžu pieprasījumiem (t.sk. ECB lēmuma pieņemšanu par agrīnās intervences pasākumu 2019. gada 11. jūlijā), AS PNB Banka nespēja atjaunot iepriekšminēto prasību ievērošanu. Turklāt AS PNB Banka 2018. gada finanšu pārskata ārējais revidents atzinumā ar iebildēm norādīja uz nepieciešamību veikt papildu vērtības samazinājumus un patiesās vērtības korekcijas. Revidenta konstatētie kopējie zemākā vērtībā uzrādītie uzkrājumi un nenorādītais aktīvu patiesās vērtības samazinājums bija tik būtisks, ka, ja banka tos būtu atzinusi, tā būtu pārkāpusi 1. pīlāra prasības. AS PNB Banka nopietnās kapitāla problēmas apstiprināja arī ECB uzsāktās kredītriska klātienes pārbaudes iznākums. Šajā pārbaudē tika secināts, ka 2018. gada 31. decembrī AS PNB Banka bija negatīva neto vērtība.
Pēc tam ECB Uzraudzības valde un Padome pieņēma FOLTF novērtējumu par AS PNB Banka
AS PNB Banka neiesniedza nekādus pierādījumus, ka tā spētu atjaunot tās kapitālu agrīnās intervences lēmumā norādītajā termiņā. Ņemot vērā iepriekš minēto un pēc klātienes pārbaudes rezultātu saņemšanas, 2019. gada 14. augustā Uzraudzības valde nolēma sākt FOLTF procesu un uzsāka oficiālas konsultācijas ar VNV. Pēc tam ECB Uzraudzības valde un Padome pieņēma FOLTF novērtējumu par AS PNB Banka. 2019. gada 15. augustā FOLTF novērtējumu nosūtīja gan VNV, gan Eiropas Komisijai, ievērojot VNMR 18. pantu. Turklāt ECB banku uzraudzības funkcija informēja visas attiecīgās iestādes par savu lēmumu saskaņā ar Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīvas (BRRD)[56] 81. pantu un CRD IV.
Sadarbība un informācijas apmaiņa ar VNV
ECB banku uzraudzības funkcija informēja VNV, tiklīdz tā pārņēma AS PNB Banka tiešā uzraudzībā. Bankas kapitāla stāvoklis tika sīki apspriests ar VNV pārstāvjiem ECB rīkotajās krīzes pārvaldības sanāksmēs. Turklāt VNV tika uzaicināta piedalīties attiecīgajās ECB Uzraudzības valdes sanāksmēs kā novērotāja. ECB pārstāvji arī piedalījās kā novērotāji visās ar šo lietu saistītajās VNV augstākā līmeņa sesijās, t.sk. sanāksmē, kurā VNV nolēma neveikt noregulējuma darbību.
Darbības pēc FOLTF novērtēšanas
2020. gada februārī pēc FKTK ierosinājuma ECB banku uzraudzības funkcija anulēja AS PNB Banka licenci
2019. gada 15. augustā VNV nolēma neveikt noregulējuma darbības attiecībā uz AS PNB Banku. Tā secināja, ka, lai gan VNMR 18. panta 1. daļas a) un b) punktā minētie kritēriji ir izpildīti, VNMR 18. panta 1. daļas c) punkta nosacījums, kas attiecas uz sabiedrības interesēm, nav izpildīts. Vienlaikus Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) nolēma noteikt moratoriju AS PNB Banka, nekavējoties apturot tās finanšu darbību. Turklāt FKTK kā norīkotā iestāde saskaņā ar Direktīvu 2014/49/ES[57] noteica, ka AS PNB Banka segtie noguldījumi ir kļuvuši nepieejami. 2019. gada 22. augustā FKTK iesniedza kompetentajā tiesā pieteikumu[58] par maksātnespējas pasludināšanu. 2019. gada 12. septembrī tiesa pasludināja AS PNB Banka par maksātnespējīgu un iecēla maksātnespējas administratoru. 2020. gada februārī ECB banku uzraudzības funkcija anulēja AS PNB Banka licenci pēc FKTK ierosinājuma, kas turpina uzraudzīt maksātnespējas procesu.
Galvenās gūtās atziņas
AS PNB Banka gadījums vēlreiz akcentē problemātisko saskaņotības trūkumu starp noregulējuma izraisītājiem un maksātnespēju/likvidāciju un licences anulēšanu
Kā jau tika uzsvērts atziņās, kas gūtas, izskatot ABLV lietu, un par ko ziņots ECB pārskatā par uzraudzības darbību 2018. gadā, būtiskas neskaidrības rada nesaskaņotība starp FOLTF izraisītājiem saskaņā ar BRRD/VNMR, likvidācijas procedūras iemesliem saskaņā ar valstu maksātnespējas tiesību aktiem un licences anulēšanas iemesliem saskaņā ar valstu tiesību aktiem, ar ko īsteno CRD IV. Pēc tam, kad tika noteikts, ka AS PNB Banka atbilst FOLTF kritērijiem, un pēc VNV lēmuma par to, ka noregulējums nav sabiedrības interesēs, maksātnespējas procedūru nevarēja uzsākt nekavējoties, jo saskaņā ar Latvijas likumiem tā ir atkarīga no tiesas lēmuma. Šī aizkavēšanās nozīmēja, ka nepieciešamas papildu darbības, piemēram, FKTK nosaka darbību ierobežojumu (moratoriju), lai sagatavotos iespējai, ka maksātnespējas procedūra netiek nekavējoties uzsākta.
ECB jau bija norādījusi ES likumdevējam uz nepieciešamību risināt jautājumu par FOLTF un maksātnespējas/licenču anulēšanas iemeslu nesaskaņotību pēc ABLV Bankas gadījuma. Rezultātā saskaņā ar BRRD II dalībvalstīm tika ieviesta prasība nodrošināt, ka iestāde, kuras noregulējums nav sabiedrības interesēs, tiek likvidēta noteiktā kārtībā un saskaņā ar piemērojamajiem valsts tiesību aktiem. Neraugoties uz to, ka problēma tiek daļēji atrisināta, tā tomēr ir ļoti plaša prasība un nenovērš nesaskaņotību starp FOLTF un licenču anulēšanas iemesliem. Tāpēc būtu svarīgi, lai BRRD II tiktu transponēta salīdzināmā veidā visās ES dalībvalstīs, nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus banku savienībā. Tas varētu nozīmēt arī to, ka būs jāreformē valstu režīmi izejai no banku darbības un, iespējams, arī daži banku maksātnespējas noteikumu aspekti. Šie pasākumi kopumā palīdzētu nodrošināt dažādu iemeslu harmonizēšanu un veicināt atbilstošu plānošanu krīzes apstākļos.
3.1.2. Komunikācija par AS PNB Bankas gadījumu
Komunikācija ir īpaši svarīga krīzes pārvaldīšanas sastāvdaļa, demonstrējot to, ka atbildīgās iestādes risina krīzi, var ietekmēt tirgus reakciju un tādējādi samazināt negatīvās ietekmes riskus. Ja banka ir nonākusi vai, iespējams, nonāks finanšu grūtībās, ir īpaši svarīgi efektīvi informēt par to sabiedrību. Tāpēc ECB paziņojumā presei, informējot par novērtējumu, ka AS PNB Banka atbilst FOLTF kritērijiem,[59] tika norādīti attiecīgie fakti par finanšu grūtības nonākušo banku un skaidri paskaidrota uzraudzības reakcija uz kompetento iestāžu identificētajiem trūkumiem.
Koordinācija starp dažādām ieinteresētajām pusēm ir būtiski svarīga, lai sabiedrība saņemtu skaidru un visaptverošu vēstījumu. AS PNB Bankas gadījumā ECB, VNV un FKTK cieši sadarbojās komunikācijas jomā. Ceturtdien, 2019. gada 15. augustā, pēc ECB novērtējuma par to, ka AS PNB Banka atbilst FOLTF kritērijiem, VNV paziņoja par savu lēmumu, ka noregulējuma piemērošana nav sabiedrības interesēs.[60] Tūlīt pēc tam sekoja ECB banku uzraudzības funkcijas un FKTK saskaņotie paziņojumi par ECB FOLTF novērtējumu un attiecīgi FKTK lēmumi par moratorija noteikšanu un noguldījumu nepieejamību.[61]
3.1.3. Banca Carige gadījums
2019. gada 2. janvārī ECB iecēla trīs pagaidu pārvaldniekus un uzraudzības komiteju trīs locekļu sastāvā, lai pārņemtu Banca Carige vadību un aizvietotu tās valdes locekļus. Lēmums tika pieņemts pēc tam, kad lielākā daļa Banca Carige valdes locekļu bija atkāpušies no amata.
Lēmums piemērot pagaidu pārvaldīšanu bija agrīnās brīdināšanas pasākums nolūkā nodrošināt ilgtspējīgu atbilstību prudenciālajām prasībām. Šis plāns ietvēra kapitāla stiprināšanu un risku novēršanas pasākumu īstenošanu, lai īstenotu potenciālu uzņēmējdarbības apvienošanu. Pagaidu pārvaldniekiem tika uzdots nosargāt Banca Carige stabilitāti, cieši pārraugot situāciju, pastāvīgi informējot ECB un, ja nepieciešams, veicot darbības, lai nodrošinātu, ka banka atjauno atbilstību kapitāla prasībām ilgtspējīgā veida.
2019. gada 20. septembrī Banca Carige ārkārtas dalībnieku sapulce apstiprināja kapitāla stiprināšanas mehānismu kopumā 900 milj. euro apmērā. Tas paredzēja jaunu akciju emisiju (387 milj. euro apmērā), esošo otrā līmeņa papildu kapitāla obligāciju konvertēšanu CET1 obligācijās (313 milj. euro apmērā) un otrā līmeņa papildu kapitāla obligāciju emisiju (200 milj. euro apmērā). Kapitāla stiprināšanas pasākumus vadīja Itālijas Starpbanku noguldījumu aizsardzības fonds (Fondo Interbancario per la tutela dei depositi; FITD) un Brīvprātīgās intervences shēma (Voluntary Intervention Scheme; VIS), kopā ar Cassa Centrale Banca Credito Cooperativo Italiano, kas piedalījās procesā kā mazākuma akcionārs ar iespēju nākotnē iegādāties FITD un VIS turējumā esošās Carige akcijas.
Pēc kapitāla palielināšanas pabeigšanas 2019. gada decembra beigās jaunie akcionāri iecēla Banca Carige jaunās pārvaldības institūcijas. Pagaidu pārvaldīšana tika izbeigta 2020. gada janvāra beigās.
3.2. Sadarbība ar Vienotā noregulējuma valdi
Tāpat kā iepriekšējos gados arī 2019. gadā ECB banku uzraudzības funkcija un VNV turpināja cieši sadarboties attiecīgo funkciju izpildē.
ECB banku uzraudzības funkcija konsultēja VNV par atveseļošanas plāniem
Saskaņā ar normatīvo regulējumu ECB banku uzraudzības funkcija konsultēja VNV par 98 atveseļošanas plāniem, ko tā saņēma no NI, kuru konsolidācijas uzraudzības iestāde ir ECB. No VNV saņemtās atsauksmes tika ņemtas vērā, izvērtējot atveseļošanas plānus un nepieciešamības gadījumā atspoguļotas atsauksmes vēstulēs bankām.
VNV konsultējās ar ECB banku uzraudzības funkciju par noregulējuma plāniem
Noregulējuma plānu konsultāciju cikla ietvaros, VNV konsultējās ar ECB banku uzraudzības funkciju arī par piecām noregulējuma plānu paketēm (kas atbilst aptuveni 30 noregulējuma plāniem), t.sk. par minimālā pašu kapitāla un atbilstīgo saistību apmēra (MPKASA) noteikšanu un noregulējamības novērtējumiem. ECB banku uzraudzības funkcija sniedza atsauksmes, ņemot vērā iespējamās sekas nākotnē. Turklāt VNV konsultējās ar ECB banku uzraudzības funkciju arī attiecībā uz iepriekšēju iemaksu aprēķināšanu Vienotajā noregulējuma fondā, galvenokārt, lai novērtētu iespējamo ietekmi uz NI.
2019. gadā ECB banku uzraudzības funkcija un VNV turpināja cieši sadarboties visos līmeņos. ECB Uzraudzības valde aicināja VNV Priekšsēdētāju piedalīties novērotāja statusā sanāksmēs, kurās tika apspriesti ar VNV uzdevumiem un pienākumiem saistīti jautājumi, savukārt ECB pārstāvis novērotāja statusā piedalījās VNV augstākā līmeņa vadības un plenārsēžu sanāksmēs.
Banku regulējuma paketes ieviešana pastiprināja mijiedarbību ar VNV
Tehniskajā līmenī darbs pie banku regulējuma paketes ieviešanas[62] pilnveidoja un pastiprināja mijiedarbību starp ECB banku uzraudzības funkciju un VNV saistībā ar krīžu pārvaldību saistītām politikas jomām. ECB banku uzraudzības funkcija un VNV cieši sadarbojās attiecīgo komiteju ietvaros un horizontālo funkciju tehniskā līmenī.
Starp ECB un VNV noslēgtais Saprašanās memorands (kas tika pārskatīts 2017./2018.gadā)[63] deva iespēju pa stiprināt ikdienas sadarbību un informācijas apmaiņu starp kopējām uzraudzības komandām un iekšējā noregulējuma komandām.
3.3. Atveseļošanas plānošanas darbi
Atveseļošanas plāni ir paredzēti, lai nodrošinātu banku noturību ilgstoša finanšu stresa periodos
Izvērtējot atveseļošanas plānus, ECB galvenokārt pievērš uzmanību tam, lai nodrošinātu banku gatavību un spēju turpināt darbību nopietna finanšu stresa periodos. Tas nozīmē, ka plānos jāiekļauj ticamas atveseļošanās iespējas, ko var efektīvi un savlaicīgi īstenot. Stabili atveseļošanas plāni ir pamata sastāvdaļa Eiropas krīžu pārvaldības sistēmas efektivitātes nodrošināšanai.
2019. gada ECB veiktās NI atveseļošanas plānu salīdzinošās analīzes rezultātā tika iegūti vairāki svarīgi konstatējumi.
Daudzas bankas uzskata, ka ir grūti sagatavot ticamu vispārēju atveseļošanās iespēju aplēsi
Pirmkārt, lai gan NI atveseļošanas plānus uzskata par atbilstošiem krīžu pārvaldības un atveseļošanas rādītāju atlases un pielāgošanas minimālajām prasībām, tiem joprojām nepieciešami papildu uzlabojumi, lai tie kļūtu par efektīviem rīkiem krīzes apstākļos. Salīdzinošā analīze jo īpaši apstiprināja, ka daudzām bankām ir grūti sagatavot ticamu novērtējumu to vispārējai iespējai atveseļoties (VIA)[64].
Attiecīgi 2019. gadā ECB galvenā uzmanība tika pievērsta banku informēšanai par to, kā tās varētu uzlabot VIA aprēķināšanu un ziņošanu. 2019. gadā tā organizēja darba semināru, kurā piedalījās vairāk nekā 180 dalībnieku no 88 bankām. ECB skaidroja, kā aprēķināt ticamu VIA, pamatojoties uz labākajām praksēm, kas aprakstītas 2018. gada ECB ziņojumā par atveseļošanas plāniem. Šis process paredz vispirms izveidot pilnu sarakstu ar ticamiem pasākumiem, pēc tam ņemt vērā ierobežojošos faktorus (piemēram, savstarpējo izslēgšanu, pasākumu savstarpējo atkarību vai darbības ierobežojumus, vienlaikus izmantojot vairākus pasākumus), kā arī izvērtēt atveseļošanas pasākumu jutīgumu dažādos scenārijos, aplēšot VIA.[65]
Viena trešdaļa banku savos atveseļošanas plānos vēl nenorāda pietiekamus īstermiņa likviditātes pasākumus
Otrs svarīgs ECB salīdzinošās analīzes konstatējums ir tāds, ka viena trešdaļa banku vēl nenorāda pietiekamus likviditātes pasākumus, ko varētu ātri īstenot (mazāk nekā trijos mēnešos). Paredzēts veikt papildu dabu, lai labāk izprastu iemeslus un nodrošinātu, ka bankas risina jautājumu par pietiekamu īstermiņa likviditātes iespēju iekļaušanu savos atveseļošanas plānos.
2019. gadā vēl dažas banku izstrādāja stratēģijas piemērus un veikušas mācību izmēģinājumus
Visbeidzot, ECB salīdzinošās novērtēšanas stimulējošs konstatējums ir tāds, ka 2019. gadā vairāk banku izstrādājušas stratēģijas piemērus un veikušas mācību izmēģinājumus.[66] Tā ir labākā prakse un 2018. gada ECB pārskats to izcēla un sekmēja kā lietderīgu rīku, lai paaugstinātu atveseļošanas plānu izmantojamību krīzes apstākļos. 40% no visām NI pašlaik ir savi stratēģijas piemēri un 27% ir veikušas savu pirmo mācību izmēģinājumu.
3.4. Mazāk nozīmīgu iestāžu krīžu pārvaldība
Lai pārvaldītu mazāk nozīmīgu iestāžu (MNI) krīzes, attiecīgajai valsts kompetentajai iestādei (VKI) un ECB jānodrošina intensīva informācijas apmaiņa un cieša koordinācija, VKI darbojoties kā attiecīgās MNI tiešajam uzraugam un ECB – kā iestādei, kas veic pārraudzības funkciju un kas ir kompetenta pieņemt lēmumus par vienotām procedūrām. Vajadzība pēc ciešākas sadarbības rodas tad, kad MNI tuvojas savai dzīvotspējas robežai. Šajā posmā ECB un VKI ir jāsadarbojas jautājumā par atļaujas anulēšanu, būtiskas līdzdalības iegūšanas vai palielināšanas novērtēšanu un jaunu atļauju izdošanu (piemēram, attiecībā uz pagaidu iestādi).
Šai nolūkā 2019. gadā ECB cieši sadarbojās ar VKI apmēram 15 lietās par MNI finanšu stāvokļa pasliktināšanos. Divās no šim lietām ECB pieņēma lēmumu par licences anulēšanu pēc attiecīgās VKI FOLTF paziņojuma.[67] Licences anulēšanas iemesli parasti ir prudenciālo prasību nepildīšana vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas noteikumu neievērošana no iestādes puses.
Šādas ciešas sadarbības veidošanas krīžu pārvaldības jomā mērķis ir atbalstīt VKI un ECB to uzdevumu veikšanā un nodrošināt nepieciešamās informācijas pieejamību, ja steidzami jāpieņem neatliekami lēmumi. Informācija, ar ko iestādes apmainās, veiktās darbības un sadarbība starp ECB un VKI ir samērīgas MNI radītājiem riskiem, ņemot vērā arī VKI noteiktos privātā sektora risinājumus. 2019. gadā sadarbībai starp VKI un ECB bija raksturīga regulāra un padziļināta informācijas apmaiņa. Cita starpā tika izveidotas īpašas Krīžu pārvaldības koordinācijas grupas, tajās iekļaujot ECB un VKI darbiniekus, lai nodrošinātu efektīvu sadarbību un koordināciju starp iestādēm. Pastiprināta sadarbība nodrošina savlaicīgu un saskaņotu uzraudzības darbību veikšanu un lēmumu pieņemšanu ikreiz, kad tas nepieciešams.
MNI finanšu stāvokļa pasliktināšanās galvenie iemesli 2019. gadā bija neefektīvi uzņēmējdarbības modeļi un zema rentabilitāte, trūkumi pārvaldības sistēmās un neadekvāts regulējums cīņai ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Tādējādi krīžu gadījumu izplatība dažādās jurisdikcijās atspoguļoja arī to, ka noteiktas ģeogrāfiskās teritorijas VUM ietvaros ir vairāk pakļautas banku sektora strukturāli zemai rentabilitātei, un tās vairāk apdraud AML riski.
Visbeidzot, dažādu valstu pieeju un procesu kopums, ar ko nācās saskarties pastiprinātas sadarbības ietvaros krīžu pārvaldības jomā, arī norādīja uz nepieciešamību iedibināt harmonizētu Eiropas pieeju grūtībās nonākušām bankām. Neraugoties uz to, ka ir izveidoti Eiropas uzraudzības un noregulējuma mehānismi, vairumā gadījumu reakcija uz krīzi joprojām ir atkarīga no valsts noregulējuma un maksātnespējas tiesību aktiem, kā arī pakļauta visām savstarpējām atšķirībām.
4. Pārrobežu sadarbība
4.1. Banku savienības paplašināšana, veidojot ciešu sadarbību
Valstis, kuras nav euro zonas dalībvalstis, var iesaistīties banku savienībā, izveidojot ciešu sadarbību
ES dalībvalstis, kuru valūta nav euro, var pieprasīt izveidot ciešu sadarbību starp ECB un valsts kompetento iestādi (VKI). Šā procesa galvenie nosacījumi ir izklāstīti VUM Regulas 7. pantā, un procedūru aspekti ir noteikti Lēmumā ECB/2014/5 par ciešu sadarbību.[68] Tiklīdz ir nodibināta cieša sadarbība, šo dalībvalstu VKI pievienojas Vienotajam uzraudzības mehānismam (VUM), savukārt attiecīgās valsts noregulējuma iestādes pievienojas Vienotajam noregulējuma mehānismam (VNM). Valstu, kuras nav euro zonas dalībvalstis, VKI dalība VUM ciešas sadarbības režīma ietvaros paplašina banku savienību un veicina integrētāku banku uzraudzību, vienlaikus sniedzot ieguldījumu iekšējā tirgus uzturēšanā un padziļināšanā.
Saskaņā ar VUM Regulu un Lēmumu ECB/2014/5 valstij, kura nav euro zonas dalībvalsts, jāiesniedz oficiāls pieprasījums ECB, lai uzsāktu ciešas sadarbības izveides procesu.
Bulgārija un Horvātija ir iesniegušas pieprasījumus izveidot ciešu sadarbību
2019. gada 27. maijā Horvātija kļuva par otro dalībvalsti, kura oficiāli pieprasīja izveidot ciesu sadarbību banku uzraudzības jomā starp tās nacionālo centrālo banku (Hrvatska narodna banka) un ECB. Tas sekoja Bulgārijas oficiālajām pieprasījumam izveidot ciešu sadarbību starp Българска народна банка (Bulgārijas Nacionālo banku) un ECB, kas tika iesniegts 2018. gada 18. jūlijā.
Ciešas sadarbības izveides procesā ietilpst juridiskais novērtējums un visaptverošais novērtējums
Ciešas sadarbības izveides procesa pamatā ir divas sastāvdaļas. Pirmā ir attiecīgās valsts tiesību aktu juridiskais novērtējums, kas nosaka VKI pienākumu pēc ciešas sadarbības izveides veikt jebkādu ECB pieprasīto pasākumu saistībā ar kredītiestādēm. Novērtējumā ņem vērā arī šādu tiesību aktu praktisku īstenošanu. Otra sastāvdaļa ietver visaptverošu novērtējumu par atlasītajām kredītiestādēm[69], kas reģistrētas dalībvalstī, kura iesniegusi pieprasījumu. Visaptverošais novērtējums ietver aktīvu kvalitātes pārbaudi un stresa testu, balstoties uz ECB metodoloģijām.[70] Turklāt ECB uzsāk dialogu tehniskā līmenī ar dalībvalsts VKI, lai atvieglotu tās vienmērīgu pāreju uz VUM uzraudzības pieeju.
Bulgārijas pieprasījuma izveidot ciešu sadarbību novērtējums
2019. gadā ECB turpināja izvērtēt Bulgārijas pieprasījumu izveidot ciešu sadarbību
2019. gadā ECB turpināja darbu pie juridiskā novērtējuma, kas nepieciešams turpmākas ciešas sadarbības ar Bulgārijas VKI kontekstā. Turklāt 2019. gada 26. jūlijā tika publicēti sešu Bulgārijas kredītiestāžu visaptverošā novērtējuma rezultāti. Българска народна банка (Bulgārijas Nacionālā banka) ir publiski atbalstījusi šī visaptverošā novērtējuma rezultātus. Tā kā divas no sešām bankām nesasniedza attiecīgās novērtējumā izmantotās robežvērtības, Българска народна банка (Bulgārijas Nacionālā banka) pašlaik veic konstatējumu pēckontroli, lai novērstu trūkumus līdz ECB lēmuma par ciešu sadarbību pieņemšanai.
Horvātijas pieprasījuma veidot ciešu sadarbību novērtējums
ECB uzsāka Horvātijas pieprasījuma veidot ciešu sadarbību novērtējumu
Atbildot uz Horvātijas iesniegto pieprasījumu, ECB 2019. gada 8. jūlijā pieņēma atzinumu[71] par Horvātijas tiesību aktu projektiem. Tiesību akti bija nepieciešami, lai izveidotu mehānismus ciešas sadarbības funkcionēšanai un jebkādas informācijas sniegšanai, ko ECB varētu pieprasīt, lai veiktu Horvātijas kredītiestāžu visaptverošo novērtējumu. 2019. gada 7. augustā ECB paziņoja, ka piecas Horvātijā dibinātās bankas būtu pakļaujamas obligātajam visaptverošajam novērtējumam.[72] Novērtēšanu uzsāka 2019. gada septembri, un novērtējums balstās uz 2019. gada 30. jūnija datiem. Tāpat kā Bulgārijas gadījumā var sagaidīt, ka ECB pabeigs savu visaptverošo novērtējumu aptuveni viena gada laikā pēc Horvātijas oficiālā pieprasījuma iesniegšanas.
2019. gadā netika saņemti citi oficiāli ciešas sadarbības pieprasījumi, lai arī tehniskā līmenī notika informācijas apmaiņa ar dažām dalībvalstīm, lai noskaidrotu attiecīgus ciešas sadarbības aspektus.
4.2. Eiropas un starptautiskā sadarbība
Tā kā euro zonas bankas darbojas vairāk nekā 90 jurisdikcijās, kas neatrodas Eiropā (sk. 4. shēmu), VUM kontekstā norit plaša sadarbība starp uzraudzības iestādēm gan ārpus ES, gan tās iekšienē. Attiecīgi ECB ir apņēmusies veicināt sadarbību gan piedaloties ieguldījumu uzraudzības kolēģiju darbā, gan izstrādājot sadarbības rīkus, piemēram, saprašanās memorandus (SM). Notikušas vairākas sarunas ar darījumu partneriem par SM, piemēram, ar ārpus euro zonas esošo ES dalībvalstu uzraudzības iestādēm, trešo valstu uzraudzības iestādēm un valstu tirgus iestādēm.
4. shēma
Euro zonas banku filiāles un meitasuzņēmumi ārpus ES 2019. gadā
ECB banku uzraudzības ietvaros kopumā notiek sadarbība ar citām uzraudzības iestādēm ar SM starpniecību, kā arī dalība uzraudzības kolēģijās vai ar līgumu starpniecību, kurus slēdz katrā gadījumā atsevišķi (sk. 5. shēmu).
5. shēma
ECB starptautiskās un Eiropas līmeņa sadarbības pasākumu pārskats
Sadarbība ar citām ES uzraudzības iestādēm
ECB regulāri sadarbojas ar ārpus euro zonas esošo ES valstu VKI saskaņā ar CRD IV noteikumiem par kopīgiem lēmumiem, sadarbību un informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm ES.
Līdz šim ECB banku uzraudzības funkcija ir noslēgusi SM arī ar 15 ES uzraudzības iestādēm, tai skaitā valstu tirgus iestādēm. Turklāt tā ir parakstījusi daudzpusēju SM, kas nosaka praktiskos aspektus informācijas apmaiņai ar 48 AML/CFT iestādēm, kuras uzrauga kredītiestādes un finanšu institūcijas Eiropas Ekonomikas zonā (sk. arī 4. ielikumu). Tādējādi kopumā ECB banku uzraudzības funkcija ir noslēgusi deviņus divpusējus un daudzpusējus SM ar vairāk nekā 60 ES iestādēm.
Ņemot vērā plānoto Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES, ECB noslēdza arī vienošanos par sadarbības sistēmas izveidošanu ar AK Uzraudzības regulējuma iestādi un finanšu uzraudzības iestādi, kas ļaus nodrošināt nepārtrauktu un netraucētu uzraudzības sadarbību un informācijas apmaiņu.
4. ielikums
ECB loma noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanā
Veidojot VUM sistēmu, ES likumdevēji izvēlējās saglabāt atbildību par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu un terorisma finansēšanas apkarošanu (AML/CFT) valstu līmenī. Valstu AML/CFT iestādes ir atbildīgas par to, lai tiktu uzraudzīta kredītiestāžu atbilstība AML saistībām un to efektīva īstenošana.
Taču ECB ir būtiski ņemt vērā AML/CFT uzraudzības rezultātus, pildot savus uzraudzības uzdevumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 127. panta 6. punktu un VUM Regulu[73].To vēl vairāk apstiprina pārskatītā Kapitāla prasību direktīva (CRD V), ko Eiropas Parlaments pieņēma 2019. gada aprīlī. Ievaddaļas 20. punkts nosaka, ka "(…) [Kopā ar iestādēm, kas atbild par AML/CFT], par atļaujām un prudenciālo uzraudzību atbildīgajām iestādēm ir jāpilda svarīga loma [ar AML/CFT saistīto] trūkumu identificēšanā un disciplinārsodīšanā. Līdz ar to šādām kompetentajām iestādēm attiecīgajās uzraudzības darbībās ir konsekventi jāņem vērā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas bažas (…)".
Vienlaicīgi ar CRD V ieviešanu, kas sīkāk skaidro prudenciālo uzraugu lomu attiecībā uz AML/CFT, pēdējo divu gadu laikā ir izskanējušas būtiskas iniciatīvas stiprināt ES mēroga AML/CFT ietvaru. 2018. gada 9. jūlijā stājās spēkā Piektā AML Direktīva[74], un pašlaik to vēl ir jātransponē nacionālajos tiesību aktos. 2018. gada decembrī Ekonomikas un finanšu padome sniedza savu atbalstu ambiciozajam AML Rīcības plānam, ko trīs Eiropas uzraudzības iestādes plāno īstenot kopā ar ECB un nacionālajiem provinciālajiem un AML/CFT uzraugiem. Šīs iniciatīvas ir paredzētas, lai sekmētu sadarbību starp iestādēm, kas atbildīgas par AML/CFT un par prudenciālo uzraudzību, un pilnveidotu uzraudzības konverģenci, t.sk. sniedzot kopīgus norādījumus par to, kā iestrādāt ar AML/CFT saistītos aspektus prudenciālās uzraudzības procesā.
Piektā AML Direktīva ieviesa divus būtiskus jaunus elementus attiecībā uz ECB lomu AML/CFT jomā. Pirmkārt, grozot CRD IV 56. pantu, tā atļāva ECB apmainīties ar konfidenciālu informāciju ar valstu AML/CFT uzraugiem. Otrkārt, tā noteica pienākumu ECB parakstīt vienošanos, kas nosaka praktiskos aspektus informācijas apmaiņai ar nacionālajām AML/CFT iestādēm, kuras uzrauga kredītiestādes un finanšu institūcijas Eiropas Ekonomikas zonā. ECB veic informācijas apmaiņu atbilstoši šim ietvaram kopš vienošanās parakstīšanas 2019. gada janvārī.
Paredzams, ka uzlabota informācijas apmaiņa starp ECB un ES AML/CFT uzraugiem labvēlīgi ietekmēs gan AML/CFT, gan prudenciālās uzraudzības darbības ES līmenī. Saskaņā ar ECB pieeju uzraudzības uzdevumu veikšanai regulāri apkopoto informācijas paketi nosūta ES AML/CFT jomas uzraugiem. Piemēram, klātienes pārbaudēs iegūto uzraudzības informāciju nosūta ad hoc gadījumos, ja attiecīgo iestādi uzraugošā kompetentā AML/CFT iestāde uzskata, ka attiecīgie konstatējumi ir nozīmīgi. AML/CFT iestādes savukārt nosūta ECB informāciju, kas tām šķiet nozīmīga un nepieciešama, lai izpildītu VUM Regulā noteiktos uzdevumus. Turklāt ECB banku uzraudzības funkcija arī ir pastiprinājusi savu iesaisti AML/CFT jomā, izveidojot jaunu horizontālu AML koordinēšanas funkciju, ko veido neliela komanda ar trim galvenajiem pienākumiem:
- darboties kā "centrālajam kontaktpunktam" ar NI saistītajiem AML/CFT jautājumiem un lai atvieglotu informācijas apmaiņu ar AML/CFT iestādēm (t.sk. parakstot papildu saprašanās memorandus ar trešo valstu iestādēm);
- sadarbībā ar valstu kompetentajām iestādēm (VKI) izveidot prudenciālo uzraugu AML tīklu, lai visas sistēmas mērogā panāktu konsekventu pieeju labākai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas/terorisma finansēšanas riska iestrādei prudenciālajā uzraudzībā;
- darboties kā iekšējam ekspertīzes centram ar AML/CFT jomu saistītos uzraudzības jautājumos.
Ņemot vērā iepriekš minēto, ECB banku uzraudzības jaunā AML koordinēšanas funkcija ir veicinājusi Eiropas banku uzraudzības jomā veikto darbu, lai uzlabotu metodoloģisko pieeju atļauju piešķiršanu, kā arī neklātienes un klātienes uzraudzības jomās, lai nodrošinātu, ka aspekti, kas saistīti ar AML/CFT, tiek konsekventi iekļauti prudenciālās uzraudzības procesā. Tā sadarbojas ar ECB iekšējo AML/CFT darba grupu, kas apvieno visas attiecīgās ECB darbības jomas.
Sadarbība ar trešo valstu iestādēm
ECB cenšas iesaistīties produktīvā sadarbībā ar trešo valstu uzraudzības iestādēm un veicināt pastāvīgu pārrobežu uzraudzību. Līdz šim ECB ir noslēgusi SM ar 13 trešo valstu uzraudzības iestādēm. Ja iespējams, ECB banku uzraudzības funkcija pievienojas SM, par kuriem euro zonas VKI un trešo valstu uzraudzības iestādes bija vienojušās pirms VUM izveides. ECB slēdz arī vairākas sadarbības vienošanās katrā atsevišķā gadījumā ikreiz, kad ir nepieciešami īpaši izstrādāti risinājumi.
Lai nodrošinātu atbilstību ES līmenī, ECB banku uzraudzības funkcija cieši sadarbojas ar Eiropas Banku iestādes (EBI) Ekvivalences tīklu, kas veic trešo valstu uzraudzības iestāžu konfidencialitātes režīmu līdzvērtības novērtējumus. SM uzraudzības sadarbības jomā ir iespējams noslēgt tikai tad, ja ir ievēroti nepieciešamie dienesta noslēpuma kritēriji.
SVF Finanšu sektora novērtēšanas programmas
SVF Finanšu sektora novērtēšanas programmas (FSNP) ir visaptveroši, padziļināti valsts finanšu sektora novērtējumi. Tie ietver: i) galveno vājo vietu noteikšanu un finanšu sektora noturīguma faktoru novērtējumu; ii) valsts finanšu stabilitātes politikas sistēmas, kā arī uzraudzības sistēmas un prakses novērtējumu; iii) finanšu stabilitātes faktoru novērtējumu un finanšu sistēmas spējas pārvaldīt un pārvarēt finanšu krīzi.
ECB banku uzraudzības funkcija seko līdzi SVF FSNP norisei euro zonā
2018. gadā SVF euro zonas FSNP izskatīja jauno banku uzraudzības un noregulējuma arhitektūru euro zonā. Veicot šīs FSNP pēckontroli, ECB banku uzraudzības funkcija sagatavoja rīcības plānu, lai ņemtu vērā ieteikumus, kas ietilpst ECB uzraudzības kompetencē. ECB banku uzraudzības funkcija turpināja īstenot šīs rekomendācijas, kuru mērķis ir paaugstināt tās uzraudzības efektivitāti, savukārt ES likumdevēji apsver rekomendācijas, kas rosina veikt grozījumus ES tiesību aktos.
Valstu FSNP neietver Eiropas banku uzraudzības novērtējumus
Izskatot valstu FSNP euro zonas dalībvalstīm, SVF turpina ievērot visaptverošu pieeju pārbaudāmajai banku sistēmai, vienlaikus izvairoties no dublēšanās ar euro zonas FSNP. Pēc analoģijas ar monetārās politikas īstenošanu valstu SVF IV panta ziņojumos valstu FSNP nebūtu jāietver VUM uzraudzības darba efektivitātes novērtējumi. Šī vispārējā pieeja sniedz SVF iespēju saskaņot gan valstu, gan euro zonas FSNP apjomu ar jauno Eiropas banku uzraudzības un noregulējuma arhitektūru. Tā palīdz nodrošināt, ka SVF uzraudzība un konsultācijas arī turpmāk ir efektīvas un nozīmīgas visām iesaistītajām iestādēm.
2019. gadā SVF noslēdza valsts FSNP Francijai un Maltai, turpināja darbu ar Itālijas FSNP un uzsāka FSNP Austrijai un Latvijai. Šīs valstu FSNP novērtē visus attiecīgos nebanku sektora aspektus (piemēram, apdrošināšanas, vērtspapīru un pensiju fondu darbības) un ietver visaptverošu banku darbības novērtējumu, jo īpaši to jautājumu, kuri ietilpst mazāk nozīmīgas iestādes uzraugošo valsts iestāžu kompetencē, vai ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu un terorisma finansēšanas apkarošanu saistītos aspektus.
ECB iesaiste valstu SVF IV panta konsultācijās ar euro zonas dalībvalstīm ir saistīta ar mikrouzraudzības un makrouzraudzības jautājumiem saskaņā ar tās pienākumiem šajās jomās.
4.3. Dalība Eiropas un starptautiskā normatīvā regulējuma izveidē
4.3.1. Dalība Finanšu stabilitātes padomes darbā
2019. gadā ECB banku uzraudzības funkcija aktīvi piedalījās Finanšu stabilitātes padomes (FSP) darbā, jo īpaši tādās jomās kā uzraudzības un regulatīvā sadarbība, standartu ieviešana un noregulējums. Tā deva ieguldījumu vairāku svarīgu FSP rezultātu sasniegšanā 2019. gadā Japānas G20 Prezidentūras ietvaros, proti, kopējās zaudējumu absorbcijas spējas (TLAC) standarta ieviešanas izskatīšanā; progresa ziņojumā par tirgus sadrumstalotību; reformu ietekmes mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) finansēšanu novērtējuma pabeigšanā; un ar novērtējumā par pārfinansētiem kredītiem un nodrošinātām kredītsaistībām saistīto ievainojamību. ECB banku uzraudzības funkcija piedalījās arī FSP Eiropas reģionālās konsultatīvās grupas sanāksmēs.
Pašlaik FSP galvenā uzmanība ir pievērsta globālā finanšu sektora reformu īstenošanas uzraudzībai un to ietekmes novērtēšanai, kā vienai no trim prioritārajām jomām. ECB banku uzraudzības funkcija turpinās piedalīties FSP darba programmā vairākās jomās, piemēram, sistēmiski nozīmīgu banku (too-big-to-fail) reformas ietekmes uz bankām novērtēšana, efektīva prakse saistībā ar kiberincidentiem, uzraudzības jautājumi, kas attiecas uz salīdzinošo standartu pāreju, turpmākais darbs pie tirgus sadrumstalotības un krīžu pārvaldība.
4.3.2. Ieguldījums Bāzeles procesā
2019. gadā Bāzeles Banku uzraudzības komiteja (BCBS) turpināja izvērtēt pēckrīzes reformu ietekmi, pildīt Regulējumu saskaņošanas novērtējuma programmu un piedāvāt forumu viedokļu apmaiņai starp dažādu jurisdikciju banku regulatoriem un uzraugiem. ECB sniedza savu ieguldījumu, piedaloties politikas debatēs, daloties zināšanās BCBS darba grupās, sadarbojoties ar BCBS biedriem ES un pasaules mērogā, kā arī veicot atbilstošas ietekmes analīzes. Cita starpā šis darbs ietvēra: i) tirgus riska kapitāla sistēmas pārskatīšanu, ko apstiprināja BCBS uzraudzības struktūra – Centrālo banku vadītāju grupa un uzraudzības vadītāji; ii) apspriešanas dokumenta par grozījumiem kredītu vērtēšanas korekcijas riska pārskatīšanu uzsākšanu ; iii) korekcijas sviras rādītāja piemērošanā klientu tīrvērtes atvasinātajos instrumentos un pārskatu sniegšanas prasībās, lai vērstos pret uzraudzīto iestāžu sniegtās informācijas izskaistināšanu.
ECB atbalsta pilnīgu, savlaicīgu un konsekventu Bāzeles III regulējuma paketes izstrādes pabeigšanu
Visu gadu BCBS turpināja strādāt, lai sasniegtu savu mērķi nodrošināt pilnīgu, savlaicīgu un konsekventu Bāzeles III procesa ieviešanu, kā arī plašākā nozīmē veicinātu spēcīgu banku uzraudzību. Tā turpinās šo darbu arī turpmākajos gados ar ECB banku uzraudzības atbalstu.
ECB banku uzraudzības funkcija iesaistījās arī BCBS visaptverošajā darba programmā, kas paredzēta, lai novērtētu normatīvo aktu reformas, kas tika īstenotas, reaģējot uz krīzi. Programma izvērtē atsevišķu standartu efektivitāti, to mijiedarbību un saskaņotību, dažādu jurisdikciju normatīvās bāzes atšķirību izmantošanas risku un pēckrīzes reformu plašāku makroekonomisko ietekmi.
Pieci ECB banku uzraudzības darbinieki pievienojās BCBS datu analīzes komandai, lai dotu savu ieguldījumu Bāzeles reformu ietekmes ziņojumu sagatavošanā. Vēl viens darbinieks sniedza ieguldījumu globāli sistēmiski nozīmīgu banku (G-SNB) novērtēšanas komandā, kas aprēķina rezultātus, ko izmanto G-SNB identificēšanai.
4.3.3. Dalība EBI darbā
ECB banku uzraudzības darbinieki ir pārstāvēti kopumā 50 EBI komitejās un darbības jomās
2019. gadā ECB banku uzraudzības funkcija cieši sadarbojās ar EBI, lai sasniegtu kopīgos mērķus, t. i., palielināt finanšu stabilitāti un veicināt konsekventu uzraudzību visā Eiropas banku sektorā.
ECB banku uzraudzības funkcija aktīvi iesaistījās EBI darbā visos līmeņos. 2019. gadā ECB banku uzraudzības darbinieki bija pārstāvēti kopumā 50 EBI komitejās dažādās darbības jomās. Piecās no šim komitejām ECB banku uzraudzības darbinieki bija priekšsēdētāja vai līdzpriekšsēdētāja lomā. ECB banku uzraudzības funkcija piedalījās EBI Uzraudzības valdes darbā bez balsstiesībām.
EBI un ECB banku uzraudzības funkcijas kopīgais darbs aptvēra virkni jautājumu. Ievērojams darbs tika veikts, gatavojoties 2020. gada ES mēroga stresa testam, un ECB banku uzraudzības darbinieki, cita starpā palīdzēja izstrādāt metodoloģiju, pārvaldības mehānismus, pamatnostādnes un kvalitātes kontroles rokasgrāmatu. ECB piedalījās, piemēram, EBI atbildes gatavošanā uz Eiropas Komisijas lūgumu sniegt konsultāciju par Bāzeles III regulējuma paketes izstrādes pabeigšanu. Tā deva savu ieguldījumu arī EBI Pamatnostādnēs attiecībā uz zaudējumu iespējamība saistību neizpildes gadījumā (loss given default; LGD) aplēsi, kas atbilst ekonomikas lejupslīdes nosacījumiem, Pamatnostādnēs attiecībā uz aizdevumu izcelsmi un pārraudzību, Pamatnostādnēs par IKT un drošības riska pārvaldību un Pamatnostādnēs par procentu likmju riska pārvaldību, kas izriet no darbībām, kas nav saistītas ar tirdzniecību.
EBI izmanto "ievēro vai paskaidro" pieeju, lai veicinātu regulējuma saskaņošanu ES mērogā.[75] Saskaņā ar šo procedūru ECB kā NI tiešās uzraudzības kompetentajai iestādei ir jāinformē EBI par to, vai tā ievēro vai paredz ievērot jaunās izdotās pamatnostādnes un ieteikumus. 2019. gadā ECB banku uzraudzības funkcija sniedza paziņojumus EBI par desmit pamatnostādnēm un vienu ieteikumu, kā dokumentēts ECB banku uzraudzības interneta vietnē.[76] Līdz šim ECB banku uzraudzības funkcija vienmēr ir informējusi EBI par to, vai tā ievēro, vai paredz ievērot visas piemērojamās pamatnostādnes, ko izdod EBI vai Eiropas uzraudzības iestāžu (EUI) apvienotā komiteja.
5. ECB banku uzraudzības organizatoriskā struktūra
5.1. Pārskatatbildības prasību izpilde
2019. gada ECB banku uzraudzības funkcija turpināja cieši sadarboties ar Eiropas Parlamentu un ES Padomi
Šis gada pārskats ir viens no galvenajiem ECB banku uzraudzības pārskatatbildības kanāliem attiecībā uz Eiropas Parlamentu un ES Padomi, kā to paredz VUM regula. Regula nosaka, ka, veicot uzraudzības uzdevumus, ECB ievēro atbilstīgās prasības par caurredzamību un pārskatatbildību. ECB piešķir lielu nozīmi pārskatatbildības sistēmas uzturēšanai un pilnīgai piemērošanai, kas sīkāk izklāstīta Eiropas Parlamenta un ECB Iestāžu nolīgumā un ES Padomes un ECB Saprašanās memorandā (SM).
Galvenie ar Eiropas Parlamentu apspriestie jautājumi bija Bāzeles III pasākumu kopuma pabeigšana, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana, zaļais finansējums un banku savienības nākotne
Attiecībā uz mijiedarbību ar Eiropas Parlamentu 2019. gadā Uzraudzības valdes priekšsēdētājs uzstājās Parlamenta Ekonomikas un monetārajā komitejā; i) lai iepazīstinātu ar ECB 2018. gada pārskatu par uzraudzības darbību (21. martā); ii) divās regulārās atklātās izskatīšanās (4. septembrī un12. decembrī); iii) trijās ad hoc viedokļu apmaiņās (21. martā, 4. septembrī un 12. decembrī). Galvenie apspriežamie jautājumi bija Bāzeles III pasākumu kopuma pabeigšana, ECB loma noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanā, uzraudzības pieeja zaļajam finansējumam un banku savienības nākotne.
Saskaņā ar VUM Regulu un Iestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu un ECB pēc ECB priekšlikuma par Īva Merša (Yves Mersch) iecelšanu ECB Uzraudzības valdes priekšsēdētāja vietnieka amatā viņš 4. septembrī uzstājās Eiropas Parlamenta Ekonomikas un monetārajā komitejā. Eiropas Parlaments apstiprināja ECB priekšlikumu plenārajā balsojumā 17. septembrī, un Ī. Meršs tika iecelts amatā ar ES Padomes īstenošanas lēmumu, kas stājās spēkā 7. oktobrī.
2019. gada laikā ECB publicēja arī 22 atbildes uz Eiropas Parlamenta deputātu rakstveida jautājumiem par banku uzraudzības tēmu. Vēstules ietvēra plašu tēmu klāstu, t.sk. jautājumus par stresa testiem, ECB banku uzraudzības pieeju apvienošanu un pārvaldības un ētikas jautājumiem banku sektorā.
Turklāt ECB nosūtīja Eiropas Parlamentam Uzraudzības valdes sanāksmju dokumentus, kā to paredz Iestāžu nolīgums.
Attiecībā uz ES Padomi Uzraudzības valdes priekšsēdētājs apmeklēja divas Eurogrupas sanāksmes, no kurām pirmā notika 5. aprīlī. Šajā datumā priekšsēdētājs iepazīstināja ar ECB gada pārskatu par uzraudzības darbību 2018. gadā. 9. oktobrī priekšsēdētājs piedalījās viedokļu apmaiņā par ECB uzraudzības uzdevumu izpildi.
2019. gadā ECB banku uzraudzības funkcija turpināja pildīt savus pārskatu sniegšanas pienākumus attiecībā uz valstu parlamentiem, kā norādīts VUM regulā. Tā publicēja piecas atbildes uz valstu parlamentu deputātu rakstveida jautājumiem.
2019. gadā ECB turpināja piedalīties Eiropas Revīzijas palātas (ERP) veiktajā Eiropas Banku iestādes (EBI) revīzijā par ES mēroga stresa testu bankām. Saistībā ar ERP veikto izmeklēšanu par to, kā EBI īsteno stresa testu sistēmu, ECB sniedza informāciju par stresa testa kvalitātes nodrošināšanu, stresa ietekmes aplēsēm un stresa testa rezultātu ziņošanu EBI.
Atbildot uz ERP revīzijas ziņojumos veiktajiem konstatējumiem un izteiktajiem ieteikumiem, ECB veica atbilstošus pasākumus, un parakstīja SM ar ERP par informācijas sniegšanu mikroprudenciālās uzraudzības jomā
ECB ziņoja ERP arī par darbībām, ko tā bija veikusi, lai īstenotu konstatējumus un ieteikumus, kas izrietēja no pirmā ERP ziņojuma par VUM darbību. Ārējās pārskatatbildības uzlabošanas nolūkos un saskaņā ar vienu no ERP ieteikumiem ECB veica sagatavošanās darbus, lai uzsāktu visu attiecīgo banku asociāciju aptauju. Aptauja palīdzēs identificēt problemātiskās jomas un iespējamos uzlabojumus un to plānots veikt 2020. gada pirmajā pusē. Turklāt ECB turpināja strādāt pie tā, lai īstenotu ERP ziņojumā par ECB krīzes pārvaldību bankām izteiktos ieteikumus. Visbeidzot, kā sīkāk izklāstīts 5. ielikumā, ECB banku uzraudzības funkcija parakstīja SM ar ERP par praktiskiem informācijas sniegšanas mehānismiem mikroprudenciālās uzraudzības jomā.
5. ielikums
Saprašanās memorands starp ECB un Eiropas Revīzijas palātu
ECB augsti vērtē Eiropas Revīzijas palātas (ERP) veiktās revīzijas. Tā joprojām ir apņēmusies cieši sadarboties ar ERP un sniegt ERP visu informāciju, kas nepieciešama tās darba sekmēšanai. Apliecinot abu pušu labo gribu un kopīgo nodomu konstruktīvi sadarboties ERP veikto ECB banku uzraudzības revīziju kontekstā, 2019. gada 9. oktobrī ERP un ECB parakstīja Saprašanās memorandu (SM). SM nosaka praktiskus informācijas sniegšanas mehānismus starp abām iestādēm mikroprudenciālās uzraudzības jomā. Šie mehānismi ļaus ERP pieprasīt un saņemt visus dokumentus un informāciju, kas tai nepieciešama, lai veiktu ECB banku uzraudzības revīziju. Īpaši konfidenciāla dokumentācija tiks pilnībā aizsargāta, un piekļuve sensitīvai banku informācijai tiks nodrošināta ECB kontrolētā vidē.
SM mērķis, atkārtoti uzsverot ECB un ERP neatkarību to attiecīgo funkciju izpildē, ir nodrošināt atbilstošu caurredzamību un pārskatatbildību. SM attiecas tikai un vienīgi uz ERP veiktajām revīzijām par uzraudzības uzdevumiem, kas ECB uzticēti ar VUM regulu, un atspoguļo ERP revīzijas pilnvaras, kas tai piešķirtas saskaņā ar ES tiesību aktiem.
5.2. Caurredzamība un komunikācija
Komunikācija ir svarīgs rīks, lai nodrošinātu, ka gan uzraudzītās bankas, gan ieinteresētās puses banku sistēmā labāk izprot ECB banku uzraudzības lomu. Tāpēc ECB banku uzraudzības funkcija regulāri izplata informāciju. Tādējādi 2019. gadā tā turpināja skaidrot savas darbības, izmantojot dažādus komunikācijas kanālus, t.sk. ECB banku uzraudzības interneta vietni un vairākus sociālos tīklus. ECB banku uzraudzības funkcija ir stingri apņēmusies nodrošināt savu uzraudzības darbību caurredzamību, regulāri informējot sabiedrību par pēdējām pārmaiņām un svarīgākajām uzraudzības koncepcijām. 2019. gadā priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks uzstājās ar 25 runām, savukārt ECB pārstāvji Uzraudzības valdē uzstājās ar 14 runām; kopumā tika sniegtas 15 intervijas plašsaziņas līdzekļiem. ECB banku uzraudzības funkcija publicēja 28 paziņojumus presei un deviņas vēstules tieši uzraudzītajām bankām. 2019. gadā tika publicēti vēl četri "Uzraudzības Biļetena" numuri, kas ir ceturkšņa digitālais izdevums ar vairāk nekā 6300 abonentiem. ECB banku uzraudzības funkcija publicēja arī savas pamatdarbības rezultātus, piemēram, uzraudzības pārbaudes un novērtējuma procesa (SREP) un likviditātes stresa testa rezultātus, Nordea un sešu Bulgārijas banku visaptverošos novērtējumus un lēmumus par sankciju noteikšanu. ECB turpināja izmantot pilnu sociālo tīklu kanālu klāstu, lai informētu sabiedrību par pēdējām pārmaiņām un skaidrotu svarīgākās koncepcijas.
Turklāt ECB banku uzraudzības funkcija organizēja un tiešraidē pārraidīja trešo Banku uzraudzības forumu, kurā piedalījās 180 pārstāvji no bankām, valstu kompetentajām iestādēm (VKI), ES iestādēm, revidentu firmām, domnīcām un plašsaziņas līdzekļiem. Turpinot ECB banku uzraudzības funkcijas centienus piesaistīt jaunākās paaudzes uzmanību, priekšsēdētājs piedalījās divos ECB Jaunatnes dialogos. Banco de Portugal Lisabonā rīkotajā pirmajā dialogā piedalījās 50 jauno finanšu nozares profesionāļu grupa, savukārt otrais dialogs pulcināja aptuveni 350 studentus un absolventus no Sapienza Universitātes Romā. ECB banku uzraudzības funkcija uzsāka sabiedrisko apspriešanu par uzraudzības maksu regulējumu[77], rezultātā izstrādājot komunikāciju regulējumu, sīki aprakstot procesu un rezultātus. 2019. gadā ECB sniedza atbildes uz vairāk nekā 1500 publiskiem pieprasījumiem par banku uzraudzības tēmām, kas skāra individuālas bankas, licences un finanšu tehnoloģijas. ECB organizēja arī 32 lekcijas vairāk nekā 1300 dalībniekiem par tēmām, kas ir īpaši saistītas ar ECB uzraudzības pienākumiem.
5.3. Lēmumu pieņemšana
5.3.1. Uzraudzības valdes un Koordinācijas komitejas sanāksmes un lēmumi
ECB Uzraudzības valde sastāv no priekšsēdētāja (kuru ieceļ amatā uz vienreizēju piecu gadu termiņu), priekšsēdētāja vietnieka (kuru izvēlas no ECB Uzraudzības valdes locekļu vidus), četriem ECB pārstāvjiem un VKI pārstāvjiem. Ja VKI nav valsts centrālā banka, VKI pārstāvi var pavadīt attiecīgās valsts centrālās bankas pārstāvis. Šādos gadījumos balsošanas procedūrā abi pārstāvji tiek uzskatīti par vienu locekli.
2019. gada aprīlī ECB Padome ierosināja iecelt ECB Uzraudzības valdes locekli Īvu Meršu (Yves Mersch) par ECB Uzraudzības valdes priekšsēdētāja vietnieku. Pēc Eiropas Parlamenta Ekonomikas un monetārās komitejas sēdes 2019. gada septembrī Eiropas Parlamenta plenārsēdē tika apstiprināts viņa iecelšanu rekomendējošs ziņojums, ko Eiropas Padome apstiprināja 2019. gada oktobrī.
2019. gadā par ECB pārstāvjiem Uzraudzības valdē tika iecelti Eduārs Fernandess Bolo (Edouard Fernandez-Bollo), Kērstina Af Johnika (Kerstin af Jochnick) un Elizabete Makola (Elizabeth McCaul), pievienojoties Penti Hakarainenam (Pentti Hakkarainen), kurš tika iecelts 2016. gadā.
Uzraudzības valde
2019. gadā Uzraudzības valde noturēja 18 sanāksmes. 13 no šīm sanāksmēm notika Frankfurtē pie Mainas, bet četras sanāksmes tika rīkotas kā telefonkonferences. Viena sanāksme notika Lisabonā pēc Banco de Portugal uzaicinājuma.
2019. gadā Koordinācijas komiteja[78] noturēja septiņas sanāksmes – visas notika Frankfurtē pie Mainas. Aprīlī notika piecu VKI locekļu, kurus ieceļ Koordinācijas komitejā uz vienu gadu, regulārā rotācija.
2019. gadā ECB izdeva 2356[79] konkrētām uzraudzītajām iestādēm adresētus uzraudzības lēmumus[80] (sk. 6. shēmu). No tiem 961 lēmumu pieņēma ECB struktūrvienību vadītāji saskaņā ar vispārējiem principiem par lēmumu pieņemšanas pilnvaru deleģēšanu attiecībā uz juridiskajiem instrumentiem, kas saistīti ar uzraudzības uzdevumiem. Pārējos 1395 lēmumus pieņēma ECB Padome saskaņā ar iebildumu neizteikšanas procedūru, pamatojoties uz Uzraudzības valdes priekšlikuma projektu. Vairumā gadījumu uzraudzības lēmumi bija saistīti ar atbilstības un piemērotības novērtējumu (47.3%), SREP (8.6%), iekšējo modeļu (7.5%), pašu kapitāla (7.0%) un būtisku līdzdalības (5.5%) procedūrām.
Papildus ar konkrētām bankām saistītiem gala lēmumu projektiem, kas iesniegti Padomei apstiprināšanai iebildumu neizteikšanas procedūras ietvaros, Uzraudzības valde lēma arī par vairākiem horizontāliem jautājumiem, no kuriem visnozīmīgākie attiecās uz vienoto metodoloģiju un sistēmu izmantošanu konkrētās uzraudzības jomās. Dažus no šiem lēmumiem sagatavoja pagaidu struktūrvienības, kuras bija pilnvarojusi Uzraudzības valde. Šo struktūrvienību sastāvā bija ECB un VKI augstākā līmeņa vadītāji. Tās veica sagatavošanās darbus tādās jomās kā SREP metodoloģija un VUM procesu vienkāršošana.
Uzraudzības valde lielāko daļu lēmumu pieņēma rakstveida procedūras ietvaros[81].
No 117 banku grupām, kuras ECB 2019. gadā uzraudzīja tieši, 34 banku grupas lūdza izsniegt oficiālus ECB lēmumus kādā no ES oficiālajām valodām, kas nav angļu valoda (2018. gadā – 35).
6. shēma
Uzraudzības valdes lēmumi 2019. gadā
5.3.2. Turpmāki centieni vienkāršot lēmumu pieņemšanas procesu
2019. gadā deleģēšanas sistēma tika vēl vairāk paplašināta
Viens no pasākumiem, kas būtiski paaugstināja lēmumu pieņemšanas procesa efektivitāti, bija Uzraudzības valdes veiktā papildu regulāro ECB uzraudzības lēmumu veidu iekļaušana deleģēšanas sistēmā[82] atbilstoši VUM Vienkāršošanas grupas ierosinājumam. 2019. gada martā deleģēšanas sistēmas darbību īpaši paplašināja, iekļaujot tajā lēmumus par uzraudzības pilnvarām, kas tika piešķirtas saskaņā ar valsts tiesību aktiem. 2019. gada augustā sistēmas darbību paplašināja vēl vairāk, iekļaujot tajā lēmumu pieņemšanas pilnvaras attiecībā uz kredītiestāžu pārrobežu darbības atļauju piešķiršanu, būtiskas līdzdalības iegādi un atļauju anulēšanu.
Turklāt tika vienkāršota, automatizēta un kvalitātes ziņā pilnveidota Uzraudzības valdei adresētās informācijas plūsma. Pilnveidoti izsekojamības rīki arī palīdzēja optimizēt un vienkāršot Uzraudzības valdes darbības.
5.3.3. Administratīvās pārskatīšanas padomes darbība
Administratīvā pārskatīšanas padome (APP)[83] ir ECB struktūra, kuras locekļi ir individuāli un kopīgi neatkarīgi no ECB, un tai uzticēts uzdevums pārskatīt Padomes pieņemtos lēmumus uzraudzības jautājumos, saņemot pieņemamu pieprasījumu veikt pārskatīšanu.[84]
2019. gadā APP tika iesniegti četri jauni pieprasījumi veikt ECB uzraudzības lēmumu administratīvo pārskatīšanu (sk. 4. tabulu). Šajā gadā APP pieņēma piecus atzinumus, no kuriem viens bija saistīts ar 2018. gadā iesniegtu pieprasījumu veikt pārskatīšanu. Divos atzinumos tā atzina pieprasījumus par nepieņemamiem. Vienā atzinumā tā ierosināja atcelt sākotnējos ECB lēmumus un aizvietot tos ar jauniem lēmumiem. Vēl vienā atzinumā tā ierosināja atcelt sākotnējo ECB lēmumu un aizvietot to ar grozītu lēmumu. Un pēdējā atzinumā tā ierosināja aizstāt lēmumu ar identiska satura lēmumu. Divos no gadījumiem APP izmeklēšanas posma ietvaros rīkoja atklātu sēdi, sniedzot pieteicējam un ECB papildu iespēju komentēt apstrīdēto lēmumu.
4. tabula
APP veikto pārskatīšanu skaits
Izskatāmās tēmas un būtiskie jautājumi
2019. gadā APP izdotie atzinumi skāra vairākus uzraudzības lēmumu veidus un bija saistīti ar šādiem jautājumiem.
- Iespēja anonimizēt ECB lēmumu uzlikt administratīvo sodu par Kapitāla prasību regulā noteikto prasību pārkāpumiem. ECB lēmuma publicēšana tika atlikta līdz brīdim, kad Padome pieņēma galīgo lēmumu pēc APP atzinuma izpētes.
- Procesuāla rakstura pagaidu pasākumi, kas tika veikti licences anulēšanas procedūras ietvaros.
- EBI, ESMA un EAAPI kopīgo pamatnostādņu interpretācija saistībā ar prudenciālu novērtējumu par būtiskas līdzdalības iegūšanu un palielināšanu finanšu nozarē, jo īpaši attiecībā uz potenciālā līdzdalības ieguvēja integritāti.
- Pārskatīšanas pieprasījuma pieņemamība attiecībā uz ECB noteiktu FOLTF statusu saskaņā ar VNM Regulu.
- Novērtējums par atbilstību pienācīgām procesa prasībām, jo īpaši tiesībām tikt uzklausītam, un ECB piešķirtās rīcības brīvības ierobežojumi attiecībā uz noteiktiem iekšējo modeļu lēmumiem saistībā ar ECB TRIM projektu, ņemot vērā arī TRIM norādījumus.
5.4. ECB banku uzraudzības personāla komplektēšana
2020. gadā tiks uzsākta ECB banku uzraudzības vidējā termiņa stabilizācijas stratēģija
2019. gadā kopējais apstiprināto pilna laika ekvivalenta (PLE) amata vietu skaits piecās ECB banku uzraudzības pamatdarbības jomās bija 1189 PLE amata vietas (2018. gadā – 1099 PLE amata vietas).
2019. gadā Padome apstiprināja darbinieku skaita palielināšanu par 90 PLE amata vietām ECB banku uzraudzības pamatdarbības jomās un par 18 PLE amata vietām darbības jomās, kas sniedz apvienotos pakalpojumus ar VUM saistīto uzdevumu izpildei. Gandrīz puse no amata vietām ECB banku uzraudzības pamatdarbības jomās attiecās uz personāla komplektēšanas vajadzībām saistībā ar breksitu. Pārējais pieaugums ECB banku uzraudzības pamatdarbības jomās 2019. gadā galvenokārt bija saistīts ar iekšējo resursu izmantošanu stresa testēšanas darbībām, kas līdz šim bija veiktas, izmantojot ārējo konsultatīvo dienestu atbalstu.
Sākot ar 2020. gadu, ECB banku uzraudzībai piemēro stabilu budžeta plānošanas principu. Tas ietver potenciālu turpmāko iekšējo un ārējo resursu avotu identificēšanu un tādu nozīmīgo jomu noskaidrošanu, kuras vēl vairāk varētu uzlabot efektivitāti. Šī apņemšanās nozīmē, ka ar 2023. gadu un turpmākajā periodā ECB banku uzraudzības budžets stabilizēsies, un tiek prognozēts, ka turpmāki sistemātiski palielinājumi resursu nodrošinājumā nebūs nepieciešami; šeit netiek ņemta iespējama iekšējo resursu izmantošana konsultācijām vai nākotnes darbplūsmas saistībā ar Eiropas banku uzraudzību. Kopējais nepieciešamais papildu resursu apjoms visas ECB banku uzraudzības mērogā un saistītajos iekšējos apvienotajos pakalpojumos 2020. gadā ir 112.5 PLE.
ECB banku uzraudzības iekšējā reorganizācija
Uzraudzības valdes apstiprinātās ECB banku uzraudzības organizatoriskās pārmaiņas ietvēra vienas jaunas nodaļas izveidi (XVI nodaļas) un vienas jaunas daļas izveidi Mikroprudenciālās uzraudzības I ģenerāldirektorātā. Tā mērķis bija atkal pielāgot nodaļu struktūru mērķa modelim, kas tika izveidots Eiropas banku uzraudzības darbības sākumā. Jaunā nodaļa risina divus jautājumus – kontroles diapazonu un vajadzību pēc adekvātas hierarhijas, strādājot ar nozīmīgām iestādēm (NI).
Līdztiesība
Attiecībā uz dzimumu līdztiesību 2019. gadā sieviešu personāla īpatsvars pieauga no 40% līdz 41% no visu pastāvīgo un uz noteiktu laiku nodarbināto darbinieku skaita galvenajās ECB banku darbības jomās. Sieviešu personāla īpatsvars vadošajos amatos nedaudz palielinājās no 31% 2018. gadā līdz 32% 2019. gadā. Sieviešu personāla īpatsvars pieauga arī amatos, kas nav saistīti ar vadošajiem amatiem, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu (no 42% līdz 43%).
Sadarbības Vienotā uzraudzības mehānisma ietvaros
Veiksmīga Eiropas banku uzraudzības uzdevumu un mērķu sasniegšana ir atkarīga no ciešas sadarbības starp ECB un VKI. Šajā kontekstā VKI atvēl resursus ne tikai kopējām uzraudzības komandām (KUK), bet arī klātienes uzraudzībai, horizontālajiem projektiem un darba grupām.
Attiecībā uz KUK un saskaņā ar jauno ar 2019. gadu piemēroto personāla komplektēšanas metodoloģiju KUK sastāvā 37% ir ECB uzraugi, bet pārējie 63% – VKI uzraugi (sk. 5. tabulu).
5. tabula
VKI un ECB nodrošinātā KUK personāla komplektēšana
2019. gadā turpinājās VUM apmācības programmas paplašināšana, lai apmierinātu mācību un attīstības vajadzības, sekmētu vienotu uzraudzības kultūru un nodrošinātu Eiropas banku uzraudzības spēju risināt aktuālos izaicinājumus. Šajā nolūkā cita starpā apmācību programmai pievienoja IT risku apmācību semināru portfeli, ietverot tādus aspektus kā banku IT pārvaldība, IT stratēģija un darbība un IT ārpakalpojumi. Tika pārskatīta arī apmācību programma koordinatoriem KUK ietvaros (tādiem kā KUK koordinatori, vietējie koordinatori vai riska jomas grupu vadītāji), lai labāk apmierinātu to vajadzības. 2020. gada mērķi ir sekmēt sadarbību, uzlabot administrēšanu un bagātināt pašreizējo apmācību programmu, nodrošinot vairāk semināru, jaunus uz praksi balstītus kursus un e-mācību iespējas.
Papildu uzlabojumi tika ieviesti arī pārbaudēs iesaistīto VUM darbinieku apmācības programmā, piedāvājot četras pilnas mācību nedēļas dažādos datumos un dažādās norises vietās. Kopumā tika piedāvātas vairāk nekā 25 nodarbības, kas aptvēra visus galvenos SREP risku veidus, kā arī personiskās komunikācijas prasmes un procesus, kas attiecas uz pārbaudēm. Vairāk nekā 30% no aptuveni 1200 Eiropas banku uzraudzībā strādājošiem klātienes inspektoriem apguva šo apmācību programmu.
2019. gada jūnijā KUK vajadzībām tika ieviests jauns atsauksmju sniegšanas process JST Share and Connect, kura juridiskais pamats nosaka principus mērķu noteikšanai un atgriezeniskai saitei KUK[85] ietvaros. Šā procesa pamatuzdevums ir atvieglot dialogu par to, kas un kādā veidā tiek panākts un kā komandas kopīgi strādā, lai sasniegtu gada mērķus. Process ir divu pilotprojektu rezultāts – pastiprināta informācijas apmaiņa starp ECB un pārstāvjiem no VKI, kā arī iekšējās apspriedes starp Cilvēkresursu ģenerāldirektorātu, Mikrolīmeņa uzraudzības I ģenerāldirektorātu un Mikrolīmeņa uzraudzības II ģenerāldirektorātu.
Visbeidzot, divas programmas bija paredzētas KUK iekšējās mobilitātes pilnveidošanai. Pirmā ir KUK iekšējās apmaiņas pilotprojekts, kas ļauj KUK locekļiem uz divām nedēļām fiziski pāriet no ECB vai VKI uz citu iestādi, paliekot tās pašas KUK sastāvā un pildot tos pašus uzdevumus. Izmaksas sedz saskaņā ar vietējiem komandējumu noteikumiem. Otrā programma ir KUK iekšējā pagaidu norīkojuma darbā programma, kuras ietvaros VKI darbinieki pievienojas ECB uz ECBS/SO līgumu pamata uz trim mēnešiem. Abām programmām bija pozitīva ietekme uz dalībniekiem, proti, i) tika gūta labāka izpratne par uzņēmējas iestādes darba kultūru un dinamiku ECB un VKI; ii) tās sekmēja vienotu VUM kultūru; iii) tika iegūtas noderīgas prasmes attiecīgo darbinieku lomai KUK nākotnē.
Klātienes pārbaužu komandu personāla komplektēšana
Klātienes pārbaudes (KP) un to dalībnieku iesaistīšana tiek plānota ciešā sadarbībā ar VKI, kuras nodrošina lielāko daļu pārbaužu vadītāju un komandas locekļu.
Lai īstenotu ERP pausto ieteikumu, Eiropas banku uzraudzības funkcija ir uzsākusi daudzu gadu iniciatīvu, lai palielinātu pārrobežu[86] un jaukto komandu[87] klātienes pārbaužu īpatsvaru. Iniciatīva ir paredzēta divu mērķu sasniegšanai, lai:
- harmonizētu klātienes pārbaužu veikšanas metodoloģijas piemērošanu un izplatītu padziļinātas zināšanas par KP visā Eiropas banku uzraudzības mērogā;
- nodrošinātu misijas kvalitāti un vienlīdzīgu attieksmi pret NI, vienlaikus atzīstot vietējo specifiku;
- sniegtu papildu viedokli par bankas situāciju no citas valsts VKI darbinieku perspektīvas;
- sekmētu komandas garu klātienes pārbaudēs iesaistīto darbinieku vidū un veidotu vienotu klātienes pārbaužu kultūru;
- stiprinātu Eiropas banku uzraudzības reputāciju un uzticamību.
Lai sekmētu pārrobežu un jaukto komandu pārbaudes, VKI tiek piedāvātas vairākas iespējas. Proti, viņi var izvēlēties nosūtījumu darbā uz ECB uz laiku, kamēr tiek veikta pārrobežu vai jaukto komandu pārbaude. Šajā gadījumā viņi noslēdz ECBS/SO līgumu ar ECB (tā vietā, lai paliktu VKI pašreizējā darba režīmā); algu, ceļa un apmešanās izdevumus sedz ECB. Šī iespēja tika ieviesta 2018. gadā, un to plaši izmantoja – 2019. gadā VKI inspektoriem tika izsniegti 186 ECBS/SO līgumi par pārrobežu un jauktu komandu pārbaudēm, sekmējot personāla apmaiņu Eiropas banku uzraudzības jomā. Ar šo līgumu starpniecību VKI nodrošināja 61.3 PLE, lai atbalstītu šīs komandas. Pateicoties šiem mehānismiem, 2019. gadā ECB un VKI bija iespēja nokomplektēt kopumā 73 pārrobežu komandu un 19 jauktu komandu personālu pārbaudēm visas Eiropas banku uzraudzības mērogā.
Pārbaudes komandu locekļi, kuriem ir ECBS/SO līgumi, strādā saskaņā ar vienlīdzīgiem nodarbinātības nosacījumiem. Tas veicina iekļaujoša komandas gara un vienotas klātienes pārbaužu kultūras izveidi. Tas uzlabo arī klātienes pārbaudēm pieejamo resursu savstarpējo aizvietojamību visas Eiropas banku uzraudzības mērogā. Piemēram, kādā jomā konstatēto zināšanu trūkumu var novērst, novirzot ekspertus no citas uzraudzības iestādes.
5.5. Ētikas kodeksa ieviešana
Saskaņā ar VUM regulas 19. panta 3. punktu ECB jābūt izstrādātam Ētikas kodeksam, kas reglamentē banku uzraudzībā iesaistītā ECB personāla un vadības darbu un risina iespējamos interešu konfliktus. Attiecīgie noteikumi ietverti ECB ētikas regulējumā, ko īsteno Atbilstības un pārvaldības birojs (Compliance and Governance Office; CGO).
2019. gadā CGO turpināja centienus veidot stabilu ētikas kultūru visā ECBS un Eiropas banku uzraudzībā un atbalstīt nepārtrauktu ētikas standartu un to ieviešanas prakšu saskaņotību ar Ētikas un atbilstības koordinatoru darba grupas starpniecību (Ethics and Compliance Officers Task Force; ECTF). ECB mērogā visi jaunie ECB banku uzraudzības darbinieki ir apguvuši obligātu e-mācību programmu un tika aicināti vēl vairāk uzlabot izpratni par ētiskajām dilemmām īpaši tam paredzētos semināros. Turklāt CGO atbildēja apmēram uz 1850 pieprasījumiem par plašu jautājumu loku, no kuriem gandrīz pusi bija iesniedzis ECB banku uzraudzības personāls. Vairāk nekā 40% šo pieprasījumu attiecās uz darbinieku privātajiem finanšu darījumiem, nākamā pieprasījumos biežāk skartā tēma bija pēcnodarbinātības ierobežojumi un interešu konfliktu jautājumi (sk. 26. attēlu).
26. attēls
Pārskats par 2019. gadā iesniegtajiem ECB banku uzraudzības darbinieku pieprasījumiem
Papildus visu ECB darbinieku konsultēšanai par ētiskas jautājumiem CGO organizēja arī darbinieku privāto finanšu darījumu atbilstības uzraudzības pasākumus. Lai gan šajā uzdevumā tika konstatēts neliels neatbilstības gadījumu skaits, no kuriem apmēram 25% bija saistīti ar ECB banku uzraudzības darbiniekiem, tomēr nevienā no šiem gadījumiem netika pieļauta tīša ļaunprātība vai citas nopietnas neatbilstības.
Divos gadījumos, kas bija saistīti ar banku uzraudzības darbiniekiem, kuri atkāpās no amata 2019. gadā, saskaņā ar ētikas regulējumu bija jāpiemēro nogaidīšanas periods.
Stājoties spēkā Augsta līmeņa Eiropas Centrālās bankas amatpersonu ētikas kodeksam 2019. gada 1. janvārī, ECB Ētikas komiteja izvērtēja jaunieviestās interešu deklarācijas, ko iesniedza visi Uzraudzības valdes locekļi; aizpildītās deklarācijas pēc tam tika publicētas ECB banku uzraudzības interneta vietnē. Turklāt Komiteja sniedza 17 atzinumus par banku uzraudzībā iesaistītām augsta līmeņa ECB amatpersonām, no kurām lielākā daļa bija saistīta ar interešu konfliktiem.
Vēl lielāku atbalstu sadarbībai starp uzraudzības iestādēm un korporatīvas un ētikas kultūras celšanai visā Eiropas banku uzraudzības mērogā sniedza ECTF. Tā ir kļuvusi par informācijas apmaiņas centru un forumu vienotā ētikas kodeksa saskaņotas ieviešanas atbalstam visā Vienotā uzraudzības mehānisma ietvaros.
5.6. Monetārās politikas un uzraudzības funkciju nošķirtības principa piemērošana
2019. gadā monetārās politikas un uzraudzības funkciju nošķirtības principu galvenokārt piemēroja informācijas apmaiņai starp dažādām politikas jomām[88].
Saskaņā ar Lēmumu ECB/2014/39 par ECB monetārās politikas un uzraudzības funkciju nošķirtības īstenošanu[89] uz minētās informācijas apmaiņu attiecās informācijas nepieciešamības prasība – katrai politikas jomai bija jāpierāda, ka pieprasītā informācija ir tai nepieciešama, lai sasniegtu politikā noteiktos mērķus. Vairumā gadījumu piekļuvi konfidenciālajai informācijai piešķīra tieši tā ECB politikas funkcija, kuras īpašumā bija attiecīgā informācija. Tas tika darīts saskaņā ar Lēmumu ECB/2014/39, kurā atļauta piekļuve informācijai, kas attiecas uz anonimizētiem datiem vai ar politiku nesaistītu sensitīvu informāciju, kuru politikas funkcijas piešķir tiešā veidā. ECB Valdes iejaukšanās iespējamo interešu konfliktu risināšanas nolūkā nebija nepieciešama.
Saskaņā ar Lēmumu ECB/2014/39 dažos gadījumos ECB Valdes iesaistīšana tomēr bija nepieciešama, lai ļautu apmainīties ar informāciju, kas nav anonīma, attiecībā uz atsevišķām bankām vai politiski jutīgiem vērtējumiem. Piekļuve minētajiem datiem tika piešķirta saskaņā ar "nepieciešamības zināt" principu, pēc uzņēmējdarbības modeļa novērtēšanas un uz ierobežotu laikposmu, lai nodrošinātu, ka prasība par nepieciešamību zināt tiek izpildīta visos attiecīgajos laika posmos.
Nošķiršana lēmumu pieņemšanas līmenī nav radījusi bažas, un Mediācijas grupas iejaukšanās nav bijusi nepieciešama.
5.7. Datu ziņošanas sistēma un informācijas pārvaldība
5.7.1. Datu ziņošanas sistēmas attīstība
Saskaņā ar VUM pamatregulas 140. panta 4. daļas noteikumiem ECB ir atbildīga par uzraudzīto iestāžu paziņoto datu vākšanas un datu kvalitātes pārbaudes procesa organizēšanu.[90] Galvenais uzdevums ir nodrošināt, lai banku uzraugu rīcībā būtu uzticami un aktuāli uzraudzības dati.
Papildu datu kvalitātes pārbaudes publicē ECB banku uzraudzības interneta vietnē. Datu kvalitātes pārbaudes ietvaros 2019. gadā ECB aktualizēja kopā ar VKI izstrādāto papildu datu kvalitātes pārbaužu sarakstu, kas ir pieejams ECB banku uzraudzības interneta vietnē. Šo pārbaužu mērķis ir papildināt EBI publicētās validācijas normas un uzlabot uzraudzības datu kvalitāti. 2019. gadā ECB sāka publicēt arī datu kvalitātes novērtējuma rezultātus par uzraudzības datiem, kurus nosūta saskaņā ar EBI Īstenošanas tehniskajiem standartiem. Rezultātus publicē reizi ceturksnī, un tie apkopotā veidā ir publiski pieejami ECB banku uzraudzības interneta vietnes uzraudzības datu sadaļā.
Kopsavilkuma uzraudzības datus un izlases veidā atlasīto 3. pīlāra informāciju publicē ECB banku uzraudzības interneta vietnē
2019. gadā ECB vēl vairāk palielināja ECB banku uzraudzības interneta vietnē publicēto uzraudzības datu caurredzamību un pieejamību. Pirmkārt, ECB ieviesa ceturkšņa paziņojumu presei, izceļot tendences kapitāla pietiekamības, aktīvu kvalitātes un likviditātes pamata rādītājos. Turklāt ECB tagad augšupielādē kopsavilkuma uzraudzības datus ECB statistikas datu noliktavā, ļaujot lietotajiem viegli lejupielādēt laikrindas. Visbeidzot, ECB turpināja paplašināt 3. pīlāra informācijas publicēšanu banku līmenī – papildus trim maksātnespējas un sviras rādītajiem, ko NI atklāja augstākajā konsolidācijas līmenī 19 euro zonas dalībvalstīs, 2019. gadā publikācijā attiecībā uz globāli sistēmiski nozīmīgām iestādēm (G-SNI) un citām sistēmiski nozīmīgām iestādēm (C-SNI) tika iekļauta arī likviditātes seguma rādītāja ziņošanas veidlapa (EU-LIQ1), kas attiecas uz augstas kvalitātes likvīdo aktīvu summām, naudas aizplūdēm un ieplūdēm un to attiecīgo sadalījumu.
2019. gadā turpinājās darbs pie datu integrēšanas
Tika panākts progress arī ziņošanas efektivitātes celšanā un ziņošanas sloga samazināšanā bankām. Pirmkārt, papildu uzlabojumi bija ieviesti Banku integrētajā pārskatu sniegšanas vārdnīcā (Banks’ Integrated Reporting Dictionary; BIRD)[91], ietverot tās datu bāzē aktīvu apgrūtinājuma prasības, noregulējuma plānošanu un FINREP 2.8. versiju. Pašlaik tiek pabeigts darbs pie COREP kredītriska iekļaušanas saskaņā ar uz iekšējiem reitingiem balstītas pieejas un standartizētas pieejas vērtspapīrošanu, un FINREP ienākumus nenesošiem aizdevumiem. Lai novērstu iespējamās neatbilstības un pierādītu BIRD uzticamību un lietojamību, tiek pārbaudīta BIRD ievaddatu līmeņa izmantošana dažādu ziņošanas prasību noteikšanai saskaņā ar aprakstu vārdnīcā.
ECB arī atbalsta EBI pilnvarojumu, kas izriet no pārskatītās Kapitāla prasību regulas (CRR II) 430. panta c) apakšpunkta, lai novērtētu integrētās statistisko, noregulējuma un prudenciālo datu vākšanas sistēmas lietderīgumu. Šādai integrētai sistēmai būtu jāceļ ziņošanas efektivitāte, izmantojot vienotas definīcijas un izvairoties no pārklāšanās, jāuzlabo datu apmaiņa starp iestādēm un jāpaaugstina datu kvalitāte.
5.7.2. VUM informācijas pārvaldības sistēma
Savā ikdienas darbībā uzraugi paļaujas uz VUM Informācijas pārvaldības sistēmu (IMAS). IMAS ir vienota IT platforma, kurā uzraugi var apmainīties ar informāciju neatkarīgi no tā, vai tie atrodas ECB vai VKI, vai tie ietilpst KUK vai pilda specializētas funkcijas. Tādējādi IMAS sekmē vienotas komandas pieejas īstenošanu un palīdz nodrošināt atbilstību attiecīgai piekļuves tiesību politikai. IMAS veicina efektīvu un saskaņotu uzraudzības darbību, īstenojot tādus procesus kā SREP, klātienes pārbaudes un atļauju piešķiršanas procedūras, precīzi un akurāti ar automatizētu darbplūsmu starpniecību, kas reģistrē un dokumentē visu attiecīgo informāciju. Tā nodrošina salīdzināmību starp bankām un atbalsta horizontālās analīzes.
Jauna datubāze ar nosaukumu IDRA (IMAS datu ziņošana un analītika; IMAS Data Reporting and Analytics) nodrošina elastīgu piekļuvi uzraudzības datiem un ir pavērusi jaunas datu pārvaldības iespējas visiem IMAS lietotajiem, līdz ar to atbalstot progresīvu analītiku.
5.7.3. Stresa testēšanas platforma un KP kredītu aplikāciju
Eiropas uzraugu veiktos stresa testus un kredītlietu pārbaudes atbalsta īpaši tam paredzēta speciāla Stresa testu uzskaites ziņošanas IT sistēma (Stress Test Account Reporting; STAR). STAR platforma sniedz pilna cikla atbalstu stresa testu procesiem, sākot no stresa testa datu vākšanas un analīzes, līdz atsauksmju sniegšanai iesaistītajām iestādēm. Tā nodrošina efektivitātes pieaugumu, automatizējot procesus un atbalstot stresa testa rezultātu analīzi, un ļauj lietotājiem no ECB, VKI un iesaistītajām iestādēm strādāt centralizētā tiešsaistes platformā, kas ir droša un atbilst VUM piekļuves tiesību politikai.
STAR infrastruktūra atbalsta arī KP kredītu aplikāciju, kas izstrādāta, lai uzlabotu kredītriska pārbaužu efektivitāti un saskaņošanu. Tā sniedz ieguldījumu dažādos kredītriska pārbaužu posmos, automatizējot darbplūsmas un sagatavojot pārskatus, un nodrošina platformu turpmākai kredītportfeļu analīzei.
6. Pārskatu sniegšana par budžeta līdzekļu izlietojumu
6.1. 2019. gada izdevumi
VUM regula nosaka, ka ECB jāspēj atvēlēt pietekamus resursus savu uzraudzības pienākumu efektīvai īstenošanai. ECB darbības nodrošināšana tiek finansēta no uzraudzības maksas, ko maksā tās pārraudzībā esošās iestādes.
Ar uzraudzības uzdevumu veikšanu saistītie izdevumi ir atsevišķi identificējami ECB budžetā. Lēmējiestāde par ECB budžetu ir ECB Padome. Pamatojoties uz Valdes priekšlikumu, konsultējoties ar Uzraudzības valdes priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku par jautājumiem, kas saistīti ar banku uzraudzību, ECB Padome pieņem ECB gada budžetu. ECB Padomei palīdz Budžeta komiteja (BUCOM), ko veido dalībnieki no visām Eurosistēmas centrālajām bankām un ECB. BUCOM sniedz palīdzību ECB Padomei, izvērtējot ECB ziņojumus par budžeta plānošanu un uzraudzību.
2019. gada izdevumi kopumā atbilda prognozētajiem
Izdevumus, kas ECB radušies saistībā ar uzraudzības uzdevumu veikšanu, primāri veido ECB banku uzraudzības ģenerāldirektorāta tiešie izdevumi. Uz uzraudzības funkciju attiecināma arī daļa vispārējās darbības nodrošināšanas pakalpojumu, ko nodrošina esošās ECB atbalsta struktūras, t.sk. telpu nodrošinājums, cilvēkresursu vadība, administratīvie pakalpojumi, budžeta plānošana un kontrole, grāmatvedība, juridiskie pakalpojumi, komunikācijas un tulkošanas, iekšējā audita, kā arī statistikas un informācijas tehnoloģiju pakalpojumi.
2019. gada aprīlī Padome pieņēma ECB lēmumu par summu, kas atgūstama ar uzraudzības maksu starpniecību 2019. gadā.[92] Šajā lēmumā tika aplēsts gada izdevumu apjoms banku uzraudzības uzdevumu veikšanai – 559.0 milj. euro. 2019. gada beigās ECB izdevumi uzraudzības uzdevumu veikšanai sasniedza 537.0 milj. euro (sk. 6. tabulu). Veiktie izdevumi bija par 4% mazāki nekā aplēsts 2019. gada aprīlī, kas liecina par virzību uz lielāku stabilitāti izdevumu plānošanā. No tā izrietošais pārpalikums 22.0 milj. euro apmērā tiks pilnībā ieskaitīts kopējā par 2020. gadu iekasētajā summā, ko saskaņā ar pārskatīto uzraudzības maksu regulējumu iekļaus rēķinos vēlāk[93] 2021. gadā.
6. tabula
ECB uzraudzības uzdevumu izmaksas pēc funkcijas
ECB grupē savus izdevumus, izmantojot funkciju klasifikāciju, lai nodrošinātu izmaksu nošķiršanu. Attiecībā uz uzraudzības uzdevumiem galvenās uz darbību balstītās grupas ir:
- nozīmīgu banku vai banku grupu tieša uzraudzība;
- mazāk nozīmīgu banku vai banku grupu pārraudzība (netieša uzraudzība);
- horizontālo funkciju veikšana un specializētie pakalpojumi.
Funkciju klasifikāciju nosaka, pamatojoties uz ECB darbības jomu izmaksām par attiecīgajām uzraudzības funkcijām. Attiecībā uz katru grupu norādītās izmaksas ietver dalīto pakalpojumu sadali, kurus nodrošina ECB atbalsta darbības jomas. ECB izmanto minēto klasifikāciju arī, lai noteiktu ikgadējo izdevumu apmēru, kas jāatgūst no gada uzraudzības maksām no uzraudzītajām iestādēm, pamatojoties uz to uzraudzības statusu – nozīmīga vai mazāk nozīmīga. Saskaņā ar Uzraudzības maksu regulas 8. pantā par gada uzraudzības maksu apmēra sadali ietverto metodoloģiju izmaksas, kas saistītas ar horizontālajām funkcijām un specializētajiem pakalpojumiem, tiek sadalītas proporcionāli, pamatojoties uz nozīmīgo iestāžu uzraudzības izmaksu pilno apmēru un attiecīgi mazāk nozīmīgo iestāžu uzraudzības izmaksām.
Nozīmīgu banku vai banku grupu tiešas uzraudzības izmaksas galvenokārt veido izmaksas, kas saistītas ar ECB dalību kopējās uzraudzības komandās un klātienes pārbaudēm. Tās ietver arī ar TRIM saistītās izmaksas. Mazāk nozīmīgu banku vai banku grupu uzraudzības pārraudzība ietver pārraudzības darbības un pilnvarošanas funkcijas. Horizontālās funkcijas un specializētie pakalpojumi ietver tādas darbības kā Uzraudzības valdes sekretariāta veiktās darbības, makrouzraudzības funkcijas, t.sk. tās, kas saistītas ar stresa testu veikšanu, uzraudzības politikas veidošana, statistikas pakalpojumi un īpaši juridiskie pakalpojumi.
7. tabula
ECB banku uzraudzības izmaksas pēc izdevumu kategorijas
Lielākā daļa uzraudzības darbību radīto izmaksu ir saistīta ar algām un piemaksām, kā arī ar saistītajiem īres un ēku izdevumiem un citām ar personālu saistītām izmaksām, piemēram, komandējumiem un mācībām.
2019. gadā faktiskie gada izdevumi pieauga par 4%, salīdzinot ar 2018. gadu. Šis pieaugums galvenokārt saistīts ar apstiprināto ECB darbinieku skaita palielinājumu. Tas savukārt radīja attiecīgu izmaksu palielinājumu par telpām un komandējumiem.
Papildus saviem iekšējiem resursiem ECB piesaista ārējos konsultāciju pakalpojumus vai nu specializētu padziļinātu zināšanu, vai integrētām konsultācijām pēc kvalificētiem iekšējiem norādījumiem, lai risinātu pagaidu resursu trūkumus. 2019. gadā ECB kopumā iztērēja 68.7 milj. euro par konsultāciju pakalpojumiem saistībā ar pamata uzraudzības uzdevumiem, kas ir par 7.1 milj. euro mazāk nekā 2018. gadā. Lielākais projekts, kam nepieciešams konsultatīvais atbalsts, bija TRIM, ar ko saistītās ārējā atbalsta izmaksas 2019. gadā sasniedza 34.9 milj. euro. TRIM projekts drīzumā noslēgsies, dažām funkcijām 2020. gadā kļūstot par regulāriem uzdevumiem. Tāpat 2019. gadā 21.4 milj. euro tika iztērēti ārējiem resursiem saistībā ar visaptverošajiem novērtējumiem, iztērējot papildu 2.1 milj. euro ar breksitu saistītajiem gatavošanās darbiem. Atlikušo konsultāciju izdevumu daļu pārsvarā novirzīja ikdienas klātienes uzraudzības uzdevumu veikšanai, t.sk. pārrobežu pārbaudēm. Sīkāku informācija par šīm aktivitātēm sk. 1. daļā.
Banku uzraudzības maksu perspektīvas 2020. gadā
ECB ir apņēmusies ievērot ilgtspējīgu izmaksu pārvaldību, veicot savus uzraudzības uzdevumus
Noslēdzoties pieciem pirmajiem darbības gadiem, Eiropas banku uzraudzība no izveides posma pāriet uz brieduma periodu, līdz ar to mainās arī banku uzraudzības izmaksas. Nākamajā posmā ECB pievērsīs pastiprinātu uzmanību ilgtspējīgai izmaksu pārvaldībai. Šai nolūkā ECB apņēmusies pastāvīgi strikti ieviest efektivitātes uzlabojumus, iespēju robežās vairāk izmantojot iekšējos resursus, saglabājot resursu disciplīnu un nepārtraukti uzlabojot produktivitāti, kam, jāpiezīmē, var būt nepieciešams sākotnējs ieguldījums. ECB ir paudusi šo apņemšanos vidējā termiņā virzīties uz izmaksu stabilitāti.
2019. gadā Padome apstiprināja neto palielinājumu par 112.5 PLE amata vietām 2020. gadā – 59.5 PLE amata vietas banku uzraudzības pamatdarbības jomās un 53 PLE amata vietas darbības jomās, kas sniedz saistītos koplietojuma pakalpojumus. Saskaņā ar stabilizācijas stratēģiju šajā skaitā ietilpst 44 PLE amata vietas, kas tika apstiprinātas, lai palielinātu iekšējos resursus, kas citādi būtu jānodrošina, izmantojot konsultāciju atbalstu (īpaši datu ziņošanu un informācijas pārvaldību atbalstošos IT pakalpojumos). Vēl joprojām tiek izskatīti papildu iekšējo resursu palielināšanas pasākumi, un tas var izraisīt vēl lielāku PLE pieaugumu nākotnē.
Attiecīgi 2020. gadā turpināsies uzraudzības uzdevumiem nepieciešamo izdevumu kontrolēts kāpums, tiem pieaugot par 12%, salīdzinot ar 2019. gadu. Šis izmaksu kāpums daļēji saistīts ar i) paredzamo pieaugumu to banku skaitā, kas tiks uzraudzītas, valstīm noslēdzot ciešas sadarbības līgumus ar ECB; ii) breksitu. Tai pašā laikā augstākajā konsolidācijas līmenī pieaugs uzraudzīto baku un banku grupu skaits un/vai lielums. Līdz ar to pie vienādiem visiem pārējiem apstākļiem katras bankas vai banku grupas uzraudzības maksa nepieaugs tikpat ātri kā ECB izdevumi.
8. tabula
Plānotās ECB banku uzraudzības izmaksas 2020. gadā pēc funkcijas
Sākot ar 2020. gada maksu periodu, ECB uzraudzības maksas aprēķinās, izmantojot banku uzraudzības faktiskās gada izmaksas, proti, pēc maksu perioda beigām.
2020. gada uzraudzības maksa, ko iekasēs 2021. gadā, būs zināma tikai maksu perioda beigās un ietvers pilna gada faktiskos izdevumus par visu gadu, kas koriģēti, ņemot vērā: i) no 2019. gada maksu perioda pārnesto pārpalikumu 22.0 milj. euro apmērā; ii) summas, kas atmaksātas vai iekasētas no atsevišķām bankām iepriekšējos maksu periodos, saņemtās kavējuma naudas un neiekasējamās maksas. Šo korekciju neto vērtība, kas attiecināma uz 2019. finanšu gadu, bet nav atspoguļota 2019. gada maksu aprēķinā, veidoja 0.1 milj. euro. 2020. gada summas būs zināmas tikai maksu perioda beigās.
Pamatojoties uz pašlaik pieejamo informāciju, tiek prognozēts, ka kopējā 2021. gadā iekasējamā summa būs līdzīga 2019. gadā iekasētajai summai. Par katru iestāžu kategoriju iekasējamās kopsummas attiecība tiek aplēsta 90% apmērā nozīmīgām iestādēm (NI) un 10% apmērā mazāk nozīmīgām iestādēm (MNI), kas atbilst 2019. gada faktisko izdevumu sadalījumam.
9. tabula
Prognozētā kopējā iekasējamā summa 2020. gadā pa kategorijām
6.2. Uzraudzības maksu regulējums 2019. gadā
VUM regula un Uzraudzības maksu regula nodrošina tiesisko regulējumu, kura ietvaros ECB iekasē gada uzraudzības maksu par izdevumiem, kas radušies, pildot uzraudzības uzdevumus. Uzraudzības maksu regula nosaka metodes: i) gada uzraudzības maksas kopējās summas noteikšanai; ii) katras uzraudzītās iestādes maksājamās summas aprēķināšanai; iii) ikgadējās uzraudzības maksas iekasēšanai.
ECB uzraudzības maksu regulējuma pārskatīšanas noslēgums
Grozītais uzraudzības maksu regulējums piemērojams ar 2020. gada maksu periodu un turpmāk
ECB uzraudzības maksu regulējuma pārskatīšanas rezultātu publicēja 2019. gada 17. decembrī. ECB uzsāka pārskatīšanu 2017. gadā, rīkojot sabiedrisku apspriešanu, kurā lūdza sniegt atsauksmes un ierosinājumus iespējamiem sistēmas uzlabojumiem. Pēc sabiedriskās apspriešanas noslēgšanās ECB izanalizēja visus no sabiedrības saņemtos komentārus un arī pati veica sistēmas iekšējo pārskatīšanu. Rezultāti tika sniegti priekšlikumu veidā par regulējuma uzlabošanu un apspriesti otrajā sabiedriskajā apspriešanā, kas tika uzsākta 2019. gada aprīlī. Rīkojot divas sabiedriskās apspriešanas, ECB iesaistījās jēgpilnā dialogā ar sabiedrību par uzraudzības maksu metodoloģiju. ECB augstu vērtē saņemtās atsauksmes, un iespēju robežās mēģinājusi novērst atsevišķu ieinteresēto pušu bažas, tai pašā laikā nodrošinot, ka uzraudzības maksu regulējums joprojām ir taisnīgs un caurredzams.
Grozītā Regula un saistītais Lēmums ir piemērojami gada uzraudzības maksu aprēķināšanai 2020. gada maksu periodam[94]. Turpmāk tekstā ir apkopotas galvenās pārmaiņas regulējumā.
Uzraudzības maksu iekasēšana ar pēcapmaksu: uzraudzības maksas vairs neiekasē, balstoties uz plānotajām uzraudzības izmaksām. Tā vietā maksas aprēķina, izmantojot banku uzraudzības faktiskās gada izmaksas, proti, pēc maksu perioda beigām.
Minimālās maksas komponentes atlaide mazākām MNI: minimālo maksas komponenti samazināja uz pusi tām MNI, kuru kopējā aktīvu summa ir 1 mljrd. euro vai mazāk. Saskaņā ar 2019. gada datiem apmēram 60% MNI gūst labumu no šīs atlaides, attiecīgi samazinot savas maksas par 3% līdz pat 50%. Uzraudzības maksas MNI, kurām atlaides nepiemēro, ir nedaudz palielinājušās par apmēram 3%.
ECB pieejamo jau esošo uzraudzības datu izmantošana: atceļot maksu noteicošo faktoru atsevišķu iesniegšanu, gaidāmi efektivitātes uzlabojumi, kas aptvers 90% uzraudzīto iestāžu un grupu. Maksu noteicošos faktorus nevar noteikt, izmantojot uzraudzības datus, šādām iestādēm: i) uzraudzītajām iestādēm, kuras maksu aprēķinā neietver neiesaistītajās dalībvalstīs un trešajās valstīs esošo meitas uzņēmumu aktīvus; ii) filiālēm, kurām nav pienākuma sniegt uzraudzības finanšu informāciju saskaņā ar Regulu (ES) 2015/534[95]. Tāpēc šīm iestādēm nepieciešams turpināt sniegt maksu noteicošos faktorus īpaši tam paredzēta procesa ietvaros.
Prasības iesniegt revidenta apstiprinājumu informācijai par filiāļu kopējiem aktīviem grozījumi: lielākajai daļai maksu maksātāju filiāļu, prasība iesniegt revidenta apstiprinājumu par filiāles kopējo aktīvu datiem ECB uzraudzības maksas noteikšanai bija nesamērīga ar maksājamo uzraudzības maksu. Līdz ar to pašlaik maksātājām filiālēm revidenta apstiprinājuma vietā ir atļauts iesniegt vadības vēstuli ar to maksu noteicošo faktoru apliecinājumu.
Maksu paziņojuma valodu versijas: ECB izdos maksu paziņojumus visās oficiālajās ES valodās.
Ņemot vērā, ka 2020. gads ir pārejas gads, uzraudzības maksas par 2020. gadu netiks iekasētas līdz 2021. gadam. Maksas par faktiskajām izmaksām, kas radušās saistībā ar banku uzraudzības uzdevumiem 2020. finanšu gadā, tiks iekļautas rēķinā 2021. gada pirmajā pusgadā. Lai pārietu no maksu iekasēšanas ar priekšapmaksu uz maksu iekasēšanu ar pēcapmaksu, 2019. gada perioda pārpalikums un korekcijas, kas izriet no 2019. gada darbībām, kuras attiecas uz maksu un kuras nebija iekļautas 2019. gada maksas aprēķinā, tiks iekļautas 2021. gadā iekasējamajā maksā.
ECB sūtīs regulārus paziņojumus maksātājām iestādēm visā pārejas perioda laikā, lai informētu tās par šādu pārmaiņu praktisko nozīmi un palīdzētu tām orientēties jaunajos procesos.
Kopējā 2019. gadā iekasētā summa
ECB iekasēja maksas 576.0 milj. euro apmērā par uzraudzības uzdevumu izpildi
Saskaņā ar ECB 2019. gada aprīļa lēmumu ar uzraudzības maksu starpniecību 2019. gadā atgūstamā kopsumma bija 576.0 milj. euro. Tā pamatā bija visā 2019. gadā paredzamie izdevumi 559.0 milj. euro apmērā, kas koriģēti, ņemot vērā: i) iztrūkumu 15.3 milj. euro apmērā, kas pārnests no 2018. gada maksu perioda; ii) 1.7 milj. euro, kas (neto) atmaksāti atsevišķām bankām par iepriekšējiem maksu periodiem.
Kopējā summa, kas atgūstama, iekasējot gada uzraudzības maksu, sadalīta divās daļās. Šis sadalījums ir atkarīgs no uzraudzītās iestādes statusa – vai tā ir nozīmīga vai mazāk nozīmīga, atspoguļojot ECB piemērotās uzraudzības intensitāti dažādās pakāpes.
10. tabula
Kopējie ienākumi no banku uzraudzības uzdevumu veikšanas
Kā paskaidrots 6.1. iedaļā, kopējais pārpalikums 22.0 milj. euro apmērā veidojies kā starpība starp faktiskajiem izdevumiem par banku uzraudzības uzdevumu veikšanu 2019. gadā un šajā gadā plānoto summu. Šis pārpalikums samazinās par 2020. gada maksu periodu iekasējamo maksu summu.
Pēc kopējās 2019. gadā iekasējamās summas publicēšanas atklājās neatbilstība no 2018. gada maksu perioda pārnestā iztrūkuma sadalījumā dažādām banku kategorijām. Rezultātā tas kopējā 2019. gada maksā veidoja nepietiekamu maksu 0.7 milj. euro apmērā no NI un pārmaksu 0.7 milj. euro apmērā no MNI. Tas tiek ņemts vērā pārpalikumā, kas samazinās 2020. gada maksu.
11. tabula
Uz 2020. gada maksu periodu pārnesamās summas pēc kategorijas
Individuālās uzraudzības maksas
Banku līmenī uzraudzības maksas tiek aprēķinātas, pamatojoties uz banku nozīmīgumu un riska profilu, izmantojot uzraudzīto banku gada maksas aprēķinam nepieciešamos rādītājus par periodu līdz iepriekšējā gada 31. decembrim. Katrai bankai aprēķināto uzraudzības maksu iekasē kā gada maksājumu (sk. 7. shēmu).
7. shēma
Maksas mainīgo komponenti nosaka bankas nozīmīgums un tās riska profils
Uzraudzības maksa tiek noteikta visaugstākā konsolidācijas līmenī dalībvalstīs, kas piedalās VUM. Tā sastāv no mainīgās maksas komponentes un minimālās maksas komponentes. Pēdējā tiek vienādi piemērota visām bankām, un tā ir 10% no kopējās iekasējamās summas.[96]
Saskaņā ar Uzraudzības maksu regulas 7. pantu turpmāk minētās banku individuālo statusa rādītāju pārmaiņas nosaka grozījumus attiecīgās bankas uzraudzības maksā: i) ja mainās uzraudzītās iestādes uzraudzības statuss, t. i., pārklasificējot iestādes uzraudzības statusu no nozīmīgas iestādes uz mazāk nozīmīgu iestādi vai otrādi; ii) ja ir izsniegta atļauja jaunai uzraugāmajai iestādei; iii) ja esošā atļauja tiek anulēta. Ar iepriekšējiem maksu periodiem saistītās pārmaiņas, kuru rezultātā ECB pieņēma jaunus lēmumus par uzraudzības maksām, 2019. gadā kopā veidoja 1.8 milj. euro, no kuriem 1.7 milj. euro iekļāva par 2019. gadu iekasētajās gada uzraudzības maksās.
Sīkāka informācija par uzraudzības maksām pieejama ECB banku uzraudzības interneta vietnē. Šīs vietnes dati tiek regulāri atjaunināti un ir pieejami visās oficiālajās ES valodās.
Citi ar banku uzraudzības uzdevumiem saistītie ienākumi
ECB ir tiesīga piemērot administratīvos sodus uzraudzītajām iestādēm gadījumos, kad tās nav izpildījušas pienākumus saskaņā ar ES banku uzraudzības regulējumu (t.sk. saskaņā ar ECB uzraudzības lēmumiem).[97] Aprēķinot ikgadējās uzraudzības maksas, saistītos ienākumus neņem vērā. Uzraudzības maksu regulā noteikts, ka uzraudzības maksu neietekmē ne trešajām personām maksājamie zaudējumi, ne arī administratīvie sodi (sankcijas), ko uzraudzītās iestādes maksā ECB. Uzraudzītajām iestādēm piemērotos administratīvos sodus iegrāmato ECB peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā ienākumus. 2019. gadā ienākumi no uzraudzītajām iestādēm piemērotajiem sodiem veidoja 7.0 milj. euro.[98]
7. ECB pieņemtie juridiskie instrumenti
Šajā iedaļā uzskaitīti banku uzraudzības juridiskie instrumenti, kurus ECB pieņēma 2019. gadā un kuri ir publicēti "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī" un/vai ECB interneta vietnē. Šeit ietverti juridiskie instrumenti, kas pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 4. panta 3. punktu, un citi attiecīgie juridiskie instrumenti.
7.1. ECB regulas
ECB/2019/37
Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) 2019/2155 (2019. gada 5. decembris), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1163/2014 par uzraudzības maksām ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" L 327, 17.12.2019., 70.lpp.)
Labojums ECB Regulā (ES) 2019/2155 (2019. gada 5. decembris), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1163/2014 par uzraudzības maksām ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" L 330, 20.12.2019., 106.lpp.)
7.2. Citi ECB juridiskie instrumenti, kas nav regulas
ECB/2019/1
Eiropas Centrālās bankas ieteikums (2019. gada 7. decembris) par dividenžu sadales politiku ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" C 11, 11.01.2019., 1. lpp.)
ECB/2019/4
Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2019/322 (2019. gada 31. janvāris) par tiesību pieņemt lēmumus par nacionālajos tiesību aktos piešķirto uzraudzības pilnvaru deleģēšanu ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" L 55, 25.02.2019., 7. lpp.)
ECB/2019/5
Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2019/323 (2019. gada 12. februāris), ar kuru ieceļ struktūrvienību vadītājus, lai pieņemtu deleģētos lēmumus par nacionālajos tiesību aktos piešķirtajām uzraudzības pilnvarām ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" L 55, 25.02.2019., 16. lpp.)
ECB/2019/10
Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2019/685 (2019. gada 18. aprīlis) par 2019. gada uzraudzības maksu kopējo summu ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" L 115, 02.05.2019., 16. lpp.)
ECB/2019/14
Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2019/976 (2019. gada 29. maijs), ar ko nosaka mērķu noteikšanas un atsauksmju sniegšanas principus kopējās uzraudzības komandās un atceļ Lēmumu (ES) 2017/274 ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" L 157, 14.06.2019., 61. lpp.)
ECB/2019/23
Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2019/1376 (2019. gada 23. jūlijs) par tiesību pieņemt lēmumus, kuri attiecas uz pārrobežu darbības atļaujas piešķiršanu kredītiestādēm, būtiskas līdzdalības iegūšanu kredītiestādēs un atļauju anulēšanu kredītiestādēm, deleģēšanu ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" L 224, 28.08.2019., 1. lpp.)
ECB/2019/26
Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2019/1377 (2019. gada 31. jūlijs), ar ko ieceļ struktūrvienību vadītājus, lai pieņemtu deleģētos lēmumus, kuri attiecas uz pārrobežu darbības atļaujas piešķiršanu kredītiestādēm, būtiskas līdzdalības iegūšanu kredītiestādēs un atļauju anulēšanu kredītiestādēm ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" L 224, 28.08.2019., 6. lpp.)
ECB/2019/27
Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2019/1378 (2019. gada 9. augusts), ar ko groza Lēmumu ECB/2014/16 par Administratīvās pārskatīšanas padomes izveidošanu un tās darbības noteikumiem ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" L 224, 28.08.2019., 9. lpp.)
ECB/2019/38
Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2019/2158 (2019. gada 5. decembris) par metodoloģiju un procedūrām attiecībā uz datu noteikšanu un vākšanu par maksu noteicošiem faktoriem, kurus izmanto gada uzraudzības maksas aprēķināšanā ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" L 327, 17.12.2019., 99. lpp.)
Labojums ECB Lēmumā (ES) 2019/2158 (2019. gada 5. decembris) par metodoloģiju un procedūrām attiecībā uz datu noteikšanu un vākšanu par maksu noteicošiem faktoriem, kurus izmanto gada uzraudzības maksas aprēķināšanā ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" L 330, 20.12.2019., 105. lpp.)
Augsta līmeņa Eiropas Centrālās bankas amatpersonu ētikas kodekss ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" C 89, 08.03.2019., 2. lpp.)
Saprašanās memorands starp Eiropas Revīzijas palātu un Eiropas Centrālo banku par ECB uzraudzības uzdevumu revīzijām (09.10.2019.)
© Eiropas Centrālā banka, 2020. gads
Pasta adrese: 60640 Frankfurte pie Mainas (Frankfurt am Main), Vācija
Tālrunis: +49 69 1344 0
Interneta vietne www.bankingsupervision.europa.eu
Visas tiesības rezervētas. Atļauta pārpublicēšana izglītības un nekomerciālos nolūkos, norādot avotu.
Šajā pārskatā iekļautie dati atbilst situācijai 2019. gada 31. decembrī.
Konkrētu terminu skaidrojumu sk. VUM terminu vārdnīcā (pieejama tikai angļu valodā).
HTML ISBN 978-92-899-4141-9, ISSN 2443-5929, doi:10.2866/227023, QB-BU-20-001-LV-Q
- Diskusiju par NI darbības rezultātiem 2018. gadā sk. "Rentabilitātes rādītāji aug, bet nepietiekami", VUM Uzraudzības biļetens, ECB, 2019. gada augusts, un uz nākotni vērstu analīzi sk. "Rentabilitāte: bankas sagaida, ka spiediens turpināsies", VUM Uzraudzības biļetens, ECB, 2019. novembris.
- Pārskats par MNI darbības rezultātiem 2018. gadā ir sniegts Mazāk nozīmīgu iestāžu riska ziņojumā.
- Sīkāku informāciju sk. euro zonas banku veiktās kreditēšanas apsekojumā.
- Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/630 (2019. gada 17. aprīlis), ar ko attiecībā uz zaudējumu seguma minimumu ienākumus nenesošiem riska darījumiem groza Regulu (ES) Nr. 575/2013 ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" L 111, 25.04.2019., 4. lpp.)
- Turēšanas periods attiecas uz laiku, cik ilgi riska darījums ir bijis klasificēts kā ienākumus nenesošs (proti, tā turēšanas ilgums). INRD turēšanas ilgumu definē kā dienu skaitu (kas konvertēts gados) no datuma, kurā riska darījums ticis klasificēts kā ienākumus nenesošs, līdz atbilstošajam pārskata vai atsauces datumam. Divi/septiņi un trīs/septiņi/deviņi gadi attiecas uz turēšanas ilguma periodu, kam sagaidāma pilna īstenošana (proti, 100% segums). Precīzāk, 100% segums sagaidāms pēc trim gadiem nenodrošinātiem INRD, pēc septiņiem gadiem INRD, kas segti ar nodrošinājumu, kas nav nekustamais īpašums, un pēc deviņiem gadiem – ar nekustamo īpašumu nodrošinātiem INRD. Gaidas attiecībā uz segumu pastāv arī mazāka turēšanas ilguma periodiem. Papildu formāciju sk. 3. tabulā Paziņojumā par uzraudzības gaidām attiecībā uz INRD segumu.
- Attiecībā uz tām INRD daļām, kuras garantējusi vai apdrošinājusi oficiāla eksporta kredītu aģentūra, paredzētā lineārā virzība uz pilnīgu īstenošanu tiek atsaukta, jo saskaņā ar 1. pīlāra pieeju segums nav jānodrošina, līdz sasniegts septiņu gadu turēšanas ilgums, un attiecībā uz eksporta kredītu riska darījumiem pēc tam, kad tiem vairāk nekā septiņus gadus bijis INRD statuss, tiek sagaidīts 100% segums.
- Sīkāku informāciju sk. Paziņojuma par uzraudzības gaidām attiecībā uz INRD segumu 4. sadaļā.
- Saskaņā ar 1. pīlāra INRD pieeju, "ja iestāde pirms 2019. gada 26. aprīļa piešķirta riska darījuma noteikumus un nosacījumus groza tā, ka palielinās iestādes risks, kas izriet no konkrētā parādnieka, ir uzskatāms, ka riska darījums ir piešķirts dienā, kurā piemēro attiecīgo grozījumu" (sk. Regulas (ES) Nr. 2019/630 469a. pantu).
- Sīkāku informāciju sk. Paziņojuma par uzraudzības gaidām attiecībā uz INRD segumu 2. sadaļā.
- Būtiski ņemt vērā, ka šajā dokumentā terminus "ienākumus nenesoši riska darījumi" (INRD) un "ienākumus nenesoši kredīti" (INK) lieto pārmaiņus. Šāda lietojuma iemesli ir paskaidroti Paziņojuma par uzraudzības gaidām attiecībā uz INRD segumu 1. zemsvītras piezīmē.
- Analīze attiecas uz tiešu INK pārdošanas darījumiem, INK vērtspapīrošanas darījumiem, kas izraisa dekonsolidāciju, un pārņemto aktīvu pārdošanu.
- Sk. La Torre, M., Vento, G., Chiappini, H. un Lia, G., "INK pārdošana un tirgus reakcijas: kurš paliek zaudētājos?" (NPL sales and market reactions: who is left empty-handed?), Bancaria, Nr. 3, 2019. gada marts, un Gasbarro un autoru kolektīvs "Bankas akciju cenu reakcija uz paziņojumiem par vērtspapīrošanu" (The Response of Bank Share Prices to Securitization Announcements), "Uzņēmējdarbības un ekonomikas ceturkšņa izdevums" (Quarterly Journal of Business and Economics), 44. sējums, Nr. 1, 2005. gada janvāris, 89.–105. lpp. La Torre, M. un autoru kolektīvs novēro, ka INK pārdošanas darījumi pozitīvi ietekmējuši pārdevējus Itālijā periodā no 2015. līdz 2017. gadam. Viņu pētījums demonstrē arī to, ka tirgus reakcija uz vērtības zudumu, ko izraisa starpība starp INK pārdošanas cenu un neto bilances vērtību, nav negatīva. Gasbarro un autoru kolektīvs norāda uz to, ka ļoti pozitīvu ietekmi uz labklājības līmeni radījuši vērtspapīrošanas paziņojumi, ko sniegusi ASV banku izlase ar augstiem obligāciju reitingiem, augstu finanšu sviru (aizņemto un pašu līdzekļu attiecību), zemiem, ar procentiem nesaistītiem, izdevumiem un augstu emisijas biežumu.
- Notikumu izpētes metodoloģija balstās uz Fama un autoru kolektīva 1969. gadā publicēto modeli (sk. Fama E.F., Fisher L., Jensen M.C., Roll R., "Akciju cenu pielāgošanās jaunajai informācijai" (The Adjustment of Stock Prices to New Information), "Starptautiskais ekonomikas pārskats" (International Economic Review), 10. sējums, Nr. 1, 1969. gads, 1.–21. lpp). Pirmkārt, tika identificēti "notikumi". Otrkārt, tika aprēķināta virsnormas atdeve, atņemot paredzēto normālo atdevi, kāda tā būtu bez INK atsavināšanas paziņojuma, no banku akciju faktiskās atdeves. Treškārt, tika aprēķināta kumulatīvā virsnormas atdeve (cumulative abnormal return; CAR), saskaitot kopā individuālās virsnormas atdeves, lai izmērītu atsavināšanas kopējo ietekmi konkrētā laikposmā, ko nosauca par "notikuma logu". Visbeidzot, tika aprēķinātas kumulatīvās vidējās virsnormas atdeves (cumulative average abnormal returns; CAAR). Tās atspoguļo visu izlasē ietverto notikumu vidējās vērtības, proti, vidējo akciju tirgus reakciju (procentuālā izteiksmē) uz paziņojumiem presei. Lai pārbaudītu CAAR statistisko nozīmīgumu, izmantoja divus statistiskos parametriskos testus: i) parametrisko šķērsgriezuma t-testu; ii) Boehmer, Musumeci un Poulsen 1991. gadā ieviesto testu, kas ir noturīgs pret notikuma izraisīto nobīdi (sk. Boehmer, E., Musumeci, J un Poulsen, A.B., "Notikumu izpētes metodoloģija, notikumu izraisītas nobīdes apstākļos" (Event-study methodology under conditions of event-induced variance), "Finanšu ekonomikas vēstnesis" (Journal of Financial Economics), 30. sējums, Nr. 2, 1991. gads, 253.–272. lpp.).
- Izlase sastāvēja no 135 notikumiem saistībā ar paziņojumiem presei par INK atsavināšanas darījumiem, kurus 2015.–2019. gadā publicēja 31 biržas sarakstā iekļauta VUM NI un MNI.
- Lielas atsavināšanas ir tādu INA atsavināšanas, kuru bruto bilances vērtība pārsniedz 320 milj. euro, proti, visu VUM NI un MNI atsavināšanu mediānu periodā no 2015. līdz 2019. gadam.
- Banku ienākumus nenesošo kredītu vērtspapīrošanas garantijas (Garanzia Cartolarizzazione Sofferenze; GACS) shēma ir valsts garantija, kas nodrošina Itālijas specifiskiem mērķiem dibinātu Itālijas vērtspapīrošanas sabiedrību (special purpose vehicle; SPV) maksājumu saistības attiecībā uz SPV emitēto ar aktīviem nodrošināto parādzīmju augstākā ranga tranšām (INK vērtspapīrošanas darījumu kontekstā).
- 70% notikumu apsekojuma izlasē ietvertajiem Īrijas kredītiestāžu paziņojumiem presei par INK atsavināšanu bijusi labvēlīga ietekme uz kapitāla radītājiem. Tas ir augstākais rādītājs starp izlasē iekļautajām valstīm.
- Sk. Eiropas Centrālās Bankas 2019. gada 6. decembra Atzinumu par kredītiestāžu iniciēto kredītu vērtspapīrošanas garantiju shēmu (CON/2019/42) un Grieķijas likumu 4649/2019 (Valdības laikraksts A 2016, 2019. gada 16. decembris).
- Saskaņā ar ECB iekšējiem datiem un ECB banku uzraudzības statistiku, apskatot tikai VUM NI, laikposmā no 2014. gada 4. ceturkšņa līdz 2019. gada 2. ceturksnim INK radītāji saruka no 17.1% līdz 8.0% NI Itālijā, no 23,9% līdz 4.1% NI Īrijā, no 8.0% līdz 3,5% NI Spānijā, no 39.68% līdz 39.24% NI Grieķijā, no 50.8% līdz 18.6% NI Kiprā, un no 17.15% līdz 10.59% NI Portugālē.
- Sīkāku informāciju par dažādiem TRIM ietvertajiem kvalitātes kontroles līmeņiem sk. "TRIM: iekšējo modeļu pārbaude" (TRIM: reviewing internal models), "VUM Uzraudzības Biļetens", ECB, 2018. gada novembris.
- Sīkāka informācija par uzraudzības lēmumiem, kuri pieņemti pēc TRIM ietvaros veiktajām klātienes pārbaudēm, tiks sniegta dokumentā, kas tiks publicēts pēc projekta pabeigšanas.
- Izņemot klātienes pārbaužu atcelšanas.
- Izņemot turpmākus lēmumus par papildu noteikumiem.
- ECB ir noteikusi robežvērtības, lai nodrošinātu tikai nozīmīgu un būtisku kiberincidentu ziņošanu.
- Pamatnostādnes par IKT riska novērtēšanu saskaņā ar uzraudzības pārbaudes un novērtējuma procesu (SREP).
- 1., 2. un 3. līmeņa pozīcijas izšķir, pamatojoties uz datiem, kurus izmanto aktīvu patiesās vērtības noteikšanai (13. SFPS). Aktīvos tirgos tirgotās pozīcijas klasificē kā 1. līmeņa pozīcijas, jo to vērtēšanai var izmantot kotētās cenas (bez korekcijām). 2. līmeņa pozīciju cenu nosaka, izmantojot tieši vai netieši novērojamus ievaddatus, kas nav 1. līmeņa pozīcijām izmantotās kotētās cenas. 3. līmeņa pozīciju cenu nosaka, izmantojot netieši novērojamus ievaddatus (proti, nepieejamus vai nepietiekami uzticamus tirgus datus). Attiecīgi šīs pozīcijas jāvērtē, izmantojot vislabāko pieejamo informāciju par pieņēmumiem, kurus tirgus dalībnieki izmantotu, nosakot minēto pozīciju cenu.
- Izlasē iekļauto 13 NI tirdzniecības portfelī turētās 2. līmeņa un 3. līmeņa pozīcijas veido apmēram 61% no visu NI tirdzniecības portfeļos un netirdzniecības portfeļos turēto 2. līmeņa un 3. līmeņa pozīciju kopējā apjoma.
- Sīkāku informāciju par klātienes iniciatīvām sk. 1.3.2. iedaļā.
- Sīkāku informāciju par likviditātes stresa testu sk. 1.1.1. iedaļā.
- Sīkāku informāciju sk. 1.2.3. iedaļā.
- Šādam kritumam ir divi pamatiemesli: i) 2019. gadā netika pabeigta neviena tematiskā pārbaude, tādējādi izslēdzot vienu konstatējumu avotu; ii) konstatējumus no iekšējo modeļu pārbaudēm tagad iekļauj vēlākā procesa posmā, tādējādi veidojoties konstatējumu skaita vienreizējam samazinājumam 2019. gadā.
- Sīkāka informācija par 2019. gada SREP rezultātiem un metodoloģiju ir pieejama ECB banku uzraudzības interneta vietnē.
- Padomes Regula (ES) Nr. 1024/2013 (2013. gada 15. oktobris), ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" L 287, 29.10.2013., 63. lpp.).
- Šajā pārskatā jēdzienu "hibrīdshēma" lieto, atsaucoties gan uz NI, gan uz MNI.
- MNI SREP metodoloģija balstās uz EBI izstrādātajām SREP pamatnostādnēm un papildina ECB pieeju NI un esošās valstu metodoloģijas.
- Zemas prioritātes MNI ietekme uz finanšu stabilitāti ir ļoti ierobežota, un tām piemītošā riska pakāpe ir labi pārvaldāma, savukārt vidējas prioritātes MNI ir vai nu i) augsta piemītošā riska pakāpe ar zemu vai vidēju ietekmi; ii) zema piemītošā riska pakāpe, bet vidēja vai augsta ietekme; vai iii) vidēja riska pakāpe un vidēja ietekme. Augstas prioritātes MNI ir vidēja vai augsta riska pakāpes iestādes ar augstu vai vidēju ietekmi.
- Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (ES) 2017/697 (2017. gada 4. aprīlis) par to, kā attiecībā uz mazāk nozīmīgām iestādēm nacionālās kompetentās iestādes īsteno Savienības tiesību aktos noteiktās izvēles iespējas un rīcības brīvības ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" L 101, 13.04.2017., 156. lpp.).
- Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/876 (2019. gada 20. maijs), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz sviras rādītāju, neto stabila finansējuma rādītāju, prasībām pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām, darījuma partnera kredītrisku, tirgus risku, riska darījumiem ar centrālajiem darījumu partneriem, riska darījumiem ar kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem, lieliem riska darījumiem, pārskatu sniegšanas un informācijas atklāšanas prasībām un Regulu (ES) Nr. 648/2012 ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" L 150, 07.06.2019., 1. lpp.).
- Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/878 (2019. gada 20. maijs), ar ko Direktīvu 2013/36/ES groza attiecībā uz atbrīvotajām sabiedrībām, finanšu pārvaldītājsabiedrībām, jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām, atalgojumu, uzraudzības pasākumiem un pilnvarām, kā arī kapitāla saglabāšanas pasākumiem ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" L 150, 07.06.2019., 253. lpp.).
- Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regula (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012, ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" L 176, 27.06.2013., 1. lpp.)
- Identificētās G-SNI ir BNP Paribas, Deutsche Bank, Groupe BPCE, Groupe Crédit Agricole, ING Bank, Santander, Société Générale un Unicredit.
- Sk. "Banku darbība mainīgajā klimatā – sagatavošanās gaidāmajam", "VUM Uzraudzības Biļetens", ECB, 2019. gada maijs, un "Klimata pārmaiņas un finanšu stabilitāte", "Finanšu stabilitātes pārskata" A speciālizlaidums, ECB, 2019. gada maijs.
- EBI ir pagarinājusi vairākus pilnvarojumus līdz 2025. gadam, lai izvērtētu ESG potenciālo iestrādāšanu trijos prudenciālās uzraudzības pīlāros.
- Eiropas Centrālās bankas 2014. gada 16. aprīļa Regula (ES) Nr. 468/2014, ar ko izveido Vienotā uzraudzības mehānisma pamatstruktūru Eiropas Centrālās bankas sadarbībai ar nacionālajām kompetentajām un norīkotajām iestādēm (VUM pamatregula; "Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" L 141, 14.05.2014., 1. lpp.).
- Minētie kritēriji ir noteikti VUM regulas 6. panta 4. punktā.
- 2019. gada decembrī publicētais NI un MNI saraksts atspoguļo i) lēmumus par nozīmīgumu, kas tika paziņoti uzraudzītajām iestādēm līdz 2019. gada 1. novembrim; ii) citas pārmaiņas un jaunāko informāciju par pārmaiņām grupu struktūrā, kas bija spēkā līdz 2019. gada 1. novembrim.
- Šīs procedūras attiecas uz procedūrām, par kurām ECB tika oficiāli paziņots pārskata periodā (t.i., ienākošo paziņojumu procedūras). Atļauju izsniegšanas procedūru skaits neatbilst pārskata periodā pabeigto vai pieņemto uzraudzības lēmumu skaitam (t.i., izejošo lēmumu skaitam).
- Atļaujas, kas zaudējušas spēku, pārtrauc darbību bez attiecīga oficiāla lēmuma pieņemšanas, ja valsts tiesību akti to paredz; iestājas juridiskas sekas, tiklīdz rodas konkrēts, skaidri izteikts izraisītājs, piemēram, iestāde atsakās no licences vai pati iestāde beidz pastāvēt, piemēram, apvienojoties ar citu uzņēmumu.
- Tiek iekļauts arī neliels pieprasījumu skaits par papildu amatiem, kas nav vadības līmeņa amati.
- Daži lēmumi attiecas uz vairāk nekā vienu atļaujas izsniegšanas novērtējumu (piemēram, vairāku vienas nozīmīgās iestādes valdes locekļu atbilstības un piemērotības novērtējums vai būtiskas līdzdalības iegūšana dažādās meitas sabiedrībās, kas rodas viena darījuma rezultātā). Dažām atļauju izsniegšanas procedūrām, jo īpaši attiecībā uz pārrobežu darbības atļauju piešķiršanas procedūrām un procedūrām par spēku zaudējušajām atļaujām, nav vajadzīgs oficiāls ECB lēmums.
- Šīs procedūras aptver procedūras, kurām piemērojamas deleģēšanas sistēmas, kas paredzētas Eiropas Centrālās bankas 2016. gada 16. novembra Lēmumā (ES) 2017/935, kas pilnvaro pieņemt atbilstības un piemērotības lēmumus un veikt atbilstības un piemērotības prasību novērtējumu (ECB/2016/42) un Eiropas Centrālās bankas 2019. gada 23. jūlija Lēmumā (ES) 2019/1376, kas pilnvaro pieņemt lēmumus par pārrobežu darbības atļauju piešķiršanu, būtiskas līdzdalības iegūšanu un kredītiestāžu atļauju anulēšanu (ECB/2019/23).
- Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" L 176, 27.06.2013., 338. lpp.).
- "Risku pārvaldība un iekšējā kontrole" ietver mehānismus vai procesus, kas iestādei ir vajadzīgi, lai pienācīgi identificētu, pārvaldītu un ziņotu par riskiem, kuriem tā ir vai varētu tikt pakļauta. "Organizatoriskā struktūra" parāda to, cik lielā mērā iestādei ir skaidri noteiktas, caurredzamas un konsekventas atbildības jomas.
- Pēc pieprasījuma, ko iesniedza Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisija 2019. gada 4. aprīlī ECB pārņēma AS PNB Banka savā tiešā uzraudzībā. Rezultātā AS PNB Banka tika pārkvalificēta par nozīmīgu iestādi (sk. "ECB pārņem AS PNB Banka tiešo uzraudzību Latvijā", ECB paziņojums presei, 2019. gada 11. marts).
- Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 806/2014 (2014. gada 15. jūlijs), ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010 ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" L 225, 30.07.2014, 1. lpp.).
- Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīva 2014/59/ES, kas izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/ES, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" L 173, 12.06.2014, 190. lpp.).
- Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/49/ES (2014. gada 16. aprīlis) par noguldījumu garantiju sistēmām ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" L 173, 12.06.2014., 149. lpp.).
- " FKTK iesniedz tiesā AS PNB Banka maksātnespējas pieteikumu", FKTK paziņojums presei, 2019. gada 22. augusts.
- "Saskaņā ar ECB veikto novērtējumu AS PNB Banka Latvijā nonākusi vai, iespējams, nonāks finanšu grūtībās", ECB paziņojums presei, 2019. gada 15. augusts.
- "AS PNB Banka: VNV nolemj, ka noregulējums nav nepieciešams", VNV paziņojums presei, 2019. gada 15. augusts.
- "FKTK, ievērojot ECB un SRB lēmumus, aptur finanšu pakalpojumu sniegšanu AS PNB Banka un pieņem lēmumu par noguldījumu nepieejamību", FKTK paziņojums presei, 2019. gada 15. augusts.
- Banku regulējuma pakete ietver CRD V, CRR II, BRRD II un VNMR II.
- Saprašanās memorands starp Vienotā noregulējuma valdi un Eiropas Centrālo banku par sadarbību un informācijas apmaiņu.
- VIA aprēķins nosaka, cik lielā mērā atveseļošanās iespējas ļautu bankai atgūties pēc krīzes.
- Šiem scenārijiem jābūt izstrādātiem atbilstoši EBI Pamatnostādnēm par atveseļošanas plānos izmantojamo scenāriju diapazonu (EBA/GL/2014/06).
- Stratēģijas piemēri ir kodolīgi īstenošanas norādījumi, kas ļauj bankām ātri īstenot to atveseļošanas plānus, savukārt mācību izmēģinājumi ir simulācijas uzdevumi, kas bankām ļauj pārbaudīt atveseļošanas plānu galvenās daļas.
- Attiecīgie lēmumi par licences anulēšanu tika paziņoti uzraudzītajām iestādēm 2019. gada novembrī un 2020. gada janvārī.
- Eiropas Centrālās bankas 2014. gada 31. janvāra lēmums par ciešu sadarbību ar nacionālajām kompetentajām iestādēm iesaistītajās dalībvalstīs, kuru valūta nav euro (ECB/2014/5; "Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" L 198, 05.07.2014., 7. lpp.).
- Atlasītās bankas tiek izvēlētas, lai nodrošinātu segumu, kas atbilst VUM Regulas 6. panta 4. daļai un ir plaši salīdzināms ar visaptverošo novērtējumu segumu, kas tika veikti i) 2014. gadā, dibinot VUM; ii) 2015. gada janvārī, kad Lietuva pārgāja uz euro valūtu. Iestādes tiek identificētas, pamatojoties uz to lielumu, riska profilu un vispārējo nozīmi tautsaimniecībā. Šajā nolūkā jāņem vērā vairāki elementi, piemēram, iestādes uzņēmējdarbības modelis, tās iekšējā pārvaldība un risku vadība, kapitāla riski, likviditātes un finansējuma riski, ka arī tās sasvstarpējā saistība ar pārējo finanšu sistēmu kopumā.
- Sk. "ECB aktualizē rokasgrāmatu par aktīvu kvalitātes pārbaudi bankās", ECB paziņojums presei, 2018. gada 20. jūnijs.
- Eiropas Centrālās bankas 2019. gada 8. jūlija Atzinums par nacionālajiem tiesību aktiem, kas jāpieņem nolūkā izveidot ciešu sadarbību starp Eiropas Centrālo banku un Hrvatska narodna banka (Horvātijas Nacionālo banku; CON/2019/25).
- Sk. "ECB veiks piecu Horvātijas banku visaptverošo novērtējumu", ECB paziņojums presei, 2019. gada 7. augusts. Sīkāku informāciju par visaptverošo novērtējumu Horvātijā sk. 2.1.1. iedaļā.
- Padomes Regula (ES) Nr. 1024/2013 (2013. gada 15. oktobris), ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" L 287, 29.10.2013., 63. lpp.).
- Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/843 (2018. gada 30. maijs), ar ko groza Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Direktīvas 2009/138/EK un 2013/36/ES ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" L 156, 19.06.2018., 43. lpp.).
- 2010. gada 24. novembra Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" L 331, 15.12.2010., 12. lpp.) 16. pants.
- ECB atbilstība EBI pamatnostādnēm un ieteikumiem.
- Sīkāku informācija par izdevumiem sk. 6. daļā.
- Koordinācijas komiteja sniedz atbalstu Uzraudzības valdei tās darbībā un sagatavo valdes sanāksmes. Tā sastāv no Uzraudzības valdes priekšsēdētāja, Uzraudzības valdes priekšsēdētāja vietnieka, viena ECB pārstāvja un pieciem nacionālo uzraudzības iestāžu pārstāvjiem. Piecus nacionālo uzraudzības iestāžu pārstāvjus ieceļ Uzraudzības valde uz vienu gadu, pamatojoties uz rotācijas sistēmu, kas nodrošina taisnīgu valstu pārstāvību.
- Papildus šiem uzraudzības lēmumiem ECB arī netieši apstiprināja 205 darbības (piemēram, filiāļu dibināšanu), neizsakot iebildumus juridisko termiņu ietvaros. No tām 103 apstiprināja augstākā līmeņa vadība deleģēšanas ietvaros.
- Šie lēmumi aptver lēmumus, kas tika pabeigti vai pieņemti pārskata periodā (t.i., izejošos lēmumus). Uzraudzības lēmumu skaits neatbilst pārskata periodā ECB oficiāli paziņoto atļauju izsniegšanas procedūru (t.i., ienākošo paziņojumu procedūru) skaitam.
- Saskaņā ar Uzraudzības valdes reglamenta 6.7. pantu lēmumu pieņemšana var notikt arī, izmantojot rakstveida procedūru, ja vien pret to neiebilst vismaz trīs Uzraudzības valdes balsstiesīgie locekļi. Šādos gadījumos jautājuma izskatīšana tiek iekļauta nākamās Uzraudzības valdes sēdes darba kārtībā. Rakstveida procedūra, lai izskatītu un pieņemtu lēmumu, Uzraudzības valdē parasti ilgst vismaz piecas darbadienas.
- Sīkāku informāciju sk. ECB 2017. gada pārskatā par uzraudzības darbību.
- APP sastāvā ir pieci locekļi: Žans Pols Reduāns (Jean-Paul Redouin; priekšsēdētājs), Končeta Breskija Morra (Concetta Brescia Morra; priekšsēdētāja vietniece), Havjers Aristegvi (Javier Arístegui), Andrē Kamijeri (André Camilleri), Edgars Maisters (Edgar Meister; līdz 2019. gada 7. septembrim), Gerds Hoizlers (Gerd Häusler; ar 2019. gada 18. decembri), kā arī divi aizvietotāji: Renē Smits (René Smits) un Ivans Šramko (Ivan Šramko). 2019. gada septembrī Padome atjaunoja Žana Pola Reduāna, Končetas Breskijas Morras, Havjera Aristegvi, Andrē Kamijeri un Renē Smita amata pilnvaru termiņus. APP tika izveidota saskaņā ar Lēmumu ECB/2014/16 par Administratīvās pārskatīšanas padomes izveidi un tās darbības noteikumiem. Šis Lēmums tika grozīts ar Eiropas Centrālās bankas 2019. gada 9. augusta Lēmumu (ES) 2019/1378 (ECB/2019/27), precizējot aizvietotāju pienākumus un pieteicēju un ECB izmaksu sadalījuma metodoloģiju.
- Papildu informācija par APP darbu ir pieejama ECB interneta vietnē.
- Eiropas Centrālās bankas 2019. gada 29. maija Lēmums (ES) 2019/276, ar ko nosaka mērķu noteikšanas un atsauksmju sniegšanas principus kopējās uzraudzības komandās un atceļ Lēmumu (ES) 2017/274 (ECB/2019/14; "Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" L 157, 14.06.2019., 61. lpp.)
- Pārrobežu klātienes komandā misijas vadītājs un vismaz viens komandas loceklis nebūtu no attiecīgās mītnes/uzņēmējas VKI.
- Jauktā klātienes komandā misijas vadītājs būtu no attiecīgās mītnes/uzņēmējas VKI, savukārt vismaz divi komandas locekļi nebūtu no attiecīgās mītnes/uzņēmējas VKI.
- Lēmums ECB/2014/39 ietver arī noteikumus, kas attiecas uz organizatoriskajiem aspektiem.
- Eiropas Centrālās bankas 2014. gada 17. septembra Lēmums par Eiropas Centrālās bankas monetārās politikas un uzraudzības funkciju nošķirtības īstenošanu (ECB/2014/39; "Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" L 300.18.10.2014., 57. lpp.).
- Kapitāla prasību regula nosaka pārskatu iesniegšanas pienākumus saskaņā ar kredītiestāžu FINREP (finanšu pārskatu iesniegšanu) un COREP (vienoto pārskatu iesniegšanu). Šie pārskatu iesniegšanas pienākumi ir sīkāk aprakstīti Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 680/2014, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz iestāžu sniegtajiem uzraudzības pārskatiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013. FINREP ir struktūra finanšu informācijas apkopošanai no bankām, savukārt COREP ir struktūra informācijas apkopošanai par 1. pīlāra aprēķinu.
- Banku integrētās pārskatu sniegšanas vārdnīca (BIRD) ir ECB un ESCB ietvaros strādājošo valstu centrālo banku iniciatīva, ciešā sadarbībā ar Eiropas banku nozari. BIRD tika izstrādāta, lai atvieglotu ziņošanas slogu bankām. Tās ECB interneta vietnē publicētais saturs ietver precīzu datu aprakstu, kas iegūstami no banku iekšējām IT sistēmām pārskatu veidošanai, un skaidri formulētus noteikumus par šo datu pārveidošanu atbilstoši iestāžu vajadzībām.
- ECB 2019. gada 18. aprīļa Lēmums (ES) 2019/685 par 2019. gada uzraudzības maksu kopējo summu (ECB/2019/10; "Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" L 115, 02.05.2019., 16. lpp.).
- Sākot ar 2020. gada maksu periodu, ECB uzraudzības maksas aprēķinās, izmantojot faktiskās gada izmaksas, proti, pēc maksas perioda beigām. Vairāk informācijas par izmaiņām uzraudzības maksu regulējumā sk. 6.2. iedaļā.
- ECB Regula (ES) 2019/2155, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1163/2014 par uzraudzības maksām (ECB/2019/37; "Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" L 327, 17.12.2019., 70.lpp).ECB Lēmums (ES) 2019/2158 par metodoloģiju un procedūrām attiecībā uz datu noteikšanu un vākšanu par maksu noteicošiem faktoriem, kurus izmanto gada uzraudzības maksas aprēķināšanā (ECB/2019/38; "Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" L 327, 17.12.2019., 99.lpp.).
- Eiropas Centrālās bankas 2015. gada 17. augusta Regula (ES) 2015/534 par uzraudzības finanšu informācijas sniegšanu (ECB/2015/13; "Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" L 86, 31.03.2015., 13. lpp.).
- Mazākajām nozīmīgajām iestādēm, kuru kopējā aktīvu vērtība ir 10 mljrd. euro vai mazāk, minimālā maksas komponente tiek samazināta uz pusi. Sākot ar 2020. gadu, minimālā maksas komponente tiek samazināta uz pusi arī mazajām mazāk nozīmīgajām iestādēm, kuru kopējā aktīvu vērtība ir 1 mljrd. euro vai mazāk.
- Sīkāku informāciju par izpildi un sankcijām sk. 2.2. iedaļā.
- Ienākumi no sodiem, kas norādīti šeit (7.0 milj. euro), un 2.2.iedaļā norādītie ienākumi (7.6 milj. euro) atšķiras, ņemot vērā atšķirības ienākumu iegrāmatošanas laika grafikā.