Kā tiek noteiktas 2. pīlāra prasības

2. pīlāra prasības (Pillar 2 requirement; P2R) ir papildu pašu kapitāla prasības, kas noteiktas uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesa (SREP) ietvaros. Tās ir katrai bankai specifiskas kapitāla prasības, ko piemēro papildus 1. pīlāra minimālajām kapitāla prasībām, ja šīs 1. pīlāra prasības nepietiekami novērtē vai nepietiekami sedz noteiktus riskus.

ECB banku uzraudzības funkcijas Uzraudzības valde nolēma pārskatīt 2. pīlāra prasību aprēķināšanas metodoloģiju. Mērķis bija padarīt metodoloģiju vienkāršāku un stabilāku, ņemot vērā neatkarīgas ekspertu grupas 2023. gadā sniegtos ieteikumus.

Metodoloģijas pārskatīšana ir daļa no SREP reformas.

Piemēram, SREP rezultāti tagad tiek paziņoti līdz oktobra beigām, kas ir sešas nedēļas agrāk nekā iepriekš. Tādējādi bankām ir vairāk laika pielāgoties jaunajām prasībām. Turklāt SREP lēmumi koncentrējas uz nopietnākajiem konstatējumiem vai pasākumiem. Tas ļāvis samazināt jaunu kvalitatīvo SREP pasākumu skaitu – no aptuveni 700 2021. gadā līdz mazāk nekā 400 2025. gadā, atspoguļojot gan precīzāku koncentrēšanos uz strukturālām bažām, gan ātrāku rīcību ārpus ikgadējā SREP cikla.

Pārskatītā 2. pīlāra prasību metodoloģija kopā ar citām iepriekš minētajām pārmaiņām palīdzēs padarīt ECB uzraudzību efektīvāku, lietderīgāku un vairāk uz risku balstītu.

Pārskatītās 2. pīlāra prasību metodoloģijas galvenās iezīmes

• Tā joprojām ir cieši saistīta ar SREP – mūsu uzraudzības pamatu. SREP ietvaros kopējās uzraudzības komandas veic banku risku visaptverošu novērtējumu, pamatojoties uz konstatējumiem, kas gūti no uzraudzības pārskatiem, iekšējās kontroles uzraudzības pārbaudēm, horizontālo analīzi un klātienes pārbaudēm. Atbilstoši iepriekšējai metodoloģijai sliktāks SREP punktu vērtējums principā noteiks augstākas 2. pīlāra prasības. Saglabājot šo spēcīgo piesaisti, tiks nodrošināts, ka 2. pīlāra prasības turpinās atspoguļot banku individuālos riska profilus, nodrošinot nepārtrauktību un izvairoties no kapitāla prasību pārmaiņām sistēmiskā līmenī.

• Jaunā metodoloģija mazina darbības sarežģītību, radot tiešāku saikni starp 2. pīlāra prasībām un atsevišķiem 2. pīlāra riska faktoriem. Saskaņā ar iepriekšējo metodoloģiju konkrētās 2. pīlāra prasības tika izvēlētas no plaša lēmumu diapazona. Tās bija saistītas ar vidējo svērto SREP riska punktu vērtējumu, pēc tam veicot dalījumu pa riskiem, kas pamatojās uz bankas iekšējā kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa (ICAAP) rādītājiem. Saskaņā ar pārskatīto metodoloģiju kopējās uzraudzības komandas, atsevišķi aplūkojot katru risku, šaurākā lēmumu diapazonā piešķir katram 2. pīlāra riska elementam atsevišķus papildinājumus (add-ons), pamatojoties uz SREP punktu vērtējumiem, un ņem vērā jebkādus būtiskus riska faktorus, kuri liecina par netipisku profilu un kurus nevajadzētu izkliedēt attiecīgajā punktu vērtējumā. Sīkāku pārskatītās metodoloģijas salīdzinājumu ar iepriekšējo metodoloģiju sk. Uzraudzības bloga ierakstā "2. pīlāra prasību metodoloģijas pārskatīšana".

• Šajā metodoloģijā 2. pīlāra prasību noteikšanas procesā iekļauts "ierobežota uzraudzības sprieduma" princips. Norādījumi palīdzēs uzraugiem novērtēt riska rādītājus, risināt netipiskos gadījumus un izvairīties no 1. pīlāra un 2. pīlāra prasību pārklāšanās. Vienotā uzraudzības mehānisma otrās aizsardzības līnijas veiktā pārskatīšana un salīdzinošā novērtēšana nodrošinās, lai metodoloģija visās bankās ļautu sasniegt stabilus rezultātus un konsekvenci.

2025. gadā notika pārskatītās 2. pīlāra prasību metodoloģijas testēšana. ECB jauno metodoloģiju piemēros, sākot ar 2026. gada SREP ciklu. Uz jauno metodoloģiju balstītās 2. pīlāra prasības stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī.

Pārskatītajai metodikai ir trīs posmi (sk. attēlu).

1. posms: SREP punktu vērtējuma piesaiste katra atsevišķā riska 2. pīlāra prasību diapazoniem

Uzraugi apkopo SREP novērtējuma rezultātus, piešķirot punktu vērtējumu katram riska elementam (uzņēmējdarbības modelis, iekšējā pārvaldība, kredītrisks, tirgus risks, operacionālais risks un procentu likmju risks banku portfelī). Šie SREP punktu vērtējumi ir sākuma punkts 2. pīlāra prasību noteikšanai.

1. posmā katrs SREP punktu vērtējums tiek attiecināts uz 2. pīlāra prasību diapazonu, pamatojoties uz iepriekš definētu struktūru. Šī struktūra tiek kalibrēta, nodrošinot, lai katram uzņēmējdarbības modelim visbūtiskākie 2. pīlāra riski saņemtu augstāku svērumu un lai sliktāks SREP punktu vērtējums ļautu noteikt diapazonus ar augstākām 2. pīlāra prasību vērtībām.

1. posma mērķis ir sasaistīt 2. pīlāra kapitāla prasības un SREP novērtējumu.

2. posms: 2. pīlāra prasību noteikšana atsevišķiem riskiem, izmantojot ierobežotu uzraudzības vērtējumu

2. posmā kopējās uzraudzības komandas nosaka kapitāla prasības katram riska elementam 1. posmā noteiktajā 2. pīlāra prasību diapazonā. Lai nodrošinātu 2. pīlāra risku visaptverošu aptvērumu, kopējās uzraudzības komandas ņem vērā visu pieejamo informāciju, t. sk. nepabeigtos kvalitatīvos pasākumus, bankas darbības vēsturi un laiku, kas nepieciešams iepriekšējo trūkumu novēršanai. Tās pārbauda kvantitatīvos un kvalitatīvos rādītājus, lai identificētu netipiskus gadījumus un nodrošinātu, ka 2. pīlāra prasības joprojām vērstas uz 2. pīlāra riska faktoriem.

Kopējās uzraudzības komandas kā papildu informācijas avotu izmanto arī bankas ICAAP datus, ja uzskata tos par pietiekami drošiem.

Visbeidzot, aplūkojot katru atsevišķo gadījumu, kopējās uzraudzības komandas novērtē un novērš iespējamo pārklāšanos starp 1. un 2. pīlāra prasībām, t. sk. prasībām, kas izriet no jaunās Kapitāla prasību regulas (CRR III) īstenošanas.

2. posma mērķis ir noteikt ar katru riska jomu saistīto 2. pīlāra prasību daļu.

3. posms: galīgo 2. pīlāra prasību noteikšana

Var būt izņēmuma gadījumi, kad bankas vispārējais riska profils atšķiras no tās individuālo risku summas vai kad galīgajā lēmumā par 2. pīlāra prasībām jāņem vērā konkrēti aspekti, piemēram, metodoloģijas iepriekšējos posmos neietverti aspekti vai īpaši apstākļi kā apvienošanās vai iegāde.

3. posmā kopējās uzraudzības komandas, izvērtējot katru atsevišķo gadījumu, piemēro ierobežotu uzraudzības lēmumu, lai nodrošinātu, ka 2. pīlāra prasības visaptveroši atspoguļo iestādes 2. pīlāra riska profilu. Visbeidzot, kopējās uzraudzības komandas sagatavo savu ierosinājumu par 2. pīlāra prasībām, un otrā aizsardzības līnija veic metodoloģijas rezultātu salīdzinošo novērtējumu, lai nodrošinātu taisnīgu un konsekventu piemērošanu.

3. posma mērķis ir noteikt 2. pīlāra prasības, kas atspoguļo visaptverošu iestādes riska profila novērtējumu.

Kā pārskatītā 2. pīlāra metodoloģija novērš 1. pīlāra un 2. pīlāra prasību pārklāšanos?

1. pīlāra prasības nosaka bankām minimālo kapitāla apjomu to kredītriska, tirgus riska un operacionālā riska segšanai. Eiropas Savienībā 1. pīlāra prasības nosaka saskaņā ar CRR. 2. pīlāra prasības ir specifiskas katrai bankai, un uzraudzības iestādes tās nosaka, lai novērstu nepilnības, ko tās konstatējušas savā novērtējumā.

• 2. pīlāra prasības attiecas uz riskiem, kurus neaptver 1. pīlāra prasības, piemēram, riskiem, kas izriet no bankas uzņēmējdarbības modeļa, iekšējās pārvaldības un procentu likmju riska banku portfelī. Attiecībā uz šiem riskiem 1. pīlāra un 2. pīlāra prasības nekad nepārklājas.
• 2. pīlāra prasības attiecas arī uz tiem kredītriska, tirgus riska un operacionālā riska elementiem, kurus nepietiekami aptver 1. pīlāra prasības. Šādā gadījumā pārklāšanās var pastāvēt tikai gadījumā, ja 1. un 2. pīlāra prasību noteicošie faktori būtu cieši saistīti.

Lai arī turpmāk nodrošinātu, ka 2. pīlāra prasības vienmēr vērstas uz 2. pīlāra riskiem, pārskatītā 2. pīlāra prasību metodoloģija nodrošina kopējām uzraudzības komandām rīkus, kas tām palīdz identificēt un novērst pārklāšanos ar 1. pīlāra prasībām, kā izklāstīts turpmāk.

• Atbilstoši agrākajai 2. pīlāra prasību metodoloģijai kā sākuma punktu 2. pīlāra prasību noteikšanai izmanto SREP punktu vērtējumus. Tos nosaka, pamatojoties uz riska rādītājiem, kas pārsniedz 1. pīlāra prasību robežas. Piemēram, SREP punktu vērtējums aptver riskus, kas izriet no vājas iekšējās politikas un kontroles. Šie riska faktori nav ietverti 1. pīlāra prasībās. Kopējās uzraudzības komandas pārbaudīs, vai konkrēts SREP punktu vērtējums varētu būt cieši saistīts ar riskiem, kurus jau aptver 1. pīlāra prasības. Piemēram, kopējās uzraudzības komandas pārbauda, vai paredzamo zaudējumu atskaitījumi atbilstoši uz iekšējiem reitingiem balstītajai pieejai var segt SREP kredītriska novērtējumā konstatētos nepietiekamos uzkrājumus. Kopējās uzraudzības komandas arī pārbaudīs, vai ar 1. pīlārā ietvertajām tirdzniecības darbībām saistītie riski būtiski ietekmē SREP tirgus riska novērtējuma rezultātus. Nav sagaidāma būtiska šādu potenciālo pārklāšanos ietekme, jo SREP punktu vērtējumā ietvertas vairākas dimensijas, kas pārsniedz 1. pīlāra robežas, piemēram, iekšējās riska kontroles kvalitatīvs novērtējums.
• Nosakot 2. pīlāra prasības, kopējās uzraudzības komandas neņem vērā 1. pīlāra riska modeļos konstatētos trūkumus. Īpaša uzmanība tiks pievērsta iekšējiem modeļiem, kas vairs nav atļauti saskaņā ar CRR III (piemēram, agrākā attīstītās mērīšanas pieeja attiecībā uz operacionālo risku), un tām iestādēm, kurām saskaņā ar Kapitāla prasību direktīvas VI 104.a panta 6. punkta b) apakšpunktu ir saistoša jaunā pašu kapitāla minimālā robežvērtība.
• Vienotajā uzraudzības mehānismā veiktās salīdzinošās novērtēšanas un uzraudzības darbības nodrošina, ka nekavējoties tiek identificēti un risināti potenciālie pārklāšanos izraisošie faktori, piemēram, regulējuma pārmaiņas.

Ja tiek konstatēta pārklāšanās, kopējās uzraudzības komandas, izvērtējot katru atsevišķo gadījumu, attiecīgi koriģē 2. pīlāra prasības.

CRR III kopš 2025. gada janvāra zināmā mērā ir ietekmējusi, piemēram, operacionālo risku, un pārskatītā metodoloģija efektīvi novērsīs šo ietekmi, kā skaidrots turpmāk.

Citi veidi, kā CRR III ietekmē 2. pīlāra prasības, t. sk. caur pašu kapitāla minimālās robežvērtības ieviešanu un tirdzniecības portfeļa fundamentālo pārskatīšanu, vēl nav pilnībā īstenojušies. Šī cita ietekme būs neviendabīga ietekmēto iestāžu skaita, būtiskuma un pārejas posma ilguma ziņā. Pārskatītajā 2. pīlāra prasību metodoloģijā noteiktā pieeja, kas ietver katra atsevišķā gadījuma izvērtēšanu, pastāvīgi novērsīs iespējamo pārklāšanos, ņemot vērā banku specifisko riska profilu jebkurā brīdī.

Komunikācija

Lai paziņotu 2. pīlāra prasības, kā arī informāciju par galvenajiem risku noteicošajiem faktoriem, ECB turpinās izmantot SREP lēmumus un operatīvās vēstules. Tā arī turpinās katru gadu publicēt Eiropas banku uzraudzības aptvertajām iestādēm noteiktās 2. pīlāra prasības ECB interneta vietnē. Jaunā metodoloģija ļaus bankām vieglāk saprast 2. pīlāra riska faktorus un rezultātus un reaģēt uz tiem.

Šajā ciklā ECB banku uzraudzības funkcija, nosakot individuālām bankām 2. pīlāra prasības, kas ietver atsevišķu risku novērtējumu, izmantoja četru posmu pieeju. Katrs no šiem četriem posmiem bija vienlīdz svarīgs. Kopā tie ļāva noteikt sākotnējās visaptverošās 2. pīlāra prasības, kas balstījās uz bankas riska profila vispārēju novērtējumu, kurš pēc tam tika apvienots ar dziļāku analīzi par katru atsevišķo risku noteicošo faktoru, lai noteiktu galīgās 2. pīlāra prasības, ņemot vērā katru atsevišķo risku.

1. posms

1. posmā attiecīgās iestādes kopējā uzraudzības komanda vienojās par sākotnējām 2. pīlāra prasībām, ņemot vērā SREP 1., 2. un 3. elementa rezultātus. Šie elementi ir:

• uzņēmējdarbības modeļa un pelnītspējas novērtējums;
• iekšējās pārvaldības un risku vadības novērtējums;
• kapitāla risku novērtējums attiecībā uz katru konkrēto risku (kredītrisku, tirgus risku, operacionālo risku un procentu likmju risku banku portfelī).

Šajā posmā kopējā uzraudzības komanda, pamatojoties uz bankas kapitāla kopējā riska novērtējumu, no iepriekš sagrupētām iespējamām prasību vērtībām izvēlējās bankai atbilstošo sākotnējās 2. pīlāra prasības līmeni. Tas tika darīts, piemērojot 2. pīlāra risku svēruma faktorus minēto SREP elementu punktu vērtējumam. Turklāt, lai ņemtu vērā bankas īpašo situāciju, t. sk. bankas iekšējā kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa (ICAAP) uzticamību, tika izmantots ierobežots spriedums.

Šīs sākotnējās 2. pīlāra prasības bija tikai sākumpunkts, un tās varēja atšķirties no galīgajām 2. pīlāra prasībām, kas procesa beigās tika noteiktas attiecīgajai bankai. Turpmākajos posmos, veicot atsevišķu risku novērtējumu, iespējams, tās varēja mainīties.

2. posms

2. posmā kopējā uzraudzības komanda sākotnējās 2. pīlāra prasības sadalīja vairākos atsevišķiem riskiem noteiktos papildinājumos. Tas tika darīts, lai izveidotu ar bankas uzņēmējdarbības modeli, iekšējo pārvaldību un risku vadību saistītajiem riskiem un kapitāla riskiem noteikto sākotnējo papildinājumu bāzi.

Dalījumā pa atsevišķiem riskiem tika ņemta vērā informācija, ko sniedz bankas ICAAP un tās 1. pīlāra prasības. Tas bija nepieciešams, lai atkārtoti netiktu pieskaitīti riski, kas jau ietverti 1. pīlāra prasībās.

Tā kā ICAAP prakse dažādās bankās atšķīrās, kopējās uzraudzības komandas ziņā bija lemt par to, kā savu novērtējumu par atsevišķas bankas ICAAP atspoguļot kopējā 2. pīlāra prasību līmenī un tās atsevišķo risku struktūrā.

ICAAP ir svarīga šā procesa daļa, jo ECB veicinājusi labāku ICAAP praksi. Sīkāku informāciju par to, kā ECB mudināja bankas uzlabot savus ICAAP pasākumus, sk. ECB ziņojumā par banku ICAAP praksi un attiecīgo "Uzraudzības Biļetena" rakstu.

3. posms

3. posmā kopējā uzraudzības komanda pārbaudīja 2. posmā atsevišķiem riskiem noteiktos sākotnējos prasību papildinājumus. Šajā nolūkā tā aplūkoja dažādus informācijas avotus, piemēram, galvenos riska rādītājus, bankas ICAAP rezultātus, salīdzinošo analīzi un klātienes pārbaužu un padziļināto pārbaužu konstatējumus. Šajā posmā tika apsvērta visa pieejamā informācija, lai nodrošinātu, ka atsevišķiem riskiem noteiktie papildinājumi pietiekami nosedza visus attiecīgos riskus un tika konsekventi piemēroti visām bankām, kas veic līdzīgas darbības.

Tika izmantoti īpaši uzraudzības instrumenti, lai apkopotu informāciju no dažādiem avotiem un, pārbaudot sākotnējos atsevišķiem riskiem noteiktos papildinājumus, veiktu metodisku horizontālo salīdzinošo novērtēšanu.

4. posms

4. posmā kopējā uzraudzības komanda noteica galīgos atsevišķiem riskiem noteiktos papildinājumus, iegūstot galīgās 2. pīlāra prasības. Šajā posmā tika izmantots ierobežotais spriedums, pamatojoties uz 3. posma rezultātiem, kas ļāva pieņemt lēmumus par katram atsevišķam riskam noteiktā papildinājuma atbilstošo apmēru. Šie lēmumi tika pamatoti ar 2. pīlāra riskus noteicošajiem faktoriem, uz kuriem balstījās katram atsevišķam riskam noteiktais papildinājums.

Apsverot galīgos atsevišķiem riskiem noteiktos papildinājumus, kopējā uzraudzības komanda pievērsa uzmanību bankas konkrētajai situācijai. Piemēram, kredītriskam noteiktais papildinājums varēja atspoguļot nesenā klātienes pārbaudē konstatētos trūkumus. Citos gadījumos individuālie papildinājumi varēja tikt koriģēti, lai novērstu jebkādu iespējamu dublēšanos, ja vieni un tie paši risku noteicošie faktori tika vienlaikus ņemti vērā dažādās riska kategorijās, vai arī varēja tikt ņemti vērā citi uzraudzības pasākumi, kas veikti, lai risinātu bankas īpašo situāciju.

Komunikācija

ECB pieņemtajos SREP lēmumos bankām paziņoja savas galvenās uzraudzības bažas un individuālo 2. pīlāra prasību galvenos noteicošos faktorus. Tas tika darīts tāpēc, lai pievērstu pastiprinātu uzmanību galvenajām bažām uzraudzības jomā un bankas galvenajiem risku faktoriem, kas nosaka 2. pīlāra prasības, kā arī vairotu pārredzamību.