1. Ievads

VUM uzraudzības prioritātes atspoguļo ECB banku uzraudzības vidēja termiņa stratēģiju nākamajiem trim gadiem. Tās nosaka Uzraudzības valde, tās katru gadu tiek pārskatītas, un to pamatā ir uzraudzīto iestāžu galveno risku un ievainojamības aspektu visaptverošs novērtējums. Nosakot prioritātes, ņemti vērā arī uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesa (SREP) rezultāti^[1] un iepriekšējo gadu prioritāšu īstenošanā panāktais progress. Tās palīdz efektīvi sadalīt pieejamos uzraudzības resursus, un tās var elastīgi koriģēt, ja tas nepieciešams sakarā ar risku vides pārmaiņām.

Uzraudzītās iestādes labi tikušas galā ar pēdējo gadu nelabvēlīgajiem makrofinansiālajiem un ģeopolitiskajiem šokiem. Spēcīgie pamatrādītāji – piemēram, stabilas kapitāla pozīcijas un likviditātes drošības rezerves un mazāks ienākumus nenesošo kredītu (INK) apjoms – palīdzēja bankām pārvarēt koronavīrusa (Covid-19) pandēmijas radītos izaicinājumus un ar to saistītos piegādes ķēžu pārrāvumus, Krievijas karu Ukrainā un tam sekojošos enerģijas piegādes šokus, kā arī nesenos ASV un Šveices banku maksātnespējas gadījumus. Banku nozares spēju izturēt nopietnu ekonomisko lejupslīdi apliecina arī šā gada ES mēroga stresa testa rezultāti.^[2]

Raugoties nākotnē, Eiropas banku sektors saskaras ar vairākiem izaicinājumiem, kuru dēļ gan uzraugiem, gan bankām jāsaglabā pastiprināta modrība. Lai gan straujais procentu likmju kāpums līdz šim labvēlīgi ietekmējis banku pelnītspēju, gaidāms, ka augstāku procentu likmju vide palielinās gan dažu finansējuma avotu svārstīgumu, gan banku finansējuma izmaksas vidējā termiņā – tieši tad, kad jāaizstāj ievērojams centrālās bankas finansējuma apjoms. Turklāt, īstenojoties ģeopolitiskajiem riskiem vai augstai inflācijai kopā ar stingrākiem finansēšanas nosacījumiem apgrūtinot mājsaimniecību un nefinanšu sabiedrību parāda apkalpošanas spējas, banku aktīvu kvalitāte varētu atkal pasliktināties. Augstākas riska prēmijas var izraisīt turpmāku finanšu aktīvu pārcenošanu un jaunas augsta finanšu tirgus svārstīguma epizodes. Ņemot vērā iepriekš minēto, ir būtiski, lai bankas saglabātu un turpinātu uzlabot savu kredītriska un aktīvu un pasīvu pārvaldības regulējumu, attiecībā uz aktīvu un pasīvu pārvaldību nodrošinot, lai būtu aptverts gan likviditātes, gan finansējuma risks, kā arī netirdzniecības portfeļa procentu likmju risks (IRRBB).

Vairāku vidēja lieluma ASV banku maksātnespēja un vienas Šveices bankas pārņemšana vēlreiz skaidri parādīja, ka bankām nepieciešama stingra iekšējā pārvaldība un efektīva risku kontrole, lai tās spētu tikt galā ar dinamiski mainīgo risku vidi. Banku maksātnespēja arī pasvītroja, cik svarīga ir savlaicīga un efektīva uzraudzības reakcija un, ja nepieciešams, eskalācija ikreiz, kad banku darbība šķiet neatbilstoša un korektīvie pasākumi tiek veikti lēni. Ņemot vērā iepriekš minēto, ECB banku uzraudzības funkcija pakāpeniski piemēros atbilstošus eskalācijas mehānismus un instrumentus, lai nodrošinātu, ka bankas nekavējoties un sekmīgi novērš uzraudzības prioritāšu ietvaros konstatētos trūkumus. Tas jo īpaši attiecas uz pārvaldību, jo šajā jomā dažas bankas, neraugoties uz ilgstošo darbu ar uzraugiem, nav pienācīgi novērsušas būtiskus trūkumus, piemēram, saistībā ar vadības struktūru darbības un vadīšanas spējām vai risku datu apkopošanas un ziņošanas spējām. Bankām arī jānodrošina, lai to prakse būtu pilnībā saskaņota ar klimata pārmaiņu un vides risku drošu vadību. Tas jāpaveic vēlākais līdz 2024. gada beigām, un ECB banku uzraudzības funkcija noteikusi arī starpposma termiņus, līdz kuriem bankām jāizpilda noteiktas prasības.

Tā kā digitālā transformācija kļuvusi par prioritāti daudzām bankām, kuras cenšas saglabāt konkurētspēju, ir svarīgi, lai tām būtu atbilstoši aizsardzības mehānismi, kas ierobežotu potenciālos jaunas uzņēmējdarbības prakses un tehnoloģiju radītos riskus. Uzraudzības pārbaudes liecina, ka, lai gan dažas bankas jau panākušas ievērojamu progresu digitālās transformācijas jomā, citas nav piešķīrušas nepieciešamos resursus savu mērķu sasniegšanai. Turklāt arvien pieaugošie kiberdraudi, ko veicina pašreizējā ģeopolitiskā spriedze, un arvien plašāka trešo personu, kas sniedz pakalpojumus, izmantošana skaidri parāda, ka bankām jāsaglabā noturība un jānodrošina savu kritisko pakalpojumu nepārtrauktība pat nopietnu darbības traucējumu gadījumā. Ņemot vērā iepriekš minēto un šo prioritāšu ietvaros uzsāktās uzraudzības darbības, turpmākajos mēnešos bankas tiks aicinātas pierādīt savu spēju reaģēt un atjaunot darbību šādu nelabvēlīgu notikumu gadījumā.

Lai gan kopš pagājušā gada risku vide turpinājusi mainīties, 2022. gadā noteiktās uzraudzības prioritātes un atbilstošās darbības pamatā joprojām ir atbilstošas un joprojām attiecināmas uz galvenajiem ievainojamības aspektiem banku sektorā. Neraugoties uz to, ka, plānojot triju gadu periodā, ir būtiska stabilitāte, nepieciešams veikt dažas konkrētas korekcijas, lai novērstu iepriekš minētos riskus.

2024.–2026. gadam noteikto VUM uzraudzības prioritāšu kontekstā uzraudzītās iestādes galvenokārt tiks aicinātas stiprināt savu noturību pret tūlītējiem makrofinansiālajiem un ģeopolitiskajiem satricinājumiem (1. prioritāte), kā arī paātrināt klimata pārmaiņu un vides risku vadības un pārvaldības trūkumu efektīvu novēršanu (2. prioritāte) un panākt turpmāku progresu digitālajā transformācijā un stabilu darbības noturības ietvaru izveidē (3. prioritāte). 1. shēmā uzskaitīti septiņi galvenie banku ievainojamības aspekti, kas attiecināmi uz trim vispārējām prioritātēm.

1. shēma

2024.–2026. gada uzraudzības prioritātes konstatēto banku ievainojamības aspektu novēršanai

ECB banku uzraudzības stratēģiskās plānošanas galvenais mērķis ir izstrādāt stabilu stratēģiju nākamajiem trim gadiem. Prioritātes veicina kopējo uzraudzības komandu (KUK) uzraudzības plānošanas efektivitāti un konsekvenci un veicina efektīvāku resursu sadali saskaņā ar atbilstošā pieļaujamā riska līmeņa noteikšanu. Tās arī palīdz nacionālajām uzraudzības iestādēm atbilstoši proporcionalitātes principiem noteikt savas prioritātes mazāk nozīmīgo iestāžu uzraudzībai. Caurredzama prioritāšu komunikācija izskaidro bankām uzraudzības gaidas, pastiprina uzraudzības ietekmi uz turpmāku banku sektora noturības stiprināšanu un palīdz nodrošināt vienlīdzīgus darbības nosacījumus.

Turpmākajās sadaļās sniegta sīkāka informācija par 2023. gadā veiktā risku identificēšanas un novērtēšanas procesa rezultātiem un izklāstītas uzraudzības prioritātes un tām pamatā esošās darba programmas 2024.–2026. gadam. Uzraudzības iestādes veic arī citas regulāras un ad hoc darbības, kas ir daļa no to pastāvīgā darba ar bankām un papildina ar prioritātēm saistīto darbu.

2. Riska novērtējums un uzraudzības prioritātes 2024.–2026. gadam

2.1. Uzraudzīto iestāžu darbības vide

Eiropas banku nozare nodemonstrēja savu augsto noturību pret ārējiem satricinājumiem, kad šā gada martā ASV un Šveices banku sektorā vērojamās spiedzes ietekme izplatījās tikai ierobežotā mērā un īslaicīgi. Pierādījās, ka Eiropas bankas ir spēcīgas kapitāla, likviditātes un aktīvu kvalitātes ziņā, un varēja izmantot arī labi diversificētus finansējuma avotus un klientu bāzi. To rentabilitāte, kas daudzus gadus bija radījusi bažas, pēdējā laikā augstāku procentu likmju apstākļos strauji atjaunojusies un atgriezusies līmenī, kāds nav pieredzēts vairāk nekā 10 gadu laikā. Tomēr pieaugusī banku sektora noturība, kas panākta, arī stiprinot Eiropas regulatīvo un uzraudzības ietvaru, nākotnē var piedzīvot atkārtotus pārbaudījumus, un tāpēc nedrīkst ļauties pašapmierinātībai.

Eurozonas izaugsmes perspektīvu joprojām apdraud liela nenoteiktība stingrāku finansēšanas nosacījumu un paaugstinātas ģeopolitiskās spriedzes apstākļos, savukārt enerģijas un pārtikas cenu tendences nākotnē apdraud augšupvērsti riski.^[3] Inflācijas spiediens turpina ietekmēt jau tā sarežģīto vidi, un gaidāms, ka īstermiņā eurozonas izaugsme saglabāsies ierobežota. Joprojām vērojams apstrādes rūpniecības nozares vājums, un paredzams, ka arī pakalpojumu nozarē, kas līdz šim bija galvenais tautsaimniecības izaugsmes virzītājspēks, aktivitāte kļūs vājāka, ņemot vērā, ka pēc pandēmijas vērojamās tautsaimniecības atkalatvēršanās ietekme izzūd un stingrāku finansēšanas nosacījumu un lielās patērētāju nenoteiktības slogs vēl arvien ir būtisks. Eurozonas darba tirgus līdz šim bijis noturīgs, bet darbaspēka pieprasījums var mazināties, ja ekonomiskās aktivitātes stagnācija ieilgs.^[4] Kredītu piedāvājuma nosacījumi kopš 2022. gada decembra kļuvuši ievērojami stingrāki un kreditēšanas dinamika palēninājusies, strauji pieaugošajai monetārās politikas stingrībai arvien vairāk ietekmējot reālo tautsaimniecību.^[5]

Paredzams, ka vidējā termiņā eurozonā turpināsies kopējās inflācijas samazināšanās tendence, savukārt pamatinflācijas sarukums, kā gaidāms, būs pakāpeniskāks.^[6] Ja būs nepieciešama vēl stingrāka monetārā politika vai ilgstoši augstas inflācijas scenārijā procentu likmes ilgāk saglabāsies paaugstinātā līmenī, tautsaimniecības izaugsmes perspektīva var pasliktināties, mazinot banku aktīvu kvalitāti. Lai gan kopumā mājsaimniecību un uzņēmumu bilances šķiet finansiāli stabilas, pieaug bažas par kredītņēmēju parādu apkalpošanas spēju, īpaši nekustamā īpašuma kreditēšanas jomā. Papildus banku aktīvu kvalitātes kritumam ekonomikas lejupslīdes gadījumā vienreizēji faktori, piemēram, banku nodeva, dažās valstīs rada atsevišķu lejupvērstu risku, kas apdraud banku ienākumus.

Lielākas ģeopolitiskās spriedzes, ilgāk paaugstinātu procentu likmju un eurozonas tautsaimniecības izaugsmes iespējamās palēnināšanās kombinācijas rezultātā var atjaunoties satricinājumi finanšu tirgos. ASV un Šveicē marta sākumā vērojamie banku sektora satricinājumi, kas izraisīja krasu ASV banku riska samazināšanas noskaņojumu, tikai daļēji un īslaicīgi izplatījās Eiropas banku sektorā. To ietekmes izplatība eurozonā saglabājās ierobežota un īslaicīga, tirgus svārstīgums izzuda, un eurozonas akciju cenas neilgi pēc šoka atguvās, īpaši banku sektorā, savukārt uzņēmumu obligāciju ienesīguma likmju starpības atkal sašaurinājās. Tomēr pēkšņa tautsaimniecības perspektīvas pasliktināšanās varētu izraisīt jaunas paaugstināta svārstīguma un krasu aktīvu cenu korekciju epizodes, kuru rezultātā finansēšanas nosacījumi kļūtu vēl stingrāki.

2.2. Uzraudzības prioritātes 2024.–2026. gadam

Uzraudzības prioritātes tiek noteiktas pēc banku galveno risku un ievainojamības aspektu visaptveroša novērtējuma. Trīs vispārējās prioritātes nākamajiem trim gadiem koncentrējas gan uz īstermiņa riskiem banku nozarē (1. prioritāte), gan uz nepieciešamību risināt strukturālākas vidēja termiņa problēmas (2. un 3. prioritāte). Katra prioritāte vērsta uz kādu banku sektora ievainojamības aspektu kopumu, kas tiek dēvēti par prioritārajiem ievainojamības aspektiem, un attiecībā uz tiem noteikti īpaši stratēģiskie mērķi un izstrādātas darba programmas pamatā esošo risku mazināšanai. Risku savstarpējā atkarība atspoguļota darba programmu izstrādē. To mērķis ir nostiprināt uzraudzības iestāžu bankās veiktā darba efektivitāti un lietderību.

1. prioritāte. Noturības nostiprināšana pret tūlītējiem makrofinansiālajiem un ģeopolitiskajiem satricinājumiem

Nenoteiktā makrofinansiālā vide kopā ar ilgstošo ģeopolitisko spriedzi un jaunu finanšu stresa epizožu risku turpina ietekmēt Eiropas banku sektora perspektīvu. Uzraudzītajām iestādēm ir jābūt piesardzīgām un jāizstrādā un jāīsteno noturīgas uzņēmējdarbības stratēģijas, lai reaģētu uz strauji mainīgo makrofinansiālo un ģeopolitisko vidi. Ņemot vērā minēto, ECB banku uzraudzības funkcijas galvenais mērķis ir nodrošināt, lai tās tiešā uzraudzībā esošās bankas stiprinātu savu noturību pret tūlītējiem makrofinansiāliem un ģeopolitiskiem šokiem. Lai gan procentu likmju kāpumam līdz šim bijusi pozitīva ietekme uz pelnītspēju, bankām jābūt gatavām pārvarēt problēmas saistībā ar svārstīgiem finansējuma avotiem, augstākām finansējuma izmaksām, iespējamu aktīvu kvalitātes kritumu un turpmāku pārcenošanu finanšu tirgos īstermiņā un vidējā termiņā. Tādējādi bankām jānostiprina kredītriska vadības un aktīvu un pasīvu pārvaldības regulējums.

Prioritārais ievainojamības aspekts – kredītriska un darījuma partnera kredītriska vadības regulējuma trūkumi

Stratēģiskais mērķis. Bankām efektīvi jānovērš sava kredītriska, t. sk. darījuma partnera kredītriska, vadības regulējuma strukturālās nepilnības un laikus jārisina problēmas saistībā ar jebkāda veida novirzēm no regulatīvajām prasībām un uzraudzības gaidām. Bankām jāspēj ātri identificēt un mazināt jebkādu risku uzkrāšanos portfeļos, kas ir jutīgāki pret pašreizējo makrofinansiālo vidi.

Uzņēmumi un mājsaimniecības līdz šim pierādījuši savu noturību pret ekonomikas lejupslīdi, pateicoties stabilai peļņai, zemam bezdarba līmenim un lielām drošības rezervēm, ko veidoja uzkrājumi. Lai gan uzraudzīto iestāžu kopējais INK īpatsvars un atlikums joprojām ir gandrīz rekordzemā līmenī, jau vērojamas dažas agrīnas aktīvu kvalitātes pasliktināšanās pazīmes. Pieaudzis 2. posma kredītu īpatsvars mājsaimniecībām izsniegtajos kredītos, īpaši patēriņa kredītos, jo reālo ienākumu sarukums kopā un augstākām procentu likmēm arvien vairāk mazina mājsaimniecību parāda apkalpošanas spēju. Līdzīgā veidā salīdzinājumā ar pandēmijas laikā novēroto zemo līmeni sākuši pieaugt arī uzņēmumu bankrotu un saistību neizpildes rādītāji.

Mājokļu nekustamā īpašuma cikls eurozonā ir mainījies, un vairumā eurozonas valstu palēninājusies hipotekārā kreditēšana un kritušās mājokļu cenas. Komerciālo nekustamo īpašumu tirgus joprojām ir lejupslīdes fāzē, un novērtējums un darījumu apjoms strauji samazinās. Strukturālā ievainojamība un mazāks pieprasījums, īpaši pēc zemākas kvalitātes tirdzniecības telpu un biroju aktīviem, pastiprina stingrāku finansēšanas nosacījumu un nenoteiktās tirgus vides ietekmi. Banku riska darījumi šķiet īpaši neaizsargāti tajās valstīs, kurām jau agrāk bijis raksturīgs pārāk augsts novērtējums un kurās lielu īpatsvaru veido kredīti ar mainīgu procentu likmi un neamortizēti kredīti (piemēram, vienā reizē atmaksājami aizdevumi), kam var būt augstāks refinansēšanas risks.

Stingrāku finansēšanas nosacījumu dēļ pieaugošās finansējuma izmaksas un lielais svārstīgums finanšu tirgos pastiprina riskus, kas apdraud nebanku finanšu iestādes ar lielu aizņemto līdzekļu īpatsvaru, īpaši tās, kurām ir lielas atvasināto finanšu instrumentu pozīcijas. Riska darījumi ar šādām iestādēm dažām bankām varētu nozīmēt paaugstinātu darījuma partnera kredītrisku, kas skaidri parāda nepieciešamību pēc drošas risku vadības prakses.

Uzraugi jau vairākus gadus strādā pie strukturālo nepilnību novēršanas banku kredītriska vadības regulējumā.^[7] Lai gan uzraudzības darbības atklāj, ka bankas panākušas zināmu progresu šajā jomā, tās arī norāda uz vairākiem ieilgušiem trūkumiem. Tie ietver plašu risku diapazonu – no banku ierobežotas spējas paredzēt jaunus riskus (t. sk. klimata pārmaiņu un vides riskus) un pienācīgi atspoguļot tos savos uzkrājumos kredītriskam līdz pat nepietiekamai gatavībai tikt galā ar iespējamu grūtībās nonākušu kredītņēmēju skaita un refinansēšanas risku krasu pieaugumu un pārāk augsta nodrošinājuma novērtējuma pazīmēm komerciālo nekustamo īpašumu portfeļos. Veikto pārbaužu konstatējumi ņemti vērā 2023. gada SREP rezultātos, kā arī bankām paziņoti īpaši uzraudzības pasākumi, un uzraugi rūpīgi monitorē plānoto korektīvo darbību īstenošanu.

Runājot par darījuma partnera kredītriska vadību, 2022. gadā veiktajā mērķpārbaudē un tai sekojošajās klātienes pārbaudēs atklājušies būtiski trūkumi banku klientu padziļinātas izpētes jomā, riska apetītes definīcijā, saistību neizpildes pārvaldības procesos un stresa testēšanas regulējumā. Lai gan uzraudzītās iestādes panākušas progresu konstatēto problēmu risināšanā, no tām tiek sagaidīti turpmāki centieni, lai panāktu stingru atbilstību 2023. gada oktobrī publicētajam ziņojumam "Darījuma partnera kredītriska pārvaldības un vadības droša prakse".

Raugoties nākotnē, iepriekšējā gada darba programmā ietvertās uzraudzības darbības, kas vērstas uz stratēģiskā mērķa sasniegšanu kredītriska un darījuma partnera kredītriska vadības jomā, lielā mērā turpināsies. Tomēr nepieciešama zināma pārorientēšanās, lai ņemtu vērā mainīgo ekonomisko vidi un līdz šim panākto progresu. Turpināsies darbs pie vēl nenovērsto 2020. gadā iniciatīvas "Vēstule izpilddirektoram" ("Dear CEO" initiative) laikā konstatēto trūkumu novēršanas, kas notiks kredītnosacījumu pārskatīšanas, maz ticamu maksājumu un uzkrājumu veidošanas prakses pārbaužu ietvaros. Attiecībā uz pēdējo tiks atkārtota mērķpārbaude, pievēršot uzmanību 9. SFPS un pielāgojumiem, lai monitorētu banku progresu un agrāk konstatēto trūkumu novēršanu. Turklāt tiks veikta mērķpārbaude un nepieciešamības gadījumā klātienes pārbaudes un iekšējo modeļu pārbaudes, pievēršot uzmanību jutīgākiem portfeļiem, piemēram, nekustamo īpašumu (gan mājokļu, gan komerciālo nekustamo īpašumu) un mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) portfeļiem. Attiecībā uz darījuma partnera kredītrisku kopējās uzraudzības komandas turpinās cieši monitorēt banku riska darījumus un rūpīgi pārbaudīt to riska vadības prakses atbilstību, veicot mērķtiecīgus turpmākus pasākumus saistībā ar 2022. gadā konstatēto trūkumu novēršanā sasniegto progresu.

Uzraudzības prioritāšu darba programmā ietvertās galvenās darbības

• Mērķpārbaudes, kas vērstas uz tādu portfeļu noturību, kuri ir jutīgāki pret pašreizējo makrofinansiālo situāciju un pakļauti refinansēšanas riskam, t. sk. turpmāks darbs saistībā ar iepriekšējās mērķpārbaudēs, kas bija vērstas uz aizdevumiem mājokļu un komerciālā nekustamā īpašuma iegādei, konstatējumiem un jaunas mērķpārbaudes uzsākšana attiecībā uz neaizsargātiem MVU kredītņēmējiem.
• Turpmāks darbs saistībā ar 9. SFPS mērķpārbaudi, progresa monitorēšana attiecībā uz banku paredzamo kredītzaudējumu modeļu spēju noteikt jaunos riskus, īpašu uzmanību pievēršot pielāgojumiem.
• Kredītnosacījumu pārskatīšanas un maz ticamu maksājumu politikas padziļināto pārbaužu turpināšana.
• Klātienes pārbaužu paplašināšana, galveno uzmanību pievēršot MVU kolektīvai posma noteikšanai (collective staging) un uzkrājumu veidošanai atbilstoši 9. SFPS, privātpersonu portfeļiem un komerciālā nekustamā īpašuma jautājumiem, t. sk. nodrošinājuma vērtēšanai.
• Iekšējo modeļu izpētes turpināšana un KUK veikti turpmākie pasākumi, lai novērtētu uz iekšējiem reitingiem balstītu modeļu pārmaiņas saistībā ar jaunajām regulatīvajām prasībām un iekšējo modeļu mērķpārbaudē konstatēto trūkumu novēršanu.
• Turpmākie pasākumi saistībā ar 2022. gadā veikto darījuma partnera kredītriska vadības mērķpārbaudi.
• Klātienes mērķpārbaudes attiecībā uz konkrētiem darījuma partnera kredītriska vadības aspektiem.

Prioritārais ievainojamības aspekts – aktīvu un pasīvu pārvaldības regulējuma trūkumi

Stratēģiskais mērķis. Bankām jānodrošina droša un piesardzīga aktīvu un pasīvu pārvaldība un stratēģija, atspoguļojot stingru pārraudzību no vadības struktūru puses un pašreizējās monetārās politikas un strauji mainīgās ekonomiskās vides radīto risku pienācīgu aptveršanu. Konkrētāk, tām jāizstrādā stabili un ticami finansēšanas plāni, kuru mērķis ir panākt diversificētas finansēšanas struktūras, kā arī efektīvi rīcības plāni ārkārtas situācijām, lai spētu izturēt īstermiņa likviditātes satricinājumus. Bankām arī jānodrošina pienācīga savu procentu likmju riska pozīciju pārvaldība, atspoguļojot piesardzīgus pieņēmumus par klientu rīcību, un jāizstrādā atbilstošas riska mazināšanas stratēģijas, kas ir samērīgas ar to riska profiliem.

Procentu likmju vide, kurā darbojas bankas, pēdējos divos gados ir būtiski mainījusies. Lai gan augstākas procentu likmes kopumā veicina uzraudzīto iestāžu pelnītspēju, tās var nozīmēt arī augstākas finansējuma izmaksas un radīt sarežģījumus saistībā ar banku likviditātes situāciju un – plašākā nozīmē – to aktīvu un pasīvu pārvaldību, stratēģiju un regulējumu.

Finanšu tirgus svārstīgums un cenu korekcijas fiksēta ienākuma tirgos pašreizējās procentu likmju dinamikas apstākļos vairo nerealizēto zaudējumu rašanās risku banku amortizēto izmaksu portfeļos. Lai gan tam var būt ļoti nopietnas sekas, par ko liecina satricinājums, kas martā skāra vairākas ASV vidēja lieluma bankas, Eiropas banku uzraudzībai pakļautajās bankās līdz šim nav novērota faktoru kombinācija, kas izraisīja konkrēto epizodi. Kā liecina 2023. gada jūlijā publicētie dati^[8], kopējais šādu nerealizēto zaudējumu apjoms 2023. gada februārī bija samērā ierobežots (73 mljrd. euro) salīdzinājumā ar ASV banku situāciju 2022. gada beigās (620 mljrd. euro)^[9]. Uzraugi jau 2021. gada 2. pusgadā, kad parādījās pirmās inflācijas spiediena pazīmes, rūpīgi pārbaudīja, kā bankas novērtē un pārvalda procentu likmju un kredītriska starpības riskus. 2022. gadā ECB banku uzraudzības funkcija šos riskus iekļāva savās uzraudzības prioritātēs un veica īpašu mērķpārbaudi, lai proaktīvi novērtētu banku gatavību iespējamajai procentu likmju paaugstināšanai. Tajā laikā iegūtie konstatējumi parādīja, ka bankām biežāk jāpārskata savu aktīvu un pasīvu pārvaldības modeļu kalibrāciju, lai reaģētu uz klientu uzvedības pārmaiņām, ko izraisa jaunais procentu likmju režīms, un dažu riska ierobežošanas stratēģiju nepilnībām.

Runājot par likviditāti un finansējumu, uzraudzītās iestādes līdz šim kopumā demonstrējušas spēcīgu noturību pret finanšu vides pārmaiņām. Lai gan sakarā ar centrālo banku rezervju sarukumu un vājo monetāro dinamiku banku likviditātes drošības rezerves ir samazinājušās, to likviditātes seguma rādītāji un neto stabila finansējuma rādītāji vidējā izteiksmē saglabājas krietni virs regulatīvā minimuma. Turklāt uzraudzītajās iestādēs nav vērojamas tādas finansējuma koncentrācijas kā dažās ASV vidēja lieluma bankās, kuras šogad kļuva maksātnespējīgas, jo to galvenos finansējuma avotus galvenokārt veido noguldījumi. Tie galvenokārt ir privāto klientu noguldījumi un lielāko daļu no tiem sedz noguldījumu apdrošināšana. Lai nodrošinātu, ka ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperāciju (ITRMO) programmu pakāpeniskā pārtraukšana norit gludi, un novērtētu, kā bankas tai sagatavojušās, 2023. gadā tika veikta mērķpārbaude attiecībā uz banku ITRMO izejas stratēģijām. Ņemot vērā minēto, dažas bankas tika aicinātas vēl vairāk dažādot savus finansējuma avotus. Mērķpārbaudē novērtēta arī banku finansēšanas plānu ticamība un stabilitāte, un rezultāti tiks iekļauti 2024. gada SREP rezultātos.

Nākotnē ECB banku uzraudzības funkcija turpinās stingri uzsvērt, ka bankās jābūt ieviestiem stabiliem aktīvu un pasīvu pārvaldības pasākumiem. Veicot mērķorientētas darbības, tiks pārbaudīta banku aktīvu un pasīvu pārvaldība un stratēģija un novērtēta to uzvedības modeļu pamatā esošo pieņēmumu piemērotība. Uzraugi arī novērtēs banku noturību pret īstermiņa likviditātes šokiem un to, cik ticami un droši ir likviditātes plāni ārkārtas situācijām. Visbeidzot, uzraugi turpinās iepriekšējos gados uzsāktos centienus, turpmāk pārskatot, kā bankas pārvalda IRRBB, kā arī to finansēšanas plānu drošumu un ticamību.

Uzraudzības prioritāšu darba programmā ietvertās galvenās darbības

• Finansēšanas plānu drošuma un ticamības, ārkārtas situāciju plānošanas un nodrošinājuma optimizācijas spēju, kā arī aktīvu un pasīvu pārvaldības vadību un stratēģiju.
• Klātienes mērķpārbaudes, lai novērtētu finansējuma un atveseļošanas plānu drošumu un atbilstību.
• Turpmāki pasākumi saistībā ar procentu likmju un kredītriska starpības risku mērķpārbaudes konstatējumiem, paplašinot šo pārbaudi un ietverot tajā plašāku iestāžu loku.
• Klātienes pārbaužu kampaņa saistībā ar IRRBB, īpaši pētot aktīvu un pasīvu pārvaldības pozicionēšanu un stratēģiju, IRRBB uzvedības modeļus un ierobežošanas stratēģiju.

2. prioritāte. Ātrāka klimata pārmaiņu un vides risku vadības un pārvaldības trūkumu efektīva novēršana

2023. gada SREP rezultāti joprojām liecina, ka dažas bankas nav panākušas pietiekamu progresu pārvaldības trūkumu novēršanā. Tas jo īpaši attiecas uz jomām, kas saistītas ar banku vadības struktūru darbību un stratēģisko vadīšanu, kā arī uz to risku datu apkopošanas un ziņošanas spējām. Turklāt vairāku ASV un Šveices banku maksātnespēja šā gada sākumā vēlreiz skaidri parādīja stingras pārvaldības un pārdomātas riska kontroles nozīmi. Tas pats attiecas uz pastāvīgi pieaugošajiem klimata pārmaiņu un vides riskiem, kuru negatīvā ietekme jau jūtama visā pasaulē. Bankas tiks aicinātas pastiprināt centienus un atbilstoši atspoguļot attiecīgās risku dimensijas savās uzņēmējdarbības stratēģijās un risku vadības sistēmās, lai līdz 2024. gada beigām pilnībā izpildītu attiecīgās uzraudzības gaidas. Lai atbalstītu šo mērķi, ECB banku uzraudzības funkcija ir gatava izmantot tās rīcībā esošos instrumentus (t. sk., ja nepieciešams, papildu kapitāla palielinājumus, piespiedu izpildi un sankcijas, kā arī atbilstības un piemērotības novērtējumu pārskatīšanu), lai stimulētu bankas efektīvi novērst konstatētos trūkumus, īpaši, ja noteikti skaidri pasākumi un konkrēti termiņi uzraudzības gaidu izpildei.

Prioritārais ievainojamības aspekts – vadības struktūru darbības un vadīšanas spēju trūkumi

Stratēģiskais mērķis. Bankām efektīvi jānovērš būtiski trūkumi vadības struktūru darbībā, pārraudzībā un sastāvā, izstrādājot un ātri īstenojot drošus korektīvo pasākumu plānus atbilstoši uzraudzības gaidām.

Stingra iekšējās pārvaldības kārtība un efektīva stratēģiskā vadīšana ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu banku uzņēmējdarbības modeļu noturību un ilgtspēju. Pašreizējā nenoteiktā makrofinansiālā perspektīva un notiekošās procentu likmju vides pārmaiņas pēc daudzus gadus ilgušā labvēlīgu finansēšanas nosacījumu perioda liek bankām piemērot efektīvu stratēģisko vadīšanu un pielāgot savu praksi, lai pienācīgi novērtētu, kontrolētu un vadītu saistītos riskus. Satricinājumi, kas martā norisinājās ASV un Šveices banku sektorā, skaidri parādīja, cik būtiska nozīme ir bankas valdei un vadībai, uz ko gulstas galīgā atbildība par atbilstošas iekšējās pārvaldības kārtības un efektīvu riska pārvaldības procesu nodrošināšanu. Tie arī nodemonstrēja, kādas smagas sekas iespējamas, ja bankai ir trūkumi šai jomā. Efektīva stratēģiskā vadīšana nepieciešama arī, lai banku uzņēmējdarbības modeļus pielāgotu mainīgajām tendencēm, piemēram, digitalizācijai un paātrinātai zaļajai pārejai.

Viena no ECB banku uzraudzības galvenajām prioritātēm jau vairākus gadus bijusi vadības struktūru nepilnību novēršana, un, lai gan dažās jomās vērojami uzlabojumi, nepieciešams panākt lielāku progresu banku valdes sastāva, kolektīvās piemērotības un pārraudzības lomas ziņā. Pēc uzraudzības iestāžu tiešas iesaistīšanās 2022. gadā bankas uzlabojušas savu daudzveidības politiku, kas tagad papildus dzimumam ietver arī izglītības, pieredzes, ģeogrāfiskās izcelsmes un vecuma kritērijus. Pašlaik gandrīz visās uzraudzītajās iestādēs noteikti mērķi novērst dzimumu nelīdzsvarotību to vadības struktūrās. Tomēr progress minēto mērķu sasniegšanā joprojām nav pietiekams.^[10] Bankām arī turpmāk jāuzlabo valdes kolektīvā piemērotība, kā arī to apstrīdēšanas spēja. Apstrīdēšanas spēja saistīta ar nepilnībām valdes sastāvā (piemēram, nepietiekams formālu neatkarīgu direktoru skaits un zināšanu trūkums konkrētās jomās, piemēram, IT) un darbībā (piemēram, vadības struktūras iecelšanas procesā tiek noteikts nepietiekams laiks, kas nepieciešams debatēm un bažu kliedēšanai). Jāturpina uzlabot arī valdes komiteju pārraudzības funkcijas, kā tas tika konstatēts 2023. gadā veiktajā vadības struktūru mērķpārbaudē.^[11]

ECB banku uzraudzības funkcija turpinās darbu ar bankām, lai novērstu šos ilgstošos trūkumus, veicot mērķpārbaudes un klātienes pārbaudes. Turklāt uzraugi aktualizēs un publicēs uzraudzības gaidas par pārvaldību un risku vadību.

Uzraudzības prioritāšu darba programmā ietvertās galvenās darbības

• Banku vadības struktūru efektivitātes mērķpārbaude un klātienes mērķpārbaudes.
• Uzraudzības gaidu un labākās prakses attiecībā uz banku pārvaldību un riska kultūru aktualizēšana un publicēšana ārēja izdevuma veidā.^[12]

Prioritārais ievainojamības aspekts – risku datu apkopošanas un ziņošanas trūkumi

Stratēģiskais mērķis. Bankām efektīvi jānovērš ieilgušie trūkumi un jāievieš atbilstošs un efektīvs risku datu apkopošanas un ziņošanas regulējums, lai palīdzētu vadības struktūrai nodrošināt efektīvu vadīšanu un ļautu izpildīt uzraudzības gaidas, t. sk. krīzes laikā.

Savlaicīga un precīza ar riskiem saistīto datu apkopošana un ziņošana ir būtiska, lai bankas varētu pieņemt pareizus lēmumus un nodrošināt efektīvu stratēģisko vadīšanu, īpaši pašreizējos apstākļos, kā arī lai nodrošinātu risku, finanšu un uzraudzības pārskatu sniegšanu. Visu līdz šim veikto uzraudzības pasākumu, t. sk. 2023. gada SREP un notiekošās klātienes pārbaužu kampaņas, rezultāti liecina par nepietiekamu progresu nepilnību novēršanā attiecībā uz uzraudzības gaidām un atbilstību Bāzeles Banku uzraudzības komitejas efektīvas risku datu apkopošanas un risku ziņošanas principiem. Galvenie trūkumi ir saistīti ar vadības struktūru nepietiekamu uzmanību un pārraudzību, nepilnībām datu arhitektūrā un sadrumstalotu un nesaskaņotu IT vidi, vāju apkopošanas spēju un neefektīvu pārvaldības regulējumu. Ir ļoti būtiski, lai vadības struktūras stingri noteiktu prioritātes, jo ar risku datu apkopošanu un ziņošanu saistīto trūkumu novēršanai bieži vien vajadzīgi ievērojami resursi.

Kā jau paziņots pagājušā gada uzraudzības prioritāšu ietvaros, ECB banku uzraudzības funkcija pastiprina centienus nodrošināt, lai uzraudzītās iestādes gūtu būtisku progresu risku datu apkopošanas un ziņošanas jomā konstatēto ilgstošo trūkumu novēršanā. Sākot ar 2024. gadu, arvien vairāk tiks piemērots strukturēts eskalācijas mehānisms, iespējams, ietverot piespiedu izpildi un sankcijas.^[13] Norādījumi par efektīvu risku datu apkopošanu un risku ziņošanu vēl vairāk nostiprina un precizē uzraudzības gaidas. Norādījumu sabiedriskā apspriešana^[14] notika no 2023. gada jūlija līdz oktobrim, un plānots, ka šie norādījumi tiks publicēti 2024. gadā. Uzraugi veiks arī mērķpārbaudes un klātienes pārbaudes un strādās ar bankām, ja tiks konstatēti ieilguši trūkumi. Turklāt vadības ziņojums par datu pārvaldību un datu kvalitāti^[15], kas pilotprojekta veidā tika īstenots 2023. gada sākumā, tiks turpināts kā ikgadēja banku anketēšana. Tā mērķis ir nodrošināt banku vadības struktūru pienācīgu atbildību par jautājumiem, kas saistīti ar iekšējo, finanšu un uzraudzības pārskatu sniegšanu.

Uzraudzības prioritāšu darba programmā ietvertās galvenās darbības

• Uzraudzības gaidu precizēšana attiecībā uz risku datu apkopošanas un ziņošanas principu īstenošanu un "Norādījumu par efektīvu risku datu apkopošanu un risku ziņošanu" publicēšana.
• Risku datu apkopošanas un ziņošanas prakses mērķpārbaude.
• Risku datu apkopošanas un ziņošanas klātienes pārbaužu kampaņa (turpināta no 2023. gada).
• Vadības ziņojuma par datu pārvaldību un datu kvalitāti sagatavošana – ikgadēja anketa, lai nodrošinātu banku vadības struktūru pienācīgu atbildību jautājumos, kas saistīti ar iekšējo, finanšu un uzraudzības pārskatu sniegšanu.

Prioritārais ievainojamības aspekts – būtiska pakļautība klimata pārmaiņu fizisko un pārejas risku noteicošajiem faktoriem

Stratēģiskais mērķis. Bankām savā uzņēmējdarbības stratēģijā un pārvaldības un risku vadības regulējumā atbilstoši jāiekļauj klimata pārmaiņu un vides riski, lai mazinātu šādus riskus un atklātu par tiem informāciju, saskaņojot praksi ar pašreizējām regulatīvajām prasībām un uzraudzības gaidām.

Pasaules siltumnīcefekta gāzu emisijas turpinājušas pieaugt^[16], izraisot tālāku globālo sasilšanu un līdz ar to arī vairāku vienlaicīgu apdraudējumu pastiprināšanos, par ko atkal un atkal liecina jauni karstuma viļņu rekordi un mežu ugunsgrēki un plūdi Eiropā un citos pasaules reģionos. Īstenotā politika nav pietiekama, lai sasniegtu 2015. gada Parīzes nolīgumā noteiktos globālās sasilšanas mērķus.^[17] Paredzams, ka novēlota rīcība klimata jomā vēl vairāk palielinās fiziskos un pārejas riskus un, iespējams, ar tiem saistītos banku zaudējumus, palielinot lielāku kaitējumu, nemainīgi augsta emisiju līmeņa infrastruktūru, vērtību zaudējušu aktīvu un izmaksu pieaugumu risku.^[18] Ģeopolitiskā spriedze, kā arī arvien lielāki sākotnējie ieguldījumi un darbību graujošas pārmaiņas, kas nepieciešamas, lai mazinātu klimata pārmaiņas un pielāgotos tām, visticamāk, vēl krasāk palielinās pārejas riskus stingrāku finansēšanas nosacījumu apstākļos.

Lai gan 2023. gada SREP laikā atklājās, ka dažas bankas panākušas zināmus uzlabojumus, definējot savas stratēģijas attiecībā uz klimata pārmaiņu un vides riskiem, attiecībā uz citām bankām tas liecināja arī to, ka steidzami nepieciešams novērst šīs nepilnības. SREP kvalitatīvie pasākumi galvenokārt bija vērsti uz banku nepilnībām stratēģiskajā un darbības plānošanā un vadības struktūru informētībā par vides, sociālajiem un pārvaldības jautājumiem. Klimata pārmaiņu un vides riski ietekmēja 2. pīlāra prasību līmeni arvien lielākā skaitā banku salīdzinājumā ar pagājušā gada SREP.^[19]

Lai efektīvi novērstu ECB 2022. gada klimata risku stresa testā^[20] un tematiskajā pārbaudē^[21] konstatētos trūkumus, ECB banku uzraudzības funkcija nosaka katrai iestādei konkrētus termiņus, kuros bankām līdz 2024. gada beigām pilnībā jāsaskaņo sava prakse ar uzraudzības gaidām, kas izklāstītas ECB 2020. gada norādījumos par klimata pārmaiņu un vides riskiem. 2023. gada marts iezīmējās kā viens no šā procesa starpposma atskaites punktiem, jo no bankām tika gaidīts, ka tās līdz šim mēnesim atbilstoši klasificēs klimata pārmaiņu un vides riskus un veiks pilnu novērtējumu par šo risku ietekmi uz to darbību. Dažās bankās joprojām konstatētas nopietnas nepilnības šajā ziņā, un uzraugi veikuši darbu šajās bankās ar operatīvo aktu, SREP kvalitatīvo prasību un Uzraudzības valdes ad hoc lēmumu palīdzību. Tiek sagaidīts, ka līdz 2023. gada beigām bankas iekļaus klimata pārmaiņu un vides riskus savā pārvaldībā, stratēģijā un risku vadībā un, visbeidzot, līdz 2024. gada beigām izpildīs visas atlikušās 2020. gadā izklāstītās uzraudzības gaidas, t. sk. to pilnīgu integrāciju iekšējā kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesā (ICAAP) un stresa testos. Turpmāk ECB banku uzraudzības funkcija turpinās izmantot visu savu instrumentu kopumu, lai nodrošinātu, ka bankas ievēro šīs gaidas, t. sk., ja nepieciešams, īstenojot uzraudzības eskalācijas procesu, piemēram, periodiskus soda maksājumus vai konkrētajai bankai noteiktus papildu kapitāla palielinājumus.^[22]

Turklāt uzraugi turpinās pārskatīt un novērtēt banku informācijas atklāšanas prakses atbilstību. Lai gan bankas panākušas zināmu progresu šajā jomā, kā liecina trešā novērtējuma par Eiropas banku sasniegto progresu informācijas atklāšanā par klimata un vides riskiem rezultāti, atklātās informācijas kvalitāte joprojām ir zema. Pie citām jomām, kas būs uzmanības lokā turpmākajos gados, pieder darbs ar reputācijas un tiesvedības riskiem, kas saistīti ar klimata pārmaiņu un vides riskiem un kas rodas, publicējot pārejas mērķus un/vai apņemšanos sasniegt neto nulles līmeni. Uzraugi arī turpinās sagatavošanās darbu, lai izstrādātu ietvaru, saskaņā ar kuru tiks novērtēta banku veiktā pārejas plānošana un to gatavība izpildīt ar vidi, sociālo jomu un pārvaldību saistītās pilnvaras Kapitāla prasību direktīvā (CRD VI). Visbeidzot, klimata pārmaiņu riski arī turpmāk tiks novērtēti uz konkrētiem riskiem vērstās klātienes pārbaudēs, savukārt atsevišķas mērķorientētas klimata pārmaiņu un vides riska misijas plānots uzsākt 2024. gadā.

Uzraudzības prioritāšu darba programmā ietvertās galvenās darbības

• Mērķorientēti turpmākie pasākumi saistībā ar 2022. gada klimata riska stresa testa un tematiskās pārbaudes kontekstā konstatētajiem trūkumiem, lai līdz 2024. gada beigām panāktu pilnīgu atbilstību attiecīgajām uzraudzības gaidām.
• Pārbaude par banku atbilstību īstenošanas tehniskajiem standartiem par pārskatu sniegšanu un 3. pīlāra informācijas atklāšanas prasībām klimata pārmaiņu un vides risku jomā un to, kā šīs prasības savstarpēji saskaņotas, vienlaikus veicot banku prakses salīdzinošu novērtējumu atbilstoši uzraudzības gaidām.
• Padziļinātās pārbaudes par banku spēju novērst reputācijas un tiesvedības risku, ko rada saistības klimata pārmaiņu un vides jomā.
• Klātienes mērķpārbaudes par klimata pārmaiņu aspektiem – vai nu kā atsevišķas pārbaudes, vai individuālu risku (piemēram, kredītriska, darbības riska, uzņēmējdarbības modeļa riska) plānoto pārbaužu ietvaros.

3. prioritāte. Turpmāks progress digitālajā transformācijā un stabilu darbības noturības ietvaru izveide

Lai gan lielākā daļa uzraudzīto iestāžu panākušas progresu savas darbības un pakalpojumu digitalizācijā, lai risinātu arvien pieaugošās konkurences problēmas, tām arī jānostiprina un vajadzības gadījumā jāpielāgo savas darbības noturības ietvari, lai mazinātu potenciālos riskus. Darbības noturības nodrošināšanai būtu jāveicina banku uzņēmējdarbības modeļu ilgtspēja vidējā termiņā un cita starpā jānodrošina tām iespēja izmantot inovatīvo tehnoloģiju sniegtās priekšrocības. Tomēr dažas bankas atpaliek šajā jomā izvirzīto mērķu sasniegšanā. Turklāt uzraudzītajām iestādēm jānovērš ievainojamība, ko rada to darbības pieaugošā atkarība no trešajām personām, kas sniedz pakalpojumus, un jāuzlabo IT drošības/kiberdrošības riska vadība. Tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā arvien pieaugošos kiberdraudus, ko rada pašreizējā ģeopolitiskā vide.

Prioritārais ievainojamības aspekts – digitālās transformācijas stratēģiju nepilnības

Stratēģiskais mērķis. Bankām jāizstrādā un jāīsteno pamatoti digitālās transformācijas plāni, ieviešot atbilstošus mehānismus (piemēram, uzņēmējdarbības stratēģiju un riska vadību), lai stiprinātu savu uzņēmējdarbības modeļu ilgtspēju un mazinātu ar inovatīvu tehnoloģiju izmantošanu saistītos riskus.

Uzraudzīto iestāžu pelnītspēja pēdējā laikā bijusi rekordaugsta, un to lielā mērā noteica lielākas neto procentu likmju starpības. Tomēr joprojām pastāv strukturālas nepilnības to uzņēmējdarbības modeļos. Banku izdevumu un ienākumu attiecības rādītāji ilgstoši ir augsti un neelastīgi, un izmaksu ierobežošanas pasākumu īstenošana var izrādīties sarežģīta, ņemot vērā pašreizējo augsto inflācijas spiedienu. Šajā sakarā uzraudzītajām iestādēm vajadzētu spēt pārvaldīt paredzēto pamatdarbības izdevumu pieaugumu, neapdraudot tik ļoti nepieciešamos ieguldījumus digitālajā transformācijā. Paredzams, ka digitalizācija stiprinās banku konkurētspēju un padarīs tās noturīgākas pret konkurenci, ko rada uzņēmumi ārpus banku sektora.

2023. gadā ECB banku uzraudzības funkcija veica horizontālu novērtējumu un salīdzinošās novērtēšanas analīzi, pamatojoties uz VUM mēroga datu apkopojumu par digitālo transformāciju un finanšu tehnoloģijas (fintech) izmantošanu. Bankas tika iepazīstinātas ar šīs analīzes rezultātiem, un tie palīdzēja noteikt vairākus ar digitālo transformāciju saistītus riskus, t. sk. stratēģiskos un izpildes riskus, kiberdrošības risku, trešo personu atkarības risku un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un krāpšanas riskus. Klātienes mērķpārbaudes, kas papildināja horizontālo novērtējumu, radīja bažas par efektīvu stratēģisko vadīšanu un izpildi, kā arī skaidri parādīja personāla un vadības struktūru prasmju pilnveides nozīmi. Tika atklāti arī trūkumi budžeta un finanšu plānošanā, jo bankām ir grūtības monitorēt savu digitālās transformācijas iniciatīvu finansiālo ietekmi. Šo darbību rezultāti tika izmantoti banku uzņēmējdarbības modeļu uzraudzības novērtējumā 2023. gada SREP cikla laikā. Nākotnē ECB banku uzraudzības funkcija turpinās pievērst uzmanību digitālajai transformācijai, apvienojot mērķpārbaudes un speciālas klātienes mērķpārbaudes. ECB banku uzraudzības funkcija publicēs savas uzraudzības gaidas attiecībā uz banku digitālo transformāciju.^[23] Pārskatītās gaidas palīdzēs stiprināt uzraudzības novērtējuma metodoloģiju.

Uzraudzības prioritāšu darba programmā ietvertās galvenās darbības

• Mērķpārbaudes, kurās galvenā uzmanība pievērsta banku digitālās transformācijas ietekmei uz to uzņēmējdarbības modeli/stratēģiju, pārvaldību un risku identificēšanu/vadību un kuras papildina KUK turpmākie pasākumi tajās bankās, kurās konstatēti būtiski trūkumi.
• Klātienes mērķpārbaudes par digitālo transformāciju, apvienojot banku digitālās transformācijas stratēģiju uzņēmējdarbības modeļa dimensiju ar IT aspektu.
• Uzraudzības gaidu publicēšana un labākās prakses popularizēšana attiecībā uz digitālās transformācijas stratēģijām.

Prioritārais ievainojamības aspekts – darbības noturības ietvara nepilnības, t. i., IT ārpakalpojumu un IT drošības/kiberdrošības riski

Stratēģiskais mērķis. Bankām nepieciešami stabili ārpakalpojumu nodrošināšanas mehānismi, kā arī IT drošības un noturības pret kiberuzbrukumiem regulējums, lai proaktīvi novērstu visus neaptvertos riskus, kuri varētu izraisīt kritiski svarīgu darbību vai pakalpojumu būtiskus traucējumus, vienlaikus nodrošinot attiecīgo regulatīvo prasību un uzraudzības gaidu ievērošanu.

Kiberdrošības risks un datu drošība joprojām ir banku darbības risku noteicošie faktori. 2023. gada 1. pusgadā pieauga kiberincidentu skaits, par kuriem uzraudzītās iestādes ziņoja ECB banku uzraudzības funkcijai, atspoguļojot banku sektora būtisko pakļautību mainīgajiem kiberdraudiem, ko izraisīja arī Krievijas karš Ukrainā un paaugstinātā ģeopolitiskā spriedze. Postoši uzbrukumi kļuvuši par nozīmīgu valsts iestāžu darbības sastāvdaļu, un arī finanšu iestādes, ņemot vērā to lomu kritiskās infrastruktūras jomā, ir uzskatāmas par iespējamu mērķi.^[24] Īpaši pieauguši izspiedējprogrammatūras uzbrukumi. Kibernoziedznieku darbības kļūst sarežģītākas un bankas arvien vairāk saskaras ar arvien jauniem izspiešanas paņēmieniem.

IT ārpakalpojumu nodrošināšanas mehānismu nepilnības ir vēl viens būtisks ievainojamības aspekts, ņemot vērā, ka bankas arvien vairāk izmanto trešās personas, kas sniedz pakalpojumus. Tā kā piegādes ķēdes paplašinās un kļūst arvien sarežģītākas, bankām labāk jāsaprot un jākontrolē piegādātāju attiecības un (savstarpējās) atkarības aspekti, lai proaktīvi risinātu iespējamos koncentrācijas riskus. Tādējādi droša aktīvu un pārdevēju pārvaldība ir būtiska, lai bankas spētu apmierināt klientu prasības un palielināt efektivitāti arvien konkurētspējīgākā vidē, vienlaikus nodrošinot atbilstošu risku vadību saistībā ar ārpakalpojumu izmantošanu un mākoņdatošanas risinājumu pārņemšanu. 2023. gada SREP novērtējuma rezultāti atkal apstiprināja, cik būtiski trūkumi bankām piemīt saistībā ar IT ārpakalpojumu pārvaldību un IT drošības/kiberdrošības riskiem, jo operacionālais risks joprojām ir elements, kas saņem sliktāko SREP vērtējumu.^[25]

Ņemot vērā iepriekš minēto, ECB banku uzraudzības funkcija iedibinājusi ikgadēju uzraudzīto iestāžu ārpakalpojumu reģistru apkopošanu. Līdz šim veiktā analīze atklājusi dažādus ievainojamības aspektus, t. sk. lielu atkarību no dažiem ārpus Eiropas reģistrētiem ārējiem pakalpojumu sniedzējiem un ievērojamu skaitu ārpakalpojumu līgumu. Pienācīga trešo personu riska pārvaldība, t. sk. mākoņdatošanas ārpakalpojumi, joprojām ir uzraudzības darba kārtības prioritāte, un arī turpmāk vērtēta pastāvīgo darbību ietvaros.

Papildus banku ārpakalpojumu nodrošināšanas mehānismu horizontālajam novērtējumam un koncentrācijas riska analīzei ECB banku uzraudzības funkcija turpinās veikt ārpakalpojumu mehānismu un noturības pret kiberuzbrukumiem mērķpārbaudes, lai gūtu labāku ieskatu par risku veidu un apmēru, kā arī par attiecīgajiem banku riska mazināšanas pasākumiem. Mērķpārbaudes papildinās arī klātienes pārbaudes, lai konstatētu un novērtētu trūkumus katrā atsevišķajā bankā. Ņemot vērā kiberuzbrukumu skaita straujo pieaugumu un šīs tēmas nozīmi pašreizējā ģeopolitiskajā vidē, ECB banku uzraudzības funkcija nākamajā gadā papildus veiks tematisku stresa testu par noturību pret kiberuzbrukumiem, lai novērtētu banku spēju reaģēt uz veiksmīgu kiberuzbrukumu un atgūties no tā.^[26]

Uzraudzības prioritāšu darba programmā ietvertās galvenās darbības

• Ārpakalpojumu izmantošanas reģistru datu apkopošana un horizontālā analīze, lai noteiktu uzraudzīto iestāžu un trešo pušu, kas sniedz pakalpojumus, savstarpējo sasaisti un noteiktu pakalpojumu sniedzēju potenciālo risku koncentrāciju.
• Ārpakalpojumu nodrošināšanas mehānismu un noturības pret kibernoziegumiem mērķpārbaudes.
• Ārpakalpojumu un kiberdrošības pārvaldības klātienes mērķpārbaudes.
• Sistēmas mēroga noturības pret kibernoziegumiem stresa tests 2024. gadā, galveno uzmanību pievēršot banku reaģēšanas un darbības atjaunošanas spējām kiberdrošības incidentu gadījumā un to spējai laikus ierobežot ietekmi un atsākt pakalpojumu sniegšanu.