ECB prezidenta Mario Dragi (Mario Draghi) priekšvārds

Finanšu krīze sākās pirms 10 gadiem, nesot līdzi visaptverošu ekonomisko, sociālo un finanšu nestabilitāti. Vairākus gadus euro zonas valstis vajāja straujš ražošanas apjomu, nodarbinātības un ekonomikas kreditēšanas kritums, kā arī finanšu sistēmas sadrumstalotība valstu griezumā. Banku sistēmas stabilitāte bija apdraudēta, un daudzi apšaubīja, ka euro spēs izdzīvot.

Krīze atsedza vairākas institucionālās nepilnības euro zonā, jo īpaši integrēta banku tirgus neesamību, kura balsti ir vienota uzraudzības iestāde, vienota noregulējuma iestāde ar vienotu noregulējuma fondu un vienota noguldījumu apdrošināšanas sistēma. Reaģējot uz 2012. gada nestabilo situāciju, politikas veidotāji ECB ietvaros izveidoja vienoto uzraudzības iestādi. Tikai divu gadu laikā, iesaistoties valstu kompetentajām iestādēm, tika izveidota Eiropas banku uzraudzība.

Pašlaik euro zonas valstu ekonomikā jau piecus gadus notiek izaugsme gan valstu, gan nozaru griezumā. ECB monetārā politika ir bijusi galvenais ekonomikas atlabšanas virzītājspēks, un euro zonas līmenī tās darbības būtiski papildināja banku uzraudzība.

Pirmkārt, integrēta banku uzraudzība ir sekmējusi banku stabilitāti, palīdzot pārvarēt finanšu sadrumstalotību, uzlabot mājsaimniecību un uzņēmumu informēšanu par monetāro politiku un atjaunot gan mājsaimniecību, gan uzņēmumu kreditēšanu. Visā euro zonā kreditēšanas likmes sasniegušas rekordzemu līmeni.

Otrkārt, pieprasot bankām uzturēt pietiekamu kapitālu un nodrošināt ilgtspējīgu līdzsvaru starp risku un ienesīgumu, Eiropas banku uzraudzības funkcija ir bijusi pirmā aizsardzības līnija pret finanšu stabilitātes riskiem, kas rodas banku sektorā. Tas ļāvis monetārajai politikai pildīt cenu stabilitātes nodrošināšanas uzdevumu, neskatoties uz nepieciešamību ilgu laiku saglabāt stimulējošu politikas nostādni, jo finanšu stabilitātes riskus kontrolēja un turpina kontrolēt efektīva uzraudzība.

2018. gadā bankas turpina stāties pretī dažiem galvenajiem izaicinājumiem. Tie ietver bilanču sakārtošanu, problemātisko riska darījumu, kas lielā mērā radušies saistībā ar finanšu krīzi, piemēram, konkrētu netirgojamu finanšu produktu, un saistībā ar tās izraisīto lielo lejupslīdi, piemēram, ienākumus nenesošu aizdevumu, apjoma samazināšanu. Tie ietver arī nepieciešamību pielāgot savus uzņēmējdarbības modeļus jauniem tehnoloģiskiem izaicinājumiem, kā arī risināt jautājumus par jaudas pārpalikumu un augstām izmaksām. Šīm darbības jomām arī turpmāk jābūt prioritātei bankās, kuru mērķis ir būt stabilām un kuras dod ieguldījumu euro zonas tautsaimniecībā.

Ievada intervija ar Uzraudzības valdes priekšsēdētāju Danielu Nuī (Danièle Nouy)

Kopš Lehman Brothers kraha un finanšu krīzes sākuma ir pagājis gandrīz 10 gadu. Vai kopš tā laika finanšu sistēma kļuvusi drošāka?

Globālā finanšu krīze neapšaubāmi izraisīja daudzas pārmaiņas. Pasaules līmenī esam tikko pabeiguši ieviest vispusīgu regulējuma reformu (Bāzele III). Noteikumi bankām kļuvuši stingrāki, un normatīvā regulējuma nepilnības ir novērstas. Eiropas līmenī esam uzsākuši veidot banku savienību. Pašlaik banku savienība balstās uz diviem pīlāriem: Eiropas banku uzraudzību un Eiropas banku noregulējumu. Kopā tie palīdz gan uzlabot banku uzraudzību visā Eiropā, gan efektīvāk tikt galā ar krīzēm. Kopumā ir pamats teikt, ka finanšu sistēma lielā mērā ieguvusi esošo arhitektūru, pateicoties krīzei. Un šī arhitektūra ir daudz stabilāka par iepriekšējo. Tātad, jā, finanšu sistēma ir kļuvusi drošāka.

Un kā ir ar pašām bankām? Vai tās ir guvušas mācību?

Ļoti ceru, ka ir. Galu galā viens no krīzes galvenajiem cēloņiem bija kultūra, kurā prioritāte tika piešķirta īstermiņa ieguvumiem, nevis ilgtermiņa ilgtspējībai, bieži vien ignorējot banku darbības ietekmi uz tautsaimniecību un nodokļu maksātājiem. Šī kultūra ir jāmaina, un šīm pārmaiņām jānāk no bankām, lai gan regulatoriem jānodrošina konsekventas iniciatīvas un to saglabāšana.

Kādas iniciatīvas jums ir padomā?

Faktam, ka banku finanšu grūtības tagad tiek risinātas noteiktā kārtībā, vajadzētu pirmām kārtām mudināt bankas galveno uzmanību pievērst ilgtspējībai. Valstu iesaistīšanās banku glābšanā – tam vajadzētu kļūt par pagātni. Šajā aspektā Eiropā galvenā nozīme ir Vienotajam noregulējuma mehānismam. Savu pirmo pārbaudi jaunā kārtība izturēja 2017. gadā, kad trīs lielas bankas nonāca finanšu grūtībās un tika noregulētas vai likvidētas. Vēstījums ir skaidrs – tagad bankām ir jāsaskaras ar savas rīcības sekām; rīkojoties neapdomīgi, tās var nonākt finanšu grūtībās.

Tātad finanšu grūtību draudi liek bankām sākt risināt visus izaicinājumus, ar kuriem tās saskaras?

Jā, protams. Laikā pēc krīzes bankas ir daudz ko piedzīvojušas, taču arī pašlaik izaicinājumu netrūkst. Un tagad ir īstais brīdis; apstākļi ir nevainojami četru iemeslu dēļ. Pirmkārt, euro zonas valstu rādītāji ir labi. Otrkārt, bankām jaunās tehnoloģijas varētu būt izaicinājums, taču to izmantošana paver arī jaunas iespējas nopelnīt, saglabājot rentabilitāti. Treškārt, ir pabeigta regulatīvā satvara Bāzele III izveide. Un, ceturtkārt, tagad, kad pilnībā ir ieviesta Eiropas banku uzraudzība, varam runāt par skaidrību uzraudzības jomā. Bankas zina, kādas ir mūsu darba metodes, kā arī to, ko tās var sagaidīt no mums.

Rentabilitāte ir euro zonas banku lielākais izaicinājums, vai ne?

Tiešām rentabilitāte ir galvenais euro zonas banku izaicinājums. Vairākas no tām vēl joprojām nenopelna sava kapitāla cenu, un ilgtermiņā tas nav ilgtspējīgs stāvoklis. Lai gan tā ir pašu banku problēma, tas ir bažu avots arī mums, uzraugiem. Nerentablas bankas nevar sekmēt ekonomisko izaugsmi un veidot kapitāla rezerves. Turklāt tās varētu mesties ienākumu meklējumos, kas palielinātu riskus. Tāpēc mums, uzraugiem, ir bažas par rentabilitātes trūkumu euro zonas banku nozarē.

Kādi soļi bankām būtu jāsper, lai palielinātu rentabilitāti?

Tas jau ir sarežģītāks jautājums, jo bankas cita no citas atšķiras, un katrai bankai ir nepieciešama sava stratēģija. Ikvienai bankai sākumpunkts ir stratēģija un tās īstenošana. Šeit parādās "stratēģiskās vadības" jēdziens. Īsāk sakot, tas attiecas uz vadības spēju noteikt kursu uz bankas ilgtermiņa mērķu sasniegšanu. Tam nepieciešami stabili procesi un laba pārvaldība, tostarp risku pārvaldība. Izpildot šos nosacījumus, vadībai vienmēr būs labs pārskats un izpratne par visu organizāciju un, ja nepieciešams, tā var strauji mainīt savu kursu. Kopumā vērtējot, jo labāk bankām veicas ar "stratēģisko vadību", jo veiksmīgākas tās ir. No praktiskā viedokļa raugoties, bankām būtu jādomā par to ienākumu avotu dažādošanu, piemēram, ieviešot jaunas tehnoloģijas. Vairāk nekā pusi euro zonas lielo banku pamatdarbības ienākumu veido tīrie procentu ienākumi. Ņemot vērā rekordzemās procentu likmes, šajā ziņā vēl ir daudz darāmā. Bankas varētu mēģināt palielināt, piemēram, savu maksu un komisiju apjomu. Daudzas bankas norādījušas, ka tieši to iecerējušas darīt. Taču, kā jau es teicu, katra banka ir citāda, un katrai bankai jāatrod pašai savs ceļš. Vispārīgāk runājot, Eiropas banku sektoru nepieciešams konsolidēt vēl vairāk.

Un kā ir ar izmaksām? Vai izmaksu samazināšana varētu būt vēl viens veids, kā palielināt peļņu?

Samazināt izmaksas ir iespējams, tas tiesa. Palūkojieties uz filiāļu plašajiem tīkliem – vai banku pakalpojumu digitalizācijas laikmetā tās vēl joprojām ir nepieciešamas? Izmaksu samazināšana varētu būt viens no bankas stratēģijas aspektiem, lai uzlabotu tās rentabilitāti. Tomēr šeit ir atruna – bankas nedrīkst samazināt izmaksas nepareizajās jomās. Samazināt personāla skaitu tādās jomās kā risku vadība? Tā nav laba ideja. Ietaupīt uz IT sistēmu rēķina? Arī nav laba ideja. Runājot vispārīgāk, bankas nedrīkst taupīt jomās, kas ir būtiski svarīgas nākotnes veiksmei un stabilitātei.

Vai ienākumus nenesoši aizdevumi ietekmē rentabilitāti?

Jā, pat ļoti. Ienākumus nenesoši aizdevumi (INA) ne vien samazina peļņu, bet arī novirza resursus, kurus būtu iespējams izmantot efektīvāk. Ņemot vērā, ka INA apjoms euro zonā ir gandrīz 800 mljrd. euro, tie ir liela problēma, kas jārisina. Labās ziņas ir, ka banku darbībā ir jūtami uzlabojumi, proti, kopš 2015. gada sākumā INA apjoms ir samazinājies par apmēram 200 mljrd. euro. Tas ir cerīgi, taču ar to vien nepietiek.

Kādi galvenie pasākumi veikti Eiropas banku uzraudzības jomā, lai palīdzētu atrisināt ar ienākumus nenesošiem aizdevumiem saistīto problēmu?

INA ir viena no mūsu galvenajām uzraudzības prioritātēm. 2017. gada sākumā publicējām norādījumus bankām par pieeju ienākumus nenesošiem aizdevumiem. Pamatojoties uz šiem norādījumiem, esam rūpīgi pārbaudījuši banku pašu sagatavotos plānus attiecībā uz INA. 2018. gadā turpināsim sekot līdzi minēto plānu īstenošanai.

Taču bankām ir jātiek vaļā ne tikai no esošajiem INA. Iespējams, tām būs jātiek galā arī ar jauniem INA. Šajā nolūkā 2017. gada beigās publicējām mūsu norādījumu pielikuma projektu. Tajā izklāstītas mūsu prasības attiecībā uzkrājumu INA veidošanu bankās; šīs prasības, protams, nav saistošas. Tas ir uzraudzības dialoga sākumpunkts, kas tiks integrēts mūsu individuālajā pieejā katrai bankai. Pielikuma projekts tika nodots sabiedriskajai apspriešanai, un tā galīgais variants tiks publicēts 2018. gada martā.

Tātad bankām jāturpina stiprināt savas bilances.

Jā, labie laiki neilgs mūžīgi, tāpēc bankām būtu jāgūst maksimāls labums no tiem, kamēr vien tas ir iespējams. Sākoties lejupslīdei, samazināt INA apjomu būs daudz grūtāk. Vispārīgāk runājot, bilanču sakārtošana ir svarīgs īstermiņa un vidējā termiņa rentabilitātes aspekts. Šajā kontekstā bankas piedzīvos patiesības mirkli, kad 2018. gadā Eiropas Banku iestāde veiks stresa testus. Tas palīdzēs novērtēt, cik noturīgas būs bankas, apstākļiem pasliktinoties.

Izņemot zemo rentabilitāti un ienākumus nenesošus aizdevumus, kas vēl Eiropas banku uzraudzībai ir jāuzrauga?

Daudz kas. Mēs, piemēram, rūpīgi analizējam iekšējos modeļus, kurus bankas izmanto, lai noteiktu savu aktīvu risku svērumus. Tas ir ļoti svarīgi kapitāla prasību aprēķināšanai un tādējādi arī banku noturībai. Lai izmantotie modeļi nodrošinātu atbilstošus rezultātus, mēs veicam iekšējo modeļu mērķpārbaudi – jeb IMMP, kā mēs to saucam. Šai pārbaudei ir trīs mērķi: pirmkārt, nodrošināt banku izmantoto modeļu atbilstību regulatīvajiem standartiem; otrkārt, saskaņot veidu, kādā uzraudzības iestādes piemēro iekšējos modeļus; un, treškārt, nodrošināt, ka riska svērumi, kas aprēķināti, izmantojot iekšējos modeļus, ir atkarīgi no faktiskā riska, nevis no modeļa izvēles. IMMP palīdzēs vairot uzticību iekšējiem modeļiem, kapitāla rezervju atbilstībai un tādējādi arī banku noturībai.

Vai iekšējo modeļu mērķpārbaude ir saistīta ar Bāzeli III un daudz apspriesto kapitāla minimālo līmeni?

Saikne tik tiešām ir. Kopumā ņemot, Bāzele III cenšas saglabāt uz riskiem balstītas kapitāla prasības. Tas ir pilnīgi saprotams, jo uz risku balstītas kapitāla prasības ir efektīvas un rosina bankas rūpīgi definēt, novērtēt un pārvaldīt savus riskus. Šajā kontekstā iekšējie modeļi ir svarīgs aspekts. Tiem nedarbojoties atbilstoši, bankas varētu būt nepietiekoši kapitalizētas un neaizsargātas. Un, kā jau minēju iepriekš, IMMP mērķis ir nodrošināt iekšējo modeļu atbilstošu funkcionēšanu. Tas tiek darīts, varētu teikt, virzienā no apakšas uz augšu, izvērtējot pašus modeļus. Tajā pašā laikā Bāzele III ievieš dažus aizsargmehānismus no augšas, piemēram, Jūsu pieminēto kapitāla minimālo līmeni. Tas nodrošina, ka iekšējo modeļu aprēķinātie risku svērumi nav zemāki par noteiktu līmeni. Tādējādi, tāpat kā IMMP arī kapitāla minimālais līmenis vairo uzticību uz riskiem balstītām kapitāla prasībām. Tas ļoti lielā mērā ir banku interesēs.

No Bāzeles pārejot pie Apvienotās Karalistes (AK) – kā Eiropas banku uzraudzība gatavojas Brexit?

Jāsaka, ka, visticamāk, Brexit mainīs Eiropas banku darbības ainavu. Un tas attiecas uz bankām abpus Lamanšam. To galvenās bažas ir, vai tās saglabās piekļuvi cita citas tirgum. Lai tas notiktu, tām varētu būt jāievieš tālejošas organizatoriskas pārmaiņas, un šādas pārmaiņas, protams, ir laikus jāsagatavo.

Taču arī uzraugiem ir jāsagatavojas pasaules kārtībai pēc Brexit. Esam izstrādājuši vairākas politikas nostādnes svarīgos jautājumos, un esam skaidri norādījuši savas prasības bankām, kuras pārceļas uz euro zonu. Mēs uzturam ciešus kontaktus ar attiecīgajām bankām, izmantojot dažādus kanālus. Tas palīdz mums gan labāk saprast to plānus, gan skaidri informēt par mūsu prasībām.

Taču Brexit radītās pārmaiņas nenozīmē tikai dažu banku, kuras veic darbību AK, pārcelšanos. Kā uzraugiem mums ir plašāk jādomā par pārrobežu banku grupām: kā varam nodrošināt, ka tās tiek uzraudzītas labi, ka tās ir noregulējamas? Pārmaiņas skars ne tikai bankas, kas veic darbību no AK, bet arī bankas, kuras veic darbību no jebkuras citas trešās valsts. Turklāt pārmaiņas var skart Eiropas bankas, kuras veic darbību ārpus ES.

Kā, Jūsuprāt, norisināsies finanšu integrācija Eiropā pēc Brexit?

Ir skaidrs, ka Brexit ir skumjš stāsts. Tikpat skaidrs ir tas, ka finanšu sistēmas integrācija Eiropā turpināsies. Jau paveikts liels darbs pie Eiropas banku savienības izveides, un šī ideja, šķiet, liekas pievilcīga arī valstīm ārpus euro zonas, jo īpaši Eiropas un Skandināvijas valstīs. Man tā ir pozitīva zīme.

Tomēr banku savienības izveide vēl jāpabeidz, un tās trešais – iztrūkstošais balsts ir Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēma jeb ENAS. Tagad, kad banku uzraudzība un banku noregulējums tiek risināts Eiropas līmenī, tam pašam būtu jānotiek arī noguldījumu aizsardzības jomā. Tikai tādā gadījumā kontrole tiks saskaņota ar atbildību. Manuprāt, pienācis brīdis virzīties tālāk, lai ieviestu ENAS.

Tā kā banku savienība turpina attīstīties, bankām būtu jāsāk gūt labumu no liela un integrēta tirgus; tām vajadzētu pastiprināti uzvērst pārrobežu darbību, patiešām veidojot Eiropas banku sektoru, kas uzticami un efektīvi finansē Eiropas ekonomiku.

1. Uzraudzības ieguldījums finanšu stabilitātes veicināšanā

1.1. Kredītiestādes: galvenie riski un vispārējie darbības rezultāti

Galvenie riski banku sektorā

Ekonomiskā vide, kurā darbību veic euro zonas bankas, iepriekšējā gada laikā turpināja uzlaboties, un dažas bankas spēja sasniegt būtisku peļņu, lai gan dažām citām vēl turpinās atlabšanas process. Kopumā bankas ir panākušas stabilu progresu, nostiprinot savas bilances un risinot ar INA saistītos jautājumus. Vienlaikus notika darbs arī pie regulējuma darba kārtības izstrādes, kas sekmēja regulējuma neskaidrību mazināšanos.

Tomēr daži riski vēl joprojām ir saglabājušies, un kopējā VUM risku karte (sk. 1. attēlu) kopš 2017. gada sākuma nav būtiski mainījusies. Trīs vislielākie riska faktori gan iespējamo seku, gan varbūtības ziņā ir 1) zemo procentu likmju vide un tās nelabvēlīgā ietekme uz banku rentabilitāti; 2) nemainīgi augstie INA līmeņi atsevišķās euro zonas daļās; un 3) ģeopolitiskā nenoteiktība. Pirmie divi risku faktori kopš 2016. gada ir nedaudz samazinājušies. No otras puses, ģeopolitiskā neskaidrība ir būtiski palielinājusies, galvenokārt pateicoties notiekošajām sarunām par galīgo Brexit līgumu un vispārīgākai globālajai politiskajai nenoteiktībai (tajā pašā laikā politiskā nenoteiktība ES ir zināmā mērā samazinājusies pēc Francijas prezidenta vēlēšanām).

Ieilgušais zemo procentu likmju periods vēl arvien rada izaicinājumus banku rentabilitātei. Kaut arī minētās zemās likmes samazina finansēšanas izmaksas un veicina izaugsmi, samazinoties neto procentu likmju maržai, samazinās arī banku rentabilitāte. Tādējādi bankām, iespējams, būs jāpielāgo savi biznesa modeļi un izmaksu struktūras. Vienlaikus uzraugiem ir jānodrošina, lai bankas neuzņemtos pārmērīgus riskus, cenšoties palielināt savu peļņu.

Augstie INA līmeņi ir vēl viens liels bažu avots daudzām euro zonas bankām. Salīdzinājumā ar 2016. gadu bankas ir panākušas zināmu progresu INA problēmu risināšanā. Tas atspoguļojas INA kopējā rādītāja samazinājumā no 6.5% 2016. gada 2. ceturksnī līdz 5.5% 2017. gada 2. ceturksnī. Neskatoties uz to, daudzu euro zonas banku bilancēs vēl joprojām ir pārāk liels INA apjoms. Tāpēc ir būtiski svarīgi, lai bankas veltītu lielākas pūles, veidojot un ieviešot vērienīgas un ticamas INA stratēģijas. Vienlaikus ir nepieciešamas turpmākas reformas, lai novērstu INA procesa strukturālos šķēršļus.^[1]

Regulatīvā satvara izveides pabeigšana un noslīpēšana sekmēs banku sektora stabilitāti vidējā termiņā. Tomēr pāreja uz jauno normatīvo vidi bankām var būt saistīta gan ar izmaksu rašanos īstermiņā, gan riskiem, tostarp nespēju savlaicīgi pielāgoties. Kopš 2016. gada šie riski ir nedaudz samazinājušies, jo parādījusies sīkāka informācija par dažādu regulējošo iniciatīvu galīgo formulējumu, panākot vienošanās starptautiskos un Eiropas forumos.

Dažās dalībvalstīs, kas joprojām ir neaizsargātas pret iespējamām cenu pārmaiņām obligāciju tirgos (arī pašreizējo ļoti zemo riska prēmiju dēļ), joprojām ir bažas par parāda ilgtspējību. Pašreizējās vēsturiski lielās ģeopolitiskās nenoteiktības kontekstā, (kuru vairo Brexit), valsts risks ir jo īpaši svarīgs. Iespējamas pēkšņas risku apetītes pārmaiņas finanšu tirgos varētu ietekmēt bankas, pārvērtējot to līdzdalības un finansēšanas izmaksas pēc tirgus cenas.

VUM uzraudzības prioritātes

VUM uzraudzības prioritātes nosaka uzraudzības prioritāšu jomas attiecīgajā gadā. To pamatā ir galvenie riski, ar ko saskaras uzraudzītās bankas, ņemot vērā jaunākos notikumus ekonomikas, regulējošo prasību un uzraudzības jomā. Prioritātes, ko pārskata reizi gadā, ir būtisks instruments, lai visās bankās pienācīgi saskaņoti, samērīgi un lietpratīgi koordinētu uzraudzības darbības, tādējādi veicinot līdzvērtīgus apstākļus un lielāku uzraudzības ietekmi (sk. 1. attēlu).

Netirdzniecības portfeļa procentu likmju riska jutīguma analīzes rezultāti

ECB pastāvīgi seko līdzi banku procentu maržu jutīgumam pret procentu likmju pārmaiņām. Zemu procentu likmju vides kontekstā, kura ietekmē banku sektora rentabilitāti, 2017. gadā ECB nolēma veikt padziļinātu novērtējumu par banku izstrādātajām stratēģijām savu procentu likmes maržu saglabāšanai vairāku scenāriju gadījumā.

Attiecīgi 2017. gada pirmajā pusē ECB banku uzraudzība veica "Netirdzniecības portfeļa procentu likmju riska (NPPLR) jutīguma analīzi – 2017. gada stresa testu".^[2] 111 nozīmīgo institūciju (NI) izlase tika novērtēta, ņemot vērā divus papildu rādītājus: 1) banku tīro procentu ienākumu (TPI) apjoma pārmaiņas, ko izraisa procentu likmju svārstības; un 2) pārmaiņas banku pašu kapitāla ekonomiskajā vērtībā (PKEV)^[3] (t. i., to netirdzniecības portfeļu pašreizējā vērtība), ko izraisa procentu likmju svārstības. Šā novērtējuma mērķis bija sniegt risku pārvaldības prakses uzraudzības novērtējumu un pilnībā veikt banku rezultātu salīdzinājumu. Šajā nolūkā bankām tika lūgts simulēt sešu hipotētisko procentu likmju šoku sekas, kā arī sagatavot to bilances atbilstoši paraugam.^[4]

Rezultāti liecina, ka caurmērā banku rīcībā ir nepieciešamie rīki procentu likmju pārmaiņu pārvaldīšanai. Procentu likmju termiņstruktūras pēkšņai paralēlai novirzei par +2% kopumā ir pozitīva ietekme uz TPI (+ 10.5% trīs gadu periodā, 2. attēls) un nelielas negatīvas sekas uz PKEV (–2.7% no CET1, 3. attēls), pēdējais ir visnopietnākais rezultāts attiecībā uz PKEV, ņemot vērā visus procentu likmju šokus.

Tomēr šā novērtējuma rezultātus nevajadzētu nepareizi iztulkot kā risku neesamību, jo īpaši ņemot vērā banku prognozes par klientu rīcību. Piemēram, bankas var modelēt beztermiņa noguldījumus kā ilgtermiņa fiksētas likmes saistības. Laikā, kad procentu likmes palielinās, mainoties šo noguldījumu vērtībai straujāk, nekā banka ir prognozējusi, TPI būtu zemāks, nekā gaidīts. Bankas lielākoties pielāgoja savus noguldījumu modeļus atbilstoši procentu likmju samazināšanās periodam. Tādējādi minētie modeļi tikai daļēji var atspoguļot klientu reakciju uz procentu likmju paaugstināšanos. Turklāt dažos gadījumos tika konstatēts, ka galveno noguldījumu modelētie ilgumi ir pārsteidzoši ilgi.

Turklāt rezultāti liecina, ka savos netirdzniecības portfeļos bankas var būtiski izmantot procentu likmju atvasinātos finanšu instrumentus. Kopumā bankas izmanto atvasinātos instrumentus, lai pārvaldītu risku, kas saistīts ar aktīvu un saistību pārvērtēto vērtību neatbilstību. Tomēr, lai sasniegtu savu mērķa procentu likmju profilu, dažas bankas izmanto arī procentu likmju atvasinātos finanšu instrumentus. Šo darījumu kopējā ietekme visās bankās attiecībā uz PKEV jutīgumu ir ierobežota (+1.7% no CET1 paralēlā palielinājuma šoka scenārijā). Tomēr šī ierobežotā ietekme lielā mērā ir skaidrojama ar riska darījumu ieskaitu starp tām bankām, kurās atvasinātie finanšu instrumenti samazina aktīvu termiņu un tām, kurās atvasinātie finanšu instrumenti palielina šo termiņu (attiecīgi 55% un 45% no izlases kopas).

2017. gada darbības rezultāti tika ņemti vērā Uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesā (UPNP). Turpmāk šī analīze dos vērtīgus datus uzraudzības sarunās par netirdzniecības portfeļa procentu likmju risku. Minēto analīzi varētu izmantot par kopējās uzraudzības komandas (KUK) pēcpārbaudes analīžu sākumpunktu.

Nozīmīgo banku vispārējie darbības rezultāti 2017. gadā

2016. gads euro zonas bankām bija īpaši grūts gads; savukārt 2017. gadā situācija nedaudz uzlabojās. Salīdzinājumā ar 2015. gada pirmajiem trim ceturkšņiem 2016. gada pirmajos trīs ceturkšņos NI pamatdarbības peļņa pirms vērtības samazinājuma saruka par 10%. 2017. gada pirmo deviņu mēnešu rezultāti liecināja par pamatdarbības peļņas pirms vērtības samazinājuma kāpumu (+2%). Kopā ar būtisku vērtības samazinājumu kritumu (–14.9% salīdzinājumā ar 2016. gadu un
–35.2% salīdzinājumā ar 2015. gadu) tas izraisījis relatīvu NI gada kapitāla atdeves rādītāja uzlabošanos (vidēji 7.0% salīdzinājumā ar 5.4% 2016. gadā un 5.7% 2015. gadā).

Tomēr kopējais uzlabojums apslēpj būtiskas atšķirības starp bankām. Pēdējo trīs gadu laikā apmēram divpadsmit bankas vēl joprojām darbojas ar zaudējumiem, savukārt apmēram divdesmit sešas bankas ir sasniegušas vidējo kapitāla atdeves rādītāju ap 8% vai vairāk. Tomēr tas, ka daudzām publiski reģistrētām bankām, veicot darījumus, cenu un uzskaites vērtības attiecība joprojām ir mazāka par 1, norāda uz nepieciešamību veikt turpmākus uzlabojumus, lai piepildītu investoru cerības.

Pamatdarbības peļņas pirms vērtības samazinājuma uzlabošanos veicināja tīro maksu un komisijas ienākumu kāpums par 3.2% un neto tirdzniecības ienākumu kāpums (par 62% salīdzinājumā ar 2016. gada pirmajiem trim ceturkšņiem). Turpretim tīrie procentu ienākumi turpināja samazināties un bija par 1.9% mazāki nekā 2016. gada pirmajos trīs ceturkšņos pēc tam, kad tie jau bija samazinājušies par 0.9% 2015. gada pirmajos trīs ceturkšņos.

Tīro procentu ienākumu samazinājumu laikposmā no 2015. gada 3. ceturkšņa līdz 2016. gada 3. ceturksnim, šķiet, veicināja peļņas maržu samazināšanās, kredītu apjomam palielinoties par 4.7%. Turpretī kredītu apjoms laikposmā no 2016. gada 3. ceturkšņa līdz 2017. gada 3. ceturksnim samazinājās par 2.1%, it īpaši kredītu apjoms finanšu iestādēm (kredīti kredītiestādēm –11.8%, kredīti citām finanšu sabiedrībām –7.3%). Pieminēšanas vērts ir tas, ka, neskatoties uz šo negatīvo tendenci, apmēram puse NI ir spējušas palielināt savus tīros procentu ienākumus.

Banku pozitīvos rezultātus 2017. gada pirmajos trīs ceturkšņos sekmēja pamatdarbības izmaksu samazināšanās; tās sasniedza viszemāko līmeni kopš 2015. gada. Salīdzinājumā ar 2016. gada deviņiem mēnešiem tās samazinājās par 2.3% (–1.6% salīdzinājumā ar 2015. gada deviņiem mēnešiem), visticamāk, pateicoties nesen veiktajiem pārstrukturēšanas pasākumiem vairākās euro zonas bankās.

1.2. Ienākumus nenesoši aizdevumi (INA)

Stāvoklis Eiropas valstīs

2017. gada 3. ceturksnī ienākumus nenesošu aizdevumu (INA) apjoms NI bilancēs bija gandrīz 760 mljrd. euro; savukārt 2015. gada sākumā tas bija 1 trlj. euro. Tomēr dažos banku sektoros INA līmenis vēl joprojām ir pārāk augsts. Ir skaidrs, ka INA ir būtiska Eiropas banku sektora problēma. Tas ir tāpēc, ka INA nelabvēlīgi ietekmē banku bilanču kvalitāti, samazina peļņu, novirza resursus no to lietderīgākas izmantošanas, kā arī kavē bankas kreditēt ekonomiku. Tāpēc bankām ir jārisina INA jautājums. Darbs pie INA bija viens no ECB banku uzraudzības vissvarīgākajām uzraudzības prioritātēm 2017. gadā. Pašreizējo projektu koordinē augsta līmeņa INA grupa, kas atrodas tiešā ECB Uzraudzības valdes pakļautībā. Grupas galvenais mērķis ir izstrādāt efektīvu un konsekventu uzraudzības pieeju attiecībā uz bankām ar augstiem INA līmeņiem.

ECB publicē Banku uzraudzības statistikas datus^[6] ik ceturksni, tostarp datus par NI aktīvu kvalitāti. 1. tabulā atspoguļota INA apjoma samazināšanās laikposmā no 2016. gada līdz 2017. gadam.

Visā euro zonā INA rādītājs būtiski atšķiras pa valstīm, kā redzams 2. attēlā. 2017. gada 2. ceturksnī Grieķijas, Kipras un Portugāles NI bija visaugstākie INA rādītāji (šo valstu vidējie rādītāji bija attiecīgi, 46.6% un 34.0%). Portugāles NI bija lielākais INA rādītājs (18.1%). Analizējot šo tendenci, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu Kipras NI INA rādītājs būtiski samazinājies (–6.3 procentu punkti), Īrijā (–5.6 procentu punkti), Itālijā (–4.4 procentu punkti) un Slovēnijā
(–3.2 procentu punkti). 2017. gada 2. ceturksnī Itālijas NI INA apjoms bija 196 mljrd. euro, Francijas NI – 138 mljrd. euro, Spānijas NI – 112 mljrd. euro, un Grieķijas NI – 106 mljrd. euro.

Nepieciešama vispusīga INA jautājuma risināšanas stratēģija

ECB banku uzraudzība jau agrīnā stadijā uzsvēra to, ka INA jautājuma atrisināšanai ir nepieciešami kopīgi visu ieinteresēto pušu pūliņi. Tas bija arī viens no galvenajiem ECB secinājumiem ziņojumā par valstu INA uzskaites praksi, kuras jaunākā redakcija tika publicēta 2017. gada jūnijā (skat 1.2.3.1. iedaļu). Ziņojumā tika minēts, ka ir nepieciešama vispusīga Eiropas stratēģija trīs galvenajās jomās: 1) uzraudzības pasākumi, 2) tiesiskās un tiesu sistēmas reformas un 3) jāattīsta grūtībās nonākušo aktīvu sekundārais tirgus.

Attiecībā uz uzraudzības darbībām ECB Banku uzraudzība ir ieviesusi vispusīgu INA uzraudzības regulējumu, kas ietver:

• norādījumu publicēšanu visām NI par uzraudzības prasībām attiecībā uz INA pārvaldīšanu un to apjoma samazināšanu;
• kvantitatīvu uzraudzības prasību izveidošanu, lai turpmāk veicinātu savlaicīgu uzkrājumu veidošanas praksi;
• regulāras klātienes pārbaudes, liekot uzsvaru uz INA;
• atbilstošu papildu datu ievākšanu no bankām ar augstu INA apjomu.

Pamatojoties uz 2017. gada 11. jūlija ECOFIN secinājumiem par rīcības plānu ienākumus nenesošu aizdevumu Eiropā jautājuma risināšanai, ECB Banku uzraudzība atbalsta arī Eiropas Banku iestādi (EBI), izstrādājot vispārējas pamatnostādnes par INA pārvaldību visām ES bankām. Turklāt ECB banku uzraudzība sadarbojas ar EBI, lai veicinātu riska parakstīšanas standartu uzlabošanu jaunajiem kredītiem.

Vispārīgāk runājot, ECB ir aktīvi iesaistījusies daudzās citās INA iniciatīvās trīs iepriekš minētajās jomās, tostarp tādās, kuras ir ES rīcības plānā minētās (ko 2017. gada jūlijā apstiprināja ES Padome), cieši sadarbojoties ar ieinteresētajām pusēm, kas atbild par attiecīgajām iniciatīvām.

Uzraudzības pieejas INA galvenie elementi

Apkopojums par valstu praksi

2017. gada jūnijā ECB publicēja savu jaunāko pārskatu par valstu uzraudzības praksi un tiesisko regulējumu INA jomā. Tajā ietverti analīzes rezultāti par attiecīgo praksi visās 19 euro zonas valstīs pēc stāvokļa 2016 gada decembrī.^[7] Papildus labākās uzraudzības prakses noteikšanai minētās analīzes mērķis bija noteikt
1) pašreizējo regulējošo un uzraudzības praksi un 2) šķēršļus, kas kavē INA jautājumu risināšanu. Šis atjauninātais un paplašinātais pārskats papildina iepriekšējo informācijas par valstu uzraudzības praksi un tiesisko regulējumu INA jomā analīzi. Minētajā pārskatā aplūkotas astoņas euro zonas valstis (Kipra, Grieķija, Īrija, Itālija, Portugāle, Slovēnija, Spānija un Vācija), un tā tika publicēta 2016. gada septembrī. Tajā galvenais uzsvars tika likts uz paraugprakses noteikšanu jurisdikcijās ar salīdzinoši augstu INA līmeni vai "nozaru" INA problēmām, kā arī pašreizējām INA pārvaldības sistēmām.^[8]

Saskaņā ar 2017. gada pārskatu no uzraudzības viedokļa visā euro zonā INA jautājuma risināšanā ir panākts zināms progress. Pārskats, ko papildina pieredze no jurisdikcijām ar augstu INA līmeni, atklāj vienu svarīgu mācību – visām iesaistītajām pusēm ir jābūt proaktīvām un sagatavotām, lai nepieļautu pārāk augstus INA līmeņus. Daudzās valstīs ar zemu INA līmeni attiecīgais tiesiskais regulējums nav grozīts kopš krīzes sākuma. Kopumā valstīm būtu jābūt labāk sagatavotām, lai savlaicīgi un efektīvi pārvaldītu juridiskos aspektus, kas varētu rasties, ja INA apjoms palielinātos. Tas nozīmē, piemēram, ārpustiesas mehānismu paātrināšanu (piemēram, nodrošinājuma piespiedu izpilde vai uzņēmumu un mājsaimniecību maksātnespējas prasību izskatīšana).

Pārskatā minētā informācija attiecībā uz uzraudzības režīmu un praksi INA problēmu risināšanas jomā liecina, ka tādiem rīkiem, kuri īpaši vērsti uz klātienes pārbaužu veikšanu attiecībā uz debitoriem un INA pārvaldību, ir izšķiroša nozīme jauna veida problēmu agrīnā atklāšanā. Šajā ziņā ECB Norādījumi bankām par INA, kas ir piemērojami visām NI, ir svarīgs uzraudzības novērtēšanas elements turpmāk (sk. 1.1.2. iedaļu).

Attiecībā uz mazāk nozīmīgām iestādēm (MNI) pārskata par valstu praksi publicēšanas brīdī euro zonas valstīs vēl joprojām nebija īpašu norādījumu. Tomēr vairākas VKI ir norādījušas uz to, ka tās apsver iespēju piemērot ECB vadlīnijas INA jomā arī MNI. Turklāt 2017. gada jūlija secinājumos ES Padome lūdza EBI līdz 2018. gada vasarai izdot vispārīgas pamatnostādnes par INA pārvaldību saskaņā ar iepriekš minētajiem norādījumiem ar paplašinātu darbības jomu, kas piemērojama visām bankām visā ES.

Pārskata informācija liecina, ka tiesiskais regulējums (ar dažiem izņēmumiem) ir tikai nedaudz uzlabojies valstīs ar augstu INA apjomu kopš pirmā pārskata veikšanas. Katrā ziņā vēl ir par agru novērtēt šo pārmaiņu lietderīgumu. Tiesu sistēmu pārmaiņas (tostarp par maksātnespējas ekspertu pieņemšanu darbā) atpaliek no tiesību aktu pārmaiņām.

Pārskatu informācija attiecībā uz INA informācijas sistēmām liecina, ka lielākajā daļā euro zonas valstu darbojas centrālie kredītreģistri, kurus parasti pārvalda valstu centrālās bankas. Šādus reģistrus parasti uzskata par vērtīgu uzraudzības rīku gan klātienes, gan neklātienes analīžu veikšanai, kā arī informācijas apmaiņai starp bankām.

INA norādījumi un saistītā pēckontrole

2017. gada martā ECB banku uzraudzība publicēja kvalitatīvus norādījumus bankām par to, kā risināt ar ienākumus nenesošiem aizdevumiem saistītās problēmas^[9] (turpmāk tekstā – "INA norādījumi"). Pirms publicēšanas laikposmā no 2016. gada 12. septembra līdz 2016. gada 15. novembrim notika sabiedriskā apspriešana. Publiska apspriešana notika 2016. gada 7. novembrī. Apspriešanas gaitā tika saņemts un izvērtēts vairāk nekā 700 individuālu komentāru. Galīgo INA norādījumu izstrādāšana bija nozīmīgs solis virzienā uz INA apjoma samazināšanu euro zonā.

INA norādījumu mērķis un saturs

INA norādījumu galvenā politikas ziņa – attiecīgajām bankām prioritārā kārtā un vispusīgi jārisina ar augsto INA apjomu saistītās problēmas, liekot uzsvaru uz to iekšējo pārvaldīšanu un nosakot savus darbības plānus un kvantitatīvos mērķus. Visus trīs elementus rūpīgi pārbaudīs attiecīgās KUK. "Nogaidīšanas" pieeja, ko bieži novēroja iepriekš, vairs nevar turpināties. Banku pašu mērķiem ir pienācīgi jāatspoguļojas vadītāju motivēšanas plānos, kurus to pārvaldības institūcijām ir pienākums rūpīgi uzraudzīt.

INA norādījumi ir praktisks dokuments, kurā izklāstītas uzraudzības prasības visās attiecīgajās jomās, kurās bankām jāmeklē risinājumi attiecībā uz INA. Tās balstās uz EBI vienotu ienākumus nenesošo riska darījumu definīciju.^[10]. Tomēr tas attiecas arī uz ierobežotiem aktīviem un riska darījumiem, attiecībā uz kuriem ir augsts risks, ka tie kļūs par ienākumus nenesošiem, tostarp "uzraugāmo" riska darījumu sarakstam un ienākumus nesošu ierobežotu darījumu veikšanu.

INA norādījumi tika izstrādāti, pamatojoties uz vairāku euro zonas valstu paraugpraksi. To struktūra atbilst INA pārvaldības dzīvesciklam, izklāstot saistītās uzraudzības prasības attiecībā uz INA stratēģijām, INA pārvaldību un operācijām, atvieglojumu piešķiršanai, INA atzīšanai, INA uzkrājumu veidošanai, norakstīšanai un nodrošinājuma novērtēšanu.

Pēckontroles darbs attiecībā uz INA un ierobežotu aktīvu stratēģijām

Pēc INA norādījumu publicēšanas NI ar augstiem INA rādītājiem tika aicinātas iesniegt ECB banku uzraudzībai savas stratēģijas un darbības plānus INA samazināšanai. Lai nodrošinātu salīdzināmu informāciju un vienlīdzīgus konkurences apstākļus, tika izveidota īpaša bankām aizpildīšanai paredzēta dokumenta veidne. Izmantojot šo dokumenta veidni, bankām portfeļa līmenī bija jāparāda, cik ilgā laikposmā tās plāno samazināt savu INA un ierobežotas darbības aktīvu apjomu.

No 2017. gada marta līdz jūnijam bankas iesniedza savas stratēģijas, un ECB banku uzraudzība tās novērtēja atbilstoši saviem kritērijiem. Novērtēšanu veica KUK, analizējot katru banku atsevišķi ar horizontālas INA komandas atbalstu. Visā šajā procesā KUK tikās ar savām bankām, lai apspriestu attiecīgās stratēģijas.

Lai gan INA stratēģijas, darbības plāni un kvantitatīvie mērķi ir katras atsevišķas bankas atbildība, ECB banku uzraudzība sagaida, ka tās būs vērienīgas un uzticamas, lai nodrošinātu, ka INA un ierobežoto aktīvu apjoma samazināšana notiek gan savlaicīgi, gan pietiekamā apjomā.

INA stratēģiju novērtēšana

Saskaņā ar INA norādījumiem bankas pārvaldības sistēmai būtu jānodrošina, ka INA stratēģiju ir iespējams izpildīt bez sarežģījumiem. Ņemot vērā iepriekš minēto, KUK novērtē katras atsevišķās bankas starpniecību, liekot uzsvaru uz trim galvenajiem elementiem: 1) mērķu līmenis, 2) stratēģijas ticamība un 3) pārvaldības aspekti.

Mērķa līmeni mēra pēc ienākumus nenesošu riska darījumu un ierobežoto aktīvu bruto un neto apjoma samazināšanās, kuru banka cer sasniegt trīs gadu laikā. Katrai bankai tiek noteikts atbilstošs "mērķa līmenis". Minētajam nolūkam ņem vērā vairākus elementus, piemēram, bankas finanšu stāvokli, riska profilu, tā ienākumus nenesošā portfeļa raksturojumu un makroekonomisko vidi. ECB banku uzraudzība veica prognozēto mērķu līmeņu salīdzinošo analīzi gan valstu līmenī, gan bankām ar augstiem INA rādītājiem.

Lai novērtētu banku stratēģiju ticamību, ECB banku uzraudzība izmanto plašu analīžu klāstu, lai noteiktu, vai to plānotie mērķa līmeņi ir atbilstoši tam, ko tās spēj sasniegt. Attiecīgie rādītāji ietver kapitāla kapacitāti, uzkrājumu segumu un tendences, uz "aktīviem balstītu" stratēģiju būtiskumu, portfeļu segmentu rentabilitātes analīzi, pieņēmumus par līdzekļu ieplūšanu no ienākumus nenesoša portfeļa un aizplūšanu no tā, naudas līdzekļu atgūšanu un to atbalsta resursus, stratēģisko alternatīvu laika grafiku un diversifikāciju.

Pārvaldības novērtēšanā uzsvars tiek likts uz daudzām jomām, tostarp: 1) banku pašnovērtēšanas procesiem; 2) vadības institūcijas stratēģiskā plāna pārraudzības un uzraudzības līmeni; 3) ieviestajām motivācijas sistēmām stratēģijas īstenošanas veicināšanai; 4) to, kādā veidā stratēģija veido ikdienas darbību pamatu; 5) bankas piešķirto (iekšējo un ārējo) resursu līmeni ar kredītiem saistīto problēmu risināšanai un 6) stratēģiju pamatā esošajiem operatīvajiem plāniem.

Kvantitatīvās uzraudzības prasības attiecībā uz savlaicīgu uzkrājumu veidošanu

Saskaņā ar tai noteiktajām pilnvarām, lai proaktīvi pārvaldītu risku, ECB ir jāpiemēro uz nākotni vērsta pieeja. Kopš INA norādījumu publicēšanas, kā arī pamatojoties uz iepriekš gūto pieredzi, ECB banku uzraudzība turpināja darbu pie turpmākiem INA problēmu risināšanas pasākumiem. 2017. gada 4. oktobrī tā publicēja INA norādījumu pielikuma projektu apspriešanai. Minētā pielikuma cenšas veicināt savlaicīgāku uzkrājumu veidošanas praksi jauniem INA, lai nepieļautu INA apjomu palielināšanos turpmāk. Publiskās apspriešanas, kura beidzās 2017. gada 8. decembrī, gaitā ECB banku uzraudzība saņēma 458 individuālos komentārus no 36 sadarbības partneriem. Tas ir vērtīga atgriezeniskā saite, kas tika rūpīgi izvērtēta, sagatavojot galīgo dokumentu.

Uzraudzības prasības uzlabos uzraudzības konverģenci, kā arī nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Protams, prasības tiks noteiktas katrā individuālā gadījumā atsevišķi. Šajā kontekstā pielikumā izklāstītā vispārējā uzraudzības prasība attiecas uz nenodrošinātiem kredītiem; 100% segums būtu jāsasniedz divu gadu laikā pēc tam, kad kredīts ticis klasificēts kā ienākumus nenesošs. Nodrošinātiem kredītiem attiecīgais termiņš ir septiņi gadi. Lai izvairītos no asiem efektiem, ir svarīgi, lai tiktu noteikts piemēroti pakāpenisks ceļš pretī šīm uzraudzības prasībām, jau sākot no INA klasifikācijas brīdi.

Piesardzīgu uzkrājumu līmeni novērtē parastā uzraudzības dialoga kontekstā. Vispirms uzraudzības iestāde nosaka, vai bankas grāmatvedībā izveidotie uzkrājumi ir pietiekami paredzamo kredītriska zaudējumu segšanai. Pēc tam grāmatvedībā izveidotos uzkrājumus salīdzina ar uzraudzības prasībām, kas izklāstītas pielikumā.

Precīzāk, uzraudzības dialoga gaitā ECB apspriedīs ar bankām jebkādas novirzes no prudenciālu uzkrājumu veidošanas prasībām. Pēc tam ECB apsvērs katras atsevišķās bankas novirzes un pēc rūpīgas analīzes, kas varētu ietvert padziļinātu analīzi vai klātienes analīzi, izlems, vai konkrētajai bankai ir nepieciešami uzraudzības pasākumi. Šis process nav automātisks. Atšķirībā no 1. pīlāra noteikumiem šīs uzraudzības prasības nav saistošas prasības, kas nosaka automātisku darbību veikšanu.

INA klātienes pārbaudes

2017. gadā tika pabeigtas 57 kredītriska pārbaudes, no kurām sešas vadīja ECB, bet 51 pārbaudi vadīja VKI. Šo pārbaužu galvenie temati, kas tika izskatīti 54 no 57 klātienes pārbaudēm, bija INA pārvaldība un novērtēšana. Šajā kontekstā galvenie darba aspekti bija INA stratēģiju, politiku un procedūru novērtēšana (54 ziņojumi) un kvantitatīvās ietekmes novērtēšana (37 ziņojumi).

INA stratēģijas, politikas un procedūras

Izmantojot INA norādījumus kā bāzi, tika noteiktas turpmāk minēto INA stratēģiju, politiku un procedūru būtiskās nepilnības.

INA stratēģija un pārvaldība: šajā jomā ir novērojama INA aktīvākas pārvaldības tendence. Tas galvenokārt ir saistīts ar banku mēģinājumiem izpildīt INA norādījumos noteiktās uzraudzības prasības. Tomēr informācija, kas minēta lielākajā daļā klātienes pārbaudes ziņojumu, liecina, ka banku pārvaldes institūcijām sniegtā informācija vēl joprojām nav pietiekami detalizēta. Tas ietekmē, piemēram, gan agrīnās brīdināšanas riskus, gan riskus, kas radušies dažādās banku grupas struktūrvienībās, vai kuri izriet no noteiktu reorganizācijas modeļu piemērošanas.

INA atvieglojumi: tika konstatēts, ka lielākajā daļā banku nav ieviestas efektīvas atvieglojumu politikas ne attiecībā uz atvieglojumu statusa piešķiršanas, ne tā zaudēšanas brīdi. Piešķiršanas brīdī nav precīzi definēts reorganizācijas, kas vērsta uz dzīvotspējas sekmēšanu vai finanšu grūtību pārvarēšanu, kritērijs, un atsevišķi INA norādījumos minētie atvieglojumu pasākumi (piemēram, papildu līdzekļu piešķiršana, papildu nodrošinājuma/ķīlas pieprasīšana) netiek atzīti par tādiem. Tajā pašā laikā klasiskie atvieglojumu pasākumi (procentu likmju samazināšana, termiņa pagarināšana) bieži nerada INA statusu pārskatu sniegšanas par klientiem, kuriem ir finanšu grūtības, mērķiem. Finanšu grūtību konstatēšanas noteikumi vēl joprojām ir ļoti neviendabīgi un pārāk ierobežojoši, galvenokārt datu nepietiekamības dēļ. Atvieglojumu atcelšanas kritērijiem, jo īpaši attiecībā uz atvieglojumiem pārbaudes termiņā, netiek sekots līdzi pietiekamā apjomā.

INA atzīšana/klasifikācija: lielākā daļa no konstatējumiem attiecas uz
1) nepietiekamiem "maz ticams, ka samaksās" kritērijiem, attiecībā uz konkrētām nozarēm (kuģniecība, komerciālais nekustamais īpašums, naftas un gāzes nozare) vai finansēšanas paņēmieniem (ar aizņemtiem līdzekļiem) un 2) nepamatotu paļaušanos tikai uz CRR skaidri noteiktajiem aizsardzības kritērijiem.

Uzkrājumi INA un nodrošinājuma novērtēšana: lai gan uzkrājumu veidošanas procesus aizvien vairāk atbalsta IT rīki un precīzākas politikas, galvenās turpmāk uzlabojamās jomas ir nodrošinājuma novērtējumi, kuru apmērs neatbilst patiesībai (reizēm pārvērtēti uz augšu, lai gan būtu bijis jābūt samazinājumam), pārāk optimistiski nodrošinājuma diskonti un atgūšanas laiki. Turklāt dažām bankām vēl joprojām nav atbilstošas prakses attiecībā uz uzkrātajiem, bet vēl nesamaksātajiem procentiem.

INA datu integritāte: daudzi konstatējumi šajā jomā ietver riska datu apkopošanas procesu neesamību attiecībā uz tādiem datiem, kuri attiecas uz finanšu grūtību konstatēšanu (piemēram, peļņas vai zaudējumu aprēķinu dati, EBITDA, DSCR). Turklāt galvenie parametri (piemēram, nodrošinājumu diskonti, diskontēšanas brīži, t. s. saudzēšanas likmes) bieži vien ir būtiski nepareizi noteikti, savukārt norakstīšanas kritēriji (piemēram, izteikti kā laiks pēc noklusējuma) daudzos gadījumos nav skaidri definēti.

Kvantitatīvais novērtējums

Kā parasti, papildus politiku un procedūru izvērtēšanai klātienes pārbaužu komandas pārbaudīja plašas kredītlietu izlases. Šajā kontekstā dažkārt tika izmantotas statistikas metodes, lai novērtētu kredītportfeļa elementus, kas tika darīts ar mērķi pārbaudīt, vai uzkrājumu līmenis ir pietiekami atbilstīgs uzraudzības prasībām (CRR 24. pants un CRD IV 74. pants, kuru normas ir transponētas nacionālajos tiesību aktos), un starptautiskajiem grāmatvedības standartiem (īpaši 39. SGS un 8. SGS). Kaut arī vairumā gadījumu šo pārbaužu rezultātā netika izdarītas nekādas būtiskas pārmaiņas vai liela apjoma korekcijas, dažās klātienes pārbaudēs tika konstatētas būtiskas kvantitatīvas neatbilstības, kas bija par pamatu atsevišķu darbību veikšanai no uzraudzības puses.

ECB ceturkšņa datu vākšana par bankām ar lieliem INA atlikumiem

2016. gada septembrī ECB Uzraudzības valde apstiprināja ceturkšņa datu vākšanu par INA attiecībā uz NI, kurām ir būtiski INA darījumu atlikumi (“bankas ar augstu INA līmeni”).^[11] Tas tika darīts, lai papildinātu uzraudzības iestāžu apkopoto informāciju saskaņā ar harmonizēto pārskatu iesniegšanas sistēmu (EBI ĪTS par uzraudzības pārskatu iesniegšanu) ar papildu un detalizētākiem datiem. Šādi dati ir nepieciešami, lai efektīvi uzraudzītu banku ar augstu INA līmeni ar INA saistītajiem riskiem.

ECB pārskatu veidnes, kas tiek izmantotas visā 2017. gada pārskata ciklā,^[12] papildina esošās FINREP veidnes ienākumus nenesošiem riska darījumiem un riska darījumiem, uz kuriem attiecas atvieglojumi. Cita starpā tie ietver INA atlikumu sadalījumu pēc termiņa, kā arī informāciju par nodrošinājumu (tostarp iekļauj aktīvus, uz kuriem attiecas atvieglojumi), INA apmēra palielinājumu un samazinājumu, kā arī datus par pārstrukturēšanu/atvieglojumiem.

Apvienotās uzraudzības komandas salīdzina apkopotos ceturkšņa datus ar attiecīgiem standarta datiem un izmanto tos, novērtējot banku stratēģijas, procedūras un organizāciju attiecībā uz INA pārvaldību. Turpmāk piemērā atspoguļoti ienākumus nenesoši riska darījumi, attiecībā uz kuriem ir uzsākta tiesvedība, procentuālā izteiksmē no banku ar lieliem INA atlikumiem izlases ziņojumā pēc stāvokļa 2017. gada jūnija beigās.

Bankas, kas piedalās šajā datu vākšanā, ir informētas par attiecīgajām prasībām tām nosūtītajās UPNP vēstulēs.^[13]

Pamatojoties uz 2017. gada ziņošanas cikla laikā gūto pieredzi, ECB ir grozījusi un racionalizējusi ceturkšņa datu vākšanai izmantotās veidnes un iesniegusi ziņotājām iestādēm attiecīgo prasību, kuras būs piemērojamas no 2018. gada 31. marta, pārskatīto variantu.

ECB un EBI pašlaik apspriež iespēju iekļaut šīs INA veidnes saskaņotajā ziņošanas sistēmā.

Nākotnes perspektīvas un nākamās darbības

ECB banku uzraudzības prioritāte ir turpināt darbu pie INA problēmu risināšanas visās NI. KUK turpinās cieši sadarboties ar bankām, kuru INA apjoms ir augsts, liekot īpašu uzsvaru uz to stratēģijām ar INA saistīto problēmu risināšanai. Paredzams, ka šīs stratēģijas tiks rūpīgi uzraudzītas un atjauninātas vismaz reizi gadā.

INA norādījumu pielikuma galīgā versija tika publicēta 2018. gada 15. martā. Tomēr, tā kā pielikumā uzsvars tiek likts uz jauniem INA, laika gaitā visas saistītās pēckontroles darbības ar NI tiks uzsāktas pakāpeniski.

Visbeidzot, ņemot vērā to, ka daudzām ieinteresētajām personām ir jārisina ar INA saistītās problēmas, ECB banku uzraudzība turpinās cieši sadarboties ar citām Eiropas un valstu ieinteresētajām pusēm, lai risinātu atlikušās ar INA saistītās problēmas, kā tas ir norādīts tās novērtējuma ziņojumā, kas publicēts 2017. gada jūnijā.

1.3. Darbs pie tematiskajām pārbaudēm

Uzņēmējdarbības modeļi un rentabilitāti ietekmējošie faktori

2016. gadā Eiropas banku uzraudzība uzsāka tematisku pārbaudi, lai padziļināti novērtētu lielākās daļas NI uzņēmējdarbības modeļus un rentabilitāti ietekmējošos faktorus. Šī tematiskā pārbaude tiks pabeigta 2018. gadā.

Banku uzņēmējdarbības modeļu un rentabilitāti ietekmējošo faktoru novērtēšana ir Eiropas banku uzraudzības galvenā prioritāte. Rentablas bankas spēj radīt kapitālu un tādējādi uzturēt atbilstīgas rezerves, vienlaikus saglabājot pamatotu risku uzņemšanās līmeni, kreditējot reālo tautsaimniecību. No otras puses, bankas, kurām ir grūtības sasniegt ilgtspējīgas rentabilitātes līmeni, var iesaistīties riskantākās darbībās.

Pašreizējā vidē euro zonas banku rentabilitāti ietekmē zemās procentu likmes, turklāt turpina palielināties zaudējumi no vērtības samazināšanās. To ietekmē arī tādi strukturālie faktori kā, piemēram, jaudu pārpalikums dažos tirgos, pieaugošā nebanku iestāžu radītā konkurence, palielināts klientu pieprasījums pēc digitālajiem pakalpojumiem, kā arī nepieciešamība ievērot jaunas regulējošās prasības.

Šī tematiskā pārbaude ir vērsta uz banku rentabilitāti ietekmējošajiem faktoriem gan iestādes līmenī, gan biznesa modeļu griezumā. Tam ir vairāki mērķi. Papildus banku spējas novērst trūkumus savos uzņēmējdarbības modeļos izvērtēšanai pārbaudes gaitā novērtē, kā vāja rentabilitāte ietekmē banku rīcību. Tas pilnveidos horizontālo analīzi, jo īpaši apkopojot KUK gūtos ieskatus un saskaņojot viņu pēckontrole visās bankās. Tematiskās pārbaudes pirmajā gadā tika izveidoti gan nepieciešamie analītiskie rīki, gan izstrādātas vispusīgas vadlīnijas, lai atbalstītu KUK analīzes procesu.

2017. gada 1. ceturksnī ECB ievāca datus par banku prognozēto peļņu un zaudējumiem, kā arī to pamatā esošajiem pieņēmumiem. Kopumā nākamo divu gadu laikā bankas sagaida pakāpenisku rentabilitātes uzlabošanos, pateicoties stabilam kreditēšanas apjomu kāpumam un mazākiem vērtības samazināšanās zaudējumiem, turpretī tīro gada procentu likmju marža saglabāsies zemā līmenī.

2017. gada otrajā un 3. ceturksnī uzsvars tematiskajās pārbaudēs tika likts uz konkrētu banku analīzi, kuru veica KUK. Komandas sadarbojās tieši ar attiecīgajām bankām, lai pārbaudītu visus banku uzņēmējdarbības modeļu un rentabilitāti ietekmējošo faktoru aspekti. Pārbaudītie aspekti ietvēra gan banku pamatprasmes gūt ieņēmumus, gan to spēju izprast un vadīt savu darbību un īstenot to izvēlētās stratēģijas.

KUK konstatējumi tiek apvienoti ar ECB Mikrolīmeņa uzraudzības IV ģenerāldirektorāta analītiskajiem rezultātiem, izmantojot gan iekšējos, gan ārējos datu avotus. Tie ietver visrentablāko banku vispusīgu analīzi, lai izprastu to darbības rezultātus ietekmējošos faktorus un pārliecinātos par to ilgtspēju. Banku stratēģijas zemas rentabilitātes uzlabošanai būtiski atšķiras – tās ietver izaugsmes stratēģijas, kas vērstas uz tīro procentu ienākumu palielināšanu, uzņēmējdarbības virzienu, kuros tiek iekasētas maksas un komisijas maksas, paplašināšanu, izmaksu samazināšanu un digitalizāciju.

Pārbaudes dialoga ietvaros banku uzmanība tika pievērsta nepilnībām institūciju iekšējā organizācijā attiecībā uz rentabilitātes pārvaldīšanu un problēmām, kas saistītas ar uzņēmējdarbības plāniem, piemēram, pārmērīga riska uzņemšanās. Konstatēto nepilnību novēršanai attiecīgajām bankām tiks sagatavoti arī risku mazināšanas plāni, par kuriem tiks paziņots 2018. gada sākumā.

Visbeidzot, tematiskās pārbaudes rezultāti tiks iekļauti 2018. gada uzraudzības pārbaužu un novērtēšanas procesā (UPNP); pamatojoties uz ko var notikt klātienes pārbaudes, kā arī padziļināta tādu jomu analīze, kurās konstatētas t. s. aklās zonas. Turklāt šī analīze sniegs iespēju novērtēt standarta praksi, ko izmanto citas līdzīgas iestādes.

9. SFPS ietekme uz uzkrājumu veidošanu

Jaunā finanšu instrumentu grāmatvedības standarta (9. SFPS), kas stājās spēkā 2018. gada janvārī, mērķis ir analizēt finanšu krīzes laikā gūtās mācības, proti, ka uzkrājumi, kas tika veidoti, pamatojoties uz radušos zaudējumu modeļiem, bieži vien izraisīja situāciju, ka tie bija "gan pārāk mazi, gan pārāk vēlu izveidoti". Ņemot vērā iepriekš minēto, 9. SFPS tika izstrādāts, lai nodrošinātu atbilstošāku un savlaicīgāku uzkrājumu veidošanu, ieviešot paredzamo kredītzaudējumu modeli, kurā ietverta nākotnes informācija.

Jaunie kritēriji, kas ieviesti ar 9. SFPS, rada būtiskas pārmaiņas finanšu instrumentu grāmatvedības uzskaitē, palielinot subjektivitāti šā standarta ieviešanā un turpmākajā piemērošanā. Ņemot vērā, ka grāmatvedības uzskaites dati ir piesardzīgu kapitāla prasību aprēķināšanas pamatā, VUM kā savas uzraudzības prioritātes 2016. un 2017. gadā ir noteicis: 1) novērtēt, cik labi NI un MNI ir sagatavojušās 9. SFPS ieviešanai; 2) novērtēt iespējamo ietekmi uz uzkrājumu veidošanu; un 3) sekmēt jaunā standarta konsekventu piemērošanu. Šis novērtējums galvenokārt balstījās uz starptautiskā līmenī atzītu paraugpraksi, piemēram, Bāzeles Banku uzraudzības komitejas (BBUK) un Eiropas Banku iestādes (EBI) izdotajos norādījumos minēto. Veicot šo uzraudzības darbu, ECB sadarbojās ar VKI, EBI un BBUK. Šī sadarbība turpināsies visu 2018. gadā plānoto pēckontroļu gaitā.

Attiecībā uz ietekmi uz piesardzības rādītājiem ir svarīgi norādīt, ka ES likumdevēji ir pieņēmuši pārejas pasākumus. Šo pasākumu mērķis ir atvieglot 9. SFPS ieviešanas iespējamo nelabvēlīgo ietekmi uz banku regulatīvo kapitālu. Šie pasākumi ir veikti, pamatojoties uz Regulu (ES) 2017/2395^[14], kas tika publicēta "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī" 2017. gada 27. decembrī.

Ziņojums par tematiskās pārbaudes rezultātiem ir publicēts ECB banku uzraudzības interneta vietnē. Tajā sniegts kopsavilkums par galvenajiem NI un MNI kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem rezultātiem. Kopējais secinājums par kvalitatīvajiem rezultātiem – dažām iestādēm vēl daudz kas jāuzlabo, lai kvalitatīvi ieviestu 9. SFPS. Uzraugi ir secinājuši, ka kopumā lielākās NI ir labāk sagatavojušās jaunā standarta prasību izpildei nekā mazākās NI. Vislielāko izaicinājumu NI rada vērtības samazinājuma noteikšana saskaņā ar 9. SFPS, jo šim nolūkam iestādēm ir būtiski jāmaina savi iekšējie procesi un sistēmas. Savukārt ir sagaidāms, ka MNI vissarežģītākie aspekti būs paredzamo kredītzaudējumu (PKZ) modelēšana un datu pieejamība. Tematisko pārbaužu rezultāti ir parādījuši, ka lielākā daļa iestāžu intensīvi strādā pie 9. SFPS prasību ieviešanas.

No kvantitātes viedokļa raugoties, saskaņā ar ziņojumu 9. SFPS pilnīgas ieviešanas posma vidējā nelabvēlīgā ietekme uz minimālo 1. līmeņa kapitāla (CET1) rādītāju tiek lēsta 40 bāzes punktu apmērā. Šis rezultāts balstās uz tādu NI sniegto informāciju, kuras jau lielā mērā ir ieviesušas 9. SFPS prasības, un attiecīgi tie ir ticami dati. Līdzīgā veidā MNI pilnīgas ieviešanas posma vidējā nelabvēlīgā ietekme uz minimālo CET1 rādītāju tiek lēsta 59 bāzes punktu apjomā. Ņemot vērā pārejas noteikumus, pārejas datumā 9. SFPS vidējā nelabvēlīgā ietekme uz CET1 tiek lēsta 10 bāzes punktu apjomā NI un 25 bāzes punktu apjomā – MNI.^[15]

Pārbaužu pirmais posms tika veikts tādām NI iestādēm, kuras bija gatavas novērtēšanai 2017. gada 1. ceturksnī. Visi konstatējumi un nepieciešamās koriģējošās darbības tika paziņotas attiecīgajām iestādēm; KUK veiks pēckontroli attiecībā uz neatrisinātajām problēmām 2018. gada laikā. Tās iestādes, kuras nebija pilnībā sagatavojušās novērtēšanai, 2017. gada 1. ceturksnī saņēma brīdinājuma vēstuli; un KUK bija pabeigusi šo iestāžu novērtēšanu līdz 2017. gada 30. novembrim. Tika veikta horizontāla sagatavotības līmeņa novērtēšana MNI kopai. ECB un VKI plāno veikt MNI 9. SFPS ieviešanas pēcpārbaudes 2018. gadā.

Risku datu apkopošana un ziņošana par riskiem

Pārdomātas riska pārvaldības pamatā ir datu kvalitāte iestādes mērogā, efektīva risku datu apkopošanas un ziņošanas kārtība. Tomēr galvenā finanšu krīzes laikā gūtā mācība – dažas bankas nespēja pilnībā identificēt riska darījumus. Tas notika tāpēc, ka tām nebija atbilstošas informācijas par riskiem, un tās paļāvās uz vāju risku datu apkopošanas praksi. Banku spēja savlaicīgi pieņemt lēmumus bija nopietni traucēta ar tālejošām sekām gan pašām bankām, gan finanšu sektoram kopumā.

Ņemot vērā minēto, 2016. un 2017. gadā VUM uzraudzības prioritātes bija tematisko pārbaužu par risku datu apkopošanu un risku ziņošana.

Tematiskās pārbaudes tika uzsāktas 2016. gadā, aptverot 25 NI kopu. Tās veica attiecīgās KUK, kuras atbalstīja centralizēta darba grupa, kuras sastāvā bija ECB un VKI personāls. VKI sniedza operatīvos norādījumus un nodrošināja pārbaužu konsekventu veikšanu visā NI kopā. Pārbaude tika veikta saskaņā ar proporcionalitātes principu, ņemot vērā pārbaudāmo banku lielumu, uzņēmējdarbības modeļus un sarežģītību.

Pārbaudes rezultāti parāda, ka 239 BCBS principu ieviešanas statuss aptvertajās NI saglabājies lielā mērā neapmierinošs. Pārbaužu rezultāti tika paziņoti banku izlasē iekļautajām bankām individuālo uzraudzības dialogu kontekstā. 2017. gada 2. ceturksnī galīgajās pēckontroles vēstulēs, kuras nosūtīja ECB, tika ietverti pieprasījumi veikt koriģējošu darbību. Šie pieprasījumi bija īpaši paredzēti bankām, kurām tika konstatēti būtiskas neatbilstības, kas varēja būtiski ietekmēt minēto banku riska profilu.

Šajā kontekstā arī bankām tika lūgts iesniegt skaidrus, precīzus un detalizētus rīcības plānus. Centralizētā darba grupa ar KUK atbalstu izvērtēja iesniegtos rīcības plānus, lai nodrošinātu horizontālo konsekvenci.

Centralizētās darba grupas izstrādātā metodoloģija uzlabos uzraudzības datu novērtēšanas metodoloģiju attiecībā uz risku datu apkopošanu un ziņošanu par riskiem. Vispārīgāk runājot, visi galvenie NI pārbaužu rezultāti tiks iekļauti datu apkopošanas un ziņošanas spēju novērtējumā UPNP ietvaros.

Pārbaudes balstījās uz BCBS noteiktajiem efektīvas riska datu apkopošanas un ziņošanas par riskiem ^[16] principiem. Tā kā ECB seko līdzi tam, kādā veidā iestāžu risku datu apkopošanas un ziņošanas par riskiem spējas uzlabojas, tā regulāri informē un atjaunina BCBS Riska datu tīklu par attiecīgajiem ieskatiem.

Ārpakalpojumi

Pēdējo desmit gadu laikā tehnoloģiju attīstība ir mainījusi ne tikai klientu vēlmes attiecībā uz banku pakalpojumiem. Tā ir mainījusi arī banku darbību un pakalpojumu sniegšanu veidu. Mākoņdatošanas ienākšana ir jo īpaši būtiski ietekmējusi to, kā bankas organizē savu uzņēmējdarbību, proti, ko tās turpina darīt, izmantojot iekšējos resursus, un kādu pakalpojumu izpildi tās nodod izpildei ārpakalpojumu sniedzējiem.^[17] Šīs norises bankām paver jaunas uzņēmējdarbības iespējas un vieglu piekļuvi pakalpojumiem un speciālām zināšanām ārpus parastās banku darbības jomas. Tomēr šīs iespējas ietver arī izaicinājumu, proti, saistīto risku pārvaldīšanu. Un, protams, tā ir joma, kurai Eiropas banku uzraudzība pievērš lielu uzmanību. Viens no bažu avotiem par ārpakalpojumu izmantošanu ir tas, ka euro zonas bankas varētu kļūt par vienkāršām t. s. čaulas sabiedrībām vai radīsies šķēršļi efektīvai banku uzraudzībai, piemēram, ņemot vērā Brexit, un iespējamo banku pārcelšanos no Apvienotās Karalistes uz euro zonu.

ECB tiek informēta par atsevišķiem ārpakalpojumu līgumiem, ja attiecīgo kārtību nosaka attiecīgās valsts regulējums. Vispārīgāk runājot, ārpakalpojumu sniegšanas kārtības atbilstība tiek novērtēta iestādes riska profila novērtēšanas ietvaros, tostarp novērtējot tās riska pārvaldības kārtību UPNP nolūkiem^[18]. Šajā kontekstā ārpakalpojumi tika atzīti par vienu no VUM uzraudzības prioritātēm 2017. gadā, un tika uzsākta tematiskā mērķpārbaude par banku ārpakalpojumu pārvaldību un praksi. Pārbaudes mērķis ir gūt ieskatu par esošajām politikām, stratēģijām un pārvaldību, ko bankas pielieto, pārvaldot ar ārpakalpojumu sniegšanu saistītos riskus, kā arī to, kā tās novērtē un uzrauga ar ārpakalpojumu sniegšanu saistītos riskus.

Tematiskās pārbaudes ietvaros horizontālā līmeņa komanda, sadarbojoties ar attiecīgajām KUK, apkopoja informāciju par to, kā reprezentatīvā izlasē iekļautās nozīmīgās bankas kontrolē riskus, kas saistīti ar ārpakalpojumu sniegšanu. Tematiskajā pārbaudē tika konstatēts, ka pašreiz banku pieeja ārpakalpojumiem ļoti atšķiras gan pārvaldības, gan uzraudzības ziņā. Uzmanība tika vērsta arī uz neskaidrībām, identificējot ārpakalpojumus un to izmantošanā būtiskos pakalpojumos. Turklāt komanda identificēja paraugpraksi un konstatēja, ka bankas papildu vadlīnijas par to, kā pārvaldīt ārpakalpojumus, ir nepieciešamas ne tikai no uzraudzības viedokļa, bet arī pašām bankām.

Tematiskajā pārbaudē tika iekļauta ārpakalpojumu ainavas kartēšana un novērtēšana visā euro zonā, tostarp attiecībā uz procesuālajiem aspektiem (piemēram, paziņojumiem un apstiprinājumiem). Valstu tiesiskā regulējuma salīdzinošās analīzes rezultāti apstiprināja ainavas daudzveidīgumu. Lai gan VUM valstis kaut kādā veidā ir transponējušas Eiropas Banku uzraugu komitejas (EBUK) ^[19]Pamatnostādnes par ārpakalpojumu sniegšanu^[20], tās būtiski atšķiras galīgā regulējuma formalizācijas un detalizācijas pakāpes ziņā. Lai aina būtu pilnīga un lai ņemtu vērā to, ka daudzas NI ir starptautiskas, ECB ir informējusi par savu viedokli par uzraudzības pieeju arī vairākus uzraugus ārpus euro zonas. Tas tika darīts, lai labāk izprastu šo uzraudzības iestāžu prasības attiecībā uz ārpakalpojumu pārvaldību un, pamatojoties uz to, vienādotu spēles noteikumus starptautiskajā arēnā.

Pārbaudes rezultāti liecina, ka uzraudzības prasībām attiecībā uz banku ārpakalpojumu sniegšanu jābūt detalizētākām. Tas nodrošinātu lielāku skaidrību bankām un vienlaikus palīdzētu saskaņot uzraudzības pieeju ārpakalpojumiem. Šis darbs tiks uzsākts ciešā sadarbībā ar VKI un EBI.

1.4. Klātienes uzraudzība

Trešais klātienes pārbaužu cikls bija daļa no 2017. gada uzraudzības pārbaudes programmas (UPP). 2017. gadā tika apstiprinātas 157 pārbaudes (salīdzinājumā ar 185 pārbaudēm 2016. gadā). Plānoto klātienes pārbaužu (KP) skaita samazināšanās salīdzinājumā ar 2016. gadu skaidrojama ar IMMP izmeklēšanu prioritizēšanu, kā arī pāreju uz sarežģītākām un laikietilpīgākām klātienes pārbaudēm, jo īpaši kredītriska pārbaudēm.^[21]

2017. gada 31. decembrī bija uzsāktas visas, izņemot vienu no plānotajām (156 no 157) KP. No tām 64 pārbaudes tika pabeigtas 2017. gadā, un galīgie ziņojumi nosūtīti pārbaudītajām iestādēm. No 2017. gadā pabeigto KP kopējā skaita 98 pārbaudes tika veiktas 2016. gada klātienes UPP programmas ietvaros; tās tika sāktas 2016. gadā un 2017. gadā pabeigtas, kā arī 18 KP tika veiktas ārpus VUM valstīm.

Klātienes pārbaudes tiek plānotas un nodrošinātas ar personālu ciešā sadarbībā ar VKI, kas nodrošina lielāko daļu pārbaužu vadītāju un komandu dalībnieku. Saskaņā ar informāciju 2017 gada 31. decembrī 90% pārbaužu vadīja VKI, liekot uzsvaru galvenokārt uz grupām, kuru galvenā mītne atrodas attiecīgo VKI valstīs. Atlikušos 10% pārbaužu vadīja ECB Centralizēto klātienes pārbaužu (CKP) nodaļa.

2017 gadā Eiropas banku uzraudzība sāka lietot pilnvērtīgu sistēmisku pieeju ar mērķi palielināt pārrobežu un jauktu komandu pārbaužu skaitu turpmākajos gados. Šim nolūkam tika ieviesta precīzāka jaukto/pārrobežu komandu definīcija, un ECB Uzraudzības valde izstrādāja rīcības plānu. Komandas uzskata par "pārrobežu" komandām, ja misijas vadītājs un vismaz viens komandas loceklis nav no attiecīgās vietējās VKI. Komandu uzskata par "jauktu" komandu, ja misijas vadītājs ir no attiecīgās vietējās VKI, savukārt vismaz divi komandas locekļi nav no attiecīgās vietējās VKI.

Lietojot šo jauno definīciju, 29 no 2017. gadā plānotajām 157 KP (jeb 18.5%) bija jauktas/pārrobežu komandas, kas bija nedaudz mazāk salīdzinājumā ar 2016. gadu. Sagaidāms, ka jaunā rīcības plāna īstenošana mainīs šo tendenci. 2018. gadā aptuveni 25% plānoto KP veiks jauktās/pārrobežu komandas.

Pamatojoties uz vairāk nekā divu gadu pieredzi, ECB Uzraudzības valde nolēma mainīt visu^[22] klātienes pārbaužu procesu. Šo izmaiņu mērķis bija uzlabot pārbaužu vispārējo kvalitāti, ātrumu un atbildību par tām. Tagad bankām ir iespēja rakstveidā izteikt savus komentārus pārbaudes ziņojuma pielikumā. Šis pārskatītais process nodrošina pilnīgu pārredzamību un nodrošina, ka attiecīgā KUK ņem vērā bankas komentārus, sagatavojoties pēckontrolei.

2017. gada jūlijā ECB nodeva rokasgrāmatu par klātienes pārbaužu veikšanu un iekšējo modeļu analīzi publiskai apspriešanai. Rokasgrāmatas mērķis ir paskaidrot, kā ECB banku uzraudzība veic KP. Tā ir arī noderīgs informācijas avots pārbaudītajām bankām. Rokasgrāmatas projekts pašlaik tiek pārskatīts un tiks izdots pēc ECB Uzraudzības valdes apstiprinājuma saņemšanas un Padomes iebildumu neizteikšanas procedūras pabeigšanas.

2018. gadā vairākas pārbaudes, kas aptver praktiski identiskas tēmas, tiks saskaņotas pēc darbības jomas un veikšanas laika grafika. Tas pavērs iespēju intensīvāk apspriesties misiju vadītājiem un ECB uzraudzības komandām. Tas tiek darīts ar mērķi turpināt uzlabot pārbaužu efektivitāti un nodrošināt konsekventu pieeju.

Galvenie klātienes pārbaužu konstatējumi

Turpmākā analīze aptver astoņas risku kategorijas un 137 pārbaudes, par kurām klātienes pārbaužu ziņojums tika publicēts laikposmā no 2017. gada 1. janvāra līdz 31. oktobrim.

Kredītrisks

Vairāk nekā puse kredītriska pārbaužu bija vērstas galvenokārt uz kredītriska pārvaldības procesa kvalitatīvajiem aspektiem. Atlikušajos 45% pārbaužu tika izvērtēta aktīvu kvalitāte, pārbaudot kredītlietas, kurās tika konstatētas finanšu neatbilstības vairāk nekā 10 mljrd. euro vērtībā. Proti, galvenie konstatējumi bija:

• Neatbilstoša debitoru klasifikācija: neatbilstības ienākumus nenesošu riska darījumu definēšanā un/vai saistību nepildīšanas noteikšanā, vāji procesi augsta riska aizņēmēju uzraudzībai (agrīnās brīdināšanas sistēma, atvieglojumi, iekšējie reitingi). Rezultātā ir nepieciešami papildu uzkrājumi.
• Uzkrājumu nepareiza aprēķināšana: nodrošinājuma diskonti, laiks līdz atmaksas termiņam, pazeminātas likmes, naudas plūsmas aplēses, kopējo uzkrājumu noteikšanas parametri.
• Neatbilstoši kreditēšanas procesi: nepietiekama debitoru analīze, nenoteikti izņēmumi no bankas deleģēšanas/ierobežojumu sistēmā.
• Pārvaldības problēmas: nepilnības iekšējās kontroles "trīs aizsardzības līniju" modelī, piemēram, vāja otrā aizsardzības līnija, tostarp vāja risku pārvaldības funkcija, valdes vai augstākā līmeņa vadītāju neiesaistīšana, nepietiekamas iekšējās revīzijas funkciju pilnvaras, pārāk liela lēmumu pieņemšanas procesa centralizācija.
• Obligātie rādītāji: riska svērto aktīvu nepareiza aprēķināšana, lielo riska darījumu noteikumu neievērošana.

Pārvaldības risks

Biežākās tēmas iekšējās pārvaldības un risku pārvaldības KP bija organizatoriskā struktūra, vadības un iekšējā audita funkcijas pienākumi un atbildība. Nopietnākās neatbilstības bieži tika konstatētas šādās jomās:

• Organizatoriskā struktūra: neatbilstības iekšējās kontroles sistēmas jomā, nepiemērota/neskaidra hierarhijas struktūra, koordinācijas trūkums grupā.
• Vadības institūcijas lomas un pienākumi: interešu konflikts, nepietiekama stratēģisko pieeju definēšana/atjaunināšana, neatbilstības pilnvaru deleģēšanas jomā.
• Iekšējā audita funkcija: nepietiekamas audita un pēckontroles darbības.
• Atbilstības funkcija: atbilstības riska novērtēšanas nepilnības, nepietiekami resursi, novecojušas politikas un procedūras.
• Risku pārvaldības funkcija: neatbilstības risku mērīšanas, uzraudzības/kontroles un ziņošanas jomā, nepietiekamas eskalācijas procedūras.
• Pārvaldības procesi: neatbilstības stratēģiju izveides un jaunu produktu apstiprināšanas procesos.

Operacionālais risks

Operacionālā riska pārbaužu tēmas visbiežāk bija banku organizācijas struktūra, politikas un procedūras, risku novērtēšana un pārvaldīšana, to risku pārvaldības apjoms un risku identificēšana. Vairums kritiski svarīgo konstatējumu attiecas uz šādām jomām:

• Organizatoriskā struktūra, politikas un procedūras: operacionālo risku lēmumu pieņemšanas procesa nepilnības, nepietiekama pienākumu sadale, nepilnības ziņošanas sistēmās.
• Risku mērīšana un pārvaldība: nepietiekama operacionālā riska darījumu pārraudzība, operacionālā riska datu vākšanas procesu nepilnības, nav ieviesti riska novēršanas pasākumi, lai pārvaldītu operacionālā riska notikumus.
• Risku pārvaldības un risku identificēšanas apjoms: būtisku operacionālo risku nepilnīga iekļaušana, operacionālā riska pārvaldības neatbilstības grupas līmenī, nepietiekams operacionālā riska novērtējums jaunos projektu/produktu apstiprināšanas procesos.
• Riska profils, riska stratēģija un riska apetīte: neatbilstošs operacionālā riska profilu novērtējums, operacionālo riska stratēģiju neesamība.

IT risks

IT risku pārbaudes parasti aptver: 1) organizācijas struktūru, stratēģiju, politiku, procedūru un sistēmu arhitektūru; 2) organizāciju un ārpakalpojumus; 3) risku pārvaldību; 4) drošības pārvaldību; 5) datu kvalitātes pārvaldību un 6) IT operāciju pārvaldību.

Aptuveni trešdaļa konstatējumu ir saistīta ar IT drošību. Pārējie konstatējumi attiecas uz IT organizāciju un ārpakalpojumiem, risku pārvaldību, datu kvalitātes pārvaldību, IT nepārtrauktības pārvaldību un programmatūras pārvaldību.

Nozīmīgāko IT riska konstatējumu piemēri:

• daļai IT infrastruktūras nav nodrošināts to pārdevēju atbalsts;
• IT izstrādātāju un IT darbības pienākumi nav nodalīti;
• nav vispusīgas un aktualizētas drošības politikas;
• neatbilstoša tīkla segmentēšana;
• ierobežota žurnālu datu vākšana, izmantojot drošības incidentu notikumu pārvaldības rīkus;
• nepietiekams piekļuves tiesību atkārtotas apstiprināšanas process;
• netiek veiktas vispusīgas uzņēmējdarbības nepārtrauktības pārbaudes.

Kapitāla risks

Pārbaudes, kas saistītas ar regulatīvo kapitālu (1. pīlārs), pārsvarā ietvēra šādas jomas: pārvaldība, iekšējās politikas un kontroles, datu salīdzināšanas process, datu kvalitātes nodrošināšana un kredītriska kapitāla prasības. Papildus iekšējā kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa (IKPNP) pārbaudēs uzsvars tika likts uz organizācijas struktūru, risku identificēšanu un apkopošanu, kapitāla plānošanu un stresa testēšanu.

Nozīmīgākie konstatējumi, kas identificēti 1. pīlāra pārbaudēs:

• neatbilstības datu kvalitātes problēmu atklāšanā un novēršanā, kas izraisa kļūdas pašu kapitāla un riska svērto aktīvu aprēķinos;
• nepietiekamas politikas, procedūras un kontroles, lai novērtētu kredītriska mazināšanas metožu prasības.

Nozīmīgākās problēmas, kas tika konstatētas IKPNP pārbaudēs, bija:

• neatbilstības kvantificēšanas jomā, jo īpaši attiecībā uz kredītriska modelēšanu (piemēram, attiecībā uz izmantotajiem pieņēmumiem, nepamatotiem vienkāršojumiem, parametru noteikšanu u. c.);
• nepietiekami attīstīta stresa testēšanas sistēma (problēmas scenāriju definēšanas jomā, apgriezto stresa testēšanas neesamība);
• IKPNP process nav iestrādāts attiecīgās bankas vadības sistēmā.

Netirdzniecības portfeļa procentu likmju risks

Visas netirdzniecības portfeļa procentu likmju riska pārbaudēs (NPPLR) tika analizēta risku novērtēšana, pārvaldību un uzraudzība. Gandrīz visās pārbaudēs tika pārbaudīta arī riska uzskaite, risku apetīte un risku stratēģija, kā arī risku pārvaldības un risku identificēšanas apjoms. Nozīmīgi konstatējumi ir saistīti galvenokārt ar NPPLR riska novērtēšanu, pārvaldību un uzraudzību. Visbiežāk konstatētās problēmas:

• riska modeļu nespēja funkcionēt negatīvu procentu likmju gadījumā;
• holdinga līmenī nav vienota viedokļa par rīcības modeļiem, kurus izstrādājušas dažādas juridiskās personas;
• galvenajiem avansu modeļu pieņēmumiem nav konkrēta pamatojuma;
• nepilnīgu datu vākšana;
• neatbilstoša ierobežojumu sistēmas definēšana.

Likviditātes risks

Visās likviditātes riska pārbaudēs tika izvērtēta pārvaldība, risku mērīšana, uzraudzība un risku pārvaldība, stresa scenāriji, risku mazināšanas metodes, ziņošanas un informācijas sniegšanas prasības. Lielākā daļa konstatējumu attiecas uz risku novērtēšanu un pārvaldību ar būtisku sevišķi svarīgu konstatējumu īpatsvaru, jo īpaši:

• risku modelēšanas neatbilstība: nepilnības finanšu produktu aizplūšanas profila aplēsēs, stresa testu vajadzībām izmantotajiem scenārijiem trūkst pamatojuma, nepietiekama datu kvalitāte;
• ar pārvaldību saistītās problēmas: neatbilstoša pārvaldītājsabiedrības vadīšana, nepietiekama validācijas funkcijas darbība, agrās brīdināšanas sistēmas neefektivitāte.

Uzņēmējdarbības modeļi un rentabilitāte;

Papildus peļņas gūšanas un sadales jomai KP bieži tika analizēta attiecīgās iestādes stratēģisko pieņēmumu ticamība, operacionālās funkcionēšanas spējas un finanšu prognožu izpilde. Būtiskākie konstatējumi visbiežāk bija šādās jomās:

• iestādes stratēģisko pieņēmumu ticamība: banku stratēģijām nebija valdes apstiprinājuma; ierobežota valdes iesaistīšanās stratēģiju izstrādē; nepilnības stratēģisko pieņēmumu pamatojumā;
• operacionālās izpildes spējas: ierobežotas operacionālās spējas un resursi uzņēmējdarbības stratēģijas īstenošanai; neatbilstības iestāžu finanšu pārskatos;
• peļņas sadale, ienākumu gūšana un informētība: neatbilstības cenu noteikšanas rīku jomā, tostarp attiecībā uz visām izmaksu un riskiem; nepabeigti zemākās cenas noteikšanas procesi; rentabilitātes rādītāju un budžeta nepietiekama analīze un uzraudzība;
• finanšu prognožu analīze (scenāriji, jutīgums): pārlieku optimistiskas finanšu prognozes; finanšu prognozēšanas rīku nepilnīga dokumentācija.

Tirgus risks

Tirgus riska pārbaudes galvenokārt ietvēra šādas tēmas: pārvaldība; organizācijas sistēmas, politikas un procedūras; risku uzskaite, riska apetīte un risku stratēģija; organizācijas struktūra; risku mazināšana un iekšējais audits; 1., 2. un 3. līmeņa aktīvu klasifikācija. Būtiski nopietni konstatējumi bija saistīti ar risku pārvaldību. Visbiežāk konstatētās problēmas:

• Patiesās vērtības hierarhija un novērtēšana: nepiemērota klasifikācija (1. līmenis, 2. līmenis vai 3. līmenis), jo īpaši klasifikācija starp 2. un 3. līmeni; vienas dienas peļņas uzskaite; neatbilstošas vērtības korekcijas.
• Organizācijas mēroga problēmas: nepietiekami pasākumi no valdes puses; iekšējā audita funkcijas neatbilstoša darbība; IT infrastruktūras neefektivitāte.

1.5. Iekšējo modeļu mērķpārbaude (IMMP)

Iekšējo modeļu mērķpārbaude (IMMP) ir liela mēroga projekts daudzu gadu garumā, kas tika uzsākts 2017. gadā pēc konceptuālā darba pabeigšanas 2016. gadā. Tā mērķis ir novērtēt euro zonas NI izmantoto 1. pīlāra iekšējo modeļu atbilstību un piemērotību un tādējādi vairot to ticamību. IMMP uzmanības centrā ir pareiza un konsekventa iekšējo modeļu normatīvo prasību ieviešana. Tādējādi tā papildina pasākumus, kas noteikti nesen sagatavotajā Bāzeles III līgumā. IMMP projekts tiek īstenots ciešā sadarbībā ar VKI.

2017. gada sākumā tika uzsāktas pirmās iekšzemes modeļu klātienes IMMP, un attiecīgi sākās IMMP projekta izpildes posms. Šis posms turpināsies 2018. un 2019. gadā. Līdz šim projekts ir noritējis atbilstoši plānam, ko sekmējusi pārbaudīto iestāžu sadarbība un novērtēšanas grupu nopietnā iesaiste savu pienākumu izpildē. Kopumā 2017. gadā tika veiksmīgi uzsāktas 92 IMMP klātienes pārbaudes. Pārbaudēs tika pārbaudīti iekšējie kredītriska modeļi (liekot uzsvaru uz mazumtirdzniecības un mazo un vidējo uzņēmumu portfeļiem), tirgus risks un darījumu partneru kredītrisks. Lai nepieļautu traucējumus iestāžu normālā modeļa uzturēšanā, klātienē tika novērtētas arī būtiskas modeļu izmaiņas un sākotnējie modeļu apstiprinājumi, gan papildus IMMP pārbaudēm, gan dažkārt arī kopā ar tām.

Pirmie IMMP rezultāti jau ir pieejami. Iekšējo modeļu vispārējie aspekti, piemēram, modeļu pārvaldība un modeļu validācija, tika pārbaudīti jau pašā projekta sākumā. Neatbilstības spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam, kas tika konstatētas šajās pārbaudēs, tika atrisinātas, pieņemot uzraudzības lēmumus. Tas sekmēs stabilu un piemērotu vidi iekšējo modeļu izmantošanai, un veicinās vienādus spēles noteikumus uzraudzītajām struktūrvienībām.

Lai nodrošinātu līdzvērtīgus spēles apstākļus, IMMP novērtēšanas komandām ir pienākums konsekventi piemērot vienotas pārbaužu metodes un rīkus. Tajā pašā laikā pārbaužu iznākumu sistemātiski tiek pārbaudīti konsekvences ziņā, kā arī tiek veikta to horizontālā analīze un salīdzinošās pārbaudes. Lēmumos, kuri izriet no IMMP pārbaudēm, ECB neparedz nekādu turpmāku iekšējo modeļu regulējumu, bet gan piemēro pašreizējās normatīvās prasības. Pēc horizontālās analīzes un salīdzinošās pārbaudes pabeigšanas var tikt sniegti papildu ieteikumi un pieņemti lēmumi.

Centrālās projektu komandas sagatavoja arī īpašu rokasgrāmatu, lai skaidri izteiktu ECB izpratni par būtiskākajiem pašreizējā iekšējā modeļa regulējuma aspektiem, uz kuriem attiecas IMMP. Rokasgrāmatas pirmā versija tika nodota iestādēm, kurām tika veikta IMMP, lai ievāktu atgriezeniskās saites informāciju par to pirms izpildes posma uzsākšanas. Pēc tam rokasgrāmata bija publicēta ECB banku uzraudzības interneta vietnē.

IMMP būtiski uzlaboja saņemtās atsauksmes par šo rokasgrāmatu. Atsauksmes papildus parādīja nozares stingro apņemšanos sasniegt projekta mērķus. Papildus šīm atsauksmēm pieredze, kas tika gūta, veicot klātienes pārbaudes līdz šim, kā arī pašreizējie normatīvie jaunumi, ir labs pamats rokasgrāmatas atjaunināšanai.

Eiropas banku uzraudzība gūs labumu no šīs ECB rokasgrāmatas, metodoloģijas un rīkiem, kas izstrādāti IMMP projekta ietvaros. Kopumā tas būtiski veicinās iekšējo modeļu konsekventu un salīdzināmu izmantošanu visā euro zonā, tādējādi palīdzot nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus.

IMMP projekta mērķis ir panākt pastāvīga dialoga uzturēšanu ar nozari. Papildus īpašajai konferencei, kas tika sarīkota 2017. gada februārī, iesaistītajām iestādēm informatīvajās vēstulēs 2017. gada augustā un decembrī regulāri tika sniegtas gan ziņas par IMMP vispārējo statusu, gan informācija par nākamajiem starpposma mērķiem. Turklāt IMMP projekta dalībnieki regulāri piedalījās nozares pasākumos.

2017. gada laikā papildus IMMP projekta ietvaros uzsāktajām 92 klātienes pārbaudēm tika uzsāktas 70 pārbaudes par NI iekšējiem modeļiem (no kuriem 37 bija klātienes pārbaudes). Kopumā līdz gada beigām tika pabeigtas 133 ar IMMP nesaistītas izmeklēšanas, no kurām 123 gadījumos ECB pieņēma lēmumu (neskaitot ECB ieguldījumu kopējos lēmumos ar citām kompetentām iestādēm kā mītnes valsts uzraudzības iestādēm).

1.6. Mazāk nozīmīgu iestāžu netieša uzraudzība un uzraudzības pārraudzība

VUM regula pilnvaro ECB nodrošināt efektīvu un konsekventu VUM darbību un tādējādi uztic tai pārraudzības funkciju, savukārt VKI saglabā primāro atbildību par mazāk nozīmīgo iestāžu (MNI) uzraudzību. Pamatojoties uz šīs funkcijas galveno mērķi, t. i., nodrošināt augstu uzraudzības standartu konsekventu piemērošanu visā euro zonā, ECB banku uzraudzība cieši sadarbojas ar VKI, izstrādājot netiešās MNI uzraudzības darbības sistēmu. Šajā sadaļā minēti īpašo iniciatīvu, kas uzsāktas 2017. gadā, piemēri.

Kopīgi uzraudzības standarti un vienotas metodoloģijas

Kopīgi uzraudzības standarti (KUS) un vienotas MNI uzraudzības metodoloģijas, ko kopīgi definējušas ECB un VKI, ir galvenie līdzekļi, lai veicinātu uzraudzības praksi, kas nodrošina konsekventu un kvalitatīvu MNI uzraudzību. Izstrādājot kopīgos standartus un metodoloģiju iepriekšējos gados, 2017. gadā uzmanība tika pievērsta īstenošanai.^[23] VKI turpināja piemērot iepriekš izstrādātos KUS (piemēram, uzraudzības plānošanas un atveseļošanas plānošanas KUS) un sāka ieviest jaunus standartus, piemēram, KUS par klātienes pārbaužu veikšanu MNI. Šā KUS galvenais mērķis ir saskaņot pārbaužu plānošanu un noteikt uzraudzības darba uzdevumu minimālos līmeņus. Šobrīd tiek veikts papildu darbs, lai atbalstītu KUS praktisko ieviešanu, ko veic MNI (piemēram, ar specializētu semināru starpniecību).

Papildus uzraudzības procesu saskaņošanai citu projektu mērķis ir veicināt kopīgas pieejas tādu risku pārraudzībai, kuri izriet no konkrētiem uzņēmējdarbības modeļiem. Viens piemērs ir KUS par automobiļu finansēšanas iestādēm (AFI), kas tika pabeigts 2016. gadā un kura mērķis ir nodrošināt konsekventu, kvalitatīvu un samērīgu pieeju AFI (gan NI, gan MNI) uzraudzībai visā euro zonā. 2017. gadā tika organizēti tematiski semināri ar nozares pārstāvjiem, kuros uzsvars tika likts uz uzņēmējdarbības modeļu analīzi un AFI īpašo riska profilu.

Pēc sadarbības sistēmas starp ECB un VKI izveides krīzes pārvaldības jomā 2017. gadā tika izstrādāti divi atbilstoši KUS, kas tiks pabeigti 2018. gadā: viens no tiem ir par VKI uzraudzības praksi MNI krīžu pārvaldīšanai un sadarbībai ar noregulējuma iestādēm, otrs ir par VKI uzraudzības procedūrām, ko piemēro MNI, kuras neizpilda minimālā kapitāla prasības.^[24]

Attiecībā uz institucionālās aizsardzības shēmām (IAS) 2017. gadā tika pabeigts 2016. gadā iesāktais darbs, turpinot uzraudzīt "hibrīdās" IAS, kuru dalīborganizācijas ir gan NI, gan MNI. Minēto darbu kopīgi veica ECB un Austrijas un Vācijas VKI, kuras pašreiz ir vienīgās euro zonas valstīs, kurās ir ieviestas hibrīdās IAS. Minētās analīzes apjoms tiek saskaņots ar IAS noteiktajām prasībām CRR 113.(7). pantā un 49.(3). pantā. Šo prasību izpilde tiks regulāri pārraudzīta. Turpmākajos gados būs ieguvums no ECB Rokasgrāmatas par iespējām un diskrecionāriem noteikumiem ziņošanas specifikāciju pakāpeniskas ieviešanas, kas palielinās ar IAS saistīto datu pieejamību.

Tematiskā pārbaude par 9. SFPS, kas aptver gan MNI, gan NI, notiek ciešā sadarbībā ar VKI. Tās mērķis ir nodrošināt, lai jaunais 9. SFPS standarts tiktu konsekventi īstenots visās euro zonas bankās. Cita starpā tika izstrādāti instrumenti, kas palīdz uzraugiem novērtēt, cik labi MNI ir sagatavojušās 9. SFPS (sk. 1.3.2. iedaļu).

Turklāt 2017. gada rudenī tika publicēta finanšu un tehnoloģiju jomas kredītiestāžu licenču pieteikumu novērtēšanas rokasgrāmata^[25] apspriešanai. Rokasgrāmatas galīgā versija tiks publicēta 2018. gada sākumā. Tās mērķis ir uzlabot iespējamo kredītiestāžu pieteikuma iesniedzēju pārredzamību (t. i., uzņēmumiem ar tādu biznesa modelis, kurā banku produktu un pakalpojumu izstrāde un sniegšana balstās uz tehnoloģiju inovācijām). Pastāvīgi tiek veikts darbs, kurā uzsvars tiek likts uz finanšu tehnoloģiju (piemēram, lielu datu, sadalītu uzskaites reģistru tehnoloģiju) sekām banku uzraudzībā; padziļināti tiek aplūkota regulatīvo izmēģinājuma režīmu jeb "regulatīvās smilšukastes" nozīme.

ECB veic darbu pie finanšu tirgus infrastruktūru (FTI) ar CRR banku licenci, kuru galvenā uzņēmējdarbība ir galvenā darījumu partnera (GDP) vai centrālā vērtspapīru depozitārija (CVD) pakalpojumu sniegšana tirgus dalībniekiem, tostarp VUM bankām, uzraudzības. Lai nodrošinātu konsekventu, kvalitatīvu un samērīgu pieeju šo speciālo iestāžu uzraudzībai, ECB ciešā sadarbībā ar dažām VKI pašreiz beidz darbu pie KUS par UPNP novērtējumiem FTI iestādēm izstrādes.

Izvēles iespējas un valstu rīcības brīvība MNI sektorā

Lai nodrošinātu vienādus konkurences apstākļus kredītiestādēm ECB, cieši sadarbojies VKI, ir nolēmis saskaņot izvēles iespēju un valstu izvēles brīvību (OND) īstenošanu MNI sektoram. Pēc sabiedriskās apspriešanas, kura beidzās 2017. gada janvārī 2017. gada aprīlī, tika publicēta Rokasgrāmata^[26] un Ieteikums^[27] VKI.

Lai gan lielākajā daļā gadījumu politikas priekšlikumi attiecībā uz MNI ir tādi paši attiecībā uz nozīmīgām iestādēm, attiecībā uz dažām OND tiek piemērota proporcionāla pieeja MNI uzraudzībai, kas atšķiras no nozīmīgām politikas nostādnēm, kuras ir izstrādātas nozīmīgām iestādēm (piemēram, riska un revīzijas komitejas apvienojums). Turklāt dažos gadījumos, kur saskaņošana nav nepieciešama, lai nodrošinātu uzraudzības stingrību vai panāktu vienotus spēles noteikumus, VKI tiek ļauts ieņemt elastīgu nostāju, piemērojot dažas OND. Turklāt dažām no minētajām atšķirībām nākamajos gados būtu pakāpeniski jāsamazinās, pakāpeniski beidzoties pārejas pasākumiem.

Darba pie OND pabeigšana ir nozīmīgs solis ceļā uz konsekventu uzraudzību un lielāku saskaņošanu, un tas nozīmē, ka lielā mērā ir pārvarētas būtiskas atšķirības valstu iespēju un rīcības brīvības piemērošanā.

UPNP metodoloģija MNI

ECB un VKI kopīgā darba pie vienotas metodoloģijas Uzraudzības pārbaužu un novērtēšanas procesam (UPNP) MNI pabeigšana bija svarīgs starpposma mērķis 2017. gadā. Šī metodika balstās uz NI piemēroto metodiku un izmanto tādus pašus strukturālos elementus proporcionāli. Tā ievieš arī dažus vienkāršojumus un pielāgojumus, piešķirot VKI zināmu elastīgumu, lai ņemtu vērā MNI īpatnības, kā arī grāmatvedības principu neviendabīgumu. UPNP MNI sekmēs uzraudzības konverģenci MNI sektorā, vienlaikus atbalstot minimālu harmonizācijas līmeni un NI un MNI novērtēšanas platformu. VKI kā tiešie uzraugi saglabās pilnu atbildību par novērtēšanu veikšanu un lēmumu par kapitālu, likviditāti un kvalitatīviem pasākumiem pieņemšanu.

Darbs pie UPNP MNI tika uzsākts 2015. gadā, kad tika definēta vienotā Riska novērtēšanas sistēmas (RNS) metodoloģija. Darbs turpinājās 2016. gadā, liekot uzsvaru uz kapitāla un likviditātes kvantitatīvo novērtēšanu. 2017. gadā VKI izmēģināja MNI UPNP metodoloģiju (tostarp pārskatītā RNS metodoloģiju). Visas VKI aktīvi piedalījās izmēģinājumā un sniedza noderīgus komentārus, kas bija pamats nepieciešamajām metodoloģijas korekcijām.

Samērīguma princips atspoguļojas metodoloģijā, veidojot minimālu uzraudzības uzdevumu modeli, kas ir atkarīgs no MNI piešķirtās prioritātes. Attiecīgi ir atšķirības tādos aspektos kā nepieciešamā informācija, novērtēšanas intensitāte un uzraudzības gaidas, atkarībā no MNI kategorijas un tās uzņēmējdarbības veida. Metodoloģija piešķir VKI zināmu elastīgumu. UPNP elastīgumam ir svarīga nozīme, novērtējot MNI IKPNP, ILPNP un stresa testu rezultātus.

VKI ieviesīs šo metodoloģiju 2018. gada uzraudzības cikla ietvaros. Lai atbalstītu mierīgu pāreju no valstu UPNP uz VUM UPNP metodoloģiju, pirmajā gadā VKI to piemēros vismaz augstas prioritātes MNI. Tas ļauj VKI turpināt testēt šo metodoloģiju, jo īpaši attiecībā uz mazākām iespējām pirms galīgās ieviešanas datuma 2020. gadā. Metodoloģija tiks analizēta turpmāk un tā attīstīsies, ņemot vērā gan VUM ietvaros gūto pieredzi, gan plašākus jauninājumus (piemēram, regulatīvajā sistēmā; un tiks turpināts darbs, ko var veikt gan EBI, gan VUM ietvaros).

Sadarbība atsevišķo MNI uzraudzībā

Samērīgumam ir primāra nozīme efektīvai uzraudzības pārraudzības darbībai. Samērīguma principa praktiskā piemērošana balstās uz prioritāšu sistēmu. Šajā sistēmā tiek ņemta vērā gan konkrētajai MNI raksturīgā riska pakāpe, gan tās vispārējā ietekme uz valsts finanšu sistēmu.

2017. gadā VKI ar Centrālā paziņojumu posteņa starpniecību turpināja iesniegt
1) iepriekšējus paziņojumus par būtiskām uzraudzības procedūrām un būtiskiem uzraudzības lēmumu projektiem, kas saistīti ar MNI, kas klasificētas kā prioritāras (apmēram 100 MNI), un 2) īpašus paziņojumus par MNI finanšu stāvokļa pasliktināšanos. Iepriekšējos gados gūtā pieredze ir iekļauta pārskatītajos norādījumos par paziņojumu prasībām MNI, kas ir piemērojamas no 2018. gada. Šīs vadlīnijas precizē kritērijus, pēc kuriem nosaka lēmumu būtiskumu ziņošanai ECB, un nosaka vairākas iniciatīvas un rādītājus, lai veicinātu paziņojumu savlaicīgumu. 2017. gadā ECB saņēma 67 paziņojumus, galvenokārt par kapitāla un pārvaldības jautājumiem.

Pamatojoties uz VKI paziņojumiem, kā arī citu pieejamo informāciju, ECB specializēto valstu nodaļu eksperti turpināja uzraudzīt MNI attiecīgajās valstīs, jo īpaši tajās iestādēs, kuru finanšu stāvoklis ir pasliktinājies. ECB eksperti ir pastāvīgi apspriedušies ar saviem VKI kolēģiem, lai uzraudzītu ieteikumu ieviešanu un pēckontroles veikšanu, kas saistīta ar lēmumiem par vienotām procedūrām. Sadarbība attiecībā uz atsevišķām MNI dažos gadījumos ir realizējusies arī kā kopīgas klātienes pārbaudes.

1.7. Makrouzraudzības uzdevumi

2017. gadā ECB turpināja aktīvi iesaistīties valstu iestādēs saistībā ar makrouzraudzības politiku euro zonā saskaņā ar uzdevumiem, kas tai uzticēti saskaņā ar VUM regulas 5. pantu. Makrouzraudzības forums ir platforma, kurā ECB Padome un Uzraudzības valde iesniedz savu redzējumu par mikrouzraudzību un makrouzraudzību VUM ietvaros.^[28] Tas savstarpēji papildina mikrouzraudzības un makrouzraudzības darbību.

2017. gadā ECB saņēma vairāk nekā 100 makrouzraudzības politikas paziņojumus no valstu iestādēm. Lielākā daļa paziņojumu attiecās uz 1) ceturkšņa lēmumiem par pretciklisko kapitāla rezervju (PKR) noteikšanu un 2) lēmumiem par globāli sistēmiski nozīmīgu (G-SNI) un citu sistēmiski nozīmīgu kredītiestāžu (C-SNI) identifikāciju un to kapitāla prasību noteikšanu.^[29]

Saskaņā ar BCBS metodoloģiju gan ECB, gan valstu iestādes identificēja septiņas globāli sistēmiski nozīmīgas bankas (G-SNB)^[30] – par vienu mazāk nekā iepriekšējā gadā.^[31] Šīs iestādes tika iedalītas līmeņos, kas ietvēra pakāpeniska kapitāla rezervju likmes no 0.75% līdz 1.5%, 2018. gadā (pabeidzot šo posmu, 2019. gadā galīgais rezervju līmeņi minētajām bankām būtu robežās no 1.0% līdz 2%).

Turklāt ECB saņēma informāciju par kapitāla rezervju likmēm 109 citām sistēmiski nozīmīgām iestādēm. Šīs likmes atbilda ECB metodoloģijas citu sistēmiski svarīgu iestāžu novērtēšanas un to buferu noteikšanas prasībām.

Turklāt ECB saņēma paziņojumus no vairākām valstu iestādēm par sistēmisku risku rezervju un riska svēruma prasībām, kā arī paziņojumus par savstarpēju apmainīšanos ar makrouzraudzības pasākumiem, kas īstenoti citās dalībvalstīs.

ECB bija iesaistīta arī Eiropas Sistēmisko risku komitejas (ESRK) darbā, kura ir atbildīga par ES finanšu sistēmas makrouzraudzību. ESRK identificē sistēmiskos riskus un nosaka to prioritāti un, ja nepieciešams, publicē brīdinājumus vai ieteikumus koriģējošām darbībām. KUK izmantoja no ESRK saņemto informāciju, kā arī ECB veikto citu makrouzraudzības analīzi – gan iekšējās, gan ārējās publikācijas, lai nodrošinātu, ka tiek ņemti vērā visi attiecīgie riski. Turklāt ESRK un citas makrouzraudzības iestādes izmanto KUK sniegto informāciju, lai pārliecinātos, ka informāciju par atsevišķām iestādēm izmanto sistēmas mēroga riska analīzē, kā arī lai noteiktu iespējamos seku mazināšanas pasākumus.

Turklāt ECB atbalsta izmaiņas globāli sistēmiski nozīmīgu banku (G-SNB) novērtēšanas metodoloģijā, lai Eiropas banku savienību varētu uzskatīt par vienu ģeogrāfisko apgabalu.

2. VUM ieguldījums ES krīžu pārvaldības un noregulējuma sistēmā

2.1. Noregulējuma gadījumi 2017. gadā

ES atveseļošanas un noregulējuma režīms ir svarīgs balsts banku sektora stabilitātes veicināšanā. ECB banku uzraudzībai šajā sistēmā ir būtiska loma.

2017. gada pirmajā pusē ECB banku uzraudzība pirmo reizi pieņēma lēmumu darīt zināmu, ka trīs tās tieši uzraudzītās bankas ir "finanšu grūtībās vai, iespējams, tās nonāks finanšu grūtībās" (FOLTF).

Saskaņā ar Vienotā noregulējuma mehānisma regulu (VNMR), tiklīdz nozīmīga institūcija (NI) ir atzīta par FOLTF, Vienotā noregulējuma valdei (VNV) ir pienākums izvērtēt, vai ir izpildīti arī citi noregulējuma nosacījumi. Jo īpaši VNV ir jānovērtē, vai: 1) ņemot vērā laika grafiku un citus attiecīgos apstākļus, nav saprātīgu izredžu, ka jebkādi alternatīvi privātā sektora pasākumi, kas veikti attiecībā uz struktūrvienību, novērstu tā neveiksmi saprātīgā termiņā; un 2) noregulēšanas darbības ir nepieciešamas sabiedrības interesēs.

Neizpildot pēdējo nosacījumu, banka netiktu noregulēta, bet gan tiktu pakļauta attiecīgās valsts maksātnespējas procedūrai.

Attiecībā uz vienu no trim bankām (Banco Popular Español) VNV nolēma, ka noregulējuma kritēriji ir izpildīti, un apstiprināja noregulējuma shēmu. Attiecībā uz divām pārējām bankām Veneto Banca un Banca Popolare di Vicenza, VNV secināja, ka noregulējuma darbība nebija nepieciešama sabiedrības interesēs, un galu galā abas bankas tika likvidētas saskaņā ar Itālijas maksātnespējas procedūru.

Banco Popular Español gadījums

2017. gada 6. jūnijā ECB banku uzraudzība noteica, ka Banco Popular Español atbilda FOLTF kritērijiem saskaņā ar VNMR 18. panta 1.a) punktu un 18. panta 4. c) punktu, ņemot vērā, ka tuvākajā nākotnē tā nespēju samaksāt savas parādsaistības vai izpildīt citas saistības noteiktajā termiņā, ko noteica specifiskā likviditātes krīze. Attiecīgi VNV secināja, ka noregulējuma kritēriji ir izpildīti, un nolēma apstiprināt noregulējuma shēmu, kas ietvēra kapitāla instrumentu vērtības norakstīšanu un bankas pārdošanu Banco Santander.

Banco Popular Español jau bija strukturālas problēmas, piemēram, augstais ieņēmumus nenesošu aizdevumu (INA) līmenis salīdzinājumā ar citām bankām, kā arī tādu aktīvu, kuriem piemēro atbrīvojumus, augsto līmeni un zemo rentabilitāti.

Kopš 2012. gada banka palielināja savu kapitālu trīs reizes 5.5 mljrd. euro apmērā. Taču tai neizdevās būtiski samazināt savu grūtībās nonākušo nekustamo īpašumu darījumu apjomu (37 mljrd. euro bruto apmērā). Turklāt šā portfeļa vērtības turpmākā samazināšanās vēl vairāk samazināja bankas kapitālu. Bankas paziņojums par papildu uzkrājumiem un gada beigās atzītajiem zaudējumiem 2017. gada februārī, kā arī 2017. gada 10. aprīlī publicētais paziņojums, ka saistībā ar saspringto kapitāla stāvokli varētu būt nepieciešams kapitāla palielinājums vai korporatīvs darījums, lai novērstu iespējamos papildu zaudējumus no ienākumus nenesoša aktīvu portfeļa, kas izraisīja reitingu pazemināšanos un nopietnas bažas bankas klientu vidū. Tas izraisīja līdzekļu būtisku aizplūšanu un nopietnu bankas noguldījumu bāzes samazināšanos, un banka nespēja iegūt citus likviditātes avotus.

Sadarbība un informācijas apmaiņa ar VNV

ECB banku uzraudzība informēja VNV par Banco Popular Español stāvokļa pasliktināšanos 2017. gada aprīlī, kas tika sīki apspriests ECB rīkotajās krīzes pārvaldības sanāksmēs, kurās piedalījās arī VNV pārstāvji. Informācijas apmaiņas intensitāte palielinājās 2017. gada maijā, kas visām ieinteresētajām pusēm ļāva laikus sagatavoties. Turklāt VNV tika uzaicināta piedalīties ECB Uzraudzības valdes sanāksmēs novērotāja statusā, kuru laikā Uzraudzības valdes locekļi tika informēti par mainīgo situāciju un pieņēma lēmumus par Banco Popular Español. Esot novērotāja statusā VNV paplašinātā augstākā līmeņa sesijā, ECB arī saņēma informāciju par citu noregulējuma kritēriju novērtējumu, ko veica VNV. ECB nodrošināja arī uzraudzības informāciju, kas ir atbilstoša VNV funkcijai.

Kopumā cieša sadarbība un informācijas apmaiņa starp ECB un VNV būtiski veicināja krīzes pārvaldības procesa efektivitāti.

Procedūras posmi, kas izraisa FOLTF novērtēšanu

2017. gada 6. jūnijā ECB Uzraudzības valde nolēma sākt FOLTF procesu un uzsāka formālas konsultācijas ar VNV.

Pēc konsultācijām ar VNV Uzraudzības valde apstiprināja Banco Popular Español FOLTF novērtējumu. Pēc tam tas tika iesniegts ECB Padomei apstiprināšanai saskaņā ar iebildumu neizteikšanas procedūru.

Padome neiebilda pret Uzraudzības valdes novērtējumu, kas saskaņā ar VNMR 18. pantu 6. jūnijā tika nosūtīts gan VNV, gan Eiropas Komisijai. Turklāt ECB banku uzraudzība informēja visas attiecīgās iestādes par savu lēmumu saskaņā ar Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīvas (BAND) 81. pantu un CRD IV.

Darbības pēc FOLTF novērtēšanas

2017. gada 7. jūnijā VNV noteica, ka visi noregulējuma kritēriji ir izpildīti, un nolēma pieņemt noregulējuma shēmu, kuru tajā pašā dienā apstiprināja Eiropas Komisija saskaņā ar VNMR 18. panta 7. punktu. Noregulējuma lēmumā bija iekļauti šādi elementi: 1) akciju vērtības norakstīšana; 2) papildu T1 instrumentu vērtības norakstīšana un konvertēšana akcijās; 3) neapmaksāto T2 instrumentu konvertēšana akcijās ar nominālvērtību 1 euro; un 4) iegūto akciju nodošana Banco Santander.

Banca Popolare di Vicenza un Veneto Banca gadījumi

2017. gada 23. jūnijā ECB banku uzraudzība noteica, ka Veneto Banca un Banca Popolare di Vicenza darbība atbilda FOLTF kritērijiem saskaņā ar VNMR 18. panta 1.(a) punktu un 18. panta 4.(a) punktu.

VNV secināja, ka abos gadījumos noregulējuma kritēriji nav izpildīti. Pēc tam abas bankas tika pakļautas obligātajai administratīvajai likvidācijai saskaņā ar Itālijas maksātnespējas likumu.

Banca Popolare di Vicenza un Veneto Banca, kas atradās Itālijas ziemeļaustrumos un kurām bija līdzīgs uzņēmējdarbības modelis un tirgus daļa, kopš 2014. gada bija piesaistījis īpašu uzrauga uzmanību, ņemot vērā to 1) zemo rentabilitāti; 2) augstās pamatdarbības izmaksas salīdzinājumā ar ienākumiem no pamatdarbības;
3) augstās finansēšanas izmaksas, kas bija saistītas ar franšīzi, kuras vērtība bija samazinājusies; kā arī 4) aktīvu zemo kvalitāti.

Neskatoties uz to, ka pēc ECB banku uzraudzības pieprasījuma abas bankas palielināja kapitālu, trīs gadu laikā pirms to nonākšanas finanšu grūtībās to pašu kapitāla apjoms bija būtiski samazinājies. Tas skaidri parādīja, ka šo banku attiecīgie uzņēmējdarbības modeļi nebija piemēroti, lai nodrošinātu to rentabilitāti un dzīvotspēju.

2017. gadā abas bankas iesniedza ECB vienotu biznesa plānu ("Project Tiepolo"), kas paredzēja abu banku apvienošanos līdz 2017. gada beigām. Saskaņā ar plānu nepieciešamā kapitāla apjoms bija 4.7 mljrd. euro.

ECB secināja, ka plāna efektīva un savlaicīga īstenošana abu banku rekapitalizācijas nolūkā, to apvienošana un nākotnes apstākļu radīšana jauna dzīvotspējīga biznesa modeļa īstenošanai nav iespējama. Turklāt ECB uzskatīja, ka citi efektīvi uzraudzības vai agrīnās iejaukšanās pasākumi nebija pieejami.

Sadarbība un informācijas apmaiņa ar VNV

ECB banku uzraudzība jau laikus informēja VNV par Banca Popolare di Vicenza un Veneto Banca stāvokļa pasliktināšanos, un informācijas apmaiņa kopš 2016. gada beigām notika biežāk.

2017. gada pirmajā pusē tā kļuva vēl intensīvāka. Rūpīga un intensīvā informācijas apmaiņa laikus palīdzēja visām ieinteresētajām pusēm sagatavoties.

Turklāt, lai labāk sagatavotos iespējamai FOLTF novērtēšanai, krīzes eskalācijas beigu posmā laikā abu banku situācija tika detalizēti apspriesta krīzes pārvaldības sanāksmēs, kurās piedalījās arī attiecīgie VNV darbinieki.

Turklāt VNV tika uzaicināta piedalīties ECB Uzraudzības valdes sanāksmēs novērotāja statusā, kuru laikā Uzraudzības valdes locekļi tika informēti par mainīgo situāciju un pieņēma lēmumus par Banca Popolare di Vicenza un Veneto Banca. VNV vienlaikus ar citiem saņēma tādu pašu informāciju kā Uzraudzības valdes locekļi. Kā novērotāja VNV augstākā līmeņa sanāksmē ECB saņēma informāciju par VNV novērtējumu attiecībā uz citiem noregulējuma apstākļiem. Kopumā cieša sadarbība un informācijas apmaiņa starp ECB un VNV bija būtiski svarīga, lai risinātu banku situācijas, kas nozīmīgi veicināja krīzes pārvaldības procesa efektivitāti.

Procedūras posmi, kas izraisa FOLTF novērtēšanu

2017. gada 19. jūnijā ECB pabeidza abu banku iesniegtā Tiepolo plāna otrā varianta novērtēšanu un secināja, ka tas nav ticams.

Banca Popolare di Vicenza un Veneto Banca kapitāla stāvoklis pastāvīgi pasliktinājās, un kapitāla prasības pastāvīgi netika ievērotas, neskatoties uz abu banku mēģinājumiem novērst pārkāpumus. Vairāku gadu garumā pirms minētā lēmuma gan Banca Popolare di Vicenza, gan Veneto Banca tika lūgts novērst nepilnības. Taču abu banku veiktie pasākumi izrādījās neveiksmīgi.

Ņemot vērā iepriekš minēto, trešdien, 2017. gada 21. jūnijā ECB banku uzraudzība uzskatīja, ka ir būtiski pierādījumi par banku Banca Popolare di Vicenza un Veneto Banca atbilstību FOLTF kritērijiem saskaņā ar VNMR 18. panta 1.a) punktu un 18. panta 4.a) punktu.

Attiecīgi ceturtdien, 22. jūnijā, ECB Uzraudzības valde nolēma uzsākt FOLTF procesu un uzsāka formālas konsultācijas ar VNV. 23. jūnijā FOLTF novērtējums tika iesniegts ECB Padomei apstiprināšanai saskaņā ar iebildumu neizteikšanas procedūru.

Padome neiebilda pret Uzraudzības valdes novērtējumu, kas saskaņā ar VNMR 18. pantu tika nosūtīts gan VNV, gan Eiropas Komisijai. Turklāt ECB banku uzraudzība informēja visas attiecīgās iestādes par savu novērtējumu saskaņā ar BAND 81. pantu un CRD IV.

Darbības pēc FOLTF novērtēšanas

2017. gada 23. jūnijā VNV nolēma neveikt noregulējuma darbības attiecībā uz bankām Banca Popolare di Vicenza un Veneto Banca. Tā secināja, ka, lai gan VNMR 18. panta 1.a) un b) punktā minētie kritēriji ir izpildīti, regulas 18. panta 1.c) punktā minētais nosacījums, kas attiecas uz sabiedrības interesēm, nav izpildīts.^[32]

Tādējādi abas bankas tika likvidētas saskaņā ar Itālijas maksātnespējas procedūru.

2017. gada 25. jūnijā Itālijas valdība pieņēma Dekrētlikumu^[33], kas nekavējoties stājās spēkā. Minētais dekrēts noteica 1) abu banku obligāto administratīvo likvidāciju un 2) valdības sniegto likvidācijas atbalstu, lai atbalstītu aktīvu un saistību nodošanu Intesa Sanpaolo saskaņā ar Eiropas valsts atbalsta shēmu, ņemot vērā reģionālā riska ietekmi uz finanšu stabilitāti.

Tajā pašā dienā saskaņā ar ES noteikumiem Eiropas Komisija paziņoja par Itālijas pasākumu, kas vērsti uz Banca Popolare di Vicenza un Veneto Banca likvidāciju, apstiprināšanu saskaņā ar valsts maksātnespējas tiesību aktiem.^[34]

Itālijas Finanšu ministrija pakļāva abas bankas obligātajai administratīvajai likvidācijai, ņemot vērā Banca d’Italia priekšlikumu, un tika iecelti likvidatori.

Labie aktīvi un saistības tika nodotas Intesa Sanpaolo, kas aizstāja abas bankas viņu attiecībās ar saviem klientiem. Saskaņā ar Eiropas regulējumu attiecībā uz valsts atbalstu, izmaksu sloga sadalīšana tika attiecināta uz pašu kapitālu un subordinētajām parādsaistībām. Ienākumus nenesošus aizdevumus tiek plānots nodot Società di Gestione degli Attivi, sabiedrībai, kuras akcionārs ir Itālijas Finanšu ministrija, kas tika izmantota bankas Banco di Napoli likvidācijai. Šos ienākumus nenesošos aizdevumus plānots pakāpeniski atsavināt, lai atgūtu pēc iespējas lielāku aktīvu vērtību.

Likvidācijas procedūras rezultātā 2017. gada 19. jūlijā abām bankām tika anulētas banku darbības licences. Pēc tam divas meitassabiedrības, kas netika nodotas Intesa Sanpaolo (Banca Intermobiliare di Investimenti e Gestioni un Farbanca), tika atzītas par mazāk nozīmīgām iestādēm. Attiecīgi 2017. gada septembrī tieša uzraudzība par šīm divām meitassabiedrībām tika nodota Banca d’Italia.

Galvenās gūtās mācības

Banco Popular Español, Veneto Banca un Banca Popolare di Vicenza bija pirmās bankas, kuras ECB uzraudzības padome pasludināja par atbilstošām FOLTF kritērijiem. Attiecīgi šie gadījumi sniedza noderīgas mācības gan pastāvīgās uzraudzības jomā, gan krīžu pārvaldības sistēmas darbības jomā.

Viena mācība, kas tika gūta no visām minētajām lietām, bija tā, ka cieša sadarbība un vispusīga informācijas apmaiņa starp visām ieinteresētajām pusēm būtiski^[35] sekmēja vienmērīgu procesa norisi īsos termiņos un ļāva visām iestādēm rīkoties ātri un risināt attiecīgo situāciju noteiktajos termiņos.

Abās krīzes situācijās tika nodrošināta koordinācija un informācijas apmaiņa starp ECB banku uzraudzību un VNV, piedaloties attiecīgajām lēmumu pieņemšanas institūcijām. VNV pārstāvji piedalījās ECB Uzraudzības valdes sanāksmēs un ECB rīkoto krīžu pārvaldības vadības grupu sanāksmēs. Turklāt ECB banku uzraudzība kopā ar Eiropas Komisiju novērotāju statusā piedalījās VNV augstākā līmeņa vadības sanāksmēs. Tas nodrošināja pastāvīgu saskaņošanu un izpratni par otras puses perspektīvām.

Kopš 2015. gada decembra saprašanās memorands (SM) ir sadarbības starp ECB banku uzraudzību un VNV pamatā. Šis SM nosaka vispārīgus sadarbības noteikumus, tostarp par informācijas apmaiņu starp abām iestādēm, lai nodrošinātu efektīvu sadarbību attiecīgo uzdevumu veikšanā. Saskaņā ar tajā ietvertajiem noteikumiem pašlaik notiek SM pārskatīšana, lai ņemtu vērā pieredzi, kas gūta pirmajos divos tā īstenošanas gados. To plānots pabeigt 2018. gada pirmajā pusē (sk. arī 2.2. iedaļu).

Vēl viena svarīga gūtā mācība ir saistīta ar to, cik svarīga ir brīža izvēle, kad paziņot, ka banka atbilst FOLTF kritērijiem. Savlaicīgai rīcībai krīzes gadījumā ir izšķiroša nozīme, lai izvairītos no bankas stāvokļa turpmākas pasliktināšanās, tādējādi samazinot neveiksmīgās darbības kopējās izmaksas. Vienlaikus FOLTF novērtējumu nedrīkst veikt nepamatoti agri. Pretējā gadījumā tiktu panākts nevajadzīgs vērtības kritums laikā, kamēr bankas atveseļošanās vēl ir iespējama. Šajā ziņā pašreizējā regulējumā iekļautās uzraudzības pilnvaras ir svarīgs faktors, kas būtu jāsaglabā.

Turklāt iegūtā pieredze liecina, cik svarīgi ir efektīvi izmantot agrīnās iejaukšanās pasākumus, kas izrādās sarežģīti pašreizējā tiesiskā regulējuma kontekstā. Ir konstatētas divas galvenās jomas, kurās ir nepieciešami tiesiskā regulējuma grozījumi. Attiecīgie grozījumi ir ieteikti ECB Atzinumā par Savienības krīzes pārvaldības sistēmas pārskatīšanu (CON/2017/47).

Pirmkārt, ir nozīmīga uzraudzības pasākumu, kas paredzēti saskaņā ar CRD IV un VUM Regulu, un agrīnās iejaukšanās pasākumu, kas paredzēti BAND, uzraudzības pārklāšanās. Pārklāšanās notiek gan satura, gan pasākumu piemērošanas ziņā. Šāda pārklāšanās rada būtiskas grūtības agrīnas iejaukšanās sistēmas praktiskai īstenošanai, jo īpaši ņemot vērā skaidrības trūkumu attiecībā uz agrīnas iejaukšanās nosacījumiem.

Otrkārt, ECB ir jāīsteno savas agrīnas iejaukšanās pilnvaras, pamatojoties uz BAND normām, kas ieviestas attiecīgās valsts tiesību aktos. Tas rada nenoteiktību un neatbilstību attiecībā uz pieejamajiem pasākumiem un to piemērošanas nosacījumiem dažādās dalībvalstīs.

Līdz ar to ECB iesaka: 1) svītrot no BAND tos agrīnās iejaukšanās pasākumus, kas jau ir pieejami saskaņā ar CRD IV un VUM regulu; un 2) grozīt VUM regulu, lai nodrošinātu tiešu juridisko pamatu ECB agrīnas iejaukšanās pilnvarām, lai atvieglotu to konsekventu piemērošanu.

Vēl viena gūtā mācība ir saistīta ar nepieciešamību nodrošināt piekļuvi likviditātei noregulējuma gadījumā. Dažos gadījumos šis jautājums tiek risināts, izmantojot pircēja spēju nodrošināt likviditāti. Citos gadījumos ir svarīgi pārliecināties, ka pēc noregulējuma mehānismu piemērošanas bankai ir piekļuve likviditātei, līdz tā atjaunos tirgus uzticību. Šajā ziņā svarīga ir Vienotā noregulējumu fonda (VNF) nozīme, un ECB stingri atbalsta to, ka ir jāizveido VNF kopējā atbalsta sistēma. Šai kopējai atbalsta daļai pilnībā būtu jāattiecas uz VNF pilnvarām, proti, tai būtu jābūt pieejamai gan likviditātes, gan maksātspējas nolūkam. Ņemot vērā to, cik svarīgi ir nodrošināt pietiekamu finansējumu mierīga noregulējuma procesa norisei, pēc iespējas ātrāk būtu jāizveido kopējā atbalsta sistēma, ideālā gadījumā tas būtu pirms pārejas perioda, lai pilnībā izmantotu VNF resursus.

Turklāt pieredze liecina, ka no finanšu stabilitātes viedokļa noregulējamību ir iespējams samazināt, ja subordinētos parādu instrumentus turētu mazumtirdzniecības ieguldītāji. Tādēļ būtu jāapsver skaidru un viegli saprotamu informācijas sniegšanas prasību, kā arī citu drošības pasākumu ieviešana, lai palielinātu ieguldītāju izpratni par riskiem, kas saistīti ar šādiem instrumentiem. Tāpat būtu lietderīgi apsvērt iespēju pieprasīt minimālo nominālu vismaz 100 000 euro apmērā par vienu vienību attiecībā uz katru instrumentu. Tas paaugstinātu investīciju veikšanas slieksni un palielinātu ieguldītāju izpratni, tādējādi ierobežojot tiešos mazumtirdzniecības ieguldījumus. Būtu jāturpina īstenot kopēju sistēmu ES līmenī šajos jautājumos, lai nepieļautu, ka dalībvalstis izmanto atšķirīgas pieejas, kas novestu pie sadrumstalotības Eiropas tirgū attiecībā uz šiem instrumentiem.

Komunikācija par FOLTF gadījumiem

Komunikācijai ir būtiska nozīme krīzes pārvaldīšanā. Ja bankas darbība bijusi neveiksmīga, ir svarīgi ne tikai rast risinājumu krīzes pārvarēšanai, bet arī efektīvi informēt sabiedrību par šo risinājumu, lai nepieļautu domino efektu un saglabātu finanšu stabilitāti. Šajā ziņā koordinācija starp dažādajām ieinteresētajām pusēm ir būtiski svarīga, lai raidītu skaidru un vispusīgu ziņu sabiedrībai.

Atšķirībā no noregulējuma pasākumiem, attiecībā uz kuriem VNV publikāciju apjoms ir definēts VNM regulā^[36] un BAND, attiecībā uz FOLTF novērtējumiem tas nav noteikts. Varētu būt ieteicams skaidrojums par FOLTF novērtējumu publicēšanu.

Saskaņota komunikācija pēc FOLTF novērtēšanas

Krīzes situācijā komunikācijas, darba uzdevuma savlaicīga sagatavošana un informācijas saskaņošana starp visām ieinteresētajām pusēm ir būtiski svarīgs aspekts. Lai nodrošinātu minēto informācijas saskaņošanu, VNV, ECB un Eiropas Komisijas komunikācijas komandas sāka sadarboties jau agrīnā posmā, krietnu laiku pirms FOLTF lēmumiem. Tas ļāva īstenot vispusīgu komunikācijas stratēģiju, kas palīdzēja sekmīgi risināt krīzi.

Turklāt ārējās komunikācijas brīdis ir ļoti svarīgs faktors, un tas būtu rūpīgi jāplāno. Banco Popular Español, gadījumā lēmums par FOLTF tika pieņemts vēlu vakarā otrdien, un par to tika paziņots visām attiecīgajām iestādēm saskaņā ar BAND 81. panta 3. punkta prasībām. Ārējā komunikācija ar sabiedrību notika nākamajā rītā, kad VNV paziņoja par bankas pārdošanu Banco Santander S.A.^[37] un pēc tam ECB banku uzraudzība paziņoja par FOLTF lēmumu^[38]. Komunikācijas brīdis tika izvēlēts, ņemot vērā nepieciešamību informēt par risinājumu (noregulējums, likvidējamā uzņēmuma pāreja u. c.) un attiecīgo problēmu (bankas nonākšana finanšu grūtībās).

Komunikācijas procesa koordinēšanas mērķis bija sniegt sabiedrībai vispusīgu informāciju par bankas stāvokli un attiecīgo iestāžu veiktajām darbībām.

Banku Veneto Banca un Banca Popolare di Vicenza gadījumā, piektdien, 2017. gada 23. jūnijā ECB uzraudzības padome savā oficiālajā interneta vietnē publicēja ziņu par atbilstības FOLTF novērtējumu.^[39] Tajā pašā dienā VNV informēja sabiedrību par savu lēmumu, ka noregulējums abām bankām nebija pamatots un līdz ar to tās tiks likvidētas saskaņā ar Itālijas maksātnespējas parastā procedūrā.^[40] Tajā pašā dienā Itālijas Finanšu ministrija sniedza paziņojumu presei, ka nedēļas nogalē ir plānota sanāksme, lai pieņemtu lēmumu par nepieciešamajām darbībām, kas vērstas uz banku darbības turpināšanu, vienlaikus aizsargājot visus noguldītājus un pirmās kārtas obligacionārus.^[41]

Publiskās piekļuves pieprasījumi

ECB ir saņēmusi vairākus publiskās piekļuves pieprasījumus, kas tika iesniegti saskaņā ar Lēmumu ECB/2004/3 par publisko piekļuvi ECB dokumentiem^[42], sniegt informāciju par FOLTF novērtējumiem. Arī Eiropas Komisija un VNV ir saņēmušas pieprasījumus par piekļuvi ECB FOLTF novērtējumiem.

Turklāt informācijas pieprasījumus ir iesnieguši valstu parlamenti un finanšu ministrijas. Daži Eiropas Parlamenta deputāti (EP deputāti) ir iesnieguši rakstiskus jautājumus, tostarp gan par Banco Popular Español noregulējumu, gan par Veneto Banca un Banca Popolare di Vicenza likvidāciju.

ECB sniedza atbildes uz minētajiem jautājumiem un informācijas pieprasījumiem, ievērojot banku pārraudzības jomā piemērojamos konfidencialitātes noteikumus. Atbildes uz EP deputātu rakstiskajiem jautājumiem ir publicētas ECB banku uzraudzības interneta vietnē.

FOLTF novērtējumu, kuros nav konfidenciālas informācijas, publicēšana

FOLTF novērtējums ir atsevišķas bankas uzraudzības novērtējums, ko veic ECB. Tas ir adresēts VNV, lai tā novērtētu, vai ir izpildīti kritēriji, kas paredz noregulējuma mehānisma piemērošanu bankai. FOLTF novērtējums ir lēmumu pieņemšanas procesa starpposms, un tas tiek paziņots Eiropas Komisijai un citām attiecīgajām iestādēm saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti VNMR 18. panta 1. punktā un BAND 81. panta 3. punktā. FOLTF novērtējumi veido daļu no ECB banku uzraudzības uzdevumiem. Tādēļ uz tiem attiecas profesionālā noslēpuma saistību un konfidencialitātes noteikumi, kas attiecas uz visiem ECB kā uzrauga pieņemtajiem lēmumiem.

Tomēr pārskatāmības un pārskatatbildības nolūkos, kā arī ņemot vērā sabiedrības vispārējās intereses, ECB nolēma publicēt savus FOLTF novērtējumus, kuri nesaturēja konfidenciālo informāciju, tās banku uzraudzības vietnē. Ievērojot profesionālā noslēpuma saistības, konfidenciāla informācija netika atklāta. FOLTF novērtējumu, kuri nesaturēja konfidenciālu informāciju, publicēšana ir izņēmuma gadījums ECB vispārējā komunikācija politikā, kas saskaņā ar likumu^[43] neparedz atsevišķu uzraudzības lēmumu publicēšanu, kurus aizsargā profesionālā noslēpuma noteikumi.

Turpmāk būs jāpaskaidro tiesiskais regulējums attiecībā uz FOLTF novērtējumu publicēšanu. Lai gan BAND un VNMR pašlaik nenosaka FOLTF novērtējumu publicēšanu, tās nosaka tādu rīkojumu vai instrumentu publicēšanu, saskaņā ar kuriem veic noregulējuma darbību. Šis fakts kopā ar lielo informācijas sniegšanas pieprasījumu skaitu pēc šādiem kompetentu iestāžu veiktajiem novērtējumiem rada nelīdzsvarotību komunikācijā.

Eiropas Revīzijas palātas revīzija

2017. gadā Eiropas Revīzijas palāta (ERP) veica "ECB banku krīžu pārvaldības darbības efektivitātes revīziju". ECB cieši sadarbojās ar ERP visā revīzijas gaitā, un galīgais ziņojums tika publicēts 2018. gada 16. janvārī.^[44] Ziņojumā sniegti konstruktīvi ieteikumi par vairākām tēmām, kas saistītas ar sadarbību, krīzes identificēšanu, atbildes pasākumiem un atveseļošanas plānošanu, lai vēl vairāk uzlabotu VUM krīžu pārvaldības efektivitāti. No astoņiem iesniegtajiem ieteikumiem ECB atbalstīja sešus ieteikumus. Ieteikumu ieviešanas darbs jau rit pilnā sparā, kas, cita starpā, attiecas uz sadarbību ar VNV, papildu norādījumiem par atveseļošanas plāniem un norādījumiem par agrīnās iejaukšanās novērtējumiem. No diviem ECB noraidītajiem ieteikumiem viens netika pieņemts, jo ECB jau bija izstrādājusi norādījumus FOLTF novērtējumu īstenošanai, bet otrs tika noraidīts, jo ECB uzskatīja, ka audita revīzija laikā tā bija pilnībā sadarbojusies ar ERP, vienlaikus ievērojot savas pilnvaras novērtēt ECB vadības darbības efektivitāti.^[45]

2.2. Sadarbība ar Vienotā noregulējuma valdi

2017. gadā ECB un VNV turpināja cieši sadarboties saskaņā ar divpusējā saprašanās memoranda (SM) noteikumiem. 2015. gada beigās noslēgtajā saprašanās memorandā ir noteikti sadarbības un informācijas apmaiņas noteikumi. Visu gadu notika regulāra informācijas apmaiņa, tostarp īpašos gadījumos.

2016. gada beigās VNV tika piešķirta tieša piekļuve atbilstošajai uzraudzības informācijai un datiem, kas glabājas ECB uzraudzības IT sistēmā: šīs piekļuves apjoms tika saskaņots SM. Tas racionalizēja un automatizēja pastāvīgo informācijas apmaiņu un nodrošināja minimālu pārskatu iesniegšanas slogu bankām. Turklāt ECB ir pielāgojusi uzraudzības IT sistēmu, lai VNV varētu to izmantot arī noregulējuma nolūkos, sākot ar 2018. gadu.

Saskaņā ar Saprašanās memorandu, sadarbība starp ECB banku uzraudzību un VNV pieauga, pasliktinoties kādas NI stāvoklim. Jo īpaši (taču ne tikai) pastiprināta sadarbība un informācijas apmaiņa notika attiecībā uz tām bankām, kuras 2017. gadā tika noteiktas kā FOLTF kritērijiem atbilstošas (proti, Banco Popular Español, Veneto Banca un Banca Popolare di Vicenza).

Saskaņā ar Saprašanās memoranda noteikumiem 2017. gadā ECB banku uzraudzība un VNV sāka SM pārskatīšanu. Mērķis ir pārskatīt dažas SM sadaļas, lai ņemtu vērā pieredzi, kas gūta divos pirmajos tā īstenošanas gados, un risinātu praktiskās problēmas, ar kurām nācās saskarties. Pārskatīšanu paredzēts pabeigt 2018. gada pirmajā pusē, un tas turpinās uzlabot sadarbību un informācijas apmaiņu starp ECB banku uzraudzību un VNV.

Papildus informācijas apmaiņai ECB banku uzraudzības un VNV ciešā sadarbība balstās arī uz citiem pasākumiem. ECB pārstāvis piedalās VNV augstākā līmeņa vadības un plenārsēžu sanāksmēs. Savukārt VNV priekšsēdētājs tiek aicināts piedalīties visās attiecīgajās ECB Uzraudzības valdes sanāksmēs. Tas tiek darīts, lai veicinātu informācijas apmaiņu abu valžu augstākajā līmenī. Konstruktīva un pastiprināta sadarbība starp ECB banku uzraudzību un VNV notiek tehniskā līmenī to attiecīgajās komiteju struktūrās. Turklāt kopējās uzraudzības komandas un iekšējā noregulējuma komandas sadarbojas attiecībā uz atsevišķām bankām. Regulāri notiek arī ECB banku uzraudzības un VNV horizontālo funkciju personāla apmaiņa. Abas iestādes cieši sadarbojas arī attiecībā uz tām politikas jomām, kas ir svarīgas no uzraudzības un noregulējuma aspekta.

Tāpat kā iepriekšējos divos gados ECB banku uzraudzība konsultēja VNV par atveseļošanas plāniem, kurus tā saņēma no visām NI, kurām tā bija konsolidācijas uzraudzības iestāde. Izvērtējot atveseļošanas plānus, ECB banku uzraudzība ņēma vērā no VNV saņemtās atsauksmes.

No otras puses, 2017. gadā VNV konsultējās ar ECB banku uzraudzību par daudzu NI noregulējuma plānu projektiem. Attiecībā uz to iestāžu apakšgrupu, par kurām tika iesniegts noregulējuma plāns, VNV noteiktais minimālais pašu kapitāla un atbilstīgo saistību apmērs (MPKASA) tika apspriests arī ar ECB banku uzraudzību. ECB banku uzraudzība izvērtēja gan noregulējuma plānu projektus, gan MPKASA no uzraudzības skatpunkta un sniedza atsauksmes VNV. VNV konsultējās ar ECB banku uzraudzību arī attiecībā uz iepriekšēju iemaksu aprēķināšanu Vienotajā noregulējuma fondā. ECB banku uzraudzība izvērtēja potenciālo ietekmi uz NI attiecībā uz to darbības turpināšanu un sniedza atsauksmes VNV.

2.3. Atveseļošanas plānošanas darbi

NI atveseļošanas plānu izvērtējums ir detalizēts, cita starpā, BAND, Deleģētajā regulā 2016/1075^[46] un EBI vadlīnijas^[47], un tas ir daļa no uzraudzības darbību kopuma. Šā uzdevuma mērķis ir atjaunot banku dzīvotspēju paaugstinātas spriedzes periodos. Saskaņā ar EBI vadlīnijām par vienotām procedūrām un metodoloģijām UPNP^[48], atveseļošanas plānu izvērtējuma kopējais iznākums tiek ņemts vērā UPNP novērtējumos.

2016. gada atveseļošanas plānu cikls: novērtēšana un salīdzinošā novērtēšana

2016 atveseļošanas plānu novērtēšanas cikls NI (otrais kopš VUM ieviešanas) notika laikposmā no 2016. gada septembra līdz 2017. gada augustam. NI kopā iesniedza 109 plānus. Attiecībā uz bankām, kurām ECB ir konsolidētais uzraugs, plāni tika iesniegti divās kārtās (2016. gada septembrī un decembrī), kas ļāva veikt novērtējumu ārpus KUK ar UPNP saistītā darba maksimālās noslodzes laika un izvairīties no resursu ierobežojumiem. Lielākā daļa atveseļošanas plānu tika iesniegta ECB Banku uzraudzībai 2016. gada decembrī. Pilnais atveseļošanas plānu izvērtējuma process un tam sekojošo kopīgo lēmumu pieņemšana par attiecīgo novērtējumu ar citām kompetentajām iestādēm nepieciešamības gadījumos^[49] var ilgt līdz sešiem mēnešiem.

2016. gada ciklā pirmo reizi bija iespējams veikt pilnīgu plānu salīdzināšanu, jo visi plāni bija iesniegti saskaņā ar BAND. Iepriekšējā ciklā būtiska daļa atveseļošanās plānu bija iesniegta saskaņā ar nacionālajiem likumiem, kuri bija spēkā līdz BAND ieviešanai. Tas notika, jo dažās dalībvalstīs BAND normu ieviešana notika novēloti. Turklāt Deleģētajā regulā 2016/1075 (2016. gada 23. marts) visas NI tika informētas par gaidāmo saturu un obligātajiem kritērijiem, kurus piemēro kompetentās iestādes, novērtējot atveseļošanas plānus.

2016. gadā iesniegto atveseļošanas plānu salīdzinošās analīzes rezultāti uzrādīja būtiskus uzlabojumu informācijas pilnīguma un kvalitātes ziņā. Neskatoties uz minētajiem uzlabojumiem, apmēram 20% novērtēto plānu tika pakļauti vai nu īpašam rīcības plānam, proti, ka attiecīgajai NI ECB Banku uzraudzība lūdza uzlabot savus atveseļošanas plānus, vai arī tika noteikts, ka tie būtiski neatbilst BAND 6. panta 5. daļai. Pēdējā minētajā gadījumā NI tika noteikts iesniegt pārskatīto atveseļošanas plānu divu mēnešu laikā (minēto termiņu bija iespējams pagarināt līdz trīs mēnešiem).

Salīdzinošās analīzes rezultāti norādīja uz to, ka pienācīga atveseļošanas plānošana (t. i., laba sagatavošanās krīzes situācijām) palielina varbūtību, ka atveseļošanas scenārijus ir iespējams ieviest savlaicīgi un efektīvi.

Plānu salīdzināšanas un salīdzinošās salīdzināšanas rezultātā tikt izdarīti divi galvenie secinājumi. Pirmkārt, atveseļošanas plāniem ir jābūt ieviešamiem praksē. Otrkārt, šķiet, ka NI pārvērtē savas iespējas atveseļoties. Abas problēmas tika noteiktas kā prioritātes turpmākajās atveseļošanas plānu novērtēšanās, ko veic ECB banku uzraudzība.

2017. gada atveseļošanas plānu cikls: grafiks un standarta veidnes

Arī 2017. gada NI atveseļošanas plānu novērtēšanas cikls ietvēra divas iesniegšanas kārtas (2017. gada septembrī un decembrī). Sagaidāms, ka šis cikls ilgs līdz 2018. gada vasarai. 107 NI iesniedza atveseļošanas plānus 2017. gada novērtēšanas cikla ietvaros.

Otro gadu pēc kārtas papildus saviem atveseļošanas plāniem bankas iesniegs arī ziņojumu, kas sagatavots atbildoši standarta veidnei. Šīs ziņojuma veidnes izmantošana ir atvieglojusi nepieciešamo datu atspoguļošanu atveseļošanas plānos un to novērtējumos, kā arī būtiski uzlabojusi iesniegto datu kvalitāti.

Atveseļošanas plānu izmantojamība un sasaiste ar krīzes pārvaldību būs uzmanības centrā arī turpmāk

Kā norādīts 2016. gada cikla salīdzinošās novērtēšanas rezultātu izklāstā, pašreizējās novērtēšanās un saskarē ar NI galvenais mērķis ir padarīt atveseļošanas plānos operatīvākus un izmantojamākus.

Pamatojoties uz divu gadu pieredzi, ECB banku uzraudzība secināja, ka ne visus plānus ir iespējams efektīvi ieviest vai īstenot krīzes situācijās. Tas ir saistīts ar plānu lielo apjomu un sarežģītību (dažu no tiem apjoms ir ap 2000 lappusēm); turklāt nav arī skaidru procesu un konkrētu darbību, kas parāda, kā plānus efektīvi īsteno stresa apstākļos. Tas ir būtisks trūkums, ņemot vērā, ka atveseļošanas plāna mērķis ir nodrošināt bankas vadībai pietiekami daudz alternatīvu, kuras var īstenot savlaicīgi un efektīvi, jo īpaši smagu stresu gadījumā.

2018. gada laikā ECB banku uzraudzība plāno dalīties savā pieredzē par dažu NI izmantotajām paraugpraksēm, lai palīdzētu bankām padarīt to atveseļošanas plānus funkcionālākus.

Turklāt, pamatojoties uz uzlabotajiem atveseļošanas plāniem, ECB banku uzraudzības funkcija spēs sistemātiski izmantot atveseļošanas plānu novērtēšanu rezultātus krīžu identificēšanai un pārvaldīšanai, kā arī šo rezultātu integrēšanai UPNP novērtējumā.

2.4. Mazāk nozīmīgu iestāžu krīžu pārvaldība

Lai pārvaldītu krīzes situāciju, kurā iesaistīta MNI, ir nepieciešama augsta līmeņa informācijas apmaiņa un koordinācija par vienotām procedūrām starp attiecīgo VKI kā attiecīgās MNI tiešo uzraugu un ECB kā iestādi, kas veic pārraudzības funkciju un kas ir kompetenta pieņemt lēmumus par vienotām procedūrām.

VKI ir atbildīga par uzraudzības lēmumiem, pasākumiem un darbībām, kas saistītas ar MNI, kas nonākušas krīzē. Ciešākas sadarbības nepieciešamība rodas, kad MNI ir pietuvojusies brīdim, kad tā vairs nebūs dzīvotspējīga. Tādā brīdī ir jāapsver attiecīgās MNI likvidācija vai noregulējums, kas var ietvert vienotas procedūras, piemēram, tai izdoto atļauju atsaukšanu, būtiskas līdzdalības iegūšanas vai palielināšanas novērtēšanu un jaunu atļauju izdošanu (piemēram, attiecībā uz pagaidu iestādi).

Ņemot vērā iepriekš minēto, ECB uzrauga situāciju saistībā ar krīzē nonākušu MNI, atbalsta MNI krīzes pārvaldības pasākumus un sagatavo lēmumu projektus par vienotām procedūrām, pamatojoties uz VKI priekšlikumiem. Šos lēmumus apstiprina Uzraudzības valde, bet tos pieņem Padome.

MNI krīžu pārvaldības sistēma

2017. gadā sāka darboties arī ECB un valstu VKI krīžu pārvarēšanas sadarbības sistēma, un tā tika izmantota vairākas reizes. MNI pārvaldības sadarbības sistēmas mērķis ir palīdzēt VKI un ECB veikt savus uzdevumus, kas saistīt ar krīžu pārvaldību. Turklāt tas aptver sadarbību un informācijas apmaiņu gan starp ECB un VKI, gan ar citām ieinteresētajām personām, kuras var būt iesaistītas (piemēram, atbildīgās noregulējuma iestādes). Visā 2017. gada laikā VKI un ECB sadarbību vairākās MNI krīzes situācijās raksturoja regulāra, auglīga komunikācijas apmaiņa, kas ļāva pieņemt lēmumus relatīvi īsā termiņā.

Nākamo soli ECB un VKI spēra 2017. gadā, izstrādājot Apvienoto uzraudzības standartu (AUS) par VKI uzraudzības praksi MNI krīžu pārvaldīšanai un sadarbībai ar noregulējuma iestādēm, kuru plānots pabeigt 2018. gadā. Šie AUS nodrošinās konsekventas MNI krīzes pārvaldības prakses piemērošanu valsts līmenī, tādējādi veicinot VUM kopējos uzraudzības rezultātu sasniegšanu. AUS attieksies arī uz sadarbību un informācijas apmaiņu starp VKI un Vienotā noregulējuma mehānisma iestādēm (Vienotā noregulējuma valdi un valstu noregulējuma iestādēm), ja tas ir būtiski to pārziņā esošo uzdevumu veikšanai.

Vienlaikus 2017. gadā ECB un VKI izstrādāja AUS par VKI uzraudzības procedūrām attiecībā uz tādām MNI, kas neievēro obligātā kapitāla prasības, kuru arī plānots pabeigt 2018. gadā. Šis AUS veicinās kopīgu izpratni par administratīvajām procedūrām, ko izmanto, lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar MNI finanšu stāvokļa pasliktināšanos, jo īpaši attiecībā uz brīdi, kad tiek pieprasītas koriģējošas darbības un iestājas apstākļi, kas ļauj atsaukt atļauju.

3. VUM kā Eiropas un pasaules uzraudzības arhitektūras daļa

3.1. Eiropas un starptautiskā sadarbība

Tā kā euro zonas bankas darbojas vairāk nekā 90 jurisdikcijās, kas neatrodas Eiropā (sk. 4. attēlu turpmāk), VUM plaši sadarbojas ar citām uzraudzības iestādēm gan ārpus ES, gan tās iekšienē. Attiecīgi ECB ir apņēmusies veicināt sadarbību, gan piedaloties ieguldījumu uzraudzības kolēģiju darbā, gan izstrādājot sadarbības rīkos, piemēram, saprašanās memorandus (SM). Par SM ir notikušas sarunas ar darījumu partneriem, piemēram, ārpus euro zonas esošo ES dalībvalstu uzraudzības iestādēm, trešo valstu uzraudzības iestādēm un valstu tirgus iestādēm.

ECB banku uzraudzība kopumā sadarbojas ar citām prudenciālās uzraudzības iestādēm ar SM starpniecību, dalību uzraudzības kolēģijās vai ar līgumu starpniecību, kurus slēdz katrā gadījumā atsevišķi.

SM sadarbībai ar citām uzraudzības iestādēm

Sadarbība ar trešo valstu iestādēm

ECB cenšas iesaistīties auglīgā sadarbībā ar trešo valstu uzraudzības iestādēm un veicināt pastāvīgu pārrobežu uzraudzību. Kur bija iespējams, ECB banku uzraudzība pievienojās spēkā esošajiem SM, par kuriem bija vienojušās euro zonas VKI un trešo valstu uzraudzības iestādes pirms VUM izveides. Dažos gadījumos ECB banku uzraudzībai vajadzēja izstrādāt pielāgotus sadarbības risinājumus. Laika gaitā ECB noslēdz savus SM ar trešo valstu uzraudzības iestādēm, lai nenāktos paļauties uz esošajiem SM starp euro zonas VKI un trešo valstu uzraudzības iestādēm.

Sadarbība Eiropas Ekonomikas zonā

ECB bieži sadarbojas ar ārpus euro zonas esošo ES valstu VKI saskaņā ar CRD IV noteikumiem par sadarbību un informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm ES. Lai noteiktu papildu informāciju un turpinātu uzlabot sadarbību, ECB saskaņā ar VUM regulas 3. panta 6. punktu pašlaik apspriež SM ar minētajām VKI. Turklāt ES un EEZ Saprašanās memorands par nozīmīgu filiāļu Ziemeļvalstīs prudenciālo uzraudzību^[50], ko ECB noslēdza 2016. gadā, ir parakstījušas piecas papildu iestādes.

ECB banku uzraudzība ir noslēgusi arī divus SM ar valstu tirgus iestādēm. Šie SM balstās uz modeli, ko sagatavojusi ECB sadarbībā ar ESMA.

Lai nodrošinātu atbilstību ES līmenī, ECB uzraudzības padome cieši sadarbojas ar EBI Ekvivalences tīklu, kas veic trešo valstu uzraudzības iestāžu konfidencialitātes režīmu ekvivalences novērtējumus. MS uzraudzības sadarbības ir iespējams noslēgt tikai tad, ja ir izpildīti nepieciešamie dienesta noslēpuma kritēriji.

Uzraudzības iestāžu kolēģijas

Uzraudzības iestāžu kolēģijas ir pastāvīgas un pielāgojamas koordinācijas struktūras, kas apvieno pārrobežu banku grupu uzraudzībā iesaistītās attiecīgās iestādes. Kolēģijām ir liela nozīme attiecībā uz euro zonas bankām, kuras veic darbību ārpus euro zonas valstīm.

Eiropas tiesību akti pilnībā pilnvaro uzraudzības iestāžu kolēģijas kā attiecīgus forumus, kuros pārrobežu iestāžu mītnes valsts un uzņēmējas valsts uzraudzības iestādes apmainās ar būtisku informāciju un vienojas par riska novērtējumu, un ES banku kapitāla un likviditātes prasībām. Lai gan KUK pārrauga banku darbību euro zonā, uzraudzības kolēģijas veic konsolidētu uzraudzību valstīs ārpus euro zonas.

2017. gadā ECB banku uzraudzība darbojās kā konsolidācijas uzraudzības iestāde 30 ES kolēģijās, un tāpēc to vadīja attiecīgā KUK. Katras kolēģijas sastāvā ir iesaistīto ES dalībvalstu VKI, kā arī EBI un ECB. Trešo valstu iestādes, kurās attiecīgajai iestādei ir nozīmīga meitassabiedrība vai filiāles, var pievienoties kolēģijām novērotāju statusā.

Septiņās pārrobežu iestādes, kuru domicils ir ārpus ES dalībvalstu euro zonas, veic darbību ar ES dalībvalstīs esošo NI starpniecību. Kā noteikts Eiropas tiesību aktos, ECB banku uzraudzība ir aktīvs attiecīgo kolēģiju loceklis, kuras vada attiecīgā VKI. Tā KUK, kuras pārziņā ir attiecīgā euro zonas meitassabiedrība vai filiāle, pārstāv ECB minētajās kolēģijās un veic savus pienākumus.

Turklāt tikai četras NI veic būtiskas pārrobežu darbību ārpus ES. Šīm iestādēm ECB Banku uzraudzība darbojas kā konsolidācijas uzraudzības iestāde un nodrošina kolēģiju darbu informācijas apmaiņai.

Visbeidzot, piecām starptautiskajām institūcijām, kuru galvenā mītne atrodas trešās valstīs un kurām ir nozīmīgas filiāles euro zonā, attiecīgās KUK darbojas kā aktīvi uzraugi kolēģijās, ko izveidojušas trešo valstu konsolidētās uzraudzības iestādes.

Situācija ciešas sadarbības jomā

Tās ES dalībvalstis, kuru valūta nav euro, var piedalīties VUM ciešas sadarbības režīma ietvaros. Galvenie nosacījumi ir izklāstīti VUM regulas 7. pantā, un procedūru aspekti ir noteikti Lēmumā ECB/2014/5. 2017. gadā netika saņemti oficiāli pieprasījumi uzsākt ciešu sadarbību.

EBI Pārskatīšanas ekspertu grupa

ECB banku uzraudzība aktīvi piedalījās EBI Izvērtēšanas komisijā, kas ir atbildīga par salīdzinošo pārbaužu veikšanu, lai stiprinātu uzraudzības rezultātu konsekvenci.

2017. gadā EBI Izvērtēšanas komisija veica pārbaudi par EBI Pamatnostādnēm par kritērijiem, lai noteiktu CRD IV 131. panta 3. punkta piemērošanas nosacījumus saistībā ar citu sistēmiski svarīgu iestāžu (C-SNI) novērtēšanu. Šīs salīdzinošās pārbaudes mērķis bija novērtēt 1) Pamatnostādnēs noteikto noteikumu efektīvu piemērošanu un 2) procesus, ko attiecīgās iestādes īsteno, lai pienācīgi novērtētu nosacījumus, lai noteiktu, vai iestādes būtu jākvalificē kā C-SNI.

Tā kā VKI ir pienākums identificēt C-SNI, ECB loma šajā pārbaudē bija noskaidrot VUM uzdevumus attiecībā uz identificētajām C-SNI. CRD IV nosaka VKI pienākumu piemērot C-SNI papildu kapitāla rezervju prasības. Saskaņā ar savām makrouzraudzības pilnvarām un pienākumiem pēc tam ECB var papildināt minētās rezerves, nosakot stingrākas prasības saskaņā ar VUM regulas 5. pantu. 2016. gada jūnijā ECB ieviesa zemākās robežvērtības noteikšanas metodoloģiju attiecībā uz
C-SNI rezervju prasībām, lai nodrošinātu attiecīgo sistēmisko vai makrouzraudzības risku risināšanu visā euro zonā. Pēc VKI paziņojumu par to plānotajiem C-SNI kapitāla rezervju paziņojumiem ECB nesaskatīja nepieciešamību izmantot tās augstāko varu 2017. gadā. Šis novērtējums bija balstīts arī uz faktu, ka visu C-SNI kapitāla rezervju prasības, ko valstu iestādes ieviesušas bankām, kuras tās ir identificējušas kā C-SNI, ir noteiktas ECB noteiktās zemākās robežvērtības apmērā vai virs tā.

SVF Finanšu sektora novērtēšanas programmas

SVF Finanšu sektora novērtēšanas programmas (FSNP) ir visaptveroši, padziļināti kādas jurisdikcijas finanšu sektora novērtējumi. Tie ietver: 1) galveno vājo vietu noteikšanu un finanšu sektora galveno noturīguma faktoru novērtējumu; 2) valsts finanšu stabilitātes politikas ietvara un uzraudzības ietvara un prakses novērtējumu; 3) finanšu stabilitātes faktoru novērtējumu un finanšu sistēmas spējas pārvaldīt un pārvarēt finanšu krīzi.

2017. gada janvārī ES Ekonomikas un finanšu komitejas priekšsēdētājs lūdza SVF veikt ES/euro zonas FSNP, lai atzītu jauno banku uzraudzības un noregulējuma arhitektūru euro zonā. Tāpēc FSNP, kas tika uzsākta 2017. gada jūnijā, cita starpā velta uzmanību NI banku uzraudzības un krīžu pārvaldības jautājumiem. Šajā nolūkā SVF veiks 1) detalizētu attiecīgo^[51] Bāzeles pamatprincipu^[52] (BPP) attiecībā uz banku efektīvu uzraudzību novērtēšanu, kuras noslēgumā tiks piešķirtas atzīmes; un
2) analīzi par atbilstību atlasītiem FSB Finanšu iestāžu efektīvu noregulējumu režīmu pamatrādītājiem. Turklāt SVF 1) analizēs MNI uzraudzības ietvaru, nepiešķirot atzīmes, un 2) novērtēs banku sektora maksātspēju risku novērtējuma kontekstā. Pirms pirmās SVF misijas šīs FSNP ietvaros, ECB sagatavoja BPP pašnovērtējumu, ko pārbaudīja ECB Uzraudzības valde un apstiprināja ECB Padome. Turklāt VKI bija devušas ieguldījumu attiecīgās valsts tiesību aktos, reaģējot uz SVF lūgumu izvērtēt valstu tiesiskā regulējuma ietekmi uz Eiropas banku uzraudzības efektivitāti. Pirmā misija notika 2017 gada oktobrī/novembrī, kuras ietvaros tika sarīkotas vairāk nekā 60 sanāksmes ar visām piecām ECB Banku uzraudzības darbības jomām un attiecīgiem koplietojamiem pakalpojumiem.

Šo novērtējumu plānots pabeigt 2018. gadā, un tā secinājumi tiks iekļauti 2018. gada SVF IV panta konsultācijā ar euro zonu, ko plānots noslēgt 2018. jūlijā.

SVF FSNP, kas paredzēta atsevišķajām euro zonas valstīm, valsts iestādes uzņemas vadību kopējā novērtējuma veikšanā. Tomēr ECB saskaņā ar savām pilnvarām arī ir ļoti iesaistīta šajā procesā, un tās galvenie mērķi ir 1) nodrošināt banku sektora, kas ir FSNP daļa, fiskālās konverģences iespēju starpvalstu salīdzināmību un konsekvenci euro zonas valstu līmenī; 2) pēc iespējas izmantot sinerģijas, ko rada banku stresa testi, kas tiek veikti ES/euro zonā; un 3) nodrošināt precīzu Eiropas banku mikrouzraudzības un makrouzraudzības sistēmas galveno iezīmju atspoguļošanu. 2017. gadā SVF noslēdza FSNP Luksemburgai un Spānijai un uzsāka FSNP Beļģijai. FSNP Francijai, Itālijai un Maltai ir plānots sākt 2018. gada otrajā pusē. Līdz tam brīdim sagaidāms, ka euro zonas FSNP rezultāti būs zināmi, un attiecīgi tos varēs izmantot valstu programmās, jo īpaši attiecībā uz atbilstību efektīvas banku uzraudzības principiem saskaņā ar BPP.

Plašākā mērogā paredzams, ka gaidāmie euro zonas valstu FSNP nolūkam pilnībā tiks izmantotas euro zonas FSAP secinājumi un ieteikumi, jo īpaši attiecībā uz NI uzraudzību un krīzes pārvaldīšanu. Šī pieeja būs saskaņota ar pašreizējo Eiropas politikas veidošanas ietvaru un pilnībā atspoguļos attiecīgās kompetences atsevišķo dalībvalstu, euro zonas un ES līmenī. Tajā pašā laikā tā palīdzēs nodrošināt SVF uzraudzības un konsultāciju turpmāku efektivitāti un atbilstību visām iesaistītajām iestādēm.

3.2. Dalība Eiropas un starptautiskā normatīvā regulējuma izveidē

Ieguldījums Bāzeles procesā

2017. gadā tika pabeigts Bāzeles III pasākumu kopums, kas ir pēckrīzes regulējuma stūrakmens. Aktīvi iesaistoties Bāzeles Banku uzraudzības komitejas darbā, ECB veicināja šo standartu noteikšanas procesu, iesaistoties politikas debatēs, daloties ar savu pieredzi dažādās BCBS grupās, sadarbojoties ar BCBS biedriem visā ES un pasaules mērogā kā arī veicot atbilstošas ietekmes novērtēšanas.

Bāzeles III pasākumu kopuma pabeigšana

ECB pauž gandarījumu par Bāzeles III pasākumu kopuma pabeigšanu, kas nostiprinājis regulatīvo ietvaru un ir svarīgs solis, lai atjaunotu uzticību banku riska svērtajiem kapitāla rādītājiem. ECB aktīvi piedalījās politikas debatēs. Bāzeles III pasākumu kopuma pabeigšana ir spēcīgs signāls, kas tiek raidīts par pastāvīgu starptautisko sadarbību banku regulēšanas jomā. Pieņemtās reformas uzlabo regulējuma noteiktību, un ļauj bankām pieņemt pamatotus lēmumus. Plānotais īstenošanas posms, kas sāksies 2022. gadā un beigsies 2027. gadā, nodrošinās, ka ietekmi uz bankām ir iespējams pārvaldīt, tostarp tām bankām, kurus reformas ietekmējušas visvairāk.

Uzmanības veltīšana īstenošanai un politikas izvērtēšanai

ECB uzskata, ka ir būtiski svarīgi, lai visas puses vienādi ieviestu apstiprinātās reformas. Šajā nolūkā ECB ir sniegusi tehniskas konsultācijas likumdevējiem, jo īpaši izmantojot juridisko atzinumu par Eiropas Komisijas priekšlikumiem par CRD IV/CRR regulējuma (sk. 3. ielikumu). ECB plāno sniegt līdzīgu atbalstu minēto reformu kontekstā.

Turpmākajos gados BCBS turpinās darbu pie Bāzeles III pasākumu kopuma ieviešanas problēmu noteikšanas, ar kurām uzraudzības iestādes saskaras praksē, kā arī plašākā nozīmē, lai veicinātu stingru banku uzraudzību. BCBS uzsāks arī pēckrīzes periodā ieviesto reformu pēcpārbaudes. ECB arī turpmāk aktīvi iesaistīsies BCBS darba kārtības jautājumu risināšanā.

Iesaistīšanās EBI darbā

2017. gadā ECB banku uzraudzība cieši sadarbojās ar EBI, lai sasniegtu kopīgos mērķus, t. i., palielināt finanšu stabilitāti un veicināt konsekventu uzraudzību visā Eiropas banku nozarē.

ECB banku uzraudzība aktīvi iesaistās EBI darbā visos līmeņos. 2017. gadā ECB banku pārraudzības personāls kopumā pārstāvēja 45 EBI apakšstruktūras, četras no tām kā priekšsēdētājs vai līdzpriekšsēdētājs. Turklāt ECB banku uzraudzība piedalījās EBI Uzraudzības valdes darbā kā loceklis bez balsstiesībām.

Abi divi turpmāk minētie piemēri parāda EBI darba grupu ievērojamo virzību uz priekšu un to, kā EBI un ECB savstarpēji papildina viens otru, virzoties uz kopīgo mērķu sasniegšanu.

Pirmkārt, 2017. gadā EBI kopā ar ESMA publicēja savas Pamatnostādnes par vadības institūciju locekļu un galveno funkciju izpildītāju piemērotību, lai
1) nodrošinātu stabilas pārvaldības struktūras bankās un lai 2) noteiktu kopīgus noteikumus attiecībā uz uzraudzības iestāžu veiktajiem piemērotības un atbilstības novērtējumiem. Cieši sadarbojoties ar EBI, ECB izstrādāja un publicēja savu rokasgrāmatu par piemērotības un atbilstības novērtējumiem, precizējot uzraudzības kritērijus un procesu, nosakot banku valdes locekļu piemērotību.

Otrkārt, ECB Banku uzraudzība pilnībā iestrādāja 2017. gadā publicētos principus, kas izklāstīti EBI Pamatnostādnēs par kredītriska pārvaldības praksi un sagaidāmo kredīta zaudējumu uzskaiti, savā iekšējā metodikā, kas paredzēta banku sagatavotību 9. SFPS ieviešanas novērtēšanai.

2017. gadā ECB sniedza paziņojumus EBI saskaņā ar "ievēro vai paskaidro" principu^[53] attiecībā uz astoņām^[54] EBI vadlīnijām, ieskaitot vienu apvienotās komitejas vadlīniju un vienu EBI ieteikumu.^[55] Visos minētajos gadījumos ECB informēja EBI par savu atbilstību un iecerēm panākt atbilstību.

Dalība FSP darbā

2017. gadā ECB banku uzraudzība aktīvi piedalījās Finanšu stabilitātes padomes (FSP) darbā, jo īpaši tādās jomās kā uzraudzības un regulatīvā sadarbība, standartu ieviešana, kā arī noregulējums. ECB banku uzraudzība piedalījās arī FSP Eiropas reģionālās konsultatīvās grupas sanāksmēs.

Pēdējā laikā FSP galvenā uzmanība ir novirzījusies no politikas izstrādes uz finanšu nozares reformu īstenošanas uzraudzību un to seku novērtēšanu. ECB banku uzraudzība turpinās atbalstīt FSP darbu attiecībā uz minēto, kā arī akcentēs finansiālās stabilitātes un labi funkcionējošu banku nozaru pozitīvo ietekmi uz ekonomisko izaugsmi. ECB banku uzraudzība iesaistīsies arī citās darbības jomās, piemēram, tādās jomās kā noregulējumi un krīžu pārvaldība, pārvaldības sistēmām, atlīdzības un finanšu un tehniskie aspekti.

4. Atļauju izsniegšana, izpildes un sankciju procedūras

4.1. Notikumu attīstība vairākās nozīmīgās iestādēs un vienotās procedūrās

Nozīmīgo iestāžu skaits

2017. gada oktobrī tika veikts ikgadējais novērtējums saskaņā ar VUM pamatregulu par to, vai kāda banka vai banku grupa izpilda kādu no būtiskuma kritērijiem^[58]. Šā novērtējuma rezultāti, kā arī izmaiņas grupu struktūrās un citas izmaiņas piecos banku sektoros izraisīja nozīmīgo iestāžu skaita samazināšanos līdz 119 salīdzinājumā ar 125 iestādēm gada sākumā.

Barclays Bank PLC Frankfurt Branch nesen tika noteikta kā jauna nozīmīga iestāde tās būtiskās paplašināšanās dēļ, un kopš 2018. gada 1. janvāra tā nonāca tiešā ECB uzraudzībā.

Neizpildot kādu no nozīmīguma kritērijiem trīs secīgus kalendāros gadus pēc kārtas, bankas Raiffeisen-Holding Niederösterreich-Wien reg. GmbH un SEB AG vairs neatbilda nozīmīgas iestādes kritērijiem, un uzraudzības pienākumi attiecībā uz tām tikai nodoti attiecīgi Austrijas un Vācijas VKI.

Grupu struktūru un citas izmaiņas^[59] notika, citām NI iegādājoties Banco BPI SA un Banco Popular Español SA, kā arī atņemot banku darbības licenci Azence Française de Développement (licences brīvprātīga atdošana), Veneto Banca SpA un Banca Popolare di Vicenza SpA.

Uzraudzīto organizāciju saraksts tiek atjaunināts visu gadu. Jaunāko sarakstu var atrast ECB bankas uzraudzības interneta vietnē.

Ņemot vērā Brexit, ECB rūpīgi uzrauga banku, kuras pārceļas no Apvienotās Karalistes, pārcelšanās plānus. Minēto darbību mērķis ir nodrošināt savlaicīgu šādu banku nozīmīguma statusa noteikšanu un Apvienotās Karalistes iestāžu pārraudzības pienākumu netraucētu pāreju ECB vai VKI attiecībā uz darbībām, kas tiek pārnestas uz euro zonu.

2017. gadā veiktais vispusīgais novērtējums

Tā kā 2017. gadā neviena no bankām neizpildīja nozīmīguma kritērijus, nebija veikta visaptveroša novērtēšana^[60]. Taču, gatavojoties 2018. gadam, aktīvu kvalitātes pārbaužu metodiku atjaunināja, lai ņemtu vērā 9. SFPS grāmatvedības standarta ieviešanu un banku uzņēmējdarbības modeļu, kas vērsti uz ieguldījumu pakalpojumiem un darbībām, riska profilu.

Vienotas procedūras un atbilstības un piemērotības novērtējumi

2017. gadā VKI ECB banku uzraudzība kopumā paziņoja par 3026 atļauju piešķiršanas procedūrām, tajā skaitā 24 licenču pieteikumiem, 41 licenču atsaukšanu, 52 procedūrām par licenču nederīgumu, jo tās zaudējušas spēku^[61], 160 būtiskas līdzdalības iegūšanas procedūrām, 2301 vadības un Uzraudzības valdes iecelšanas procedūrām^[62] un 448 pārrobežu darbības atļauju procedūrām.

Kopumā 2017. gadā Uzraudzības Valde un Padome apstiprināja 1673 atļauju piešķiršanas procedūras.^[63] Turklāt 319 atļauju procedūras apstiprināja augstākā līmeņa vadība deleģēšanas sistēmas, kura stājās spēkā 2017. jūnijā, ietvaros^[64]. Formālu ECB lēmumu nav nepieciešams saņemt pārējām 70 atļauju piešķiršanas procedūrām, kas galvenokārt ir pārrobežu darbības atļauju piešķiršanas procedūras un procedūras par spēku zaudējušajām atļaujām.

Kopējais vienoto procedūru skaits (licencēšana, anulēšana, spēka zaudēšana un būtiskas līdzdalības) ir saglabājies samērā līdzīgs salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Atbilstības un piemērotības procedūru skaits salīdzinājumā ar 2016. gadu samazinājās par 10%. To galvenokārt noteica tiesību aktu izmaiņas Francijā, kas nozīmēja, ka valdes locekļu, kuri nav vadības locekļi, atkārtota pārvēlēšana kopš 2016. gada novembra vairs netiek novērtēta. Licenču anulēšanas gadījumu skaita samazināšanās bija sagaidāma, jo licenču anulēšanas gadījumu lielo skaitu 2016. gadā noteica nejaušība (t. i., saistītu banku grupas apvienošana vienā uzņēmumā). Pārrobežu darbības atļauju izsniegšanas procedūru ievērojamais pieaugums var būt saistīts ar gaidāmo no Apvienotās Karalistes ienākošo banku pārrobežu darbības atļauju piešķiršanas izsniegšanas skaita pieaugumu, jo īpaši, pamatojoties uz sagatavošanās Brexit scenāriju īstenošanu no banku puses un AK Banku darbības likuma īstenošanu, saskaņā ar kuru bankām ir nošķir pamata mazumtirdzniecības banku pakalpojumi no investīciju banku pakalpojumiem (nošķiršana).

Izmaiņas kopējās procedūrās

Lielākā daļa licencēšanas procedūru (apmēram 80%) bija saistīta ar jaunu MNI izveidi. Divi galvenie iemesli jaunu banku iesniegumu iesniegšanai 2017. gadā bija finanšu un tehnoloģiju jomas uzņēmumi, kas izmanto digitālos jauninājumus, lai sniegtu pakalpojumus ES klientiem, un Brexit, kas 2017. gada otrajā pusē palielināja pieprasījumu pēc banku darbības licencēm euro zonā. Abas tendences varētu turpināsies 2018. gadā. Ne vairāk kā ap 20% licencēšanas procedūru bija saistītas ar NI, kas galvenokārt attiecas uz ieguldījumu pakalpojumu licenču termiņa pagarināšanu. Viena no NI procedūrām bija saistīta ar jaunas meitassabiedrības izveidi mobilo banku pakalpojumu jomā, bet otra bija saistīta ar esošas bankas pārcelšanos uz euro zonu.

Licenču anulēšanas un spēka zaudēšanas procedūru skaitu lielā mērā ietekmēja kredītiestādes, kuras izvēlējās izbeigt banku darbību vai bankas, kuras apvienojas vai veic pārstrukturēšanos. NI atteikšanās no licences vien notika 33 gadījumos no 41 anulēšanas procedūras. Tomēr nelielu skaitu lēmumu (5) par atļauju anulēšanu noteica tas, ka iestāde nebija izpildījusi piesardzības prasības.

Dažas būtiskas līdzdalības procedūras bija saistītas ar akciju iegādi uzraudzītajās iestādēs, ko veica specifiski ieguvēji^[66], tostarp aspektus, kas bija saistīti ar sarežģītām korporatīvām struktūrām, iespējamiem īstermiņa investīciju termiņiem vai aizņemtu līdzekļu izmantošanu. 2017. gadā NI vidū bija novērojamas tikai nelielas banku nozares konsolidācijas darbības. Attiecībā uz skaitļiem lielākā daļa būtisko līdzdalības procedūru, par kurām ECB tika paziņots 2017. gadā, bija saistīta ar pārraudzīto iestāžu iekšējo reorganizāciju. Šāda reorganizācija galvenokārt kalpo tam, lai vienkāršotu grupas struktūru un/vai ietaupītu izmaksas, taču to nepieciešamību var noteikt arī nodokļu optimizēšana.

Izmaiņas atbilstības un piemērotības novērtējumā

Aptuveni divas trešdaļas no atbilstības un piemērotības procedūrām attiecās uz vadības institūcijas locekļiem, kuri nav izpildvaras locekļi, bet atlikusī trešdaļa bija saistīta ar vadības institūcijas izpildvaras locekļiem. Galveno funkciju veicēju novērtējumu skaits ir nenozīmīgs, jo, no vienas puses, ne visas dalībvalstis ir noteikušas šādus novērtējumus savos nacionālajos tiesību aktos, bet, no otras puses, galveno funkciju veicēji tiek iecelti retāk nekā valdes locekļi^[67]. Apmēram piektajā daļā visu gadījumu bija jāņem vērā konkrēti apsvērumi. Daudzos gadījumos ECB ieviesa nosacījumus, pienākumus vai ieteikumus, lai risinātu šīs konkrētās problēmas, piemēram, attiecībā uz kandidātu pieredzi un laika saistībām.

Politikas nostādņu formulēšana

2017. gadā ECB banku uzraudzība turpināja attīstīt politikas nostādnes un nodrošināt to konsekventu īstenošanu sadarbībā ar VKI un EBI. Tas tiek darīts, lai izveidotu kopējas uzraudzības praksi un vienkāršotu atļauju piešķiršanas procedūras.

2017. gada maijā tika publicēta Atbilstības un piemērotības novērtējumu rokasgrāmata. Šī rokasgrāmata palielina ECB politiku, ECB piemērotās prakses un procesu pārredzamību, novērtējot NI dalībnieku vadības institūciju locekļu piemērotību. Šīs novērtēšanas ir svarīgas, jo pārvaldes institūciju darbības traucējumi bieži vien ir banku nepilnību avots un vēlāk arī risku avots. Kaut arī rokasgrāmata palīdzēs padarīt šādas novērtēšanas saskaņotākas, tomēr atšķirības, visticamāk, saglabāsies nacionālo tiesību aktu piemērošanas dēļ. Tās ietver atšķirīgu normu transponēšanu dažādās valstīs, un dažos gadījumos arī tikai daļēju pašas CRD IV normu transponēšanu. Tādēļ ECB vēlas panākt lielāku konverģenci šajā jomā, lai CRD IV iestrādātie principi, kurus papildina jaunā ECB politika, pilnībā stātos spēkā (sk. arī 3. ielikumu).

Tika izstrādātas politikas, lai novērtētu dažādus būtiskas līdzdalības kritērijus.

Tika pabeigts darbs pie pirmās politikas nostādņu paketes, kas attiecas uz licencēšanas prasību apjomu un procesuālajām problēmām saistībā ar licenču piešķiršanu, savukārt darbs pie otrās paketes par licencēšanas kritēriju novērtēšanas jau ir krietni pavirzījies uz priekšu. Tika noformulēta arī politiskā nostāja attiecībā uz finanšu un tehnoloģiju uzņēmumiem. Pēc politikas nostādņu noformulēšanas apspriešanai tika publicētas divas rokasgrāmatas. Tajās ir izklāstīti kritēriji, kurus izmanto attiecīgi kredītiestāžu un finanšu un tehnoloģiju iestāžu licenču iesniegumu novērtēšanai. Rokasgrāmatu galīgās redakcijas plānots publicēt 2018. gada sākumā.

4.2. Ziņošana par pārkāpumiem, uzraudzības pasākumu un sankciju procedūras

Uzraudzības pasākumi un sankcijas

Saskaņā ar VUM regulu un VUM pamatregulu uzraudzības pasākumu nodrošināšanas un sankciju noteikšanas pilnvaru sadalījums starp ECB un VKI atkarīgs no iespējamā pārkāpuma rakstura, atbildīgo personu un piemērojamo pasākumu (sk. ECB 2014. gada pārskatu par uzraudzības darbību).

Efektivitātes un konsekvences nodrošināšanas nolūkā 2017. gadā ECB uzlaboja procesus piespiedu izpildes un sankciju piemērošanas jomā, cita starpā, izstrādājot un ieviešot jaunus IT rīkus.

2017. gadā ECB uzsāka desmit sankciju tiesvedības procesus. Ņemot vērā 35 procedūras, kuras bija iesāktas 2016. gada beigās, 2017. gadā ECB izskatīja 45 procedūras. No tām 44 bija saistītas ar sankcijām, bet viena bija saistīta ar piespiedu izpildes pasākumiem 5. tabulu).

Pavisam no 2017. gadā izskatītajām 44 sankciju procedūrām, 28 sankcijas bija saistītas ar aizdomām par tieši piemērojamu ES tiesību aktu (tostarp ECB lēmumu un noteikumu) pārkāpumiem. Minētie gadījumi attiecās uz 26 NI un bija saistīti ar pašu kapitāla jomām, pārskatu iesniegšanu, publiskošanu, likviditāti un lieliem riska darījumiem. 2017. gadā ECB pieņēma trīs lēmumus par sankcijām, uzliekot piecus sodus par kopējo summu 15.3 milj. euro. Sankcijas tika piemērotas trim uzraudzītajām iestādēm par pārkāpumiem likviditātes jomā (2), pārskatu iesniegšanu un publiskošanu (1), lieliem riska darījumiem (1) un pašu kapitālu (1). 2017. gadā deviņas tiesvedības tika izbeigtas, galvenokārt tāpēc, ka pārkāpumi, par kuriem bija aizdomas, nebūtiskuma dēļ vai arī sankciju piemērošanai nebija juridiska pamata.

2017. gadā atlikušās 16 no 44 sankciju procedūrām ir saistītas ar aizdomām par valstu tiesību aktu pārkāpumiem, kuros transponēti CRD IV noteikumi, un kas skar NI vai fiziskas personas. Šīs procedūras ietver aizdomas par pārkāpumiem attiecībā uz iekšējo pārvaldību (tostarp iekšējās kontroles mehānismiem) vadības institūciju funkcijām un atalgojumu. Turklāt 2017. gadā ECB izteica septiņus pieprasījumus VKI, lai tās ierosinātu sankciju procedūras to nacionālo kompetenču ietvaros. Pēc ECB pieprasījumiem un pēc lietu izskatīšanas saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem attiecīgās VKI pieņēma trīs lēmumus par sankcijām, uzliekot 28 sodus par 5.1 milj. euro.

Izpildes process, ko veica 2017. gadā, bija saistīts ar ECB uzraudzības lēmuma neievērošanu. Šis process tika izbeigts 2017. gadā, kad uzraudzītais uzņēmums bija izpildījis atbilstības prasības.

8. attēlā parādīts pilnīgs iespējamo pārkāpumu sadalījums pēc pārkāpuma jomas, par kuriem ECB 2017. gadā izskatījusi uzraudzības pasākumu un sankciju procedūras.

Ja ECB ir pamats aizdomām par noziedzīgu nodarījumu, tā pieprasa attiecīgajai VKI vērsties pie atbilstīgajām iestādēm, lai saskaņā ar valsts tiesību aktiem veiktu izmeklēšanu un, iespējams, uzsāktu kriminālvajāšanu. 2017. gadā attiecīgajai VKI tika iesniegti pieci šādi pieprasījumi.

Pieredze ziņošanā par pārkāpumiem saskaņā ar VUM regulas 23. pantu

ECB ir pienākums nodrošināt, ka tiek ieviesti efektīvi mehānismi, kas ļautu jebkurai personai ziņot par attiecīgo ES tiesību aktu pārkāpumiem (tā dēvētie trauksmes cēlēji). Attiecīgi ECB izveidojusi pārkāpumu ziņošanas mehānismu (PZM), kas ietver strukturētu interneta platformu, kurai var piekļūt ECB banku uzraudzības interneta vietnē.

2017. gadā ECB saņēma 89 ziņojumus par pārkāpumiem, kas ir apmēram tikpat, cik 2016. gadā. No tiem 61 ziņojums bija par iespējamiem attiecīgo ES tiesību aktu pārkāpumiem, no kuriem 56 tika attiecināti uz ECB uzraudzības uzdevumiem un pieci – par VKI uzraudzības uzdevumiem). Pārējie 28 ziņojumi pārsvarā attiecās uz nacionālajiem jautājumiem, kas nebija saistīti ar prudenciālās uzraudzības prasībām, tādējādi neietilpstot PZM darbības jomā (piemēram, patērētāju aizsardzība).

Tāpat kā iepriekšējā gadā no visiem iespējamiem pārkāpumiem, par kuriem tika ziņots, visvairāk tika minētas iekšējās pārvaldes problēmas (85%) un nepareiza pašu kapitāla un kapitāla prasību aprēķināšana (8%). Pilnīgu sadalījumu sk. 9. attēlā. Ar iekšējo pārvaldi saistītie jautājumi pārsvarā attiecās uz risku pārvaldību un iekšējo kontroli, vadības funkcijām, piemērotības un atbilstības prasībām^[68].

Galvenie izmeklēšanas pasākumi, kas veikti 2017. gadā saistībā ar saņemtajiem ziņojumiem par pārkāpumiem, bija:

• esošās dokumentācijas iekšējā novērtēšana (47% gadījumu);
• lūgumi veikt iekšēju izmeklēšanu/revīziju vai dokumentu/paskaidrojumu nosūtīšana uzraugāmajai iestādei (42% gadījumu);
• klātienes pārbaudes (11% gadījumu).

5. Organizatoriskā struktūra: ECB banku uzraudzība

5.1. Pārskatatbildības prasību izpilde

Saskaņā ar VUM regulu šis gada pārskats ir sagatavots kā viens no ECB banku uzraudzības galvenajiem pārskatatbildības nodrošināšanas kanāliem. Regula nosaka, ka, veicot uzraudzības uzdevumus, ECB jāievēro atbilstīgās prasībām par pārredzamību un pārskatatbildību. Pārskatatbildības sistēmas, kas detalizēti tika aprakstīta Iestāžu nolīgumā starp Eiropas Parlamentu un ECB un Saprašanās memoranda starp ES Padomi un ECB, uzturēšana un veicināšana arī bija viena no ECB prioritātēm 2017. gadā.

Attiecībā uz Eiropas Parlamentu norādāms, ka 2017. gadā Uzraudzības valdes priekšsēdētāja uzstājās Parlamenta Ekonomikas un monetārajā komitejā, kurā iepazīstināja ar 2016. gada ECB gada pārskatu par uzraudzības pasākumiem (23. martā), apmeklēja divas regulārās sabiedriskās apspriešanas (19. jūnijā un 9. novembrī). Turklāt viņa piedalījās atklātā sēdē par banku nozares risku samazināšanas likumdošanas paketi (25. aprīlī) un trīs iepriekš īpašās viedokļu apmaiņās ar deputātiem (23. martā, 19. jūnijā un 9. novembrī). Galveno apspriežamo jautājumu lokā bija jautājumi par pasākumiem, kas vērsti uz ienākumus nenesošu kredītu samazināšanu, pirmā noregulējuma un likvidācijas gadījumiem, kuros iesaistītas nozīmīgas iestādes (NI), kā arī likumdošanas dokumenti banku uzraudzības jomā, tostarp banku savienības izveides pabeigšana. Turklāt Uzraudzības valdes priekšsēdētāja vietnieks piedalījās Ekonomikas un monetārās komitejas (ECON) un Parlamenta Budžeta kontroles komitejas kopīgajā sanāksmē par Eiropas Revīzijas palātas īpašo ziņojumu par Vienoto uzraudzības mehānismu (13. februārī).

2017. gada laikā ECB savā interneta vietnē publicēja 41 atbildi uz Eiropas Parlamenta deputātu jautājumiem par uzraudzības tēmu. Vēstules, cita starpā, bija par tādām tēmām kā banku uzraudzības tiesiskais regulējums, kā arī ECB politikas par plašu uzraudzības jautājumu klāstu, piemēram, noregulējuma un likvidācijas gadījumi, kuros iesaistītas NI, ECB uzraudzības pieeju gan NI, gan mazāk nozīmīgām iestādēm (MNI), to politikas attiecībā uz ienākumus nenesošiem kredītiem un tās mijiedarbība ar valsts iestādēm.

Turklāt saskaņā ar Iestāžu nolīgumu ECB sistemātiski nosūtīja Uzraudzības valdes sanāksmju protokolus Eiropas Parlamentam.

Attiecībā uz mijiedarbību ar ES Padomi 2017. gadā, Uzraudzības valdes priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietniece apmeklēja sešas Euro grupas sanāksmes: 7. aprīlī priekšsēdētāja iepazīstināja ar 2016. gada ECB pārskatu par uzraudzības darbībām, un 6. novembrī viņa apmeklēja vēl vienu regulāro viedokļu apmaiņu par ECB pārraudzības funkciju izpildi. ECB Banku uzraudzība piedalījās citās Euro grupas sanāksmēs, kas tika rīkotas 26. janvārī, 15. jūnijā, 11. jūlijā un 4. decembrī. Turklāt Uzraudzības valdes priekšsēdētāja piedalījās diskusijā neoficiālajā ECOFIN Padomes sanāksmē 7. aprīlī. Finanšu ministrus interesējošie temati lielā mērā saskanēja ar Eiropas Parlamentā apspriestajiem tematiem.

VUM regulā noteikto pārskatu sniegšanas prasību ietvaros banku uzraudzībā iesaistītie ECB pārstāvji piedalījās viedokļu apmaiņā ar valstu parlamentiem. Turklāt ECB savā interneta vietnē publicēja divas atbildes uz valstu parlamentu locekļu jautājumiem.

5.2. VUM veiktā darba pārbaudes un revīzijas

ECB banku uzraudzības darbu izvērtē dažnedažādas ES iestādes un institūcijas, piemēram, Eiropas Komisijas un Eiropas Revīzijas palāta (ERP).

Saskaņā ar VUM regulas 20. panta 7. punktu savas pirmās revīzijas par "ECB vadības darbības efektivitāti" ietvaros 2016. gada novembrī ERP publicēja īpašu ziņojumu "Vienotais uzraudzības mehānisms – labs sākums, bet ir vajadzīgi turpmāki uzlabojumi". 2017. gadā ECB banku uzraudzība izpildīja ziņojumā iekļautās rekomendācijas, tostarp:

• pilnveidoja uzraudzības lēmumu pieņemšanas procedūru;
• stiprināja ECB klātbūtni un, vispārīgāk, mītnes valsts/uzņēmējas valsts VKI personāla veiktajās klātienes pārbaudēs;
• pilnveidoja uzraudzības IT sistēmu;
• piešķīra līdzekļus ECB iekšējā audita funkcijai.

Turklāt ECB piešķīra plašus resursus ERP otrajam ECB banku uzraudzības revīzijai, kurā galvenā uzmanība tika pievērsta krīžu pārvaldībai. Ziņojums par šo revīziju tika publicēts 2018. gada 16. janvārī.^[69]

Saskaņā ar VUM regulas 32. pantu 2017. gada 11. oktobrī Eiropas Komisija publicēja VUM pārskatu ziņojuma ^[70]un pavadošā personāla darba dokumenta^[71] veidā. Procesa gaitā līdz ziņojuma publicēšanai ECB cieši sadarbojās ar Komisiju, atbildot apmēram uz 130 jautājumiem un sarīkojot personālam divus kopīgus seminārus.

Komisijas ziņojumā norādīts, ka euro zonas banku uzraudzības efektivitāte ir uzlabojusies, un kredītiestāžu integrētā uzraudzība sniedz skaidras priekšrocības vienlīdzīgu konkurences apstākļu un pārliecības ziņā. Ziņojumā īpaši uzsvērti VUM "ievērojamie centieni" turpmākas harmonizācijas veicināšanā un uzraudzības kvalitātes uzlabošanā tādās galvenajās jomās kā UPNP, iekšējā modeļa uzraudzība, piemērotības un atbilstības novērtējums, vienotas procedūras un uzraudzības kolēģijas. Ziņojumā pausts arī gandarījums par ECB banku uzraudzības konstruktīvo pieeju attiecībā uz pārbaužu sagatavotajiem ieteikumiem (piemēram, ERP un SVF ieteikumiem), tai veiksmīgi sadarbojoties ar citām ES un starptautiskām organizācijām, kā arī deleģējot lēmumu pieņemšanas pilnvaras attiecībā uz uzraudzības lēmumiem, kam būtu būtiski jāuzlabo ECB uzraudzības lēmumu pieņemšanas efektivitāte. Komisija sniedza arī vairākus apsvērumus un ieteikumus par VUM darbību, piemēram, par drošības pasākumiem attiecībā uz ECB koplietojamiem pakalpojumiem, kā arī uzraudzības maksu pārredzamību un samērīgumu. Saskaņā ar ziņojumā pausto secinājumu šobrīd nekādas pārmaiņas VUM regulā nav nepieciešamas.

5.3. Lēmumu pieņemšana

Uzraudzības valde un Koordinācijas komiteja

2017. gadā notika 32 Uzraudzības valdes sanāksmes. No tām 22 sanāksmes notika Frankfurtē pie Mainas, bet 9 sanāksmes tika rīkotas kā telefonkonferences. Viena sanāksme notika Helsinkos pēc Somijas Finanšu uzraudzības iestāde (Finanssivalvonta). 2017. gadā Uzraudzības valde lielāko daļu lēmumu pieņēma rakstveida procedūras ietvaros^[72].

Daudz lēmumu attiecās uz atsevišķām bankām (sk. 6. attēlu), un tie tika apstiprināti beziebildumu kārtībā. Šajā divpakāpju procesā atsevišķus lēmumprojektus vispirms iesniedz apstiprināšanai Uzraudzības valdē. Pēc tam lēmumu galīgo projektu nosūta ECB Padomei apstiprināšanai saskaņā ar beziebildumu kārtību. 2017. gadā 33 no 119 banku grupām^[73], kuras ECB uzraudzīja tieši, lūdza izsniegt oficiālus ECB lēmumus kādā no ES oficiālajām valodām, kas nav angļu valoda.

Papildus lēmumiem, kas attiecas uz bankām, Uzraudzības valde lēma arī par vairākiem horizontāliem jautājumiem, no kuriem visnozīmīgākie bija attiecībā uz vienotās metodikas un sistēmas izmantošanu konkrētās uzraudzības jomās. Dažus no šiem lēmumiem izstrādāja pagaidu iestādes, kuras bija pilnvarojusi Uzraudzības valde, kas sastāvēja no ECB un VKI augstākā līmeņa vadītājiem. Šīs grupas veica sagatavošanās darbus attiecībā uz stresa testiem, UPNP metodoloģiju, pārrobežu klātienes pārbaudi, augsto ienākumus nenesošo kredītu līmeni un VUM procesu vienkāršošanu.

2017. gadā Koordinācijas komiteja sarīkoja 18 sanāksmes. No tām 17 notika Frankfurtē pie Mainas, un viena notika Helsinkos pēc Somijas Finanšu uzraudzības iestādes ielūguma (Finanssivalvonta). Aprīlī notika piecu VKI locekļu, kuri ir iecelti uz vienu gadu, regulārā rotācija.

Turklāt Koordinācijas komiteja rīkoja sešas sanāksmes paplašinātā sastāvā, t. i., piedaloties pārstāvjiem no visām 19 VKI. Divas sanāksmes notika Frankfurtē pie Mainas, bet četras sanāksmes tika rīkotas kā telefonkonferences. Šo sanāksmju uzmanības centrā bija ECB banku portfeļa procentu likmju risku (NPPLR) jutīguma analīze – stresa testu veikšana 2017. gadā.

Lēmumu pieņemšanas procesa pilnveidošana

Turpinot sava lēmumu pieņemšanas procesa pilnveidošanu, 2017. gadā ECB pieņēma tiesisko regulējumu lēmumu pieņemšanas pilnvaru deleģēšanai attiecībā uz uzraudzības lēmumiem. Minētā sistēma ļauj ECB augstākā līmeņa vadībai, nevis Uzraudzības valdei un Padomei pieņemt noteikta veida uzraudzības lēmumus. Šo jauno sistēmu piemēro regulāriem uzraudzības lēmumiem, kas ietver ierobežotu rīcības brīvību, ņemot vērā deleģēto lēmumu nozīmīgumu un ietekmi. Šo jauno sistēmu piemēro regulāriem uzraudzības lēmumiem, kas ietver ierobežotu rīcības brīvību, ņemot vērā deleģēto lēmumu nozīmīgumu un ietekmi. Tas ļauj Uzraudzības valdei un Padomei pievērsties sarežģītākiem jautājumiem. Pieņemot deleģēšanas sistēmu, ECB ir izvērtējusi arī ERP^[74], Eiropas Komisijas^[75] un SVF^[76] paustās bažas par uzraudzības lēmumu pieņemšanas procesa efektivitāti. Turklāt Uzraudzības valde ir izveidojusi Vienkāršošanas grupu, kas virzīs procesu papildu pārbaudi VUM, lai nodrošinātu lēmumu pieņemšanas un citu procedūru efektivitāti.

ECB ir apstiprinājusi arī alternatīvu piemērotības un atbilstības procesu, kas pie zināmiem nosacījumiem ļauj ECB pieņemt lēmumus, pamatojoties tikai uz VKI novērtējumiem.

Deleģēšanas sistēma

Lēmumu pieņemšanas pilnvaru deleģēšanas tiesiskais regulējums balstās uz vairākiem tiesību aktiem, kuri tika publicēti "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī" 2017. gada 1. jūnijā.^[77]

Vispārējā deleģēšanas sistēma^[78] paredz iespēju deleģēt lēmumu pieņemšanas pilnvaras, kas saistītas ar uzraudzības uzdevumiem. Lēmums par vispārīgo regulējumu, kuru Padome pieņēma pēc ECB Valdes priekšlikuma, nosaka institucionālos aspektus, proti, pienākumu apjomu, kas piešķirts ECB struktūrvienību vadītājiem, procedūras prasības deleģēto lēmumu pieņemšanai un ziņošanas prasības attiecībā uz deleģētajiem lēmumiem. Turklāt Padome pieņem lēmumus par deleģēšanu saskaņā ar beziebildumu procedūru, nosakot īpašos kritērijus, kas jāievēro attiecībā uz katru deleģētā uzraudzības lēmuma veidu. Šos lēmumus par deleģēšanu papildina lēmumi, ko pieņēmusi ECB Valde, nozīmējot ECB struktūrvienību vadītājus, kuriem piešķirtas deleģētās lēmumu pieņemšanas pilnvaras (sk. 7. attēlu).

Jaunā deleģēšanas sistēma jau tika piemērota divu veidu uzraudzības lēmumiem:

• atbilstības un piemērotības prasību novērtējums^[79];
• grozījumi attiecībā uz uzraudzīto iestāžu nozīmīgumu^[80].

ECB Valde^[81]apstiprināja lēmumus, ar kuriem nozīmē ECB struktūrvienību vadītājus, kuriem ir piešķirtas lēmumu pieņemšanas deleģētās pilnvaras; deleģēto lēmumu pieņemšana ir spēkā jau no 2017. gada 21. jūnija.

Deleģēšanas sistēmas īstenošana

Pieņemot lēmumus attiecībā uz atbilstību un piemērotību, lēmums par to, vai deleģēšanas process var notikt, būtībā balstās uz četriem kritērijiem:

1. Uzraudzītās iestādes lielums un veids.
2. Paredzamais lēmuma iznākums.
3. Īpašu atbilstības un piemērošanas novērtēšanas aspektu kopums (piemēram, reputācijas jautājumi vai administratīvās lietas, kas saistītas ar finanšu pakalpojumu regulējuma neievērošanu).
4. Priekšlikuma savlaicīga iesniegšana no attiecīgās VKI puses.

Attiecībā uz visiem atbilstības un piemērotības lēmumiem (neatkarīgi no tā, vai tie ir deleģēti vai nav), novērtējumu veic, ievērojot kritērijus, kas izriet no attiecīgās valsts tiesību aktiem, kuros transponēta CRD IV; turklāt atbilstības un piemērotības novērtējumā ņem vērā arī noteikumus, kas minēti ECB rokasgrāmatā par atbilstības un piemērotības novērtējumiem. No 2017. gada jūnija līdz decembrim 51% no ECB atbilstības un piemērotības lēmumiem tika pieņemti deleģēšanas ceļā (sk. 10. attēlu).

Lai grozītu uzraudzīto iestāžu nozīmīgumu, deleģēšanas sistēma nodrošina efektīvāku regulāro uzraudzīto iestāžu saraksta atjaunināšanu (t. i., iestādes, kuras tieši pārrauga ECB). Lielākā daļa šo lēmumu atspoguļo tikai pārmaiņas banku grupas korporatīvajā struktūrā; tomēr tiesiskās noteiktības un pārredzamības nolūkā ir jānodrošina ECB tieši uzraudzīto iestāžu precīza pārraudzība. Tādējādi deleģētie lēmumi var grozīt vai atcelt ECB lēmumu, saskaņā ar kuru uzraudzītā iestāde vai uzraudzītā grupa tika klasificēta kā nozīmīga, aptverot lielāko daļu pārmaiņu grupas struktūrā, un mainīt uzraudzītās iestādes vai grupas klasifikāciju no nozīmīgas iestādes uz mazāk nozīmīgu iestādi (nav iespējams pieņemt pretējā virzienā vērstu lēmumus, t. i., no mazāk nozīmīgas iestādes uz nozīmīgu iestādi). No 2017. gada jūnija līdz decembrim 52% no ECB lēmumiem par nozīmīgumu tika pieņemti deleģēšanas ceļā (sk. 10. attēlu).

Deleģēšanas sistēma ir veiksmīgi īstenota, un tās īstenošanas rezultātā panākts pienācīgs līdzsvars starp deleģētajiem lēmumiem un lēmumiem, kurus iesniedz Uzraudzības valdei un Padomei. Šis divu posmu lēmumu pieņemšanas process, kas ietver deleģētus un nedeleģētus lēmumus, ļauj efektīvāk izmantot resursus, kā arī vienkāršot un paātrināt procesus.

2018. gadā tiek plānots paplašināt deleģēšanas sistēmas piemērošanu attiecībā uz citiem uzraudzības lēmumiem.

Administratīvā pārskatīšanas padome

2017. gadā Administratīvās pārskatīšanas padomē tika iesniegti četri pieprasījumi veikt ECB uzraudzības lēmumu administratīvo pārskatīšanu^[82] (sk. 6. tabulu).

Vairumā gadījumu 2017. gadā pieteikuma iesniedzēji izvēlējās nevērsties tiesā pēc Administratīvās valdes pārbaudes. Tādēļ Valde aktīvi turpināja darbu, lai samazinātu uzraudzības lēmumu pārskatīšanas izmaksas un laiku visām iesaistītajām pusēm. "Procesuālā ekonomija" bija viens no galvenajiem ES likumdevēju noteiktajiem iemesliem valdes izveidošanai.^[83] Pārskatīšanas process, jo īpaši uzklausīšana, vairo dialoga iespējas ar uzraugāmo iestādi.

Izskatāmās tēmas un attiecīgie jautājumi

Administratīvās pārskatīšanas padomē iesniegtie pieprasījumi skāra vairākas tēmas un uzraudzības lēmumu veidus: korporatīvo pārvaldību, atbilstību uzraudzības prasībām, licences apturēšanu un administratīvās sankcijas.

Tāpat kā iepriekšējos gados 2017. gadā ECB lēmumu pārskatīšana galvenokārt skāra jautājumus, kas bija saistīti ar procesuālo noteikumu ievērošanu (tostarp – pienācīgas procedūras prasības, precīzs faktu izklāsts, pietiekama argumentācija pamatojumā un atbilstība proporcionalitātes principam) un sadarbību starp ECB un VKI, sagatavojot ECB lēmumus. Proti, Administratīvā pārskatīšanas padome uzskatīja, ka, jo ierobežojošāki ir ieviestie pasākumi, jo spēcīgākai ir jābūt argumentācijai.

Administratīvās pārskatīšanas padomes loma ECB lēmumu pieņemšanas procesā

Savos spriedumos lietās Landeskreditbank Baden-Württemberg – Förderbank pret ECB un Crédit mutuel Arkéa pret ECB^[84] Eiropas Savienības Vispārējā tiesa uzsvēra Administratīvās padomes nozīme ECB lēmumu pieņemšanas procesa ietvaros.

Ziņojumā par Vienoto uzraudzības mehānismu saskaņā ar VUM regulas^[85] 32. pantu Eiropas Komisija norādīja, ka ieinteresētās personas ir aktīvi izmantojušas Administratīvo padomi un ka ECB ieskatā tās atzinumi ir ietekmējuši ECB uzraudzības praksi ārpus atsevišķām lietām, ar kurām tie bija saistīti.

5.4. ECB banku uzraudzības personāla komplektēšana

Tā kā ir ieviesta ECB banku uzraudzība, un tās funkcijas ir pilnveidojušās, ir kļuvis skaidrs, ka vairāku galveno funkciju īstenošanai nepieciešams vairāk resursu, nekā sākotnēji plānots.

2017. gadā, izmantojot pakāpeniskas darbinieku skaita palielināšanas pieeju 2016. un 2017. gadā, Padome apstiprināja papildu 113.5 jaunus PSE (pilnas slodzes ekvivalentus), kopā sasniedzot 1028.5 PSE. Apstiprinot jauno darbinieku skaitu, tika ņemti vērā trīs aspekti:

1. Jaunās personāla vakances saistībā ar funkciju apjoma palielināšanos kopš 2014. gada (piemēram, jaunās ES krīzes pārvaldības sistēmas izveide).
2. Nepieciešamība ļaut VKI laikus izpildīt savas saistības attiecībā uz KUK personālu.
3. ECB identificētie resursu ieguvumi (piemēram, sinerģijas, uzraugot uzņēmējas valsts iestādes, kas pieder vienai un tai pašai grupai ārpus VUM).

2017. gadam apstiprinātais darbinieku skaits ietvēra personāla vakances ar VUM saistītu funkciju veikšanai koplietojamos pakalpojumos (piemēram, administrācijas, cilvēkresursu, finanšu, komunikāciju un juridisko pakalpojumu jomā), palielinot kopējo darbinieku skaitu līdz 422.5 PSE.

2017. gadā veiksmīgi tika īstenotas 33 darbā pieņemšanas kampaņas, lai aizpildītu brīvās vakances. Atbilstoši ECB standarta personāla darbā pieņemšanas procedūrai visiem kandidātiem bija jāpierāda ne tikai obligātās tehniskās kompetences, bet nepieciešamības gadījumā – arī rīcības un vadības prasmes.

Attiecībā uz dzimumu daudzveidību 2017. gadā sieviešu personāla īpatsvars nedaudz pieauga, sasniedzot 40% visu pastāvīgo un uz noteiktu laiku nodarbināto darbinieku galvenajās ECB banku darbības jomās. Sieviešu personāla īpatsvars vadošajos amatos saglabājās bez izmaiņām salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu (32%). Amatos, kas nav saistīti ar vadošajiem amatiem, sieviešu personāla īpatsvars palielinājās par 2 procentu punktiem salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, 2017. gadā sasniedzot 42 procentus.

Brexit varētu novest pie pastāvīga tādu nozīmīgu iestāžu skaita pieauguma, kuras ECB uzrauga tieši, jo vairākas banku grupas plāno pārvietoties uz euro zonu. Lai tiktu galā ar paredzamo papildu darba slodzi, ECB Padome ir apstiprinājusi ECB banku uzraudzības darbinieku skaita palielināšanos par 70.5 PSE pamatdarbības jomās 2018. gadā. Tā apstiprināja arī papildu resursus 2019. un 2020. gadam, kuru apjoms tiks pārskatīts atbilstoši faktiskajai notikumu gaitai. ECB Padome izmanto pakāpeniskas darbinieku skaita palielināšanas pieeju laikposmā no 2018. līdz 2020. gadam. Tas tiek darīts, lai pielāgotu aplēstās vajadzības, pamatojoties uz faktiskās darba slodzes palielināšanās tendencēm un iespējām, kuras pavērsies pēc iekšējo prioritāšu pārskatīšanas 2018. gada otrajā pusē.

Tā kā funkciju skaits palielinās un VUM struktūra pilnveidojas, ir ļoti svarīgi, lai visās iestādēs uzlabotos arī cilvēkresursu pārvaldība. 2017. gadā turpinājās VUM mācību programmas un VUM stažēšanās programmas pilnveidošana, lai veicinātu sadarbību ar VKI. Turklāt tika izstrādāta KUK rotācijas politika, kā arī panākta vienošanās par organizatoriskajām izmaiņām.

ECB banku uzraudzības pamatdarbības jomu reorganizācija

Lai līdzsvarotu ECB banku uzraudzības darba jomas un pielāgotu tās struktūru paraugprakses un labas pārvaldības piemēriem, 2017. gadā tika panākta vienošanās par organizatoriskām izmaiņām: Autorizācijas, Izpildes un sankciju un Uzraudzības kvalitātes kontroles nodaļas pārcēla no Mikrolīmeņa uzraudzības IV ģenerāldirektorāta uz Uzraudzības valdes sekretariātu. Šī 2018. gada februārī īstenotā reorganizācija ļaus noteikt skaidrāku pienākumu sadali un uzlabos korporatīvo pārvaldību, nodalot kvalitātes nodrošināšanas un iekšējās kontroles un audita funkcijas no horizontālajām galvenajām uzraudzības funkcijām.

VUM mācību programma

Eiropas banku uzraudzības efektivitātei ir svarīgi, lai gan ECB, gan VKI darbiniekiem būtu nepieciešamās prasmes un iespējas uzlabot savas kompetences laika gaitā. Vienotas pieejas izveide VUM uzraudzības iestāžu mācību programmai ir sekmējusi gan konsekventu pieeju uzraudzībai, gan kopējo uzraudzības kultūru. Šī pieeja ir pavērusi iespēju gūt apjomradītus ietaupījumus, kā arī izmantot VUM ietvaros gūto pieredzi.

Kopš VUM mācību programmas ieviešanas 2016. gada septembrī ir notikuši 83 sistēmas mēroga kursi, kas atbilst 269 mācību stundām. VKI organizēja ap 41% no minētajām mācību stundām saskaņā ar sākotnējo galveno mērķi – izveidot centralizētu struktūru, kas tiek īstenota sistēmas mērogā. Laikposmā no 2016. gada septembra līdz 2017. gada septembrim 2800 dalībnieku apmeklēja sistēmas mēroga kursus. Aptuveni puse no tiem bija no VKI (48%) un puse – no ECB (52%). 2018. gadam piedāvātajā mācību katalogā ir iekļauti specializēti kursi darbiniekiem, kas ir iesaistīti klātienes pārbaužu veikšanā. Turklāt kursu apjoms tiks paplašināts, lai ietvertu plašāku mācību līdzekļu klāstu, piemēram, e-mācības un uz video balstītas mācības.

VUM stažēšanās programma

VUM stažēšanās programma tika īstenota 2016. gadā kā vienreizēja iespēja jaunajiem absolventiem iegūt nepastarpinātu banku uzraudzības pieredzi ECB mītnē, kā arī vienā vai divās VKI. Šī programma ir palīdzējusi attīstīt kopīgas uzraudzības kultūru un speciālistu bāzes izveidi visā VUM; pēc stažēšanās beigām vairāki dalībnieki stājās darba tiesiskās attiecībās ar ECB un VKI.

Programma tika nedaudz pielāgota, ņemot vērā no pirmās stažieru grupas un KUK koordinatoriem saņemtās atsauksmes, lai dalībniekiem piedāvātu vairāk tehnisko semināru. Otrā VUM praktikantu grupa uzsāka mācības 2017. gada oktobrī, un tajā ir 31 dalībnieks.

VUM rotācija

Eiropas banku uzraudzībai ir rotācijas politika attiecībā uz ECB KUK komandu darbiniekiem "uzraudzības sagrābšanas" novēršanas un augstu uzraudzības standartu uzturēšanas nolūkā. Rotācija tiek uzskatīta arī par karjeras izaugsmes elementu, kā arī par personālam sniegto iespēju paplašināt savas uzraudzības zināšanas. No 2016. gada līdz 2017. gadam vairāk nekā 20 KUK koordinatoru uzņēmās atbildību par jaunām KUK. Ņemot vērā kopējās pozitīvās atsauksmes par šo pieredzi, 2017. gadā tika ieviesta VUM-KUK rotācijas sistēma visiem KUK dalībniekiem. Pašlaik rotācija ir ikgadējs pasākums, kas ietekmē tos darbiniekus, kuri ir bijuši vienā un tajā pašā KUK trīs līdz piecus gadus. Pirmais pilnvērtīgais posms tika īstenots 2018. gada 1. janvārī, kad 53 darbinieki pārgāja uz citu KUK.

Sagatavošanās pasākumam "Supervisors Connect"

ECB banku uzraudzība organizē pasākumu "Supervisors Connect" VKI, NCB un ECB darbiniekiem. Tas pirmo reizi notiks ECB galvenajā mītnē Frankfurtē pie Mainas no 2018. gada 17. līdz 19. aprīlim.

Pasākuma mērķis ir turpināt veidot Eiropas uzraudzības kultūru, katru otro gadu pulcinot uzraudzības iestādes no visas euro zonas. Tas būs īpaši paredzēts VKI uzraugiem, kuri, lai gan lielā mērā piedalās ar VUM saistītajā darbā, ierodas Frankfurtē tikai retu reizi. Par galveno mērķauditoriju ir noteiktas šādas darbinieku kategorijas: KUK koordinatori un apakškoordinatori, augstākā vadības līmeņa dalībnieku tīkls, kas atbild par MNI uzraudzību, horizontālo līmeņu un augstākā līmeņa priekšsēdētāji un vadītāji, ekspertu līmeņa darbinieki, kas ir atbildīgi par Uzraudzības valdes sanāksmju sagatavošanu (t. i., VUM koordinatori).

Paredzams, ka 75% no 350 dalībniekiem būs VKI/NCB pārstāvji un 25% būs no ECB.

Šā pasākuma programmas veidošanas nolūkā 2017. gada maijā ECB iecēla koordinācijas komiteju, kuras sastāvā ir piecu uzraudzības jomu pārstāvji un Komunikācijas ģenerāldirektorāts.

"Supervisors Connect" būs pasākuma auditorijas "īpašums". Tādējādi daudzi dalībnieki uzstāsies un būs moderatori paneļdiskusijās, kas aptvers tādas tēmas kā digitalizācija un kiberdrošība, Brexit ietekme un izaicinājumi banku rentabilitātes jomā.

5.5. Ētikas kodeksa ieviešana

Saskaņā ar VUM regulas 19. panta 3. punktu ECB jāizstrādā Ētikas kodekss, kas reglamentē banku uzraudzībā iesaistīto ECB personāla un vadības darbu un risina iespējamos interešu konfliktus. Attiecīgie noteikumi ir ietverti ECB ētikas regulējumā, ko īsteno Atbilstības un pārvaldības birojs (CGO). CGO konsultē visus ECB darbiniekus par ētikas jautājumiem.

Lai vēl vairāk uzlabotu personāla izpratni par profesionālās ētikas un integritātes jautājumiem un veidotu stabilu ētikas kultūru, 2017. gadā tika ieviesti semināri un obligāta e-mācību programma. 2017. gada 1. ceturksnī šo programmu veiksmīgi pabeidza viss banku uzraudzībā nodarbinātais personāls.

2017. gadā CGO saņēma vairāk nekā 2000 ECB darbinieku pieprasījumus par plašu jautājumu loku. Vienu trešdaļu no šiem pieprasījumiem iesniedza ECB banku uzraudzības darbinieki. Gandrīz puse no pieprasījumiem attiecās uz privātiem finanšu darījumiem, nākamā pieprasījumu tēma bija par interešu konfliktiem un pēcnodarbinātības ierobežojumiem (sk. 12. attēlu). Šie lūgumi norāda uz lielāku ECB darbinieku izpratni par ētikas jautājumiem. CGO konstatēja nelielu neatbilstības gadījumu skaitiem, no kuriem viena trešdaļa bija saistīti ar ECB banku uzraudzības funkcijas personālu un vadību. Neviens no šiem gadījumiem nebija saistīts ar tīšu pārkāpumu vai citu nopietnu neatbilstību.

Trīs gadījumos no banku uzraudzībā iesaistītajiem darbiniekiem un valdes locekļiem, kuri atkāpās no amata 2017. gadā, bija jāpiemēro uzteikuma periods saskaņā ar ētikas regulējumu. Divas no šīm lietām bija saistītas uz VUM vadītājiem, kuri pildīja horizontālās funkcijas un pārgāja darbā uz finanšu uzņēmumiem. Abos gadījumos tika noteikts trīs mēnešu uzteikuma termiņš. Trešais gadījums bija saistīts ar vadītāju, kurš pārgāja darbā uz finanšu sabiedrību, par kuras uzraudzību viņš nebija atbildīgs/nebija bijis iesaistīts. Attiecīgajam VUM vadītājam faktiski piemēroja sešu mēnešu ilgu uzteikuma termiņu.

Lai iedibinātu atbilstošu korporatīvo un ētisko kultūru visā VUM, ECB pārbaudīja VKI veiktos pasākumus attiecībā uz to atbilstību ECB Pamatnostādnē. Šajā Pamatnostādnē ir izklāstīti gan ECB, gan VKI ētikas vispārējie principi, un, ar ļoti nedaudziem izņēmumiem, tā ir jau pilnībā ieviesta. Lai atvieglotu Pamatnostādnes saskaņotu īstenošanu, vidējā termiņā panākot ētikas standartu konverģenci vēl augstākā līmenī, Padome ir izveidojusi īpašu Ētikas un atbilstības amatpersonu darba grupu.

ECB Ētikas komiteja konsultē ECB lēmējinstitūcijas locekļus par ētikas jautājumiem. 2017. gadā tā izdeva 11 ar VUM saistītus atzinumus, no kuriem lielākā daļa bija saistīti to dalībnieku iesaistīšanos profesionālajā darbībā valsts vai starptautiskās organizācijās un nefinanšu uzņēmumos pēc savu pilnvaru termiņa beigām. Divos gadījumos Ētikas komiteja ieteica ierobežojuma termiņus, ko piemēro ECB Uzraudzības valdes bijušajiem locekļiem, kuri pārgājuši darbā kredītiestādēs, un vienā gadījumā minēto ierobežojuma termiņu tika ieteikts piemērot vienam Uzraudzības valdes loceklim, kurš uzsāka darba tiesiskās attiecības ar nebanku finanšu sabiedrību. Ētikas komiteja papildus novērtēja arī viena no Uzraudzības valdes locekļiem personīgā kārtā veikto jauno ārējo darbību.

5.6. Monetārās politikas un uzraudzības funkciju nošķirtības principa piemērošana

Saskaņā ar VUM regulu ECB veic savus uzraudzības pienākumus, neatkarīgi no savām funkcijām un atsevišķi no savām funkcijām, kas saistītas ar monetāro politiku.

Piemērošana informācijas apmaiņas un lēmumu pieņemšanas jomā

2017. gadā monetārās politikas un uzraudzības funkciju nošķirtības principa piemērošana galvenokārt bija saistīta ar informācijas apmaiņu starp dažādām politikas jomām^[86]. Saskaņā ar Lēmumu ECB/2014/39 par ECB monetārās politikas un uzraudzības funkciju nošķirtības īstenošanu uz minētās informācijas apmaiņu attiecās informācijas nepieciešamības prasība: katrai politikas jomai bija jāpierāda, ka pieprasītā informācija ir tai nepieciešama, lai sasniegtu politikā noteiktos mērķus. Vairumā gadījumu piekļuvi konfidenciālajai informācijai piešķīra tieši tā ECB politikas funkcija, kuras īpašumā bija attiecīgā informācija. Tas tika darīts saskaņā ar Lēmumu ECB/2014/39, kas atļauj piekļuvi informācijai, kas attiecas uz anonimizētiem datiem vai ar politiku nesaistītu sensitīvu informāciju, kuru politikas funkcijas piešķir tieši; ECB Valdes iejaukšanās iespējamo interešu konfliktu risināšanas nolūkā nebija nepieciešama. Saskaņā ar Lēmumu ECB/2014/39 dažos gadījumos ECB Valdes iesaistīšana tomēr bija nepieciešama, lai ļautu apmainīties ar informāciju, kas nav anonīma, attiecībā uz atsevišķām bankām (piemēram, atsevišķas FINREP vai COREP veidnes^[87] vai citi neapstrādāti dati) vai politiski jutīgi vērtējumi. Piekļuve minētajiem datiem tika piešķirta, pamatojoties uz nepieciešamību zināt, pēc uzņēmējdarbības modeļa novērtēšanas un uz ierobežotu laikposmu, lai nodrošinātu, ka "nepieciešamības zināt" princips tika izpildīts visos attiecīgajos laikposmos.

Nošķiršana lēmumu pieņemšanas līmenī nav radījusi bažas, un Mediācijas grupas iejaukšanās nav bijusi nepieciešama.

Koplietojamo pakalpojumu izmantošana

"Koplietojamie pakalpojumi" ir svarīgs VUM darbības jēdziens. Saskaņā ar šo koncepciju ir izraudzītas dažas ECB nodaļas, lai sniegtu atbalstu gan monetārajām, gan uzraudzības funkcijām. Koplietojamie pakalpojumi tika izveidoti efektīvai un lietderīgai pakalpojumu sniegšanai. Tas tika darīts, lai nodrošinātu darbu nedublēšanos jomās, kur tehniskas dabas kopīgs atbalsts nerada interešu konfliktus starp abām ECB politikas jomām. Lai gan tas ir ilgtermiņa risinājums, kura mērķis ir mazināt darbu dublēšanos, koplietojamo pakalpojumu koncepcija sniedza iespēju apgādāt ECB uzraudzības funkciju ar resursiem ātrāk un samazināt izmaksas, jo īpaši ieviešanas posmā. Tāpat tā ļāva izmantot ECB esošo pieredzi, risinot makroekonomiskās un finansiālās stabilitātes jautājumus, un samazināt darbu dublēšanos, vācot informāciju un veicot administratīvas funkcijas. Šis aspekts ir atspoguļots arī Lēmuma ECB/2014/39 14. apsvērumā, saskaņā ar kuru "[…] efektīva monetārās politikas un uzraudzības funkciju nošķiršanai nebūtu jātraucē, kad vien iespējams un vēlams, visu sagaidāmo ieguvumu gūšana, apvienojot šīs divas politikas funkcijas vienā iestādē […]".

2017. gadā ECB novērtēja ECB darbības jomas un sīkāk precizēja koplietojamo pakalpojumu definīciju. Tas tika darīts, lai turpinātu uzlabojumus koplietojamo pakalpojumu jēdziena īstenošanā, pamatojoties uz pieredzi, kas iegūta kopš 2014. gada, un iepazīties ar Eiropas Revīzijas palātas ieteikumu par iespējamiem riskiem, kuri rodas, izmantojot koplietojamos pakalpojumus.

Uzņēmējdarbības jomas, kas apzīmētas kā "koplietojamie pakalpojumi", ir tādas, kas:

1. Atbalsta gan centrālās bankas, gan banku uzraudzības funkcijas.
2. Veic pamatfunkcijas, kas sekmē gan uzraudzības, gan centrālās bankas funkcijas, ar nosacījumu, ka minētās funkcijas ir atbalsta pakalpojumi, un tāpēc nerodas interešu konflikti.

Piemērojot šo definīciju un ņemot vērā ECB organizatorisko struktūru, organizatoriskās vienības, kuras tiek uzskatītas par koplietojamiem pakalpojumiem, ir: Iekšējā audita, Administrācijas, Komunikācijas, Finanšu, Cilvēkresursu, Informācijas sistēmu, Sekretariāta, Organizatoriskās efektivitātes, Operacionālā riska un uzņēmējdarbības nepārtrauktības pārvaldības, Juridisko pakalpojumu un Statistikas nodaļas.

Iespējamo risku, kas izriet no koplietojamo pakalpojumu izmantošanas, novērtējums apstiprināja, ka veiktie pasākumi apmierinoši samazina identificēto iespējamo risku.

Attiecībā uz teorētisku risku, ka koplietojamo pakalpojumu izmantošana varētu radīt interešu konfliktus, kas varētu vājināt ECB politikas veidošanu, ir nodrošināta kārtība, ka lielākajai daļai uzņēmējdarbības jomu, kuras sniedz koplietojamos pakalpojumus, vai nu nav atbilstošas informācijas, vai arī tām nav iespēju ietekmēt politikas lēmumu pieņemšanu savas parastās uzņēmējdarbības ietvaros. Pārējās uzņēmējdarbības jomās ir ieviests nošķiršanas princips.

Nelīdzsvarotas attieksmes risku pieprasījumu izskatīšanā (piemēram, saistībā ar pieņemšanu darbā, tulkošanu, IT pakalpojumiem), kas rodas no attiecīgās centrālās bankas vai banku uzraudzības neatbilstošu prioritāšu noteikšanas attiecībā uz pieprasījumiem, kontrolē visās koplietojamo pakalpojumu uzņēmējdarbības jomās, izmantojot dažādus pasākumus. Šie pasākumi ietver regulāru pieprasījuma apkopošanu un uzdevumu plānošanu, iespēju piesaistīt ārējos pakalpojumu sniedzējus gadījumos, kad resursi ir ierobežoti, vai īpašu forumu, lai veicinātu dialogu starp klientiem un pakalpojumu sniedzējiem.

Turklāt 2016. gadā tika ieviesta ECB mēroga stratēģiskās plānošanas pieeja, kas aptver visas uzņēmējdarbības jomas, kā arī tika izveidots formāls process, lai ņemtu vērā dažādu uzņēmējdarbības jomu finanšu un darbinieku vajadzības. Iznākums ir atspoguļojies ECB budžetā, kurā izdevumi uzraudzības uzdevumiem ir atsevišķi identificējami un par kuriem pirms to apstiprināšanas notiek konsultācijas ar Uzraudzības valdes priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku.

5.7. Datu ziņošanas sistēma un informācijas pārvaldība

Jaunumi saistībā ar datu ziņošanas sistēmu

Saskaņā ar VUM pamatregulā noteikto ECB ir atbildīga par uzraudzīto iestāžu paziņoto datu savākšanas un datu kvalitātes pārbaudes procesa organizēšanu.^[88] Galvenais mērķis ir nodrošināt, ka VUM izmanto uzticamus un precīzus uzraudzības datus.

Datu plūsmai tiek izmantota "secīga pieeja"^[89], kurā ECB uztur ciešu sadarbību ar VKI, kas pirmās saņem kredītiestāžu uzraudzības ziņojumus un veic pirmās datu kvalitātes pārbaudes. Turklāt ECB tieši sadarbojas ar uzraudzītajām iestādēm gadījumos, kad ziņojumi tiek iesniegti tieši ECB.

Pašlaik tiek veikts darbs pie secīgās pieejas uzlabošanas, pamatojoties uz diviem atsevišķiem termiņiem: īstermiņā un ilgtermiņā. Saskaņā ar īstermiņa pieeju VKI ir jānosūta dati ECB līdz ECB noteiktajam termiņam, neatkarīgi no tā, vai ir pabeigta validācijas noteikumu kļūdu pārbaude. Šīs pieejas mērķis ir nodrošināt, lai
1) saīsinātos laika nobīde starp brīdi, kad iestādes iesniedz pārskatus un kad uzraudzības dati kļūst pieejami VUM uzraugiem; 2) VKI/ECB datu bāzu saturs būtu saskaņots. VKI tiek lūgtas īstenot īstermiņa risinājumu visiem datiem, kas iegūti 2017. gada 2. ceturksnī. Saskaņā ar ilgtermiņa pieeju ir paredzēts identificēt un saskaņot katras VKI paraugpraksi. Patlaban tiek apspriesta no uzraudzības iestādēm ievākto datu ievākšanas metodes un šo datu pārsūtīšanas ECB saskaņošana.

ECB pārsūta saņemtos datu pārskatus VUM Informācijas pārvaldības sistēmai (IMAS), lai dati būtu pieejami tiešajiem lietotājiem, piemēram, KUK un ECB banku uzraudzības horizontālo funkciju vajadzībām. Atlasītus datus, kas saņemti no iestāžu apakšgrupas (galvenokārt nozīmīgu iestāžu datus), pēc to saņemšanas nosūta arī EBI un VNV.

Datu vākšanas biežums var būt reizi mēnesī, ceturksnī, pusgadā un gadā; dati ir pieejami, sākot ar 2014. gada decembra pārskata periodu (ja atbilstoši).

2017. gada laikā un pēc attiecīgo tiesību aktu ^[90]oficiālas publicēšanas uzraudzības datu kopums ir papildināts ar datiem par uzraudzības salīdzinošo novērtēšanu un finansēšanas plāniem, kā arī par pārmaiņām FINREP pārskatu sniegšanas sistēmā.

ECB novērtē uzraudzības datu, kas tiek iesniegti gan saskaņā ar EBI izdotajiem Īstenošanas tehniskajiem standartiem (ĪTS), gan noteikta mērķa Īstermiņa uzdevumu (ĪTU) prasībām, kvalitāti. Šajā kontekstā svarīga nozīme attiecībā uz katru iestādi ir Datu kvalitātes kolēģijai. Tā lietotājiem draudzīgā veidā sniedz novērtējumus un kopsavilkumus par iestāžu iesniegto uzraudzības datu kvalitāti. 2017. gadā kolēģija būtiski uzlaboja savu darbu, lai sniegtu informāciju par galvenajiem datu kvalitātes rādītājiem un veicinātu dialogu par datu kvalitātes problēmām starp uzraudzības iestādēm un uzraudzītajām iestādēm.

Papildus datu kolēģijām ECB regulāri sagatavo uzraudzības datu kopas, galveno risku rādītājus un pārskatus uzraudzības iestādēm. Turklāt apkopotie banku dati par nozīmīgām iestādēm augstākajā konsolidācijas līmenī tiek publicēti ECB banku uzraudzības interneta vietnē ik ceturksni.^[91] 2017. gadā šie dati tika plaši papildināti ar papildu statistiku par sviras rādītāju un likviditātes seguma rādītāju, kā arī sīkāku sadalījumu (piemēram, pēc ģeogrāfiskās un banku klasifikācijas parametriem). Ik gadu ECB publicē arī maksātspējas un sviras rādītājus banku līmenī, kurus bankas sniedz atbilstoši to 3. pīlāra prasībām.

Informācijas pārvaldība VUM ietvaros – IMAS

2017. gadā tika būtiski uzlabota VUM informācijas pārvaldības sistēma (IMAS)

Tika izstrādāti jaunie moduļi, lai labāk atbalstītu konkrētus VUM procesus, piemēram, VUM iekšējā modeļa pārbaudes un izpildes un sankciju procedūras ir iestrādātas IMAS un tiek pārvaldītas, izmantojot IMAS sistēmu.

Papildus tika uzlaboti esošie moduļi, lai atspoguļotu VUM darbības un metodoloģiju attīstību, jo īpaši attiecībā uz pastāvīgo uzraudzību, klātienes pārbaužu, darbības plānošanas, UPNP un atļauju piešķiršanas procedūrām.

6. Pārskatu sniegšana par budžeta līdzekļu izlietojumu

VUM regula nosaka, ka efektīvai uzraudzības pienākumu īstenošanai ECB rīcībā jābūt atbilstīgiem resursiem. ECB darbības nodrošināšana tiek finansēta no tās pārraudzībā esošo iestāžu uzraudzības nodevas maksājumiem.

Ar uzraudzības uzdevumu veikšanu saistītie izdevumi skaidri identificējami ECB budžetā.^[92] Lēmējiestāde par ECB budžetu ir ECB Padome. Pamatojoties uz Valdes priekšlikumu, konsultējoties ar Uzraudzības valdes priekšsēdētāju un priekšsēdētājas vietnieci par jautājumiem, kas saistīti ar banku uzraudzību, tā pieņem ECB gada budžetu. ECB Padomei palīdz Budžeta komiteja (BUCOM), ko veido dalībnieki no visām Eurosistēmas valstu centrālajām bankām un ECB. BUCOM sniedz palīdzību ECB Padomei, izvērtējot ECB ziņojumus par budžeta plānošanu un uzraudzību. Kopējā izdevumu apmēra pieaugumu, kas radies saistībā ar uzraudzības uzdevumiem gada griezumā, pamatā var skaidrot ar apstiprināto palielinājumu ECB personālā, kas bija nodarbināts banku uzraudzībā 2017. gadā, un uzsākto vērienīgo daudzgadu iekšējo modeļu mērķtiecīgu pārskatīšanu.

ECB paredz, ka 2018. gadā kontrolēti palielināsies izdevumi galvenokārt saistībā ar tiešo sistēmiski nozīmīgo finanšu iestāžu uzraudzību. Lai gan budžetā paredzēto izdevumu regulāro funkciju izpildei apjoms ir stabilizējies, joprojām pastāv ārējie faktori, kuri nosaka nākamā gada resursu palielināšanas nepieciešamību, kā izklāstīts 1. nodaļā par uzraudzības prioritātēm 2018. gadam. Tas galvenokārt attiecas uz Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES un divgadu uzraudzības stresa testu veikšanu nozīmīgām iestādēm 2018. gadā. Attiecīgi, kā sīkāk paskaidrots 5.4. iedaļā, 2017. gada septembrī ECB Padome pieņēma lēmumu palielināt ECB banku uzraudzībā nodarbināto darbinieku skaitu, sākot no 2018. gada.

6.1. 2017. gada izdevumi

Izdevumus, kas ECB radušies saistībā ar uzraudzības uzdevumu veikšanu, primāri veido ECB banku uzraudzības ģenerāldirektorātu un Uzraudzības valdes sekretariāta tiešie izdevumi. Uzraudzības funkcija balstās arī uz koplietojamiem pakalpojumiem, ko nodrošina ECB esošās uzņēmējdarbības jomas (sk. 5.6.2. iedaļu).

2017. gada aprīlī Padome pieņēma ECB lēmumu par summu, kas atgūstama ar uzraudzības maksu starpniecību 2017. gadā.^[93] Šajā lēmumā tika aplēsts gada izdevumu apjoms banku uzraudzības uzdevumu veikšanai – 464.7 milj. euro. 2017. gada beigās ECB izdevumi uzraudzības uzdevumu veikšanai sasniedza 436.7 milj. euro. Tas bija par 6% mazāk nekā aplēsts, kā rezultātā radās pārpalikums 27.9 milj. euro apmērā salīdzinājumā ar 2017. gada plānotajiem izdevumiem. Saskaņā ar piemērojamo ECB regulu par uzraudzības maksām ("Maksu regula") šis pārpalikums pilnā apmērā tiks atskaitīts no kopējās 2018. gadā iekasējamās summas.^[94]

Algas un piemaksas

Algas un piemaksas veido visi ar algām saistītie izdevumi, tostarp maksa par virsstundu darbu, pabalsti un izmaksas, kas saistītas ar piemaksām, kurus personāls, kas sniedz uzraudzības un atbalsta pakalpojumus, saņem pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanas, kā arī ar citām ilgtermiņa piemaksām.

2017. gada faktiskie izdevumi par algām un piemaksām bija 215.0 milj. euro, t. i., 103% no kopējiem budžetā paredzētajiem izdevumiem par banku uzraudzības uzdevumu pildīšanu. Pārtēriņš šajā kategorijā ir saistīts ar 12 milj. euro iekļaušanu personāla pēcnodarbinātības pabalstiem, piemēram, pensiju pabalstiem un citiem ilgtermiņa pabalstiem (piemēram, invaliditātes pabalstiem). Minētie pabalsti tika novērtēti saskaņā ar 19. Starptautisko grāmatvedības standartu "Darbinieku pabalsti". Minētais grāmatvedības standarts nosaka principu, saskaņā ar kuru darbinieku pabalstu izmaksas jāatzīst periodā, kurā darbinieks attiecīgo pabalstu ir nopelnījis, nevis tad, kad tas tiek samaksāts vai kļūst maksājams.

Īre un ēku uzturēšana

Finanšu gada beigās īres un ēku uzturēšanas faktiskie izdevumi, ieskaitot ar telpām saistīto pamatlīdzekļu nolietojumu, bija 53.0 milj. euro. 2017. gada izdevumu apjoms atbilst šo izdevumu aplēsēm, kas minētas ECB lēmumā par summām, kas jāatgūst, iekasējot uzraudzības nodevas 2017. gadā.

Citi darbības izdevumi

Kategorijā "citi darbības izdevumi" ietilpst izmaksas par konsultācijām, statistikas pakalpojumiem, IT pakalpojumiem, pamatlīdzekļu (ar telpu nodrošinājumu nesaistīto) nolietojumu, komandējumiem un apmācībām.

Kopumā plānotais izdevumu apmērs šajā kategorijā ir 168.8 milj. euro. Mazāks nekā plānots izdevumu apmērs ir saistīts ar pārlieku lielu plānoto darbību apjomu, piemēram, komandējumu un mācību izdevumu apjomu, kā arī mazāku nekā plānots konsultāciju pakalpojumu izdevumu apjomu.

Lielākā atsevišķā aktivitāte, kas rada izdevumu posteni šajā kategorijā, ir daudzgadu TRIM projekts. 2017. gadā saistīto ārējā atbalsta izdevumu apmērs sasniedza 45.1 milj. euro jeb par 10.9 milj. euro mazāk nekā sākotnēji plānotais apmērs. Šo projektu ir paredzēts pabeigt 2019. gadā. Detalizētāka informācija par TRIM projektu ir iekļauta 1.5. iedaļā.

Papildu TRIM projektam citi pamatdarbības izdevumi 2017. gadā attiecās uz ārējā atbalsta izdevumiem, kas tika izmantoti "regulāru" klātienes pārraudzības funkciju izpildei, izdevumiem, kas saistīti ar sagatavošanos 9. SFPS (Finanšu instrumenti) pārmaiņu ietekmei, un ar sagatavošanos Brexit; informācija par visiem minētajiem izdevumiem ir sniegta 1. un 3. nodaļā.

Uzraudzības funkciju izpildes izdevumu apmērs 2017. gadā

ECB grupē savus izdevumus saskaņā ar divām pieejām: 1) "kam", ko atspoguļo iepriekš minētās algu un pabalstu izdevumu kategorijas, īres un ēku apsaimniekošanas pakalpojumi un citi pamatdarbības izdevumi, un 2) "kāpēc" jeb izdevumu grupa, kas atspoguļo uzdevumu izpildes funkcijas. ECB izmanto minēto klasifikāciju arī, lai noteiktu ikgadējo izdevumu apmēru, kas jāatgūst no ikgadējām uzraudzības maksām no uzraudzītajām iestādēm, pamatojoties uz to uzraudzības statusu – nozīmīga vai mazāk nozīmīga.

ECB uzraudzības funkciju ziņā galvenās darbību grupas ir:

• nozīmīgu banku vai banku grupu tieša uzraudzība;
• mazāk nozīmīgu banku vai banku grupu pārraudzība (netieša uzraudzība);
• horizontālo funkciju veikšana un specializētie pakalpojumi.

Klasifikāciju nosaka, pamatojoties uz ECB darbības virzienu izmaksām par attiecīgajām uzraudzības funkcijām. Izmaksu kategorija "nozīmīgu banku vai banku grupu tieša uzraudzība" lielākoties sastāv no KUK un klātienes pārbaužu izmaksām. Tas ietver arī ar TRIM projektu saistītās izmaksas. Mazāk nozīmīgu banku vai banku grupu uzraudzības pārraudzība ietver pārraudzības darbības un pilnvarošanas funkcijas. Horizontālās funkcijas un specializētie pakalpojumi ietver tādas darbības kā Uzraudzības valdes sekretariāta darbs, makrouzraudzības funkcijas, uzraudzības politikas veidošana, statistikas pakalpojumi un īpašie juridiskie pakalpojumi.

Saskaņā ar Regulas par ikgadējo uzraudzības maksu apmēra sadalījumu 8. pantā ietverto definīciju izmaksas, kas saistītas ar horizontālajām funkcijām un specializētajiem pakalpojumiem sadala proporcionāli, ņemot vērā nozīmīgu uzraugāmo banku uzraudzības izdevumu pilno apmēru un izdevumu, kas saistīti ar mazāk nozīmīgu uzraugāmo banku uzraudzības pārraudzību, pilno apmēru.

Attiecībā uz katru grupu turpmāk norādītās izmaksas ietver koplietojamo pakalpojumu, kurus nodrošina ECB atbalsta darbības jomas, sadalījumu.

6.2. Uzraudzības maksu noteikšanas regulējums 2017. gadā

VUM regula un uzraudzības maksu regula nodrošina tiesisko regulējumu, kura ietvaros ECB iekasē ikgadējo uzraudzības maksu par izdevumiem, kas radušies, pildot uzraudzības uzdevumus. Uzraudzības maksu regulā ir noteikta metodoloģija:

1. Gada uzraudzības maksas kopējā apmēra noteikšanai.
2. Katras pārraudzītās iestādes maksājamo summu apmēra noteikšanai.
3. Ikgadējās uzraudzības maksas iekasēšanai.

Precizēta informācija par ECB uzraudzības maksājumu sistēmas pārskatīšanu

2017. gadā ECB uzsāka savas uzraudzības nodevu sistēmas pārskatīšanu. Šajā pārskatā uzmanība tiek pievērsta metodoloģijai un kritērijiem, saskaņā ar kuriem tiek aprēķināta no katras uzraudzītās iestādes un grupas iekasējamā gada uzraudzības maksa. Tas jo īpaši attiecas uz Regulas par uzraudzības maksām noteikumiem, saskaņā ar kuriem tiek definēta gada uzraudzības maksas aprēķināšanas, noteikšanas un iekasēšanas metodoloģiju, proti, Regulas par uzraudzības maksām III daļa ("Gada uzraudzības maksas noteikšana") un V daļa ("Rēķini"). Izdevumu, kas ECB radušies veicot uzraudzības funkcijas, atgūšanu nosaka VUM regulas 30. pants un tādējādi uz to neattiecas Regulas par uzraudzības maksām pārskatīšana.

Laikposmā no 2007. gada 2. jūnija līdz 20. jūlijam ECB veica sabiedrisko apspriešanu par uzraudzības nodevu sistēmas pārskatīšanu. Pavisam tika saņemtas 13 atbildes, galvenokārt no banku asociācijām. Salīdzinājumam 2014. gadā, kad sistēma tika izveidota, tika saņemta 31 atbilde. Konsultācijas ar VKI notika ar Uzraudzības valdes starpniecību.

Pārskatīšanas rezultātu formulēšana vēl nav pabeigta, taču komentāru sākotnējais novērtējums liecina, ka pamatnoteikumi un pamatprincipi kopumā ir atzinīgi novērtēti. Vairums respondentu pieprasīja papildu paskaidrojumus par dažiem sistēmas elementiem un/vai ar procesu saistītiem uzlabojumiem, piemēram, racionalizētu statistikas datu (maksu apmēra faktors) iekasēšanas procedūru. Iespēju robežās 2017. gada laikā ECB īstenoja "ātras uzvaras", pamatojoties uz saņemtajiem komentāriem, piemēram, satura uzlabojumus savā interneta vietnē.

Pārskatīšanas rezultāts tiks publicēts ECB banku uzraudzības interneta vietnē 2018. gada otrajā pusē.

Kopējā iekasējamā summa

2017. gadā ECB kopumā iekasēja uzraudzības maksu 425.0 milj. euro apmērā par izdevumiem, kas radušies, veicot uzraudzības uzdevumus. Tas izdevies, pamatojoties uz plānoto gada izdevumu apmēru 464.7 milj. euro, kas koriģēti, ņemot vērā: 1) pārpalikumu 41.1 milj. euro, apmērā, kas pārnesti no 2016. gada maksas perioda, un 2) 1.4 milj. euro, kas atmaksāti atsevišķām bankām par iepriekšējiem maksas periodiem.

Ikgadējā uzraudzības maksas summa, kas tiek uzrādīta ikgadējās uzraudzības maksās, ir sadalīta divās daļās. Šis sadalījums ir atkarīgs no uzraugāmās iestādes statusa, – tā ir nozīmīga vai mazāk nozīmīga, atspoguļojot ECB uzraudzības intensitāti dažādās pakāpes.

Kā paskaidrots 6.1. sadaļā, faktisko izdevumu par banku uzraudzības uzdevumu veikšanu 2017. gadā un šajā pašā gadā iekasēto summu neto pārpalikums bija 27.9 milj. euro. Nozīmīgu banku un mazāk nozīmīgām banku kategoriju izdevumu sadale notiek atbilstoši attiecīgo izmaksu īpatsvaram, kuras radušās saistībā ar attiecīgo funkciju izpildi 2017. gadā. Tā kā ka faktiskās nozīmīgu banku tiešās uzraudzības izmaksas ir zemākas nekā plānotās, tiek veikta horizontālo funkciju pārdale mazāk nozīmīgu banku kategorijā. 2017. gada aprīlī pieņemtais lēmums paredzēja nozīmīgu uzraudzīto banku īpatsvaru 92% apmērā un mazāk nozīmīgu uzraudzīto banku īpatsvaru 8% apmērā. Faktiskais rādītājs, kas balstīts uz faktiskajiem izdevumiem, ir attiecīgi 91% – nozīmīgas uzraudzītās bankas un 9% – mazāk nozīmīgas uzraudzītās bankas. Attiecīgi 2017. gadā no nozīmīgām bankām tika iekasēts mazāks apmērs, t. i., mazāk nozīmīgām bankām būs jāpiemaksā 2.3 ​​milj. euro pie maksām par 2018. gadu. Neskatoties uz šo korekciju, maksa par mazāk nozīmīgām bankām 2017. gadā bija zemāka nekā 2016. gadā iekasētā, t. i., 39.3 milj. euro salīdzinājumā ar 43.7 milj. euro.

Individuālās uzraudzības maksas

Banku līmenī uzraudzības maksas tiek aprēķinātas, pamatojoties uz banku nozīmīgumu un riska profilu, izmantojot ikgadējās maksas aprēķinam nepieciešamos rādītājus, ko iesniedz visas uzraugāmās bankas par atskaites datumu, t. i. iepriekšējā gada 31. decembri. Katrai bankai aprēķinātā uzraudzības maksa tiks iekasēta kā gada maksājumi, kuru maksāšanas termiņš ir katra finanšu gada pēdējā ceturksnī.

Atbildot uz komentāriem, kas saņemti, izmantojot sabiedrisko apspriešanu par uzraudzības nodevu sistēmu, 2017. gada oktobrī tika pilnveidota interneta vietnē iekļautā informācija par uzraudzības maksām (lai tā sakristu ar ikgadējo maksu paziņojumu sniegšanu) ar uzlabotu sadaļu par maksas apmēra noteikšanu. Izmantojot papildu datus un sekojot sniegtajiem piemēriem, pārraudzītās bankas un banku grupas var precīzāk noteikt savu uzraudzības maksu apmēru.

Uzraudzības maksa tiek noteikta VUM iesaistīto dalībvalstu visaugstākajā konsolidācijas līmenī. Tā sastāv no maksas mainīgās komponentes un maksas minimālās komponentes. Pēdējā tiek vienādi piemērota visām bankām, un tā ir 10% no kopējās iekasējamās summas.^[95]

Saskaņā ar Uzraudzības maksu regulas 7. pantu, turpmāk minētās izmaiņas banku individuālajos statusa rādītājos nosaka grozījumus attiecīgās bankas uzraudzības maksas: 1) ja mainās uzraudzītās iestādes uzraudzības statuss, t. i., pārklasificējot iestādes uzraudzības statusu no nozīmīgas iestādes uz mazāk nozīmīgu iestādi vai otrādi; 2) ja ir izsniegta atļauja jaunai uzraugāmajai iestādei; 3) ja esošā atļauja tiek anulēta. Pārmaiņas saistībā ar iepriekšējiem maksas periodiem, kuru rezultātā ECB pieņēma lēmumus par jauniem uzraudzības maksājumiem laikposmā līdz 2017. gada aprīlim, t. i., kad tika pieņemts lēmums par 2017. gadā iekasējamo maksu kopējo apmēru, sasniedza 1.4 milj. euro. Šī summa tika atmaksāta 2017. gada sākumā, un tā tika iekļauta 2017. gada aprīlī apstiprinātajā kopējā iekasējamajā summā. Pēc tam tika identificētas papildu izmaiņas atsevišķās uzraudzības maksās, kā rezultātā tika atmaksāti vēl (neto) 0.3 milj. euro. Šī summa tiks iekļauta kopējā summā, kas ir iekasējama no uzraugāmajām iestādēm 2018. gadā.

Sīkāka informācija par uzraudzības maksām pieejama ECB banku uzraudzībai veltītajā interneta vietnē. Attiecīgās lappuses tiek regulāri atjauninātas ar lietderīgu praktisko informāciju un ir pieejamas visās oficiālajās ECB valodās.

Citi ar banku uzraudzības uzdevumu izpildi saistītie uzdevumi

ECB ir tiesīga uzlikt administratīvos sodus uzraudzītajām iestādēm gadījumos, kad tās nav izpildījušas pienākumus saskaņā ar ES banku uzraudzības regulējumu (tostarp saskaņā ar ECB uzraudzības lēmumiem). Aprēķinot ikgadējās uzraudzības maksas, saistītos ienākumus neņem vērā. ECB Regulā par nodevām noteikts, ka uzraudzības maksu neietekmē zaudējumi, kas maksājami trešajām personām, ne arī administratīvās sankcijas (sankcijas), kuras uzraudzītās iestādes maksā ECB. Uzraudzītajām iestādēm uzliktos administratīvos sodus iegrāmato ECB peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā ienākumus.

2017. gadā ECB pieņēma trīs lēmumus par sankciju piemērošanu, uzliekot piecus sodus kopsummā par 15.3 milj. euro. Nav skaidrības par to, vai no šīs summas tiks iekasēti 11.2 milj. euro, jo iestādei, kurai tika piemērota sankcija, ir anulēta banku darbības licence, un pašreiz minētā iestāde tiek likvidēta. Saskaņā ar piesardzības principu gada beigās šim prasījumam tika izveidots uzkrājumus pilnā apmērā.

Sīkāka informācija par Izpildes un sankciju darbībām ir iekļauta šā ziņojuma 4.2. iedaļā.

7. ECB pieņemtie juridiskie instrumenti

Turpmāk tabulā uzskaitīti banku uzraudzības juridiskie instrumenti, kurus ECB pieņēma 2017. gadā un kuri ir publicēti "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī" un/vai ECB interneta vietnē. Šeit ietverti juridiskie instrumenti, kas pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 4. panta 3. punktu, un citi attiecīgie juridiskie instrumenti.

7.1. ECB regulas

ECB/2017/25
Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) 2017/1538 (2017. gada 25. augusts), ar ko groza Regulu (ES) 2015/534 par uzraudzības finanšu informācijas sniegšanu ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" L 240, 19.9.2017., 1. lpp.)

ECB/2017/26
Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) 2017/1539 (2017. gada 25. augusts), ar ko nosaka datumu, no kura mazāk nozīmīgām uzraudzītām iestādēm, uz kurām attiecas valsts uzskaites sistēmas, piemēro Regulu (ES) 2017/1538, ar ko groza Regulu (ES) 2015/534 par uzraudzības finanšu informācijas sniegšanu ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" L 240, 19.9.2017., 212. lpp.)

7.2. Citi ECB juridiskie instrumenti, kas nav regulas

ECB/2017/6
Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2017/274 (2017. gada 10. februāris), ar ko nosaka nacionālo kompetento iestāžu apakškoordinatoru pienākumu izpildes novērtējuma sniegšanas principus un atceļ Lēmumu (ES) 2016/3 ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" L 40, 17.2.2017., 72. lpp.)

ECB/2017/9
Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (ES) 2017/697 (2017. gada 4. aprīlis) par to, kā attiecībā uz mazāk nozīmīgām iestādēm nacionālās kompetentās iestādes īsteno Savienības tiesību aktos noteiktās izvēles iespējas un rīcības brīvības ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" L 101, 13.4.2017., 156. lpp.)

ECB/2017/10
Eiropas Centrālās bankas ieteikums (2017. gada 4. aprīlis) par kopējiem noteikumiem tam, kā attiecībā uz mazāk nozīmīgām iestādēm nacionālās kompetentās iestādes īsteno dažas Savienības tiesību aktos noteiktās izvēles iespējas un rīcības brīvības ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" L 120, 13.4.2017., 2. lpp.)

ECB/2017/11
Eiropas Centrālās bankas lēmums (ES) 2017/760 (2017. gada 24. aprīlis) par 2017. gada uzraudzības maksu kopējo summu ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" L 113, 29.4.2017., 52. lpp.)

ECB/2016/40
Eiropas Centrālās bankas lēmums 2017/933 (2016. gada 16. novembris) par ar uzraudzības uzdevumiem saistītu juridisku instrumentu pieņemšanas pilnvaru deleģēšanas vispārējo regulējumu ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" L 141, 1.6.2017., 14. lpp.)

ECB/2016/41
Eiropas Centrālās bankas lēmums (ES) 2017/934 (2016. gada 16. novembris), par uzraudzīto iestāžu nozīmīguma lēmumu deleģēšanu ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" L 141, 1.6.2017, 18. lpp.)

ECB/2016/42
Eiropas Centrālās bankas lēmums (ES) 2017/935 (2016. gada 16. novembris) par pilnvaru pieņemt lēmumus par atbilstību un piemērotību deleģēšanu un atbilstības un piemērotības prasību novērtējumu ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" L 141, 1.6.2017., 21. lpp.)

ECB/2017/16
Eiropas Centrālās bankas lēmums (ES) 2017/936 (2017. gada 23. maijs), ar kuru ieceļ struktūrvienību vadītājus deleģēto lēmumu par atbilstību un piemērotību pieņemšanai ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" L 141, 1.6.2017., 26. lpp.)

ECB/2017/17
Eiropas Centrālās bankas lēmums (ES) 2017/937 (2017. gada 23. maijs), ar kuru ieceļ struktūrvienību vadītājus deleģēto lēmumu par uzraudzīto iestāžu nozīmīgumu pieņemšanai ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" L 141, 1.6.2017., 28. lpp.)

ECB/2017/21
Eiropas Centrālās bankas lēmums (ES) 2017/1198 (2017. gada 27. jūnijs) par to, kā nacionālās kompetentās iestādes Eiropas Centrālajai bankai sniedz kredītiestāžu finansējuma plānus (“Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” L 172, 5.7.2017., 32. lpp.)

ECB/2017/23
Eiropas Centrālās bankas lēmums (ES) 2017/1493 (2017. gada 3. augusts), ar ko groza Lēmumu ECB/2014/29 par to, kā Eiropas Centrālajai bankai sniedz uzraudzības datus, par kuriem uzraudzītās iestādes sniedz pārskatus nacionālajām kompetentajām iestādēm saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 680/2014 ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" L 216, 22.8.2017., 23. lpp.)

8. Eiropas banku sektors skaitļos

Kopš 2016. gada decembra ECB savā banku uzraudzības tīmeklī publicē kopsavilkuma datus par nozīmīgo iestāžu bilances struktūru, rentabilitāti, maksātspēju un kredītrisku. 2017. gadā publicēto datu apjoms tika paplašināts, ietverot informāciju par sviras un likviditātes seguma rādītājiem. Šo apkopoto banku uzraudzības statistiku atspoguļo katru ceturksni, norādot ģeogrāfisko un banku klasifikācijas iedalījumu.

Turpmāk aplūkoti daži svarīgi statistikas dati, kas attiecas uz pārskata periodu. Jāņem vērā, ka dažādos pārskata periodos iekļauto banku skaits atšķiras, jo ir mainījies nozīmīgo iestāžu saraksts.

Pēdējos pārskata periodos ir vērojams kapitāla rādītāju pieaugums visaugstākajā konsolidācijas līmenī (sk. 10. tabulu). Kopējais kapitāla rādītājs bija palielinājies no 17.18% iepriekšējā gadā līdz 17.98% 2017. gada 3. ceturksnī. Līdzīgas tendences novērotas arī CET1 un 1. līmeņa kapitāla rādītājiem. Sviras rādītājs ir nedaudz uzlabojies gan pēc pārejas posma, gan pēc pilnīgas ieviešanas noteiktām definīcijām. 2017. gada 3. ceturksnī likviditātes seguma rādītājs bija palielinājies līdz 140.27% no 137.64% pērn.

Banku aktīvu kvalitāte ir uzlabojusies, kopējam INA rādītājam pastāvīgi samazinoties no 6.49% 2016. gada 3. ceturksnī līdz 5.15% 2017. gada 3. ceturksnī (sk. 13. attēlu).

Banku kopējie aktīvi un saistības (sk. 14. attēlu un 15. attēlu) atspoguļo iestāžu (mainīgās) izlases datus konkrētos brīžos. Ņemot vērā iepriekš minēto, laika gaitā galvenie bilances posteņi lielākoties ir saglabājušies stabili, lai gan aktīvu struktūra uzrāda pieaugošu tendenci postenī "Naudas līdzekļi, naudas līdzekļu atlikumi centrālajās bankās un citi pieprasījuma noguldījumi", kā arī samazināšanās tendence posteņos "Emitētie parāda vērtspapīri" un "Atvasinātie instrumenti". Turklāt saistību struktūra uzrāda samazināšanās tendenci "Atvasinātajos instrumentos" un "Izlaistie parāda vērtspapīri", kā arī neliels palielinājums "Noguldījumos".

9. Terminu skaidrojums

1., 2. un 3. līmeņa aktīvi – minētās trīs aktīvu klases atšķiras pēc datiem, kurus izmanto aktīvu vērtības noteikšanai. 1. līmeņa aktīvus tirgo aktīvos tirgos, tāpēc to novērtēšanai var izmantot tādus datus kā kotētās cenas. 2. līmeņa aktīvus tirgo neaktīvos tirgos, tāpēc par tiem nepieciešami citi dati nekā kotētās cenas, ko izmantot 1. līmeņa aktīviem. Minētajiem datiem jābūt tieši vai netieši novērojamiem. 3. līmeņa aktīvus tirgo tirgos, kuros aktivitāte ir neliela vai kuros tās nav. Tādējādi to vērtēšanai nav pieejami novērojami dati. Šie aktīvi ir jānovērtē, izmantojot vislabāko pieejamo informāciju par pieņēmumiem, kurus tirgus dalībnieki izmantotu, nosakot minēto aktīvu vērtību (cenu).

Atbilstības un piemērotības novērtējums – uzraudzības iestādes novērtē, vai banku vadības institūciju amata kandidāti ir atbilstoši un piemēroti. ECB pieņem šādus lēmumus par atbilstību un piemērotību attiecībā uz euro zonas 118 lielāko banku valdi, savukārt atbilstības un piemērotības lēmumus attiecībā uz mazāk nozīmīgām iestādēm vēl arvien pieņem attiecīgo valstu uzraudzības iestādes, izņemot gadījumus, kad tiek izsniegta jauna bankas licence.

Banku savienība – viens no Ekonomiskās un monetārās savienības papildinošiem elementiem, ko veido integrēts finanšu regulējums ar vienotu uzraudzības mehānismu, vienotu banku noregulējuma mehānismu un vienotu noteikumu kopumu, ietverot saskaņotas noguldījumu garantiju shēmas, kas var izveidoties par vienotu Eiropas noguldījumu apdrošināšanas shēmu.

Bāzele III – visaptverošs reformu pasākumu kopums, kuru izstrādājusi Bāzeles Banku uzraudzības komiteja, reaģējot uz 2008. gada finanšu krīzi. Bāzele III pilnveido Bāzele II noteikumu kopumu. Tā mērķis ir stiprināt banku sektora regulējumu, uzraudzību un risku pārvaldību. Pasākumu uzdevums ir uzlabot banku sektora spēju amortizēt satricinājumus, kas rodas finanšu un ekonomikas spriedzes rezultātā, uzlabot risku pārvaldību un iekšējo pārvaldību, un stiprināt banku pārredzamību un informācijas atklāšanu.

Bāzeles Banku uzraudzības komiteja (BCBS) – galvenā organizācija, kas nosaka globālos standartus banku prudenciālo noteikumu jomā un nodrošina sadarbības forumu banku uzraudzības jautājumos. Tās uzdevums ir stiprināt banku regulējumu, uzraudzību un praksi visā pasaulē, lai veicinātu finanšu stabilitāti. BCBS sastāvā ir organizācijas, kurām ir tiesības veikt tiešu banku uzraudzību, kā arī centrālās bankas.

Būtiska līdzdalība – ir līdzdalība kredītiestādē, kas ir 10% vai vairāk no kapitāla vai balsstiesībām vai kas ļauj būtiski ietekmēt attiecīgās kredītiestādes darbību.

CRR/CRD IV – Kapitāla prasību regula un direktīva: Regula (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām (CRR) un Direktīva 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību (CRD IV). Tās kopā bieži dēvē par CRD IV.

Eiropas Banku iestāde (EBI) – neatkarīga ES iestāde, kas dibināta 2011. gada 1. janvārī kā Eiropas finanšu uzraudzības sistēmas daļa, lai nodrošinātu efektīvu un konsekventu prudenciālo regulējumu un uzraudzību visā ES banku sektorā. Tās galvenais uzdevums ir veicināt vienota Eiropas noteikumu kopuma izveidi banku darbības jomā, kura mērķis ir nodrošināt saskaņotu prudenciālo noteikumu kopumu piemērošanai visā ES.

Finanšu stabilitātes padome (FSP) – starptautiskā institūcija, kuras darbība vērsta uz starptautiskās finanšu stabilitātes veicināšanu. Tas tiek darīts, koordinējot valstu finanšu iestāžu un starptautiskās standartu noteikšanas institūcijas, kuru darbība ir vērsta uz stingru reglamentējošu, uzraudzības un citu finanšu sektoru politiku izstrādi. Tā veicina vienlīdzīgus nosacījumus, sekmējot šo politiku saskaņotu īstenošanu visās nozarēs un jurisdikcijās.

Iebildumu neizteikšanas procedūra – standartizēts lēmumu pieņemšanas process, kas ieviests saskaņā ar VUM regulu, attiecībā uz ECB uzraudzības pasākumiem. ECB Uzraudzības valde pieņem lēmumu projektus, kurus iesniedz ECB Padomei pieņemšanai. Lēmumus uzskata par pieņemtiem, ja ECB Padome neizsaka iebildumus noteiktā laikposmā, kas nepārsniedz desmit darba dienas.

Iekšējais modelis – ikviena riska mērīšanas un pārvaldīšanas pieeja, kuru iestāde ir izstrādājusi un piemēro pašu kapitāla prasību aprēķināšanai, kā arī kuras izmantošanai ir nepieciešama iepriekšēja kompetentās iestādes atļauja saskaņā ar CRR trešo daļu.

Ienākumus nenesoši aizdevumi (INA) – saskaņā ar EBI Īstenošanas tehniskajiem standartiem (ĪTS) par uzraudzības pārskatiem V pielikuma 145. punktu tie ir kredīti, kas atbilst vienam no turpmāk minētajiem kritērijiem vai tiem abiem: a) tie ir būtiski riska darījumi, kuru termiņa kavējums pārsniedz 90 dienas; b) uzskatāms, ka debitors bez nodrošinājuma realizēšanas, visticamāk, nespētu pilnībā nokārtot savas kredītsaistības neatkarīgi no kavētās summas apmēra un no termiņa kavējuma dienu skaita.

Iestādei ir finanšu grūtības vai, iespējams, tā nonāks finanšu grūtībās (FOLTF) – ir četri iemesli, pamatojoties uz kuriem banku ir iespējams uzskatīt par tādu, kurai ir finanšu grūtības vai, iespējams, tā nonāks finanšu grūtībās: 1) tā vairs neizpilda uzraudzības iestādes pilnvarojuma prasības; 2) tās saistību apmērs pārsniedz aktīvu apmērs; 3) tā nespēj nokārtot savas parādsaistības noteiktajā termiņā; 4) tai ir nepieciešams ārkārtējs finanšu atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem. Paziņojot, ka bankai ir finanšu grūtības vai, iespējams, tā nonāks finanšu grūtībās, ir jābūt izpildītam vienam no iepriekš minētajiem nosacījumiem.

Izvēles iespējas un valstu rīcības brīvība (OND) – izvēles iespējas ir ES tiesību aktu noteikumi, kas sniedz dalībvalstīm vai kompetentajām iestādēm izvēles iespēju izpildīt attiecīgo normu, izvēloties no vairākām alternatīvām. Nacionālās izvēles iespējas ir ES banku tiesību aktu noteikumi, kas sniedz kompetentajām iestādēm vai dalībvalstīm izvēles iespējas piemērot vai nepiemērot attiecīgo noteikumu.

Kopējās uzraudzības komanda (KUK) – uzraudzības speciālistu komanda, ko veido ECB un VKI darbinieki un kas atbild par nozīmīgu uzraugāmo iestāžu vai nozīmīgu uzraugāmo grupu uzraudzību.

Maksimāli sadalāmā summa (MSS) – kopējo kapitāla rezervju prasības (KKRP) pārkāpuma rezultātā tiek noteikti obligātie peļņas sadales ierobežojumi (piemēram, attiecībā uz dividendēm, kupona maksājumiem par pirmā līmeņa papildu kapitāla (AT1) instrumentiem, diskrecionāro mainīgo atalgojumu). Bankai, kura neievēro KKRP, automātiski tiek noteikts aizliegums sadalīt peļņu, nepārsniedzot MSS. MSS ir bankas sadalāmās peļņas reizinājums ar koeficientu robežās no 0.6 līdz 0 atkarībā no tā, kāda summa pietrūkst, lai pirmā līmeņa pamatkapitāls (CET1) atbilstu KKRP.

Mazāk nozīmīga iestāde (MNI) – jebkura iestāde, kuru uzrauga VKI. Turpretī nozīmīgas iestādes ir tādas banku grupas, kuru tiešo uzraudzību veic ECB.

Minimālais pašu kapitāla un atbilstīgo saistību apmērs (MPKASA) – prasība, kuru jāievēro visām ES kredītiestādēm, kuras mērķis ir nodrošināt kredītiestāžu spēju absorbēt zaudējumus finansiālo grūtību gadījumā. Eiropas Komisija ietvēra MPKASA prasību Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīvā (BAND). Tai ir tāds pats nolūks kā KZAS prasībai. Tomēr īpašās kapitāla prasības atbilstoši MPKASA aprēķina atšķirīgi atbilstoši EBI noteiktajiem kritērijiem.

Nozīmīga iestāde (NI) – VUM regulā un VUM pamatregulā noteikti kritēriji, pēc kuriem nosaka, vai bankas ir uzskatāmas par nozīmīgām, un tādējādi uz tām attiecas ECB tiešā uzraudzība. Lai banku uzskatītu par nozīmīgu, tai ir jāatbilst vismaz vienam no minētajiem kritērijiem. Neatkarīgi no kritēriju izpildes VUM var noteikt, ka iestāde atzīstama par nozīmīgu, lai nodrošinātu augstas kvalitātes uzraudzības standartu konsekventu piemērošanu. Kopumā ECB tiešā uzraudzībā ir 118 nozīmīgu banku grupas.

Pārrobežu darbības atļauju piešķiršanas procedūras – procedūras attiecībā uz jebkuras kredītiestādes, kuru licencējušas un kuras uzraudzību veic vienas dalībvalsts kompetentās iestādes, kuras piešķīrušas atļauju attiecībā uz uzņēmējdarbības veikšanas brīvību un pakalpojumu sniegšanas brīvību citā dalībvalstī, ja šādu pakalpojumu sniegšanu paredz kredītiestādei piešķirtā licence (saskaņā ar CRD IV 33.–46. panta noteikumiem).

Uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas process (UPNP) – process, ko piemēro, veicot nozīmīgu un mazāk nozīmīgu kredītiestāžu uzraudzības pārbaudi un nosakot, vai pastāv iespējamība, ka (papildus minimālajām prasībām) būtu jāpiemēro papildu prasības attiecībā uz pašu kapitālu, informācijas atklāšanu vai likviditāti.

Valsts kompetentā iestāde (VKI) – valsts sektora iestāde vai valsts tiesību aktos oficiāli atzīta struktūra, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem pilnvarota uzraudzīt iestādes tās uzraudzības sistēmas ietvaros, kura darbojas attiecīgajā dalībvalstī.

Vienotais uzraudzības mehānisms (VUM) – mehānisms, kuru veido ECB un iesaistīto dalībvalstu kompetentās iestādes, lai veiktu ECB uzticētos uzraudzības uzdevumus. ECB atbild par to, lai šis mehānisms, kas veido daļu no Eiropas banku savienības, darbotos efektīvi un konsekventi.

Visaptverošais novērtējums (VN) – finansiālā stāvokļa pārbaude, kas ECB jāveic kredītiestādēs pirms tiešās uzraudzības pienākumu pārņemšanas. Visaptverošie novērtējumi palīdz nodrošināt to, ka attiecīgās bankas ir pienācīgi kapitalizētas un var izturēt iespējamus finanšu satricinājumus. Novērtējums ietver aktīvu kvalitātes pārbaudi un stresa testu.

VUM pamatregula: – normatīvais regulējums, kas nosaka praktisko kārtību sadarbībai starp ECB un valstu kompetentajām iestādēm vienotajā uzraudzības mehānismā, kā to nosaka VUM regula.

VUM regula – tiesību akts, kas izveido euro zonas un, iespējams, citu ES dalībvalstu kredītiestāžu vienotu uzraudzības mehānismu kā vienu no būtiskākajiem Eiropas banku savienības elementiem. VUM regula nosaka ECB īpašus uzdevumus kredītiestāžu prudenciālās uzraudzības jomā.