VIEDOKĻRAKSTS

Kā Eiropas banku uzraudzība var palīdzēt cīņā ar koronavīrusa uzliesmojuma ekonomiskajām sekām Eiropā

ECB Uzraudzības valdes priekšsēdētāja Andreas Enrias (Andrea Enria) viedokļraksts, publicēts "Les Echos", "Expansión", "Frankfurter Allgemeine Zeitung", "Phileleftheros", "La Stampa" un "Ta Nea" (2020. gada 30. martā), "Jornal de Negócios" (2020. gada 31. martā), "The Times of Malta" (2020. gada 1. aprīlī) un "Latvijas Avīzē" (2020. gada 3. aprīlī)

2020. gada 1. aprīlī

Eiropai un tās iedzīvotājiem šīs ir dramatiskas dienas. Koronavīrusa uzliesmojums smagi skāris daudzas dalībvalstis un nav zināms, cik ļoti veselības krīze saasināsies un kad gaidāmas tās beigas.

Kamēr ārsti un medmāsas pirmajās rindās varonīgi cīnās ar slimības uzliesmojumu, visiem mums, tautsaimniecības politikas veidošanā iesaistītajiem, jādara viss iespējamais, lai mazinātu tā ietekmi uz tautsaimniecību.

Faktiski mēs paredzam, ka euro zonas mājsaimniecības, mazos, vidējos un lielos uzņēmumus sagaida ārkārtīgi sarežģīti ekonomiskie un finanšu apstākļi. Tieši tāpēc ECB banku uzraudzības funkcija, reaģējot uz ekonomisko šoku, pēdējo nedēļu laikā paziņoja par nepieredzētiem kapitāla prasību atvieglojumiem un elastīgākiem uzraudzības pasākumiem, ko papildināja ar ieteikumu bankām ierobežot dividenžu sadali un akciju atpirkšanu.

Pretēji 2008. gada finanšu krīzei problēmas cēlonis šoreiz nav bankas. Taču mums jānodrošina, lai tās būtu daļa no risinājuma.

Mūsu seku mazināšanas pasākumu mērķis ir ļaut bankām turpināt nodrošināt finansiālo atbalstu mājsaimniecībām un dzīvotspējīgiem mazajiem, vidējiem un lielajiem uzņēmumiem, ko vissmagāk skārusi krīze.

Mūsu iniciatīvas jāaplūko nevis atsevišķi, bet gan kopā ar monetārajiem un fiskālajiem pasākumiem. ECB kā centrālā banka nodrošinājusi bankām papildu lēta finansējuma avotus kopā ar ārkārtas aktīvu iegādes programmu. Mēs kā banku uzraugi esam mazinājuši kapitāla un likviditātes ierobežojumus, būtiski palielinot banku spēju izsniegt aizdevumus un absorbēt zaudējumus, neradot vajadzību piemērot uzraudzības pasākumus. Daudzas valdības pieņēmušas lēmumu nodrošināt pagaidu atvieglojumus kredītņēmējiem, nosakot maksājumu atlikšanu, un sniegt atbalstu bankām aizdevumu garantiju veidā; mēs esam palielinājuši uzraudzības elastīgumu attiecībā uz regulatīvo pieeju šādu atbalstu saņēmušiem aizdevumiem.

Mēs kā prudenciālās uzraudzības iestāde savas kompetences robežās arī esam aicinājuši bankas pēc iespējas mazināt procikliskumu, kas ietverts saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem (9. SFPS) izstrādātajos modeļos uzkrājumu veidošanai sliktajiem kredītiem. Tādējādi tiktu novērsts 9. SFPS novērtējumu svārstīgums šoka laikā, kas būtiski ietekmē banku kapitālu un peļņas un zaudējumu aprēķinu.

Turklāt, ņemot vērā sarežģītos darbības un tirgus apstākļus, vismaz uz sešiem mēnešiem esam apturējuši dažādu uzraudzības lēmumu galīgo izstrādi un piemērošanu un esam paziņojuši bankām, ka maksimāli elastīgi vērtēsim pašreizējo plānu īstenošanu attiecībā uz agrāko ienākumus nenesošo aizdevumu atlikuma samazināšanu.

Taču esmu pārliecināts, ka šim nav jābūt vienvirziena ceļam.

Tā kā visapkārt tiek apturētas visas aktivitātes un visi sabiedrības centieni tiek virzīti uz koronavīrusa apkarošanu, arī bankām un akcionāriem jāpievieno sava artava šiem kopējiem centieniem.

Pašu kapitāls ir visefektīvākais līdzeklis, kas ļauj bankām izturēt negaidītus šokus. Diemžēl jāsaka, ka esam jau saņēmuši brīdinājumu – šīs krīzes izraisīto ekonomisko šoku vairs nevar uzskatīt par negaidītu. Mēs joprojām nezinām, cik smaga un ilga būs ekonomiskā lejupslīde. Ceram uz labāko iznākumu, bet gatavojamies ļaunākajam.

Nepieciešams saglabāt kapitālu banku sistēmā, lai bankas spētu izsniegt aizdevumus vai absorbēt zaudējumus laikā, kad tas īpaši nepieciešams. Tāpēc vēl pagājušajā nedēļā ECB banku uzraudzības funkcija ieteica bankām vismaz līdz 2020. gada oktobrim neizmaksāt dividendes un neatpirkt akcijas. Šis ieteikums attiecas uz arī uz vēl neizmaksātajām 2019. gada dividendēm – saskaņā ar mūsu rīcībā esošo informāciju tie ir aptuveni 30 mljrd. euro. Tiek sagaidīts, ka bankas, kuras aicinājušas akcionārus balsot par dividenžu izmaksu priekšlikumu, nākamajā akcionāru pilnsapulcē grozīs šādus priekšlikumus atbilstoši mūsu ieteikumam.

Esmu stingri pārliecināts, ka šie pasākumi kalpo banku un to akcionāru ilgtermiņa interesēm. Saglabājot banku vitāli svarīgās funkcijas un kāpinot atbalstu mājsaimniecībām, mazajiem, vidējiem un lielajiem uzņēmumiem un citām finanšu iestādēm, bankas efektīvi aizsargā savu vērtību un uzlabo reputāciju.

Eiropu un tās iedzīvotājus gaida ārkārtēji izaicinājumi. Tikai rodot šīs problēmas risinājumu, mēs spēsim nodrošināt, ka saglabājas spēcīgs Eiropas banku sektors, kas spēj atbalstīt mūsu tautsaimniecības strauju atveseļošanos pēc šī nepieredzētā šoka.

Kontaktinformācija presei