INTERVIJA

"Šī krīze ir brīdinājuma zvans"

Intervija ar ECB Uzraudzības valdes priekšsēdētāju Andreu Enriu (Andrea Enria) "Uzraudzības Biļetenā"

2020. gada 13. maijs

ECB Uzraudzības valdes priekšsēdētāja Andreas Enrias pārdomas par to, kā Eiropas bankām veicas COVID-19 krīzes laikā, vai tās izmanto nesen izziņotos atbalsta pasākumus uzraudzības jomā, kādi riski gaidāmi nākotnē un ko tas viss nozīmē Eiropai.

Kā Eiropas bankām līdz šim veicies pašreizējā situācijā?

Vērojama tendence salīdzināt šo krīzi ar 2008. gada krīzi. Bet, lai gan abos gadījumos rezultāts ir būtiska ekonomiskā lejupslīde, banku loma un pozīcija atšķiras. Pirmkārt, sākoties šai krīzei, bankas bija daudz labākā stāvoklī nekā iepriekšējās krīzes sākumā, un tas lielā mērā skaidrojams arī ar iepriekšējās desmitgades laikā veiktajām plašajām regulējuma reformām. Otrkārt, šai gadījumā bankas nav problēmu avots, lai gan tām joprojām ir ārkārtīgi būtiska loma – to spēja absorbēt zaudējumus un turpināt tautsaimniecības kreditēšanu ir vitāli svarīga, lai panāktu ātru atveseļošanos pēc sociālās distancēšanās pasākumu beigām.

Euro zonas banku pirmā līmeņa kapitāla rādītājs 2008.–2019. gadā

Līdz šim bankas ir pildījušas savu uzdevumu. Aprīļa beigās publicētie euro zonas banku veiktās kreditēšanas apsekojuma rezultāti parāda, ka bankas spēja apmierināt būtiski pieaugošo pieprasījumu pēc aizdevumiem, īpaši, runājot par īstermiņa aizdevumiem un agrāk piešķirto kredītlīniju izmantošanu, lai apmierinātu mazo, vidējo un lielo uzņēmumu krājumu un apgrozāmā kapitāla finansēšanas vajadzības. Salīdzinot ar iepriekšējām krīzēm, tas līdz šim paveikts, nenosakot būtiski stingrākus kredītu standartus. Tas parāda, ka uzlabojusies banku noturība. Tomēr, raugoties nākotnē, paredzams, ka vēl materializēsies vairāki riski. Īpaši jāatzīmē, ka tautsaimniecības spējais kritums izraisīs aktīvu kvalitātes pasliktināšanos. Tas radīs lejupvērstu spiedienu uz procentu ienākumiem un augšupvērstu spiedienu uz kredītu vērtības samazināšanos. Domājams, ka bankas piedzīvos zaudējumus arī saistībā ar tirgus risku. Ņemot to vērā, esam veikuši virkni pasākumu, lai palīdzētu bankām to centienos sniegt atbalstu tautsaimniecībai.

Pārmaiņas pieprasījumā pēc aizdevumiem vai kredītlīnijām uzņēmumiem un veicinošie faktori

Patiešām, reaģējot uz koronavīrusa (Covid-19) pandēmiju, jūs esat paziņojuši par vairākiem atbalsta pasākumiem bankām. Vai ir vērojamas pazīmes, ka šie pasākumi nes labumu reālajai tautsaimniecībai?

Visu mūsu pasākumu galvenais mērķis ir nodrošināt, lai bankas saglabātu spēju absorbēt zaudējumus un turpināt tautsaimniecības kreditēšanu. Atbilstoši pēc iepriekšējās finanšu krīzes īstenoto regulējuma reformu būtībai mēs mudinājām bankas izmantot savas kapitāla un likviditātes drošības rezerves – galu galā tieši tāds ir drošības rezervju mērķis. Tātad bankas, kuras tiešām izmanto savas drošības rezerves, rīkojas atbildīgi. Vienlaikus atbilstoši mūsu ieteikumiem bankas aizsargā savu kapitālu, neizmaksājot dividendes un atliekot akciju atpirkšanu. Turklāt kredītrisku mazina arī valsts atbalsts tautsaimniecībai, kas palīdz problēmās nonākušajiem uzņēmumiem un ierobežo ar pieprasījumu saistīto šoku ietekmi. Konkrētāk, gaidāms, ka valsts garantijas banku aizdevumiem sekmīgi darbosies kopā ar uzraudzības jomā īstenotajiem atbalsta pasākumiem. Visbeidzot, monetārā politika efektīvi novērsusi finansējuma izmaksu kāpumu un tirgus zaudējumus no obligāciju turējumiem.

Ir pieejamas vairākas aplēses par šo pasākumu radīto kreditēšanas kapacitāti, īpaši ņemot vērā to savstarpēji pastiprinošo efektu. Šīs aplēses liecina par ļoti būtisku potenciālo ietekmi. Bet vēl ir pāragri spriest, cik lielā mērā bankas faktiski būs gatavas paplašināt savu bilanču apjomu. Tas būs būtiski atkarīgs no tā, vai tirgus dalībnieki – investori, kredītreitingu aģentūras un tirgus analītiķi – negatīvi nevērtēs bankas, kas tiešām izmanto savu kapitālu un likviditātes rezerves. Saskaņā ar banku veiktās kreditēšanas apsekojuma rezultātiem bankas sagaida krasu kredītu pieprasījumu kāpumu 2020. gada 2. ceturksnī un paredz reaģēt uz to ar mazāk stingriem kredītu standartiem.

Šeit arī vēlētos piebilst, ka mūsu izziņotie pasākumi – īpaši attiecībā uz kapitāla un likviditātes drošības rezervju izmantošanu – paliks spēkā tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams. Citiem vārdiem runājot, situācijai uzlabojoties, mēs tos neatcelsim pēkšņi, bet ļausim bankām ļoti pakāpeniski atgriezties pie pirmskrīzes kapitāla un likviditātes līmeņa.

Vai saskatāt paaugstinātus riskus vai riskus, kas joprojām var veidoties banku sektorā?

Protams, šāda veida krīzes laikā ir daudz risku, kas pēkšņi var kļūt aktuāli. Kā pirmais bieži veidojas likviditātes risks. Bet, pateicoties ECB monetārās politikas pasākumiem, situācija pašlaik uzskatāma par samērā stabilu.

Taču ir vēl citi riski, kas var īstenoties vēlākā posmā, tāpēc mums pagaidām vēl nav pilnīga aina par krīzes ietekmi uz bankām. Piemēram, kredītrisks, kas ir viens no būtiskākajiem riskiem tautsaimniecības lejupslīdes laikos. Mēs pieņemam, ka, piemēram, ienākumus nenesošo kredītu pieaugums sāks izpausties tikai šā gada 2. vai 3. ceturkšņa beigās – tātad aptuveni pēc 1–4 mēnešiem. Aktīvu kvalitātes pasliktināšanās vispārējais mērogs būs lielā mērā atkarīgs no recesijas dziļuma un ilguma, un pašlaik vēl ir plašs spektrs iespējamo scenāriju, kas varētu īstenoties.

Kā Jūs, raugoties nākotnē, vērtējat pašreizējās krīzes ietekmi un banku ievainojamību?

Mēs, protams, nepārtraukti monitorējam banku stāvokli un esam ar tām ciešā kontaktā. Vienlaikus mēs veicam banku ievainojamības analīzi, ņemot vērā dažādus scenārijus un hipotētiskus šokus. Šī analīze sniegs mums labu izpratni par to, kā krīze varētu ietekmēt banku bilances, kur slēpjas lielākie riski un ko iespējams darīt, lai tos mazinātu.

Dažu nozīmīgāko ASV banku peļņa 2020. gada 1. ceturksnī būtiski sarukusi, jo pieauguši uzkrājumi kredītu zaudējumiem. Ņemot vērā, ka Eiropas bankas pamatā ir mazāk rentablas un nav tik labi kapitalizētas salīdzinājumā ar ASV bankām, vai uzskatāt, ka Eiropas banku drošības rezerves ir pietiekami lielas, lai pārciestu krīzi?

Nozīmīgākās ASV bankas 2020. gada 1. ceturksnī patiešām būtiski palielinājušas uzkrājumus kredītu zaudējumiem. Tas atspoguļo arī nepieciešamās grāmatvedības noteikumu pārmaiņas, kuras euro zonas bankas sāka ieviest jau 2018. gadā.

Tomēr taisnība, ka ASV bankas pēdējā laikā bijušas ievērojami rentablākas par euro zonas bankām. Un krīzes laikā stabila pelnītspēja ir aizsardzības pirmā līnija. Lai gan euro zonas bankas atpaliek, tās tomēr laikā kopš finanšu krīzes beigām pamatā darbojušās ar peļņu. Un vēl svarīgāk – tās nostiprinājušas savas kapitāla un likviditātes rezerves, kas ir būtiskākā aizsardzības līnija jebkuras krīzes apstākļos. Domājot par turpmāko, zemas pelnītspējas dēļ euro zonas bankām var būt nepieciešams ilgāks laiks, lai pēc krīzes atjaunotu savas rezerves. Bet, kā jau teicu, mēs dosim tām pietiekami daudz laika, lai to paveiktu. Vienlaikus mēs turpināsim izdarīt uz bankām spiedienu, lai tās ātrāk īstenotu pārmaiņas, kas nepieciešamas ilgtspējīgāka pelnītspējas līmeņa nodrošināšanai. Lai to panāktu, tām jāpārorientē savi uzņēmējdarbības modeļi, jāveic efektīvāki pasākumi izmaksu efektivitātes uzlabošanai un vairāk jāpievērš uzmanība jauno tehnoloģiju izmantošanai.

Kāpēc, Jūsuprāt, bankas nav lielākā mērā izmantojušas savas likviditātes rezerves?

Vēl ir pāragri to vērtēt. Vispārējās karantīnas pasākumu pirmajās nedēļās bija vērojams spiediens uz banku likviditātes pozīcijām. To galvenokārt radīja iepriekš apstiprināto kredītlīniju būtiska izmantošana un zināms spiediens uz naudas tirgus fondiem un aktīvu pārvaldītājiem sakarā ar apstākļu pasliktināšanos komercvērtspapīru tirgos, un bankas palīdzēja šo situāciju atrisināt. Tomēr ECB stimulējošajai monetārās politikas nostājai bijusi pozitīva ietekme uz bankām, iespējams, netiešā veidā veicinot to likviditātes rezervju pieaugumu. Precīzāk, sakarā ar "Valsts sektora aktīvu iegādes programmu" obligācijas, kas tiek turētas kā augstas kvalitātes likvīdi aktīvi, kļuvušas vērtīgākas un nodrošinājuma atvieglojumu pasākumi ļāvuši bankām ieķīlāt papildu instrumentus, lai nodrošinātu likviditāti.

Dažas bankas, iespējams, vēl nevēlas izmantot savas likviditātes drošības rezerves, īpaši tik tuvu laikam, kad tām jāsniedz pārskati par savām likviditātes pozīcijām. Šķiet, bankas galvenokārt baidās, ka tirgu uztverē tā būs vājuma pazīme, ja tās sāks izmantot drošības rezerves pirms citām bankām. Tāpēc vēlos atkārtot – drošības rezerves ir domātas tam, lai tās izmantotu krīzes laikā, un mēs turpināsim vērtēt banku vēlmi izmantot šīs rezerves. Konstatējot pamatotus šķēršļus, kurus mūsu spēkos ir novērst, mēs apsvērsim šādu iespēju.

Jūs ieteicāt bankām neizmaksāt dividendes un neatpirkt akcijas, kā arī aicinājāt ievērot piesardzību attiecībā uz mainīgo atlīdzību. Vai bankas un banku vadītāji ieklausījās šajos ieteikumos?

Jā, ieteikumi tika ņemti vērā. Sagaidām, ka no 35 mljrd. euro, ko bija plānots izmaksāt dividendēs, vairāk nekā 27 mljrd. euro tiks paturēti banku bilancēs kā kapitāls. Atcelta arī plānotā akciju atpirkšana. Un mēs gaidām, ka bankas arī nopietni apsvērs mūsu aicinājumu spēcīgi ierobežot mainīgo atlīdzību. Tādējādi bankas rīkojušās atbildīgi – tas noteiks banku reputāciju nākotnē. Šādā krīzē banku kapitālā svarīgs katrs euro, kas varētu tikt izmantots, lai absorbētu zaudējumus un turpinātu tautsaimniecības kreditēšanu. Labi apzinos, ka veselīgām bankām jābūt pievilcīgām potenciālajiem ieguldītājiem, un tāpat apzinos, ka regulāra dividenžu plūsma euro zonas bankās ir bijis būtisks faktors kapitāla vērtspapīru ieguldītājiem, ilgstoši saglabājoties zemai pelnītspējai. Taču uzskatu, ka kapitāla saglabāšana šobrīd ir arī ieguldītāju ilgtermiņa interesēs. Vēlos arī atkārtoti uzsvērt, ka šis ir ārkārtas un pagaidu pasākums, lai rastu risinājumu ārkārtas un pārejošā situācijā.

Pastāvēja arī zināmas bažas, ka mēs varētu apsvērt citu ierobežojumu ieviešanu, t.sk. saistībā ar pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem. Teikšu skaidri – mēs neplānojam ieviest nekādus šādu instrumentu maksājumu ierobežojumus. Šādu instrumentu maksājumu ierobežojumi atbilstoši tiesību aktiem tiek automātiski noteikti tikai tad, ja banku kapitāls sasniedz noteiktu līmeni, taču pagaidām bankām vēl pieejamas būtiskas rezerves, ko tās var izmantot, iekams šis līmenis tiks sasniegts.

Gaidāms, ka tautsaimniecības krīze atkal palielinās ienākumus nenesošo kredītu (INK) līmeni. Vai Eiropas bankas tiks atsviestas atpakaļ stāvoklī, kādā tās atradās pirms pieciem gadiem? Kā šī problēma tiks risināta?

Patiešām tiek prognozēts, ka euro zonas tautsaimniecības lejupslīde būs vēl smagāka nekā iepriekšējās finanšu krīzes laikā. Tādējādi ir iespējams, ka, neraugoties uz visiem veiktajiem atbalsta pasākumiem, būtiski palielināsies ienākumus nenesošo kredītu apjoms. Un tas notiks nevis banku sliktas risku pārvaldības, bet gan simetriska ārēja šoka rezultātā. Tāpēc šoka ietekme varētu būt ievērojama ne vien dažās, bet visās euro zonas valstīs. Taču salīdzinājumā ar 2008. gadu noteikti uzlabojusies banku noturība. INK apjoms 2019. gada beigās bija faktiski divreiz mazāks nekā pirms pieciem gadiem. Lielākā daļa banku, kurām bija augsts INK līmenis, sasniedza savus 2019. gada INK samazinājuma mērķus un daudzas bankas tos pārsniedza. Arī uzraudzības iestādes ir daudz labāk sagatavojušās. Galu galā mēs pavadījām daudz laika, izstrādājot politiku ienākumus nenesošu kredītu problēmas risināšanai.

Nozīmīgo banku INK līmeņa pārmaiņas

Kopš pašreizējās krīzes sākuma esam demonstrējuši elastību arī attiecībā uz ienākumus nenesošiem kredītiem. Taču, lai gan ir svarīgi palīdzēt bankām pārvarēt pašreizējo lejupslīdi, ir vienlīdz svarīgi nodrošināt, ka tās turpina pareizi identificēt un pārvaldīt jebkādu aktīvu kvalitātes pasliktināšanos un ziņo par to mums saskaņā ar pastāvošajiem noteikumiem un ECB norādījumiem par ienākumus nenesošiem kredītiem. Mums tas ir ļoti būtiski, lai nodrošinātu skaidru un precīzu pārskatu par riskiem, kas apdraud banku sektoru.

Jebkurā gadījumā ir ļoti būtiski, lai bankas labi sagatavotos gaidāmajam grūtībās nonākušu kredītņēmēju skaita un ienākumus nenesošo kredītu apjoma pieaugumam. Ja tas netiks panākts, tiks kavēta ne vien tautsaimniecības atveseļošanās, bet arī mazināsies banku pelnītspēja un pasliktināsies aktīvu kvalitāte. Tādējādi es mudinu visas bankas nodrošināt, lai tās būtu sagatavojušās visās būtiskajās INK pārvaldības jomās, lai tām būtu izstrādāta atbilstoša un skaidra politika kredītriska identificēšanai un mērīšanai, lai to darbiniekiem būtu zināšanas un līdzekļi augošā INK atgūšanas gadījumu skaita efektīvai vadībai, lai būtu ieviesta spēcīga pārvaldība, kas nodrošina iespējamo risku atbilstošu un biežu monitoringu, un lai IT sistēmas atbilstu šiem uzdevumiem.

Vai šī krīze izraisīs vēlamo Eiropas banku sektora konsolidāciju?

Pirmkārt, joprojām pastāv nepieciešamība veikt konsolidāciju – šajā ziņā nekas nav mainījies. Joprojām pastāv jaudas pārpalikums, kas mazina banku peļņu un darbības efektivitāti. Centrālo banku, uzraudzības iestāžu un fiskālo iestāžu ieviestie ārkārtas atbalsta pasākumi domāti mājsaimniecību, mazo, vidējo un lielo uzņēmumu atbalstam, nevis, lai uzturētu pie dzīvības bankas, kam, krīzei iestājoties, bija nestabili uzņēmējdarbības modeļi un kas nemaz nebija dzīvotspējīgas. Šīm bankām krīze var radīt vēl lielāku nepieciešamību rīkoties, un risinājums tiešām varētu būt konsolidācija. Taču konsolidācija varētu būt instruments, ko var izmantot arī stabilas bankas, kuras vēlas uzlabot pelnītspēju zemu procentu likmju vidē.

Mēs kā uzraudzības iestāde turpināsim mudināt bankas apsvērt konsolidāciju, lai uzlabotu ilgtspējību. Mēs individuāli izvērtēsim katru konsolidācijas projektu, kas nonāks mūsu redzeslokā, par pamatu ņemot vienīgi tehniskus, prudenciālus apsvērumus. Mēs arī esam apņēmušies izskaidrot mūsu vispārējo pieeju konsolidācijai un drīzumā sniegsim plašāku informāciju bankām un tirgiem.

Banku ziņā paliek lēmums par to, vai pārrobežu pārņemšanas darījuma vietā izvēlēties iekšzemes konsolidāciju. Tomēr ar nožēlu jāatzīst, ka joprojām pastāv daudzi šķēršļi, kas traucē pārrobežu konsolidāciju, piemēram, atšķirīgi tiesību akti nodokļu, uzņēmējdarbības un maksātnespējas jomā. Tāpat pastāv iepriekšējās finanšu krīzes laikā īstenoto norobežošanas pasākumu sekas un prudenciālajos noteikumos saglabājušies šķēršļi, kas banku savienībā neļauj īstenot kapitāla un likviditātes pārvaldību visas grupas līmenī. Lai pārvarētu pretestību šo šķēršļu likvidēšanai, mums nepieciešamas patiesi Eiropas līmeņa drošības garantijas, t.sk. Eiropas noguldījumu apdrošināšana.

Vai, Jūsuprāt, šī krīze ir stiprinājusi vai vājinājusi banku savienību?

Vēlos uzsvērt, ka banku savienības darbība pašreizējās krīzes apstākļos bijusi sekmīga. Eiropas banku uzraudzības jomā reaģējām strauji un pilnīgi vienoti. Salīdzinājumā ar 2008. gadu tas ir būtisks uzlabojums! Tāpēc pašreizējā krīze kalpo vismaz kā brīdinājuma zvans – tā parāda, ka Eiropas problēmām nepieciešami Eiropas risinājumi. Tā nav jauna ideja, taču atkal pierādījies, ka tā ir pareiza.

Tāpēc nepieciešams pabeigt banku savienības izveidi, proti, ieviest Eiropas noguldījumu apdrošināšanu. Tā joprojām ir viena no galvenajām prioritātēm. Taču mēs nedrīkstam apstāties pie tā. Mums jāstimulē banku pārrobežu darbība, jo tas veicinās riska dalīšanu ar privāto sektoru un uzlabos iedzīvotāju piekļuvi lētiem un kvalitatīviem banku pakalpojumiem. Mums jāuzlabo un jāsaskaņo instrumentu kopums, lai risinātu mazo un vidējo banku krīzes problēmas, un mums jāuzlabo finanšu sektora noturība pret katrai valstij raksturīgajiem šokiem. Kopumā mērķim jābūt banku savienības izveidei pašreizējā institucionālā cikla ietvaros līdz 2024. gadam.

Kontaktinformācija presei