Menu

AML

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana (anti-money laundering)

APP

Administratīvā pārskatīšanas padome

Atbilstības un piemērotības novērtējums –

uzraudzības iestādes novērtē, vai banku vadības institūciju amata kandidāti ir atbilstoši un piemēroti. Šādus atbilstības un piemērotības lēmumus par euro zonas 119 lielāko banku direktoriem pieņem ECB, savukārt atbilstības un piemērotības lēmumus par mazāk nozīmīgām iestādēm pieņem valstu uzraudzības iestādes, ja vien netiek piešķirta jauna bankas licence.

Atveseļošanas plāns –

bankām ir pienākums izstrādāt atveseļošanas plānus, lai sagatavotos iespējamām finanšu grūtībām un savlaicīgi atjaunotu savu dzīvotspēju finanšu spriedzes periodos. Atveseļošanas plāna pamatā aplūko plašu ticamu un īstenojamu atveseļošanās variantu klāstu, lai atjaunotu dzīvotspēju, piemēram, uzlabotu kapitāla vai likviditātes situāciju.

Banku savienība –

viens no Ekonomiskās un monetārās savienības papildinošiem elementiem, ko veido integrēts finanšu regulējums ar vienotu uzraudzības mehānismu, vienotu banku noregulējuma mehānismu un vienotu noteikumu kopumu, ietverot saskaņotas noguldījumu garantiju shēmas, kas var izveidoties par vienotu Eiropas noguldījumu apdrošināšanas shēmu.

Bāzele III –

visaptverošs reformu pasākumu kopums, kuru izstrādājusi Bāzeles Banku uzraudzības komiteja, reaģējot uz 2008. gada finanšu krīzi. Bāzele III pilnveido Bāzele II noteikumu kopumu. Tā mērķis ir stiprināt banku sektora regulējumu, uzraudzību un risku pārvaldību. Pasākumu uzdevums ir uzlabot banku sektora spēju amortizēt satricinājumus, kas rodas finanšu un ekonomikas spriedzes rezultātā, uzlabot risku pārvaldību un iekšējo pārvaldību, un stiprināt banku pārredzamību un informācijas atklāšanu.

Bāzeles Banku uzraudzības komiteja (BCBS; Basel Committee on Banking Supervision) –

galvenā organizācija, kas nosaka globālos standartus banku prudenciālo noteikumu jomā, un tā nodrošina sadarbības forumu banku uzraudzības jautājumos. Tās uzdevums ir stiprināt banku regulējumu, uzraudzību un praksi visā pasaulē, lai veicinātu finanšu stabilitāti. BCBS sastāvā ir organizācijas, kurām ir tiesības veikt tiešu banku uzraudzību, kā arī centrālās bankas.

BCBS

Bāzeles Banku uzraudzības komiteja (Basel Committee on Banking Supervision)

BPP

Bāzeles pamatprincipi

BRRD

Banku atveseļošanās un noregulējuma regula (Bank Recovery and Resolution Directive)

Būtiska līdzdalība –

ir līdzdalība kredītiestādē, kas ir 10% vai vairāk no kapitāla vai balsstiesībām vai kas ļauj būtiski ietekmēt attiecīgās kredītiestādes darbību.

CET1

Pirmā līmeņa pamata kapitāls (Common Equity Tier 1)

CFT

Terorisma finansēšanas novēršana (combating the financing of terrorism)

CGO

Atbilstības un pārvaldības birojs (Compliance and Governance Office)

CKP

Centralizēto klātienes pārbaužu nodaļa

COREP

Vienoto pārskatu iesniegšana (Common reporting)

CRD

Kapitāla prasību direktīva (Capital Requirements Directive)

CRR

Kapitāla prasību regula (Capital Requirements Regulation)

CRR/CRD IV –

Kapitāla prasību regula un direktīva: Regula (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām (CRR) un Direktīva 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību (CRD IV). Tās kopā bieži dēvē par CRD IV.

C-SNI

Cita sistēmiski nozīmīga iestāde

CSSF

Finanšu nozares uzraudzības komisija (Commission de Surveillance du Secteur Financier)

EBI

Eiropas Banku iestāde

ECB

Eiropas Centrālā banka

ECBS

Eiropas Centrālo banku sistēma

ECBS/SO

Eiropas centrālo banku sistēma un starptautiskās organizācijas

Eiropas Banku iestāde (EBI) –

neatkarīga ES iestāde, kas dibināta 2011. gada 1. janvārī kā Eiropas finanšu uzraudzības sistēmas daļa, lai nodrošinātu efektīvu un konsekventu prudenciālo regulējumu un uzraudzību visā ES banku sektorā. Tās galvenais uzdevums ir veicināt vienota Eiropas noteikumu kopuma izveidi banku darbības jomā, kura mērķis ir nodrošināt saskaņotu prudenciālo noteikumu kopumu piemērošanai visā ES.

ESMA

Eiropas Vērtspapīru un tirgus iestāde (European Securities and Markets Authority)

ESRK

Eiropas Sistēmisko risku kolēģija

EST

Eiropas Savienības Tiesa

EUCLID

Eiropas centralizētā uzraudzības datu infrastruktūra (European centralised infrastructure for supervisory data)

Finanšu stabilitātes padome (FSP) –

starptautiskā institūcija, kuras darbība vērsta uz starptautiskās finanšu stabilitātes veicināšanu. Tas tiek darīts, koordinējot valstu finanšu iestāžu un starptautiskās standartu noteikšanas institūcijas, kuru darbība ir vērsta uz stingru reglamentējošu, uzraudzības un citu finanšu sektora politiku izstrādi. Tā veicina līdzvērtīgu apstākļu izveidi, sekmējot šo politiku saskaņotu īstenošanu visās nozarēs un jurisdikcijās.

FinCEN

Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls (Financial Crimes Enforcement Network)

FINREP

Finanšu pārskatu iesniegšana (Financial reporting)

FKTK

Finanšu un kapitāla tirgus komisija

FOLTF

Iestādei ir finanšu grūtības vai, iespējams, tā nonāks finanšu grūtībās (Failing or likely to fail)

FSNP

Finanšu sektora novērtēšanas programma

FSP

Finanšu stabilitātes padome

FTI

Finanšu tirgus infrastruktūras

G-SNB

Globāli sistēmiski nozīmīga banka

G-SNI

Globāli sistēmiski nozīmīgas iestādes

IAS

Institucionālās aizsardzības shēma

ICAAP

Iekšējā kapitāla pietiekamības novērtēšanas process (Internal Capital Adequacy Assessment Process)

Iebildumu neizteikšanas procedūra –

standartizēts lēmumu pieņemšanas process, kas ieviests saskaņā ar VUM regulu, attiecībā uz ECB uzraudzības pasākumiem. ECB Uzraudzības valde pieņem lēmumu projektus, kurus iesniedz ECB Padomei pieņemšanai. Lēmumus uzskata par pieņemtiem, ja ECB Padome neizsaka iebildumus noteiktā laikposmā, kas nepārsniedz desmit darbadienas.

Iekšējais modelis –

ikviena riska mērīšanas un pārvaldīšanas pieeja, kuru iestāde ir izstrādājusi un piemēro pašu kapitāla prasību aprēķināšanai, kā arī kuras izmantošanai ir nepieciešama iepriekšēja kompetentās iestādes atļauja saskaņā ar CRR trešo daļu.

Iekšējā kapitāla pietiekamības novērtēšanas process (ICAAP; Internal Capital Adequacy Assessment Process) –

sastāv no stratēģijām un procesiem, ko bankas piemēro, lai novērtētu un nepārtraukti saglabātu tos iekšējā kapitāla apjomus, veidus un sadalījumu, ko tās uzskata par pietiekamu, lai segtu to risku veidu un līmeni, kuriem bankas ir vai var tikt pakļautas. Kompetentās iestādes izskata ICAAP pārbaudes SREP ietvaros.

Iekšējās likviditātes pietiekamības novērtēšanas process (ILAAP; Internal Liquidity Adequacy Assessment Process)

sastāv no stratēģijām, politikām, procesiem un sistēmām, ko bankas piemēro, lai noteiktu, aprēķinātu, pārvaldītu un pārraudzītu likviditātes risku atbilstošu laikposmu kopumos, t.sk. vienas dienas ietvaros, lai nodrošinātu, ka iestādes uztur pietiekamas likviditātes rezerves. Kompetentās iestādes izskata ILAAP pārbaudes SREP ietvaros.

Ienākumus nenesoši kredīti (INK) –

saskaņā ar EBI Īstenošanas tehniskajiem standartiem (ĪTS) par uzraudzības pārskatiem V pielikuma 145. punktu tie ir kredīti, kas atbilst vienam no turpmāk minētajiem kritērijiem vai tiem abiem: a) tie ir būtiski riska darījumi, kuru termiņa kavējums pārsniedz 90 dienas; b) uzskatāms, ka debitors bez nodrošinājuma realizēšanas, visticamāk, nespētu pilnībā nokārtot savas kredītsaistības neatkarīgi no kavētās summas apmēra un no termiņa kavējuma dienu skaita.

Iestādei ir finanšu grūtības vai, iespējams, tā nonāks finanšu grūtībās (FOLTF; failing or likely to fail) –

ir četri iemesli, pamatojoties uz kuriem banku ir iespējams uzskatīt par tādu, kurai ir finanšu grūtības, vai, iespējams, tā nonāks finanšu grūtībās: i) tā vairs neizpilda uzraudzības iestādes prasības atļaujas piešķiršanai; ii) tās saistību apmērs pārsniedz aktīvu apmēru; iii) tā nespēj nokārtot savas parādsaistības noteiktajā termiņā; iv) tai ir nepieciešams ārkārtējs finanšu atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem. Paziņojot, ka bankai ir finanšu grūtības vai, iespējams, tā nonāks finanšu grūtībās, ir jābūt izpildītam vienam no iepriekš minētajiem nosacījumiem.

IKP

Iekšzemes kopprodukts

ILAAP

Iekšējās likviditātes pietiekamības novērtēšanas process (Internal Liquidity Adequacy Assessment Process)

IMAS

VUM informācijas pārvaldības sistēma (SSM Information Management System)

INK

Iekšējā noregulējuma komanda

INK

Ienākumus nenesoši kredīti

IRRBB

Netirdzniecības portfeļa procentu likmju risks

ĪTS

Īstenošanas tehniskie standarti

Kopējās uzraudzības komanda (KUK) –

uzraudzības speciālistu komanda, ko veido ECB un VKI darbinieki un kas atbild par nozīmīgu uzraugāmo iestāžu vai nozīmīgu uzraugāmo grupu uzraudzību.

KP

Klātienes pārbaude

KUK

Kopējās uzraudzības komanda

KUS

Kopējās uzraudzības standarti

LSR

Likviditātes seguma rādītājs

Mazāk nozīmīgas iestāde (MNI) –

jebkura iestāde, kuras tiešo uzraudzību veic VKI, bet netiešo uzraudzību – ECB. Turpretī nozīmīgas iestādes ir tādas banku grupas, kuru tiešo uzraudzību veic ECB.

MEP

Eiropas Parlamenta loceklis (Member of the European Parliament)

Minimālais pašu kapitāla un atbilstīgo saistību apmērs (MPKASA) –

prasība, kuru jāievēro visām ES kredītiestādēm, kuras mērķis ir nodrošināt kredītiestāžu spēju absorbēt zaudējumus finansiālo grūtību gadījumā. Eiropas Komisija ietvēra MPKASA prasību Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīvā (BRRD; Bank Recovery and Resolution Directive). Tai ir tāds pats nolūks kā kopējās zaudējumu absorbcijas spējai (TLAC; total loss-absorbing capacity) prasībai. Tomēr īpašās kapitāla prasības atbilstoši MPKASA aprēķina atšķirīgi atbilstoši EBI noteiktajiem kritērijiem.

MMSR

Naudas tirgus statistikas pārskati (Money market statistical reporting)

MNI

Mazāk nozīmīga iestāde

MPKASA

Minimālā pašu kapitāla un atbilstīgo saistību apmērs

NI

Nozīmīga iestāde

Noregulējuma plāns –

pretēji atveseļošanas plāniem, noregulējuma plānus neizstrādā bankas – tos sagatavo un regulāri aktualizē VNV un valsts kompetentās iestādes. Noregulējuma plāns sastāv no ticamu un īstenojamu noregulējuma darbību visaptveroša apraksta, ko var papildināt VNM ietvaros, ja banka atbilst visiem noregulējuma nosacījumiem. Tas sagatavo pasākumus un procesu iespējamam pienācīgam bankas noregulējumam, nodrošinot tās kritisko funkciju nepārtrauktību.

Nozīmīga iestāde (NI) –

kritēriji, ar kuriem nosaka, vai bankas ir uzskatāmas par nozīmīgām un tādējādi uz tām attiecas ECB tiešā uzraudzība, ir izklāstīti VUM regulā un VUM pamatregulā. Lai banku uzskatītu par nozīmīgu, tai ir jāatbilst vismaz vienam no šiem kritērijiem. Neatkarīgi no kritēriju izpildes VUM var noteikt, ka iestāde atzīstama par nozīmīgu, lai nodrošinātu augstas kvalitātes uzraudzības standartu konsekventu piemērošanu. Kopumā ECB tiešā uzraudzībā ir 119 nozīmīgu banku grupas.

Pārrobežu darbības atļauju piešķiršanas procedūras –

procedūras attiecībā uz jebkuras kredītiestādes, kuru licencējušas un kuras uzraudzību veic vienas dalībvalsts kompetentās iestādes, kas piešķīrušas atļauju attiecībā uz uzņēmējdarbības veikšanas brīvību un pakalpojumu sniegšanas brīvību citā dalībvalstī, ja šādu pakalpojumu sniegšanu paredz kredītiestādei piešķirtā licence (saskaņā ar CRD IV 33.–46. panta noteikumiem).

PKR

Pretcikliskā kapitāla rezerve

PLE

Pilna laika ekvivalents (Full-time equivalent position)

PZM

Pārkāpumu ziņošanas mehānisms

RSA

Riska svērtie aktīvi

RTS

Regulatīvie tehniskie standarti

SEP

Uzraudzības pārbaudes programma (supervisory examination programme)

SFPS

Starptautiskais finanšu pārskatu standarts

SM

Saprašanās memorands

SREP

Uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas process (Supervisory Review and Evaluation Process)

TRIM

Iekšējo modeļu mērķpārbaude (targeted review of internal models)

UKK

Uzraudzības kvalitātes kontrole

Uzraudzības pārbaudes programma (SEP; Supervisory Examination Programme) –

katrai nozīmīgai bankai KUK izstrādā Uzraudzības pārbaudes programmu, kurā nosaka galvenos uzraudzības uzdevumus un darbības nākamajiem 12 mēnešiem, to paredzamos izpildes grafikus un mērķus, un nepieciešamību veikt klātienes pārbaudes un iekšējo modeļu izmeklēšanas.

Uzraudzības pārbaudes un novērtējuma process (SREP; Supervisory Review and Evaluation Process) –

process, ko izmanto, veicot nozīmīgu un mazāk nozīmīgu kredītiestāžu uzraudzības pārbaudi, un, nosakot, vai (papildus prasību minimumam), iespējams, būtu jāpiemēro papildu prasības attiecībā uz pašu kapitālu, informācijas atklāšanu vai likviditāti.

Valsts kompetentā iestāde (VKI) –

Valsts sektora iestāde vai valsts tiesību aktos oficiāli atzīta struktūra, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem pilnvarota uzraudzīt iestādes tās uzraudzības sistēmas ietvaros, kas darbojas attiecīgajā dalībvalstī.

VIA

Vispārīgās iespējas atveseļoties

Vienotais uzraudzības mehānisms (VUM) –

mehānisms, kuru veido ECB un iesaistīto dalībvalstu kompetentās iestādes, lai veiktu ECB uzticētos uzraudzības uzdevumus. ECB atbild par to, lai šis mehānisms, kas veido daļu no Eiropas banku savienības, darbotos efektīvi un konsekventi.

Vienotās procedūras –

procedūras, ko piemēro gan NI, gan MNI. Pateicoties vienotām procedūrā, ECB var konsekventi piemērot vienotu Eiropas noteikumu kopumu. Vienotās procedūras ietver: banku darbības licences piešķiršanu jaunam uzņēmumam vai sākotnējās licences paplašināšanu; atļaujas piešķiršana līdzdalības iegūšanai esošā iestāde; banku darbības licences anulēšana.

Visaptverošais novērtējums –

finansiālās situācijas pārbaude, kas ECB jāveic kredītiestādēs pirms tiešās uzraudzības pienākumu pārņemšanas. Visaptverošie novērtējumi palīdz nodrošināt to, ka attiecīgās bankas ir pienācīgi kapitalizētas un var izturēt iespējamus finanšu satricinājumus. Novērtējums ietver aktīvu kvalitātes pārbaudi un stresa testu.

VKI

Valsts kompetentā iestāde

VNI

Valsts noregulējuma iestādes

VNMR

Vienotā noregulējuma mehānisma regula

VNV

Vienotā noregulējuma valde

VUM

Vienotais uzraudzības mehānisms

VUM pamatregula –

normatīvais regulējums, kas nosaka praktisko kārtību sadarbībai starp ECB un valstu kompetentajām iestādēm vienotajā uzraudzības mehānismā, kā to nosaka VUM regula.

VUM regula –

tiesību akts, kas izveido euro zonas un, iespējams, citu ES dalībvalstu kredītiestāžu vienotu uzraudzības mehānismu kā vienu no būtiskākajiem Eiropas banku savienības elementiem. VUM regula nosaka ECB īpašus uzdevumus kredītiestāžu prudenciālās uzraudzības jomā.