Intervija aģentūrai LETA

Airisas Ādamsones intervija ar ECB Uzraudzības valdes priekšsēdētāju Danielu Nuī (Danièle Nouy), intervija publicēta 2017. gada 23. martā.

Kādi ir galvenie izaicinājumi uzraudzības jomā?

Mūsu pirmais uzdevums bija īsā laika posmā izveidot jaunu uzraudzības institūciju. Tā tika radīta sadarbībā ar 19 dažādām valstīm, un tas bija liels izaicinājums.

Vienotais uzraudzības mehānisms uzsāka euro zonas nozīmīgo banku uzraudzību 2014. gada novembrī. Pirmie banku uzraudzības darbinieki ieradās ECB gada sākumā, un 2014. gada 2. janvārī, kad es uzsāku darbu, mēs bijām neliela komanda. Kad 2014. gada novembrī Vienotais uzraudzības mehānisms pārņēma euro zonas nozīmīgo banku uzraudzību, darbinieku skaits kopā ar atbalsta pakalpojumu sniedzējiem jau tuvojās 1 000.

Vienotais uzraudzības mehānisms tika izveidots laikā, kad vajadzēja stiprināt bankas un risināt tādus jautājumus kā banku pelnītspējas līmenis un ienākumus nenesošie riska darījumi.

Banku uzraudzība tiek veikta sadarbībā ar valstu uzraudzības iestādēm. Kā attīstās šī sadarbība?

Ļoti raiti. 126 banku grupu, kas ietver aptuveni 1 200 tiešai ECB uzraudzībai pakļauto banku, uzrauga kopējās uzraudzības komandas, kuru sastāvā ir ECB un nacionālo uzraudzības iestāžu darbinieki. Lielāko banku uzraudzības komandās ir līdz pat deviņiem cilvēkiem, kuri strādā Frankfurtē, un vēl daudz vairāk darbinieku konkrēto valstu uzraudzības iestādēs.

ECB darbinieki veido tikai mazu daļu no kopējās uzraudzības komandas. Mēs nevaram visu paveikt Frankfurtē, tāpēc strādājam ciešā sadarbībā ar kolēģiem dažādās valstīs. Ikdienas darbā mēs izmantojam tikai vienu valodu – angļu valodu. Arī tas ir izaicinājums. Bankām arī ir tiesības izmantot saziņai savu valodu, tāpēc, kad nepieciešams, nodarbinām arī tulkus.

Vai šāda lēmumu pieņemšanas struktūra, ko veido vairāki līmeņi, nepadara procesu lēnāku?

Struktūra patiešām var būt kompleksa. Piemēram, iepriekš nebija paredzētas pienākumu deleģēšanas iespējas, tas nozīmē, ka visi, pat vissīkākie lēmumi bija jāpieņem Uzraudzības valdes līmenī, tātad daudz augstākā līmenī nekā pirms Vienotā uzraudzības mehānisma izveidošanas.

Likumdevēji paveica lielu darbu, lai nodrošinātu tik efektīvu Vienotā uzraudzības mehānisma izveidi – taču viņi nevarēja paredzēt tā nākotnes vajadzības. Dažu turpmāko mēnešu laikā tiks pārskatīts Vienotā uzraudzības mehānisma regulējums, tātad tā būs iespēja risināt šo un citas problēmas. Tomēr, neraugoties uz sarežģīto struktūru un nepieciešamību pieņemt daudzus lēmumus, Vienotais uzraudzības mehānisms strādā ļoti labi un arī sadarbība ar euro zonas valstu uzraugiem ir ļoti veiksmīga. Vēlos paslavēt Latvijas kolēģus, Latvijā ir ļoti dinamiska komanda.

Kā norit sadarbība ar finanšu tirgus uzraudzības iestādēm ārpus euro zonas esošajās valstīs, piemēram, Zviedrijā, kur atrodas ECB tieši uzraudzīto Latvijas banku mātes sabiedrības?

Pēc Vienotā uzraudzības mehānisma izveides sadarbība būtiski uzlabojusies. Ar Zviedrijas un arī citu ārpus euro zonas esošu valstu banku uzraugiem dialogs uzlabojas, jo Vienotajam uzraudzības mehānismam ir ECB uzticamība un reputācija. Darot savu darbu un veidojot dialogu, mēs kopā esam spēcīgāki, nekā būtu jebkurš vienas atsevišķas valsts uzraugs. Mums ir ECB un 19 valstu spēks. Tā ir Vienotā uzraudzības mehānisma galvenā priekšrocība.

Esam pasaulē lielākais banku uzraugs uzraudzīto aktīvu apjoma izteiksmē. Sadarbojamies ar ASV, ar Apvienoto Karalisti, kā arī uzraugiem citās valstīs, kuru bankas pārstāvētas euro zonā.

Euro zonā ietilpstošās valstis saskaras ar dažādiem izaicinājumiem. Kā Latvija atšķiras no citām Baltijas valstīm?

Ir vienota euro zonas jurisdikcija, bet banku sistēmas valstīs ir dažādas – tām ir atšķirīga vēsture un dažāda pēckrīzes perioda pieredze. Dažas valstis atrodas atšķirīgos krīzes pārvarēšanas posmos. Piemēram, dažās valstīs ir liels ienākumus nenesošo kredītu īpatsvars, savukārt citās valstīs tas ir niecīgs.

Baltijas valstis raksturo maza un atvērta ekonomika, kas vienlaikus ir gan spēka avots, gan riska faktors, jo Baltijas valstis ir atkarīgas no izaugsmes un labklājības tajās valstīs, ar kurām tām ir darījumu attiecības.

Latvijas bankām, kuras mēs uzraugām, ir labāks pelnītspējas līmenis nekā vidēji Eiropā, un ienākumus nenesošo kredītu apjoms ir mazāks nekā vidēji Eiropā.

Vai saskatāt īpašus riskus vai ievainojamību tajā apstāklī, ka Latvijas banku sistēmā ir divu veidu bankas – tādas, kuras strādā ar iekšzemes klientiem, un tādas, kuru darbība vērsta uz ārvalstu klientiem?

Katrai bankai ir savas iespējas, savas stiprās puses un savi trūkumi. Nepastāv viens labs riska profils vai viens no risku viedokļa labs uzņēmējdarbības modelis. Tāpēc katrai bankai, ko pārrauga Vienotais uzraudzības mehānisms, individuālā līmenī tiek analizētas stiprās puses, trūkumi un iespējas. Uzraugam jāpārliecinās, ka katra banka apzinās savus iespējamos riskus un problēmas un strādā atbilstoši, lai tās darbība vienmēr būtu spēcīga un droša.

Par naudas atmazgāšanas novēršanu atbildīgi ir vietējie banku uzraugi un citas institūcijas. Tomēr ar naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu saistītie riski ir pārrobežu riski. Vai šie jautājumi nebūtu jāuzrauga centralizēti?

Šī izvēle jāizdara politiķiem un likumdevējiem. Viņi var nolemt, ka nepieciešama kāda centralizēta institūcija, kas koordinētu darbu, kuru šobrīd jau veic par naudas atmazgāšanas novēršanu atbildīgās organizācijas un vietējās varas iestādes. Cīņa pret naudas atmazgāšanu ir svarīgs darbs un tam nepieciešami speciāli resursi. Vienotais uzraudzības mehānisms, manuprāt, šo atbildību nevar uzņemties, jo mums jau ir daudz pienākumu, kas prasa mūsu nedalītu uzmanību. Mēs jau strādājam ciešā sadarbībā ar 19 valstu kompetentajām iestādēm, kuras veic banku uzraudzību euro zonas valstīs. Turklāt, ja – līdzīgi kā Latvijas gadījumā – valsts kompetentā iestāde nav valsts centrālā banka, kopā ar valsts kompetentās iestādes pārstāvi Uzraudzības valdes sanāksmēs var piedalīties arī centrālās bankas pārstāvis. Tā kā cīņa pret naudas atmazgāšanu ne vienmēr ir valsts kompetentās iestādes vai centrālās bankas atbildība, Vienotajā uzraudzības mehānismā iesaistītos papildu partneri, kas to padarītu vēl kompleksāku.

Taču Eiropas līmenī varētu tikt pieņemts lēmums uzlabot starptautisko sadarbību vai izveidot euro zonā centrālu institūciju, kura uzņemtos koordinatora lomu naudas atmazgāšanas novēršanas jautājumos un ieviestu labāko praksi. Tā ir likumdevēju atbildība izlemt, vai šāda sadarbība būtu nepieciešama.

Vai Vienotajā uzraudzības mehānismā Frankfurtē strādā arī kāds darbinieks no Latvijas?

Jā. Līdztekus kolēģiem no valstu kompetentajām iestādēm ECB strādā cilvēki no 28 Eiropas valstīm – šāda dažādība ir lieliska.

Baltijas valstīs pašlaik aktuāla ir plānotā Norvēģijas DNB bankas un Zviedrijas Nordea bankas darbības apvienošana. Ja darījums tiks saskaņots, tiks izveidota otra lielākā banka Baltijas valstīs. Kā pēc šā darījuma mainīsies banku uzraudzība Baltijā un Latvijā?

Negribētu runāt par atsevišķām bankām.

Kopumā varu teikt, ka Eiropā ir vajadzīga banku apvienošana. Dažās valstīs ir pārāk daudz banku. Daļa no banku pelnītspējas problēmām ir saistīta tieši ar apstākli, ka banku pakalpojumu piedāvājums ir pārāk liels. Vienlaikus jāsaprot, ka apvienošanās darījumiem jābūt pamatotiem un jaunajai bankai jau no paša tās darbības sākuma jābūt spēcīgai. Nepietiek ar to, ka banka solās kļūt spēcīga pēc vairākiem gadiem. Kad ECB saņem lūgumu sniegt atļauju banku darbības apvienošanai, tad ļoti nopietni to izvērtējam. Veiksmīga apvienošanās uzlabo situāciju banku sistēmā kopumā un uzlabo arī apvienoto banku stāvokli. Vispārīgi runājot, šādiem darījumiem tiek izvirzīti nosacījumi, lai nodrošinātu, ka banka, kas rodas šāda darījuma rezultātā, ir spēcīga un stabila.

Protams, ne jau visām bankām ir jāapvienojas. Dažas bankas jau ir ļoti lielas, un mēs nevēlamies veicināt situāciju, ka tirgū ir tikai dažas lielas bankas. Tirgū ir vieta dažādiem uzņēmējdarbības modeļiem un dažādu lielumu bankām. Bet kopumā piedāvājums ir pārāk liels un dažas bankas varētu veikt pasākumus, lai uzlabotu pelnītspēju.

Vai tirgū redzat kādas apvienošanās iespējas, vai vērojamas kādas tendences?

Esam, piemēram, pieredzējuši apvienošanās un pārņemšanas darījumus banku sektorā Itālijā. Šajā valstī ir daudz banku. Domāju, ka būs arī vēl citi šādi darījumi.

Pārrobežu apvienošanās gadījumos tirgus dalībnieki saskatīs Vienotā uzraudzības mehānisma panākumus. Tas būtu pozitīvs solis. Esmu pārliecināta, ka tas notiks.

Kādi ir galvenie banku nozares izaicinājumi vidējā termiņā? Pašlaik dzīvojam zemu procentu likmju laikā, un finanšu tehnoloģiju kompānijas sāk konkurēt ar bankām.

Pasaule mainās, un arī bankām būs jāmainās. Katrai bankai būs jādomā, kāds uzņēmējdarbības modelis nepieciešams, lai nodrošinātu ilgtspējīgu darbību. Ilgtspējīgs uzņēmējdarbības modelis nozīmē, ka bankām jābūt labi kapitalizētām, ar pietiekamu likviditāti un noturīgu pelnītspēju.

Bankām jāizmanto iespējas attīstīties, piemēram, digitalizācijas jomā. Latvijas banku pelnītspējas līmeni daļēji var izskaidrot ar ļoti labu banku spēju izmantot digitālās tehnoloģijas un spēju sniegt klientiem digitālos pakalpojumus. Nozīmīgs klientu īpatsvars vēlas banku operācijas veikt jaunās, digitālās formās.

Būtisks izaicinājums ir pelnītspēja. Pašlaik tirgū ir arī bankas, kas nevar atpelnīt savas kapitāla izmaksas. Šāda situācija nevar ilgt mūžīgi. Tā var būt dažus gadus, kamēr tiek atrisinātas krīzes sekas, kamēr tiek atgūti kavētie kredīti, taču ilgtermiņā bankai ir jānodrošina pienācīga kapitāla atdeve.