ECB prezidentes Kristīnes Lagardas (Christine Lagarde) priekšvārds

2023. gadā Eiropas bankas turpināja pārvarēt grūtības sarežģītā vidē. Problēmas izraisīja vāja eurozonas tautsaimniecības izaugsme un augoši ģeopolitiskie riski, īpaši saistībā ar Krievijas neattaisnojamo karu pret Ukrainu un traģisko konfliktu Tuvajos Austrumos. Pavasarī finansējuma tirgus ietekmēja finanšu spriedze citās jurisdikcijās. Inflācijai pārāk ilgi turoties pārmērīgi augstā līmenī, ECB turpināja palielināt monetārās politikas stingrību.

Tomēr iepriekšējo gadu smagais darbs, lai panāktu lielāku eurozonas banku noturību, atmaksājās. Bankas saglabāja stabilas kapitāla un likviditātes pozīcijas, uzraudzīto banku kopējam pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājam tuvojoties rekordlīmenim un sasniedzot 15.6 %. Tas palīdzēja pasargāt nozari no ārējiem šokiem, un ļāva bankām nodrošināt raitu stingrākas ECB politikas transmisiju uz tautsaimniecību.

Taču ne visas grūtības ir pārvarētas. Lai gan augstākas procentu likmes ietekmēja eurozonas banku neto procentu ienākumu maržas, nosakot to, ka 2023. gada 3. ceturksnī vidējā kapitāla atdeve sasniedza 10 %, palielinās noguldījumu procentu likmes un ienākumus nenesošo kredītu atlikums. Uzraugi turpinās cieši monitorēt riskus. Tie pievērsīs īpašu uzmanību banku riska darījumiem ar jutīgiem sektoriem (piemēram, komerciālā nekustamā īpašuma sektoru) un bažas raisošiem aspektiem saistībā ar banku pārvaldību un iekšējo riska kontroles regulējumu.

Noturībai un pielāgošanās spējai būs izšķiroša nozīme, lai risinātu klimata pārmaiņu un digitalizācijas noteiktās strukturālās problēmas. Bankām 2024. gadā jānodrošina atbilstība ECB gaidām attiecībā uz klimata pārmaiņu un vidiskajiem riskiem un jāietver šie riski savās stratēģijās un riska vadības procesos. Arvien plašāka mākslīgā intelekta izmantošana liks uzraugiem turpināt rūpīgi pārbaudīt banku digitalizācijas stratēģijas un to noturību pret kiberuzbrukumiem. Šie centieni palīdzēs nodrošināt to, ka bankas joprojām ir spēcīgas un turpina pildīt savu lomu, sniedzot atbalstu eurozonas tautsaimniecībai tās virzībā uz zaļāku un vairāk digitalizētu nākotni.

Ievada intervija ar Uzraudzības valdes priekšsēdētāju Klaudiju Būhu (Claudia Buch)

Jūs pārņēmāt ECB Uzraudzības valdes priekšsēdētāja amatu 2024. gada janvārī. Kāds būs jūsu vadošais princips, veicot šo svarīgo uzdevumu?

Mums vienmēr jāatceras, ka mēs kā uzraugi rīkojamies sabiedrības vārdā. Bankām ir milzīga nozīme ikdienas dzīvē – tās glabā noguldījumus, tās nodrošina maksājumus un tās aizdod naudu mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Mūsu darbs ir nodrošināt, lai bankas būtu drošas un neuzņemtos pārāk daudz riska.

Tam ir ļoti praktiskas sekas – mums jābūt tālredzīgiem un kritiski domājošiem, kā nosaka Bāzeles Banku uzraudzības komitejas efektīvas banku uzraudzības pamatprincipi. Tālredzības elements pašlaik, kad daudzas tautsaimniecības un sabiedrības sasniegušas pagrieziena punktu, ir īpaši nozīmīgs. Mums arī jābūt kritiskiem un jādomā ārpus ierastajiem rāmjiem. Labi funkcionējošas bankas neapšaubāmi nāk par labu sabiedrībai. Tomēr bankas ir privāti uzņēmumi, un galu galā tās darbojas savu akcionāru interesēs. Mūsu loma kā uzraugiem ir nodrošināt, lai tās darbotos arī sabiedrības interesēs.

2024. gadā Eiropas banku uzraudzība svin savu desmito gadadienu. Kāda ir tās brieduma pakāpe, un ko iespējams vēl vairāk uzlabot?

Ar Vienoto uzraudzības mehānismu Eiropa panākusi būtisku progresu iestāžu attīstībā un pilnvaru deleģēšanā Eiropas līmenī. Pirms 10 gadiem uzraudzības kopaina Eiropā gan iestāžu, gan prakses ziņā bija sadrumstalota. Pārrobežu riski bieži vien tika ignorēti, un nebija iespējams veikt banku salīdzinošo novērtēšanu. Dažādās valstīs bija atšķirīgi uzraudzības standarti.

Tagad mums piešķirtas spēcīgas uzraudzības pilnvaras Eiropas līmenī, un mēs cieši sadarbojamies ar valstu iestādēm. Domāju, ka tas, kā šodien organizēta Eiropas banku uzraudzība, var kalpot par paraugu citām politikas jomām, kur, iespējams, nepieciešama lielāka integrācija.

Taču uzlabojumi, protams, vienmēr ir iespējami. Viens no maniem mērķiem ir vēl vairāk palielināt Eiropas uzraudzības integrāciju. Esam nosaukuši 2024. gadu, mūsu desmitās jubilejas gadu, par "integrācijas gadu". Tiks veikti vairāki pasākumi, lai turpinātu veicināt zināšanu apmaiņu, ieguldīt kopīgās uzraudzības tehnoloģijās un izmantot valstu uzraudzības iestāžu ekspertu pieredzi. Tas veicinās mūsu "vienotās komandas" kultūru.

Kā, pēc jūsu domām, uzraudzītajām bankām veicās 2023. gadā?

Eiropas bankas ir izrādījušās noturīgas pret šokiem, ko mūsu tautsaimniecībām pēdējo gadu laikā nācies pārciest. Covid-19 pandēmija, enerģijas cenu un inflācijas kāpums, Krievijas iebrukums Ukrainā un pavisam nesenais konflikts Tuvajos Austrumos – tas viss radīja stresu mūsu tautsaimniecībām. Šo šoku sekas atspoguļo augstāka inflācija un procentu likmes, kā arī vājāka tautsaimniecības izaugsme. Esam pieredzējuši krasāko procentu likmju kāpumu ECB vēsturē.

Šādas augstākas procentu likmes nepārprotami lielā mērā nosaka banku pelnītspējas spēcīgo pieaugumu, arī tāpēc, ka bankas vilcinājušās šo kāpumu atspoguļot noguldījumu procentu likmēs. Banku kapitāla pozīcijas joprojām ir stabilas un krietni pārsniedz normatīvās prasības. Arī Eiropas banku nerealizētie zaudējumi saistībā ar vērtspapīru vērtības samazināšanos bijuši samērā ierobežoti. Bankas saglabājušas augstu likviditātes līmeni pat pēc tam, kad tika pakāpeniski samazināts ECB ārkārtas likviditātes atbalsts. To var skaidrot ar normatīvajām un uzraudzības pārmaiņām, kas tika veiktas pēc globālās finanšu krīzes. Taču mums jāatzīst arī tas, ka bankas labvēlīgi ietekmēja spēcīgā monetārā un fiskālā reakcija uz pagātnes šokiem.

Tāpēc nedrīkst ļauties pašapmierinātībai. Makrofinansiālie un ģeopolitiskie riski ir pastiprinājušies, un daudzās valstīs reālajai tautsaimniecībai jāpielāgojas strukturālām pārmaiņām. Tas var ietekmēt bankas, palielinoties kredītriskam un likviditātes riskam. Patiesībā daži jauni riski vērojami jau tagad. Mēs redzam, ka pieaug ienākumus nenesošo kredītu atlikums, uzņēmumu bankrota gadījumu skaits un saistību neizpildes rādītāji. Mēs turpināsim centienus stiprināt mūsu uzraudzībā esošo banku noturību. Pievērsīsimies arī to pārvaldībā un riska vadībā konstatētajām nepilnībām.

Ko, pēc jūsu domām, Eiropas banku uzraudzība var mācīties no 2023. gada martā vērotā tirgus satricinājuma?

Man galvenā mācība ir tā, ka krīzes ļoti bieži notiek tad, kad vāja riska vadība bankās tiek pakļauta negatīviem ārējiem šokiem. Tas mūs ietekmē divos konkrētos veidos.

Pirmkārt, mums kā uzraugiem jābūt proaktīviem un jārisina konstatētās problēmas jau agrīnā posmā. 2023. gada marta notikumi pierādīja, ka pat mazākās vietējā mērogā aktīvās bankās piedzīvots stress var izraisīt globālas sekas, ja to proaktīvi nenovērš. Tāpēc starptautiskajā līmenī mēs pašlaik pārskatām normatīvā regulējuma trūkumus, piemēram, nepilnības likviditātes riska un procentu likmju riska jomā, un apspriežam, kā tas ietekmē uzraudzības efektivitāti.

Otrkārt, mums jābūt labai izpratnei par to, kā pārmaiņas makrovidē ietekmē bankas. ASV un Šveices iestādes ir atzinušas, ka pirms satricinājuma bijušas riska vadības un pārvaldības nepilnības. Labvēlīgā makroekonomiskajā vidē šīs nepilnības daudz nekaitē. Tomēr, apstākļiem mainoties, tās kļūst acīmredzamas un var nelabvēlīgi ietekmēt visu finanšu sistēmu.

Protams, pirmais aizsardzības pasākums pret neparedzētiem gadījumiem un ārējiem šokiem ir pietiekams kapitāla līmenis sistēmā. Tas mazina arī vājas pārvaldības un riska vadības nepilnību negatīvo ietekmi.

Uzraudzības efektivitāte ir svarīgs jautājums, un tai bija veltīts arī uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesa (SREP) ārējā novērtējuma ieteikums. Kā jūs gatavojaties uzlabot Eiropas banku uzraudzības efektivitāti?

Uzraugam efektivitāte nozīmē nodrošināt, ka būtiskie secinājumi tiek pārvērsti konkrētos banku riska profilu un noturības uzlabojumos. Tā ir galvenā mācība, ko mums sniedza pagājušā gada pavasara notikumi. Tomēr būt efektīvam nozīmē arī koncentrēties uz nozīmīgiem riskiem.

Patiesībā mēs jau kādu laiku esam pievērsuši uzmanību Eiropas banku uzraudzības efektivitātei. Esmu ļoti pateicīga Andream Enriam par ekspertu konsultatīvās grupas izveidi SREP pārskatīšanai. Grupas ziņojumā ietverti skaidri mums adresēti ieteikumi – mums jāspēj ātrāk pielāgoties, jābūt intruzīvākiem un vairāk jāpievēršas riskiem; jāuzlabo efektivitāte un lietderība un pilnībā jāizmanto visi uzraudzības instrumenti.

Esam šos ieteikumus sīki apsprieduši Uzraudzības valdē. Daži no tiem tika īstenoti 2023. gada SREP cikla laikā. Mums ir jauns riska tolerances regulējums un daudzgadu SREP novērtējums, kas nodrošina uzraugiem lielāku elastību, lai pievērstos konkrētu banku ievainojamības aspektiem. Pārējos ieteikumus ņemsim vērā 2025. gada SREP ciklā. Mūsu uzraudzību nostiprinām, arī izmantojot intruzīvākus pasākumus, kā savā nesen teiktajā runā skaidroja Frenks Eldersons (Frank Elderson).

Kas, pēc jūsu domām, tuvākajā nākotnē Eiropas bankām radīs lielākās problēmas?

Es teiktu, ka lielākās problēmas bankām radīs pārmaiņas makrofinansiālajā un ģeopolitiskajā vidē un mainīgā konkurences kopaina.

Mēs pašlaik izejam no ārkārtīgi zemu procentu likmju perioda. Tāda vide, iespējams, lika bankām uzņemties vairāk riska, lai veicinātu peļņu. Neraugoties uz nesen vērotajiem IKP šokiem, maksātnespējas un saistību neizpildes rādītāji joprojām ir ļoti zemā līmenī, un arī banku uzkrājumi nedrošiem parādiem nav lieli. Šo nesaskaņotību lielā mērā nosaka nepieredzētā mēroga fiskālais un monetārais atbalsts, kas pasargāja banku bilances no šiem šokiem.

Tas ietekmēs nākotnes riska novērtējumus, jo agrākie dati par aizdevumu saistību neizpildi patiesībā neatspoguļo paredzamos aktīvu kvalitātes riskus. Turklāt daudzi no riskiem, kuriem pakļautas bankas (piemēram, kiberrisks, klimata pārmaiņu un vidiskie riski, kā arī ģeopolitiskie riski), parādījušies tikai pavisam nesen.

Tāpēc būtiski svarīgi, lai bankas pielāgotu risku vadības praksi jaunajai videi.

Otra problēma, ar ko saskaras bankas, ir mainīgā konkurences vide. Nebanku finanšu iestādes ir palielinājušas savu tirgus daļu, un, lai gan tādas inovācijas kā sadalītās virsgrāmatas tehnoloģija un mākslīgais intelekts nodrošina bankām pelnītspējas kāpināšanas iespējas, tās vienlaikus ļauj arī jauniem tirgus dalībniekiem radīt konkurenci esošajiem uzņēmējdarbības modeļiem. Inovācija un lielāka konkurence varbūt arī vairo ekonomisko labklājību, tomēr tās rada arī jaunus riskus. Ja bankas redz, ka to peļņas maržas sarūk, tās var pievērsties potenciāli riskantākām darbībām. Piemēram, tās var atvieglot riska parakstīšanas standartus. Tāpēc mēs cieši vērojam banku riska darījumus ar nebankām un digitālo ekosistēmu, un mēs monitorējam to, kā sīvāka konkurence ietekmē banku uzņēmējdarbības modeļus.

Kādu jūs redzat banku savienības nākotni?

Esam panākuši ļoti labu progresu attiecībā uz pirmajiem diviem banku savienības pīlāriem – uzraudzību un noregulējumu –, bet ar trešo pīlāru, noguldījumu aizsardzību, mums sokas daudz lēnāk. Domāju, ka turpmāka kavēšanās ar banku savienības izveides pabeigšanu var nodarīt kaitējumu. Mums jābūt gataviem potenciāli vēl nelabvēlīgākai videi, un tāpēc nepieciešams novērst atlikušās nepilnības Eiropas krīzes pārvarēšanas un noguldījumu apdrošināšanas regulējumā.

Patiesībā visi trīs banku savienības pīlāri ir cieši savstarpēji saistīti. Uzraudzība nodrošina to, ka banku sabrukums ir mazticams un, ja tas tomēr notiek, tas neizraisa smagas sekas. Tomēr pat viskvalitatīvākā uzraudzība nevar un tai nevajadzētu novērst visas kļūmes. Kad tās notiek, traucējumiem banku pakalpojumos vajadzētu būt minimāliem un jānodrošina nodokļu maksātāju līdzekļu aizsardzība. Te palīdz otrais pīlārs – uzticams un efektīvs noregulējuma režīms Vienotā noregulējuma valdes pārraudzībā.

Pie trešā pīlāra – kopīgas noguldījumu apdrošināšanas sistēmas – nepārprotami vēl jāstrādā. Noguldījumu apdrošināšana ir svarīga, lai pasargātu noguldītājus. Tomēr, kā katra apdrošināšana, tā var vairot bezrūpīgas rīcības risku un riska uzņemšanos. Tāpēc Eiropas banku uzraudzība nodrošina stingru uzraudzības standartu konsekventu piemērošanu visās uzraudzības dalībvalstīs.

Pašlaik noguldījumu apdrošināšana lielākoties organizēta valstu līmenī, un tas nav saderīgi ar Eiropas līmeņa uzraudzību un noregulējumu. Mums nepieciešama Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēma, lai nodrošinātu vienotu noguldītāju aizsardzības līmeni visā eurozonā. Tas varētu veicināt arī labāku banku pakalpojumu tirgu integrāciju un riska dalīšanu pārrobežu līmenī.

Vēlos uzsvērt arī to, ka vēsturiskie aktīvi vairs nav iemesls, lai kavētos veikt nākamos soļus. Kad sākām banku savienības izveides projektu, bija pareizi sākumā koncentrēties uz to, lai atbrīvotos no vēsturiskajiem aktīviem banku bilancēs. Tagad tas ir panākts – nozīmīgo banku ienākumus nenesošo kredītu īpatsvars ir samazinājies no 7.5 % 2015. gadā līdz 1.9 % 2023. gada 3. ceturksnī, tam tuvinoties rekordzemam līmenim.

1. Banku uzraudzība 2023. gadā

1.1. Eiropas banku uzraudzībā esošo banku noturība

1.1.1. Ievads

2023. gada uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas process (SREP) apstiprināja, ka eurozonas bankas joprojām ir noturīgas un to kapitāla un likviditātes pozīcijas ir stabilas, neraugoties uz nenoteikto ekonomisko vidi. Banku kapitalizācijas līmenis kopumā ir labs. Nozīmīgu iestāžu (NI) kopējā pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs (CET1) atgriezās 2021. gadā vērotajā vēsturiski augstākajā līmenī, 2023. gada 3. ceturksnī sasniedzot 15.6 %, turpretī mazāk nozīmīgu iestāžu (MNI) rādītājs sasniedza 17.7 %. Kopējie sviras rādītāji arī uzlabojās, NI un MNI sasniedzot attiecīgi 5.6 % un 9.3 % (palielinoties attiecīgi par 0.5 procentu punktiem un 0.7 procentu punktiem).

Kopumā NI izveidojušas arī lielas normatīvo prasību noteiktās likviditātes rezerves, neraugoties uz šo likviditātes rezervju samazināšanos kopš pašreizējā stingrākas monetārās politikas noteikšanas cikla sākuma. 2023. gada 3. ceturksnī NI kopējais likviditātes seguma rādītājs bija sasniedzis 159 % (pirms pandēmijas – aptuveni 140 %). MNI šis rādītājs bija vēl augstāks – 205 %.

Tomēr ierobežotā tautsaimniecības izaugsme 2023. gada pirmajos deviņos mēnešos, vājā tautsaimniecības perspektīva, ņemot vērā stingrākus finansēšanas nosacījumus, un paaugstinātā ģeopolitiskā spriedze kopumā veicināja lielu nenoteiktību makrofinansiālajā vidē.

2023. gada 3. ceturksnī uz gadu attiecinātais NI kopējais kapitāla atdeves rādītājs kopš gada sākuma bija 10 %, nemainoties salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni un palielinoties salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, kad šis rādītājs bija 7.6 %. MNI uz gadu attiecinātais kapitāla atdeves rādītājs kopš gada sākuma 2023. gada 3. ceturksnī samazinājās līdz 8.0 % (iepriekšējā ceturksnī – 8.3 %), tomēr salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošā perioda rādītāju (1.3 %) tas bija būtiski augstāks.

2022. gadā un 2023. gada pirmajos deviņos mēnešos pelnītspējas kāpumu galvenokārt noteica neto procentu ienākumu maržas. Tas ar uzviju kompensē stagnējošo vai nedaudz sarūkošo kreditēšanas apjomu. Banku ieņēmumi no tirdzniecības un ieguldījumu pakalpojumiem salīdzinājumā ar 2022. gadu samazinājās par 5 %: 2. ceturksnī komisijas maksu kāpums no ieguldījumiem kapitālā, fiksēto ienākumu instrumentos un izejvielu tirgū bija neliels, bet to daļēji kompensēja labi 3. ceturkšņa rezultāti un dažām bankām – kredītu tirdzniecība.

Uzraugi 2023. gadā turpināja cieši sekot līdzi tādiem jautājumiem kā pelnītspējas kāpuma ilgtspēja un kredītrisks, ko rada riska darījumi tādās jutīgās nozarēs kā mājokļu un komerciālā nekustamā īpašuma tirgus. Arī iekšējā pārvaldība un riska vadība joprojām bija uzraugu uzmanības lokā. Galvenais eurozonas banku peļņas samazināšanās risks bija lielākas finansējuma izmaksas. Paredzams, ka noguldījumu izmaksas, kas pagaidām pielāgojušās lēnām, turpinās palielināties, pieaugot konkurences spiedienam un noguldītājiem pārvirzot līdzekļus no noguldījumiem uz nakti uz termiņnoguldījumiem, kas nodrošina lielāku atlīdzību.

Dati par 2023. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem liecina par pakāpenisku, tomēr nelielu ienākumus nenesošo kredītu (INK) atlikuma pieaugumu. Saglabājās inflācijas un tirgus spiediens uz jutīgiem kredītriska portfeļiem, piemēram, patēriņa kredītu, mājokļu un komerciālā nekustamā īpašuma, kā arī uz mazo un vidējo uzņēmumu kredītu portfeļiem. Tāpēc, kredītriskam palielinoties, nākotnes peļņu var mazināt lielāku uzkrājumu veidošanas nepieciešamība.

1.1.2. Stresa testi un nerealizēto zaudējumu ad hoc datu vākšana

1.1.2.1. Eurozonas banku stresa testi

2023. gadā ECB veica divus eurozonas NI stresa testus. Eiropas Banku iestādes (EBI) koordinētā ES mēroga stresa testā piedalījās 57 lielas eurozonas bankas. Papildus tam 41 vidēja lieluma NI piedalījās paralēlā ECB koordinētā stresa testā. Šie abi stresa testi veidoja gadskārtējo uzraudzības stresa testu, kas ECB jāveic saskaņā ar ES tiesību aktiem.^[1]

EBI publicēja detalizētus 57 lielāko eurozonas banku 2023. gada ES mēroga stresa testa rezultātus. ECB publicēja papildus testētās 41 vidēja lieluma bankas individuālos rezultātus, kā arī pārskatu par eurozonas banku stresa testa apkopotajiem galarezultātiem visai 98 uzraudzīto iestāžu izlasei.

ECB 2023. gada stresa testu rezultāti liecināja, ka eurozonas banku sektors spēj izturēt nopietnu tautsaimniecības lejupslīdi. Saskaņā ar nelabvēlīgo scenāriju CET1 rādītājs vidēji samazinātos par 4.8 procentu punktiem, 2025. gada beigās sasniedzot 10.4 %.^[2] Būtiskā banku aktīvu kvalitātes un pelnītspējas uzlabošanās salīdzinājumā ar iepriekšējiem stresa testiem, kā arī pēdējos 10 gados vērotā nozīmīgā kapitāla uzkrāšana (1. att.) palīdzēja bankām pārvarēt ļoti nopietno nelabvēlīgā scenārija ietekmi. Tomēr stresa tests atklāja arī potenciālus ievainojamības aspektus, kas nosaka nepieciešamību turpināt risku monitorēšanu.

ECB izmanto stresa testa rezultātus, gatavojoties gadskārtējam SREP. Kvantitatīvajiem rezultātiem ir svarīga nozīme, nosakot 2. pīlāra norādes, kas pirmo reizi atbilstīgā gadījumā ietver arī sviras rādītāja 2. pīlāra norādes. Stresa testa kvalitatīvie rezultāti tiek izmantoti SREP riska pārvaldības sadaļā, tādējādi potenciāli ietekmējot 2. pīlāra prasības.

1. attēls

CET1 rādītāja sākumpunkta un iespēju aplēšu dinamika

(procentu punktos)

1.1.2.2. Datu vākšana, lai gūtu priekšstatu par amortizētajās izmaksās novērtētajiem nerealizētajiem zaudējumiem eurozonas banku obligāciju portfeļos

EBI un ECB veica arī ad hoc datu vākšanu, lai visaptveroši novērtētu riskus saistībā ar amortizētajās izmaksās novērtētajiem nerealizētajiem zaudējumiem banku obligāciju portfeļos un attiecīgos riska ierobežošanas darījumus. Neto nerealizēto zaudējumu apjoms eurozonas banku obligāciju portfeļos kopumā ir ierobežots. 2023. gada februārī tas sasniedza 73 mljrd. euro, ņemot vērā patiesās vērtības riska ierobežošanas darījumu ietekmi. Papildu zaudējumi, atskaitot patiesās vērtības riska ierobežošanas darījumus, kas aplēsti ES mēroga stresa testa nelabvēlīgajā scenārijā, sasniegtu 155 mljrd. euro. Tomēr šo nerealizēto zaudējumu īstenošanās varbūtība jāuzskata par mazticamu un hipotētisku iznākumu, jo banku amortizēto izmaksu portfeļi paredzēti turēšanai līdz termiņa beigām un bankas pirms obligāciju pozīciju likvidēšanas parasti izmantotu repo darījumus un citus zaudējumu mazināšanas pasākumus. ECB publicēja banku individuālos rezultātus par šo obligāciju portfeļu uzskaites un patiesās vērtības summām atbilstoši stāvoklim 2023. gada februārī.

1.2. Uzraudzības prioritātes 2023.–2025. gadā

1.2.1. Ievads

2022. gadā Krievijas iebrukums Ukrainā un tā makrofinansiālās sekas palielināja nenoteiktību attiecībā uz norisēm tautsaimniecībā un finanšu tirgos, vienlaikus pastiprinot riskus banku sektorā. Šādos apstākļos uzraudzītās iestādes tika aicinātas stiprināt savu noturību pret tūlītējiem makrofinansiālajiem un ģeopolitiskajiem šokiem (1. prioritāte). Konkrētāk, ECB prasīja bankām koncentrēties uz to kredītriska vadības regulējumu un nozarēm, kurās vērojama kredītriska pasliktināšanās tendence. ECB turpināja arī rūpīgi pārbaudīt banku finansējuma plānu atbilstību un to finansējuma avotu diversifikācijas pakāpi. Turklāt bankas tika aicinātas risināt digitalizācijas problēmas, uzlabot to vadības struktūru vadības spējas (2. prioritāte) un pastiprināt centienus cīņā ar klimata pārmaiņām (3. prioritāte).

ECB nepārtraukti novērtē un monitorē mainīgos riskus un ievainojamības aspektus, ar kuriem saskaras uzraudzītās iestādes. Šāda aktīva pieeja ļauj ECB elastīgi pielāgoties, vēršot galveno uzmanību uz pārmaiņām risku kopainā. 2023. gadā vairākas centrālās bankas nepārtraukti palielināja monetārās politikas stingrību, un tas parādīja, cik svarīgi bankām ir apdomīgi pārvaldīt to pakļautību procentu likmju riskam un kredītriska starpības riskam netirdzniecības portfelī (IRRBB/CSRBB). Turklāt pēc tirgus satricinājuma 2023. gada pavasarī, ko iezīmēja dažu vidēja lieluma banku sabrukums ASV, ECB koriģēja uzraudzības prioritātes, attiecinot savu IRRBB/CSRBB mērķpārbaudi uz plašāku iestāžu loku. Vienlaikus ECB veica ad hoc analīzi, lai identificētu banku potenciālos ievainojamības aspektus, ko izraisa nerealizētie zaudējumi to bilancēs. Turklāt paaugstinātais risks saistībā ar komerciālā nekustamā īpašuma darījumiem lika uzraugiem mainīt noteiktu klātienes pārbaužu prioritātes, lai novērtētu banku vadību un riska mazināšanas pasākumus attiecībā uz dažiem riskantākajiem darījuma partneriem, kas darbojas šajā nozarē.

1.2.2. 1. prioritāte. Stiprināt noturību pret tūlītējiem makrofinansiālajiem un ģeopolitiskajiem šokiem

1.2.2.1. Nepilnības kredītriska vadībā, t. sk. riska darījumi ar jutīgiem portfeļiem un aktīvu klasēm

Uzraugi visu 2023. gadu turpināja īstenot kredītriska darba programmu, koncentrējoties uz strukturālajām nepilnībām banku kredītriska vadības regulējumā, t. sk. saistībā ar nekustamā īpašuma darījumiem un jutīgiem portfeļiem. Procentu likmju kāpuma un makroekonomiskās nenoteiktības apstākļos uzraugiem ir īpaši svarīgi nodrošināt, ka bankas proaktīvi novērš kredītriska rašanos jutīgos portfeļos un aktīvu klasēs. Svarīga bankas kredītriska vadības cikla sastāvdaļa ir arī aizdevumu iniciēšana, un uzraugi tai pievērš arvien lielāku uzmanību, jo labas kvalitātes aizdevumu iniciēšana var palīdzēt novērst INK veidošanos nākotnē. 2023. gadā ECB turpināja pievērst uzmanību INK pārvaldībai^[3] un ar to saistītām darbībām, nodrošinot, ka tad, ja INK apjoms sāktu palielināties, bankas spētu proaktīvi reaģēt, izmantojot atbilstošus procesus un procedūras.

Neraugoties uz samērā stabilo INK rādītāju kopējā līmenī 2023. gada ciklā, ECB novēroja pasliktināšanos konkrētos portfeļos, kuri jutīgāk reaģē uz inflācijas spiedienu, t. sk. mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu portfelī.^[4] ECB novēroja lejupslīdi arī komerciālā nekustamā īpašuma tirgos^[5], vienlaikus pieaugot spiedienam uz kredītņēmēju spēju pārfinansēt atmaksas termiņu sasniegušos aizdevumus komerciālā nekustamā īpašuma iegādei. Turklāt salīdzinājumā ar pandēmijas laikā vēroto zemo līmeni palielinājās uzņēmumu bankrotu skaits un saistību neizpildes rādītāji.^[6] Eurozonas uzņēmumi, īpaši mazie un vidējie uzņēmumi, arī turpināja saskarties ar problēmām, ko noteica augstākas finansējuma izmaksas, kā arī inflācijas izraisītas lielākas izmaksas kopumā^[7]. Augstākas izmaksas un mazāks pieprasījums vairāk ietekmēja uzņēmumus ar augstu parāda līmeni vai uzņēmumus, kuri darbojas jutīgās nozarēs, un tas savukārt izraisīja spiedienu uz peļņas maržām.

Uzraudzības darbības un rezultāti

2023. gadā veiktās neklātienes un klātienes darbības atklāja, ka bankas panākušas progresu, mazinot ar jutīgiem portfeļiem un aktīvu klasēm saistīto risku. Tomēr joprojām nav novērstas vairākas nepilnības.

Nesen veiktie padziļinātie novērtējumi tādās jomās kā aizdevumu pārskatīšanas pasākumi^[8] atklāja būtiskas nepilnības dažu banku gatavībā tikt galā ar grūtībās nonākušo parādnieku skaita un refinansēšanas risku pieaugumu, t. sk. nepilnības finanšu grūtībās nonākušu klientu identificēšanā un monitorēšanā. Novērtējumi arī parādīja, ka bankām nepieciešams īstenot proaktīvākus koriģējošos pasākumus. 9. SFPS uzkrājumu veidošanas prakses (t. sk. vadības korekciju) klātienes pārbaudes un mērķpārbaudes atklāja, ka, lai gan daudzas bankas īsteno atbilstošu praksi, būtiskam skaitam banku vajadzētu labāk identificēt jaunos riskus un tos labāk atspoguļot savā pieejā aizdevumu klasificēšanai posmos. Visu šo uzraudzības darbību rezultātā bankām paziņots uzraudzības pasākumu kopums, lai nodrošinātu savlaicīgu nepilnību novēršanu. ECB cieši monitorē plānotās nepilnību novēršanas darbības un to īstenošanu.

Īpaši pievēršoties mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu portfeļiem, mērķpārbaudē par mājokļu nekustamā īpašuma kreditēšanu tika konstatēts, ka banku spējas paredzēt riskus un piemērot tiem diferencētu pieeju gan iniciēšanas, gan cenu noteikšanas posmā ir ierobežotas. Šī mērķpārbaude aptvēra 34 NI izlasi ar būtiska apjoma portfeļiem, t. sk. mājokļu nekustamā īpašuma riska darījumiem. Atklājās vairāki gadījumi, kad nebija ievērotas EBI Pamatnostādnes par aizdevumu iniciēšanu un uzraudzību, kā arī neatbilstības nodrošinājuma novērtēšanas procesu jomā.

Padziļināti banku komerciālā nekustamā īpašuma darījumu novērtējumi atklāja riska darījumus ar vienā maksājumā atmaksājamiem aizdevumiem (bullet loan) vai kredītiem ar lieliem noslēguma maksājumiem (balloon loan) un mainīgās procentu likmes aizdevumiem, kā arī iespējamu nepamatoti augstu nodrošinājuma novērtējumu (sk. 1. ielikumu).

Detalizēti neklātienes un klātienes uzraudzības darbību secinājumi tika paziņoti bankām. Atbilstīgos gadījumos tie tika izmantoti, gatavojot 2023. gada SREP rezultātus, un attiecīgie uzraudzības pasākumi regulārā uzraudzības dialoga ietvaros tika apspriesti ar uzraudzītajām iestādēm.

1. ielikums
Komerciālais nekustamais īpašums: jauns risks

Komerciālais nekustamais īpašums (KNĪ) ir materiālo aktīvu klase, kuras apjoms 2023. gada 2. ceturksnī NI aizdevumu portfelī sasniedza 1.4 trilj. euro. Šajā ceturksnī KNĪ aizdevumi 52 mljrd. euro apjomā (3.67 %) bija klasificēti kā ienākumus nenesoši kredīti (INK). Tas atbilst 15 % no INK kopapjoma, un vairākums no tiem ir vēsturiski INK, kas radušies 2008. gada finanšu krīzes laikā. Banku būtiskie riska darījumi ar KNĪ aizdevumiem īpaši koncentrēti Vācijas, Francijas un Nīderlandes bankās (aptuveni 52 % no komerciālā nekustamā īpašuma iegādei izsniegto aizdevumu kopapjoma).

A attēls

Komerciālā nekustamā īpašuma iegādei izsniegto aizdevumu būtiskums nozīmīgās iestādēs

(trilj. euro)

Pēc vairākiem īpašuma cenu kāpuma gadiem KNĪ tirgū pašlaik vērojama lejupslīde,^[9] stāvokļa pasliktināšanās pazīmēm parādoties vairākās eurozonas valstīs.^[10] Problēmas komerciālā nekustamā īpašuma tirgū nosaka stingrāki finansēšanas nosacījumi, nenoteikta tautsaimniecības perspektīva, kā arī pieprasījuma samazināšanās pēc pandēmijas.^[11]

Galvenais faktors, kas negatīvi ietekmēja KNĪ tirgus, bija procentu likmju kāpums un lielākas parāda finansējuma izmaksas. Vienlaikus ar augstākām būvniecības izmaksām un pieprasījuma dinamikas maiņu (t. i., attālināto darbu un uzlabotu mazumtirdzniecības un biroja telpu energoefektivitāti) tas bija saistīts ar joprojām notiekošo KNĪ īpašumu novērtējuma pārcenošanu (īpaši biroju un mazumtirdzniecības telpām). Turklāt krasi saruka ieguldījumi un darījumu apjomi, apstājās jauno objektu būvniecība, kā arī samazinājās KNĪ atdeve, nosakot negatīvas maržas.

Aizdevumi ar lielu maksājumu, pienākot termiņam (angļu val. – bullet loans un balloon loans)^[12], pašreizējo tirgus apstākļu dēļ pašlaik izpelnījušies īpašu ECB uzmanību. Liela daļa šo KNĪ aizdevumu strukturēti kā vienā maksājumā atmaksājami aizdevumi vai kredīti ar lielu atlikušo maksājumu termiņa beigās un kā bezregresa aizdevumi. Šādiem finansējuma struktūras veidiem ir lielāks refinansēšanas risks, kas nozīmē, ka termiņa beigās aizņēmējiem var nākties aizdevumus refinansēt par daudz augstākām finansējuma izmaksām, nekā sākotnēji tika paredzēts. Citas atmaksāšanas iespējas arī kļuvušas problemātiskas, jo tirgus apstākļu pasliktināšanās un augstākas finansējuma izmaksas negatīvi ietekmē arī aizņēmēja spēju aktīvu pārdot un/vai pārfinansēt KNĪ aizdevumu citā bankā.

AnaCredit atspoguļotajos riska darījumos 2023. gada 2. ceturksnī vienā maksājumā atmaksājamo aizdevumu vai kredītu ar lielu atlikušo maksājumu veidi, kuru termiņš iestāsies nākamo divu gadu laikā, veidoja 8 % no KNĪ aizdevumiem. Bankām ir svarīgi aktīvi sadarboties ar KNĪ aizdevumu saņēmējiem un pilnvērtīgi novērtēt KNĪ aizdevumu refinansēšanas risku. Tām šajā novērtējumā jākoncentrējas uz tādiem svarīgiem apsvērumiem kā atjaunināts un reāls nodrošinājuma novērtējums, naudas plūsmas ģenerēšanas spēja, lai segtu finansējuma izmaksas, un attiecīgos gadījumos arī sponsoru naudas līdzekļu ieguldījumu iespējas.

B attēls

Komerciālā nekustamā īpašuma iegādei izsniegto aizdevumu ar dažādām atmaksas veidu struktūrām dalījums atbilstoši termiņa beigu datumam

(KNĪ aizdevumu kopapjoma daļa)

ECB turpina veikt dažādas klātienes un neklātienes uzraudzības darbības^[13], lai aktīvi pievērstu uzraudzības uzmanību komerciālā nekustamā īpašuma radītajam riskam. Šī aktīvā darbība turpināsies arī 2024. gadā,^[14] uzraugiem cieši sekojot līdzi banku darbībai un tirgus norisēm šajā būtiskajā portfelī.

Darījuma partneru kredītrisks un nebanku finanšu iestādes

2023. gadā ECB veica turpmākus pasākumus saistībā ar darījuma partneru kredītriska pārvaldības un vadības jomā veiktā darba rezultātiem, izmantojot neklātienes un klātienes darbības. Šajā nolūkā tā publicēja ziņojumu ar nosaukumu Sound practices in counterparty credit risk governance and management ("Pareiza prakse darījuma partneru kredītriska pārvaldībā un vadībā"), apkopojot 2022. gadā veiktās pārbaudes rezultātus un aprakstot nozarē vērotos pareizās prakses piemērus.

ECB organizēja arī konferenci par darījuma partneru kredītrisku NI vadītāju līmeņa riska pārvaldniekiem un citām banku uzraudzības iestādēm, lai apspriestu norises darījuma partneru kredītriska kopainā un nozares praksē, kā arī pašreizējās problēmas un iespējas gan no praktiķu, gan no uzraudzības viedokļa.

1.2.2.2. Diversifikācijas trūkums finansējuma avotos un finansējuma plānu nepilnības

Pēdējo 10 gadu laikā bankas saņēmušas atbalstu no ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperācijām (ITRMO), un tas ļāvis tām krīzes periodos nodrošināt kredītu piedāvājumu tautsaimniecībai. Tomēr ITRMO III izmantošana pandēmijas laikā būtiski palielināja arī saistību koncentrāciju.^[15] ITRMO III ietvaros izsniegto aizdevumu termiņu dēļ NI tagad jāizstrādā un jāīsteno stabili un ticami daudzgadu finansējuma plāni, kas risina finansējuma nosacījumu maiņas radītās problēmas un nodrošina atbilstošu finansējuma avotu diversifikāciju.

Atbilstoši uzraudzības prioritātēm 2023.–2025. gadam un kā daļu no plašākas analīzes par likviditātes un finansējuma plānu īstenošanas iespējamību ECB veica novērtējumu par to NI ITRMO III aizdevumu plānotajām atmaksām, kuras vairāk skāra finansējuma izmaksu kāpums. Tika konstatēts, ka vairākumam uzraudzīto iestāžu ir ticamas ITRMO izejas stratēģijas un tās joprojām ievēro gan minimālā likviditātes seguma, gan neto stabila finansējuma rādītāja prasības. Tomēr izrādījās, ka dažām iestādēm ir samērā augsts zemas kvalitātes aktīvu īpatsvars Eurosistēmas nodrošinājuma pūlā, un tos nebūtu iespējams izmantot par nodrošinājumu privātos nodrošinātos finansējuma darījumos. Citas NI bija izmantojušas pārāk optimistiskus pieņēmumus par to piesaistīto noguldījumu atlikuma pieaugumu, tādējādi mazinot savu stratēģiju dzīvotspēju.

Silicon Valley Bank, kā arī citu reģionālo banku bankrots ASV 2023. gada martā apliecināja, ka noguldītāju uzvedība var krasi un bez brīdinājuma mainīties. Sociālie mediji un digitalizācija vienlaikus ar alternatīvu ieguldījumu iespēju pievilcīgumu var ietekmēt ātrumu, ar kādu noguldītāji reaģē uz cenu signāliem un tirgus baumām. Tāpēc ECB 2023. gadā sāka papildu analīzi par ārkārtas situāciju plāniem un nodrošinājuma mobilizēšanas spējām, lai saprastu, cik lielā mērā bankas spēj izturēt īstermiņa likviditātes šokus un negaidītus krīzes notikumus, t. sk. apjomīgas noguldījumu aizplūdes. Tas ietvēra arī aktīvu un saistību pārvaldības stratēģiju novērtēšanu, kā arī uzvedības pieņēmumu modelēšanu pašreizējā procentu likmju vidē.

Pakļautības procentu likmju riskam un kredītriska starpības riskam nepārtraukta uzraudzība

2023. gadā ECB veica 29 NI 2022. gadā veiktās mērķpārbaudes par pakļautību procentu likmju riskam un kredītriska starpības riskam rezultātu pēcpārbaudi.^[16] 2023. gada 2. ceturksnī mērķpārbaude tika paplašināta, lai ietvertu vēl 10 NI. Šo iniciatīvu papildināja klātienes pārbaudes. Turklāt 2023. gada 2. pusgadā ECB sāka horizontālo pārbaudi par aktīvu pārvaldību un saistību vadību, iesaistot 24 NI un aptverot aspektus, kas saistīti gan ar procentu likmju riska, gan likviditātes riska vadību, piemēram, beztermiņa noguldījumu modelēšanu.

1.2.2.3. Finansējums ar augstu sviras rādītāju (leveraged finance)

Kopš 2018. gadā tika ieviestas veidnes datu sniegšanai par finansējumu ar augstu sviras rādītāju, ECB novērojusi aizdevumu ar augstu sviras rādītāju apjoma pastāvīgu kāpumu NI. Šo kāpumu noteica ilgstoši zemās procentu likmes un bagātīgā likviditāte, kas mudināja kredītņēmējus un aizdevējus palielināt sviras līmeni, kā arī atviegloti kreditēšanas standarti. 2022. gada gaitā un 2023. gada 1. pusgadā šī tendence apvērsās. No jauna izsniegto aizdevumu ar augstu sviras rādītāju apjoms būtiski samazinājās, ņemot vērā enerģētikas krīzi, inflāciju un procentu likmju svārstīgumu. Šo samazinājumu pakāpeniski atspoguļo riska darījumu līmeņu sarukums NI (2. att.). Riska darījumu līmeņu sarukums vienlaikus ar CET1 rādītāju līmeņu kāpumu noteica būtisku finansējuma ar augstu sviras rādītāju/CET1 rādītāja attiecības samazināšanos dažos pēdējos ceturkšņos.

2. attēls

NI riska darījumi ar finansējumu ar augstu sviras rādītāju

(kreisā ass: mljrd. euro; labā ass: procentos no CET1 kapitāla)

ECB vairākkārt ir aicinājusi NI būt atturīgākām šajā konkrētajā tirgus segmentā, jo nepārtraukti palielinās darījumu ar augstu sviras rādītāju īpatsvars. Kā jau varēja paredzēt, kredītņēmēju stāvokļa pasliktināšanās atspoguļojas saistību neizpildes rādītāju kāpumā aizdevumiem ar augstu sviras rādītāju gan Eiropā, gan ASV. Tomēr kopumā salīdzinājumā ar iepriekšējiem stresa periodiem šis saistību neizpildes līmenis ir zems, ko var skaidrot ar tirgū vēroto īpašo aizdevuma nosacījumu stingrības mazināšanos. Ņemot vērā lielo parāda pārfinansēšanas risku, ar ko augstu procentu likmju vidē būs jāsaskaras augsta sviras rādītāja finansējuma saņēmējiem, pastāv risks, ka dažos nākamajos gados ienākumus nenesošo kredītu īpatsvars un saistību neizpildes rādītāji būs daudz lielāki.

2022. gadā ECB publicēja banku izpilddirektoriem adresētu vēstuli "Dear CEO", detalizēti aprakstot tās gaidas attiecībā uz īstenojamo iekšējo riska apetītes regulējumu, un ziņoja par augstu riska uzņemšanās līmeni darījumos ar augstu sviras rādītāju. Trūkumu novērtējums atklāja daudzas nepilnības, un saistībā ar tām NI tika noteikti konkrēti turpmākie pasākumi. Visu 2023. gadu ECB turpināja rūpīgi pārbaudīt, kā bankām veicas šo pasākumu īstenošana. Lai gan noteiktās bankās bija vērojams zināms progress, joprojām pastāv būtiskas riska kontroles nepilnības. Tāpēc to banku skaits, kurām tika noteiktas īpašas kapitāla maksas par riskiem saistībā ar augsta sviras rādītāja finansējuma darbībām, salīdzinājumā ar 2022. gadu būtiski palielinājās.

Turklāt, lai veicinātu banku riska darījumu ar augsta sviras rādītāja finansējumu nepārtrauktu uzraudzības kontroli, ECB ietvēra padziļinātu augsta sviras rādītāja finansējuma kvalitātes nodrošināšanas analīzi savā 2023. gada ES mēroga stresa testā. Šīs analīzes secinājumi tika publicēti ECB ziņojuma par eurozonas banku 2023. gada stresa testu īpašā sadaļā.

1.2.3. 2. prioritāte. Digitalizācijas problēmu risināšana un vadības struktūru vadības spēju stiprināšana

1.2.3.1. Digitālās pārveides stratēģijas un darbības noturības regulējums

Digitalizācijas līmenis bankās nepārtraukti pieaug. Tas nozīmē, ka nepieciešama turpmāka digitālās pārveides stratēģiju un nepieciešamo riska vadības spēju uzraudzība. Tas saistīts ar inovatīvo tehnoloģiju izmantošanas radīto risku, kā arī ar darbības noturības regulējumu saistīto risku (piemēram, atkarības no trešām personām un kiberrisku) izpēti.

Aplūkojot digitalizāciju plašākā skatījumā, 2023. gada februārī ECB publicēja pārskatu par galvenajiem 2022. gadā veiktā apsekojuma par digitālo pārveidi un finanšu tehnoloģiju izmantošanu secinājumiem. Šis pārskats apstiprināja, ka vairākums NI ir izstrādājušas digitālās pārveides stratēģijas, kuru centrā ir klientu pieredzes uzlabošana. Šis pārskats arī parādīja, cik svarīga ir pareiza augstākās vadības attieksme, kā arī efektīvs iekšējās kontroles regulējums.

Pēc tam, izmantojot minētā apsekojuma rezultātus, 2023. gadā tika veikta 21 NI mērķpārbaude par digitalizāciju, lai labāk izprastu, kā bankas definē savus digitalizācijas stratēģiju mērķus, kontrolē to īstenošanu un nodrošina savas riska apetītes un pārvaldības atbilstību mērķim. Šo pārbaužu rezultātus paredzēts publicēt 2024. gada 1. pusgadā, un tie palīdzēs informēt uzraudzītās iestādes par uzraugu viedokli un vērtēšanas kritērijiem.

Saistībā ar darbības noturību 2023. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu būtiski palielinājās nozīmīgu kiberdrošības incidentu skaits, par kuriem tika ziņots ECB. Šo pieaugumu galvenokārt noteica apdraudētāji, kas veica izkliedētu pakalpojumu atteices uzbrukumu kampaņas pret vairākām bankām. Tas notika vienlaikus ar būtisku incidentu skaita kāpumu trešo personu sniegtajos pakalpojumos saistībā ar izspiedējprogrammatūrām, kas ir uzbrukuma veids ar lielu darbības pārrāvumu potenciālu. Turklāt finanšu sektorā palielinājās arī valsts atbalstītu apdraudētāju veiktu kiberuzbrukumu skaits. Tāpēc ECB 2023. gadā veica vairākas neklātienes un klātienes uzraudzības darbības saistībā ar IT un kiberrisku un publicēja galvenos rezultātus un secinājumus savā 2023. gada novembra Supervision Newsletter.

Papildus 2024. gadā plānotajam kibernoturības stresa testam ECB veica iekšēju kibernoturības izmēģinājumu, lai pārbaudītu ECB un vairāku VKI iekšējās komunikācijas, koordinācijas un eskalācijas procesus, ja notiktu kiberuzbrukums vairākām tās uzraudzītajām iestādēm. Izmēģinājums tika veikts iekšēji, neiesaistot nozares pārstāvjus.

Attiecībā uz ārpakalpojumiem 2023. gadā atkal tika savākti visi NI ārpakalpojumu izmantošanas dati. Salīdzinājumā ar pirmo datu iesniegšanu, kas notika 2022. gadā, panākts būtisks progress datu kvalitātes un savāktās informācijas konsekvences ziņā. Šā pasākuma rezultāti apliecināja, ka ārpakalpojumu izmantošana NI ir ļoti svarīga, īpaši informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā. Ārpakalpojumu riska novērtēšanā papildu atbalsts bija vispāratzīts paziņošanas process, uzraudzītajām iestādēm informējot uzraugus par nodomu slēgt jaunus ārpakalpojumu līgumus. Turklāt ECB, iesaistot vairākas NI, uzsāka arī ārpakalpojumu riska mērķpārbaudi, kas turpināsies līdz 2025. gadam. Katru gadu tiks veikta šo NI ārpakalpojumu pārvaldības regulējuma un noteikta ārpakalpojuma līgumu skaita pārbaudes. Pārbaudes nodrošinās horizontālu skatījumu uz NI riska vadības procesiem attiecībā uz ārpakalpojuma līgumiem.

Turklāt atbilstoši starptautiskajiem standartiem^[17] darbības noturība un digitalizācija bija to uzraudzības darbību, kuras 2023. gadā tika veiktas darba grupās kopā ar citām Eiropas uzraudzības iestādēm, galvenās uzmanības centrā. Šīs darbības ietvēra Regulas par kriptoaktīvu tirgiem un sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas izmēģinājuma režīma ieviešanu, diskusijas par Mākslīgā intelekta aktu un Digitālās darbības noturības akta ieviešanu. ECB arī iestrādāja savā SREP regulējumā Bāzeles Banku uzraudzības komitejas darbības noturības principus.

1.2.3.2. Vadības struktūru darbība un vadības spējas

Lai veicinātu atbilstīgu lēmumu pieņemšanu un mazinātu pārmērīgu riska uzņemšanos, svarīgi, lai bankām būtu efektīvas vadības struktūras, pareiza pārvaldības kārtība^[18], stabili iekšējās kontroles mehānismi un uzticami dati. To, cik svarīga ir pareiza kārtība šajās dažādajās jomās, pierādīja arī ASV un Šveicē 2023. gada pavasarī notikušie banku bankroti. Šo bankrotu pamatā bija pārvaldības un riska vadības nepilnības. Neraugoties uz pēdējos gados panākto progresu, ECB joprojām konstatē daudz strukturālo nepilnību iekšējās kontroles funkcijās, vadības struktūru darbībā, kā arī riska datu apkopošanas un ziņošanas spējās.^[19]

Tāpēc uzraugi ir turpinājuši sadarboties ar uzraudzītajām iestādēm, lai šajā ziņā nodrošinātu turpmāku progresu. Kopš 2022. gada ECB veikusi mērķpārbaudes bankās, kurās ir vadības struktūru sastāva un darbības nepilnības, kā arī klātienes pārbaudes un mērķtiecīgu, uz risku balstītu atbilstības un piemērotības (atkārtotu) novērtēšanu. ECB ir arī pilnveidojusi pieeju dažādības atspoguļošanai savos atbilstības un piemērotības novērtējumos dažādību un uzlabojusi savāktos datus, lai pilnveidotu salīdzinošo analīzi^[20], izmantojot mērķpārbaudes un uzraudzības darbības, kas turpināsies visu 2024. gadu.

Turpmāki pasākumi, lai novērstu nepilnības, tika veikti arī 2023. gada SREP ietvaros (sk. 1.3.1.5. iedaļu).

Pareiza pārvaldības kārtība ir svarīga visām bankām neatkarīgi no to lieluma. Tāpēc ECB turpināja veikt turpmākus pasākumus saistībā ar 2021.–2022. gadā veiktās tematiskās pārbaudes par pārvaldības kārtību MNI rezultātiem.^[21] Šajā sakarā ECB un valstu uzraudzības iestādes turpināja veicināt Eiropas uzraudzības gaidu un standartu labāku saskaņotību iekšējās pārvaldības jomā.

Turklāt, lai veicinātu dialogu par to, kas veido efektīvu pārvaldību, un informētu par ECB uzraudzības pieeju un gaidām šajā sakarā, ECB 2023. gada aprīlī vērsās pie nozares pārstāvjiem kopīgi ar EUI Florences banku skolu rīkotā seminārā^[22].

1.2.3.3. Riska datu apkopošana un ziņošana par riskiem

ECB konstatēja vairākas nepilnības riska datu apkopošanā un ziņošanā par riskiem un iekļāva tās kā svarīgu ievainojamības aspektu sava 2023.–2025. gada uzraudzības cikla prioritāšu plānošanā. Tāpēc tika izstrādāta visaptveroša, mērķtiecīga uzraudzības stratēģija, aptverot gan klātienes, gan neklātienes darbības, ar mērķi nodrošināt, lai bankās būtu efektīvas iestādes vadības un riska vadības procedūras, kas pamatojas uz ticamiem datiem.

Klātienes darbību jomā turpinājās īpaša klātienes pārbaužu kampaņa par riska datu apkopošanu un ziņošanu par riskiem, 2022. un 2023. gadā aptverot 23 NI. Šī kampaņa konstatēja nepilnības vadības struktūru iesaistības ziņā, problēmas ar neskaidri un nepilnīgi definētu datu pārvaldības regulējuma darbības jomu, kā arī neatkarīgas validācijas trūkumu. Lielas bažas radīja arī vāja datu arhitektūra un IT infrastruktūra, manuālu aprisinājumu pārmērīga izmantošana un ilgi ziņošanas termiņi, kā arī datu kvalitātes kontroles mehānismu trūkums.

Neklātienes darbību veikšanai svarīga bija "Norādījumu par efektīvu riska datu apkopošanu un risku ziņošanu" projekta sagatavošana, nosakot minimālo prasību kopumu efektīvai riska datu apkopošanai un ziņošanai par riskiem, lai palīdzētu bankām stiprināt to spējas šajā jomā.^[23] Šis norādījumu projekts nenosaka jaunas prasības, bet konsolidē un paskaidro svarīgas uzraudzības prioritāšu tēmas. Tāpēc ir svarīgi, lai bankas nedomātu, ka jaunākā norādījumu publikācija ir iespēja noteikt jaunus īstenošanas termiņus, bet gan uzskatītu to par turpmākām norādēm, kā konstatēt nepilnības un panākt jūtamu progresu to novēršanā. Uzraudzības darbības ietvēra arī Vadības ziņojuma par datu pārvaldību un datu kvalitāti^[24] pilotprojektu, ieguldījumu progresa ziņojumā par globāli sistēmiski nozīmīgu banku atbilstību Bāzeles Banku uzraudzības komitejas efektīvas risku datu apkopošanas un risku ziņošanas principiem, turpmāku datu kvalitātes novērtēšanas stiprināšanu uzraudzības pārskatos un efektīvāku uzraudzības instrumentu izmantošanu, lai pievērstu pastiprinātu uzmanību nopietnām un ilgstošām nepilnībām riska datu apkopošanā un risku ziņošanā, t. sk. attiecīgu kvantitatīvo un kvalitatīvo pasākumu noteikšanu.

1.2.4. 3. prioritāte. Pastiprināti centieni cīņā ar klimata pārmaiņām

Kopš ECB norādījumu par klimata pārmaiņu un vides riskiem publicēšanas 2020. gadā ECB konsekventi norādījusi uz to, ka bankām pienācīgi jāpārvalda šie riski. Viena no ECB galvenajām 2023.–2025. gada uzraudzības prioritātēm ir panākt, lai bankas atbilstīgi integrētu šos riskus savās uzņēmējdarbības stratēģijās un pārvaldības un riska vadības regulējumā, lai tos mazinātu un atklātu to informāciju.

1.2.4.1. Turpmākie pasākumi saistībā ar tematiskajā pārbaudē konstatētajiem trūkumiem

Pēc 2022. gadā veiktās tematiskās pārbaudes par klimata pārmaiņu un vides riskiem ECB noteica termiņus, lai atvieglotu banku pāreju uz pilnīgu atbilstību minētajos ECB norādījumos iezīmētajām gaidām līdz 2024. gada beigām. Tobrīd ECB norādīja, ka šo termiņu ievērošana tiks rūpīgi monitorēta un nepieciešamības gadījumā tiks veikti pasākumi izpildes nodrošināšanai.

Pirmais termiņš bija 2023. gada marts, kad bankām bija jābūt nodrošinājušām stabilu un visaptverošu būtiskuma novērtējumu un uzņēmējdarbības vides pārbaudi. Tā kā vairākas bankas šo termiņu neievēroja, 2023. gadā ECB publicēja saistošus uzraudzības lēmumus attiecībā uz 23 uzraudzītajām iestādēm, paredzot periodisku soda maksājumu uzkrāšanos 18 būtiskākajos gadījumos, ja uzraudzītās iestādes nenodrošinās prasību ievērošanu šajos lēmumos noteiktajos termiņos. 2023. gada beigās vēl nebija pabeigts process saistībā ar papildu lēmumprojektiem, t. sk. dažiem, kas paredz periodiskus soda maksājumus (sk. 2.3.1. iedaļu).

ECB 2024. un 2025. gadā turpinās cieši monitorēt banku panākto progresu un vajadzības gadījumā veiks izpildes nodrošināšanas pasākumus.

1.2.4.2. Vienreizēja "gatavi mērķrādītājam 55 %" klimata risku scenārija analīze

2023. gada martā "ilgtspējīgu finanšu paketes" ietvaros Eiropas Komisija pilnvaroja trīs Eiropas uzraudzības iestādes^[25] kopā ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju un ECB veikt vienreizēju "gatavi mērķrādītājam 55 %" klimata risku scenārija analīzi, lai novērtētu, kā noteiktās pārejas politikas ietekmētu finanšu sektoru. ECB ir iesaistījusies banku sektora modulī, kurā ietverts 2023. gada 1. decembrī uzsāktais datu vākšanas pasākums. Attiecīgās datu sniegšanas veidnes ietver datus par kredītrisku, tirgus risku, nekustamā īpašuma risku un ienākumu datus, kā arī ar klimatu saistītos datus par pārejas risku un fizisko risku darījuma partneru un nozaru līmenī. ECB nolūks ir sniegt individuālu atgriezenisko saiti, t. sk. informējot par galvenajiem secinājumiem, tām bankām, kuras piedalījās datu vākšanā. Paredzēts, ka banku sektora moduļa kopējā klimata scenārija analīzes rezultāti tiks publicēti 2025. gada sākumā. Šis datu kopums ļaus uzraugiem monitorēt progresu atbilstoši ECB 2022. gada klimata riska stresa testam un novērtēt banku klimata riska datu spējas un atbilstību labajai praksei saskaņā ar ECB ziņojumu par labo praksi klimata stresa testu veikšanā.

1.3. Nozīmīgu iestāžu tiešā uzraudzība

1.3.1. Neklātienes uzraudzība

ECB banku uzraudzība cenšas uzraudzīt NI samērīgā un uz riskiem balstītā veidā. Lai to panāktu, tā katru gadu plāno un veic dažādas neklātienes uzraudzības darbības, t. sk. horizontālas un konkrētām iestādēm veltītas darbības. Šo uzraudzības darbību pamatā ir esošās normatīvās prasības, Vienotās uzraudzības rokasgrāmata un uzraudzības prioritātes, un tās veido daļu no gadskārtējās uzraudzības pārbaudes programmas (SEP), ko īsteno attiecībā pret katru NI. Šo darbību mērķis ir pievērsties iestādei raksturīgiem riskiem, vienlaikus nodrošinot atbilstību ECB noteiktajām uzraudzības prioritātēm.

1.3.1.1. Samērīguma princips

SEP ievēro samērīguma principu, proti, uzraudzības intensitāte ir atkarīga no katras NI lieluma, sistēmiskā nozīmīguma, riskiem un sarežģītības. Tāpēc kopīgās uzraudzības komandas (KUK), kas uzrauga lielākas un riskantākas NI, vidēji plāno lielāku SEP darbību skaitu (3. att.).

3. attēls

Vidējais plānoto uzdevumu skaits katrā nozīmīgajā iestādē 2023. gadā

2023. gadā veikto darbību skaits bija nedaudz mazāks, nekā sākotnēji plānots gada sākumā (4. att.). Tas galvenokārt saistīts ar dažu administratīvo uzdevumu atcelšanu gada laikā un atbilst iepriekšējiem gadiem.

4. attēls

Vidējais uzdevumu skaits katrā nozīmīgajā iestādē 2023. gadā

1.3.1.2. Uz risku balstīta pieeja

SEP izmanto uz risku balstītu pieeju, koncentrējoties uz katrai NI būtiskākajiem sistēmiskajiem riskiem un iestādei raksturīgajiem riskiem. Piemēram, bankās ar augstu INK līmeni KUK veica (relatīvi) lielāku skaitu ar kredītrisku saistītu darbību nekā vidusmēra NI (5. att.).

5. attēls

SEP darbības 2022. un 2023. gadā: kredītriska un tirgus riska darbību īpatsvars visās darbībās

Kredītrisks

(%)

Tirgus risks

2023. gadā ECB ieviesa jaunu riska tolerances regulējumu, lai savā darbā labāk koncentrētos uz stratēģiskajām prioritātēm un galvenajiem ievainojamības aspektiem. Šis jaunais regulējums ir būtiski svarīgs, lai nodrošinātu vairāk uz risku vērstu uzraudzības kultūru, kas ļauj uzraugiem pielāgot savas darbības uzraudzītās iestādes konkrētajai situācijai, nevis piemērot vienādu pieeju visām iestādēm.

Riska tolerances regulējums veidots tā, lai atvieglotu uzraudzības prioritāšu ieviešanu stratēģiskajā plānošanā un ikdienas uzraudzībā. Šajā nolūkā tas apvieno Uzraudzības valdes lejupējus norādījumus par prioritizētajiem riskiem un ievainojamības aspektiem ar augšupējiem katras atsevišķās uzraudzītās iestādes būtiskuma novērtējumiem. Augšupējie novērtējumi efektīvi papildina lejupējos norādījumus, jo dažām uzraudzītajām iestādēm jārisina konkrētajai iestādei raksturīgas problēmas, kas ietekmē dažādiem riskiem noteikto riska tolerances līmeni un tādējādi arī uzraudzības uzmanības centrā esošos jautājumus. Riska tolerances regulējums ļauj uzraugiem pilnībā izmantot uzraudzības instrumentu klāstam piemītošo elastību, lai koncentrētos uz vissvarīgākajiem uzdevumiem. Tas nozīmē, ka atkarībā no iestādes konkrētajiem apstākļiem uzraugi var pastiprināt savus centienus jomās, kurās nepieciešama lielāka iesaistība, un piešķirt zemāku prioritāti jomām, kurām nav nepieciešama tik steidzama uzmanība.

Izmantojot gada gaitā gūto pozitīvo pieredzi, ECB plāno pabeigt riska tolerances regulējuma ieviešanu, iestrādājot to visos savos uzraudzības procesos.^[26] Tam vajadzētu vēl vairāk palielināt KUK spēju koncentrēties uz to, kas konkrētajai uzraudzītajai iestādei ir vissvarīgākais, t. sk. nepieciešamo elastību, lai pievērstos jauniem riskiem mainīgā makrofinansiālajā vidē.

1.3.1.3. Uzraudzības plānošanas process

Uzraudzības plānošanas procesā, kas 2022. gadā tika pamatīgi pārstrādāts, ievēro konsekventu un integrētu pieeju, saskaņā ar kuru horizontālo darbību, klātienes pārbaužu un iekšējo modeļu analīzes, kā arī citu uzdevumu plānošanas pamatā ir uzraudzības prioritātes.

Lai nodrošinātu efektīvu uzraudzību, dažādas ECB darbības jomas, plānojot savas darbības, cieši sadarbojas, pienācīgi ņemot vērā uzraudzības prioritātes, konkrētām NI raksturīgos riskus un riska tolerances regulējumu. Šīs plānošanas ietvaros veido to uzraudzīto iestāžu izlases, kurām būs jāpiedalās šajās horizontālajās darbībās un klātienes pārbaudēs. Tāpat kā iepriekšējos gados klātienes pārbaudēm tika piemērota kampaņu pieeja (sk. 1.3.3. iedaļu par klātienes pārbaudēm). Šā procesa rezultāts ir atspoguļots SEP, ko katra KUK īsteno attiecībā pret tās uzraudzīto iestādi. Ņemot vērā to, ka SEP ir svarīga KUK un NI komunikācijas sastāvdaļa, vienkāršota SEP tiek nodota arī NI, veidojot daļu no nākamā gada darba programmas.

Pamatojoties uz samērīguma principu, neklātienes SEP darbības ietver: 1) ar risku saistītas darbības (piemēram, SREP); 2) citas ar organizatoriskām, administratīvām vai juridiskām prasībām saistītas darbības (piemēram, nozīmīguma gada novērtējumu); 3) KUK plānotās papildu darbības, lai SEP vēl vairāk pielāgotu uzraudzītās grupas vai iestādes specifiskajām iezīmēm (piemēram, banku uzņēmējdarbības modeļa vai pārvaldības struktūras analīzi).

1.3.1.4. Pārskats par uzraudzības darbībām

ECB nodrošina, ka tās resursi ir piemēroti tās stratēģisko un uzraudzības vajadzību risināšanai. Augstākā līmeņa vadība saņem regulārus ziņojumus par to, kā uzraudzības prioritātes iestrādātas plānošanā, un informāciju par to, vai visas darbības un projekti pabeigti saskaņā ar plānu.

2023. gadā ECB veica organizatoriskās gatavības novērtējumu, vērtējot savu gatavību nodrošināt, ka tās ierosinātās uzraudzības prioritātes iespējams veiksmīgi īstenot praksē, pamatojoties uz pieejamām prasmēm un resursiem (sk. 5.3.3. iedaļu).

Uzraudzības darbību monitorēšana un regulāra ziņošana par tām ir būtiski svarīga uzraudzības iniciatīvu stratēģiskās virzības nodrošināšanai. Tādējādi augstākā līmeņa vadība var novērtēt norises saistībā ar uzraudzības prioritātēm, kā arī citām iniciatīvām un būt informēta par panākto progresu attiecīgo uzraudzības darbību ziņā. Šis novērtējums kalpo par pamatu, atjauninot uzraudzības prioritātes, un veicina efektīvu augstākā līmeņa vadības lēmumu pieņemšanu.

1.3.1.5. Uzraudzības pasākumi

Uzraudzības pasākumi ir viens no regulāru klātienes un neklātienes darbību rezultātiem. Tie sīkumos nosaka uzraudzīto iestāžu veicamos soļus, lai novērstu nepilnības. Par šo pasākumu savlaicīgas un efektīvas īstenošanas monitorēšanu atbild KUK. 2023. gadā reģistrēto pasākumu kopskaits bija līdzīgs 2002. gadā reģistrētajam. Uzraudzības pasākumus 2023. gadā galvenokārt noteica neklātienes uzraudzības darbības (39 %). Tāpat kā 2022. gadā lielākais jauno uzraudzības pasākumu skaits (45 %) bija saistīts ar kredītrisku (6. att.).

6. attēls

Uzraudzības pasākumi

a) Katru gadu reģistrēto pasākumu skaits

(pasākumu skaits)

b) Pasākumi darbību dalījumā	c) Pasākumi riska kategoriju dalījumā
(pasākumu skaits)	(pasākumu skaits)

1.3.1.6. SREP horizontālā analīze

2023. gada 19. decembrī ECB publicēja 2023. gada uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesa rezultātus. Tie aprakstīja turpmākās norises saistībā ar SREP vērtējumiem un 2. pīlāra kapitāla prasībām un norādēm, kā arī sniedza dziļāku analīzi par atsevišķām riska jomām. Ar attiecīgo NI atļauju ECB nodrošināja piekļuvi banku konkrēto 2. pīlāra prasību datiem, t. sk. datiem par prasībām, ko izmanto pārmērīgas sviras riska novēršanai un kas piemērojamas 2024. gadā.

2023. gada SREP apliecināja to, ka bankas kopumā ir noturīgas, jo dažādu makroekonomisko problēmu apstākļos tās uztur stabilas kapitāla un likviditātes pozīcijas (sk. 1.1.1. iedaļu).

Saglabājās lejupvērsti riski, ko noteica tautsaimniecības izaugsmes kritums, ilgstoša ierobežojoša monetārā politika, kredītu piedāvājuma samazināšanās un fiskālā atbalsta pārtraukšana. Pagājušajā pavasarī pieredzētie satricinājumi ASV un Šveices bankās būtiski neietekmēja uzraudzītās iestādes, tomēr pievērsa uzmanību strauju procentu likmju korekciju spējai izraisīt tirgus nestabilitāti.

2023. gadā ECB novēroja uzlabojumus banku sektorā. Procentu ienākumu kāpums labvēlīgi ietekmēja uzraudzīto iestāžu kopējo kapitāla atdevi, kas 2023. gada pirmajos deviņos mēnešos sasniedza 10.0 %. Uzlabojās aktīvu kvalitāte, INK īpatsvaram samazinoties no 2.6 % 2021. gadā līdz 2.3 % 2023. gada 3. ceturksnī.

Kopējais SREP vērtējums saglabājās stabils (2.6), bet 30 % uzraudzīto iestāžu tas mainījās. Kopējās kapitāla prasības un norādes nedaudz palielinājās, sasniedzot 15.5 % no riska svērtajiem aktīviem (2022. gadā – 15.1 %), bet 2. pīlāra prasību mediāna bija 2.25 % (2022. gadā – 2.15 %). Bankām jāturpina risināt uzraudzības prioritātēs 2024.–2026. gadam noteiktās strukturālās problēmas (sk. 1.6. iedaļu).

1.3.1.7. Ārējo ekspertu veikta SREP pārbaude

2023. gada 17. aprīlī ECB publicēja ekspertu grupas veiktā Eiropas banku uzraudzības novērtējuma rezultātus un ieteikumus, īpaši attiecībā uz SREP.

Lai gan tika atzīti labie sasniegumi, nodrošinot pietiekama kapitāla līmeņa uzturēšanu NI, Eiropas Centrālās bankas uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesa novērtējumā ECB tika aicināta pārskatīt savus riska vērtējumus, kā arī 2. pīlāra kapitāla prasību noteikšanas procesu. Ņemot vērā to, ka ar kapitālu vien nav iespējams novērst visus riska veidus, ziņojumā ECB tika ieteikts pilnībā izmantot visus tās rīcībā esošos instrumentus, t. sk. efektīvus kvalitatīvos pasākumus, lai mudinātu bankas uzlabot vājus uzņēmējdarbības modeļus un pārvaldības praksi.

Ziņojums papildina Eiropas Revīzijas palātas ziņojumā izteiktos secinājumus, lai vēl vairāk uzlabotu ECB banku uzraudzības efektivitāti un iedarbīgumu (sk. 5.1.1. iedaļu).

2023. gada SREP ciklā ECB uzsāka dažu ekspertu grupas ieteikumu īstenošanu. Piemēram, papildinot riska tolerances regulējuma īstenošanu visos uzraudzības procesos, ECB ieviesa jaunu SREP daudzgadu novērtējumu. Tas uzraugiem ļaus labāk kalibrēt veiktās analīzes intensitāti un biežumu atbilstoši konkrēto banku ievainojamības aspektiem un plašākām uzraudzības prioritātēm. ECB arī turpināja centienus uzlabot uz risku balstīto uzraudzību un palielināt uzraudzības veikto novērtējumu ietekmi. Tāpēc tādas iniciatīvas kā daudzgadu novērtējums un riska tolerances regulējums tiks vēl vairāk pilnveidotas, lai palīdzētu nodrošināt skaidri definētu uzraudzības kultūru.

2023. gadā ECB uzlaboja arī komunikāciju saistībā ar SREP metodoloģiju informācijas publiskošanai par 2. pīlāra prasībām. Tas ietvēra papildinājumus informācijas publiskošanā par sviras rādītāja, iekšējās pārvaldības un riska vadības, uzņēmējdarbības modeļa, kredītriska un tirgus riska novērtēšanas metodoloģiju.

1.3.2. Iestāžu ar meitasuzņēmumiem Krievijā uzraudzība

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā sākuma 2022. gada februārī ECB cieši monitorē situāciju un ir iesaistījusies dialogā ar tām nedaudzajām uzraudzītajām iestādēm, kurām ir meitasuzņēmumi Krievijā. Lai gan vairākums šo iestāžu saglabājušas savus meitasuzņēmumus Krievijā, tās panākušas zināmu progresu, samazinot savu darbību šajā tirgū. Kopumā laikā no 2022. gada beigām līdz 2023. gada 3. ceturksnim NI samazināja savus riska darījumus ar Krieviju par 21.4 %^[27], tādējādi pakāpeniski ierobežojot savu riska darījumu līmeni kopš kara sākuma. Vairākums banku arī nolēma neuzņemties jaunus darījumus Krievijā gadījumos, kad tas ir juridiski iespējams, un pašlaik pēta izejas stratēģijas, piemēram, uzņēmējdarbības pārdošanu vai darbības izbeigšanu Krievijas tirgū. Kā paskaidrots 2023. gada 27. jūnija vēstulē Eiropas Parlamenta loceklēm de Langei un Juknevičienei par banku darbību Krievijā, ECB ir aicinājusi šīs bankas rīkoties, lai samazinātu darbības mērogu un īstenotu izejas stratēģijas, izstrādājot skaidru ceļvedi un regulāri ziņojot savām vadības struktūrām un ECB par panākto progresu, kā arī skaidrojot jebkuru kavēšanos un/vai šķēršļus izpildē. Attiecīgos gadījumos ECB veica īpašus pasākumus, lai risinātu konkrēto situāciju atsevišķās NI.

1.3.3. Klātienes uzraudzība

2023. gadā tika uzsāktas 178 NI klātienes pārbaudes (KP) un 83 NI iekšējo modeļu analīzes (IMA). Līdzīgi iepriekšējā gada tendencei vairākumu KP un IMA 2023. gadā veica, pamatojoties uz hibrīddarba pieeju. ECB turpināja arī riska tolerances regulējuma^[28] ieviešanu.

Riska tolerances regulējuma īstenošana nozīmēja iedarbīguma palielināšanu, optimizējot resursu sadalījumu atbilstoši pārbaudītās iestādes darbības jomai, lielumam un sarežģītības pakāpei. Šajā sakarā tika stiprināta arī uz risku balstītā pieeja, kā arī apvienoti komandējumi un, kur iespējams, veikta "aklo punktu" un lejupvērsto prioritāšu izpēte, vienlaikus nodrošinot arī labāku neklātienes, horizontālo un klātienes darbību integrāciju. Šāda racionalizēšana ļāvusi pēdējo triju gadu laikā palielināt KP skaitu. Turpretī veikto IMA skaits pēdējos divos gados samazinājies (7. att.). To noteica resursu trūkums vienlaikus ar darbietilpīgu IMA skaita pieaugumu, ko izraisījuši banku pieprasījumi par būtiskām modeļa pārmaiņām saistībā ar jaunākajām normatīvajām prasībām.

Vairākās riska jomās turpināja piemērot iepriekšējos gados lietoto KP kampaņu pieeju, tādējādi pārveidojot uzraudzības prioritātes par stratēģiskām iniciatīvām un papildinot citas vairāk konkrētām iestādēm raksturīgas KP. Šo kampaņu centrā bija 1) kredītrisks, 2) procentu likmju risks un kredītriska starpības risks netirdzniecības portfelī (IRRBB/CSRBB), 3) riska datu apkopošana un ziņošana, 4) iekšējais kapitāla pietiekamības novērtēšanas process (ICAAP) un 5) uzņēmējdarbības modelis un pelnītspēja. Tika veiktas arī īpašas KP saistībā ar uzraudzības prioritātēm par tādām tēmām kā digitālā pārveide, IT un kiberdrošība, vadības struktūru darbība un efektivitāte. Klimata pārmaiņu un vidiskie riski tika novērtēti, veicot vai nu iestādei specifiskas, vai riskam specifiskas KP.

2023. gadā veiktās IMA ietvēra tādas jomas kā jaunāko EBI standartu un pamatnostādņu īstenošana, tirdzniecības portfeļa visaptverošā pārbaude un turpmāki pasākumi saistībā ar iekšējo modeļu mērķpārbaudi.

7. attēls

2021., 2022. un 2023. gadā uzsāktās klātienes pārbaudes un iekšējo modeļu analīze

(pārbaužu skaits)

1.3.3.1. Galvenie secinājumi, kas gūti klātienes pārbaudēs

Saistībā ar kredītrisku tika konstatētas būtiskas nepilnības kredītu kvalitātes pasliktināšanās noteikšanā, t. sk. kredītriska būtiska kāpuma novērtēšanā un noteikšanā, 2. posma un šaubīgo riska darījumu klasificēšanā, kā arī pārskatīto riska darījumu klasificēšanā un attiecīgajos pārskatīšanas procesos. Bija arī būtiskas problēmas riska monitorēšanas procesos – nepilnības agrīnās brīdināšanas sistēmu jomā un saistībā ar riska vadības struktūras lomu kredītriska pienācīgas monitorēšanas un kontroles vadībā. Turklāt bija arī nepilnības paredzamo kredītu zaudējumu jomā, t. sk. tādu parametru kā saistību neizpildes zaudējumu, saistību neizpildes varbūtības un aktīvu atveseļošanas rādītāja aprēķināšanā un kalibrēšanā, kā arī uzkrājumu veidošanas procesā 2. un 3. posma riska darījumiem gan individuālajā, gan kolektīvajā līmenī.

Tirgus riska jomā galvenās nepilnības attiecās uz pārvaldību, patiesās vērtības noteikšanu un papildu vērtības korekcijām. Par tām īpaši spilgti liecināja tirgus datu avotu nepietiekama uzticamība vai neatkarīgu cenas pārbaužu izmantojums, neatbilstoša metodoloģija attiecībā uz patiesās vērtības hierarhiju un papildu vērtības korekcijām vai trūkumi atliktās pirmās dienas peļņas aprēķinos. Būtiski trūkumi bija vērojami arī saistībā ar darījuma partneru risku, jo bažas izraisīja stresa testu regulējums, riska identificēšana, limitu noteikšana un nodrošinājuma pārvaldība.

Likviditātes riska jomā tika konstatētas nopietnas problēmas saistībā ar riska mērīšanu un monitorēšanu, t. sk. kvantificēšanas metodoloģijas trūkumi, problēmas ar datu precizitāti un pilnīgumu un stresa testa scenāriju izstrādi. Tāpat tika konstatētas nopietnas problēmas saistībā ar normatīvajiem pārskatiem, kā arī likviditātes seguma rādītāja un neto stabila finansējuma rādītāja aprēķiniem.

IRRBB jomā lielais vairākums kritisko secinājumu attiecās uz IRRBB novērtēšanas un monitorēšanas nepilnībām. Tās bija īpaši saistītas ar kvantificēšanas metožu neatbilstību, galveno modelēšanas pieņēmumu stabilitātes trūkumu, novecojušiem datiem un vāju modeļa riska regulējumu. Citos nopietnos secinājumos atklāja IRRBB vadības profila un stratēģijas nepietiekamu formalizāciju, kā arī riska vadības struktūras zemo iesaistīšanās līmeni IRRBB riska vadības procesu definēšanā un monitorēšanā.

Nopietnākie secinājumi attiecībā uz uzņēmējdarbības modeļiem un pelnītspēju bija saistīti ar stratēģisko plānošanu, stratēģijas īstenošanas monitorēšanu, ienākumu un izmaksu sadalījuma regulējumu un finanšu iespēju aplēsēm, kur bažas izraisīja nepietiekami pamatotu un novecojušu pieņēmumu izmantošana.^[29]

Sākotnējās KP par banku digitālo pārveidi^[30] atklāja problēmas saistībā ar projektu monitorēšanu un vadību, kā arī pārmaiņu vadību. Turklāt IT stratēģiju un uzņēmējdarbības stratēģiju nesaskaņotība radīja bažas saistībā ar pārvaldību.

Klimata riska jomā, kurš ir citu esošo riska kategoriju (piemēram, uzņēmējdarbības modeļa, kredītriska, iekšējās pārvaldības un darbības riska) riska faktors, sākotnējās speciālās KP par klimata risku atklāja turpmākas nepilnības klimata riska integrēšanā kredītriska vadībā, kā arī klimata un vides datu pārvaldībā, kvalitātes kontroles mehānismos un datu stratēģijās. Tās apstiprināja arī horizontālā uzraudzības pārbaude, kuras rezultātā visām NI tika noteikti izpildāmi pārejas plāni.

Iekšējās pārvaldības jomā viskritiskākie secinājumi bija saistīti ar 1) visu iekšējās kontroles funkciju neatkarību, darbības jomu un resursiem; 2) nepietiekami visaptverošu regulējumu, neatbilstošu datu arhitektūru un IT infrastruktūru, kā arī datu kvalitātes vadības nepilnībām riska datu apkopošanas un ziņošanas jomā; un 3) vadības struktūru vadības spējām, t. sk. nepietiekamu sadarbību starp vadības struktūras locekļiem, vāju iestādes mēroga riska kultūru, nepietiekamu bankas uzņēmējdarbības un riska stratēģiju īstenošanas pārraudzību. Šie secinājumi apstiprina arī to, ka pārvaldība joprojām ir nozīmīga uzraudzības prioritāte.

ICAAP ziņā nopietnākie secinājumi bija saistīti ar 1) vāju iekšējo kvantificēšanas metodoloģiju attiecībā uz kredītrisku, tirgus risku vai procentu likmju risku; 2) neatbilstošu metodoloģiju būtisko risku identificēšanai riska identificēšanas procesa ietvaros un nesaskaņotu kopējo ICAAP arhitektūru; un 3) neatbilstībām starp iekšējā kapitāla un ekonomiskā kapitāla pietiekamības koncepcijām.

Regulatīvā kapitāla (1. pīlārs) jomā galvenie secinājumi norādīja uz 1) nepietiekamu kontroles regulējumu attiecībā uz kapitāla prasību un pašu kapitāla aprēķināšanas procesu un 2) nepareizu riska darījumu dalījumu riska darījumu grupās vai neatbilstošu riska pakāpju noteikšanu riska darījumiem.

IT un kiberdrošības pārvaldības risku jomā konstatētie trūkumi veidoja aptuveni pusi no nopietnākajām nepilnībām IT riska jomā kopumā. Iepriekš secinājumi bija saistīti ar kiberuzbrukumu novēršanu, kiberdrošības risku identificēšanu un IT aktīvu drošību. Tomēr 2023. gadā ECB konstatēja, ka pieaug ar reaģēšanu uz kiberincidentiem un ar atjaunošanas spējām saistīto secinājumu skaits.^[31]

Būtisks skaits (aptuveni 16 %) pārējo nopietno secinājumu IT jomā attiecās uz IT ārpakalpojumu līgumiem, ko bankas noslēgušas ar trešām personām. Tāpēc papildus šā riska novērtēšanai parasto NI veikto IT riska KP ietvaros ECB 2023. gadā veica specializētu liela mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēja KP.

1.3.3.2. Galvenie iekšējo modeļu analīzē gūtie secinājumi

Vairākums IMA 2023. gadā tika veiktas pēc banku pieprasījuma novērtēt modeļa pārmaiņas^[32], modeļa paplašinājumus vai apstiprināt modeli, un tās netika sāktas pēc ECB iniciatīvas. ECB saņēma un novērtēja arī daudzus pieteikumus saistībā ar vēlmi pāriet uz mazāk sarežģītu pieeju izmantošanu, kas parasti notika plašāku iniciatīvu ietvaros ar mērķi vienkāršot iekšējā modeļa kopainu.

Pēc 200 modeļu analīzes, ko veica iekšējo modeļu mērķpārbaudes ietvaros laikposmā no 2017. gada līdz 2021. gadam, banku iekšējie modeļi kopumā uzlabojās. Banku modelēšanas pieejas tagad labāk atbilst (vai arī pašlaik tiek mainītas, lai atbilstu) EBI jaunajā normatīvajā regulējumā noteiktajām specifikācijām. Tomēr analīzē joprojām konstatēja vairākas nepilnības, no kurām dažas bija nopietnas. Tas liecina par iestāžu sagatavotības trūkumu modeļu pārmaiņu pieprasījumu ziņā. Banku iekšējās kontroles funkcijām šajā ziņā vajadzētu būt aktīvākām un neatkarīgākām.

Aptuveni trešdaļa IMA rezultātā izdarīto secinājumu bija ļoti nopietni. Neatkarīgi no pārbaudītā riska veida lielākais secinājumu skaits bija tādās kategorijās kā "modeļa apraksts", "procesi" un "validēšana". Aplūkojot tikai procedūras aspektus saistībā ar IRB modeļiem, tika konstatēts, ka aptuveni trešdaļa problēmu bija ļoti nopietnas un aptuveni puse no tām bija saistītas ar nepilnībām IT infrastruktūrā un saistību neizpildes definēšanā. Aptuveni trešdaļa no saistību neizpildes varbūtības modelēšanas un saistību neizpildes zaudējumu modelēšanas jomā atklātajām problēmām bija ļoti nopietnas un pamatā bija saistītas ar riska kvantificēšanu un reitinga sistēmas uzbūvi.^[33] Jomās, kur nopietno secinājumu bija daudz, ECB nodrošināja papildu skaidrojumu pārskatītajos norādījumos par iekšējiem modeļiem.

Pārskata periodā tika veiktas tikai dažas pārbaudes saistībā ar tirgus risku, jo ir gaidāma tirdzniecības portfeļa fundamentālā pārskatīšana. Tādējādi šo tirgus riska IMA secinājumi galvenokārt attiecās uz validēšanu, x vērtības korekciju un inkrementālā riska prasības modelēšanu. Tā kā tika veikts ļoti maz darījuma partneru riska IMA, secinājumi nav koncentrēti konkrētās jomās.

1.4. ECB veiktā mazāk nozīmīgu iestāžu pārraudzība un netiešā uzraudzība

1.4.1. Mazāk nozīmīgu iestāžu sektora struktūra

MNI sektors joprojām ir sadrumstalots. 83 % no visām Eiropas MNI atrodas Vācijā, Austrijā un Itālijā. Tāpēc konsolidāciju MNI sektorā galvenokārt noteikušas šīs valstis. MNI skaits 2023. gada 3. ceturksnī samazinājās līdz 1956 iestādēm (2022. gada beigās – 2014 iestāžu). Šīs strukturālās pārmaiņas galvenokārt bija saistītas ar 53 iestāžu veiktajiem apvienošanās darījumiem, kā arī četru banku darbības licenču anulēšanu. Vienlaikus tika izsniegtas sešas jaunas licences, no kurām vairākums – uz tehnoloģijām balstītiem uzņēmumiem (finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem).

Lai gan MNI sektoru veido samērā dažādi un dažreiz ļoti specializēti uzņēmējdarbības modeļi, noteicošais komponents joprojām ir privātpersonu un MVU kreditētāji. Bieži vien tās ir reģionālas krājbankas un/vai kooperatīvās bankas, no kurām daudzas ir institucionālās aizsardzības shēmas dalībnieces, un vairākums no tām atrodas Vācijā un Austrijā. Kopumā salīdzinājumā ar NI MNI darbība joprojām vairāk koncentrēta noteiktos reģionos.

Neraugoties uz kopumā sarūkošo MNI skaitu, šis sektors veido nozīmīgu Eiropas banku sektora daļu (aptuveni 15.4 % no kopējiem banku darbības aktīviem, neieskaitot finanšu tirgus infrastruktūras). Tomēr MNI aktīvu īpatsvars dažādu valstu kopējos banku darbības aktīvos būtiski atšķiras, liecinot par strukturālām atšķirībām dalībvalstīs. Luksemburgā, Vācijā, Maltā un Austrijā MNI veidoja vairāk nekā trešdaļu vietējā banku sektora aktīvu kopapjoma, turpretī vairākumā citu valstu MNI sektors ir samērā neliels. Piemēram, Francijā, Grieķijā un Beļģijā šis sektors veido tikai attiecīgi 2.4 %, 4.1 % un 5.5 % no kopējiem banku aktīviem.

8. attēls

Mazāk nozīmīgu iestāžu uzņēmējdarbības modeļu klasifikācija

(%)

1.4.1.1. Atsevišķas pārraudzības darbības

Ģeopolitisko notikumu ietekmē finanšu tirgos 2023. gadā bija vērojams nozīmīgs svārstīgums. Turklāt straujais procentu likmju kāpums ietekmēja esošos procentu ienākumus nesošos aktīvus un saistības, par kurām jāmaksā procenti. Investoru palielinātā vēlme izvairīties no riska noteica to, ka uzraugu uzmanības lokā pirmajā vietā izvirzījās likviditātes un finansējuma riski. ECB banku uzraudzība un valstu kompetentās iestādes arvien vairāk koncentrējās uz procentu likmju risku, kā arī uz MNI finansējuma atbilstību un ilgtspēju.

Neraugoties uz turpmāku INK īpatsvara samazināšanos 2023. gadā, kredītrisks joprojām bija uzraugu galvenā uzmanības joma attiecībā uz MNI. Papildus vairākām kvantitatīvām salīdzinošās vērtēšanas pārbaudēm ECB veica arī kredītriska novērtēšanas prakses pārbaudi Eiropas banku uzraudzībā, kā arī atjaunināja saskaņoto SREP metodoloģiju attiecībā uz kredītrisku MNI.

Vienlaikus uzraugi nostiprināja krīzes pārvaldības sadarbības regulējumu (sk. 3.3. iedaļu).

1.4.2. Horizontālais darbs mazāk nozīmīgu iestāžu stresa testu veikšanā

Pamatojoties uz 2022. gada pārbaudi par valstu praksi MNI uzraudzības stresa testu veikšanā, ECB un valstu kompetentās iestādes kopīgi strādājušas, vācot un apmainoties ar informāciju par stresa testu veikšanas praksi attiecībā pret MNI, t. sk. metodoloģiju un instrumentiem. Šā nepārtrauktā darba mērķis ir veicināt labo praksi un sinerģiju, kā arī attiecīgos gadījumos balstīties uz uzraudzības stresa testu pieejām, ko izmanto NI.

1.5. ECB makrouzraudzības uzdevumi

2023. gadā ECB turpināja aktīvi sadarboties ar valsts iestādēm, ievērojot makrouzraudzības uzdevumus, kas tai uzticēti saskaņā ar VUM regulas 5. pantu^[34]. Šajā kontekstā ECB tāpat kā iepriekšējos gados saņēma un izvērtēja attiecīgo valsts iestāžu makrouzraudzības politikas paziņojumus. Šie paziņojumi attiecās uz lēmumiem par pretciklisko kapitāla rezervju noteikšanu, lēmumiem par globālo sistēmiski nozīmīgo iestāžu vai citu sistēmiski nozīmīgo iestāžu (C-SNI) identificēšanu un kapitāla režīmu, kā arī lēmumiem par citiem makrouzraudzības pasākumiem, piemēram, par sistēmiskā riska rezervju noteikšanu un pasākumiem saskaņā ar Kapitāla prasību regulas 458. pantu^[35].

2021. un 2022. gadā, pieaugot makrofinansiālajiem ievainojamības aspektiem, vairākas valsts iestādes noteica vai palielināja cikliskās vai strukturālās kapitāla rezerves. Šī tendence turpinājās 2023. gadā, dažām valsts iestādēm nosakot jaunas sistēmiskā riska rezerves, lai novērstu sistēmiskos riskus konkrētās nozarēs. Valsts iestādes arī identificēja 127 C-SNI un noteica šīm bankām kapitāla rezervju likmes. Šīs rezervju likmes atbilda zemākās robežvērtības metodoloģijai attiecībā uz C-SNI rezervju noteikšanu, kuru ECB ievēro kopš 2016. gada. Kā minēts ECB 2022. gada pārskatā par uzraudzības darbību, ar 2024. gada 1. janvāri ECB izmantos pārskatītu zemākās robežvērtības metodoloģiju, lai novērtētu C-SNI rezerves.^[36] Pārskatītā zemākās robežvērtības metodoloģija izstrādāta tā, lai stiprinātu C-SNI spēju absorbēt zaudējumus, vēl vairāk mazinātu C-SNI rezervju neviendabīguma risku un panāktu konsekventāku pieeju C-SNI visās valstīs, uz kurām attiecas Eiropas banku uzraudzība.

ECB banku uzraudzība aktīvi piedalījās arī vairākās Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas darba jomās. Tas ietvēra ESRK regulāros novērtējumus par riskiem un ievainojamības aspektiem ES finanšu sistēmā, tās darbu saistībā ar augstāku procentu likmju ietekmi uz finanšu stabilitāti, sistēmiskās likviditātes analīzi, kibernoturības veicināšanas makrouzraudzības instrumentu izpēti^[37] un darbu saistībā ar kriptoaktīviem un decentralizēto finansējumu^[38], kā arī darbu saistībā ar klimata riskiem^[39]. ECB piedalījās arī EBI 2023. gada ES mēroga stresa testa un vienreizējās "gatavi mērķrādītājam 55 %" klimata risku analīzes nelabvēlīgo scenāriju izstrādē.

1.6. Riski un uzraudzības prioritātes 2024.‒2026. gadā

Risku identificēšanas un prioritāšu noteikšanas galvenais mērķis ir izstrādāt pareizu stratēģiju, ko ECB banku uzraudzība īstenos nākamo triju gadu laikā. Šajā stratēģijā vispirms tiek identificēti galvenie ievainojamības aspekti, kuriem, pamatojoties uz riska perspektīvu, jāpievēršas gan bankām, gan uzraugiem, bet pēc tam tiek izstrādāti stratēģiskie mērķi un ar tiem saistītās uzraudzības darba programmas, lai novērstu identificētos riskus. 2023. gadā lielāka un noturīgāka inflācija, nekā iepriekš prognozēts, izraisīja gan straujāku stingrāku finansēšanas nosacījumu noteikšanu, gan vājāku tautsaimniecības perspektīvu salīdzinājumā ar iepriekš gaidīto. Tomēr vienlaikus būtiskais procentu likmju cikla pavērsiens palīdzēja arī veicināt banku kopējo pelnītspēju, palielinoties neto procentu ienākumu maržām, tādējādi stiprinot banku sektora kopējo noturību.

Šīs norises lika ECB banku uzraudzībai nedaudz koriģēt savas prioritātes 2024. –2026. gadam, vienlaikus vēlreiz atkārtojot aicinājumu bankām nodrošināt apdomīgu un pareizu riska vadības praksi, lai labāk spētu izturēt gan tuvākajā laikā, gan vidējā termiņā, visticamāk, gaidāmos kavējošos faktorus. Tāpēc 2024.–2026. gada periodā uzraudzītās iestādes tiks aicinātas stiprināt savu noturību pret tūlītējiem makrofinansiālajiem un ģeopolitiskajiem šokiem (1. prioritāte), paātrināt pārvaldībā un klimata pārmaiņu un vidisko risku vadībā vēroto nepilnību efektīvu novēršanu (2. prioritāte) un panākt turpmāku progresu digitālajā pārveidē, vienlaikus veidojot stabilu darbības noturības regulējumu (3. prioritāte). Detalizēta informācija par atjauninātajām uzraudzības prioritātēm, pamatā esošajiem riska novērtējumiem un ar to saistītajām uzraudzības darbībām atrodama VUM uzraudzības prioritātēs 2024.–2026. gadam.

2. Atļaujas, izpildes nodrošināšanas un sankciju procedūras

2.1. Atļaujas

2.1.1. Nozīmīguma novērtējumi, visaptveroši novērtējumi un lielas ietekmes mazāk nozīmīgu iestāžu identificēšana

2.1.1.1. Nozīmīguma novērtējumi

2023. gada novembrī saskaņā ar VUM pamatregulu^[40] tika pabeigts gadskārtējais novērtējums par to, vai banka vai banku grupa atbilst kādam no būtiskuma kritērijiem^[41]. To papildināja ad hoc nozīmīguma novērtējumi (rezultātā pieņemts 61 lēmums par nozīmīgumu), kas tika veikti pēc grupu struktūras pārmaiņām.

Tādējādi 113 iestāžu^[42] tika klasificētas kā nozīmīgas ar 2024. gada 1. janvāri (tikpat, cik iepriekšējā gadskārtējā nozīmīguma novērtējumā).

2023. gada gadskārtējā novērtējuma rezultātā notika šādas pārmaiņas.

• Wüstenrot Bausparkasse Aktiengesellschaft tika klasificēta par nozīmīgu iestādi, jo tās aktīvi pārsniedza 30 mljrd. euro.
• Pēc Lietuvos bankas pieprasījuma ECB nolēma pārņemt savā tiešajā uzraudzībā Revolut Holdings Europe UAB saskaņā ar VUM regulas 6. panta 5. punkta b) apakšpunktu un VUM pamatregulas 67. pantu, ņemot vērā tādus faktorus kā iestādes apjomīgā pārrobežu darbība Eiropas tirgos, tās strauji augošā bilance un būtiskais klientu skaita pieaugums dažādās dalībvalstīs.
• Euroclear Holding SA/NV atbilda lieluma kritērijam, tomēr tika klasificēta par mazāk nozīmīgu konkrētu apstākļu dēļ, kā nosaka VUM regulas 6. panta 4. punkts un VUM pamatregulas 70. pants.

Turklāt, tā kā trīs 1. klases ieguldījumu brokeru sabiedrības tika licencētas kā nozīmīgas kredītiestādes, esošajām nozīmīgajām grupām 2023. gadā pievienojās četras nozīmīgas kredītiestādes: ProCapital pievienojās Confédération Nationale du Crédit Mutuel (spēkā ar 11. aprīli), GENO Broker GmbH pievienojās DZ BANK AG Deutsche Zentral-Genossenschaftsbank (spēkā ar 12. augustu); KBC Securities NV pievienojās KBC Group NV (spēkā ar 5. oktobri) un BNP Paribas Financial Markets pievienojās BNP Paribas S.A. (spēkā ar 9. decembri).

Turklāt tika veiktas turpmāk minētās pārmaiņas grupu struktūrās, kas ietekmēja uzraudzīto nozīmīgo iestāžu skaitu.

• HSBC Continental Europe iegādājās HSBC Bank Malta p.l.c., HSBC Trinkaus & Burkhardt GmbH un HSBC Private Bank (Luxembourg) S.A., kļūstot par daļu no nozīmīgas uzraudzītās grupas, kuras vadībā ir HSBC Continental Europe (spēkā attiecīgi ar 2022. gada 30. novembri, 2023. gada 1. februāri un 2023. gada 2. novembri). HSBC Trinkaus & Burkhardt GmbH licence vēlāk (ar 2023. gada 30. jūniju) tika anulēta.
• LP Group B.V. un tās meitasuzņēmumu LeasePlan Corporation N.V. iegādājās Société Générale S.A. meitasuzņēmums, tai kļūstot par daļu no uzraudzītās grupas, kuras vadībā ir Société Générale S.A. (spēkā ar 2023. gada 22. maiju).
• CACEIS Investor Services Bank S.A. (iepriekš – RBC Investor Services Bank S.A.) un tās meitasuzņēmumu iegādājās Crédit Agricole S.A. (spēkā ar 2023. gada 3. jūliju), tai kļūstot par daļu no nozīmīgas uzraudzītās grupas, kuras vadībā ir Crédit Agricole S.A.
• Eurozonā bāzētas iestādes, kas pieder NatWest Group plc (reģistrēta Apvienotajā Karalistē) – NatWest Bank Europe GmbH, grupai, kuras vadībā ir RBS Holdings N.V., un RBS International Depositary Services S.A., – tika klasificētas par nozīmīgām (spēkā ar 2023. gada 13. novembri), ņemot vērā divu ES mātes starpniekuzņēmumu reģistrāciju, kuru vadībā ir attiecīgi NatWest Bank Europe GmbH un RBS Holdings N.V.

Visbeidzot, tika veiktas turpmāk minētās pārmaiņas grupu struktūrās, neietekmējot uzraudzīto nozīmīgo iestāžu skaitu.

• OTP Luxembourg S.à.r.l. (iepriekš – Biser Bidco S.à.r.l.) tika klasificēta par nozīmīgu kā viena no lielākajām uzraudzītajām grupām Slovēnijā pēc Biser Topco S.à.r.l. piederošo akciju OTP Luxembourg S.à.r.l. (iepriekš – Biser Bidco S.à.r.l.) un Nova Kreditna Banka Maribor d.d. pārdošanas (spēkā ar 2023. gada 6. februāri).
• Atlantic Lux HoldCo S.à r.l. kļuva par nozīmīgas uzraudzītās grupas vadošo iestādi, kurā ietilpst arī Aareal Bank AG un Atlantic BidCo GmbH, pēc tam, kad tā iegādājās vairāk nekā 50 % Aareal Bank AG kapitāla daļu un balsstiesību (spēkā ar 2023. gada 7. jūniju).
• Citibank Europe plc kļuva par atsevišķu nozīmīgu uzraudzīto iestādi pēc tam, kad Citibank Holdings Ireland Limited pilnībā izdalīja Citibank Europe plc kapitāla daļas un balsstiesības (spēkā ar 2023. gada 17. oktobri).

Uzraudzīto iestāžu saraksts tiek bieži atjaunināts, un tas atrodams ECB banku uzraudzības tīmekļvietnē.

2.1.1.2. Visaptverošais novērtējums un aktīvu kvalitātes pārbaudes

2023. gada 1. pusgadā ECB pabeidza četras aktīvu kvalitātes pārbaudes, kas bija uzsāktas 2022. gadā. Katra no četrām novērtētajām bankām atbilda kādam no kritērijiem, lai to tieši uzraudzītu ECB: AS "Citadele banka" Latvijā bija viena no trim lielākajām kredītiestādēm dalībvalstī, un gan Crelan SA Beļģijā, gan Goldman Sachs Bank Europe SE Vācijā un Morgan Stanley Europe SE Vācijā atbilda lieluma kritērijam.

2023. gadā ECB uzsāka aktīvu kvalitātes pārbaudes trijās bankās. Aktīvu kvalitātes pārbaude AS LHV Group Igaunijā (viena no trim visnozīmīgākajām kredītiestādēm dalībvalstī) un FinecoBank S.p.A Itālijā (lielums) sākās 2023. gada aprīlī, bet J.P. Morgan SE Vācijā (lielums) – 2023. gada novembrī. Paredzams, ka pirmās divas pārbaudes tiks pabeigtas 2024. gada 1. ceturksnī, bet J.P. Morgan SE aktīvu kvalitātes pārbaudi plānots pabeigt līdz 2024. gada 2. ceturkšņa beigām.

2.1.1.3. Lielas ietekmes mazāk nozīmīgas iestādes

Tā kā mazāk nozīmīgu iestāžu (MNI) skaits ir ļoti liels, kā arī tās stipri atšķiras lieluma, sarežģītības un riska profila ziņā, Eiropas banku uzraudzība tās klasificē, pamatojoties uz to ietekmi uz finanšu sistēmu un riska profilu. Kopš 2022. gada ietekmes kritēriji un riska kritēriji tiek vērtēti atsevišķi. Lielas ietekmes MNI katrā no valstīm, kuras piedalās Eiropas banku uzraudzībā, nosaka reizi gadā. Kritēriji, pēc kuriem nosaka lielas ietekmes MNI, izklāstīti MNI 2022. gada uzraudzības pārskata 1. ielikumā.

MNI, kas Kapitāla prasību regulas izpratnē tiek uzskatīta par mazu un nesarežģītu iestādi, nevar tikt noteikta par lielas ietekmes MNI, ja vien tā nav lielākā MNI jurisdikcijā, kurā visas MNI ir mazas un nesarežģītas iestādes.

2.1.1.4. Lielas ietekmes MNI noteikšanas sekas

Ja kādai MNI noteikts lielas ietekmes statuss, valsts kompetentās iestādes (VKI) to noteikti ņem vērā, nosakot savu uzraudzības darbību (piemēram, uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesa un klātienes pārbaužu) biežumu un detalizācijas pakāpi. Turklāt VKI ir pienākums informēt ECB par visām būtiskām uzraudzības procedūrām vai lēmumiem, ko tās plāno īstenot attiecībā uz šīm iestādēm, saskaņā ar VUM pamatregulas 97. un 98. pantu.

ECB Uzraudzības valdes apstiprinātajā uzraudzīto iestāžu sarakstā 100 MNI 2024. gadā noteikts lielas ietekmes statuss.

2.1.2. Atļauju procedūras

2023. gadā ECB banku uzraudzībai kopumā tika paziņots par 777 atļauju procedūrām (2. tabula). Šie paziņojumi iekļāva 25 licenču pieteikumus, 10 licenču anulēšanas paziņojumus, 61 atļaujas spēka zaudēšanas paziņojumus, 112 paziņojumus par būtiskas līdzdalības iegūšanu vai palielināšanu, 558 paziņojumus par pārrobežu darbības (passporting) atļauju izsniegšanas procedūrām un 11 paziņojumus par atļauju izsniegšanu finanšu pārvaldītājsabiedrībām. Šeit ietilpa arī atļauju izsniegšana trim 1. klases ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas licencētas kā nozīmīgas kredītiestādes, atbilstoši plašākai "kredītiestādes" definīcijai, kas piemērojama ar 2021. gada jūniju.

2023. gadā tika pabeigti lēmumi par 206 atļauju procedūrām^[43]. No tiem 106 lēmumprojektus iesniedza Uzraudzības valde, bet pēc tam tos apstiprināja Padome. Pārējos 100 lēmumus apstiprināja augstākā līmeņa vadība deleģēšanas sistēmas ietvaros.^[44] Šie skaitļi ietver 79 darbības (piemēram, atļauju spēka zaudēšanu un pārrobežu darbības atļauju procedūras), ko ECB apstiprināja netieši^[45], neceļot iebildumus tiesību aktos noteiktajos termiņos.

206 lēmumi par atļauju procedūrām veidoja aptuveni 8.57 % no visiem 2023. gadā pieņemtajiem ECB individuālajiem uzraudzības lēmumiem.

Triju atļauju procedūru rezultātā tika pieņemts negatīvs lēmums. Turklāt septiņi licenču pieteikumi un pieci paziņojumi par būtiskas līdzdalības iegūšanu vai palielināšanu tika atsaukti pirms galīgā lēmuma pieņemšanas negatīva novērtējuma dēļ.

2.1.2.1. Pārmaiņas kopējās procedūrās

Kopumā 2023. gadā ECB iesniegto paziņojumu skaits par licencēšanas, būtiskas līdzdalības un anulēšanas kopējām procedūrām saglabājās līdzīgs kā iepriekšējā gadā.

ECB novērtēja lielu skaitu būtiskas līdzdalības paziņojumu. Dažās procedūrās pēc uzraudzības iestāžu paustajām bažām sākotnējā novērtējuma laikā vai pēc negatīva ECB lēmuma pieņemšanas pieteikuma iesniedzēji nolēma atsaukt savus paziņojumus. Citos gadījumos pieteikuma iesniedzēji nolēma atsaukt savus pieteikumus ilgstošas nenoteiktas makroekonomiskās vides vai konkrētam gadījumam raksturīgu iemeslu dēļ. Vairākas būtiskas līdzdalības procedūras izrietēja no iekšējām reorganizācijām, uz kurām attiecās vienkāršotā būtiskas līdzdalības novērtēšanas pieeja. Tāpat kā iepriekšējos gados, neraugoties uz paredzēto pārveidi un aktīvu konsolidācijas dinamiku, tika novērots tikai neliels skaits pārrobežu konsolidācijas gadījumu.

Lielākā daļa licencēšanas procedūru 2023. gadā bija saistītas ar jaunu MNI izveidi. Nelielo licencēšanas procedūru skaitu saistībā ar nozīmīgām iestādēm pamatā noteica nepieciešamība paplašināt licences, lai ietvertu papildus regulētās darbības, ko ieplānojušas bankas, jo dažās dalībvalstīs ir noteikta tāda prasība. Turklāt vairākas atļaujas tika piešķirtas saskaņā ar jauno ES tiesisko regulējumu ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas tika ieviests, ar 2021. gada 26. jūniju piemērojot Ieguldījumu brokeru sabiedrību regulu un direktīvu.

Tāpat kā iepriekšējos gados viens no svarīgiem iemesliem jaunu licenču pieteikumu iesniegšanai bija arvien plašāka digitālo inovāciju izmantošana, lai sniegtu pakalpojumus ES klientiem (piemēram, finanšu tehnoloģiju uzņēmējdarbības modeļi). Lielāko daļu pieteikumu par uzņēmējdarbības modeļiem, kuru pamatā ir darbības un pakalpojumi saistībā ar kriptoaktīviem, iesniedza Vācijā bāzētas kredītiestādes, ņemot vērā Vācijas tiesību aktos noteikto īpašo licencēšanas prasību. Lai gan daži no šiem licences pieteikumiem sākotnējā novērtējuma laikā tika atsaukti, ECB apstiprināja vienu licences paplašinājumu saskaņā ar Vācijas tiesību aktiem kādai Vācijas kredītiestādei saistībā ar tās kriptoaktīvu glabāšanas pakalpojumu darbības modeli. Vērtējot licences pieteikumus ar kriptoaktīviem saistītām darbībām, ECB un attiecīgās VKI piemēro Kapitāla prasību direktīvā noteiktos kritērijus. Valstīs ir atšķirīgs kriptoaktīvu un ar tiem saistīto darbību regulējums, tāpēc ECB veic pasākumus, lai saskaņotu licences pieteikumu novērtēšanu, ja tie saistīti ar kriptoaktīviem.

2023. gada 23. jūnijā stājās spēkā Regula par kriptoaktīvu tirgiem (MiCAR), kas piemērojama no 2024. gada, un kredītiestādes visā ES apsver iespēju iesaistīties ar kriptoaktīviem saistītās darbībās un pakalpojumos atbilstoši MiCAR. Kredītiestādēm, kas definētas Kapitāla prasību regulā, saskaņā ar MiCAR nav nepieciešama papildu licence ar kriptoaktīviem saistītu pakalpojumu sniegšanai un darbību veikšanai, tomēr uz tām attiecas paziņošanas prasības. ECB turpinās nodrošināt to, ka kredītiestādes, kuras iesaistās ar kriptoaktīviem saistītās darbībās, to dara droši un pareizi.

2023. gadā ECB turpināja saņemt lielu skaitu licencēšanas pieteikumu bankām ar finanšu tehnoloģiju uzņēmējdarbības modeli. Novērtējumi parādīja, ka finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem ir tendence lielā mērā paļauties uz kritiskiem ārpakalpojumiem to ierobežotā personāla skaita dēļ. Kritisko pakalpojumu nodošana ārpakalpojumā ārējiem pakalpojumu sniedzējiem palielina darbības risku, īpaši IT pakalpojumu un mākoņdatošanas datu glabāšanas jomā, kā arī autentifikācijas un "pazīsti savu klientu" procedūrās. Finanšu tehnoloģiju uzņēmumi bieži izmantoja pārrobežu darbības režīmu, kas ļauj ES kredītiestādēm sniegt pakalpojumus vai izveidot filiāles jebkurā citā ES valstī, izmantojot sākotnēji piešķirto licenci.

Triju MNI (Vācijā, Grieķijā un Latvijā) atļaujas tika anulētas kapitāla problēmu un nopietnu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas pārkāpumu dēļ. Divi ECB lēmumi tika apstrīdēti ECB Administratīvās pārskatīšanas padomē un Eiropas Savienības Tiesā. Tiesa vienā no apstrīdētajiem gadījumiem apstiprināja ECB lēmumu anulēt licenci, un tiesvedība tika pabeigta, bet otrā lietā tiesvedība vēl turpinās.

2.1.2.2. Norises pārrobežu darbības atļauju piešķiršanas un (jaukto) finanšu pārvaldītājsabiedrību jomā

2023. gadā ECB un VKI izskatīja 558 pārrobežu darbības atļauju piešķiršanas procedūras.

Saskaņā ar CRD V 21.a pantu tika ieviesti mātes (jauktu) finanšu pārvaldītājsabiedrību apstiprinājumi un atbrīvojumi no apstiprinājuma. 2023. gadā ECB apstiprināja divas un atbrīvoja no apstiprinājuma piecas (jauktas) finanšu pārvaldītājsabiedrības, kas jau bija pievienojušās vai kuras bija paredzēts pievienot nozīmīgu banku grupām. Trīs no visiem apstiprinājumiem un atbrīvojumiem no apstiprinājuma bija saistīti ar nozīmīgas uzraudzītās grupas ietvaros jaunizveidotām (jauktām) finanšu pārvaldītājsabiedrībām. Pārējie apstiprinājumi un atbrīvojumi no apstiprinājuma bija saistīti ar kavējumiem CRD V 21.a panta transponēšanā valsts tiesību aktos (t. i., pēc 2020. gada 29. decembra), kas savukārt aizkavēja jau esošo (jaukto) finanšu pārvaldītājsabiedrību paziņojumus. Pēc CRD V transponēšanas 2021. un 2022. gadā bija vērojams straujš procedūru skaita kāpums, bet 2023. gadā procedūru skaits stabilizējās. Visbeidzot, uzraudzītajās grupās notika vairākas reorganizācijas, izslēdzot (jauktās) finanšu pārvaldītājsabiedrības no grupas struktūras.

2.2. Atbilstības un piemērotības novērtēšanas procedūras

2023. gadā ECB banku uzraudzībai kopumā tika paziņots par 2573 atsevišķām atbilstības un piemērotības novērtēšanas procedūrām^[46] saistībā ar nozīmīgām iestādēm (3. tabula).

2023. gadā 62 % no visām atsevišķajām atbilstības un piemērotības novērtēšanas procedūrām attiecās uz uzraudzības funkcijas vadības struktūras locekļiem, bet 28 % – uz izpildvaras funkcijas vadības struktūras locekļiem. Pārējās atsevišķās procedūras attiecās uz pamatfunkciju izpildītājiem (8 %), trešo valstu filiāļu vadītājiem (1.5 %) un papildu direktora amatiem bez izpildpilnvarām (0.5 %).

Tādējādi vidējais laiks, kas ECB nepieciešams atbilstības un piemērotības novērtēšanai un lēmuma pieņemšanai, bija 109 dienas, un tas nepārsniedz četru mēnešu maksimālo periodu, kas noteikts EVTI un EBI kopējo pamatnostādņu par vadības struktūras locekļu un personu, kas veic pamatfunkcijas, piemērotības novērtējumu 179. punktā.

2.2.1. Norises saistībā ar atbilstības un piemērotības novērtēšanas procedūrām

Kā norādīts Eiropas Komisijas otrajā ziņojumā par Vienoto uzraudzības mehānismu, vienkāršojot procesus, kā arī izstrādājot un atjauninot norādījumus un veidnes, ECB ir izdevies nodrošināt efektīvāku atbilstības un piemērotības novērtēšanas lēmumu pieņemšanu^[47]. Komisija secināja arī, ka panākts nozīmīgs progress sadarbības uzlabošanā ar VKI atbilstības un piemērotības novērtēšanas jomā. ECB sazinājās ar nozares pārstāvjiem arī kopīgi ar Eiropas Universitātes institūtu Florencē rīkotā seminārā par lielāku dažādību pārstāvošām un efektīvām valdēm un komitejām mainīgā un konkurences pilnā vidē.

Lai nodrošinātu lielāku dažādību valdēs, ECB 2023. gadā izmantoja kolektīvās piemērotības atbilstības kritēriju, lai veicinātu prasmju un pieredzes, dzimumu, vecumu un ģeogrāfiskās izcelsmes dažādību banku valdēs. ECB nolēma arī paaugstināt savas gaidas attiecībā uz kolektīvo piemērotību 2024. gadam, piešķirot īpašu nozīmi tam, lai tās uzraudzības funkcijas vadības struktūrā būtu zināšanas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un drošības risku jomā.

Piemērotības novērtējuma rezultātā var tikt noteikti arī papildu noteikumi, ja, pamatojoties uz pieciem atbilstības un piemērotības kritērijiem, jāmazina bažas par kādu amatā apstiprināmu personu. Politika attiecībā uz papildu noteikumiem 2022. gadā tika pārskatīta, nosakot konkrētākas prasības un termiņus. Kopš tā laika lēmumos iekļautie papildu noteikumi kļuvuši precīzāki, un lēmumu ar papildu noteikumiem īpatsvars samazinājies no 32 % no visiem lēmumiem 2022. gadā līdz 9.5 % 2023. gadā. 2023. gadā atbilstības un piemērotības novērtējumi visbiežāk raisīja bažas par pietiekamu laika veltīšanu, pieredzi un interešu konfliktiem. Tā rezultātā tika noteikti 47 nosacījumi, 179 pienākumi un 21 ieteikums (2022. gadā attiecīgi 58, 225 un 95).

Ja pastāv būtiskas bažas par amatā apstiprināmās personas piemērotību, ECB var lemt par nepieciešamību veikt padziļinātu novērtējumu un, visbeidzot, var darīt zināmu to, ka tā iecerējusi pieņemt negatīvu lēmumu. Uzraudzības dialoga laikā bankas mēdz atsaukt pieteikumus. 2023. gadā tā notika 10 gadījumos.

ECB veica 19 banku vadības struktūru locekļu atkārtotas novērtēšanas galvenokārt saistībā ar bažām par reputāciju (14 gadījumi).

2023. gadā ECB turpināja attīstīt un veicināt IT rīkus atbilstības un piemērotības novērtēšanas procedūru apstrādei (sk. 5.9.2. iedaļu).

2.3. Trauksmes celšana, izpildes nodrošināšana un sankciju noteikšana

2.3.1. Izpildes nodrošināšanas un sankciju pasākumi

Saskaņā ar VUM regulu un VUM pamatregulu izpildes nodrošināšanas un sankciju noteikšanas pilnvaru sadalījums starp ECB un VKI atkarīgs no iespējamā pārkāpuma rakstura, atbildīgajām personām un nosakāmajiem pasākumiem. Informācija par sodiem, ko ECB noteikusi, pildot tās uzraudzības uzdevumus, un pēc ECB pieprasījuma VKI noteiktajiem sodiem tiek publicēta ECB uzraudzības tīmekļa lapā.

Sankciju nolūks ir sodīt par pārkāpumiem, un tās darbojas preventīvi ne tikai attiecībā uz attiecīgo uzraudzīto iestādi, bet arī banku sektoru kopumā. Izpildes nodrošināšanas pasākumi (piemēram, periodiski soda maksājumi) paredzēti, lai piespiestu uzraudzītās iestādes ievērot uzraudzības lēmumos vai noteikumos noteiktās prudenciālās prasības.

2023. gadā ECB izskatīja 14 izpildes nodrošināšanas un sankciju noteikšanas lietas. 13 no tām bija sankciju noteikšanas lietas, kuru rezultātā tika pieņemti deviņi ECB lēmumi^[48], bet viena bija izpildes nodrošināšanas lieta, par kuru arī tika pieņemts ECB lēmums (4. tabula).

Papildus tam ECB 2023. gadā pieņēma 18 saistošu uzraudzības lēmumu, paredzot periodisku soda maksājumu uzkrāšanos par katru pārkāpuma dienu, ja bankas nenodrošinās atbilstību prudenciālajām prasībām par risku, kas saistīti ar klimata pārmaiņām, un vidisko risku identificēšanas procesa stiprināšanu šajos lēmumos noteiktajos termiņos, kas ir laikposmā no 2023. gada beigām līdz 2024. gada beigām (sk. 1.2.4. iedaļu). 2023. gada beigās vēl nebija pabeigts process saistībā ar papildu lēmumprojektiem, paredzot periodisku soda maksājumu uzkrāšanos.

Astoņas no 13 2023. gadā izskatītajām sankciju noteikšanas lietām bija saistītas ar aizdomām par tieši piemērojamo ES tiesību aktu (t. sk. ECB lēmumu un noteikumu) pārkāpumiem, ko izdarījušas piecas nozīmīgas iestādes. Trīs no šīm lietām 2023. gadā tika pabeigtas, ECB pieņemot lēmumus par soda naudas uzlikšanu 17 925 000 euro apmērā trim uzraudzītajām iestādēm par kapitāla prasību pārkāpumiem un nepareizu datu sniegšanu par pašu kapitāla prasībām attiecībā uz tirgus risku un uz kredītrisku. 2023. gada beigās joprojām turpinājās divu lietu izskatīšana.

Pārējās astoņas sankciju noteikšanas lietas 2023. gadā bija saistītas ar CRD īstenojošos valsts tiesību aktos noteikto atbilstības un piemērotības, atalgojuma, pārvaldības un būtiskas līdzdalības prasību iespējamiem pārkāpumiem. Šīs lietas skāra piecas nozīmīgas iestādes un vienu mazāk nozīmīgu iestādi, un tās tika pabeigtas, ECB aicinot attiecīgās VKI sākt lietu izskatīšanu.

2023. gadā izskatītā izpildes nodrošināšanas lieta attiecās uz potenciālu periodisku soda maksājumu noteikšanu nozīmīgai iestādei, lai to piespiestu ievērot ECB lēmumā noteiktās prudenciālās prasības attiecībā uz procentu likmju risku tirdzniecības portfelī. Ņemot vērā veiktās darbības un iestādes iesniegto dokumentāciju izpildes nodrošināšanas procesa uzklausīšanas posmā, ECB pieņēma lēmumu, ka periodiski soda maksājumi nav nepieciešami, jo lietas uzsākšana jau ir palīdzējusi panākt vēlamo rezultātu.

Visu to iespējamo pārkāpumu dalījumu atbilstoši pārkāpuma jomai, par kuriem 2023. gadā ECB bija ierosinājusi izpildes nodrošināšanas un sankciju noteikšanas lietas, sk. 9. attēlā.

9. attēls

Iespējamie pārkāpumi, par kuriem 2023. gadā ierosinātas izpildes nodrošināšanas un sankciju noteikšanas lietas

Pēc ECB iepriekšēja aicinājuma uzsākt lietas un to novērtēšanas atbilstoši valsts tiesību aktiem divas VKI 2023. gadā noteica divus naudas sodus 60 000 euro apmērā.

Detalizēta informācija, t. sk. visaptveroša statistika par 2023. gadā ECB un VKI noteiktajām sankcijām saistībā ar prudenciālo prasību pārkāpumiem, tiks sniegta 2023. gada pārskatā par sankciju noteikšanas darbībām VUM. Pārskats tiks publicēts ECB banku uzraudzības tīmekļvietnē 2024. gada 2. ceturksnī.

2.3.2. Trauksmes celšana

Saskaņā ar VUM regulas 23. pantu ECB ir pienākums nodrošināt efektīvu mehānismu ieviešanu, kas ļautu jebkurai personai ziņot par attiecīgo ES tiesību aktu pārkāpumiem; šo procesu parasti dēvē par trauksmes celšanu. Tāpēc ECB uztur tiešsaistes trauksmes celšanas platformu.

ECB nodrošina pilnīgu konfidencialitāti attiecībā uz trauksmes cēlēju ziņojumiem, kas ir saņemti tīmekļa platformā vai citos kanālos (piemēram, pa e-pastu vai pastu), un ņem vērā visu pieejamo informāciju, veicot uzraudzības uzdevumus.

2023. gadā ECB saņēma 355 trauksmes celšanas ziņojumus (par 74 % vairāk salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu). 117 no šiem ziņojumiem attiecās uz iespējamiem attiecīgo ES tiesību aktu pārkāpumiem. Tika lemts, ka 106 no šiem ziņojumiem ir ECB uzraudzības kompetencē, bet 11 – VKI uzraudzības kompetencē. Pārējie ziņojumi galvenokārt attiecās uz iespējamiem tādu prasību pārkāpumiem, kuras nav prudenciālās uzraudzības prasības (piemēram, patērētāju aizsardzības jomā), un tādējādi trauksmes celšanas mehānisms tiem nav paredzēts.

ECB uzraudzības jomā visbiežāk tika ziņots par pārkāpumiem saistībā ar pārvaldības jautājumiem (87 %) un pašu kapitāla un kapitāla prasību aprēķināšanu (9 %). Ar pārvaldību saistītie jautājumi galvenokārt attiecās uz riska vadību un iekšējās kontroles mehānismiem, atbilstības un piemērotības prasībām, organizācijas uzbūvi un vadības struktūras funkcijām. Pilnīgs dalījums sniegts 10. attēlā.

10. attēls

Iespējamie pārkāpumi, par kuriem ziņots, izmantojot trauksmes celšanas mehānismu

(%)

Ar trauksmes celšanas mehānisma palīdzību sniegtā informācija tika paziņota attiecīgajām kopējām uzraudzības komandām, kuras pieņēma lēmumu par atbilstošiem turpmākajiem pasākumiem.

Galvenie izmeklēšanas pasākumi, kas 2023. gadā tika veikti saistībā ar šajā gadā vai iepriekš saņemtajiem trauksmes celšanas ziņojumiem par attiecīgo ES tiesību aktu pārkāpumiem, bija šādi:

• iekšējais novērtējums, pamatojoties uz esošo dokumentāciju (48 % gadījumu);
• dokumentu vai paskaidrojumu pieprasīšana no uzraudzītās iestādes (42 % gadījumu);
• pieprasījums veikt iekšējo auditu vai klātienes pārbaudi (10 % gadījumu).

3. Ieguldījums krīzes pārvaldībā

3.1. Krīzes gadījumi 2023. gadā

Banku satricinājums 2023. gada pavasarī, kurš sākās ASV banku sektorā un sasniedza kulmināciju līdz ar Credit Suisse pārņemšanu, bija nozīmīgākais sistēmas mēroga banku stresa avots kopš lielās finanšu krīzes. Tomēr banku sektors Eiropas banku savienībā apliecināja savu noturību, saglabājot stabilu kapitāla un likviditātes līmeni. Tādējādi neviena nozīmīgā iestāde 2023. gadā netika atzīta par tādu, kas kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga saskaņā ar Vienotā noregulējuma mehānisma regulas[49] 18. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 18. panta 4. punktu.

3.2. Mijiedarbība ar Vienotā noregulējuma valdi

2023. gadā turpinājās cieša sadarbība starp ECB un Vienoto noregulējuma valdi (VNV) visos līmeņos. Notika regulāra viedokļu apmaiņa starp organizāciju priekšsēdētājiem, kā arī augstākā un vidējā līmeņa vadību. Turklāt ECB Uzraudzības valdes priekšsēdētājs un VNV priekšsēdētājs kopīgi apmeklēja vairākas valsts kompetentās iestādes (VKI).

Pēc banku satricinājuma 2023. gada pavasarī ECB un VNV pastiprināja sadarbību.^[49] ECB un VNV turpināja apspriest gūtās mācības un veica turpmākus pasākumus.

ECB un VNV turpināja ciešu sadarbību kopīgas intereses skarošos politikas jautājumos. 2023. gada oktobrī ECB un VNV kopīgi organizēja augsta līmeņa semināru par ierosinātajām pārmaiņām krīzes pārvarēšanas un noguldījumu apdrošināšanas regulējumā uzraudzības un noregulējuma skatījumā.

ECB arī atjaunināja savus iekšējos darbības norādījumus, lai veicinātu pilnīgu 2022. gadā pārskatītā divpusējā saprašanās memoranda īstenošanu. Tāpat kā iepriekšējos gados ECB piedalījās VNV krīzes izmēģinājuma simulācijā un trīspusējā augstākā līmeņa pasākumā, kurā piedalījās ASV, Apvienotās Karalistes un banku savienības noregulējuma iestādes, uzraudzības iestādes, centrālās bankas un finanšu ministrijas.

ECB un VNV turpināja kopīgi strādāt pie likviditātes novērtēšanas un ziņošanas jautājumiem. Šajā sakarā kopīgai darba grupai tika piešķirtas pilnvaras katru gadu veikt kopīgu novērtējumu likviditātes jomā, lai pārbaudītu banku gatavību krīzei. Aptverot 204 bankas, darba grupa veiksmīgi pabeidza pirmo novērtējumu 2023. gada oktobrī.

Turklāt svarīga abu organizāciju sadarbības daļa joprojām bija regulāra mijiedarbība starp ECB kopējām uzraudzības komandām un VNV iekšējām noregulējuma komandām. Sadarbība bija īpaši cieša attiecībā pret ECB krīzes pārvarēšanas regulējumā iekļautajām bankām.

Atbilstoši normatīvajam regulējumam notika konsultācijas ar VNV par atveseļošanas plāniem, ko ECB iesniedza nozīmīgās iestādes.

Visbeidzot, saskaņā ar Vienotā noregulējuma mehānisma regulu VNV sniedza konsultācijas ECB par noregulējuma plānu projektiem un ierosinātajām ex ante iemaksām, kas nozīmīgajām iestādēm jāveic Vienotajā noregulējuma fondā.

3.3. Krīzes pārvaldība saistībā ar mazāk nozīmīgām iestādēm

Krīzes pārvaldībai saistībā ar mazāk nozīmīgām iestādēm (MNI) nepieciešama cieša sadarbība starp attiecīgo VKI un ECB. Lai gan par MNI krīzes pārvarēšanas uzraudzību atbild VKI, intensīvas sadarbības un informācijas apmaiņas nepieciešamība rodas, kad MNI tuvojas brīdim, kad tā zaudē dzīvotspēju, jo par licenču anulēšanu atbild ECB.

Agrīnā MNI finanšu stāvokļa pasliktināšanās izraisītas krīzes posmā attiecīgā VKI informē ECB, sniedzot oficiālu paziņojumu. 2023. gadā ECB saņēma 13 šādus paziņojumus no VKI.

Pēc finanšu stāvokļa pasliktināšanās paziņojuma iesniegšanas parasti tiek izveidotas krīzes pārvarēšanas kontaktgrupas. Tāpat kā iepriekšējos gados, 2023. gadā šīs grupas, kuras veido ECB un attiecīgās VKI pārstāvji, nodrošināja rūpīgu krīzes monitorēšanu, kā arī savlaicīgu un koordinētu uzraudzības darbību veikšanu un lēmumu pieņemšanu. Gada gaitā bija izveidotas 17 krīzes pārvarēšanas kontaktgrupas. Tika anulētas arī 10 banku darbības licences, un trijos gadījumos licence bija zaudējusi spēku, t. i., attiecīgā MNI proaktīvi atteicās no savas banku darbības licences. Iemesls licences anulēšanai var būt neilgtspējīgs uzņēmējdarbības modelis, vāja vai negatīva pelnītspēja, kā arī pārvaldības un riska kontroles mehānismu nepilnības.

2023. gadā ECB un VKI kopīgi pārskatīja MNI krīzes pārvarēšanas sadarbības regulējumu, izmantojot kopš Eiropas banku uzraudzības sākuma gūto pieredzi MNI krīzes gadījumu pārvaldībā. Projekts, kura mērķis bija uzlabot regulējumu un tā efektivitāti, ir daļa no plašākiem vairāku Eiropas iestāžu centieniem pārskatīt krīzes pārvarēšanas praksi attiecībā pret grūtībās nonākušām finanšu iestādēm.

4. Iestāžu sadarbība

4.1. Eiropas un starptautiskā sadarbība

4.1.1. Sadarbība ar citām ES uzraudzības iestādēm un trešo valstu iestādēm

Saprašanās memorandiECB, kas noslēgti starp ECB un citām uzraudzības iestādēm, publicēti banku uzraudzības tīmekļvietnē.

4.1.1.1. ECB un uzraudzības iestāžu kolēģijas

ECB piedalās uzraudzības iestāžu kolēģijās saistībā ar nozīmīgu banku grupām, kas veic darbību ārpus banku savienības. Tas ļauj ECB izstrādāt saskaņotas uzraudzības pieejas un pieņemt saskaņotus lēmumus, kā arī nodrošināt kopīgas darba programmas ar citām uzraudzības iestādēm, kas iesaistītas tās pašas pārrobežu banku grupas uzraudzībā. ECB organizē kolēģijas, ja tā kā mītnes valsts uzraudzības iestāde ir iestāde, kas atbild par banku grupas konsolidēto uzraudzību. Ja ECB ir uzņēmējas valsts uzraudzības iestāde un pārrauga konkrētas banku grupas iestādes, ECB piedalās uzraudzības iestāžu kolēģijās, kad to uzaicina. 2023. gadā uzraudzības iestāžu kolēģijas bija organizētas saistībā ar 47 ECB tiešā uzraudzībā esošām bankām.

4.1.1.2. Sadarbības stiprināšana ar valsts tirgus uzraudzības iestādēm un ES iestādēm ārpus VUM

Nozīmīgu banku grupas veic darījumus finanšu instrumentu tirgos, tāpēc ECB sadarbojas ar valsts tirgus uzraudzības iestādēm ES saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

ECB turpināja stiprināt informācijas apmaiņu un sadarbību ar valsts uzraudzības iestādēm ES dalībvalstīs, kuras nepiedalās VUM, saistībā ar nozīmīgu banku grupu darbību šajās valstīs.

4.1.1.3. Sadarbība ar citām ES nozaru uzraudzības iestādēm un trešo valstu prudenciālās uzraudzības iestādēm

Saskaņā ar Finanšu konglomerātu direktīvu[51] ECB jāsadarbojas ar attiecīgajām kompetentajām iestādēm, lai nodrošinātu finanšu konglomerātu papildu uzraudzību. Attiecībā uz grupām, ko vada iestādes, kuru konsolidētās uzraudzības iestāde ir ECB, par attiecīgās koordinācijas kārtības izveidi ir atbildīga ECB. 2023. gadā ECB darbojās kā koordinatore saistībā ar 29 finanšu konglomerātiem^[50].

Daudzfunkcionāla komanda, kurā ietilpst eksperti no ECB un valsts kompetentajām iestādēm, nodrošina konsekventu pieeju finanšu konglomerātu uzraudzībai visā VUM.

2023. gadā ECB stiprināja arī informācijas apmaiņu par uzraudzības tehnoloģiju izmantošanu ar trešo valstu prudenciālās uzraudzības iestādēm. Šeit ietilpa sadarbība ar Federālo rezervju sistēmu, Anglijas Banku un Apvienotās Karalistes Finanšu uzraudzības iestādi (Financial Conduct Authority), lai izstrādātu mašīnmācīšanās lietojumprogrammu, ko uzraudzības iestādes varētu izmantot specifisku IT un kiberrisku identificēšanā ar dabiskās valodas apstrādes palīdzību, Eksperti no četrām iestādēm pašlaik kopīgi strādā starpdisciplinārā un starpfunkcionālā komandā, lai līdz 2024. gada septembrim pabeigtu koncepcijas apliecinājumu.

4.1.1.4. SVF finanšu sektora novērtēšanas programmas

Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) finanšu sektora novērtēšanas programmas (FSNP) ir visaptveroši, padziļināti valsts finanšu sektora novērtējumi.

2018. gada eurozonas FSNP novērtēja banku uzraudzības un noregulējuma arhitektūru eurozonā. ECB ir īstenojusi lielāko daļu SVF ieteikumu savā uzraudzības praksē. Vienlaikus ES likumdevēji ir pildījuši tos ieteikumus, kuriem nepieciešami grozījumi ES tiesību aktos. Nākamo eurozonas FSNP plānots veikt 2024. gadā, un paredzēts, ka tā ietvers nozīmīgu iestāžu uzraudzības padziļinātu novērtējumu.

2023. gadā SVF pabeidza Beļģijas FSNP, turpināja darbu pie Nīderlandes novērtējuma un uzsāka Luksemburgas, Slovākijas un Spānijas FSNP. Valstu FSNP novērtē ar banku darbību nesaistītus jautājumus (piemēram, iekšzemes apdrošināšanas un makrouzraudzības regulējumu) un ietver visaptverošu novērtējumu par banku darbības jautājumiem, īpaši tiem, kuri ir mazāk nozīmīgas iestādes uzraugošo valsts iestāžu kompetencē, vai aspektiem, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu un terorisma finansēšanas apkarošanu, vienlaikus ņemot vērā, ka banku savienības izveide vēl turpinās.

ECB iesaiste SVF IV panta konsultācijās par Eiropas banku uzraudzības dalībvalstīm saistīta ar mikrouzraudzības un makrouzraudzības jautājumiem saskaņā ar ECB pienākumiem šajās jomās.

4.2. Ieguldījums Eiropas un starptautiskā normatīvā regulējuma izstrādē

4.2.1. Ieguldījums Finanšu stabilitātes padomes darbā

Ņemot vērā ilgstošo inflācijas kāpumu, augstākas procentu likmes un stingrākus finansēšanas nosacījumus, Finanšu stabilitātes padome (FSP) 2023. gadā koncentrējās uz esošajiem ievainojamības aspektiem finanšu sistēmā un finanšu sistēmas noturības stiprināšanu, izmantojot strukturālas pārmaiņas. Šīs darbības veicināja G20 prezidentūras finanšu sektora prioritāšu risināšanu.

FSP sastāvā ECB banku uzraudzība piedalījās vairākos darba virzienos. Tie bija 1) ieteikumu par darbībām ar kriptoaktīviem un to tirgiem pabeigšana; 2) darbs saistībā ar klimata pārmaiņu ceļvedi (piemēram, konsekventas klimatiskās informācijas atklāšanas nodrošināšana); 3) trešās personas riska vadības instrumentu kopuma pabeigšana; 4) gala ziņojums par ieteikumiem lielākas konverģences panākšanai ziņošanā par kiberincidentiem; 5) noregulējuma plānošana un gatavība krīzei, t. sk. pārrobežu finansējuma izmantošanas šķēršļu novēršana noregulējumā un pārrunas par noregulējuma instrumentu operacionalizāciju; un 6) 2023. gada pavasara banku satricinājumā gūtās pieredzes (t. sk. saistībā ar starptautisko noregulējuma regulējumu) pārskatīšana.

ECB banku uzraudzība piedalījās FSP plenārsēdēs, kā arī Standartu ieviešanas pastāvīgās komitejas un Uzraudzības un regulatīvās sadarbības pastāvīgās komitejas sanāksmēs. 2023. gada jūnijā un jūlijā ECB organizēja attiecīgi Uzraudzības un regulatīvās sadarbības pastāvīgās komitejas klātienes sanāksmi un FSP klātienes plenārsēdi. Tā piedalījās arī Noregulējuma vadības grupas, Eiropas reģiona konsultatīvās grupas darbā un apaļā galda sarunās par ārējo revīziju.

Papildus iepriekš minētajiem tematiem 2024. gadā ECB banku uzraudzība sadarbosies ar FSB, strādājot pie pārkārtošanās plānošanas politikas, turpmākiem pasākumiem saistībā ar 2023. gada pavasara banku satricinājumu, drošības rezervju (margin) gatavības jautājumiem un pareizas atlīdzības prakses īstenošanas.

4.2.2. Ieguldījums Bāzeles procesā un Bāzeles efektīvas banku uzraudzības pamatprincipu pārstrādāšanā

2023. gadā ECB turpināja sniegt nozīmīgu ieguldījumu Bāzeles Banku uzraudzības komitejas (BCBS) darbā. Tā aktīvi iesaistījās vairākos darbības virzienos, nodrošinot eksperta viedokli BCBS grupās un sadarbojoties ar Bāzeles komitejas locekļiem ES un visā pasaulē.

Viens no galvenajiem sasniegumiem bija Ziņojums par 2023. gada banku satricinājumu, kurā tika aprakstīta 2023. gada pavasara banku satricinājuma laikā gūtā pieredze regulējuma un uzraudzības jomā. Tajā bija uzsvērta banku riska vadības prakses un pārvaldības kārtības nozīme, stingras un efektīvas uzraudzības nepieciešamība, lai nodrošinātu banku drošumu un stabilitāti, kā arī prudenciālu un stabilu normatīvo standartu izšķirošā nozīme finanšu stabilitātes nodrošināšanā.

Vēl viens svarīgs punkts bija Efektīvas banku uzraudzības pamatprincipu pārskatīšanas sabiedriskās apspriešanas sākums. Ierosinātajos konsultatīvā dokumenta grozījumos nepārprotami atbalstīts starptautiskais uzraudzības regulējums (piemēram, Vienotais uzraudzības mehānisms), atzīta ar klimata pārmaiņām saistīto finanšu risku un finanšu digitalizācijas ietekme un banku uzņēmējdarbības modeļa ilgtspējas un darbības noturības novērtējuma nozīmīgums.

Citu svarīgu sasniegumu vidū bija sabiedriskās apspriešanas sākšana par 1) 3. pīlāra informācijas atklāšanas regulējumu saistībā ar klimatiskajiem finanšu riskiem (sk. 7. ielikumu); 2) informācijas atklāšanu par banku riska darījumiem ar kriptoaktīviem, ierosinot standartizētu informācijas atklāšanas tabulu un vairākas veidnes banku riska darījumu un operāciju ar kriptoaktīviem atspoguļošanai; 3) grozījumiem standartā attiecībā uz banku riska darījumiem ar kriptoaktīviem, kas tika publicēti 2022. gada decembrī, un 4) ierosinātajiem grozījumiem standartā par bankas portfeļa procentu likmju risku.

ECB turpināja darboties kā BCBS Ar klimatu saistīto finanšu risku darba grupas un BCBS Politikas un standartu grupas līdzpriekšsēdētāja. 2023. gada jūnijā ECB organizēja Uzraudzības sadarbības grupas sanāksmi Frankfurtē pie Mainas.

4.2.3. Ieguldījums Eiropas Banku iestādes darbā

2023. gadā ECB banku uzraudzība turpināja cieši sadarboties ar Eiropas Banku iestādi (EBI), lai veicinātu konsekventu uzraudzību visā Eiropas banku sektorā un sekmētu kredītiestāžu drošību un stabilitāti, kā arī finanšu sistēmas stabilitāti.

Kopīgo projektu vidū bija 2023. gada ES mēroga stresa tests, kurš ļāva uzraugiem novērtēt Eiropas banku sektora noturību. ECB sadarbojās ar EBI, arī lai veiktu vienreizēju "gatavi mērķrādītājam 55 %" klimata risku scenāriju analīzi, kuras mērķis bija novērtēt finanšu sektora noturību atbilstoši ES "gatavi mērķrādītājam 55 %" tiesību aktu kopuma prasībām. Kopā ar Vienotā noregulējuma valdi ECB un EBI publicēja kopīgu paziņojumu pēc Credit Suisse pirmā līmeņa papildu kapitāla obligāciju norakstīšanas. Tas palīdzēja skaidrot ES noregulējuma regulējumu un nomierināt Eiropas pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu tirgus.

ECB iesaistījās arī EBI normatīvajā darbā, sniedzot ieguldījumu un atbalstu vairākos projektos, t. sk. EBI politikas attīstības plāna saistībā ar regulu par kriptoaktīvu tirgiem izstrādē un EBI Pamatnostādņu par vispārējo darbības atjaunošanas spēju darbības atjaunošanas plānošanā pabeigšanā, kuru mērķis ir uzlabot darbības atjaunošanas plānu izmantošanas iespējas un gatavību krīzēm. Turklāt ECB piedalījās Digitālās darbības noturības akta politikas pilnvarojumu projekta izstrādē kā Eiropas uzraudzības iestāžu apvienotās komitejas Digitālās darbības noturības apakškomitejas locekle. ECB arī sniedza ieguldījumu EBI Bāzele III monitoringa ziņojumā, analizējot ES raksturīgo pielāgojumu ietekmi, kas ir svarīga Bāzele III reformas pabeigšanas procesa sastāvdaļa.

Attiecībā uz EBI "ievēro vai paskaidro" procedūru ECB banku uzraudzība 2023. gadā paziņoja EBI, ka ir nodrošinājusi savu atbilstību vienai pamatnostādnei, kā dokumentēts ECB banku uzraudzības tīmekļvietnē. ECB banku uzraudzība ir apņēmusies ievērot visas piemērojamās pamatnostādnes, ko izdevusi EBI vai Eiropas uzraudzības iestāžu apvienotā komiteja.

ECB kopā ar EBI un citām ieinteresētajām pusēm strādā pie Banku pārskatu apvienotās komitejas izveides, kurā ietilps Eiropas un valsts iestāžu pārstāvji, un Pārskatu kontaktgrupas izveides, kurā ietilps banku sektora pārstāvji. Paredzams, ka pirmā Banku pārskatu apvienotās komitejas sanāksme notiks 2024. gadā. Jau notiek nozares datu vārdnīcas izstrāde atbilstoši Eiropas Komisijas uzraudzības stratēģijai, tiek veicināta granulāru datu sniegšana uzraudzības vajadzībām un notiek turpmāka statistikas un uzraudzības pārskatu integrācija.

5. ECB banku uzraudzības organizatoriskā struktūra

5.1. Pārskatatbildības prasību izpilde

Šis gada pārskats ir viens no galvenajiem ECB banku uzraudzības pārskatatbildības kanāliem attiecībā pret Eiropas Parlamentu un Eiropas Savienības Padomi (ES Padomi), kā paredz VUM regula. Regula nosaka, ka, veicot uzraudzības uzdevumus, ECB ir jāievēro atbilstīgās pārredzamības un pārskatatbildības prasības. ECB piešķir lielu nozīmi pārskatatbildības regulējuma uzturēšanai un pilnīgai piemērošanai, kas detalizētāk izklāstīts Eiropas Parlamenta un ECB Iestāžu nolīgumā un ES Padomes un ECB saprašanās memorandā.

2023. gadā Uzraudzības valdes priekšsēdētājs piedalījās Eiropas Parlamenta Ekonomikas un monetārās komitejas (ECON) sēdēs četras reizes – trijās atklātās uzklausīšanas sēdēs un vienā ad hoc viedokļu apmaiņas sēdē. Atklātās uzklausīšanas sēdē 2023. gada 21. martā priekšsēdētājs iepazīstināja ar ECB 2022. gada pārskatu par uzraudzības darbību. Tajā pašā dienā viņš kopā ar Eiropas Banku iestādes priekšsēdētāju piedalījās ad hoc viedokļu apmaiņā par Silicon Valley Bank sabrukumu un tā ietekmi uz finanšu stabilitāti Eiropā. Pārējās divas atklātās uzklausīšanas sēdes notika 2023. gada 28. jūnijā un 7. novembrī. Sarunu centrā bija makroekonomiskās perspektīvas izraisītie riski, īpaši procentu likmju kāpuma ietekme uz banku sektoru un noguldītājiem, pavasara tirgus satricinājuma laikā gūtā pieredze un ienākumus nenesošo kredītu dinamika. Citu jautājumu vidū bija jaunie riski, ko nosaka kriptoaktīvu nozare un nebanku finanšu iestādes, un likumdošanas iespējas banku savienības stiprināšanai (piemēram, banku darbības tiesību aktu kopums), kā arī banku krīzes pārvarēšanas un noguldījumu apdrošināšanas regulējuma pārskatīšana.

2023. gadā Uzraudzības valdes priekšsēdētājs atbildēja uz diviem rakstiskiem Eiropas Parlamenta (EP) deputātu jautājumiem saistībā ar banku uzraudzību, kā arī atbilstoši ECB ziņošanas prasībām attiecībā pret valstu parlamentiem – uz vienu valsts parlamenta deputāta jautājumu. Visas atbildes vēstules parlamenta deputātiem publicētas ECB tīmekļvietnē. Vēstulēs aplūkotas uzraudzīto iestāžu darbības Krievijā, uzraudzības darbs attiecībā uz banku riska darījumiem ar jutīgiem sektoriem un likumdošanas iniciatīvas, lai veicinātu ienākumus nenesošo kredītu otrreizējo tirgu.

Saskaņā ar Iestāžu nolīgumu ECB darīja pieejamus Eiropas Parlamentam arī Uzraudzības valdes sanāksmju protokolus un Uzraudzības valdes semināru kopsavilkumus.

Turklāt, lai vēl vairāk veicinātu dialogu starp ECB un Eiropas Parlamentu, ECB banku uzraudzība reaģēja uz komentāriem un ieteikumiem, ko Eiropas Parlaments sniedza Rezolūcijā par 2022. gada ziņojumu par banku savienību. Savās atbildēs^[52] ECB komentēja norises banku sektorā, klimatiskos un vides riskus un banku uzraudzībai būtiskās likumdošanas iniciatīvas.

Sadarbojoties ar ES Padomi, 2023. gadā Uzraudzības valdes priekšsēdētājs piedalījās divās viedokļu apmaiņas sanāksmēs ar Eurogrupu – 15. maijā un 8. novembrī. Pirms šīm abām diskusijām ECB publicēja pārskatu par tās būtiskajām uzraudzības darbībām^[53]. Galvenās apspriestās tēmas bija Eiropas banku sistēmas stāvoklis pašreizējā makroekonomiskajā un ģeopolitiskajā vidē, uzraudzības prioritātes, kā arī normatīvi un institucionāli jautājumi.

5.1.1. Eiropas Komisijas veiktā VUM pārskatīšana un Eiropas Revīzijas palātas īpašais ziņojums par ES veikto banku kredītriska uzraudzību

2023. gada 18. aprīlī Eiropas Komisija publicēja ziņojumu par tās veikto VUM otro pārskatīšanu. Pārskatīšanā tika secināts, ka kopumā VUM darbojas labi un ka tas ir kļuvis par nobriedušu, stabilu uzraudzības iestādi, kas sasniedz tās izveides laikā izvirzītos mērķus. Tas palīdz nodrošināt, ka bankas ir labi sagatavotas un kapitalizētas ekonomikas un finanšu krīzēm. Tas arī nodrošina kvalitatīvu un proaktīvu banku uzraudzību, ātri pielāgojoties uzraudzības problēmām, kā pierādījies Covid-19 krīzes laikā.

2023. gada 12. maijā Eiropas Revīzijas palāta (ERP) publicēja īpašo ziņojumu par banku kredītriska uzraudzību Eiropas Savienībā. Ziņojumā secināts, ka ECB veiktajos banku kredītriska uzraudzības novērtējumos ir daži trūkumi, bet kopumā tie ir kvalitatīvi. ECB komentāri par secinājumiem pievienoti ziņojuma pielikumā. ECB atzinīgi vērtē ERP veiktās revīzijas rezultātus un tās ieteikumus, kas veicinās turpmākus procesu uzlabojumus. ECB saglabā apņēmību banku uzraudzībā piemērot visaugstākos standartus un pilnveidot tās uzraudzības praksi.

ERP pabeidza arī pēcpārbaudi saistībā ar tās 2016. gadā veikto revīziju – īpašais ziņojums Nr. 29/2016 "Vienotais uzraudzības mehānisms – labs sākums, bet vajadzīgi turpmāki uzlabojumi". Rezultāti tika publicēti kā pielikums īpašajam ziņojumam par banku kredītriska uzraudzību ES.

5.2. Pārredzamība un komunikācija

2023. gadā Uzraudzības valdes priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks uzstājās ar runu 26 reizes, bet ECB pārstāvji Uzraudzības valdē – 12 reizes. Kopā viņi sniedza 32 intervijas plašsaziņas līdzekļos un publicēja deviņus bloga ierakstus un viedokļus. Priekšsēdētājs rīkoja arī divas preses konferences par 2022. un 2023. gada uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesa (SREP) rezultātiem. ECB banku uzraudzība publicēja četras raidieraksta epizodes un 28 paziņojumus presei, kā arī citus materiālus, t. sk. vēstules Eiropas Parlamenta deputātiem, pamatnostādnes bankām un uzraudzības statistiku. Ceturkšņa Supervision Newsletter, kas ir digitāls izdevums ar vairāk nekā 10 000 abonentu, sniedza informāciju un tās atjauninājumus par notiekošajiem uzraudzības projektiem un secinājumiem.

2023. gadā ECB banku uzraudzība publicēja stresa testa rezultātus un uzsāka četras sabiedriskās apspriešanas. Šīs apspriešanas attiecās uz pareizu praksi darījuma partneru kredītriska pārvaldībā un vadībā, pārskatītajiem Norādījumiem par iekšējiem modeļiem, Norādījumiem par efektīvu riska datu apkopošanu un ziņošanu par riskiem un Norādījumu par finanšu konglomerātu pārskatu sniegšanu attiecībā uz nozīmīgu riska koncentrāciju un nozīmīgiem grupas iekšējiem darījumiem projektu. Reaģējot uz banku satricinājumu Šveicē, ECB banku uzraudzība ātri precizēja ES piemērojamos banku noregulējuma noteikumus. Tā arī dalījās informācijā par vairākiem sankciju gadījumiem un publicēja SREP ārējā novērtējuma rezultātus (sk. 1.3.1.7. iedaļu). Turklāt ECB sarīkoja piekto ECB Banku uzraudzības forumu. Lai veicinātu dialogu starp ECB banku uzraudzību un tirgus profesionāļiem, ECB organizēja divas Banku uzraudzības tirgus kontaktgrupas sanāksmes, pamatā pārrunājot Eiropas banku sektora risku perspektīvu.

2023. gadā ECB atbildēja uz 1355 iedzīvotāju uzdotajiem jautājumiem par banku uzraudzības tēmām. Īpaši jāizceļ atbildes uz kādu lūgumrakstu, kurā iedzīvotāji izteica bažas par klimata pārmaiņu ietekmi uz Eiropas finanšu sektoru, un atbildes uz jautājumiem par klimata risku stresa testu. Ar Apmeklētāju centra starpniecību ECB nolasīja lekcijas par banku uzraudzību 401 apmeklētājam un iepazīstināja 9096 apmeklētājus (8903 klātienē un 193 tiešsaistē) ar ECB galvenajiem uzdevumiem un Eiropas banku uzraudzības pamatinformāciju.

5.3. ECB banku uzraudzības personāla komplektēšana

5.3.1. Darbinieku pieņemšana

Parasti ECB banku uzraudzība vispirms izsludina vakances iekšēji, ja vien tās nav sākuma posma amatvietas, uz kurām pieteikšanās tiek izsludināta ārējā tirgū. 2023. gadā ECB banku uzraudzība ārējo kampaņu rezultātā ilgāka termiņa amatvietās pieņēma darbā 40 kandidātus.

11. attēls

2023. gadā amatos iecelto darbinieku skaits darbinieku grupu dalījumā

Gadskārtējās rotācijas ietvaros 48 darbinieki pārcēlās uz jaunu Kopējo uzraudzības komandu, lai izvairītos no pārāk ciešu attiecību veidošanās starp uzraugu un uzraugāmajiem un veicinātu personīgo un profesionālo attīstību.

5.3.2. Apmaiņas programmas

Papildus VUM darbinieku apmaiņas programmai (sk. 5.4. iedaļu) ECB banku uzraudzība pievienojās Šūmaņa programmai, kas ļauj Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas banku uzraudzības darbiniekiem strādāt dažādās iestādēs kopīgos projektos.

Papildus darbinieku apmaiņai starp Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi un ECB, kas sākās 2023. gada 1. februārī, bija publiskoti aicinājumi iesniegt pieteikumus apmaiņai starp ECB un Eiropas Investīciju banku, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi un Vienotā noregulējuma valdi.

5.3.3. Spēju veidošana

2023. gadā ECB banku uzraudzība veica organizācijas gatavības novērtējumu un noteica trīs attīstības jomas: IT un kiberrisks, klimata risks un digitālā pārveide.

Šī nepilnību analīze kalpoja par pamatu VUM 2024. gada spēju veidošanas plānam. Plāns ietvers pasākumus, kuri ļaus labāk identificēt un saskaņot spējas ar organizācijas vajadzībām, apmācību un citām mācību iespējām, kā arī uzlabot jaunu talantu piesaisti. Pamatojoties uz to, VUM elastības rezervei 2024. gadam tika piešķirtas 35 amatvietas, lai atbalstītu iniciatīvas trijās attīstības jomās.

5.3.4. Dažādība un iekļaušana

ECB banku uzraudzība ir apņēmusies veicināt dažādību un iekļaušanu visās to formās. Svarīga stratēģiskā prioritāte joprojām ir dzimumu līdzsvars. 43 % ECB banku uzraudzības darbinieku ir sievietes. Sieviešu īpatsvars dažādos hierarhijas līmeņos nedaudz atšķiras. Analītiķu līmenī darbinieku sieviešu īpatsvars palielinājās par 2 procentu punktiem, sasniedzot 52 %. Ekspertu līmenī tas samazinājās par 4 procentu punktiem – līdz 39 %. Komandu vadītāju un vadības līmeņos tas palielinājās par 2 procentu punktiem un 1 procentu punktu, attiecīgi sasniedzot 34 % un 35 %. ECB turpinās pastiprināt centienus panākt dzimumu līdzsvaru.

1. shēma

ECB banku uzraudzības darbaspēks skaitļos

5.4. VUM integrācija

2023. gadā ECB kopā ar valstu kompetentajām iestādēm izstrādāja starpdisciplināru VUM pamatu apmācības programmu, kas tika uzsākta 2024. gada sākumā. Programma ir pieejama visiem Eiropas banku uzraudzības darbiniekiem, un tā tika izveidota sadarbībā ar Eiropas Universitātes institūtu. Tās mērķis ir nodrošināt vienota līmeņa tehniskās prasmes un zināšanas par uzraudzības pamattēmām un jaunumiem.

Jauns saturs un lietotāju vajadzībām pielāgota funkcionalitāte nodrošināja to, ka SSMnet – vienotā informācijas un zināšanu apmaiņas platforma – kļuva par efektīvāku tiešās komunikācijas kanālu visās Eiropas banku uzraudzības jomās. Visu valsts uzraudzības iestāžu un ECB ieguldījums ļāva radīt saistošu saturu, informējot lasītājus par iekšējām darbībām, svarīgām sanāksmēm, to regulārā VUM mēroga apsekojuma par sadarbību rezultātiem un citām tēmām.

Lai stiprinātu šo kopīgo uzraudzības kultūru, 2023. gadā tika izstrādāta nozīmīga integrācijas iniciatīva, kas tika uzsākta 2024. gada sākumā. Šīs iniciatīvas mērķis ir padarīt VUM desmito darbības gadu par "integrācijas gadu", kurā visas valsts uzraudzības iestādes un ECB piedāvā lielākas darbinieku savstarpējās saskarsmes iespējas.

VUM darbinieku apmaiņas programmas ietvaros 2023. gadā tika organizēta darbinieku apmaiņa ar jau esošām (Autorité de contrôle prudentiel et de résolution un Banco de España), kā arī ar jaunām partneriestādēm (Banca d'Italia un De Nederlandsche Bank). Šī ECB un valsts uzraudzības iestāžu darbinieku profesionālā apmaiņa ir svarīga, lai veicinātu integrētu karjeras attīstību Eiropas banku uzraudzībā. Apmaiņā piedalījās 15 darbinieku pāru.

Notika arī ciešāka sadarbība galvenajos uzraudzības jautājumos. Vairāk nekā 50 uzraudzības darbinieku no valsts uzraudzības iestādēm veiksmīgi iekļāvās ekspertu grupās sadarbībai hibrīdrežīmā. Izmēģinājuma veidā klātienes darbinieki izveidoja divus specifisku riska jomu kompetenču centrus, lai vēl vairāk stiprinātu sadarbību un ekspertu zināšanu apmaiņu starp pārbaužu veicējiem. Turklāt sadarbības turpmākai stiprināšanai tika apzināta labākā zināšanu apmaiņas un VUM tīklu darbības prakse.

Tā kā ciešāka sadarbība ir saistīta ar integrētu plānošanu, tika izveidots riska tolerances regulējums, lai sniegtu atbalstu uzraudzības novērtējumos un atvieglotu stratēģisko prioritāšu iekļaušanu uzraudzības plānošanā (sk. 1.3.1. iedaļu).

5.5. VUM digitālā programma

Banku sektoram kļūstot arvien sarežģītākam un uzraudzības resursiem arvien ierobežotākiem, Eiropas banku uzraudzība pievērsusies digitalizācijai, lai sekotu līdzi pārmaiņām banku vidē un novērstu jaunos uzraudzības riskus. Tāpēc kopš 2023. gada Eiropas banku uzraudzība digitālo programmu ir noteikusi par vienu no prioritātēm un veikusi ieguldījumus uzraudzības tehnoloģiju (suptech) portfelī.

Aptuveni 14 uzraudzības tehnoloģiju rīku pašlaik jau darbojas un efektīvi apkalpo uzraugu dažādās vajadzības. Piemēram, Navi – tīkla analītikas un sarežģītu vizualizāciju platforma – apkopo galvenās atziņas no pievienotajiem datiem, piemēram, par nozīmīgu iestāžu īpašumtiesību struktūrām. Savukārt Agora nodrošina centralizētu piekļuvi visiem Eiropas banku uzraudzībā izmantotajiem prudenciālajiem datiem.

2022. gadā ekspluatācijā tika nodoti vairāki rīki, bet 2023. gadā tika daudz darīts, lai šos rīkus labāk savienotu un integrētu IT vidē, paplašinātu uzraudzības tehnoloģiju platformas, veicinātu to, ka uzraudzības iestādes tās izmanto, un izpētītu jaunās tehnoloģijas. Sākotnējie ieguldījumi tehnoloģijās arī palīdzēja izstrādāt augsto tehnoloģiju infrastruktūru, lai palielinātu mākslīgā intelekta (MI) izmantošanu. Nozīmīgs piemērs ir Virtual Lab, kas ir moderna mākonī bāzēta platforma. Tā ne vien uzlaboja sadarbību un digitālo apmaiņu, bet arī ļāva lietotājiem izpētīt novatoriskas tehnoloģijas, piemēram, ģeneratīvās MI lietojumprogrammas. Tas ietvēra uzraudzības datu pieprasīšanu, izmantojot dabisko valodu, kā arī tērzēšanas robota testēšanu uzraudzības noteikumu un metodoloģijas jomā.

Turklāt, pilnībā īstenojot VUM digitalizācijas plānu, 2023. gadā tika pabeigts VUM digitālās programmas pirmās stratēģijas cikls. Pašlaik tiek izstrādāta VUM digitālā stratēģija 2024.–2028. gada periodam. Viens no jaunās stratēģijas pamatmērķiem ir izveidot vienotu uzraudzības vadībcentru, kurā būtu apvienoti visvairāk pieprasītie dati, jaunumi, IT lietojumprogrammas un sistēmas.

Visbeidzot, Eiropas banku uzraudzība ir sākusi īstenot savas digitālās programmas darbības modeli stabilā stāvoklī, stiprinot iekšējās komandas un mazinot paļaušanos uz ārējiem konsultantiem uzraudzības tehnoloģiju lietojumprogrammu un platformu izstrādē un uzturēšanā. Šajā sakarā tā uzsāka uzraudzības tehnoloģiju centra iniciatīvu, kuras ietvaros noteiktas VKI izstrādās uzraudzības tehnoloģiju risinājumus un ar tiem dalīsies, lai tos varētu izmantot visā VUM.

5.6. Lēmumu pieņemšana

5.6.1. Uzraudzības valdes un Koordinācijas komitejas sanāksmes un lēmumi

2023. gadā ECB Uzraudzības valde tikās 20 sanāksmēs. Turpinoties pandēmijas ierobežojumu atcelšanai, piecas sanāksmes tika sarīkotas Frankfurtē pie Mainas, bet viena – Dubrovnikā. Visas pārējās sanāksmes notika videokonferences veidā.

Turklāt Uzraudzības valde organizēja divus kontaktpunktus, lai apmainītos ar informāciju par svarīgām finanšu norisēm, un organizēja semināru, lai apspriestu uzraudzībai būtiskas tēmas. Pēc Banca d'Italia uzaicinājuma Uzraudzības valde Romā 2023. gada oktobrī sarīkoja stratēģisku nošķirto sēdi, kurā dalībnieki runāja par VUM integrācijas nākotni, turpmākajiem pasākumiem saistībā ar ekspertu grupas ziņojumu par SREP, uzraudzības efektivitātes palielināšanas veidiem un EBI prioritātēm 2024. gadam.

Uzraudzības valdes Koordinācijas komiteja^[54] 2023. gadā rīkoja četras sanāksmes – tās visas notika videokonferences veidā.

Koordinācijas komiteja rīkoja 13 papildu sanāksmes, kurās galvenā uzmanība tika pievērsta digitalizācijai, VUM procesu vienkāršošanai un VUM integrācijai. Visas šīs sanāksmes notika videokonferences veidā, un tajās varēja piedalīties visi Uzraudzības valdes locekļi, kuri izteica vēlmi to darīt.

2023. gada maijā tika publicēts paziņojums par vakanci, bet 13. septembrī ECB Padome iecēla Klaudiju Būhu (Claudia Buch) par Uzraudzības valdes priekšsēdētāju ar 2024. gada 1. janvāri (iepriekš – Andrea Enria), izvēloties viņu no kandidātu īsā saraksta, kas iepriekš tika darīts pieejams Eiropas Parlamentam un ES Padomei. Eiropas Parlamenta Ekonomikas un monetārās komitejas rīkotā Klaudijas Būhas atklātā uzklausīšana notika 20. septembrī, un komiteja nobalsoja par labu kandidātei. ECB ieteikto kandidāti vēlāk, 3. oktobrī, atbalstīja Eiropas Parlamenta plenārsēdē un apstiprināja ar ES Padomes 2023. gada 19. oktobra īstenošanas lēmumu, kas stājās spēkā 2024. gada 1. janvārī.

2023. gadā ECB pieņēma 2403 uzraudzības lēmumus^[55] par konkrētām uzraudzītajām iestādēm (2. shēma). No tiem 1286 lēmumus pieņēma ECB struktūrvienību vadītāji saskaņā ar vispārējiem principiem par lēmumu pieņemšanas pilnvaru deleģēšanu attiecībā uz juridiskiem instrumentiem, kas saistīti ar uzraudzības uzdevumiem. 1117 lēmumu pieņēma ECB Padome saskaņā ar beziebildumu procedūru, pamatojoties uz Uzraudzības valdes priekšlikuma projektu. Šie rādītāji ietver 189 operācijas^[56] (piemēram, filiāļu dibināšanu), kuras ECB apstiprināja netieši, neiebilstot likumā noteiktajā termiņā.

Vairākums uzraudzības lēmumu bija saistīti ar atbilstības un piemērotības novērtējumiem (48.4 %), pašu kapitālu (9.6 %), valsts pilnvarām (7.9 %), iekšējiem modeļiem (7.7 %), SREP (4.7 %), un ad hoc datu sniegšanu (4.7 %).

Papildus ECB Padomei pieņemšanai iesniegtajiem galīgo lēmumu projektiem par konkrētām bankām Uzraudzības valde pieņēma lēmumus par vairākiem horizontāliem jautājumiem. Visvairāk lēmumu bija saistīts ar 2024. gada VUM kibernoturības stresa testu, EBI 2023. gada ES mēroga stresa testa galarezultātiem, ECB noteikto periodisko soda maksājumu publicēšanas kārtību un darbības aspektiem, 2024.–2026. gada uzraudzības prioritātēm, kā arī atbilstības un piemērotības politiku, lai novērtētu informācijas un komunikācijas tehnoloģijas un zināšanas par drošības risku banku valdēs. Dažus no šiem lēmumiem sagatavoja pagaidu struktūras, kuras bija pilnvarojusi Uzraudzības valde. Šajās struktūrās ietilpa ECB un VKI pārstāvji, kas veica sagatavošanās darbu tādos jautājumos kā darbības noturības, darbības riska un IT riska novērtēšanas metodoloģijas pārskatīšana, ko plānots veikt 2024. gada SREP cikla ietvaros, un metodoloģiju kalibrēšana 2. pīlāra norāžu noteikšanai, kā arī 2. pīlāra norādes attiecībā pret pārmērīgas sviras risku.

Turklāt dažu Uzraudzības valdes lēmumu rezultātā tika sagatavoti publiski pieejami norādījumi, ziņojumi un pārbaudes, piemēram, ECB Norādījumi par būtiskas līdzdalības procedūrām.

Vairākums Uzraudzības valdes lēmumu tika pieņemti, izmantojot rakstisko procedūru.^[57]

No 113 banku grupām, kuras 2023. gadā tieši uzraudzīja ECB, 32 lūdza saņemt oficiālus ECB lēmumus kādā no ES oficiālajām valodām, kas nav angļu valoda.

2. shēma

Uzraudzības valdes lēmumi 2023. gadā

5.6.2. Administratīvās pārskatīšanas padomes darbības

Administratīvā pārskatīšanas padome (APP) ir ECB struktūra, kuras dalībnieki ir individuāli un kolektīvi neatkarīgi no ECB, un APP ir uzticēts uzdevums pārskatīt Padomes pieņemtos lēmumus uzraudzības jautājumos, ja ir saņemts atbilstošs pieprasījums veikt pārskatīšanu.

2023. gadā APP saņēma četrus pieprasījumus veikt ECB uzraudzības lēmumu administratīvo pārskatīšanu (5. tabula). Vienu no šiem pieprasījumiem pieteikuma iesniedzējs atsauca pēc tam, kad ECB bija noskaidrojusi šo jautājumu ar pieteikuma iesniedzēju ārpus APP procedūras.

Divi no trim pārējiem pieprasījumiem bija saistīti ar ECB veikto banku darbības licences anulēšanu. Abos gadījumos pēc pieteikuma iesniedzēja uzklausīšanas APP ierosināja Uzraudzības valdei lēmumu aizstāt ar identiska satura lēmumu. Trešajā gadījumā pēc pieteikuma iesniedzēja uzklausīšanas APP pieņēma atzinumu, kurā tā ierosināja Uzraudzības valdei aizstāt lēmumu ar citu lēmumu, kurš nosaka tādus pašus uzraudzības pasākumus. Turklāt APP vērsa Uzraudzības padomes uzmanību uz jaunu pieteikuma iesniedzēja sniegto informāciju un iekļāva to savā atzinumā.

2023. gada maijā Supervision Newsletter tika publicēta intervija ar APP priekšsēdētāju Penti Hakarainenu (Pentti Hakkarainen). Intervijā viņš skaidro APP darbību un tās darba plānu nākamajiem gadiem.

2023. gadā APP vadīja Penti Hakarainens. Pārējie tās locekļi bija Andrē Kamilleri (André Camilleri; priekšsēdētāja vietnieks kopš 2023. gada maija) F. Havjers Aristegi Jaņess (F. Javier Arístegui Yáñez), Renē Smitss (René Smits) un Kristiāna Kampila (Christiane Campill; locekle kopš 2023. gada marta, pirms tam – aizstājēja). Aizstājējs bija Damirs Odaks (Damir Odak). Pašreizējo APP sastāvu var aplūkot ECB APP tīmekļa lapā.

5.6.3. ECB pārstāvju interešu jomas Uzraudzības valdē

Saskaņā ar VUM regulu un ECB Lēmumu ECB/2014/4^[58]ECB Padome ieceļ četrus ECB pārstāvjus Uzraudzības valdē.

Pašreizējie ECB pārstāvji Uzraudzības valdē ir Kerstina af Johnika, Eduārs Fernandess-Bolo, Elizabete Makola un Anneli Tuominena.

Savā ikdienas darbā pārstāvji atbalsta Uzraudzības valdes priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku un pārstāv ECB banku uzraudzību gan iekšēji, gan ārēji.

Kad 2024. gadā beigsies Kerstinas af Johnikas, Eduāra Ferdandesa-Bolo un Elizabetes Makolas termiņš, viņu pārstāvētās ECB intereses jomas Uzraudzības valdē tiks pārdalītas starp viņu pēctečiem.

5.7. Ētikas kodeksa īstenošana

Saskaņā ar VUM regulas 19. panta 3. punktu ECB ir izstrādājusi ētikas regulējumu augsta līmeņa ECB amatpersonām, vadībai un darbiniekiem. To veido vienots Augsta līmeņa Eiropas Centrālās bankas amatpersonu ētikas kodekss, īpaša nodaļa ECB Personāla noteikumos un Pamatnostādne, ar ko nosaka Vienotā uzraudzības mehānisma ētikas regulējuma principus. Regulējuma īstenošanu un tālāku pilnveidošanu veicina ECB Ētikas komiteja, Atbilstības un pārvaldības birojs un Ētikas un atbilstības komiteja.

Kopš 2023. gada 1. janvāra visām augsta līmeņa ECB amatpersonām saistībā ar privātiem finanšu darījumiem noteikti pastiprināti noteikumi un pārredzamības pienākumi. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem amatpersonām tagad nepieciešama iepriekšēja atļauja vēsturisko aktīvu pārdošanai vai ar tiem saistīto tiesību īstenošanai un jāiesniedz kalendārā gada laikā veikto finanšu darījumu saraksts.

Saskaņā ar savām pilnvarām Ētikas komiteja veica Uzraudzības valdes locekļu interešu deklarāciju gada novērtējumu pirms to publicēšanas ECB banku uzraudzības tīmekļvietnē. Komiteja arī reaģēja uz banku uzraudzībā iesaistīto augsta līmeņa ECB amatpersonu iesniegtajiem konsultācijas lūgumiem un šajā sakarā sagatavoja 13 atzinumus, no kuriem vairākums bija saistīti ar privātām darbībām un darbībām pēc darba attiecību izbeigšanas. Ētikas komitejas atzinumi tiek publicēti ECB tīmekļvietnē sešus mēnešus pēc to sagatavošanas datuma.

Atbilstības un pārvaldības birojs 2023. gadā turpināja digitalizācijas centienus, lai nodrošinātu darbiniekiem ētikas konsultācijas ātrāk, drošāk un lietotājam draudzīgākā veidā. Papildus ētikas tērzēšanas robotam, kas sniedz atbildes uz vienkāršiem vaicājumiem, ECB darbinieki tagad var izmantot iekšēju platformu, lai piekļūtu informācijas iesniegšanas veidnēm un sekotu līdzi turpmākajām darbībām. Piekļuve jaunajam rīkam iespējama no vairākām ierīcēm. 2023. gadā bija 2767 pieprasījumi, kuriem bija nepieciešama Atbilstības un pārvaldības biroja darbinieku iesaistīšanās (2022. gadā –1690 pieprasījumu). Aptuveni 44 % konsultāciju pieprasījumu iesniedza ECB banku uzraudzības darbinieki.

12. attēls

Pārskats par 2023. gadā saņemtajiem ECB banku uzraudzības darbinieku pieprasījumiem

(pieprasījumu skaits)

Papildus specializētiem apmācības kursiem un e-mācību programmām Atbilstības un pārvaldības birojs organizēja informācijas kampaņas par ētikas regulējumu, piemēram, Ētikas atvērto durvju dienas jaunajiem darbiniekiem un Ētikas izpratnes sezonu oktobrī, sniedzot ieguldījumu arī kiberdrošības izpratnes mēneša pasākumos. Visiem darbiniekiem paredzētajā 2023. gada Globālās ētikas dienā galvenā uzmanība tika pievērsta privāto finanšu darījumu, pēcnodarbinātības, tikšanos ar ārējām personām noteikumiem un neklusēšanas nozīmei.

Lai izvairītos no faktiskām vai šķietamām "virpuļdurvju" efekta situācijām, Atbilstības un pārvaldības birojs izvērtēja iespējamos interešu konfliktus, kas varētu rasties, darbiniekiem apsverot privātā sektora darba piedāvājumus, un sniedza konsultācijas par piemērojamiem noteikumiem un interešu konfliktu mazināšanas pasākumiem. Diviem no visiem banku uzraudzībā iesaistītajiem darbiniekiem, kuri atkāpās no amata 2023. gadā, saskaņā ar ētikas regulējumu tika piemērots pagaidu aizliegums sākt citu profesionālo darbību. Septiņos gadījumos tika piemēroti papildu drošības pasākumi, piemēram, uzdevumu pārdale, darbinieku pārcelšana citā amatā un/vai piekļuves tiesību samazināšana, lai izvairītos no "virpuļdurvju" efekta, faktiski ieviešot iekšēju nogaidīšanas periodu.

Atbilstības un pārvaldības birojs veica regulāru darbinieku un augsta līmeņa ECB amatpersonu privāto finanšu darījumu atbilstības uzraudzību. Tāpat kā iepriekšējos gados tika konstatēts tikai ierobežots skaits neatbilstību, no kura mazāk par 40 % bija saistīti ar ECB banku uzraudzības darbiniekiem. Neviens no šiem gadījumiem neietvēra tīšu pārkāpumu vai citas nopietnas neatbilstības.

Ētikas un atbilstības komiteja ir forums informācijas apmaiņai un sadarbībai saistībā ar ētiku un integritāti Eurosistēmas un VUM ietvaros. 2023. gadā tās darbības ietvēra ētikas riska darba grupas izveidi, lai salīdzinātu, uzlabotu un saskaņotu esošos VKI izveidotos ētikas riska novērtējuma regulējumus, kā arī monitorēšanas un ziņošanas procesus. Ētikas un atbilstības komitejas sēdē ECB iepazīstināja ar tās ētikas riska regulējumu attiecībā pret darbuzņēmējiem un tā ietekmi uz VUM darbuzņēmējiem.

5.8. Monetārās politikas un uzraudzības uzdevumu nošķirtības principa piemērošana

2023. gadā monetārās politikas un uzraudzības uzdevumu nošķirtības princips galvenokārt tika piemērots informācijas apmaiņai starp dažādām politikas jomām.

Saskaņā ar Lēmumu ECB/2014/39 par ECB monetārās politikas un uzraudzības funkciju nošķirtības īstenošanu^[60] uz minētās informācijas apmaiņu attiecās informācijas nepieciešamības prasība – katrai politikas jomai bija jāpierāda, ka informācija, ko tā pieprasa no citas politikas jomas, tai nepieciešama, lai sasniegtu savus politikas mērķus.

Saskaņā ar Lēmumu ECB/2014/39 neanonimizētu kopējo pārskatu (COREP) un finanšu pārskatu (FINREP) datu, citu neapstrādāto datu un novērtējumus vai politikas ieteikumus saturošu datu apmaiņai nepieciešama ECB Valdes atļauja. ECB divu politikas funkciju darbības jomas veica šādu datu apmaiņu saskaņā ar Valdes apstiprinātu un periodiski pārskatītu regulējumu.

Saskaņā ar Lēmumu ECB/2014/39, ja pieprasītā informācija attiecās uz anonimizētiem datiem vai sensitīvu informāciju, kas nav politikas informācija, piekļuvi konfidenciālajai informācijai piešķīra tieši tā ECB politikas funkcija, kuras īpašumā bija informācija.

2023. gada maijā Valde pieņēma lēmumu atļaut konfidenciālas informācijas apmaiņu starp abām funkcijām, pamatojoties uz Lēmuma ECB/2014/39 8. pantu, ņemot vērā nelabvēlīgās tirgus norises, kas varēja apdraudēt tirgus likviditāti un finanšu stabilitāti. Atļauja, kas tika piešķirta tikai tiem, kuriem informācija patiešām nepieciešama, līdz 2023. gada jūnija beigām tika katru mēnesi pārskatīta un pagarināta. Datu apmaiņa saistībā ar Krievijas iebrukuma Ukrainā ietekmi uz banku sektoru, kas tika uzsākta 2022. gada februārī, pamatojoties uz Lēmuma ECB/2014/39 8. panta ārkārtas situācijas nosacījumu, turpinās, sniedzot datus tikai tiem, kuriem tie tiešām nepieciešami. Atbrīvojums, ko piemēroja Covid-19 pandēmijas kontekstā vākto bankas datu apmaiņai, kopš 2023. gada oktobra vairs nav spēkā.

Nošķiršana lēmumu pieņemšanas līmenī neradīja bažas, un Mediācijas grupas iejaukšanās nebija nepieciešama.

5.9. Datu sniegšanas regulējums un informācijas pārvaldība

5.9.1. Datu sniegšanas regulējuma attīstība

2023. gadā ECB un VKI turpināja gūt būtiskus panākumus, īstenojot pasākumus, lai vēl vairāk saskaņotu uzraudzības datu vākšanas kopīgo praksi, izmantojot "secīgo pieeju". Praksē tika ieviesta prasība VKI nekavējoties pārsūtīt iesniegtos uzraudzības datus ECB, veicot ar to saistītos atjauninājumus ECB tiesiskajā regulējumā (sk. 7. nodaļu).

ECB centralizētā datu iesniegšanas platforma (CASPER), kam 2023. gadā bija 3400 iekšēju un ārēju lietotāju, tiek pilnveidota, lai, saņemot ienākošos datus, tos uzreiz būtu iespējams pārbaudīt, salīdzinot ar citām ECB datu kopām.

Reaģējot uz iekšējā audita ieteikumu, ECB sadarbībā ar VKI uzsāka skaidru noteikumu kopuma izstrādi, lai noteiktu atkārtoti iesniegtu uzraudzības datu nozīmīgumu EBI īstenošanas tehnisko standartu par uzraudzības pārskatu sniegšanu darbības jomā. Tika uzsākts izmēģinājuma projekts, lai definētu kritērijus, pēc kuriem identificēt nozīmīgus atkārtoti iesniegtos datus un iegūt detalizētus paskaidrojumus par datu atkārtotu iesniegšanu, kad tiek pārsniegtas attiecīgās normatīvās vai nozīmīguma robežvērtības.

ECB sagatavoja arī pirmo Vadības ziņojumu par datu pārvaldību un datu kvalitāti^[61]. Ziņojumā iekļauts kvantitatīvu rādītāju kopums un bankām adresēta anketa, un tā mērķis ir veicināt vadības struktūras pārskatatbildību, kā arī noteikt un iespējami samazināt banku strukturālās nepilnības riska datu apkopošanas un sniegšanas jomā.

2023. gadā ECB paplašināja ceturkšņa uzraudzības mērķiem paredzētās banku statistikas saturu ar jauniem rādītājiem – neto procentu ienākumu maržu, neto stabila finansējuma rādītāja papildu dalījumu un parāda vērtspapīru atspoguļojumu darījuma partneru dalījumā. Turklāt 2023. gada maijā ECB nāca klajā ar jaunu apkopotās banku statistikas kopumu mazāk nozīmīgām iestādēm, aptverot galvenos kapitāla, pelnītspējas, likviditātes un aktīvu kvalitātes rādītājus.

2023. gada beigās ECB publicēja 3. pīlāra informāciju par atsevišķām bankām, papildinot atsevišķos kapitāla un likviditātes rādītājus un kredītu kvalitātes veidnes ar informāciju par banku riska darījumiem, kuri saistīti ar vidiskiem riskiem. ECB veica atsevišķas 3. pīlāra sakarā atklātās informācijas salīdzināšanu ar normatīvajiem pārskatiem, būtiski uzlabojot datu saskaņotību.

5.9.2. Informācijas pārvaldība

VUM Informācijas vadības sistēma (IMAS) ietver vairākas uzraudzības procesu sistēmas. IMAS izvietotas SREP procedūru lietojumprogrammas, visas galvenās uzraudzības darbplūsmas, datu pakalpojums uzraudzības pārskatu datu izgūšanai un analīzei (IDRA) un lietojumprogramma, ar kuras palīdzību uzraudzītās iestādes digitāli savienojas ar uzraudzības iestādēm un iesniedz pieteikumus un paziņojumus, izmantojot tiešsaistes formas (IMAS portāls).

2023. gadā IMAS pamatā esošā tehniskā infrastruktūra tika pilnībā nomainīta. Tagad sistēma izmanto jaunākās tehnoloģijas un ir efektīvāka, vieglāk mērogojama un uzturama. Tā tika pielāgota arī pārmaiņām finanšu sistēmā un tās normatīvajā regulējumā, kā arī VUM metodoloģijai un stratēģijai. 2023. gadā pievienotās jaunās iespējas bija šādas: 1) pārmaiņas, lai atspoguļotu SREP metodoloģijas atjaunināšanu un kalibrēšanu, t. sk. konkrētus instrumentus salīdzinošās novērtēšanas un horizontālās analīzes veikšanai; 2) pārstrādāts uzraudzības pārbaudes programmas plānošanas modulis; 3) korekcijas pārskatos, kas ģenerēti VUM lēmumu pieņemšanas struktūru vajadzībām; 4) būtiskuma novērtēšanas moduļa un uzraudzīto iestāžu reģistra jauninājumi un 5) uzlabota izsekojamība un iekšējās kontroles mehānismi visos IMAS atbalstītajos uzraudzības procesos.

2023. gadā notika arī IMAS portāla modernizācija, izveidojot tādu lietotāja saskarni, kas vienkāršo navigāciju. Tika pievienoti jauni uzraudzības procesi, konkrēti, 1) aizdevumu datņu iesniegšana kredītu kvalitātes pārbaužu ietvaros klātienes pārbaudēs; 2) jauns process, lai bankas un uzraudzības iestādes varētu sekot līdzi konstatēto problēmu novēršanai un attiecīgajiem pasākumiem, un 3) paplašināta vienotās atbilstības un piemērotības novērtējuma pieteikumu iesniegšanas forma, ietverot Bulgārijas un Horvātijas iestādes.

IMAS portāla izmantošanas apjoms 2023. gadā būtiski palielinājās, un tika iesniegts vairāk nekā 3900 jaunu procesu pieteikumu, t. sk. atbilstības un piemērotības novērtējuma pieteikumi, pārrobežu darbības atļauju izsniegšanas paziņojumi, pieteikumi būtiskas līdzdalības iegūšanai, jaunu licenču pieteikumi, finanšu pārvaldītājsabiedrību apstiprinājumi un atbrīvojumi no apstiprinājuma, paziņojumi par nebūtiskām modeļa pārmaiņām un paziņojumi par ārpakalpojuma līgumiem. Īpaši palielinājās IMAS portāla izmantošanas apjoms saistībā ar atbilstības un piemērotības novērtējuma pieteikumu iesniegšanu un to virzības kontroli, pieaugot no 89 % 2002. gadā līdz 96 % 2023. gadā.

Visbeidzot, atbilstības un piemērotības novērtējuma paziņojumiem ar 2023. gada 1. septembri tika ieviests mašīnlasīšanas rīks Heimdall. Heimdall izgūst informāciju, ko bankas iesniegušas ar IMAS portāla starpniecību (piemēram, anketas), un analizē tās saturu, pirms atbildīgie par lietas izskatīšanu to pārbauda un pabeidz novērtējumu, izmantojot uz risku balstītu novērtējuma rīku. Heimdall un uz risku balstīta novērtējuma rīka izmantošana uzlabo atbilstības un piemērotības novērtējuma procesa efektivitāti un nodrošina dažādu novērtējumu saskaņotību.

6. Pārskatu sniegšana par budžeta līdzekļu izlietojumu

6.1. 2023. gada izdevumi

VUM regulā ir noteikts, ka ECB jāpiešķir pietiekami resursi, lai tā varētu efektīvi veikt uzraudzības uzdevumus. Šos resursus finansē no uzraudzības maksas, ko maksā ECB tieši un netieši uzraudzītās iestādes. ECB pieliek visas pūles, lai pārkārtotu prioritātes un optimizētu tās resursus, lai nodrošinātu, ka banku uzraudzība spēj atbilstoši veikt savus uzdevumus mūžīgi mainīgajos apstākļos, tādējādi uzlabojot tās efektivitāti un ierobežojot tās izmaksas atbilstoši visas organizācijas apņēmībai stabilizēt izmaksas.

Ar uzraudzības uzdevumu veikšanu saistītie izdevumi ir atsevišķi identificējami ECB budžetā. Radušos izdevumus veido ECB banku uzraudzības funkcijas tiešie izdevumi. Uzraudzības funkcija izmanto arī koplietojamos pakalpojumus, ko nodrošina ECB atbalsta darbību jomas^[62].

ECB budžeta lēmējinstitūcija ir ECB Padome. ECB Padome pieņem ECB gada budžetu, pamatojoties uz Valdes priekšlikumu, ar banku uzraudzību saistītos jautājumos konsultējoties ar Uzraudzības valdes priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku. ECB Padomei palīdz Budžeta komiteja, ko veido dalībnieki no visām Eurosistēmas valstu centrālajām bankām un ECB. Budžeta komiteja palīdz Padomei, sniedzot tai novērtējumus par ECB budžeta plānošanas un monitoringa ziņojumiem.

2023. gadā ECB uzraudzības uzdevumu faktiskie gada izdevumi bija 653.5 milj. euro – atbilstoši 2023. gada martā paziņotajai aplēsei 649.0 milj. euro apmērā un par 7.4 % mazāki par ECB 2023. gada budžeta maksimālo apjomu uzraudzības uzdevumiem, kas bija noteikts 705.6 milj. euro apmērā.

6. tabulā sniegto klasifikāciju izmanto, lai noteiktu to gada izmaksu daļu, kura atgūstama uzraudzīto iestāžu gada uzraudzības maksu veidā, pamatojoties uz nozīmīgas vai mazāk nozīmīgas iestādes uzraudzības statusu saskaņā ar Uzraudzības maksu regulas 8. pantu^[63].^[64] 7. tabulā sniegta detalizēta informācija par izdevumiem, pamatojoties uz veiktajām darbībām.

Uzraudzības uzdevumu veikšanas izdevumi (653.5 milj. euro) 2023. gadā salīdzinājumā ar 2022. gadu (593.8 milj. euro) palielinājās par 10.1 %. Pieaugums bija vērojams visiem galveno uzraudzības uzdevumu izdevumiem, un tas atspoguļo ar personālu saistīto izmaksu kāpumu, kā arī pirmo pilno gadu pēc pandēmijas, kad banku uzraudzība atgriezās ierastajā aktivitātes līmenī. Turklāt tas atspoguļo jaunu IT pakalpojumu ieviešanu saistībā ar uzraudzības tehnoloģiju (suptech) projektiem un citās banku uzraudzības IT sistēmās notiekošās norises. Detalizēta informācija par šīm darbībām sniegta 5.9. iedaļā. Visbeidzot, šis palielinājums atspoguļo inflācijas un augstu energoresursu cenu ietekmi. Makrouzraudzības izdevumu kāpums par 20.4 % atspoguļo reizi divos gados veikto Eiropas Banku iestādes stresa testu, ko veica 2023. gadā.

Iekšējo resursu papildināšanai ECB izmanto ārējo konsultantu atbalsta pakalpojumus, kas lielas darba slodzes brīžos nodrošina vai nu specializētas zināšanas, vai integrētus konsultāciju pakalpojumus kvalificētu iekšējo speciālistu vadībā. 2023. gadā ECB izdevumi par konsultāciju pakalpojumiem uzraudzības pamatuzdevumu jomā salīdzinājumā ar 2022. gadu samazinājās par 6.9 milj. euro, sasniedzot 33.9 milj. euro, galvenokārt klātienes pārbaužu komandējumiem paredzēto resursu internalizācijas rezultātā. Šajos izdevumos ietilpst 9.4 milj. euro izdevumi saistībā ar IT sistēmu attīstību, 8.3 milj. euro izdevumi aktīvu kvalitātes pārbaudēm un 16.2 milj. euro izdevumi klātienes uzraudzības uzdevumiem, t. sk. pārrobežu komandējumiem. Detalizēta informācija par šīm darbībām sniegta 1. nodaļā. Turklāt bija konsultantu izmaksas 11.2 milj. euro apmērā. Šīs izmaksas radās jomās, kas atbalsta ECB banku uzraudzības funkciju, un galvenokārt bija saistītas ar IT sistēmu ekspluatāciju un attīstības uzturēšanu.

2023. gadā būtiski palielinājās ar banku uzraudzības darbībām saistīto darījuma braucienu izdevumi, sasniedzot 11.3 milj. euro (2022. gadā – 6.8 milj. euro). Tas atspoguļo faktu, ka 2023. gads bija pirmais pilnais gads, kurā pēc pandēmijas nebija darījuma braucienu ierobežojumu.

Izmaksu sadalījums izdevumos, kas tieši attiecināmi uz ECB uzraudzības uzdevumiem, un koplietošanas pakalpojumu izdevumos kopumā bija līdzīgs iepriekšējā gada sadalījumam (13. attēls).

13. attēls

ECB uzraudzības uzdevumu izmaksas izmaksu kategoriju dalījumā

(milj. euro)

Tieši attiecināmos izdevumus veido uzraudzības pamatdarbinieku izmaksas, uzraudzības iniciatīvas (t. sk. ar visaptverošajiem novērtējumiem saistītās izmaksas), citi darbības izdevumi, piemēram, par darījuma braucieniem un mācībām, specializētajām informācijas tehnoloģijām (piemēram, IMAS un Stresa testu kontu pārskatu platformu (STAR)) un ar tām saistītajiem projektiem, kā arī par progresīvu uzraudzības tehnoloģiju izstrādi.

Koplietošanas pakalpojumu kategorijā ietilpst pakalpojumi, kurus izmanto gan centrālās bankas funkcija, gan banku uzraudzības funkcija.^[65] Koplietošanas pakalpojumu izmaksas sadalītas pa funkcijām, izmantojot izmaksu sadales mehānismu, kurā piemēro tādus nozares standarta novērtēšanas rādītājus kā pilna laika ekvivalenti, biroja platība un tulkošanas pieprasījumu apjoms. Tā kā ECB ir stingri apņēmusies censties uzlabot efektivitāti, tā regulāri pilnveido izmaksu sadalījuma novērtēšanas rādītājus.

2023. gadā kopējie faktiskie izdevumi bija 653.5 milj. euro. Tieši attiecināmie izdevumi sasniedza 403.0 milj. euro, bet izdevumi par koplietošanas pakalpojumiem – 250.5 milj. euro, kas ir attiecīgi 61.7 % un 38.3 % no faktiskajiem izdevumiem (kopumā līdzīgi kā 2022. gadā, kad tie bija attiecīgi 59.2 % un 40.8 %). IMAS un STAR amortizācija 2023. gadā palielināja izdevumus par tieši attiecināmiem informācijas tehnoloģiju un saistītajiem projektiem līdz 22.9 milj. euro.

70.7 % no 59.7 milj. euro lielā 2023. gada faktisko izdevumu kopējā pieauguma veido ar personālu saistītas izmaksas (42.2 milj. euro). 2022. gadā personāla izmaksas samazinājās, jo tika veikta ilgtermiņa pabalstu novērtējuma korekcija, ko noteica būtiski lielākas diskonta likmes piemērošana aktuāra vērtējumā. 2023. gadā personāla izmaksu kāpumu noteica vidēji lielāks ECB banku uzraudzībā strādājošo darbinieku skaits, t. sk. darbinieki, kas bija nepieciešami reizi divos gados veiktā Eiropas Banku iestādes stresa testa veikšanai un ar klātienes pārbaudēm un iekšējo modeļu analīzi saistīto konsultantu izmaksu daļējai internalizācijai, kā arī algu korekcijas.

Turklāt atgriešanās pie pilna aktivitātes līmeņa pēc pandēmijas ne vien palielināja darbvietu aizņemtības līmeni, bet arī ietekmēja vairākumu izmaksu veidu, piemēram, darījuma braucienu izmaksas, kas arī veicināja kopējo izmaksu pieaugumu.

Atlikušo pieauguma daļu veido vairākums citu izmaksu kategoriju, kas ir gan tieši attiecināmas, gan koplietošanas pakalpojumu izmaksas, un tās arī pamatā atspoguļo atgriešanos pie pilna aktivitātes līmeņa un inflācijas ietekmi.

6.2. 2024. gada ECB uzraudzības maksu perspektīva

Mazinoties pandēmijas ietekmei uz plānoto izdevumu gaidāmo izpildi, ECB pielāgoja 2024. gada izdevumu aplēsēs izmantoto pieeju. Paredzamā plānoto izdevumu izpildes pieauguma rezultātā aplēstie 2024. gada izdevumi sasniedza 661.0 milj. euro. ECB budžeta maksimālais apmērs uzraudzības uzdevumiem 2024. gadā ir 698.9 milj. euro. Šajos plānotajos izdevumos, kas ir saskaņoti ar ECB apņemšanos stabilizēt izmaksas, ņemtas vērā resursu prioritāšu maiņas un optimizācijas centieni, tas, ka 2024. gadā netiks veikts Eiropas Banku iestādes stresa tests, kā arī ar uzraudzības tehnoloģiju projektiem un klātienes pārbaudēm saistīto konsultantu izmaksu internalizācija (abas šīs pozīcijas kompensē konsultantu izdevumu sarukums).

Saskaņā ar apņemšanos līdz 2023. gadam stabilizēt visas organizācijas izmaksas ECB paredz stabilizēt plānotos izdevumus tās pašreizējo uzdevumu veikšanai.

2024. gada uzraudzības maksa, ko iekasēs 2025. gadā, būs zināma tikai 2024. gada maksas perioda beigās, un tā ietvers faktiskos izdevumus par visu 2024. gadu, kas koriģēti atbilstoši summām, kuras atlīdzinātas vai iekasētas no atsevišķām bankām par iepriekšējiem maksas periodiem, nokavējuma procentiem un neatgūstamām maksām.

Tiek lēsts, ka 2024. gadā no katras kategorijas iekasējamās kopējās summas sadalījums būs 95.8 %no nozīmīgām iestādēm un 4.2 % no mazāk nozīmīgām iestādēm.

6.3. Uzraudzības maksu regulējums 2023. gadā

Tiesisko regulējumu, kura ietvaros ECB iekasē gada uzraudzības maksu par izdevumiem, kas tai radušies, pildot uzraudzības uzdevumus, nosaka VUM regula, Uzraudzības maksu regula un ar to saistītais lēmums^[66].

6.3.1. Kopējā par 2023. gada maksas periodu iekasējamā summa

Gada uzraudzības maksa, kas iekasējama par 2023. gada maksas periodu, ir 653.7 milj. euro. To gandrīz pilnībā veido faktiskās 2023. gada izmaksas 653.5 milj. euro apmērā, kam piemērotas korekcijas 402 266 euro apmērā par atsevišķām bankām atlīdzinātajām (neto) summām par iepriekšējiem maksas periodiem un 182 137 euro apmērā par saņemtajiem nokavējuma procentiem, veidojot kopējo korekciju 220 129 euro apmērā.

Gada uzraudzības maksu var koriģēt arī par norakstītajām summām, kuras nebija iespējams iekasēt. Šāda korekcija 2023. gadā nebija nepieciešama.

Kopējā summa, kas atgūstama, iekasējot gada uzraudzības maksu, sadalīta divās daļās. Šis sadalījums ir saistīts ar uzraudzītās iestādes statusu – nozīmīga vai mazāk nozīmīga iestāde –, atspoguļojot ECB uzraudzības intensitātes dažādās pakāpes. Izdevumi tiek sadalīti pa iestāžu kategorijām, pamatojoties uz metodoloģiju, kas ļauj veikt pastāvīgus uzlabojumus un savlaicīgas korekcijas, nodrošinot, ka sadalījums laika gaitā nepārtraukti uzlabojas.

2023. gadā kopējā no nozīmīgām iestādēm iekasējamā summa bija 626.5 milj. euro, bet no mazāk nozīmīgām iestādēm – 27.2 milj. euro, veidojot attiecīgi 95.8 % un 4.2 % no ECB uzraudzības uzdevumu kopējām izmaksām.

6.3.2. Individuālās uzraudzības maksas

Banku vai grupas līmenī uzraudzības maksas tiek aprēķinātas, pamatojoties uz banku nozīmīgumu un riska profilu, izmantojot uzraudzīto banku gada maksu noteicošos faktorus.

Detalizēta informācija par uzraudzības maksām pieejama ECB banku uzraudzības tīmekļvietnē.

6.4. Citi ar ECB uzraudzības uzdevumiem saistītie ienākumi

ECB ir tiesības noteikt uzraudzītajām iestādēm administratīvos sodus, ja tās nav ievērojušas piemērojamos ES banku darbības tiesību aktus par prudenciālajām prasībām (t. sk. ECB uzraudzības lēmumus). Saistītie ienākumi netiek ņemti vērā, aprēķinot gada uzraudzības maksu, kā arī netiek ņemta vērā šādu soda naudu atlīdzināšana, ja iepriekšējie lēmumi par sankcijām tiek grozīti vai atcelti, un attiecīgās summas tiek reģistrētas ECB peļņas un zaudējumu aprēķinā. 2023. gadā ienākumi no uzraudzītajām iestādēm piemērotajiem sodiem veidoja 17.9 milj. euro.

7. ECB pieņemtie juridiskie instrumenti

ECB pieņemtie juridiskie instrumenti ietver regulas, lēmumus, pamatnostādnes, ieteikumus un norādījumus valsts kompetentajām iestādēm (minēti VUM regulas 9. panta 1. punkta trešajā daļā un VUM pamatregulas 22. pantā). Šajā iedaļā uzskaitīti juridiskie instrumenti banku uzraudzības jomā, kurus ECB pieņēma 2023. gadā un publicēja "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī" un EUR-Lex. Šeit ietverti juridiskie instrumenti, kas pieņemti saskaņā ar VUM regulas 4. panta 3. punktu, un citi attiecīgie juridiskie instrumenti.

7.1. ECB regulas

ECB/2023/20
Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) 2023/1678 (2023. gada 17. augusts), ar ko groza Regulu (ES) 2015/534 par uzraudzības finanšu informācijas sniegšanu (ECB/2015/13) (ECB/2023/20) (OV L 216, 01.09.2023., 93. lpp.)

7.2. ECB juridiskie instrumenti (izņemot regulas)

ECB/2023/2
Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2023/656 (2023. gada 28. februāris) par 2022. gada uzraudzības maksu kopējo summu (ECB/2023/2) (OV L 81, 21.03.2023., 42. lpp.).

ECB/2023/5
Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2023/672 (2023. gada 10. marts) par pilnvaru deleģēšanu pieņemt lēmumus par pārbaudēm uz vietas un iekšējo modeļu analīzi (ECB/2023/5) (OV L 84, 23.03.2023., 18. lpp.).

ECB/2023/6
Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2023/673 (2023. gada 14. marts), ar kuru ieceļ struktūrvienību vadītājus deleģētu lēmumu pieņemšanai saistībā ar pārbaudēm uz vietas un iekšējo modeļu analīzi (ECB/2023/6) (OV L 84, 23.03.2023., 24. lpp.).

ECB/2023/11
Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2023/864 (2023. gada 13. aprīlis), ar ko groza Lēmumu ECB/2014/16 par Administratīvās pārskatīšanas padomes izveidošanu un tās darbības noteikumiem (ECB/2023/11) OV L 112, 27.04.2023., 46. lpp.).

ECB/2023/18
Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2023/1681 (2023. gada 17. augusts) par to, kā Eiropas Centrālajai bankai sniedz uzraudzības datus, par kuriem uzraudzītās iestādes sniedz pārskatus nacionālajām kompetentajām iestādēm (ECB/2023/18) (OV L 216, 01.09.2023., 105. lpp.).

ECB/2023/19
Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2023/1680 (2023. gada 17. augusts) par to, kā nacionālās kompetentās iestādes sniedz uzraudzīto iestāžu finansējuma plānus Eiropas Centrālajai bankai (ECB/2023/19) (OV L 216, 01.09.2023., 98. lpp.).

ECB/2023/24
Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2023/2530 (2023. gada 28. septembris) par pilnvaru deleģēšanu pieņemt lēmumus, ar kuriem neiebilst pret nacionālo kompetento iestāžu vai nacionālo norīkoto iestāžu plānotajiem makroprudenciālajiem pasākumiem (ECB/2023/24) (OV L, 2023/2530, 24.11.2023.).

ECB/2023/26
Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2023/2531 (2023. gada 24. oktobris), ar ko ieceļ struktūrvienību vadītājus, lai pieņemtu deleģētus lēmumus, ar kuriem neiebilst pret nacionālo kompetento iestāžu vai nacionālo norīkoto iestāžu plānotajiem makroprudenciālajiem pasākumiem (ECB/2023/26) (OV L, 2023/2531, 24.11.2023.).