ECB prezidenta Mario Dragi (Mario Draghi) priekšvārds

2012. gadā, kad tika pieņemts lēmums izveidot euro zonas vienoto uzraudzības mehānismu, daudzi kritiķi apgalvoja, ka tas būs neiespējami vai arī prasīs ļoti ilgu laiku. Un tomēr mēs jau esam nosvinējuši pirmo vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) gadadienu un varam atskatīties uz ļoti veiksmīgu pirmo Eiropas banku uzraudzības gadu.

Tomēr VUM nebija ne institucionālo reformu kopuma, kas mums jāveic, lai atjaunotu Eiropas stabilitāti – ilgtspējīgas izaugsmes priekšnoteikumu – sākums, ne beigas. Bet tas daudzējādā ziņā bija būtisks posms, kas bija izšķirošs, lai turpinātu pārmaiņas.

Pirmajos euro ieviešanas gados mēs dzīvojām ilūzijā, ka esam izveidojuši pilnvērtīgu monetāro savienību. Bet, tā kā lielāko daļu naudas izsniedz privātās bankas, vienota valūta var pastāvēt tikai tad, ja ir vienota banku sistēma. Lai valūta būtu patiesi vienota, tai ir jābūt pilnībā aizstājamai neatkarīgi no tās veida un atrašanās vietas. Tāpēc nepieciešama stingrāka kopīga to valstu banku sektora pārvaldība, kurās ir kopīgā valūta.

VUM izveidošana daļēji nodrošina šo vajadzību. Vienots uzraugs, īstenojot vienotu metodiku, vairo savstarpējo uzticēšanos. Turklāt tas ne tikai nodrošina lielāku aizsardzību iedzīvotājiem, bet arī dod būtiskas priekšrocības dalībvalstīm. To finanšu institūcijas var pilnībā izmantot apjomradītus ietaupījumus vienotajā tirgū.

Tomēr banku savienību bija iecerēts veidot ar trim pīlāriem: vienoto uzraudzības mehānismu, vienoto noregulējuma mehānismu un vienoto noguldījumu apdrošināšanas shēmu. Lai valūta būtu patiesi vienota, nepieciešami visi trīs pīlāri. Uzraudzības mehānisms bija jāizveido vispirms, jo tas bija būtisks priekšnosacījums citu banku savienības pīlāru izveidei. 2015. gada sākumā kā otrais pīlārs tika izveidots vienotais noregulējuma mehānisms (VNM). Lai pabeigtu banku savienības izveidi, mums nepieciešams īstenot arī trešo pīlāru: vienotu noguldījumu apdrošināšanu. Tikai tad mēs būsim uzbūvējuši stabilu “celtni”.

Banku savienība nav mērķis pati par sevi, bet gan būtisks solis, veidojot vienotu Eiropas banku un finanšu pakalpojumu tirgu. Integrēts un labi funkcionējošs banku un kapitāla tirgus ir būtisks nosacījums euro stabilitātei un tā sekmīgai izmantošanai, un tas palīdzēs veicināt izaugsmi un nodarbinātību, kas ir visu Eiropas pilsoņu interesēs.


Uzraudzības valdes priekšsēdētājas Danielas Nuī (Danièle Nouy) priekšvārds

Kad 2015. gada martā tika publicēts pirmais gada pārskats, vienotais uzraudzības mehānisms (VUM) nebija ne pusgadu vecs, tam bija daudzsološa nākotne, bet gandrīz nekādas pagātnes. Šajā otrā gada pārskata izdevumā mēs varam atskatīties Eiropas banku uzraudzības pusotru gadu ilgajā vēsturē[1]. VUM vēl arvien ir daudzsološa nākotne, bet arī iepriecinoša pagātne.

2015. gada laikā mēs esam veikuši lielu darbu, sekmējot Eiropas banku uzraudzības mērķu sasniegšanu. Mēs esam veicinājuši kredītiestāžu drošību un stabilitāti un finanšu sistēmas stabilitāti. Mēs esam veicinājuši arī iekšējā tirgus vienotību un integritāti, pamatojoties uz vienlīdzīgu attieksmi pret kredītiestādēm. VUM, sekojot līdzšinējai pieejai banku uzraudzībai, ir veicinājis harmonizāciju un pastiprinājis sadarbību ar Eiropas iestādēm un citiem uzraugiem, kā arī komunikāciju ar tiem. Mēs, protams, vēl neesam sasnieguši noteikto mērķi izveidot visaptverošu Eiropas banku uzraudzību, taču esam pavirzījušies tam daudz tuvāk.

Integrācijas un saskaņošanas veicināšana – gūtie panākumi un nākotnes izaicinājumi

Eiropas banku uzraudzības izveides process 2015. gadā būtiski pietuvojās saskaņotai un objektīvai uzraudzībai, atbilstoši vienotajai metodikai īstenojot visas euro zonas uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesu (SREP). Pirmo reizi visas nozīmīgās euro zonas iestādes tika novērtētas attiecībā pret vienoto standartu. Kvantitatīvie un kvalitatīvie elementi tika apvienoti, izmantojot ekspertu sprieduma, kas izdarīts, balstoties uz skaidri definētiem principiem, pieeju, kas nodrošināja konsekvenci, novērsa uzraugu iecietību un ņēma vērā iestāžu specifiku. Vienotās metodikas izveidē īpaši noderēja iepriekšējā pieredze un valsts kompetento iestāžu (VKI) labākā prakse. Kopumā un raugoties turpmāko gadu perspektīvā, pirmā vienotā SREP izveidošanas pieredze ir ļoti motivējoša.

Tomēr uzlabota uzraudzības prakses saskaņošana VUM ietvaros nevar notikt bez turpmākas noteikumu saskaņošanas. Eiropas tiesiskais ietvars – CRR/CRD IV – piedāvā vairāk nekā 160 noteikumu, kuros uzraugiem vai valstu valdībām saglabāta zināma rīcības brīvība, lai lemtu par konkrētu Eiropas normu ieviešanu. Dažas no šīm ”opcijām un nacionālās izvēles iespējām” (OND) nodrošina īpašas valsts funkcijas. Tomēr daudzas no tām tikai atspoguļo neapšaubāmas tradīcijas, nepastarpinātas valsts intereses un normatīvos šķēršļus. Tām ir būtiska ietekme uz piesardzības līmeni un kapitāla rādītāju salīdzināmību. Tās rada papildu sarežģījumus, kā arī palielina regulējuma arbitrāžu daudzumu.

Lai risinātu šo jautājumu, mēs izveidojām augsta līmeņa grupu, kura identificēja aptuveni 120 OND, ko ECB var īstenot un kur ir iespējama saskaņošana. Šīs OND aptver plašu tēmu loku, piemēram, atliktā nodokļa aktīvu apstrādi, lielo riska darījumu atbrīvojumus no iekšējiem grupas nodokļiem un likviditātes prasībām. Mēs esam vienojušies par vienotām opciju un nacionālo izvēles iespēju ieviešanu euro zonā, saskaņojot to ar pasaules standartiem vai, ja šādu standartu nav, pieņemot konservatīvāko pieeju. Tas bija par pamatu regulas un rokasgrāmatas izstrādei, attiecībā uz ko tika veikta sabiedriskā apspriešana un ko nesen pieņēma ECB. Regula stāsies spēkā 2016. gada oktobrī. Tas ir nozīmīgs solis ceļā uz saskaņotu tiesisko regulējumu euro zonā.

Tomēr zināmā mērā tiesiskais regulējums vēl arvien ir sadrumstalots. Attiecībā, piemēram, uz CRD IV, dalībvalstis vairākas normas ir skaidrojušas atšķirīgi. Valstu tiesiskais regulējums variē no stingras un precīzas Eiropas tiesību aktu ieviešanas līdz valstu veiktiem uzlabojumiem. Dažās valstīs likumdevēji vēl vairāk palielina sadrumstalotību, padarot ieteicamas uzraudzības prakses par saistošiem tiesību aktiem

ES direktīvu ieviešana ir valsts likumdevēju prerogatīva. Tomēr sadrumstalots tiesiskais regulējums ir pretrunā ar vispārējiem banku savienības mērķiem. Arī plaša dažādu valstu tiesību aktu izmantošana ir tālu no Eiropas vienotās uzraudzības ideāla. Līdz ar to mēs aktīvi veicinām turpmāku tiesiskā regulējuma saskaņošanu attiecībā uz banku sektoru. Saglabājoties regulējuma sadrumstalotībai, ar uzraudzības prakses konverģenci vien nav iespējams nodrošināt vienlīdzīgus darbības nosacījumus. Šajā jautājumā VUM aktīvi piedalās Eiropas Banku iestādes (EBI) darbā, lai ES līmenī izveidotu vienotu noteikumu kopumu un vienotu uzraudzības rokasgrāmatu.


Banku sektors un uzraudzības darbības 2015. gadā

2015. gadā veiktās uzraudzības atskaites punktu nodrošināja 2014. gada visaptverošā novērtējuma rezultāti. Tie tika papildināti ar makroekonomiskās vides analīzi un plašu banku sektora galveno risku analīzi. Pamatojoties uz šiem datiem, Uzraudzības valde definēja piecas uzraudzības darbības prioritātes 2015. gadā. Prioritātes bija šādas:

  • uzņēmējdarbības modeļi un ienesīguma veicinātāji;
  • pārvaldība un vēlme uzņemties risku;
  • kapitāla pietiekamība;
  • kredītrisks;
  • kibernoziegumu risks un datu integritāte.

2015. gada laikā kopējās uzraudzības komandas (KUK) veidoja diskusijas ar banku augstāko vadību, lai skaidri formulētu VUM uzraudzības plānus un pārliecinātos par uzņēmējdarbības modeļu un ienesīguma veicinātāju dzīvotspēju. Līdzīgo iestāžu grupu horizontālo analīzi veica ekspertu grupa, aktīvi sadarbojoties ar VKI un ņemot vērā dažādo uzņēmējdarbības modeļu īpašos apstākļus.

Jautājumā par pārvaldību un vēlmi uzņemties risku 2015. gada martā tika uzsākta plaša tematiskā pārbaude, kas papildināja SREP. Pārbaude tika pabeigta 2016. gada janvārī, izsniedzot iestādēm rakstveida informāciju. Tematisko pārbaužu veikšana uzraudzības ciklu ietvaros ļāva KUK arī noteikt turpmākās uzraudzības darbības 2016. gadam, kā arī jomas, kurās turpmāk jāveic klātienes pārbaudes. Ziņojums par tematisko pārbaužu laikā konstatēto labāko praksi tiks publicēts vēlāk šā gada laikā.

2015. gadā kapitāla pietiekamība bija prioritāte, kam nepārtraukti tika pievērsta uzmanība. Visaptverošo novērtējumu rezultāti sniedza KUK labu atskaites punktu pēcpārbaudēm. Darbs pie OND parādīja šķēršļus, kas traucē izveidot saskaņotāku banku pašu kapitāla definīciju visā VUM. Vēl viena joma, kurai tika pievērsta uzmanība, bija mērķtiecīga banku iekšējo modeļu pārbaude, lai pārliecinātos, ka tajās ir noteikta adekvāta riska svērto aktīvu (RSA) noteikšana. Mērķis ir nodrošināt to atbilstību normatīvajiem standartiem un veicināt to konsekvenci visās iestādēs. 2015. gadā tika veikta pirmā inventarizācija un izstrādāts priekšlikums par mērķtiecīgu iekšējo modeļu pārbaudi turpmākajos gados.

Attiecībā uz kredītrisku 2015. gadā tika uzsākta tematiskā pārbaude par finansējumu ar sviras efektu. Pārbaudes mērķis bija iegūt labāku izpratni par darbībām ar finansējumu ar sviras efektu uzraugāmajās iestādēs, lai izvērtētu galvenos faktorus un dinamiku šajā tirgū, kā arī konstatētu labāko praksi. Pārbaudes mērķis bija arī veikt iestāžu salīdzinošo novērtēšanu attiecībā uz finansējumu ar sviras efektu. Turklāt Uzraudzības valde izveidoja pagaidu darba grupu, lai izstrādātu un īstenotu konsekventu uzraudzības pieeju uzraugāmajās iestādēs, kurās ir liels ienākumus nenesošu aizdevumu daudzums.

Attiecībā uz kibernoziegumu risku un datu integritāti 2015. gada sākumā tika uzsākta tematiskā pārbaude par IT kiberdrošību ar mērķi konstatēt nozīmīgu iestāžu kibernoziegumu riska profilus un veikt bankās iegūto datu salīdzinošo novērtēšanu. Sākotnējie rezultāti tika izmantoti, lai noteiktu bankas, kurās 2015. un 2016. gadā jāveic klātienes pārbaudes. Uzraudzības valde arī apstiprināja darbības un komunikācijas modeli kibernoziegumu gadījumos un kibernoziegumu gadījumu datubāzes izveidi. Lai atbalstītu darbu šajās jomās, tika izveidota ekspertu grupa, iesaistot VKI.


Eiropas banku sektors 2016. gada sākumā

2016. gada pirmajā ceturksnī Eiropas banku sektoru skāra globāla līmeņa finanšu situācijas pasliktināšanās. Tomēr Eiropas banku sektors šodien ļoti atšķiras no tā, kāds tas bija iepriekš. Pirmkārt un galvenokārt, bankas ir uzlabojušas to kapitāla kvalitāti un kvantitāti. Kopš 2012. gada nozīmīgu iestāžu CET1 kapitāla rādītāja attiecība euro zonā ir pieaugusi vidēji no 9% līdz aptuveni 13%. Šīs iestādes ir labi sagatavotas, lai izpildītu pašu kapitāla prasības, kas būs spēkā no 2019. gada. Attiecībā uz uzraudzības noteiktajām kapitāla prasībām Eiropas banku uzraudzība ir skaidri norādījusi 2. pīlāra kapitāla līmeņus, kas bankām ir jāuztur stabili. Ja nekas nemainīsies, uzraudzības prasības netiks tālāk paaugstinātas.

Kopumā Eiropas banku sektors ir daudz labāk sagatavots, lai tiktu galā ar negaidītām grūtībām, nekā pirms dažiem gadiem. Turklāt nozīmīgās iestādes 2015. gadā vēl vairāk palielināja savu peļņu. Līdz ar to tās varēja īstenot atbilstošu dividenžu izmaksas politiku, vienlaikus izpildot pašu un uzraudzības noteiktās pašu kapitāla prasības. Tas arī attiecas uz maksājumiem par pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem.

Tomēr vēl arvien ir daļa Eiropas banku, kurās ir palielināts ienākumus nenesošu aizdevumu daudzums. Šie aizdevumi tika konstatēti 2014. gada visaptverošā novērtējuma laikā, pirmo reizi izmantojot saskaņotu definīciju. Tikpat svarīgi ir tas, ka šie ienākumus nenesošie aizdevumi ir pietiekami labi nodrošināti. Tāpēc mēs esam pietiekami labā situācijā, lai turpmākajos gados pienācīgā veidā turpinātu samazināt šo ienākumus nenesošo aizdevumu daudzumu.

Visbeidzot ir gūti lieli sasniegumi attiecībā uz banku sistēmas struktūru. Šobrīd, kad ir pieņemta Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīva (BRRD) un izveidota Vienotā noregulējuma valde (VNV), ir spēkā noregulējuma sistēma, kas paredz pienācīgu banku darbības pārtraukšanu. Šī sistēma nodrošina to, ka likvidēšanas izmaksas turpmāk vairs nav jāuzņemas nodokļu maksātājiem, bet gan banku akcionāriem un kreditoriem. Tomēr, kamēr BRRD pienācīgi palielina tirgus disciplīnu, 2016. gada pirmajā ceturksnī konstatētais ienesīguma starpības palielinājums nešķiet pamatots, ņemot vērā daudz augstāku bankās esošā kapitāla līmeni.


Uzraudzības prioritātes 2016. gadā

Arī 2016. gadā Eiropas banku uzraudzības uzmanības centrā būs banku uzņēmējdarbības modeļi un rentabilitātes faktori. Tos abus ir ietekmējušas problēmas, kuras radīja ilgstošais zemu procentu likmju periods un pastiprināta aktīvu vērtības samazināšanās. Citi nozīmīgi risku aspekti, kuru nozīme dažādās valstīs atšķiras, ietver kredītrisku un palielinātu ienākumus nenesošo aizdevumu daudzumu, kā minēts iepriekš, peļņas meklējumu izmaiņas, rīcības un pārvaldības risku, valsts risku, ģeopolitisko risku, pieaugošo neaizsargātību jaunajās tirgus ekonomikas valstīs, kā arī atkārtoti IT un kibernoziegumu risku. Bankām ir arī nepieciešams sagatavoties jaunajām pašu kapitāla prasībām.

Šie riski un izaicinājumi bija izejas punkts, nosakot mūsu uzraudzības prioritātes 2016. gadā. Tā kā daudzi no galvenajiem riskiem un problēmām nav būtiski mainījušies kopš 2015. gada, vairākas mūsu uzraudzības prioritātes bijušas aktuālas gan šogad, gan pagājušajā gadā. Turklāt dažas 2015. gada prioritātes jau sākotnēji aptvēra laika periodu, kas pārsniedz vienu gadu. Tāpēc VUM ir noteikusi piecas uzraudzības prioritātes 2016. gadam, kas tika publiskotas 2016. gada sākumā, proti:

  • uzņēmējdarbības modeļi un ienesīguma risks;
  • kredītrisks;
  • kapitāla pietiekamība;
  • riska pārvaldība un datu kvalitāte;
  • likviditāte.

Arī 2016. gadā galvenās prioritātes ir uzņēmējdarbības modelis un ienesīguma risks. Balstoties uz 2015. gadā veikto analīzi, ir sākta bankas rentabilitātes faktoru tematiskā pārbaude uzņēmumu līmenī un visos uzņēmējdarbības modeļos. Šajā kontekstā uzraudzības uzmanība tiks pievērsta pārbaudei, vai rentabilitāte ir sasniegta, atvieglojot arī kredītu izsniegšanas standartus un lielākā mērā paļaujoties uz īstermiņa finansējumu vai riska darījumu pieaugumu.

Kredītrisks arī turpmāk saglabāsies kā viena no galvenajām prioritātēm. Vairākās euro zonas valstīs, jo īpaši tajās, kuras smagi skārusi krīze, bažas rada uzņēmumiem un mājsaimniecībām izsniedzamo aizdevumu kredītkvalitātes un kredītu izsniegšanas standartu pasliktināšanās, kā arī nemainīgi lielais ienākumus nenesošo aizdevumu daudzums. Papildus 2015. gadā sāktā darba turpināšanai ECB banku uzraudzība pētīs arī pārmērīgu riska koncentrāciju konkrētās jomās, piemēram, nekustamo īpašumu jomā. Cieši saistīts jautājums ir jaunā grāmatvedības standarta “IFRS 9 – Finanšu instrumenti” ieviešana, kas ietekmē kredīta vērtības samazinājuma noteikšanu, kā arī finanšu instrumentu novērtēšanu. Tuvākajā laikā tiks uzsākta ar to saistīta tematiskā pārbaude.

Vēl viena 2016. gada prioritāte ir kapitāla pietiekamība. Īpaši nozīmīga šajā sakarā ir banku iekšējā kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa (ICAAP) konsekvence un kvalitāte, tostarp banku iekšējo stresa testu veikšanas spējas, un uzraudzības stresa testu veikšana, piemēram, Eiropas Banku iestādes koordinētā ES mēroga stresa testu veikšana. 2016. gada uzraudzības galvenie elementi ir arī banku kapitāla kvalitātes un sastāva pēcpārbaudes (arī attiecībā uz OND), kā arī banku gatavības pārbaude attiecībā uz jauniem normatīvajiem standartiem, piemēram, minimālā prasība attiecībā uz pašu kapitālu un atbilstīgajām saistībām (MREL) un kopējā zaudējumu absorbcijas spēja (TLAC). Vēl viena prioritāte gan 2016. gadā, gan turpmākajos gados būs mērķtiecīga banku iekšējo modeļu un to RSA intensitātes (neatbilstības) pārskatīšana.

Banku riska pārvaldība un datu kvalitāte ir prioritātes arī 2016. gadā – apstākļos, kad ir zema rentabilitāte un iespējami lielas peļņas meklējumi apvienojumā ar lētu un plaši pieejamu finansējumu. Turklāt finanšu krīze skaidri parādīja, ka banku valdēs bieži trūka nepieciešamās informācijas, lai pieņemtu uzņēmējdarbībai atbilstošus lēmumus. Šobrīd VUM prioritāte ir skaidra uzraugu komunikācija ar bankām, norādot, kas no tām šajā jomā tiek sagaidīts. Turklāt tematiskajā pārbaudē tiks izvērtēta atbilstība Bāzeles Banku uzraudzības komitejas (BCBS) noteiktajiem principiem attiecībā uz efektīvu riska datu apkopošanu un ziņošanu par tiem. Šī pārbaude arī pastiprinās turpmāko rīcību attiecībā uz VUM 2015. gadā veiktajām tematiskajām pārbaudēm par riska pārvaldību un vēlmi uzņemties risku. Visbeidzot, lai nodrošinātu datu kvalitāti un drošību, ir nepieciešama pati modernākā IT infrastruktūra. Tāpēc analīzē tiks ietverts arī IT risks.

Kā jauna uzraudzības prioritāte 2016. gadam pievienota arī likviditāte. 2015. gada SREP pieredze rāda, ka daudzas bankas vēl pilnībā nespēj nodrošināt atbilstību uzraudzības priekšstatiem par pareizu likviditātes risku pārvaldību. Līdz ar to turpinās darbs pie SREP metodikas attiecībā uz likviditātes risku izstrādi. Tas ietver bankas likviditātes seguma rādītāja sīkāku analīzi un izpratni par bankas likviditātes riska pārvaldības un vēlmes uzņemties risku uzticamību atbilstoši tam, kā tas izklāstīts iekšējā likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesā (ILAAP) vai līdzīgā sistēmā.

Daudzējādā ziņā šīs prioritātes ir spēkā gan nozīmīgām bankām, kuras tieši uzrauga ECB, gan mazāk nozīmīgām iestādēm, kuras tieši uzrauga VKI un netieši – ECB. Konsekventu pieeju visā VUM nodrošina ciešā sadarbība ar VKI atbilstoši proporcionalitātes principam.


VUM uzraudzības modeļa konsolidācija

Uzraudzības prioritātes 2015. un 2016. gadam uzsver VUM tālredzīgo pieeju banku uzraudzībai. Mūsu galvenais mērķis ir savlaicīgi risināt iespējamās problēmas. Pamatojoties uz salīdzinošās novērtēšanas un līdzīgo iestāžu salīdzināšanas pieaugošajām iespējām, arī mēs veicinām risku novērtēšanu no vairākiem aspektiem. Mūsu mērķis ir attīstīt padziļinātu izpratni par katras iestādes riska faktoriem, vēlmi uzņemties risku un uzņēmējdarbības modeli, pienācīgi ņemot vērā Eiropas banku uzņēmējdarbības modeļu daudzveidību. Tas ir acīmredzams Eiropas banku uzraudzības iestādes spēks.

Līdzšinējie panākumi gūti, galvenokārt pateicoties mūsu komandu centībai un smagam darbam. 2016. gadā mēs ECB un VKI ietvaros turpināsim attīstīt VUM komandas garu. Šāds komandas gars ir īpaši svarīgs, ņemot vērā, ka visi augsti kvalificētie profesionāļi, kuri iesaistās VUM darbā, strādā dažādās iestādēs, kas atrodas dažādās valstīs un ir iesaistīti unikālā integrētas sadarbības formā. Atbilstoši vispārējam ES likumdevēju pieprasījumam mēs turpināsim attīstīt cilvēkresursu politiku attiecībā uz apmācību, atsauksmēm par veikumu un iekšējo VUM mobilitāti, lai veicinātu kopēju uzraudzības kultūru un patiesi integrētu uzraudzības mehānismu.

VUM vēl ir daudz darba, lai ieviestu neatkarīgas, neatlaidīgas un tālredzīgas uzraudzības labāko praksi, kas nodrošina vienlīdzīgus konkurences apstākļus euro zonas bankām. Gūstot pieredzi un sadarbojoties ciešāk, mēs tuvosimies šim mērķim aizvien straujāk.


Organizatoriskā struktūra: ECB banku uzraudzība

Pirmajā darbības gadā ECB banku uzraudzības organizatoriskā struktūra[2] izrādījās ļoti piemērota, lai atbalstītu vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) darbu. Tomēr, ņemot vērā projekta vērienu un neilgo sagatavošanas posmu, būtu pārsteidzoši, ja tajā nebūtu nepieciešami uzlabojumi. Līdz ar to ir veikti pasākumi, lai vēl vairāk uzlabotu organizatorisko struktūru, un laika gaitā tiks veikti arvien jauni pasākumi.

Ņemot vērā lielo lēmumu apjomu, kurus nepieciešams pieņemt VUM ietvaros, ir ieviesti vairāki pasākumi, lai racionalizētu lēmumu pieņemšanas procesu. Pirmā darbības gada laikā arī kļuva skaidrs, ka vairāku galveno uzdevumu veikšanai ir nepieciešams vairāk resursu, nekā bija paredzēts. Tāpēc nākamo divu gadu laikā tiks pieņemti papildu darbinieki.

Lai nodrošinātu labu pārvaldību, tika pārskatīts ētikas regulējums attiecībā uz visiem ECB darbiniekiem, lai atspoguļotu jaunos banku uzraudzības uzdevumus, un tas stājās spēkā 2015. gada 1. janvārī. Vienlaikus tika izveidots Atbilstības un pārvaldības birojs, lai konsultētu darbiniekus un atbalstītu minētā regulējuma īstenošanu. 2015. gadā tika nodrošināta arī monetārās politikas un uzraudzības uzdevumu nošķiršana lēmumu pieņemšanā un nebija nepieciešama Vidutāju grupas iejaukšanās. Vēl vairāk tika uzlabota arī augstas kvalitātes datu pieejamība uzraudzības nolūkiem, kā arī informācijas vadības sistēmas visa VUM ietvaros.

Pārskatatbildības prasību izpilde

Atbilstoši VUM regulai šis gada pārskats ir sagatavots kā viens no ECB banku uzraudzības galvenajiem pārskatatbildības kanāliem. Regula nosaka, ka uzraudzības pilnvaru nodošana ECB jālīdzsvaro ar atbilstīgām prasībām par pārredzamību un pārskatatbildību. Pārskatatbildības sistēmas, kas izveidota, pamatojoties uz iestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu un ECB un saprašanās memorandu starp ES Padomi un ECB, uzturēšana un veicināšana turpināja būt viena ECB prioritātēm arī 2015. gadā.

Attiecībā uz Eiropas Parlamentu norādāms, ka 2015. gadā Uzraudzības valdes priekšsēdētāja uzstājās Parlamenta Ekonomikas un monetārajā komitejā, kurā iepazīstināja ar 2014. gada ECB gada pārskatu par uzraudzības pasākumiem (31. martā), apmeklēja divas parastās sabiedriskās apspriešanas (25. jūnijā un19. oktobrī) un piedalījās divās ad hoc viedokļu apmaiņās (25. jūnijā un 19. oktobrī). Galveno apspriesto jautājumu lokā bija CRR/CRD IV minētās “opcijas un nacionālas izvēles iespējas”, kā arī uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas process (SREP). 2015. gada laikā ECB savā interneta vietnē publicēja 26 atbildes uz Eiropas Parlamenta locekļu jautājumiem par uzraudzības tēmu. Atbildēs tika izskaidrots tiesiskais regulējums, kā arī ECB politika attiecībā uz plašu uzraudzības tēmu loku, piemēram, 2014. gada visaptverošais novērtējums, ECB uzraudzības darbības, uzraudzības lēmumu proporcionalitāte un uzraugāmo banku īpašie riski.

Turklāt saskaņā ar Iestāžu nolīgumu ECB nosūtīja Eiropas Parlamentam Uzraudzības valdes sanāksmju dokumentus.

Attiecībā uz ES Padomi norādāms, ka Uzraudzības valdes priekšsēdētāja 2015. gadā banku savienības sastāvā apmeklēja divas Eurogrupas sanāksmes: 24. aprīlī priekšsēdētāja iepazīstināja ar ECB 2014. gada pārskatu saistībā ar uzraudzības darbībām un 7. decembrī D. Nuī piedalījās viedokļu apmaiņā par jautājumiem, kas ietver uzraudzības sistēmas ieviešanu, CRR/CRD IV minēto opciju un nacionālo izvēles iespēju saskaņošanu un 2015. gada visaptverošo novērtējumu.

VUM regulā noteikto pārskatu sniegšanas prasību ietvaros banku uzraudzībā iesaistītie ECB pārstāvji piedalījās viedokļu apmaiņā ar valstu parlamentiem.


Lēmumu pieņemšana

Uzraudzības valde un Koordinācijas komiteja

2015. gads bija pirmais pilnais VUM darbības gads. Kopumā Uzraudzības valdē notika 38 sanāksmes, no kurām 22 notika Frankfurtē pie Mainas, bet 16 – kā telekonferences. Šajās sanāksmēs Uzraudzības valde apsprieda dažādus jautājumus gan saistībā ar konkrētām uzraugāmajām bankām, gan vispārīgākus jautājumus, piemēram, izstrādājot vienoto metodiku un piezīmes par politikas nostādnēm. Papildus sanāksmēm un telekonferencēm Uzraudzības valde var pieņemt lēmumus arī rakstveida procedūrā[3]. 2015. gadā lielākā daļa lēmumu tika pieņemti šādā veidā, jo īpaši tie bija lēmumi attiecībā uz atbilstības un piemērotības jautājumiem.

1. attēls

Galvenie rādītāji par Uzraudzības valdes darbību

sapulces rakstiskās procedūras ≈ 1 500 pieņemtie lēmumi lēmumi tika adresēti Uzraudzības pārbaudes un novērtējuma procesa lēmumi pašu kapitāla lēmumi atļauju piešķiršanas procedūras 1 visbiežāk pieņemtie lēmumi 38 984 921 213 137 nozīmīgās banku grupas un (potenciālie) VUM banku ieguvēji kuri sazinās valodā, kas nav angļu valoda 123 34

Piezīmes. Skaitļi šajā attēlā attiecas uz atsevišķiem uzraudzības lēmumiem, kas saistoši uzraugāmajām iestādēm un to potenciālajiem pircējiem. Turklāt Uzraudzības valde pieņēma lēmumus par vairākiem horizontālajiem jautājumiem (piemēram, vienoto metodiku) un institucionālajiem jautājumiem.
1) 921 pieņemtais lēmums attiecībā uz atļauju piešķiršanas procedūrām aptver vairāk nekā 2000 atsevišķas procedūras (skatīt 3.1.2. sadaļu).

ECB pieņēma daudzus lēmumus par atsevišķām bankām (skatīt 1. attēlu). Tādēļ ir nepieciešama efektīva lēmumu pieņemšanas procesa pārvaldība. Atsevišķie lēmumprojekti ir jāiesniedz apstiprināšanai Uzraudzības valdē un pēc tam Padomē galīgajai apstiprināšanai saskaņā ar beziebildumu procedūru. Turklāt visas uzraugāmās bankas nav piekritušas saņemt oficiālus ECB lēmumus angļu valodā: 34 bankām lēmumi tika nosūtīti citā ES oficiālajā valodā.

Lai gan ECB banku uzraudzības pamatā ir ES tiesību akti, jo īpaši CRR/CRD IV, dalībvalstis CRD IV dažādos veidos ir ieviesušas valsts tiesību aktos. Tas rada vēl vienu izaicinājumu lēmumu pieņemšanas procesā, jo zināšanas par katru no 19 dažādu valstu tiesību sistēmām ir nepieciešamas arī centrālajā līmenī. Līdz ar to regulatīvās prasības tiek vēl vairāk sadrumstalotas, jo dažas valstis ir sākušas pārveidot ieteicamo uzraudzības praksi par saistošiem tiesību aktiem. Turklāt valstu veiktā CRD IV ieviešana un valsts regulatīvās prasības, kas pārsniedz Eiropas normas, īpašos gadījumos ir izraisījušas debates par konkrētām ECB uzraudzības pilnvarām. Vairākos gadījumos tā rezultātā ECB uzraudzību varēja veikt, sniedzot norādījumus valstu kompetentajām iestādēm (VKI).

2015. gadā tika veikti vairāki pasākumi, lai pilnveidotu lēmumu pieņemšanas procesu. Lai pārvaldītu lielo ierosināto lēmumu apjomu, plašāk tiks pētītas deleģēšanas iespējas.

Papildus lēmumiem, kas attiecas uz bankām, Uzraudzības valde lēma arī par vairākiem horizontāliem jautājumiem, no kuriem visnozīmīgākie bija attiecībā uz vienotās metodikas un sistēmas izmantošanu konkrētās uzraudzības jomās. Trijos gadījumos Uzraudzības valde pilnvaroja pagaidu struktūras (divas augsta līmeņa grupas un vienu darba grupu), kas sastāv no ECB un VKI augstākā līmeņa vadītājiem, lai veiktu sagatavošanas darbus par (i) opciju un nacionālo izvēles iespēju īstenošanu ES tiesību aktos; (ii) SREP metodiku; (iii) konsekventu uzraudzības pieeju uzraugāmajām iestādēm, kurās ir liels ienākumus nenesošu aizdevumu daudzums., kurās ir liels ienākumus nenesošu aizdevumu daudzums.

Uzraudzības valde

Pirmajā rindā (priekšējā rinda, no kreisās uz labo):Aleksanders Demarko, Jouni Timonens, Kirils Rū, Antonio Varela
Otrajā rindā (no kreisās uz labo):Andreass Dombrē, Fabio Panetta, Džūlija Diksone, Luks Koens, Daniela Nuī, Sabīne Lautenšlēgere, Anneli Tuominena, Stanislava Zadraveca Caprirolo, Jans Sijbrands
Trešajā rindā (no kreisās uz labo):Matiasa Devatripons, Vladimirs Dvoržāčeks, Roberts Ofēls, Ignacio Angeloni, Karols Gabarretta, Jangoss Demetriou, Klods Simons, Fernando Restojs Lozano, Zoja Razmusa
Ceturtajā rindā (no kreisās uz labo):Raimunds Reselers, Andreass Ittners, Andress Kurgpelds (Kesslera aizstājējs), Helmuts Ettls, Ingrida Šimonīte, Norberts Goffinē, Iliass Plaskovitis

Priekšsēdētāja

Daniela Nuī

Kipra

Jangos Demetriu (Yiangos Demetriou) (Central Bank of Cyprus)

Priekšsēdētājas vietniece

Sabīne Lautenšlēgere

Latvija

Kristaps Zakulis (Finanšu un kapitāla tirgus komisija)

(līdz 2016. gada 28. janvārim)

Pēters Putniņš (Finanšu un kapitāla tirgus komisija)

(kopš 2016. gada 15. februāra)

Zoja Razmusa (Latvijas Banka)

ECB pārstāvji

Ignacio Angeloni (Ignazio Angeloni)

Luks Koene (Luc Coene) (kopš 2015. gada 11. marta)

Džūlija Diksone (Julie Dickson)

Sirka Hemeleinena (Sirkka Hämäläinen)

Lietuva

Ingrida Šimonīte (Ingrida Šimonytė) (Lietuvos Bankas)

Beļģija

Matiass Devatripons (Mathias Dewatripont) (Nationale Bank van België/Banque Nationale de Belgique)

Luksemburga

Klods Simons (Claude Simon) (Commission de Surveillance du Secteur Financier) Norbērs Gofinē (Norbert Goffinet) (Banque centrale du Luxembourg)

Vācija

Elke Kēniga (Elke König) (Bundesanstalt für Finanzdienstleistungsaufsicht) (līdz 2015. gada 28. februārim)

Fēlikss Hufelds (Felix Hufeld) (Bundesanstalt für Finanzdienstleistungsaufsicht) (kopš 2015. gada 1. marta) Andreass Dombrē (Andreas Dombret) (Deutsche Bundesbank)

Malta

Karols Garbanetta (Karol Gabarretta) (Malta Financial Services Authority) Aleksanders Demarko (Alexander Demarco) (Bank Ċentrali ta’ Malta/Central Bank of Malta)

Igaunija

KIlvars Kesslers (Kilvar Kessler) (Finantsinspektsioon) Madis Millers (Madis Müller) (Eesti Pank)

Nīderlande

Jans Sijbrands (Jan Sijbrand) (De Nederlandsche Bank)

Īrija

Kirils Rū (Cyril Roux) (Central Bank of Ireland/Banc Ceannais na hÉireann)

Austrija

Helmuts Etls (Helmut Ettl) (Finanzmarktaufsicht) Andreass Itners (Andreas Ittner) (Oesterreichische Nationalbank)

Grieķija

Vasilika Zakka (Vasiliki Zakka) (Bank of Greece) (līdz 2015. gada 31. jūlijam)

Iliass Plaskovitis (Ilias Plaskovitis) (Vasiliki Zakka) (Bank of Greece) (kopš 2015. gada 31. jūlija)

Portugāle

Antonio Varela (António Varela) (Banco de Portugal) (līdz 2016. gada 7. martam)

Spānija

Fernando Restojs Locano (Fernando Restoy Lozano) (Banco de España)

Slovēnija

Staņislava Zadraveca Kaprirolo (Stanislava Zadravec Caprirolo) (Banka Slovenije)

Francija

Robērs Ofēle (Robert Ophèle) (Banque de France)

Slovākija

Vladimirs Dvoržāčeks (Vladimír Dvořáček) (Národná banka Slovenska)

Itālija

Fabio Panetta (Fabio Panetta) (Banca d’Italia)

Somija

Anneli Tominena (Anneli Tuominen) (Finanssivalvonta) Kimmo Virolainens (Kimmo Virolainen)(Pentti Hakkarainen) (Suomen Pankki – Finlands Bank) (līdz 2016. gada 1. janvārim)

Jouni Timonens (Jouni Timonen) (Suomen Pankki – Finlands Bank) (kopš 2016. gada 1. janvāra)

Vadības komitejai, kurā ietilpst astoņi Uzraudzības valdes locekļi, kas atbalsta tās darbību un sagatavo sanāksmes, 2015. gadā notika 22 sanāksmes: 19 sanāksmes notika Frankfurtē pie Mainas, bet 3 sanāksmes tika rīkotas kā telefonkonferences[4]. Aprīlī notika pirmā piecu to VKI locekļu rotācija, kuri ir iecelti uz vienu gadu.


Administratīvās pārskatīšanas padomes darbība

2015. gadā Administratīvās pārskatīšanas padomē tika iesniegti astoņi pieprasījumi veikt ECB uzraudzības lēmumu administratīvo pārskatīšanu[5]. Administratīvā padome pieņēma sešus atzinumus: divos ierosināja saglabāt sākotnējo lēmumu, bet četros – ierosināja to grozīt vai uzlabot argumentāciju. Pārējos divus pieprasījumus iesniedzēji atsauca.

Administratīvās padomes pārskatīšanas kārtība un darbības joma

No procesuālā viedokļa ir pierādījies, ka iesniedzēja(-u) mutiska uzklausīšana (šāda iespēja ir ietverta Administratīvās padomes darbības noteikumos[6]) ir izrādījies svarīgs pārskatīšanas procesa elements. Tas dod iesniedzējam, kuru bieži pārstāv tā augstākā līmeņa vadība, iespēju tikt uzklausītam Administratīvās pārskatīšanas padomē un ECB ir iespēja izteikt savu viedokli.

Divos gadījumos, kad pieprasījumi veikt pārskatīšanu tika atsaukti, pirms Administratīvā padome sniedza atzinumu, padome un tās sekretariāts veicināja jautājuma atrisināšanu tādā veidā, kas apmierinātu gan iesniedzēju(-s), gan ECB, rīkojoties kā starpnieks starp ECB un iesniedzēju(-iem).

Kā norādīts VUM regulas 24. panta 1. punktā un 64. apsvērumā, Administratīvās pārskatīšanas padomes darbības jomai vajadzētu attiekties uz ECB lēmumu procesuālo un materiāltiesisko atbilstību VUM regulai, vienlaikus ievērojot rīcības brīvību, kas saglabājas ECB. Ja ECB ir izmantojusi šo rīcības brīvību, padomes pārskatīšanas iespējas ir ierobežotas saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru attiecībā uz to, lai noteiktu, vai apstrīdētā lēmuma nepilnība ir acīmredzama kļūda vai pilnvaru nepareiza izmantošana un vai tas nepārprotami pārkāpj ECB rīcības brīvības robežas. Padome ir pārbaudījusi arī to, vai ir ievēroti procesuālie noteikumi un vai pareizi norādīti fakti, kas ir apstrīdēto lēmumu pamatā.


Tēmas, kurās pārskatīšana tiek veikta, un attiecīgie jautājumi

Administratīvā pārskatīšanas padome lēmumu pārbaudes gaitā ir izskatījusi lēmumus par šādām galvenajām tēmām: konsolidētās uzraudzības darbības joma (piemēram, ECB pilnvaras attiecībā pret pārvaldītājsabiedrību, kas ir banku grupas mātes uzņēmums, kopuzņēmumu statuss banku grupās); korporatīvās pārvaldības noteikumi, jo īpaši attiecībā uz uzraudzības un vadības funkciju nošķiršanu kredītiestādēs.

Strādājot ar šiem jautājumiem, Administratīvā padome ir konstatējusi, ka vairākās jomās trūkst saskaņotības, ieviešot Eiropas tiesību aktus valstu līmenī, piemēram, attiecībā uz banku konsolidāciju vai piemērotības un atbilstības prasībām. Izskatot pārskatīšanas pieprasījumus, padome novēroja, ka lielo atšķirību, ko rada plašas prasību interpretācijas pieļaušana kredītiestādēs, rezultātā rodas grūtības konsekventi pārskatīt ECB lēmumus.

Visbeidzot Administratīvajai pārskatīšanas padomei bija iespēja uzsvērt, cik svarīga ir laba kredītiestādes iekšējā pārvaldība, jo īpaši attiecībā uz vadības struktūras atbildību pirmā līmeņa kontroles veidošanā kredītiestādē.


ECB banku uzraudzības personāla komplektēšana

Personāla komplektēšana 2015. gadā

ECB banku uzraudzības darbinieku piesaistes process noritēja veiksmīgi. Lielākā daļa jauno darbinieku tika pieņemti darbā laikus, lai varētu sākt darbu 2014. gada novembrī. Līdz 2014. gada beigām darbā tika pieņemti aptuveni 85% no 1073,5 pilnas slodzes ekvivalentiem (FTE)[7], kas bija apstiprināti 2015. gadam, no kuriem 769 bija apstiprināti amati piecās ECB darbības jomās saistībā ar banku uzraudzību un 304,5 FTE – dalītajiem pakalpojumiem[8]. 2015. gadā turpinājās pieņemšana darbā uz pārējiem amatiem, un līdz gada beigām tika aizpildīti aptuveni 96% apstiprināto amata vietu. Papildus iepriekš minētajiem FTE, kas attiecas uz pastāvīgajiem vai terminētajiem darba līgumiem, ECB banku uzraudzībā bija izveidoti arī 40,5 FTE ar īstermiņa līgumiem.[9]

1. diagramma

Apstiprinātie darbinieku amati ECB banku uzraudzības jomā 2015. gada 31. decembrī – FTE sadalījums

DG MS I 27% DG MS II 25% DG MS III 11% DG MS IV 33% Sekretariāts 4%

1. diagrammā attēlots apstiprināto darbinieku amatu sadalījums pa piecām ECB darbības jomām, kas saistītas ar banku uzraudzību 2015. gada 31. decembrī.

Kopš ECB banku uzraudzības jomas darbinieku piesaistes uzsākšanas 2013. gadā ir bijušas pavisam 113 atlases kampaņas, kurās tika saņemti vairāk nekā 25 000 personu pieteikumi.

Personāla piesaistes kampaņa tika organizēta atklāti, nodrošinot konkurenci un izmantojot lejupvērstu pieeju, kas ļauj vadītājiem pašiem veikt savu komandu atlasi. Atlase bija veidota tā, lai pieņemtu darbiniekus ar vislabākajām spējām, visaugstāko darba efektivitāti un integritāti. Personāla piesaistes procesā, kura pamatā bija ļoti augstas prasības, visiem kandidātiem bija jāparāda ne tikai prasītās stabilās tehniskās kompetences, bet vajadzības gadījumā arī rīcības kompetences un vadības prasmes. Vakanto amatu pienākumu veikšanai nepieciešamo prasmju un kompetenču vērtēšanā tika izmantoti dažādi rīki un paņēmieni, t. sk. tiešsaistes testi, rakstveida vingrinājumi, prezentācijas un strukturētas intervijas.

Atlases process bija vērsts uz dažādu tautību, vecuma, dzimuma un pieredzes kombināciju. 38% no pieņemtajiem darbiniekiem bija sievietes, bet 62% – vīrieši. Jaunajiem darbiniekiem ir ļoti dažāda profesionālā pieredze, un vairākums no tiem ir no centrālo banku/uzraudzības iestāžu vides.

Sadalījums pa dzimumiem ir atspoguļots 1. tabulā:

1. tabula

Dzimumu daudzveidība ECB banku uzraudzībā

sieviešu skaits % no kopējā darbinieku skaita 38% sieviešu skaits %, kuras nav vadošos amatos/no kopējā darbinieku skaita, kas nav vadošos amatos 40% sieviešu skaits % vadošos amatos/no kopējā darbinieku skaita vadošos amatos 31%


Pārskats par resursiem ECB banku uzraudzībai (2015. gadā pieņemtie lēmumi ieviešanai 2016. gadā)

Sākotnējais ECB banku uzraudzības darbinieku skaits tika aplēsts 2013. gadā, pamatojoties uz vislabākajiem centieniem un pieņēmumiem. Tomēr šajā posmā organizācija vēl bija sākuma stadijā un izmantojamā tiešā darba pieredze bija ierobežota. Tā kā ECB palielināja savu izpratni par uzraugāmajām bankām, gūstot uzraudzības pieredzi gandrīz gada garumā, kļuva skaidrs, ka vairākiem galvenajiem uzdevumiem nepieciešams vairāk resursu, nekā bija paredzēts.

Piemēram, bija nepieciešams palielināt to darbinieku skaitu, kas saistīti ar tiešu nozīmīgo banku uzraudzību, jo īpaši attiecībā uz mazajām un vidējām nozīmīgajām bankām un banku grupām, lai nodrošinātu pienācīgu minimālo iesaistīšanās līmeni Uzraudzības pārbaudes programmā (SEP), ņemot vērā arī banku riska profilu. Turklāt visām tieši uzraugāmajām bankām neatkarīgi no to lieluma, bet ņemot vērā kvalitatīvos kritērijus, ir nepieciešami resursi, tostarp saistībā ar (i) metodikas uzlabojumiem, (ii) klātienes pārbaudēm, (iii) iekšējo modeļu pārskatīšanu.

2015. gada septembrī ECB Padome nolēma palielināt attiecīgo darbinieku skaitu nākamo divu gadu laikā. 2016. gadā amata vietu skaits ar uzraudzību saistītajās uzņēmējdarbības jomās pieaugs līdz 160 (gan pastāvīgo, gan ierobežoto) FTE [10]. Pieaugums 2017. gadam (kas, visticamāk, būs ievērojami mazāks) tiks apsvērts un lēmums tiks pieņemts šā gada laikā.

2016. gada darbinieku piesaistīšanas posms jau ir sācies, jo pirmie paziņojumi par vakancēm tika publicēti 2015. gada oktobrī, lai, cik drīz vien iespējams, aizpildītu šīs darbavietas. Darbinieku piesaistīšanas kampaņas tiek organizētas pārredzamā, konkurētspējīgā veidā, ar lejupēju pieeju, sākot ar vadības un konsultantu amatiem. Kandidātu atlases mērķis ir pieņemt darbiniekus ar visaugstāko spēju, efektivitātes un godīguma līmeni. Atbilstoši ECB standarta personāla piesaistes procedūrai visiem kandidātiem būs jāparāda ne tikai prasītās stabilās tehniskās kompetences, bet vajadzības gadījumā arī rīcības kompetences un vadības prasmes.


Citas iniciatīvas saistībā ar personāla komplektēšanu

ECB ir grozījusi savus stažēšanās noteikumus, lai ļautu jaunajiem absolventiem iziet daļu prakses papildus darbam ECB arī divās VKI. Praktikantu mobilitātes iespēja visās VUM iestādēs piedāvā Eiropas mēroga darba pieredzi jaunajiem absolventiem, tādējādi veidojot kopēju Eiropas banku uzraudzības kultūru un radot kopēju jauno talantu “fondu” visai sistēmai. Pirmā VUM prakses programma tika sākta 2015. gadā ar mērķi veicināt sadarbību VUM ietvaros. 2016. gada aprīlī 38 praktikanti, kuri tika izvēlēti no aptuveni 1000 pieteikumiem, sāks pildīt savus uzdevumus.


Ētikas kodeksa ieviešana

Atbilstoši VUM regulas 19. panta 3. punktam ECB Padomei ir jāizveido un jāpublicē ētikas kodekss banku uzraudzībā iesaistītajam ECB personālam un vadībai. 2015. gada 1. janvārī stājās spēkā ECB pārskatītais ētikas regulējums un tika izveidots Atbilstības un pārvaldības birojs, lai to ieviestu un konsultētu visus ECB darbiniekus par ētikas jautājumiem.

2015. gada laikā Atbilstības un pārvaldības birojs no visiem ECB darbiniekiem saņēma vairāk nekā 1300 pieprasījumu, par plašu jautājumu loku (tostarp privātajiem finanšu darījumiem, dāvanām un viesmīlību, kā arī ārējo darbību). Atbilstības un pārvaldības birojs konstatēja nelielu skaitu pārskatītā ētikas regulējuma neatbilstības gadījumu, no kuriem viena trešdaļa bija saistīti ar banku uzraudzībā iesaistīto personālu un vadību. Neviens no šiem gadījumiem – galvenokārt attiecībā uz (konstatēto) interešu konfliktu – nebija saistīts ar ECB banku uzraudzības personāla tīšiem pārkāpumiem.

No visiem tiem banku uzraudzībā iesaistītajiem darbiniekiem un vadības, kas no amata atkāpās 2015. gadā, vienā gadījumā bija jāuzsāk pārtraukuma periods saskaņā ar pārskatīto ētikas regulējumu.

Lai nodrošinātu augstus ētikas standartus visos VUM veidojošajos elementos, ECB Padome 2015. gada martā pieņēma pamatnostādni, kurā izklāstīti kopējie ētikas regulējuma principi, kas attiecas gan uz ECB, gan uz VKI. ECB Padomi šo principu ieviešanā, lai visā VUM pastāvētu atbilstoša korporatīvā kultūra un ētikas standarti, atbalsta īpaša darba grupa.

Augsta līmeņa ētikas komiteja, kas arī tika izveidota 2015. gadā, lai konsultētu ECB lēmumu pieņemšanas procesa iesaistīto iestāžu dalībniekus, divos gadījumos izdeva ar VUM saistītus ieteikumus. Abos gadījumos jautājums attiecās uz privātpersonas statusā veiktu darbību.


Monetārās politikas un uzraudzības funkciju nošķirtības principa piemērošana

2015. gadā monetārās politikas un uzraudzības funkciju nošķirtības principa piemērošana galvenokārt ietekmēja informācijas apmaiņu starp dažādām politikas jomām[11]. Saskaņā ar Lēmumu ECB/2014/39 par ECB monetārās politikas un uzraudzības funkciju nošķirtības īstenošanu informācijas apmaiņa bija pakļauta informācijas nepieciešamības prasībai, t. i., katrai politikas jomai bija jāpierāda, ka pieprasītā informācija ir nepieciešama, lai sasniegtu politikā noteiktos mērķus. Lielākā daļa gadījumu neattiecās uz atsevišķu banku informāciju un piekļuves tiesības konfidenciālai informācijai piešķīra tieši tā ECB politikas funkcija, kuras rīcībā ir attiecīgā informācija; nebija nepieciešama Valdes iejaukšanās, lai atrisinātu iespējamos interešu konfliktus.

Saskaņā ar Lēmumu ECB/2014/39 Valdes iesaistīšanās dažos gadījumos tomēr bija nepieciešama, lai nodrošinātu apmaiņu ar neanonimizētiem FINREP un COREP datiem[12] un citiem neapstrādātiem datiem. Šāda informācijas apmaiņa galvenokārt attiecās uz kredītiestādēm, kas atrodas programmas valstīs. Piekļuve datiem tika piešķirta uz laiku, lai nodrošinātu, ka prasība par informācijas nepieciešamību visos būtiskajos punktos tiek izpildīta laikā.

Nošķiršana lēmumu pieņemšanas līmenī nav radījusi bažas, un Vidutāju grupas iejaukšanās nav bijusi nepieciešama[13].


Datu ziņošanas sistēma un informācijas pārvaldība

Norises saistībā ar datu ziņošanas sistēmu

Datu kvalitāte un uzņēmuma līmeņa riska datu apkopošana, kā arī ziņošanas par riskiem iespējas ir būtisks priekšnoteikums pamatotu, uz risku balstītu lēmumu pieņemšanā bankās. Visi šie faktori kopā nosaka riska pārvaldības kvalitāti. Ņemot vērā iepriekš minēto un atbilstoši VUM uzraudzības prioritātēm 2015. gadam tika izstrādāts datu kvalitātes vērtējums un rīki. Tie palīdz VUM īstenot Bāzeles Banku uzraudzības komitejas noteiktos efektīvas riska datu apkopošanas un ziņošanas par riskiem principus.

Lai pielāgotu nepieciešamību savlaicīgi iegūt augstas kvalitātes mikrodatus, VUM balstās uz “secīgu pieeju”, kur VKI ir pirmais datu vākšanas un datu kvalitātes kontroles posms. 2015. gadā gūtā pieredze atklāja, ka visās VUM jurisdikcijās saskaņotās procedūras ir priekšnoteikums augstas kvalitātes datu iegūšanai un būtisks kvalitātes kontroles pirmais līmenis. Līdz ar to ECB un VKI ir uzsākušas darbu, lai palielinātu secīgās pieejas saskaņotību.

Turklāt otrais kvalitātes kontroles līmenis ir izveidots ECB. Šīs kontroles palīdz piemērot vienādus datu kvalitātes standartus visās uzraugāmajās iestādēs. Kontrole arī sniedz uzraugiem skaidras norādes uz pašu iestāžu veikto datu kvalitātes kontroles līmeni un procesiem atbilstoši CDR IV prasībām.

Šajā saistībā tika paplašināta Uzraudzības banku datu sistēmas (SUBA) savienojamība, lai uzlabotu komunikāciju ar VKI. Lai iegūtu trūkstošos datus, kas nav ietverti regulārajos pārskatos, tika ieviests Agile Collection Environment projekts un Stress Test Accounts Reporting (STAR) projekts. Tie palīdzēs ievērot turpmākās prasības attiecībā uz ECB reģistrētajiem datiem, lai tā varētu veikt gan makro, gan mikroprudenciālās uzraudzības funkcijas. Lai gūtu vēl stabilāku līdzsvaru starp pilnīgas, konsekventas un regulāras ziņošanas un izvairīšanās no nevajadzīgas ziņošanas sloga, ieviešot papildu prasības, tiek efektīvi īstenots proporcionalitātes princips, un par šīm prasībām tiks paziņots savlaicīgi.

ECB regula par uzraudzības finanšu informācijas sniegšanu

ECB regula par uzraudzības finanšu informācijas sniegšanu (ECB/2015/13) tika pieņemta 2015. gada 17. martā. Atbilstoši VUM regulas prasībām regulas projekts tika nodots publiskai apspriešanai 2014. gadā. Ar šo regulu pastāvīgi un saskaņotā veidā tiek novērsts datu trūkums uzraudzības pārskatos. Jo īpaši tā paplašina saskaņotu regulāru finanšu informācijas iesniegšanu banku konsolidēto pārskatu vajadzībām saskaņā ar nacionālo grāmatvedības regulējumu, kā arī atsevišķus ziņojumus individuāli, piemēram, par uzraugāmajām iestādēm, kas nav grupas sastāvā.

Regulā ņemts vērā proporcionalitātes princips, nodalot dažādas informācijas sniedzēju grupas atkarībā no tā, vai informācijas sniedzēji ir nozīmīgi vai mazāk nozīmīgi, sniedz pārskatus konsolidētā līmenī vai individuāli un vai to kopējie aktīvi pārsniedz vai nepārsniedz būtiskuma slieksni 3 mljrd. euro apmērā.

Regula neietekmē grāmatvedības standartus, ko uzraugāmās grupas un iestādes piemēro to konsolidētajiem vai gada pārskatiem, kā arī negroza uzraudzības pārskatu sniegšanā izmantotos grāmatvedības standartus.

Regulā izmantotas EBI izstrādātās veidnes, kas ir Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 680/2014 sastāvdaļa. Tajās ir ietvertas arī veidnes, kas ņem vērā nacionālās grāmatvedības principus (GAAP), tādējādi harmonizējot iestāžu ziņošanu atbilstoši šiem principiem, vienlaikus ievērojot to atšķirības attiecībā pret IFRS. Turklāt ECB sadarbojas ar VKI, lai sniegtu bankām papildu norādījumus saistībā ar GAAP, veicinot ziņojumu sniegšanu.


Norises informācijas pārvaldībā

VUM darbības pamatā ir IT instrumentu pieejamība, lai atbalstītu gan ECB, gan VKI uzraugu ikdienas darbu. Sistēmām, kas tika ieviestas pirms VUM oficiālā darbības sākuma 2014. gada 4. novembrī, bija būtiska nozīme pirmā uzraudzības cikla atbalstīšanā. Saistībā ar to īpaši jāizceļ IMAS sistēma (VUM informācijas pārvaldība), kas ir kļuvusi par būtisku elementu centrālo VUM procesu uzturēšanā, nodrošinot saskaņotu uzraudzības pieeju visās euro zonas valstīs.

2015. gada laikā IMAS tika ievērojami uzlabota. Tā ir iestrādāta uzraudzības portālā un darbojas kā vienots piekļuves punkts visiem informācijas resursiem un IT rīkiem, kas tiek izmantoti VUM ietvaros.


Uzraudzības ieguldījums finanšu stabilitātes veicināšanā

2015. gadā, kad bankās visā euro zonā visaugstākie riski bija saistīti ar uzņēmējdarbības modeļiem un rentabilitātes faktoriem, euro zonas banku rentabilitāte ir uzlabojusies, ko lielā mērā noteica stabilāki makroekonomiskie apstākļi un zemās finansējuma izmaksas. Tomēr daļa no uzlabojumiem bija saistīti ar vienreizējiem ieņēmumiem. Turklāt lielai daļai euro zonas banku rentabilitāte joprojām bija zemāka par paredzamajām kapitāla izmaksām.

Grieķija atkal bija uzmanības centrā pēc tam, kad politiskā nenoteiktība noveda pie nopietniem Grieķijas banku likviditātes ierobežojumiem. Lai gan banku likviditātes pozīcija tika nodrošināta, izmantojot ārkārtas likviditātes palīdzību (ELA), to maksātspējas stāvoklis arī pasliktinājās 2015. gada laikā. Lai ierobežotu krīzes ietekmi, tika veikti vairāki uzraudzības pasākumi, tostarp visaptverošā novērtējuma vadīšana četrām nozīmīgām iestādēm Grieķijā. Kapitāla iztrūkumus, kas radās no aktīvu kvalitātes pārbaudes (AKP) un bāzes scenārija, nosedza privātie investori, bet dažos gadījumos bija nepieciešams papildu valsts atbalsts, lai segtu kapitāla vajadzības, kas izriet no nelabvēlīgā scenārija.

2015. gadā tika veikti nozīmīgi pasākumi, lai saskaņotu Eiropas banku uzraudzību, izmantojot vienotu metodiku uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesa (SREP) īstenošanai. Pirmo reizi visas nozīmīgās euro zonas iestādes tika novērtētas attiecībā pret vienoto standartu. Vienotajam SREP noteikti būs liela nozīme, padarot bankas daudz izturīgākas. ECB arī sniedza ieguldījumu banku savienības krīzes vadības sistēmas izveidē. Šīs sistēmas pamatā ir Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīva (BRRD) un vienotais noregulējuma mehānisms (VNM). Tā nodrošinās, ka iespējamā bankas bankrota gadījumā rīcība būs raita un iespēju robežās krīzes tiks novērstas.

Attiecībā uz makroprudenciālo politiku 2015. gads arī bija pirmais pilnais gads, kad ECB īstenoja savu pilnvaru apjomu šajā jomā. Tomēr, ņemot vērā pašreizējo finanšu cikla posmu, ECB Padome nesaskatīja vajadzību 2015. īstenot plaša mēroga pretcikliskus makroprudenciālos pasākumus.

Kredītiestādes: galvenie riski un vispārējais sniegums 2015. gadā

Galvenie riski 2015. gadā

2015. gadā, starp galvenajiem riskiem, ar ko saskārās euro zonas banku sektors, uzņēmējdarbības modeļa ilgtspēja un zemā rentabilitāte tika ierindota visaugstāk[14]. Citu konstatēto risku būtiskums dažādās euro zonas valstīs atšķīrās. Šajā sadaļā ir sniegts pārskats par dažiem no galvenajiem riskiem 2015. gadā, kas lielākoties saglabājas būtiski arī 2016. gadā.

2015. gadā gan uzņēmējdarbības modeļus, gan banku rentabilitāti ietekmēja problēmas, kuras radīja īpaši augsts to aktīvu līmenis, kuru vērtība ir samazinājusies un ilgstošais zemu procentu likmju periods. Peļņa turpināja samazināties, jo vidējā kapitāla atdeve vēl arvien nesasniedza kapitāla izmaksas. Zemā rentabilitāte var ietekmēt dažu banku uzņēmējdarbības modeļu vidēja termiņa ilgtspēju, un traucēt to spēju radīt kapitālu un piekļūt finanšu tirgiem. Banku sektora rentabilitāti ietekmēja vairākas problēmas. Svarīgākais faktors ir zema nominālā izaugsme un zemo procentu likmju vide, kas ietekmē tradicionālo banku darbību (piemēram, maza apjoma kreditēšana, kas ir atkarīga no termiņu maiņas). Turklāt arī problemātisko aktīvu kopums ietekmē rentabilitāti.

Kredītriski nebija iemesls bažām visās euro zonas valstīs, taču joprojām tie sagādā problēmas lielākajā daļā smagās finanšu krīzes skarto valstu. Kredītriski ietver kredītkvalitātes pasliktināšanos aizdevumiem MVU, uzņēmumiem vai mājsaimniecībām un kreditēšanas standartu pasliktināšanos.

Pašreizējā vide, kurā ir vēsturiski zemas riska prēmijas un investori, kuri meklē vieglu peļņu, var rasties pēkšņas globālās riska prēmiju pārmaiņas. Tas var ietekmēt bankas vairākos veidos. Pirmkārt, var būt nepieciešams pārvērtēt to ieguldījumu portfeli, radot zaudējumus, jo īpaši attiecībā uz aktīviem, kas novērtēti to patiesajā vērtībā. Otrkārt, zemākas aktīvu cenas var radīt augstākas nodrošinājuma prasības, kas ietekmē bankas, kurās ir liels nodrošinātā finansējuma īpatsvars. Treškārt, tām bankām, kas galvenokārt izsniedz liela apjoma finansējumu, augstākas riska prēmijas, visticamāk, var veicināt augstākas finansējuma izmaksas. Visbeidzot, tām bankām, kas veic nozīmīgu darbību kapitāla tirgū, lielāks svārstīgums varētu ietekmēt rentabilitāti. Viens no samazināta riska prēmijas rādītājiem ir valsts obligāciju riska koriģētais ienesīgums. Kopš 2006. gada tās ir samazinājušās un tas nozīmē, ka investori pieņem zemāku ienesīgumu pie tāda paša riska. Citas pazīmes, kas liecina, ka investori pieņem zemāku ienesīgumu, bija novērotā ienesīguma līknes izlīdzināšanās un kredītsaistību neizpildes mijmaiņas likmju starpības (CDS) samazinājums starp augstā ienesīguma un investīciju kategorijas obligācijām.

Rīcības un pārvaldības risks – arī attiecībā uz morāles un ētikas standartiem, – arī ir izcelts kā viens no svarīgākajiem riskiem. Pēdējos gados vairākām euro zonas bankām ir ierosinātas lietas un tās ir sodītas par noteikumu, tiesību aktu un standartu pārkāpumiem, kas atstāja ietekmi uz peļņu un reputāciju. Citas tiesvedības lietas vēl nav izskatītas, un tas var radīt neskaidrību attiecībā uz iesaistīto banku nākotnes izmaksām. Ievērojami pārkāpumu gadījumi ir saistīti arī ar maldinošu pārdošanu, tirgus manipulācijām, nelegāli iegūtu līdzekļu legalizēšanu, krāpšanu nodokļu jomā un ASV sankciju pārkāpumiem.

Ģeopolitiskā spriedze Krievijā un Ukrainā, kā arī pieaugošā neaizsargātība Ķīnā un jaunajās tirgus ekonomikas valstīs rada risku – ne tikai saistībā ar tiešiem riska darījumiem ar banku, bet arī radot negatīvu ietekmi. Tiešie riska darījumi ietekmē vien dažas nozīmīgās iestādes, bet blakus efekti, ko rada finanšu vai makroekonomiskās saiknes, varētu kaitēt euro zonas banku sistēmai kopumā.

Izmaksu samazināšanas programmas, kā arī plašāka IT risinājumu izmantošana un to pieaugošā sarežģītība ietekmē banku IT sistēmu stabilitāti un pakļauj tās kibernoziegumiem. No tiem izrietošie riski var izraisīt saimnieciskās darbības zaudējumus, nodarīt kaitējumu reputācijai un radīt darbības traucējumus. Neatbilstošajām IT sistēmām var būt netieša negatīva ietekme uz vadības pārskatu sniegšanas kvalitāti un tā var traucēt elastīgi pielāgoties jaunajām prasībām. Vēl viens jautājums saistīts ar datu kvalitāti, kas var būt nepietiekama iekšējo un ārējo pārskatu sniegšanai, kas savukārt radītu nepareizu izpratni par iestāžu darbības riskiem.


Nozīmīgu banku vispārējie darbības rezultāti 2015. gadā

2. tabula

Nozīmīgas bankas euro zonā

Kopējā aktīvu vērtība (Miljardos euro) Riska svērtie aktīvi (Miljardos euro) CET1 kapitāls (Miljardos euro) CET1 rādītājs (procentos) Izdevumu- ienākumu attiecība (procentos) VUM NI 21 573 8 046 1 027 12,77 61,50 VUM G-SIB 11 247 3 980 474 11,92 63,88 Visas ES G-SIB 17 669 Visas pasaules G- SIB 41 929

Piezīmes. Visi skaitļi uz 2015. gada septembri; G-SIB ir sistēmiski nozīmīgas globālās bankas (VUM reģionā tās ir šādas: BNP Paribas, Deutsche Bank, BBVA, Groupe BPCE, Groupe Crédit Agricole, ING Bank, Santander, Société Générale un Unicredit Group).

2. diagramma

Vērtības samazinājuma kritums 2015. gadā joprojām ir viens no galvenajiem nozīmīgu banku rentabilitātes uzlabošanās faktoriem

(Visi ieraksti ir vidējās svērtās vērtības, izteiktas procentos no pašu kapitāla)

-10 -5 0 5 10 15 2014 2015* Pamatdarbības peļņa pirms vērtības samazinājuma (Vērtības samazinājums) (Citi) Kapitāla atdeve

* anualizētie 2015. gada 3. ceturkšņa dati
Avots: FINREP prasību ietvars (101 nozīmīgas iestādes, kas paziņojušas IFRS datus visaugstākajā konsolidācijas līmenī).

2015. gadā nozīmīgo banku rentabilitāte uzlabojās, tomēr no ļoti zema līmeņa: sākotnējie skaitļi liecina, ka kopumā 101 iestādes reprezentatīvā izlasē kapitāla atdeve 2015. gada beigās bija 4,6%, kas bija palielinājums no 2,8% iepriekšējā gadā (skatīt 2. diagrammu), tomēr ievērojami zem kapitāla izmaksu atzīmēm (8% saskaņā ar jaunākajām aplēsēm, skatīt 2015. gada novembra ECB Finanšu stabilitātes pārskatu).

Uzlabojums ir lielā mērā saistīts ar makroekonomisko apstākļu stabilizāciju, kas samazināja kredīta zaudējumus: aizdevumu un citu finanšu aktīvu vērtības samazinājums kritums bija no 7,7% no kopējā kapitāla 2014. gadā līdz 5,9% 2015. gadā. Kaut arī uzlabojumi bija jūtami visā euro zonā, kredītu zaudējumu līmenis dažādās jurisdikcijās bija atšķirīgs. Vienlaikus nefinanšu aktīvu vērtības samazinājums, piemēram, nemateriālā vērtība, laika periodā no 2014. līdz 2015. gadam palielinājās no 0,7% līdz 1,0% no kopējā kapitāla, jo bankas turpināja darbu, lai saskaņotu pirmskrīzes vērtējumus pašreizējiem tirgus apstākļiem.

Neto procentu ienākumi, kas ir galvenais ieņēmumu avots nozīmīgām bankām, izrādījās diezgan noturīgs 2015. gadā, neskatoties uz zemajām procentu likmēm: kopumā zemākas finansējuma izmaksas pilnībā kompensēja negatīvo zemo procentu ienākumu likmju ietekmi. Pašus procentu ienākumus daļēji palielināja mērens aizdevumu mājsaimniecībām un uzņēmumiem kopuma pieaugums (+2,6%), kas koncentrējās lielākajās iestādēs. Līdzīgi arī pieauga ienākumi no maksas absolūtā izteiksmē, pateicoties aktīvu pārvaldībai un privātbanķieru darbībai.

Izmaksas pieauga atbilstoši ieņēmumiem: vidējā izdevumu-ienākumu attiecība saglabājās stabila 63,3% apmērā.

Visbeidzot, daļēji banku rentabilitātes uzlabošanās bija saistīta ar tirgus vērtības peļņu un kapitāla pieaugumu no obligāciju portfeļu pārdošanas – vienreizējiem ieņēmumiem, kas, iespējams, turpmākajos ceturkšņos neatkārtosies.


Iesaistīšanās krīzes pārvaldībā

Iesaistīšanās Grieķijas krīzes pārvaldībā, tostarp, veicot nozīmīgo iestāžu visaptverošu novērtējumu

Kopš 2014. gada decembra sākuma politiskā nenoteiktība Grieķijā noveda pie nopietniem tās banku likviditātes ierobežojumiem, kas izriet no turpmāk minētā: (i) būtiska noguldījumu aizplūšana; (ii) īstermiņa liela apjoma finansējuma (nodrošināta vai nenodrošināta) termiņš netiek pagarināts; (iii) pieaugošas likviditātes vajadzības ārvalstu meitas sabiedrībām un filiālēm; un (iv) riska darījumi lielos apjomos ar publiskā sektora aizņēmējiem, kuri tika uzskatīti par mazāk ilgtspējīgiem, ņemot vērā attiecīgos apstākļus. Tā rezultātā Grieķijas bankas 2015. gada pirmajā pusē pastiprināti vērsās pēc ELA, un situācija stabilizējās tikai 2015. gada jūnija beigās, pēc banku slēgšanas uz vairākām dienām un kapitāla kontroles ieviešanas.

2015. gada laikā četrām nozīmīgām Grieķijas iestādēm pasliktinājās maksātspējas stāvoklis, jo īpaši gada otrajā ceturksnī, kad tika izveidots ievērojamais uzkrājumu apjoms, paredzot visaptverošā novērtējuma rezultātu.

Četru Grieķijas nozīmīgo iestāžu visaptverošais novērtējums

Ņemot vērā iepriekš minēto, ECB veica četru nozīmīgu Grieķijas iestāžu visaptverošo novērtējumu, lai nodrošinātu tālredzīgu nepieciešamā kapitāla novērtējumu. Visaptverošā novērtējuma veikšanu pieprasīja ECB tās uzraudzības funkcijas ietvaros pēc saprašanās memoranda parakstīšanas starp Eiropas Stabilitātes mehānismu, Grieķijas Republiku un Bank of Greece 2015. gada 19. augustā. To veidoja AKP un stresa tests, un tas tika veikts laika posmā no 2015. gada jūlija sākuma līdz oktobra beigām.

AKP bija konkrētā brīža (2015. gada 30. jūnijā) banku aktīvu uzskaites vērtības atbilstības novērtējums un nodrošināja stresa testa atskaites punktu. Pamatojoties uz AKP, Grieķijas bankām bija jānodrošina pirmā līmeņa pamata kapitāla (CET1) rādītāju 9,5% apmērā. Stresa testa ietvaros tika veikta uz nākotni vērsta banku maksātspējas noturības pārbaude divos hipotētiskos scenārijos: saskaņā ar pamatscenāriju bankām tika prasīts uzturēt minimālo CET1 rādītāju 9,5% apmērā; bet saskaņā ar negatīvo scenāriju, tām bija jāuztur minimālais CET1 rādītājs 8% apmērā.

Attiecībā uz izmantoto metodoloģiju – AKP pamatā bija vienotas un saskaņotas definīcijas, kas ņēma vērā pašreizējos grāmatvedības un prudenciālos noteikumus. Tas bija atbilstošs arī visā euro zonā veiktajam visaptverošajam novērtējumam 2014. gadā Dažās jomās ECB metodoloģija ietvēra papildu pieņēmumus, lai labāk atspoguļotu tirgus apstākļus, piemēram, attiecībā uz vērtības samazināšanās cēloņiem, atsevišķu īpašu rezervju aprēķinu un nodrošinājuma vērtējumiem. Stresa tests tika veikts centralizēti, pamatojoties uz banku izsniegtajām datu veidnēm un visu informāciju par aizdevumiem. Prognozes izstrādāja ECB. Uzraudzības dialoga sanāksmes notika ar katru no četrām bankām, kur tika sniegta informācija un apspriesti visaptverošā novērtējuma provizoriskie rezultāti.

Galīgie rezultāti tika izmantoti par pamatu rekapitalizācijas procesam 2015. gada beigās, kas ietvēra pilnīgu visaptverošajā novērtējumā konstatēto trūkumu novēršanu. 2015. gada visaptverošā novērtējuma rezultāti, kas tika paziņoti oktobra beigās, parādīja četru Grieķijas nozīmīgo iestāžu kopējo kapitāla deficītu 4,4 mljrd. euro apmērā stresa testa pamatscenārija gadījumā (9,5% CET1 slieksnis) un 14,4 mljrd. euro apmērā negatīvā scenārija gadījumā (8,0% CET1 slieksnis).

3. tabula

Četru Grieķijas nozīmīgo iestāžu visaptverošā novērtējuma rezultāti

CET1 rādītāja atskaites punkts pirms AKR CET1 rādītāja atskaites punkts pēc AKR CET1 rādītāja pamata scenārijs 1 CET1 rādītāja negatīvais scenārijs Maksimālais ka pitāla deficīts (nelabvēlīgais scenārijs) Alpha Bank 12,7% 9,6% 9,6% 2,1% 590 2,74 Eurobank 13,7% 8,6% 8,7% 1,3% 670 2,12 National Bank of Greece 11,6% 8,1% 7,3% - 0,2% 822 4,60 Piraeus Bank 10,8% 5,5% 5,2% - 2,3% 1 035 4,93 KOPĀ 12,1% 7,9% 7,6% 0,1% 14,40 (bāzes punktos) (Miljardos euro)

1) CET rādītāji, kas norādīti pamata un negatīvajā scenārijā, ir rādītāji 2017. gada decembrī, un pamatscenārijs ne vienmēr atspoguļo zemākos rādītājus 2,5 gadu stresa testa periodā.

Lai sasniegtu visaptverošajā novērtējumā konstatēto nepieciešamo kapitālu, bankas tika lūgtas iesniegt kapitāla plānu ECB, paskaidrojot, kā tās plāno segt konstatēto kapitāla deficītu. Plānos piedāvātie pasākumi bija jāievieš līdz 2015. gada 11. decembrim. Divas iestādes varēja piesaistīt pietiekamu kapitālu no privātajiem investoriem, lai segtu savu kopējo deficītu, bet pārējās abas iestādes saņēma papildu valsts atbalstu saskaņā ar Direktīvā 2014/59/ES aprakstīto piesardzības rekapitalizācijas shēmu, ar kuru izveido noregulējumu kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību atveseļošanai un noregulējumam. Valsts atbalsta mērķis bija segt nepieciešamo kapitālu, kas izriet no stresa testa negatīvā scenārija; nepieciešamo apjomu, kas izriet no AKP un/vai stresa testa pamatscenārija, jau sedza privātais sektors.


Grieķijas banku sistēmas pastiprināta kontrole un uzraudzības darbības, lai ierobežotu krīzes ietekmi

Papildus visaptverošajam novērtējumam uzraudzības darbs arī 2015. gadā tika pievērsts trim papildu pasākumiem:

  1. Grieķijas banku sistēmas galveno risku pastiprināta kontrole;
  2. pastāvīga informācijas apmaiņa un ziņošana ieinteresētajām personām par jautājumiem saistībā ar Grieķijas bankām;
  3. pasākumi, lai ierobežotu krīzes ietekmi.

Arī 2015. gadā uzraudzība bija ļoti intensīva, pieprasot KUK (kas sastāv no ECB un Bank of Greece darbiniekiem) veikt rūpīgu kontroli sadarbībā ar ECB Krīzes vadības nodaļu. Mazāk nozīmīgu iestāžu kontrolei ECB Mikroprudenciālās uzraudzības ģenerāldirektorāts III arī cieši sadarbojās ar Bank of Greece, kas veica šo banku visaptverošu novērtējumu.

Lai veicinātu informācijas apmaiņu un aktīvu sadarbību, ECB banku uzraudzības struktūrvienības uzturēja ciešus sakarus ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām: Grieķijas iestādēm, tostarp Bank of Greece un Grieķijas Finanšu stabilizācijas fondu, Eiropas Banku iestādi (EBI), kā arī uzņēmējas valsts uzraugiem (no Apvienotās Karalistes, Bulgārijas, bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas, Rumānijas, Serbijas un Turcijas).

2015. gadā tika īstenoti vairāki uzraudzības pasākumi, lai risinātu sarežģīto situāciju, kas ietekmē Grieķijas banku sektoru, un ierobežotu krīzes ietekmi. Šie pasākumi ietvēra: lēmumus, lai nodrošinātu četru nozīmīgo iestāžu likviditātes pozīciju, piemēram, ierobežojot dažus ieguldījumus un darījumus, kā arī pasākumus, lai nodrošinātu, ka negatīva ietekme neizplatītos uz Grieķijas banku ārvalstu subjektiem, īpašu uzmanību pievēršot viņu meitas sabiedrību un ārvalstu filiāļu likviditātei.


Jaunās ES krīzes pārvarēšanas sistēmas izveides sekmēšana

2015. gadā ECB banku uzraudzība veicināja ES krīzes pārvarēšanas sistēmas izveidi, pamatojoties uz BRRD un vienoto noregulējuma mehānismu regulu.

ES krīzes pārvaldības sistēma rada pienākumu sadarboties uzraudzības un noregulējuma iestādēm. No vienas puses ECB kā kompetentajai iestādei ir cieši jāsadarbojas ar Vienotā noregulējuma valdi (VNV) darbības atjaunošanas plānošanā, agrīnas intervences pasākumu īstenošanā un to banku novērtēšanā, kas kļūst vai, iespējams, kļūst maksātnespējīgas. No otras puses, VNV ir jāsadarbojas ar ECB noregulējuma plānošanā un bankas noregulējamības novērtējuma veikšanā, kā arī īstenojot noregulējuma pasākumus.

Ciešu sadarbību tika uzsākta ar VNV, kas tika izveidota 2015. gada janvārī un, sākot ar 2016. gada 1. janvāri, ir pārņēmusi noregulējuma uzdevumus attiecībā uz iestādēm un iestāžu grupām, kuras ir tiešā ECB un citu pārrobežu grupu uzraudzībā banku savienībā. Šajā sakarā ECB ir pastāvīgā novērotāja statuss VNV sanāksmju vadības un plenārsēdēs. Tāpat arī ECB ir sākusi aicināt VNV priekšsēdētāju Elki Kēnigu (Elke König), piedalīties kā novērotāju ECB Uzraudzības valdes sanāksmēs diskusijās par jautājumiem, kas saistīti ar VNV. Turklāt 2015. gada beigās tika parakstīts Saprašanās memorands starp ECB un VNV (skatīt arī 4.1.1. sadaļu).

ES krīzes novēršanas regulējuma ietvaros katrai iestādei ir jāizstrādā un jāuztur atveseļošanās plāns, kurā izklāstīti pasākumi, kas iestādei jāveic, lai atjaunotu savu finansiālo stāvokli ievērojamas pasliktināšanās gadījumā. 2015. gadā, nozīmīgās iestādes sāka iesniegt savus atveseļošanās plānus ECB banku uzraudzībai, lai tā veiktu pilnīgu novērtējumu. ECB novērtē, vai plāni ir visaptveroši un var ticami atjaunot iestādes dzīvotspēju savlaicīgi, jo īpaši stresa periodos.

Ja iestādes finansiālā situācija pasliktinās un tiek apspriesti agrīnās intervences pasākumi, pastiprināsies informācijas apmaiņa starp attiecīgajiem KUK, ECB Krīzes vadības nodaļu un VNV. Ja ne uzraudzības, ne bankas pasākumi nevar atjaunot bankas stabilitāti, var tikt pieņemts lēmums pasludināt iestādi par tādu, kas “kļūst vai, iespējams, kļūst maksātnespējīga”. Attiecībā uz nozīmīgām iestādēm šo lēmumu pieņem ECB pēc apspriešanās ar VNV. Tiks informēta Eiropas Komisija un citas ārējās ieinteresētās personas, piemēram, uzņēmējas valsts uzraudzības un noregulējuma iestādes, attiecīgā noguldījumu garantiju shēma(-as) vai kompetentās ministrijas. Pēc tam, kad iestāde ir atzīta par tādu, kas “kļūst vai, iespējams, kļūst maksātnespējīga”, ECB cieši sadarbojas ar VNV saistībā ar nepieciešamajiem turpmākajiem pasākumiem, piemēram, par atļaujas piešķiršanu pagaidu bankai un licences anulēšanu “vecajai” iestādei.

Saistībā ar krīzes pārvarēšanu VUM 2015. gadā piedalījās pārrobežu forumos, kas attiecas uz iestādēm, piemēram, krīzes pārvarēšanas grupās, un arī palīdzēja politikas darbā starptautiskos forumos, piemēram, Finanšu stabilitātes padomē (FSB), lai mazinātu problēmas, kas saistītas ar problēmu “pārāk liels, lai pieļautu to bankrotēšanu” un veicinātu banku un finanšu stabilitāti.


“Regulārie” visaptverošie novērtējumi

2014. gadā paveikto pasākumu turpinājums, tostarp kapitāla plānu ieviešana

Pirms uzraudzības pienākumu uzņemšanās ECB ir jāveic attiecīgās bankas visaptverošs novērtējums, kas sastāv no AKP un stresa testa. Stresa tests pārbauda banku maksātspējas noturību divos hipotētiskos scenārijos: pamatscenārijā un negatīvā scenārijā.

2014. gadā ECB veica visaptverošu novērtējumu 130 bankām, lai sagatavotos banku uzraudzības pienākumu pildīšanai sākot ar 2014. gada novembri. Šā lielā pasākuma rezultāti tika publicēti 2014. gada oktobrī (par papildu pasākumiem skatīt 2014. gada pārskatu par uzraudzības pasākumiem). 2015. gada aprīlī ECB aplēsa, ka no aktīvu uzskaites vērtības korekciju kopapjoma, ko AKP konstatēja nozīmīgās iestādēs (42 mljrd. euro), apmēram divas trešdaļas bija reģistrētas banku 2014. gada finanšu pārskatā; bet atlikusī trešdaļa tika uzskatīta par prudenciālajām prasībām. Turklāt 2015. gada pirmajos deviņos mēnešos tās bankas, kuras tieši pārrauga ECB, ieviesa vairāk nekā 75% to prasību, kas bija nepieciešamas, lai labotu kvalitatīvos secinājumus. Dažos gadījumos bija nepieciešams uzsākt vidēja un ilgtermiņa projektus; šo projektu attīstība ir rūpīgi jākontrolē VUM ietvaros.

Apvienojot AKP un stresa testu, tika konstatētas 25 bankas, kuru kopējais kapitāla deficīts ir 24,6 mljrd. euro. No tām 12 bankas bija jau veikušas kapitāla pasākumus, pirms tika publicēti visaptverošā novērtējuma rezultāti. Tāpēc palika tikai 13 bankas, kam bija jāveic papildu kapitāla pasākumi, lai segtu deficītu 9,5 mljrd. euro apmērā. Principā visām bankām, kurām bija kapitāla deficīts, bija jāiesniedz kapitāla plāns ECB, paskaidrojot, kā tās varētu segt deficītu. Visi deficīti, kas tika konstatēti AKP vai stresa testa pamatscenārijā, bija jāsedz sešu mēnešu laikā. Tas deficīts, kas izrietēja no stresa testa negatīvā scenārija, bija jāsedz deviņu mēnešu laikā.

Dažos atlikušo 13 banku kapitāla plānos bija iekļauti pasākumi, kas tika īstenoti nekavējoties kāda no trīs šādu iemeslu dēļ:

  1. nebija vai praktiski nebija kapitāla deficīta saskaņā ar dinamisko bilances pieņēmumu[15];
  2. banka bija iesaistīta noregulējumā[16];
  3. banka bija veikusi pasākumus, lai pietiekami uzlabotu strukturālo rentabilitāti un segtu kapitāla deficītu[17].

Pārējos kapitāla plānus izskatīja Uzraudzības valde un pēc tam bankas tos īstenoja. Banku veiktie pasākumi ietvēra biznesu nodalīšanu, jauna kapitāla palielināšanu, pārstrukturēšanu un riska pārvaldības uzlabojumus.

Kopumā 2014. gada visaptverošā novērtējuma kombinētie pasākumi vēlāk ir sasnieguši izvirzītos mērķus – stiprināt banku bilances, uzlabot pārredzamību un stiprināt uzticēšanos.

To apliecina ievērojamā CDS starpības samazināšanās laika posmā no 2014. gada oktobra līdz 2015. gada jūlijam tām 25 bankām, kas neizturēja 2014. gada visaptverošo novērtējumu.[18]


Jaunu nozīmīgu iestāžu 2015. gada visaptverošs novērtējums

Tā kā ECB veiktais visaptverošais novērtējums ir jāveic visām bankām, kas kļūst vai varētu kļūt pakļauts tiešai ECB uzraudzībai, deviņām bankām, kuras nepiedalījās 2014. gada pasākumā, līdzīgs novērtējums tika veikts 2015. gadā. Piecām no šīm bankām jau 2014. gada novembrī bija sākta tieša ECB uzraudzība, līdz ar VUM izveidošanu [19], savukārt atlikušām četrām tā sākās 2016. gada janvārī.

4. tabula

Bankas, kas piedalījās 2015. gada visaptverošajā novērtējumā

Bankas nosaukums Valsts Tiešās uzraudzības sākums Sberbank Europe AG Austrija 2014. gada 4. novembris VTB Bank (Austrija) AG Austrija 2014. gada 4. novembris Banque Degroof S.A. Beļģija 2014. gada 4. novembris Kuntarahoitus Oyj (Municipality Finance plc) Somija 2016. gada 1. janvāris Agence Française de Développement Francija 2016. gada 1. janvāris J.P. Morgan Bank Luxembourg S.A. Luksemburga 2016. gada 1. janvāris Medifin Holding Limited Malta 2016. gada 1. janvāris Novo Banco SA Portugāle 2014. gada 4. novembris Unicredit Slovenia Slovēnija 2014. gada 4. novembris

2015. gada novērtējuma pamatā bija 2014. gada metodoloģija un tas arī sastāvēja no AKP un stresa testa. Rādītāji robežvērtības kapitāla deficīta identificēšanai bija tādi paši kā 2014. gadā: CET1 rādītājs 8% – AKP un stresa testa pamatscenārijam, un CET1 rādītājs 5,5% – attiecībā uz stresa testa negatīvo scenāriju.

AKP rezultātā iegūto aktīvu uzskaites vērtības korekciju kopapjoms visās iesaistītajās bankās sasniedza 453 milj. euro, kas lielā mērā izrietēja no papildu peļņu nenesošu riska darījumu identifikācijas, kas radīja uzkrājumu palielinājumu. AKP rezultāti bija stresa testa atskaites punkts, kura ietvaros tika prognozēta banku kapitāla pozīcijas attīstība trīs gadu laikā (2015.–2017.). Saskaņā ar negatīvo scenāriju[20] iesaistītās bankas saskārās ar CET1 rādītāja vidējo svērto kritumu 6,1 procentpunkta apmērā.

Pēc AKP nevienas bankas rezultāts nebija mazāks par CET1 rādītāja robežvērtību 8%. Tomēr, apvienojot AKP un stresa testa rezultātu ietekmi, negatīvā scenārija gadījumā piecu banku rezultāts bija zem CET1 rādītāja robežvērtības 5,5%. Kopējais kapitāla deficīts bija 1,74 mljrd. euro. Daļa no tā jau bija segta ar kapitāla palielinājumu un citiem atbilstošiem pasākumiem, ko bankas īstenoja kopš 2015. gada janvāra.

Tāpat kā 2014. novērtējumā, bankām bija jāsedz atlikušais deficīts deviņu mēnešu laikā pēc visaptverošā novērtējuma rezultātu publicēšanas 2015. gada 14. novembrī. Lai to panāktu, bankām bija jāiesniedz kapitāla plāni divu nedēļu laikā pēc publikācijas, sīki izklāstot plānotos pasākumus vai tos, kas bija jau uzsākti. Šo pasākumu īstenošana un kontrole ir saskaņota ar ikgadējo SREP, ko veic KUK, kas atbild par attiecīgās bankas uzraudzību. Nepieciešamā sanācija neaprobežojas ar kapitāla deficīta segšanu, bet attiecas arī uz AKP kvalitatīvajiem secinājumiem, piemēram, trūkumiem banku sistēmās un procesos.


VUM uzraudzības modeļa ieviešana

VUM SREP metodoloģijas ieviešana

KUK – kuri sastāv no ECB un VKI darbiniekiem – ir VUM uzraudzības modeļa īstenošanas pamats. Tās ir operatīvās nodaļas, kas atbild par nozīmīgu iestāžu tiešu uzraudzību, un ik dienas veic pastāvīgu uzraudzību. Tas kopā ar tematisko pārbaužu rezultātiem, klātienes pārbaudēm un darbu pie iekšējiem modeļiem sniedz galveno ieguldījumu uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesā (SREP).

2015. gadā VUM pirmo reizi veica SREP, pamatojoties uz kopīgu metodoloģiju 123 toreiz lielākajām banku grupām euro zonā. SREP mērķis ir veicināt noturīgu banku sistēmu, kas spēj stabili un ilgtspējīgi finansēt euro zonas reālo ekonomiku. Iepriekšējās finanšu krīzes daļēji izraisīja pārlieku strauji augošas, nepietiekami kapitalizētas banku sistēmas, kas krīzes sākumā pārtrauca izsniegt aizdevumus, lai samazinātu sviras efektu, tādējādi ietekmējot ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi. Kopumā pienācīgi kapitalizētas banku sistēmas ilgtermiņa ieguvumi atsver jebkādas iesaistīto banku īstermiņa izmaksas.

2. attēls

VUM SREP metodoloģija

1. Uzņēmējdarbības modeļa novērtējums 2 . Pārvaldība un riska pārvaldības novērtējums 3 . Kapitāla risku novērtējums 4 . Likviditātes un finansējuma risku novērtējums Uzņēmējdarbības modeļa dzīvotspējas un ilgtspējas novērtējums Pārvaldība un riska pārvaldības piemērotības novērtējums Kategorijas: piemēram, kredīta, tirgus, operacionālais risks un IRBB Kategorijas: piemēram, darījuma partneru koncentrācija, apgrūtinājums Uzraudzības pasākumi Kvantitatīvie kapitāla pasākumi Kvantitatīvie likviditātes pasākumi Citi uzraudzības pasākumi Vispārējs SREP novērtējums – holistiskā pieeja rezultāts + pamatojums / galvenie secinājumi

VUM metodoloģiju, kas parādīta 2. attēlā, izstrādāja ECB ciešā sadarbībā ar 19 valstu uzraudzības iestādēm. Tā atbilst ES tiesību aktiem un EBI pamatnostādnēm[21] un ietver VUM labāko praksi un starptautisko organizāciju ieteikumus. VUM SREP metodoloģijas brošūra tika publicēta 2016. gada 19. februārī.

Jaunās, vienotās metodoloģijas izstrādei un ieviešanai tik īsā laika posmā bija nepieciešams milzīgs darbs VUM ietvaros – koordinācijas, analīzes, kalibrēšanas, testēšanas un apmācības jomā.

Lielā mērā, pamatojoties uz KUK pamata ieguldījumu, 2015. gada SREP izvērtēja šādus četrus galvenos elementus:

  • uzņēmējdarbības modeļus – iestāžu uzņēmējdarbības modeļa dzīvotspējas un peļņas ilgtspējas novērtēšana;
  • pārvaldība un riska pārvaldība – iestāžu darbības, organizatoriskās struktūras un to kopējo riska pārvaldības sistēmu novērtēšana;
  • kapitāla riski – ar kapitālu saistīto risku un riska kontroles novērtēšana, nepieciešamība noteikt papildu kapitāla prasības un kapitāla pietiekamības novērtēšana;
  • likviditātes un finansējuma riski – iestāžu likviditātes un finansējuma pozīcijas, attiecīgās riska kontroles un nepieciešamības pēc papildu likviditātes rezervēm analīze.

Katrs elements tika novērtēts, izmantojot veidojošo elementu pieeju ar augšupejošu risku novērtēšanu, kas tika sadalīti kategorijās un apakškategorijās. Novērtējumos tika iekļauti dažādi aspekti, piemēram, koncentrēšanās uz pašreizējo situāciju un izmantojot vairāk uz nākotni verstu pieeju.

Kvantitatīvie un kvalitatīvie elementi tika kombinēti ar eksperta slēdzienu, ievērojot ierobežojumus Šī pieeja nodrošina vispārēju konsekvenci, vienlaikus ņemot vērā arī iestāžu specifiku. Pirmo reizi tik plašā mērogā bija arī iespējams veikt plašu līdzīgo iestāžu salīdzinājumu un transversālās analīzes.

Kopumā vienotā SREP ietvaros varēja veikt vienotu novērtējumu par iestāžu stāvokli un dzīvotspēju, raugoties no tālredzīgas perspektīvas un piemērojot samērīguma principu. Visu iestāžu konsekvents novērtējums veicināja turpmāku banku vienotā tirgus integrāciju. 2015. gada SREP rezultātā kapitāla līmeņi un likviditātes prasības ECB tieši uzraugāmajām bankām ir noteiktas saskaņā ar to riska profiliem. Ja bija nepieciešams, tika piemēroti papildu uzraudzības pasākumi.

Laika periodā no 2015. gada līdz 2016. gadam vidējās 2. pīlāra kapitāla prasības[22] bankām tika palielinātas par 30 bāzes punktiem. Daļu no šiem 30 bāzes punktiem var attiecināt uz euro zonas pozīciju ekonomiskajā ciklā, kas pieprasa banku sistēmai uzturēt, un dažos gadījumos, stiprināt kapitālu. Daudzas bankas joprojām atgūstas no finanšu krīzes un joprojām saskaras ar riskiem un grūtībām.

Kapitāla prasību papildu 20 bāzes punktus ir ietekmējusi sistēmisku rezervju pakāpeniska ieviešana. Šo rezervju ieviešanu motivēja krīzes laikā gūtā galvenā mācība, kas ir atspoguļota ES tiesību aktos: vajadzību ierobežot sistēmas mēroga ārējos faktorus, kas izplatās, jo īpaši, no sistēmiski nozīmīgām globālām bankām (G-SIB) un sistēmiski nozīmīgām iekšzemes bankām (D-SIB), un kas ietekmē visu finanšu sistēmu un, iespējams, arī euro zonas reālo ekonomiku. Lai ierobežotu šo ietekmi atbilstoši attiecīgajai EBI pamatnostādnei, 2. pīlāra prasībām ir pievienotas sistēmiskās rezerves (attiecībā uz G-SIB vai D-SIB, vai sistēmiskās riska rezerves). Paredzēts, ka sistēmiskās rezerves turpinās pakāpeniski ieviest līdz 2019. gadam.

Attiecībā uz to, kā piemērot maksimālās sadalāmās summas (MSS) prasības, VUM pieejā ņemts vērā atzinums, ko EBI publicēja 2015. gada 18. decembrī. Šī pieeja tomēr varētu būt jāpārskata, atsaucoties uz turpmāko Eiropas un starptautisko regulatīvo prasību attīstību, vai pamatojoties uz EBI pamatnostādņu piemērošanu, lai vienotajā tirgū nodrošinātu konsekvenci un saskaņotību.

3. attēls

Kapitāla prasību iedalījums

1. pīlārs (minimālās CET1 prasības) 2. pīlārs Kapitāla saglabāšanas rezerves Pretcikliskā rezerve Sistēmiskā riska rezerve G-SNI rezerve C-SNI rezerve Agrīnās brīdināšanas slieksnis maksimālā piemērojamā MSS ierobežojuma kontrolslieksnis

Kapitāla prasību līmenis nozīmīgajām bankām tika rūpīgi pārbaudīts, jo īpaši, ņemot vērā esošās 1. līmeņa pamata kapitāla (CET1) prasības. Attiecībā uz G-SIB, pakāpeniski ieviesto un esošo kapitāla prasību kalibrēšana parāda vairākus apsvērumus, tostarp nepieciešamību sekmēt konsekventu regulējumu visās ECB uzraugāmajās iestādēs, sistēmisko G-SIB un D-SIB ietekmi un plašu salīdzinājumu ar citu jurisdikciju G-SIB.

VUM mērķis ir izveidot saskaņotu sistēmu, kas būtu vispiemērotākā tās specifiskajam kontekstam. VUM atbildības jomā ietvertās bankas atšķiras; salīdzinot ar citām jurisdikcijām, VUM aptver daudz plašāku dažādu institūciju kopumu dažādās valstīs, kurās joprojām ir daļēji neviendabīgas tiesību sistēmas. Tāpēc VUM metodika pēc vajadzības tiks attīstīta:

  • lai tā atspoguļotu izmaiņas piemērojamajā tiesiskajā regulējumā, piemēram, prudenciālajā regulējumā, EBI ieteikumos vai pamatnostādnēs un Bāzeles komitejas pamatprincipos;
  • lai tajā būtu iekļauta labākā prakse, uzlabojumi un turpmāki papildinājumi.

Izmantojot tiešu komunikāciju ar bankām, ECB banku uzraudzība sniedz paskaidrojumus un nodrošina uzraudzības noteiktību, kas bankām ir nepieciešama, lai veiktu kapitāla plānošanu.

Proti, ECB 2015. gadā pieņēma divus ieteikumus par dividenžu sadales politiku attiecībā uz 2014. un 2015. finanšu gadu (attiecīgi ECB/2015/2 un ECB/2015/49), un nosūtīja vēstuli banku vadītājiem par mainīga atalgojuma politiku. Šajos dokumentos izklāstītas VUM gaidas attiecībā uz iestāžu veikto sadali vai izmaksām, kas atbilstu vienmērīgai virzībai uz nepieciešamajiem pilna apjoma rādītājiem.

Tāpat arī 2. pīlāra prasības, kas izklāstītas SREP 2015. gada lēmumos sniedz norādi par turpmāko; proti, līdz 2019. gadam pakāpeniski tiks ieviesta kapitāla saglabāšanas rezerve, un arī 2. pīlāra prasības tiek līdzīgā veidā samazinātas[23]. Bankas var arī plānot pakāpenisku CRR/CRD IV ieviešanu, t. i. atskaitījumus no CET1 kapitāla un pakāpenisku sistēmisko risku rezervju ieviešanu. Lai gan nav pilnībā zināms, kādas būs galīgās norises Bāzele III regulējumā, jau ir atzīts, ka tas nebūs vērsts uz būtisku kapitāla palielināšanu sistēmā, bet uz kapitāla vienkāršības, salīdzināmības un pārredzamības uzlabošanu visās bankās.


Citu metodoloģiju izstrāde

Iekšējo modeļu izstrāde

2015. gada beigās, 73 nozīmīgas iestādes izmantoja vismaz vienu iekšējo modeli, lai aprēķinātu 1. pīlāra pašu kapitāla prasības.

Pēc VUM apstiprināšanas procesa un iekšējo modeļu pārbaudes sistēmas izveides Padome 2015. gadā apstiprināja 137 iekšējo modeļu pārbaudes atbilstoši jaunajai sistēmai.

3. diagramma

Iekšējo modeļu pārbaudes 2015. gadā pa risku veidiem

Kredītrisks 99 Tirgus risks 12 Operacionālais risks 11 Darījuma partnera kredītrisks un CVA risks 5

Tika izveidota vienota sistēma pastāvīgai modeļu uzraudzībai. Šī sistēma ir pilnībā integrēta minimālo uzraudzības iesaistīšanās līmenī un izmantota 2016. gada SEP. Tas atviegloja nozīmīgu iestāžu dalību EBI un BCBS salīdzinošās novērtēšanas procesā. Tika izveidots tīkls, lai kontrolētu saskaņotas atpakaļejošu pārbaužu datu vākšanas procesu nozīmīgās iestādēs, kas izmanto tirgus riska modeļus. Pamatojoties uz to, tiek veikta horizontālo datu un banku datu analīze, ko izmanto pastāvīgai modeļu uzraudzībai.

Lai veicinātu vienoti atbilstošu 1. pīlāra modeļu ieviešanu, kā arī VUM uzraudzības prakses saskaņošanu, tika uzsākts darbs pie priekšlikuma mērķtiecīgai iekšējo modeļu pārbaudei (TRIM). Šim nolūkam izveidoja VKI un ECB galveno modeļu ekspertu grupu, lai vadītu šo procesu. TRIM paredz pārbaudes klātienē attiecībā uz izvēlētajiem kredīta, tirgus un darījumu partneru kredītrisku modeļiem no 2017. gada līdz 2018. gadam (vai līdz 2019. gadam, ja projekts tiek pagarināts attiecībā uz kredītrisku), bet 2016. gadā tiks veiktas nepieciešamās horizontālās analīzes, kas noteiks projekta saskaņošanas mērķi.

Vēl viens liels darbs, kas tika veikts 2015. gadā saistībā ar iekšējo modeļu uzraudzības metodoloģiju ietvēra arī joprojām notiekošo iekšējo modeļu apstiprināšanas norādījumu izstrādi, un norādījumu par būtiskuma novērtējumu partnera kredītriska modeļu paplašinājumiem un izmaiņām izstrādi.


Klātienes metodoloģiju izstrāde

Tika izveidotas vairākas grupas, kuru sastāvā bija ECB un VKI speciālisti, lai strādātu pie vairākiem risku veidiem un izstrādātu arī klātienes metodoloģiju. Metodisko dokumentu izstrāde, kas tika adresēti atbilstoši uzņēmējdarbības modelim, rentabilitātei un ILAAP, noslēdzās 2015. gadā. Citas specializētas grupas pašlaik strādā pie citām jomām, piemēram, kredītriska, darījuma partnera kredītriska, turētājbankas darbības, grāmatvedības, tirgus riska un IT riska. Tiek arī izstrādāta atklāti pieejama kārtība, kurā noteikti klātienes pārbaužu nosacījumi un norise


Uzraudzība klātienē

Pirmais cikls pārbaudēm klātienē

Pirmais cikls pārbaudēm klātienē bija daļa no kopējās 2015. gada SEP plānošanas, kas tika apstiprināta 2014. gada decembrī. 2015. gada jūlijā apstiprināja pusgada plānu atjauninājumu, kas ietvēra otrajā pusgadā veicamās papildu pārbaudes klātienē. Kopumā 2015. gadam tika apstiprinātas 250 klātienes pārbaudes.

5. tabula

Klātienes pārbaudes: sadalījums pa riskiem

Iekļautas galveno risku kategorijas Kopā Rentabilitāte Kapitāls Kredīts Kopējais pārbaužu skaits 250 6 20 62 55 9 29 13 56 Pārvaldība IRRBB Likviditāte Tirgus risks Operacionālais risks

6. tabula

Klātienes pārbaudes: sadalījums pa banku grupām

Grupa Kopā 1 2 3 4 5 Nozīmīgu iestāžu skaits 118 7 7 28 27 49 Kopējais pārbaužu skaits 250 42 35 69 54 50

Klātienes pārbaudes un to dalībnieki tiek plānoti ciešā sadarbībā ar VKI, no kurām izvirza lielāko daļu pārbaužu vadītāju un grupu dalībnieku. Kopš 2015. gada oktobra VKI bija nodrošinājušas 906 inspektorus, kas veidoja 95% klātienes resursu. Atlikušos 5% nodrošināja ECB Centralizēta klātienes pārbaužu nodaļa; šie inspektori arī vadīja 26 no 2015. gadā plānotajām pārbaudēm.

Uzraudzības valde 2015. gada maijā apstiprināja norīkojuma modeļa režīma ieviešanu VKI inspektoriem, lai veicinātu klātienes pārbaužu veikšanu, iesaistot jauktas komandas.

Lai visās jomās, kas saistītas ar klātienes pārbaužu inspektoriem, nodrošinātu ciešu sadarbību ar VKI, 2015. gadā tika rīkotas 8 darba grupu sanāksmes papildus 21 paredzētajai divpusējai sanāksmei, kas notika 16 VKI. Turklāt tika organizēti vairāki semināri un darbsemināri pārbaužu vadītājiem ar mērķi veicināt ciešu sadarbību VUM kopienā.


Pastāvīgie uzraudzības pasākumi

Lai nodrošinātu viendabīgu klātienes pārbaužu metodoloģijas piemērošanu, ECB Centralizēta klātienes pārbaužu nodaļa veic virkni uzraudzības pasākumu visa pārbaudes ciklu kopuma laikā:

  • pārbaužu sagatavošanas posmā pārbauda sagatavošanas dokumentāciju;
  • pārbaudes posmā atbalsta klātienes pārbaudes grupu;
  • veic visu pārbaužu vadītāju iesniegto pārbaudes ziņojumu kvalitātes kontroli.

Visas darbības tiek veiktas dialogā balstītā procesā, lai veicinātu savstarpēju sapratni un vienotu pieeju kopā ar VKI.

Lai saskaņotu klātienes pārbaužu grupu darbu, ECB 2015. gadā ierosināja virkni pamatnostādņu un pārbaužu ziņojumu veidņu.


Tematiskās pārbaudes attiecībā uz riska pārvaldību un vēlmi uzņemties risku, IT un kiberdrošības riskiem, un finansējumu ar sviras efektu

Riska pārvaldība un vēlme uzņemties risku

Darbības joma, metodoloģija un mērķi

Ņemot vērā vispārējo korporatīvās pārvaldības ietekmi uz iestāžu riska profilu un uzņēmējdarbības ilgtspēju, Uzraudzības valde 2015. gadā apstiprināja tematiskās pārbaudes uzsākšanu visā VUM par riska pārvaldību un vēlmi uzņemties risku. Papildinot SREP, 113 KUK[24] veica padziļinātus un detalizētus (i) tās banku vadības struktūras, kas atbild par uzraudzības un pārvaldības funkcijām un (ii) banku vēlmes uzņemties risku sistēmas novērtējumus. Tika izstrādāta samērīga pieeja, ņemot vērā katras atsevišķās iestādes lielumu un sarežģītību. Attiecīgie uzraudzības instrumenti ietvēra tikšanās ar galveno funkciju izpildītājiem, valdes dokumentācijas un protokolu novērtējumu un dalību valdes sēdēs kā novērotājiem. Tika ņemti vērā arī secinājumi, kas radušies pārbaudēs klātienē saistībā ar šiem jautājumiem.

4. attēls

Padziļināts 113 nozīmīgu iestāžu novērtējums, izmantojot to pašu pieeju

rakstiski atgādinājumi un rīcība KUK novērtējums secinājumi attiecībā uz bankām horizontāla pieeja Uzraudzības dialogs ar banku 2 moduļi • valžu sastāvs un efektivitāte • vēlmes uzņemties risku kritēriji tās pašas uzraudzības pieeja papildinājums SREP procesā pamatojoties uz • Eiropas tiesību akti (CRR/CRD IV) • valstu tiesību akti • starptautiska labā prakse

Lai veicinātu konsekvenci atbilstoši visaugstākajiem standartiem, novērtējumam tika izmantota divu līmeņu pieeja:

  1. izvērtējot atbilstību valsts un Eiropas tiesību aktiem;
  2. izvērtējot atbilstību labākajai starptautiskajai praksei.

Pārbaudē tika konstatētas atšķirības valstu tiesību sistēmās, un tas, ka ikvienā korporatīvajā modelī ir iespējama efektīva pārvaldības struktūra. Visbeidzot, ar mērķi uzlabot sadarbību ar valdēm, KUK apsprieda savus secinājumus ar iestādēm uzraudzības dialoga sanāksmēs, kas notika 2015. gada oktobrī un novembrī.


Rezultāts

Tematiskā pārbaude ļāva KUK iegūt nepieciešamo informāciju un precizēt novērtējumu par uzraugāmo iestāžu pārvaldības struktūru. Turklāt horizontālā pieeja veicināja diskusijas starp ECB un VKI ekspertiem, gan KUK līmenī, gan horizontālo funkciju līmenī.

Horizontālā pieeja ir ļāvusi identificēt turpmāk minēto:

  1. apkopotie secinājumi: tematiskā pārbaude atklāja, ka, pat tad, ja nozīmīgās iestādes atbilst savas valsts tiesību aktu prasībām, tās joprojām atpaliek no labākās starptautiskās prakses ievērošanas. Galvenās uzmanības jomas ir valžu efektīvas rīcības kapacitāte, valžu diskusijas par iespējamiem riskiem un mijiedarbība starp vēlmes uzņemties risku sistēmām un iestādes stratēģiju.
  2. novērotā labākā prakse: tematiskā pārbaude ir ļāvusi konstatēt labāko praksi darbības veikšanā atbilstoši starptautiskajiem standartiem. Tā tiks iekļauta VUM ziņojumā par labāko praksi, kas tiks publicēta vēlāk šā gada laikā.
  3. konsekventi ieteikumi: tematiskā pārbaude bija orientēta uz rīcību un tās rezultātā iestādēm tika izstrādāti konkrēti ieteikumi, lai uzlabotu to pārvaldības un vēlmes uzņemties risku sistēmas. Horizontālā pieeja nodrošina ieteikumu konsekvenci, lai līdzīgu secinājumu rezultātā tiktu sniegti līdzīgi ieteikumi.

KUK uzraudzības darbība 2016. gadā ietvers to darbību īstenošanas pēckontroli, kas minēti katrai atsevišķai bankai nosūtītajos rakstiskajos atgādinājumos. Vairāki KUK realizēs pastiprinātu to jomu uzraudzību, kas identificētas kā galvenie virzieni, kam jāpievērš uzmanība.


Tematiskās pārbaudes attiecībā uz IT un kiberdrošības riskiem

Darbības joma, metodoloģija un mērķi

IT un kiberdrošības risks tika identificēts kā viens no galvenajiem riskiem euro zonas banku sistēmā (skatīt 2.1.1. sadaļu). Lai veicinātu izpratni par šiem riskiem, tika izveidota VUM IT risku ekspertu grupa, kuras sastāvā ir VKI un ECB eksperti, un tika uzsākta tematiskā pārbaude attiecībā uz kiberdrošības risku, nosakot šādus mērķus:

  1. noteikt specifisku un vienotu VUM sistēmu kiberdrošības risku analīzei;
  2. veikt individuālo kiberdrošības riska profilu un kontroles procesa novērtējumu izvēlētajā 12 nozīmīgu iestāžu izlasē (klātienes pārbaudes);
  3. realizēt horizontālu pieeju, lai gūtu pirmo ieskatu par kiberdrošības riskiem un nozīmīgo iestāžu kontroli, un, ja iespējams, līdzīgo iestāžu etalona praksi (pārbaudes neveicot klātienē).

Neklātienes pārbaudēm ECB par pamatu izmantoja NIST[25] plānu kritiskās infrastruktūras kiberdrošības uzlabošanai. ECB NIST plānu pielāgoja un integrēja, izveidojot pielāgotu analīzes dokumentu ar nosaukumu “Kibernoziegumu riska anketa”, kas tika izplatīta 110 nozīmīgām iestādēm. Apkopotā informācija pēc tam tika analizēta katrai bankai un horizontāli visām bankām.


Rezultāts

Tematiskās pārbaudes rezultātā radās vairāki secinājumi dažādās jomās:

  1. pastāvīga uzraudzība un riska analīze: pirmo reizi tika konsekventā veidā apkopota strukturēta informācija par nozīmīgu iestāžu kiberdrošības riska profilu visā euro zonā, ļaujot KUK veikt pēcpārbaudes atsevišķām bankām. Šos augstākos riskus būtu jānovērš, veicot iepriekš minēto kontroli;
  2. uzraudzība klātienē: tematiskās pārbaudes rezultātā tika veiktas 12 klātienes pārbaudes, kā rezultātā tika sniegti konkrēti ieteikumi;
  3. metodoloģija: apkopotā informācija nodrošināja atbalstu turpmākai VUM klātienes metodoloģijas izstrādei attiecībā uz kiberdrošības riskiem.

Papildus iepriekš minētajiem secinājumiem paralēli tika uzsākts darbs pie īpašas operatīvās un komunikācijas procedūras izveides, kas nozīmīgām iestādēm būtu jāievēro kiberuzbrukumu gadījumā. 2016. gadā šī procedūra tiks ieviesta ierobežotā skaitā iestāžu kā izmēģinājuma projekts.


Tematiskā pārbaude par finansējumu ar sviras efektu

Darbības joma, metodoloģija un mērķi

Īpašās kredītkvalitātes uzraudzības pamatā ir ilgstoši ļoti zemu procentu likmju periods un no tā izrietošā peļņas stratēģiju meklēšana. Tādēļ Uzraudzības valde nolēma 2015. gadā veikt tematisku pārbaudi attiecībā uz finansēšanu ar sviras efektu. Pārbaude ietvēra aizdevumus ar sviras efektu, augsta ienesīguma obligācijas un nodrošinātas aizdevumu saistības, ko pozitīvi ietekmē labvēlīgie finansēšanas nosacījumi.

Tika izvirzīti trīs galvenie mērķi:

  1. informēt kopējās uzraudzības komandas par aktuālajām norisēm VUM līmenī un individuālo institūciju līmenī;
  2. noteikt izņēmumus banku vēlmei uzņemties risku un riska pārvaldības jomās, kā arī ievainojamības momentus sistēmā;
  3. ieteikt vēlamos korektīvos pasākumus izlasē.

Lai nodrošinātu konsekventu analīzi, tika izveidota visaptveroša aptauja, un izdalīta 37 bankām, kuru darbība saistīta ar finansējumu ar sviras efektu. Aptaujas mērķi bija aptvert finansēšanas riska darījumu ar sviras efektu attīstību, risku parakstīšanas apjomu, potenciālās riska darījumu koncentrācijas un vispārējo darījumu kvalitāti.


Rezultāts

Finansēšanas ar sviras efektu tirgus pasaulē kopš krīzes ir strauji atveseļojies, un to raksturo sīva konkurence. Kredītņēmējiem labvēlīgu apstākļu rezultātā ir vājinājušies darījumu nosacījumi (palielināti sviras līmeņi, darījumu ar atvieglinātiem līguma nosacījumiem ieviešana Eiropas tirgos), un daudzos gadījumos ir izraisījuši lielāku banku aizdevumu politikas nosacījumu mīkstināšanu.

Galvenajām VUM uzraugāmajām bankām ir pieaugusi gan vēlme izsniegt aizdevumus, gan tieksme paturēt daļu riska darījumu. Šī attīstība attaisno stingrāku nostādni sindicēšanas riska uzraudzības procesā un pamata riska darījumu aizdevumu kvalitāti. Beidzot ir konstatētas dažas jomas, kurās būtu jāuzlabo banku pārraudzības praksē.

4. diagramma

13 lielākās bankas, kuras iesaistītās aizdevumos ar sviras efektu - aizdevumu izsniegšanas aktivitāte un tālākai izplatīšanai vai turēšanai paredzētā noslēgto darījumu daļa.

(miljonos euro)

0 2 000 4 000 6 000 8 000 10 000 12 000 Q1 Q2 Q3 Q4 Q1 Q2 Q3 Q4 Q1 Q2 Q3 Q4 2012 2013 2014 Ceturkšņa vidējā iesāktā aizdevumu ar sviras efektu izsniegšana 0 10 000 20 000 30 000 40 000 50 000 60 000 70 000 Kopējā nosacītā aizdevumu ar sviras efektu summa, kas noslēgti 2014. gadā ieturētie tālākai izplatīšanai

Lai pievērstos šiem jautājumiem - apkopotiem individuālajiem banku ziņojumiem un vienotam kopsavilkuma ziņojumam, tika veiktas šādas darbības:

  • izvēlētam skaitam banku tika nosūtītas uzraudzības vēstules, lai novērstu noteiktos trūkumus;
  • tiek veidots īpašs panelis regulārai banku riska darījumu pārraudzībai;
  • šobrīd tiek veidotas vadlīnijas, lai skaidri noteiktu VUM prasības finansēšanas ar sviras efektu jomā.

Mazāk nozīmīgu kredītiestāžu netieša uzraudzība un uzraudzības pārraudzība

Mazāk nozīmīgu kredītiestāžu netiešās uzraudzības darbības regulējums ietver vairākus procesus, kas nepieciešami ikdienas sadarbībai starp ECB un VKI, kā arī uz projektiem balstītas iniciatīvas, kas lielākoties attiecas uz vienotu uzraudzības standartu un metodoloģijas izstrādāšanu.

Pastāvīgie procesi netiešajā uzraudzībā un uzraudzības pārraudzība

Ikdienas sadarbība starp ECB un VKI par mazāk nozīmīgu kredītiestāžu uzraudzību tiek organizēta ar īpašu pastāvīgu procesu palīdzību. Šie procesi nodrošina pietiekamu informācijas apmaiņu, kas ECB Mikrolīmeņa uzraudzības III ģenerāldirektorātam (DG MS III) ļauj pildīt tā pārraudzības funkciju un nodrošināt atbalstu un iesaisti VKI, kas veic mazāk nozīmīgo kredītiestāžu tiešo uzraudzību.

Ar īpašas paziņojumu sistēmas palīdzību, ECB 2015. gadā saņēma un novērtēja 54 ex ante paziņojumus no VKIpar būtiskām uzraudzības procedūrām un lēmumprojektiem, kas saistīti ar augstas prioritātes mazāk nozīmīgām iestādēm, [26] aptverot plašu pārraudzības jautājumu klāstu (piem., kapitāls, likviditāte un pārvaldība). Paziņojumi bieži bija par cēloni turpmākajai darbībai, kuras gaitā ECB un attiecīgās VKI kopīgi pārrunāja un izvērtēja piemērotāko rīcību. Līdzīga iemesla dēļ ECB piedalījās vienoto procedūru izvērtēšanā (atļauju un licenču piešķiršana un anulēšana, būtiskas līdzdalības procedūras), kas saistītas ar mazāk nozīmīgajām kredītiestādēm.

Nozīmētās atbildīgās personas DG MS III ietvaros pastāvīgi ar VKI pārrunāja attīstību sektoru un individuālo institūciju līmenī, jo īpaši to institūciju, kuras klasificētas kā “augstas prioritātes”. Īpaša uzmanība tika pievērsta ar krīzi saistīto pasākumu uzraudzībai, kas skar vairākas kredītiestādes, kuru finanšu situācija ir būtiski pasliktinājusies.

Iepriekšminētās funkcijas atbalstīja centieni turpmāk saskaņot VKI uzraudzības novērtējuma metodoloģijas. Turklāt, tika veiktas vairākas banku un sektoru analīzes, lai konstatētu riskus un ievainojamības momentus. Šo analīžu rezultāti tika regulāri apkopoti īpašos riska ziņojumos, kas tika nodoti visiem VUM uzraugiem.


Vienotu uzraudzības standartu izveide, analīzes un vienota metodoloģija, kas saistīta ar mazāk nozīmīgām iestādēm un citām uz projektiem balstītām iniciatīvām.

Pastāvīgas augstu uzraudzības standartu pielietošanas nodrošināšana VUM ir netiešās uzraudzības un uzraudzības pārraudzības galvenais mērķis. Galvenie instrumenti, kas nepieciešami mazāk nozīmīgu kredītiestāžu uzraudzībai, ir vienoti uzraudzības standarti un vienota metodoloģija, kas izstrādāta kopā ar VKI. Vienotajiem standartiem pilnībā jāatbilst esošajām EBI prasībām.

2015. gadā izstrādātie vienotie uzraudzības standarti.

Viens no 2015. gadā izstrādātajiem vienotajiem standartiem ir saistīts ar uzraudzības plānošanas procesu, ar kura palīdzību VKI mazāk nozīmīgās kredītiestādes var iedalīt pēc prioritātes, plānot un pārraudzīt galveno klātienes un neklātienes uzraudzības darbību izpildi. Vienoto standartu mērķis ir nodrošināt konsekventu šī procesa īstenošanu VUM.

Konsekvences nodrošināšana ir īpaši būtiska arī atveseļošanās plānošanā, ņemot vērā Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīvu (BRRD), kas attiecīgajām iestādēm nodrošina tiesības noteiktos apstākļos piemērot atvieglotas prasības atveseļošanās plānošanai nesistemātiskām iestādēm. Paredzams, ka atviegloto pienākumu jomā ietilps daudzas mazāk nozīmīgas kredītiestādes. Tādēļ darbs tika uzsākts, pievēršot uzmanību trim galvenajiem aspektiem:

  1. iestāžu atbilstības vienkāršotiem pienākumiem un atbrīvojumiem izvērtēšana;
  2. minimālais vienotais atveseļošanās plānu saturs ar vienkāršotiem pienākumiem;
  3. atveseļošanās plānu novērtēšana.

Krājbankas un kooperatīvās bankas veido nozīmīgu daļu no VUM banku sistēmas. Dažās dalībvalstīs kredītiestādes šajos sektoros ir izveidojušas institucionālās aizsardzības shēmas (IAS), kas nodrošina abpusējas atbalsta vienošanās ar mērķi nodrošināt likviditāti un maksātspēju. Kapitāla prasību regula (CRR) attiecīgajām iestādēm liek nodrošināt atvieglojumus IAS sastāvā esošajām kredītiestādēm dažādās jomās, kā, piemēram, 0% riska svaru riskantiem darījumiem ar citiem IAS dalībniekiem. Daudzos gadījumos gan nozīmīgās, gan mazāk nozīmīgās kredītiestādes ir vienas IAS dalībnieces.

Lai nodrošinātu konsekventu izturēšanos pret IAS dalībniekiem VUM, 2015. gadā ECB, sadarbojoties ar VKI, izstrādāja vienotu IAS uzraudzības novērtēšanas metodi. Tas ietvēra vienotu vērtēšanas kritēriju definīciju par atbilstību CRR noteikumiem, kā arī procesus sadarbības veicināšanai starp ECB un VKI, ja vienas IAS dalībnieces ir nozīmīgas un mazāk nozīmīgas kredītiestādes.


Analīze un metodoloģijas

Proporcionalitātes principam ir būtiska nozīme netiešajā mazāk nozīmīgo kredītiestāžu uzraudzībā, ņemot vērā lielo mazāk nozīmīgo kredītiestāžu skaitu (vairāk nekā 3100[27] 2015. gada 30. decembrī) un to dažādību izmēra un uzņēmējdarbības modeļu ziņā. Tādējādi pašreizējos procesos (piemēram, iepriekš raksturotā paziņojumu sistēma un atbildīgo personu sadarbība) un vienotu standartu un metodoloģijas izstrādāšanā tiek izmantots Regulējums mazāk nozīmīgo iestāžu klasificēšanai pēc prioritātes. Šis regulējums iedala mazāk nozīmīgās kredītiestādes kā zemas, vidējas un augstas prioritātes, pamatojoties gan uz katrai mazāk nozīmīgajai iestādei piemītošā riska pakāpi, gan potenciālo ietekmi uz iekšzemes finanšu sistēmu. Klasifikācija ļauj pielāgot uzraudzības koncentrēšanās līmeni un, attiecīgi, uzraudzības darbību intensitāti. Metodoloģija regulējuma pamatā tika atjaunota 2015. gadā un tiek pielietota 2016. gada uzraudzības ciklā.

Vēl viens svarīgs aktuālā darba virziens ir saistīts ar vienotas metodoloģijas izstrādāšanu mazāk nozīmīgu kredītiestāžu risku novērtēšanas sistēmām (RNS).

RNS ir VKI veiktā uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesa būtiska daļa. Projekta galvenais mērķis ir veicināt uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesa veikšanas mazāk nozīmīgajām kredītiestādēm konverģenci, nodrošinot VKI vienotu pieeju, lai pielāgotu un uzlabotu to metodoloģiju un, visbeidzot, veiktu uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesu gadījumos, kad riskus euro zonā iespējams konsekventā veidā izvērtēt, nezaudējot specifisko kontekstu, kurā darbojas individuālās kredītiestādes. Ņemot vērā galveno mērķi nodrošināt VUM kā vienotas integrētas sistēmas funkcionēšanu, risku novērtēšanas sistēmu metodoloģija mazāk nozīmīgām kredītiestādēm tiks balstīta uz nozīmīgo kredītiestāžu risku novērtēšanas sistēmu. Tomēr, tā tiks pielāgota, lai nodrošinātu proporcionalitāti un lai tiktu ņemtas vērā atšķirības starp nozīmīgām un mazāk nozīmīgām kredītiestādēm, izejot no uzraudzības datu pieejamības un dažu dalībvalstu attiecīgo grāmatvedības regulējumu (valsts vispārpieņemtā grāmatvedības prakse (VVGP)).

RNS metodoloģijas projekts tika uzsākts 2015. gadā, īpaši koncentrējoties uz uzņēmējdarbības modeļa analīzi, iekšējās pārvaldības novērtēšanu, kā arī kapitāla risku un likviditātes un finansējuma risku novērtēšanu. Šis darbs tiks turpināts 2016. gadā, koncentrējoties uz kapitāla un likviditātes kvantitatīvo novērtējumu un jaunās piedāvātās metodoloģijas izmēģinājumu.


Uzraudzības atbalsts

Uzraudzības atbalsta projekti ir pagaidu iniciatīvas, kuru mērķis ir aptvert specifisku papildu resursu nepieciešamību un/vai zināšanas, kas var rasties VKI mazāk nozīmīgo kredītiestāžu tiešās uzraudzības laikā. ECB eksperti un, iespējams, citu VKI eksperti uz laiku tiek norīkoti sadarboties ar VUM darbiniekiem, konkrēta projekta īstenošanai. Piemēram, 2015. gadā ECB Mikrolīmeņa uzraudzības III ģenerāldirektorāta eksperti sadarbojās ar VUM darbiniekiem klātienes pārbaudē mazāk nozīmīgā kredītiestādē. Uzraudzības atbalsta programma tika veiksmīgi izmēģināta 2015. gadā un tiks paplašināta 2016. gadā.


Ielikums Netiešā uzraudzība – nepieciešamība pēc konverģences konsekventos augstas uzraudzības standartos VUM.

ECB ir uzticēta pārraudzības veikšana, lai nodrošinātu konsekventu augstu uzraudzības standartu pielietošanu saskaņā ar ES prasībām, vienlaicīgi ievērojot proporcionalitātes principu.

Kā daļu no mazāk nozīmīgu kredītiestāžu uzraudzības uzdevumiem, un lai apzinātu pašreizējo situāciju VUM izveidošanas sākumā, ECB veica galveno tematu, kas saistīti ar VKI mazāk nozīmīgu kredītiestāžu uzraudzību 2014. gadā, apzināšanu. Tas ietvēra VKI pienākumus un organizatoriskos darbus, to darbinieku resursus mazāk nozīmīgu kredītiestāžu uzraudzībai, neklātienes un klātienes darbību veikšanu (tostarp uzraudzības lēmumus un veiktās darbības), kā arī riska izvērtēšanas metodoloģiju un citas uzraudzības prakses.

Lai arī 2014. gads banku uzraudzības jomā euro zonā bija unikāls gads (no VUM ieviešanas, kā arī visaptverošā novērtējuma veikšanas viedokļa) un to nevar uzskatīt par pilnībā konsekventu bāzi, šis sākotnējais uzraudzības prakses novērtējums pirms VUM uzsākšanas apstiprina vienotas terminoloģijas ieviešanas, padziļinātas izpratnes par uzraudzības praksēm, un konsekventu metožu izveides nepieciešamību. Šajās jomās tika novērotas ievērojamas izmaiņas, piemēram:

  • darbinieku skaita attiecība pret uzraugāmo mazāk nozīmīgo kredītiestāžu skaitu;
  • ar mazāk nozīmīgām kredītiestādēm saistītais VKI pieņemto uzraudzības lēmumu skaits (atspoguļo atšķirības starp VKI lēmumu pieņemšanas pieejām);
  • vidējais klātienes pārbaužu ilgums mazāk nozīmīgajās kredītiestādēs;
  • regulāru sadarbību ar mazāk nozīmīgām kredītiestādēm biežums un veids;
  • Dažādas riska izvērtēšanas metodoloģijas (piem., biežuma, novērtēšanas rezultātu vai apvienošanas metodoloģijas ziņā).

Dažas no šīm atšķirībām saistītas ar pagaidu faktoriem, terminoloģijas atšķirībām vai atšķirībām mazāk nozīmīgo kredītiestāžu sektoru raksturojumā VUM ietvaros, turpretī citas atklāj būtiskākas nesakritības uzraudzības veikšanā VUM sākumā.

Šīs izpētes atklājumi atbalsta ECB jau 2015. gadā veiktās darbības, lai sasniegtu VUM galveno mērķi - piemērot konsekventus un augstus uzraudzības standartus. 2016. gadā tiks turpināts darbs ar VKI jomās, kurās ir uzsvērta nepieciešamība pēc konverģences, piemēram, vienotas riska izvērtēšanas sistēmas mazāk nozīmīgām kredītiestādēm izveidošana, kā arī citu uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesa aspektu izpētīšana un vienotu uzraudzības standartu sagatavošana par tādiem jautājumiem, kā klātienes pārbaudes. Vispārinot, notiek darbs pie vienota uzraudzības standartu un juridisko instrumentu saraksta izveides, lai nodrošinātu konsekvenci galvenajās VKI mazāk nozīmīgo kredītiestāžu uzraudzības jomās.

Makroprudenciālie uzdevumi

2015. gads arī bija pirmais pilnais gads, kura laikā ECB īstenoja tās pilnvaras makroprudenciālās politikas jomā, kā noteikts VUM regulas 5. pantā. Šī definētā makroprudenciālās politikas regulējuma ietvaros ECB ir divi pilnvarojumi:

  1. ECB var piemērot augstākas prasības attiecībā uz kapitāla rezervi, salīdzinājumā ar nacionālo iestāžu noteiktajām. ECB var piemērot stingrākus pasākumus attiecībā uz sistemātiskiem vai makroprudenciālajiem riskiem, atbilstoši attiecīgajos ES tiesību aktos noteiktajām procedūrām. Piemēram, ECB var piemērot augstākas prasības bankām, kas saistītas ar: pretcikliskajām kapitāla rezervēm; sistēmiskām riska rezervēm; papildus kapitālam sistēmiski svarīgām kredītiestādēm; riska svariem ar nekustamo īpašumu saistītajiem un iekšējiem finanšu sektora riska darījumiem; lielu riska darījumu ierobežojumiem; kā arī papildu informācijas atklāšanas prasībām.
  2. Nacionālajām iestādēm jāinformē ECB, kad tās vēlas īstenot vai mainīt makroprudenciālo pasākumu, kas iekļauts CRR vai CRD IV. Pēc tam ECB izvērtē plānotos pasākumus un var tos apstrīdēt. Pirms galīgā lēmuma pieņemšanas nacionālajām iestādēm jāņem vērā ECB komentāri. līdzīgs pienākums par paziņošanu attiecībā uz VKI pastāv arī, ja ECB izlemj ieviest stingrākas prasības.

ECB Padome ir pilnībā atbildīga par makroprudenciālo lēmumu pieņemšanu, apstiprinot, apstrīdot vai veicot grozījumus Uzraudzības valdes izteiktajos lēmumu priekšlikumos. ECB Padome var arī pēc savas iniciatīvas lūgt, lai Uzraudzības valde iesniedz priekšlikumu piemērot stingrākas prasības attiecībā uz makroprudenciālajiem instrumentiem.

2015. gadā ECB Padome secināja, ka nav nepieciešamības piemērot plašus pretcikliskus makroprudenciālos pasākumus, ņemot vērā pašreizējo finanšu cikla stadiju. Šajā novērtējumā arī tika ņemts vērā fakts, ka vairāk nekā 80 pasākumu makroprudenciālajā jomā jau ir īstenoti euro zonas valstīs, lai veicinātu banku noturību un novērstu iespējamo nestabilitāti, jo īpaši nekustamo īpašumu nozarē.

2015. gadā nacionālās iestādes 19 VUM valstīs informēja ECB par 48 makroprudenciālajiem pasākumiem — 28 paziņojumi bija par pretcikliskiem makroprudenciālajiem pasākumiem, 18 paziņojumi par “citām sistemātiski svarīgām kredītiestādēm” un 2 — par sistēmiska riska rezerves ieviešanu (skatīt pārskatu par Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas nodrošinātajiem nacionālajiem makroprudenciālajiem politikas pasākumiem). Visās valstīs ir formāli ieviestas pretcikliskās kapitāla rezerves, bet to koeficients tiek saglabāts nulles līmenī, liekot noprast, ka nav cikliskas ietekmes uz kapitāla uzkrāšanos. Gandrīz visos gadījumos pirms oficiālā paziņojuma tika izplatīts neoficiāls paziņojums sadarbības veidā starp ECB un nacionālajām iestādēm. Saņemot paziņojumu par kompetento vai norīkoto iestāžu pieņemtajiem makroprudenciālajiem lēmumiem, Padome izvērtēja pasākumus saskaņā ar VUM regulas 5. panta 1. punktu, un izlēma nenoraidīt šo iestāžu pieņemtos lēmumus.

Lai nodrošinātu efektīvu mikroprudenciālo un makroprudenciālo skatījuma apvienošanu un atbilstošus analītiskos elementus, ECB Padome un Uzraudzības valde rīko kopīgu makroprudenciālo jautājumu apspriešanu (Makroprudenciālās uzraudzības forums). Makroprudenciālās uzraudzības forums tika rīkots katru ceturksni 2015. gadā, lai apspriestu riskus, kas skar VUM un atsevišķas VUM valstis, kā arī citus ar makrouzraudzību saistītus jautājumus.



Atļaujas sniegšana, ziņošana par pārkāpumiem, izpilde un sankciju procedūras

Lai arī tā tikai tieši uzrauga nozīmīgās kredītiestādes, ECB ir visu euro zonas kredītiestāžu kompetentā iestāde bankas licenču piešķiršanai vai anulēšanai, kā arī būtiskas līdzdalības iegūšanas izvērtēšanai (kopā sauktas par “vispārējām procedūrām”). ECB arī atbild par nozīmīgo kredītiestāžu vadības struktūru locekļu piemērotības un atbilstības novērtēšanu un pārrobežu darbības atļauju piešķiršanas procedūrām. Kopumā, būtiska Eiropas banku uzraudzības lēmumu daļa ir saistīta ar atļauju piešķiršanas procesiem.

ECB 2015. gadā tika informēta par vairāk nekā 3000 atļauju piešķiršanas procesiem - lielākoties saistītiem ar piemērotības un atbilstības novērtējumiem un tikai nelielu skaitu bankas licenču pieprasījumu. Liels darbs tika paveikts, lai uzlabotu procesu vienkāršošanu un proporcionalitāti, kā arī politikas vadlīniju izveidošanu par vairākiem jautājumiem.

ECB arī izpildīja savu pienākumu nodrošināt katrai personai efektīvus ziņošanas mehānismus par attiecīgo ES tiesību aktu pārkāpumiem. 2015. gadā tika saņemti 79 ziņojumi par pārkāpumiem, no kuriem 51 bija saistīts ar ECB uzraudzības uzdevumiem. Šie ziņojumi galvenokārt bija par pārvaldības problēmām un pašu līdzekļu un kapitāla prasību aprēķināšanu.

Atļauju piešķiršana

ECB tiešās uzraudzības iestāžu skaita izmaiņas

2014. gada 4. novembrī ECB sāka tieši uzraudzīt 120 iestādes, kas, saskaņā ar VUM regulas 6. panta 4. punktu, klasificētas kā nozīmīgas (t. i. iestādes, kas atbilst noteiktiem kritērijiem pēc lieluma, nozīmīguma ES vai iesaistītās dalībvalsts ekonomikā un pārrobežu darbības nozīmīguma; iestādes, attiecībā uz kurām ir tieši pieprasīta vai saņemta publiskā sektora finanšu palīdzība; iestādes, kuras ir vienas no trijām nozīmīgākajām kredītiestādēm iesaistītajā dalībvalstī). Citas iestādes ir klasificētas kā mazāk nozīmīgas. Pirmais nozīmīgu un mazāk nozīmīgu iestāžu saraksts tika publicēts 2014. gada 4. septembrī.

Saskaņā ar VUM Regulu, uzraugāmo iestāžu un grupu klasifikācijai pēc nozīmīguma jātiek pārskatītai vismaz reizi gadā. Ikgadējā nozīmīguma novērtējumā ECB pārskata visas uzraugāmās grupas, attiecībā uz kurām kopš iepriekšējās novērtēšanas nav pieņemts ad hoc lēmums par nozīmīgumu, lai noteiktu: 1) vai iestādes, kuras klasificētas kā nozīmīgas, vēl aizvien atbilst attiecīgajiem kritērijiem; 2) vai iestādes, kuras klasificētas kā mazāk nozīmīgas, tagad atbilst attiecīgajiem kritērijiem. Novērtējumā iekļauta arī informācija par to, vai nav jāņem vērā kādi izņēmuma apstākļi.

Pēc 2015. gadā veiktā ikgadējā nozīmīguma novērtējuma, ECB tieši uzraugāmo banku un banku grupu skaits pieauga līdz 129. Atjaunotais uzraugāmo iestāžu saraksts 2015. gada 30. decembrī tika publicēts ECB banku uzraudzības tīmekļa vietnē.

Astoņas iestādes - septiņas kredītiestāžu/banku grupas un viens meitasuzņēmums, kopš 2014. gada 31. decembra tika pirmo reizi atzītas par nozīmīgām.

  • RCI Banque SA,Barclays Bankplc Francijas filiāle, Credito Emiliano S.p.A., Kuntarahoitus Oyj (Municipality Finance Plc) un Agence Française de Développement pārsniedz kopējo aktīvu vērtības slieksni – 30 miljardi eiro.
  • J.P. Morgan Bank Luxembourg S.A. kopējā aktīvu vērtība bija lielāka nekā 20% no Luksemburgas IKP.
  • Medifin Holding Limited un Abanka d.d. ir starp attiecīgi Maltas un Slovēnijas trīs lielākajām kredītiestādēm.

Turklāt, ECB ievēroja, ka Deutsche Bank (Malta) Ltd un Unicredit Banka Slovenija d.d. savās iekšzemes jurisdikcijās ir mainījušas savu klasifikāciju pēc lieluma. Tādējādi, abas iestādes vairs nav savu mītnes zemju trīs lielāko kredītiestāžu vidū un neatbilst nozīmīguma kritērijiem subkonsolidētā līmenī. Tomēr, ņemot vērā, ka abas iestādes ir to uzraugāmo grupu sarakstā, kuras klasificētas kā nozīmīgas citā iesaistītajā dalībvalstī, tās joprojām ir tiešā ECB uzraudzībā.

Iepriekšminēto iestāžu, kuras tikai pirmo reizi atzītas par nozīmīgām, tiešā uzraudzība tika uzsākta starp 2016. gada 1. janvāri un 1. februāri, pamatojoties uz individuālo lēmumu par nozīmīgumu datumu, par kuru ziņots attiecīgajām iestādēm.

Papildus ikgadējam novērtējumam, 2015. gada laikā tika veiktas izmaiņas sākotnējā nozīmīgo iestāžu skaitā (120), šādu notikumu dēļ:

  • Ar Lietuvas pievienošanos eirozonai 2015. gada 1. janvārī, valsts trīs lielākās iestādes (SEB bankas, Swedbank un DNB bankas) tika pievienotas ECB tieši uzraugāmo nozīmīgo iestāžu sarakstam.
  • Banco Bilbao Vizcaya Argentaria, S.A. pārpirka banku Catalunya Banc, S.A., tādējādi tā vairs netika identificēta kā nozīmīga augstākajā konsolidācijas līmenī vai individuāli.
  • State Street Group pārstrukturizācijas rezultātā papildus esošajai State Street Bank Luxembourg S.A. tika izveidota jauna nozīmīga uzraugāmā iestāde, proti, State Street Europe Holdings S.a.r.l.& Co. KG.

Jāņem vērā, ka, dažos gadījumos, bankas grupu pārstrukturizācijas procesā tika izveidotas jaunas iestādes grupas augstākajā līmenī, kas tika identificētas kā nozīmīgas, neizraisot kopējā nozīmīgu iestāžu skaita palielināšanos.

Kopumā, ņemot vērā visas iepriekšminētās nozīmīgu iestāžu skaita izmaiņas, tiešās uzraudzības kopējā aktīvu vērtība joprojām ir aptuveni 82% no visas euro zonas banku aktīvu vērtības.

7. tabula

VUM nozīmīgas un mazāk nozīmīgas iestādes

Kopējā aktīvu vērtība (Miljardos euro) Iestāžu skaits Konsolidētā līmenī Individuālā līmenī Nozīmīgas iestādes 21 818,10 129 1 117 Mazāk nozīmīgas iestādes 4 689,10 3 167 3 443 VUM iestādes 26 507,20 3 296 4 560

Piezīmes. Kopējā aktīvu vērtība 2015. gada 30. decembrī ar atsauces datumu 2014. gada 31. decembrī (vai 2015. gada 30. jūnijā, ja ir pieejami dati); mazāk nozīmīgu iestāžu skaits ar grupas struktūras atsauces datumu 2015. gada septembra beigās.


Kopējās procedūras (licences un būtiskas līdzdalības), piemērotības un atbilstības novērtēšana un pārrobežu darbības atļauju piešķiršanas procedūras

Liels procedūru skaits

2015. gadā iesaistītās VKI ziņoja ECB banku uzraudzībai par aptuveni 3400 atļauju piešķiršanas procedūrām, tostarp 37 licences pieteikumiem, 61 licences anulēšanām (tostarp, termiņu beigšanos), 137 būtiskas līdzdalības iegādēm, 435 pārrobežu darbības atļauju piešķiršanas procedūrām un 2730 vadības un Uzraudzības valdes sanāksmēm (t. i. vadītāju ar labu reputāciju, zināšanām, iemaņām un pieredzi, atbilstības un piemērotības novērtējumi).[28] Kopumā būtiska Eiropas banku uzraudzības lēmumu daļa ir saistīta ar atļauju piešķiršanas procesiem.

2015. gadā Valde un Uzraudzības padome kopumā apstiprināja aptuveni 2000 atļauju piešķiršanas procedūru.[29] Turklāt, tika pabeigtas aptuveni 650 atļauju piešķiršanas procedūras, kurām nav nepieciešams oficiāls ECB lēmums, tostarp pārrobežu darbības atļauju piešķiršana, termiņu beigšanās, un kļūdainas un atsauktas procedūras.[30]

8. tabula

ECB pieteiktās atļauju piešķiršanas procedūras

Licencēšana Atsaukšana un termiņu beigšanās Būtiska līdzdalība Atbilstība un piemērotība Pārrobežu darbības atļauju piešķiršana 2014 2015 2014 2015 2014 2015 2014 2015 2014 2015 7 37 5 61 9 137 115 34 435 2 730

Aptuveni puse kopējo procedūru (t. i. licences piešķiršana/anulēšana un būtiskas līdzdalības procedūras), par kurām ziņots ECB, skar nozīmīgas iestādes, daudzos gadījumos - nozīmīgu iestāžu meitas sabiedrības, apstiprinot virzību uz dažu banku grupu vienkāršošanu ar iekšējās reorganizācijas palīdzību.

Atļaujas piešķiršanas procedūru sadalījums iesaistītajās dalībvalstīs bija visai atšķirīgs, šķietami daļēji atspoguļojot atšķirības nacionālo banku tirgu struktūrā.

Kopumā ir saņemts visai neliels skaits banku licenču pieprasījumu, lai arī nav pieejamu datu salīdzināšanai ar iepriekšējiem gadiem. Vairākums saņemto licenču pieteikumu bija saistīti ar licencē atļauto pakalpojumu sniegšanas papildināšanu, vai esošo banku pārstrukturizāciju. Tikai daži pieteikumi tika iesniegti jaunas iestādes dibināšanai. Pieprasījumi jaunu banku licences saņemšanai saistībā ar tradicionālo banku darbību lielākoties bija ierobežoti, pieteikumiem biežāk esot saistītiem ar ierobežotu darbību veikšanu (autobūves vai tehnoloģijas jomās). Turklāt, 2015. gadā tika izsniegtas četras pagaidu banku licences. Daudzas pieteiktās anulēšanas vai darbības izbeigšanas procedūras radās pēc divu kredītiestāžu apvienošanas tās pašas grupas ietvaros, kā rezultātā iekļautā iestāde pārtrauca pastāvēšanu. Šādos gadījumos lielākā daļa dalībvalstu iesniedza pieteikumu iekļautās iestādes licences apturēšanai, bet tikai nedaudzas pieprasīja detalizētu ECB iestādes anulēšanas lēmumu.


Atļauju piešķiršanas procedūras tika pilnveidotas ...

Atļaujas piešķiršanas procedūru apstrādei jābūt rūpīgai, bet visvairāk tai nepieciešama cieša sadarbība starp ECB Autorizācijas nodaļu un VKI, kopējām uzraudzības komandām un Uzraudzības Valdes sekretariātu. Pamatojoties uz 2015. gadā uzkrāto pieredzi, paziņošanai ECB par procedūrām izmantotie procesi un paraugi ir uzlaboti, turpinot jau 2014. gadā ieviestās izmaiņas.

Piemērotības un atbilstības process ir vienkāršots, koncentrējoties uz efektivitātes palielināšanu un termiņu uzlabošanu. No proporcionalitātes viedokļa, tika ieviesti jauni paraugi, kas ļauj izšķirt nozīmīgu iestāžu materiālās un nemateriālās meitas sabiedrības. VKI tagad uzņemas lielāku atbildību par nemateriālajām meitas sabiedrībām. Tās arī uzņemsies vairāk pienākumus atkārtotas iecelšanas procedūrās visās meitas sabiedrībās. Attiecībā uz būtisku līdzdalību, ir panākta vienošanās par vienkāršotu pieeju iekšējā reorganizācijā, turpretī iegādēm, ko veic specifiski ieguvēji, kā, piemēram, privātie kapitālfondi, hedžfondi un valsts ieguldījumu fondi, tika ieviesta pārskatīta metodoloģija. Turklāt, ir saskaņotas paralēlās procedūras, kas ietekmē vienas grupas meitas sabiedrības dažādās dalībvalstīs, ļaujot ECB pieņemt konsekventus lēmumus.


... bet izaicinājumi paliek

Par spīti šiem centieniem, savlaicīga atļauju piešķiršanas procedūru apstrāde bija izaicinājums. Bija īpaši sarežģīti tikt galā ar lielo piemērotības un atbilstības procesu skaitu, daļēji tāpēc, ka visas nozīmīgo iestāžu filiāles ir pakļautas piemērotības un atbilstības procesam, un arī piemērojamo juridisko režīmu atšķirību dēļ. Tas, apvienojumā ar kapacitātes ierobežojumiem, izraisīja pakāpenisku nepabeigto lietu uzkrāšanos piemērotības un atbilstības pārbaudēs. 2015. gada laikā tika veikti noteikti pasākumi pret šo šķērsli, piemēram, darbinieku skaita palielināšana. Šie pasākumi, apvienojumā ar paziņoto procedūru skaita samazināšanos 2015. gada beigās, palīdzēja samazināt nepabeigto lietu skaitu. Tomēr nepieciešami turpmāki pūliņi, lai to samazinātu līdz pieņemamam līmenim.

Būtisku līdzdalību novērtējumā un, mazākā apjomā, arī licences piešķiršanas procedūrās bija īpaši sarežģīti iekļauties VUM lēmumu pieņemšanas regulējuma īsajos izpildes termiņos - 15 dienas būtiskām līdzdalībām un 10 dienas licences izsniegšanai. Laika posms starp galīgā VKI pieteikuma iesniegšanu un lēmuma pieņemšanas termiņu bieži bija ļoti īss, izdarot spiedienu uz ECB galīgo ieteikumu novērtēšanā (ņemot vērā arī ikdienas lēmumu pieņemšanas procesu). Līdzīgs spiediens radās arī piemērotības un atbilstības novērtējuma procedūrās gadījumos, kad valstu tiesību aktos paredzēti īsi izpildes termiņi.[31] Pārāk bieži to rezultāts bija saīsināti apstiprināšanas termiņi Uzraudzības valdes līmenī. Sadarbības un saziņas veicināšana ar visām ieinteresētajām pusēm kopš procedūras sākotnējā VKI paziņojuma līdz priekšlikuma iesniegšanai ECB, bija galvenais faktors, kas palīdzēja tikt galā ar laika ierobežojuma spiedienu un iekļauties juridiski noteiktajos termiņos.


Politikas nostāju izveide

2015. gadā tika ieguldītas lielas pūles, lai izveidotu politikas vadlīnijas vairākiem jautājumiem. Lai arī no CRD IV izrietošās prasības tiek ieviestas valstu likumos, iesaistītajām dalībvalstīm un ieinteresētajām pusēm ir dažādi viedokļi par šo noteikumu interpretāciju, kā rezultātā iespējama atšķirīgu rezultātu rašanās. Lai nodrošinātu saskaņotu šo prasību pielietošanu, tika noteiktas euro zonas politikas nostājas un uzraudzības prakses. Ar īpašu ekspertu tīklu ECB un VKI kopīgi izveidoja vienotas VUM politikas nostāju par dažādiem jautājumiem, īpaši saistītiem ar piemērotības un atbilstības novērtējumu un būtiskas līdzdalības iegūšanas novērtējumiem.

Ņemot vērā piemērotības un atbilstības procedūras, politikas nostājas tika izveidotas, ņemot vērā citus faktorus:

  • aktuālo krimināl- un administratīvo procesu izvērtējums;
  • pietiekami daudz laika vadības funkcijas veikšanai;
  • direktoru amatu skaitīšanas veids, ko var veikt vadības struktūrvienības loceklis;
  • informācijas atklāšana un iespējamo interešu konfliktu izvērtēšana;
  • vadības iestāžu kolektīvās piemērotības novērtēšana.

Turpmākas politikas nostājas tika pabeigtas 2016. gada sākumā, īpaši pievēršot uzmanību intervijām ar kandidātiem, atbilstošas pieredzes izvērtēšanai, un kritērijiem apstiprināšanai ar nosacījumu.

Būtiskas līdzdalības izvērtēšanā ir izveidotas saskaņotas vadlīnijas ieteiktās būtiskas līdzdalības iegūšanas izvērtēšanai kredītiestādēs, ko veic ieguvēji, kurus raksturo augsts sarežģītības līmenis vai pārskatāmības trūkums (specifiskie ieguvēji), piemēram, privātie kapitālfondi, hedžfondi un valsts ieguldījumu fondi. Šo ieguvēju veidu gadījumā patieso labuma guvēju noteikšana, lai izvērtētu viņu reputāciju, var būt sarežģīts uzdevums. Turklāt, šādi ieguvēji regulāri finansē iegūšanu ar sviras (saistību) finansējumu apjomu, kas, iespējams, ietekmē viņu finanšu stabilitāti, kā arī ilgtermiņa saistības. Izveidotā politikas nostāja nodrošina šo aspektu pārvaldību.


Ziņošana par pārkāpumiem, izpilde un sankciju procedūras

Pieredze ziņošanā par pārkāpumiem saskaņā ar VUM regulas 23. pantu

ECB pienākums ir nodrošināt, ka tiek pielietoti efektīvi mehānismi, ja jebkura persona ziņo par ES tiesību aktu pārkāpumiem. Lai izpildītu šo pienākumu, ECB izveidojusi pārkāpumu ziņošanas mehānismu (PZM), kas ietver ECB banku uzraudzībai veltītajā tīmekļa vietnē pieejamu strukturētu tīmekļa platformu.

2015. gadā ECB saņēma 79 ziņojumus par pārkāpumiem. 60 no tiem bija par šķietami pārkāptiem attiecīgajiem ES tiesību aktiem, no kuriem 51 tika atzīts kā tāds, kas ietver ECB uzraudzības uzdevumus. Pārējie deviņi ziņojumi par pārkāpumiem ietilpa VKI uzraudzības uzdevumos. Pārējie ziņojumi pārsvarā attiecās uz nacionālajiem jautājumiem, nesaistīti ar prudenciālās uzraudzības prasībām, tādējādi neietilpstot PZM darbības jomā (piem., patērētāju aizsardzība). Ziņojumi, kas ietilpa ECB vai VKI uzraudzības uzdevumos, tika nodoti attiecīgajām kopējām uzraudzības komandām vai VKI, turpmākai apstrādei. Starp biežākajiem šķietami izdarītajiem ziņotajiem pārkāpumiem bija pārvaldes problēmas (73%) un nepareiza pašu fondu un kapitāla prasību aprēķināšana (20%) Pilns sadalījums ir parādīts 5. diagrammā. Ar pārvaldi saistītie jautājumi pārsvarā attiecās uz riska pārvaldību un iekšējām kontrolēm, vadības funkcijām un piemērotības un atbilstības prasībām. “Riska vadība un iekšējās kontroles” ietver mehānismus un procesus, kas iestādei nepieciešami pareizai risku identificēšanai, pārvaldībai un ziņošanai par riskiem, kuriem tā ir vai var tikt pakļauta. “Vadības funkcijas” attiecas uz līmeni, kurā personas, kas efektīvi pārvalda iestādes uzņēmējdarbību, vai arī personas, kas ir pilnvarotas noteikt iestādes stratēģiju, mērķus un vispārējo darbības virzienu, pilda savas saistības.

5. diagramma

Ziņoto pārkāpumu sadalījums pēc pārkāpumu jomām

Pašu kapitāls 11.8% Kapitāla prasības 8.1% Publiskošana 1.5% Būtiska līdzdalība 1.5% Citi 3.7% Riska pārvaldība/iekšējās kontroles 25.0% Vadības funkcijas 21.0% Citi 3.0% Atbilstība un piemērotība 24.0% Pārvaldība 73%

Aktuālais ziņojums, kas saņemts no kopējām uzraudzības komandām vai VKI par kopš 2014. gada novembra saņemtajiem ziņojumiem, parāda, ka galvenās uzsāktās uzraudzības rīcības bija:

  • klātienes pārbaudes (32% gadījumu, sešām uzraugāmajām iestādēm);
  • iekšējā audita vai iekšējās izmeklēšanas uzsākšanas pieprasījums (17% gadījumu astoņām uzraugāmajām iestādēm);
  • dokumentu vai paskaidrojumu pieprasījums iestādei vai apsūdzētajai personai (17% gadījumu deviņās uzraudzības iestādēs).

Izpilde un sankcijas

Saskaņā ar VUM regulu un VUM pamatregulu izpildes nodrošināšanas un sankciju noteikšanas pilnvaru sadalījums pret kredītiestādēm starp ECB un VKI atkarīgs no iespējamā pārkāpuma rakstura, atbildīgajām personām un piemērojamajiem pasākumiem (skatīt 2014. gada pārskatu).

2015. gadā ECB uzsāka vienu sankciju procedūru saistībā ar aizdomām par nozīmīgas uzraugāmās iestādes tieši piemērojamo ES tiesību aktu pārkāpumiem. Turklāt, ECB izteica divus pieprasījumus VKI, ierosināt sankciju procedūras to nacionālo kompetenču ietvaros.

ECB arī uzsāka vienu izpildes procedūru par iespējamu ECB uzraudzības lēmuma pārkāpumu, ko veikusi nozīmīga uzraugāmā iestāde.

Šie iespējamie pārkāpumi, kuri tiek izmeklēti, ir saistīti ar pārvaldību, lielajiem riska darījumiem, kapitāla prasībām, informācijas izpaušanu un ziņošanas pienākumu.

Pēc VUM sākuma stadijas, kuras laikā uzsvars tika likts uz zināšanu apguvi par uzraugāmo iestāžu uzraudzības līmeni, ECB politikas nostāja nākamajam ciklam var izraisīt tās ieviešanas un sankciju pilnvaru izmantošanas pieaugumu.


VUM kā Eiropas un pasaules uzraudzības struktūras daļa

Eiropas un starptautiskā sadarbība ir ECB banku uzraudzības galvenā prioritāte. Tāpēc ECB noslēdza vairākus saprašanās memorandus ar citām Eiropas iestādēm, piemēram, Eiropas Banku iestādi (EBI) un Vienotā noregulējuma valdi (VNV). Tā arī pievienojās esošajiem saprašanās memorandiem starp VUM VKI un VKI ārpus euro zonas. Turklāt, ECB izveidoja koordinācijas un sadarbības procedūras attiecīgajām uzraudzības kolēģijām un tā bija iesaistīta SVF Finanšu sektora novērtēšanas programmā (FSAP) un EBI veiktajos pētījumos.

ECB arī piedalījās turpmākā Eiropas un starptautiskā regulējuma attīstībā. Kļūstot par Bāzeles Banku uzraudzības komitejas biedru, tā piedalījās vairākās regulējošo dokumentu pieņemšanas iniciatīvās. Eiropas līmenī ECB atbalstīja EBI darbu pie vienotu Eiropas noteikumu izstrādes. 2015. gadā tika sperts vēl viens liels solis pretī regulējošās vides saskaņošanai, pievēršot uzmanību opciju un nacionālās izvēles jautājumam CRD IV, kas ir bijis juridiskās sadrumstalotības avots.

Eiropas un starptautiskā sadarbība

Sadarbība ar citām būtiskām valstu/ ES iestādēm un ciešas sadarbības īstenošana

VUM izveide nekādā ziņā nav mazinājusi “sadarbības ES ietvaros” nozīmi, t. i. pienācīgas informācijas apmaiņas un sadarbības ar citām ES uzraudzības iestādēm nodrošināšanu.

ECB 2016. gadā turpinās darbu pie savu saprašanās memorandu noslēgšanas ar valstīm, kas atrodas ārpus euro zonas, ES, VKI, tirgus iestādēm un ES iestādēm.

Eiropas finanšu uzraudzības sistēmas iestādes

Sadarbība ar ārpus euro zonas VKI pakāpeniski tiek nodrošināta saskaņā ar Eiropas tiesību aktiem un, jo īpaši, CRD IV noteikumiem.

ECB ir pievienojusies arī jau noslēgtajiem saprašanās memorandiem starp euro zonas un ārpus euro zonas VKI. Kā rezultātā šo saprašanās memorandu specifiskie noteikumi attiecas uz nozīmīgu iestāžu uzraudzību.

Saskaņā ar VUM Regulu, ECB veica darbu pie saprašanās memoranda parauga izveides, kas tiks iesniegts izskatīšanai ārpus euro zonas VKI, un kura mērķis ir vērst īpašu uzmanību uz globālu sistēmiski svarīgu iestāžu uzraudzību.

2015. gada 13. martā ECB noslēdza saprašanās memorandu ar EBI un citām ES banku uzraudzības iestādēm, izveidojot regulējumu savstarpējai datu apmaiņai par bankām ES mērogā par galvenajiem riska indikatoriem, kurus EBI apkopo no ES kompetentajām iestādēm. Tādējādi ECB ir palielinājusi līdzīgo banku analīzes apjomu un banku salīdzinošo novērtēšanu ārpus euro zonas. Tas kopumā palielinās uzraudzības lietderību un efektivitāti ES.

ECB strādāja pie saprašanās memoranda ar Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi (ESMA) par tās uzraudzības un centrālās bankas funkcijām, kas tika parakstīts 2016. gada 27. janvārī. Banku uzraudzības uzdevumu veikšanai saprašanās memorandos inter alia ietverta informācija par to, kā iestādes sadarbosies to ES tiesību aktos noteikto, tostarp ar finanšu iestādēm un tirgiem saistīto attiecīgo uzdevumu izpildē. Turklāt abas iestādes saprot saikņu nozīmīgumu, kas pastāv starp kredītiestāžu drošību un stabilitāti, un finanšu sistēmas stabilitāti un efektivitāti.

2015. gadā ECB arī, sadarbojoties ar ESMA, strādāja pie saprašanās memoranda projekta pabeigšanas, kuru brīvprātīgi savā starpā var noslēgt ECB un nacionālās tirgus iestādes, lai nodrošinātu pienācīgu finanšu iestāžu, kas minētas VUM Regulā un finanšu tirgus tiesību aktos, uzraudzību. Saprašanās memoranda paraugā ietverti, inter alia, informācijas apmaiņas un sadarbības klātienes pārbaužu temati.


Uzraudzības iestāžu kolēģijas

Uzraudzības iestāžu kolēģijas ir pastāvīgas un pielāgojamas koordinācijas struktūras, kas apvieno starprobežu banku grupu uzraudzībā iesaistītās attiecīgās iestādes. Šīm kolēģijām joprojām ir liela nozīme VUM bankās, kuras veic darbību ārpus euro zonas valstīm.

Saskaņā ar CRD IV 115. pantu, Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/99 un Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2016/98 par uzraudzības iestāžu kolēģiju darbību, galvenajām uzraudzības iestādēm un citām kompetentajām iestādēm jābūt rakstveida saskaņošanas un sadarbības vienošanām, lai vadītu uzraudzības iestāžu kolēģiju darbību gan stabilajos apstākļos, gan ārkārtas situācijās.

Katrai nozīmīgajai iestādei, kurā ir izveidotas uzraudzības iestāžu kolēģijas, kopējās uzraudzības komandas ir noslēgušas rakstveida saskaņošanas un sadarbības vienošanās, pamatojoties uz EBI izveidoto vienoto paraugu.

Vienošanās paredz, cita starpā:

  • informāciju par grupas vispārējo struktūru, kā arī kolēģijas biedriem un novērotājiem;
  • informācijas apmaiņas vienošanos aprakstu, tostarp konfidenciālās informācijas apstrādi un rādītājus, lai identificētu agrīnā brīdinājuma pazīmes potenciālo risku un banku ievainojamības momentu noteikšanai;
  • Plānošanas un koordinācijas uzraudzības darbību regulējuma apraksts, stabilajos apstākļos, kā arī krīzes situācijās.

Vienotā noregulējuma valde

2015. gadā ECB banku uzraudzība uzsāka sadarbību ar Vienoto noregulējuma valdi (VNV) (skatīt 2.2.2. sadaļu) un valstu noregulējuma iestādēm. Attiecīgie ES un valstu tiesību akti paredz, ka ECB un noregulējuma iestādes veic visas informācijas apmaiņu, kas nepieciešama to uzdevumu pildīšanai. Tādēļ VUM izveidoja informācijas apmaiņas procedūras ar VNV un valstu noregulējuma iestādēm.

ECB banku uzraudzības pārstāvji apmeklēja VNV sanāksmes un augsta līmeņa politikas apspriežu sapulces. ECB personāls atbalstīja VNV izveidošanas fāzi ar zināšanām, kas iegūtas VUM veidošanas procesā. Piemēram, ECB eksperti piedalījās VNV komiteju darbā un VNV politikas apspriežu apspriedēs, dokumentu, rokasgrāmatu un regulējumu izveidē.

2015. gada 22. decembrī ECB un VNV noslēdza savstarpēju saprašanās memorandu un ieviesa vispārējus sadarbības un informācijas apmaiņas noteikumus. Šādi būs iespējams izvairīties no dublēšanās datu ievākšanas procesā un nevajadzīgas banku ziņojumu slodzes palielināšanas. Ar saprašanās memoranda palīdzību būs iespējams nodrošināt saikni starp attiecīgajiem banku savienības pīlāriem.


Cieša sadarbība

Tās dalībvalstis, kuru valūta nav euro, var piedalīties VUM ciešas sadarbības režīma ietvaros. Tā galvenie nosacījumi ir izklāstīti VUM regulas 7. pantā un procedūru aspekti ir noteikti Lēmumā ECB/2014/5.[32]

2015. gadā netika saņemti oficiāli ciešas sadarbības pieprasījumi, lai arī tehniskā līmenī notika dažas informācijas apmaiņas, lai noskaidrotu ciešas sadarbības noslēgšanas procedūras aspektus.


SVF Finanšu sektora novērtēšanas programmas

2015−2018. gada laika posmā SVF Finanšu sektora novērtēšanas programmas (FSAP) ir plānotas desmit euro zonas valstīs. Beļģijā, Vācijā, Spānijā, Īrijā, Francijā, Itālijā, Luksemburgā, Nīderlandē, Austrijā un Somijā.[33] 2015. gadā tika uzsākts darbs pie FSAP vērtējumiem Vācijā, Īrijā un Somijā.

SVF FSAP ir visaptveroši un padziļināti valsts finanšu sektora novērtējumi, ietverot trīs galvenās daļas:

  1. galveno ievainojamību noteikšana un finanšu sektora izturības pret spēcīgiem, bet ticamiem triecieniem novērtēšana, kas parasti tiek veikta ar stresa testu palīdzību;
  2. valsts finanšu stabilitātes politikas novērtējums, ņemot vērā mikroprudenciālo un makroprudenciālo normatīvo regulējumu un tā pārraudzības regulējumu, kā arī uzraudzības prakses, kas vērsta uz atbilstību Bāzeles pamatprincipiem efektīvai banku uzraudzībai, novērtēšana;
  3. finansiālās stabilitātes elementu novērtēšana un finanšu sistēmas krīzes pārvaldības un risināšanas spēja, koncentrējoties uz atbilstības Finanšu stabilitātes padomes (FSB) galvenajiem efektīvas pārvaldības režīmu atribūtiem attiecībā uz banku sektoru, novērtēšanu.

FSAP ir uzdevumi valstīm, tādējādi pārvaldību uzņemas valstu iestādes. Tomēr, līdz ar attiecīgajām valstu iestādēm, ECB ir iesaistīta šajās novērošanas darbībās euro zonas valstīs, ņemot vērā tās pienākumus mikroprudenciālajā un makroprudenciālajā banku uzraudzībā.

ECB līdzdalības galvenie mērķi ir:

  1. veicināt starpvalstu salīdzināmību un konsekvenci attiecībā uz FSAP banku sektora sastāvdaļu euro zonas valstīs.
  2. pēc iespējas paplašināt iespējamās sinerģijas ar ES/euro zonas banku stresa testiem;
  3. nodrošināt, ka galvenās mikroprudenciālās un makroprudenciālās banku uzraudzības elementi, kas rodas līdz ar VUM dibināšanu, tiek precīzi atspoguļoti nacionālā līmenī un jomas, kurās nepieciešams papildu atbalsts, ir noteiktas SVF ieteikumos.

Tā kā FSAP lielākoties ir pakļautas SVF veiktajai valsts novērošanai, vairums rezultātu un ieteikumu arī turpmāk tiks adresēti attiecīgajām valstu iestādēm. Tomēr no jaunās banku uzraudzības struktūras, kas dibināta euro zonā, viedokļa, ieteikumi, kas saistīti ar veiksmīgu VUM darbību, tiks nodoti ECB kā juridiski pieņemami. Lai atbilstu SVF novērošanai un ieteikumiem saglabāt efektivitāti un nozīmīgumu, tiem vajadzēs pilnībā atspoguļot jaunu politikas izveides regulējumu un attiecīgās kompetences dalībvalstu, euro zonas un, attiecīgi, ES līmeņos.


EBI Pārskatīšanas ekspertu grupa

2015. gadā ECB banku uzraudzības struktūras piedalījās ES mēroga salīdzinošajos pētījumos. ECB ir EBI Pārskatīšanas ekspertu grupas dalībniece, kuras loma ir palīdzēt EBI tās mandāta pildīšanā. Pārskatīšanas ekspertu grupa rīko uzraudzības darbības salīdzinošo analīzi, ko veic attiecīgās iestādes, ar mērķi uzlabot konsekvenci.

2015. gadā EBI Pārskatīšanas ekspertu grupa veica “Vadības un galveno funkciju pildītāju piemērotības novērtējuma” pētījumu. EBI publicēja pārskata rezultātus 2015. gada 16. jūnijā. Pārskatīšanas ekspertu grupa ir identificējusi labākās metodes un jomas kompetento iestāžu uzraudzības prakses uzlabošanai, ņemot vērā vadītāju un galveno uzdevumu veicēju atbilstības izvērtējumu kredītiestādēs.

ECB ir piedalījusies arī Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 680/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz iestāžu sniegtajiem uzraudzības pārskatiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 īstenošanas pārskatīšanā. Pētījuma, kura veikšana vēl turpinās, mērķis ir izvērtēt, kā kompetentās iestādes ievieš un veic individuālo iestāžu iesniegto datu kvalitātes nodrošināšanu un nepieciešamos procesus, lai īstenotu izmaiņas īstenošanas tehniskajos standartos.


Saprašanās memorandi ar ārpus ES esošajām valstīm

Lai nodrošinātu efektīvu sadarbību ar trešajām (ārpus ES esošajām) valstīm, ECB 2015. gadā ierosināja pievienoties saprašanās memorandiem, kurus VKI jau bija noslēgušas ar trešo valstu iestādēm. VUM regulējuma 152. pants nodrošina šo pieeju, tādējādi nodrošinot uzraudzības prakšu nepārtrauktību.

Ar attiecīgo pušu vienošanos, kas tika panākta 2015. gadā, ECB tagad ir pievienojusies visu VKI noslēgtajiem sadarbības līgumiem ar 38 trešo valstu iestādēm.

2015. gadā ECB arī veica darbu pie saprašanās memoranda projekta izstrādāšanas, kas tiks prezentēts pārrunās ar prioritārajām trešajām valstīm 2016. gadā.


Dalība Eiropas un starptautiskā normatīvā regulējuma izveidē

Dalība Bāzeles procesā un EBI darbs pie vienota Eiropas noteikumu kopuma izveides

Bāzeles Banku uzraudzības komiteja un Finanšu stabilitātes padome

2014. gada beigās ECB banku uzraudzība kļuva par Bāzeles Banku uzraudzības komitejas (BCBS) biedri. Rezultātā tā 2015. gada laikā aktīvi piedalījās BCBS darbā un tās uzraudzības iestādē − Centrālo banku vadītāju un uzraudzības vadītāju grupā.

Kā ziņots 2015. gada novembrī, G20 sanāksmē Antālijā [34], BCBS pēdējā gada laikā panākusi progresu pēckrīzes regulējumu pabeigšanā un to struktūras un satura sabalansēšanā ar riska jūtīguma, vienkāršības un salīdzināmības augsta līmeņa mērķiem.

ECB banku uzraudzība nodrošināja ekspertu atbalstu un ieguldījumu aptuveni 30 BCBS darba grupās. To rīkoja ECB Uzraudzības politikas nodaļa sadarbībā ar ECB Makrouzraudzības politikas un finanšu stabilitātes ģenerāldirektorātu un vairākām citām kompetentajām euro zonas iestādēm un nacionālajām centrālajām bankām, Eiropas Komisiju un EBI, kas ir pārstāvētas arī BCBS.

Neatrisinātās Bāzeles III politikas reformas joprojām bija ECB banku uzraudzības prioritāte, piedaloties diskusijās, kas izraisīja:

  • konsultācijas par: 1) ieteiktajām standartizēto kredītriska un operāciju riska vērtēšanas pieeju izmaiņām; 2) ar to saistītā kapitāla prasību minimālo limitu noteikšana; 3) reformu kopumu, lai veicinātu riska svērto aktīvu salīdzināmību, kas aprēķināta, izmantojot uz iekšējiem reitingiem balstītas kredītriska metodes;
  • pamata pētījuma par tirdzniecības portfeļiem pabeigšana (pārskatīts tirgus riska minimālo kapitāla prasību regulējums);
  • konsultācija par ierosināto pieeju attiecībā uz atskaitījumu (samazinājumu) veikšanu par banku ieguldījumu, kas nodrošina kopējo zaudējumu segšanas spēju;
  • topošais pārskats, ietverot sviras rādītāja pēdējo pielāgošanu (ņemot vērā tā pārcelšanu uz 1. pīlāru 2018. gada 1. janvārī);
  • Konsultācija par uzlabojumiem kapitāla prasību noteikšanai “vienkāršiem, pārredzamiem un salīdzināmiem” vērtspapīrošanas darījumiem kapitāla regulējumā;
  • Konsultatīvs dokuments par riska pārvaldību, kapitāla pārvaldību un procentu likmju uzraudzību banku portfelī.

ECB banku uzraudzība arī veicinājusi gaidāmo konsolidācijas piemērošanas regulējuma pārskatīšanu, kā arī diskusijas par iespējamo regulējuma pārskatīšanu attiecībā uz darījumiem ar valsts kredītrisku – tas ir darba virziens, kuru BCBS veic piesardzīgi, visaptveroši un pakāpeniski.

BCBS visticamāk pabeigs savu politikas reformas plānu līdz 2016. gada beigām. BCBS darbs pakāpeniski tiks koncentrēts uz: 1) iekšzemes reformu īstenošanas laicīguma un konsekvences uzraudzību − lielākoties ar Regulējuma konsekvences novērtējuma programmu un to rezultātu palīdzību; 2) darbības uzraudzības jautājumiem, tostarp kolēģiju efektivitātes uzraudzīšanu, 2. pīlāra nozīmi kapitāla sistēmā, stresa testiem un korporatīvo pārvaldību. Šīs ir jomas, kuras ECB ir aktīvi vērojusi, un kurās tā ir gatava iesaistīties.

Viens no svarīgajiem ECB sasniegumiem 2015. gadā bija saistīts ar tās institucionālo pārstāvniecību Finanšu stabilitātes padomē (FSP). 26. marta sanāksmē Frankfurtē FSP plenārs nolēma piešķirt ECB banku uzraudzībai vietu Uzraudzības un regulējuma sadarbības komitejā (URS) ECB banku uzraudzība ir sākusi piedalīties URS darbā, kas ir atbildīga par galveno finanšu stabilitātes jautājumu risināšanu, kas saistīti ar uzraudzības un regulējuma politikas izveidi (par tādu jautājumu kā “pārāk liels, lai pieļautu to bankrotēšanu” problemātiku un riskiem, kas rodas no tirgus finansējuma), kā arī jautājumu saskaņošanu, kas rodas finanšu iestāžu starpā.


Dalība EBI darbā

ES līmenī ECB banku uzraudzības struktūras turpināja sadarboties ar EBI, lai sasniegtu kopīgu mērķi − veicināt efektīvu un konsekventu prudenciālo uzraudzību un regulēšanu Eiropas banku sektorā.

EBI galvenais uzdevums ir izveidot vienotu Eiropas noteikumu kopumu banku darbībā, lai nodrošinātu saskaņotu ES kredītiestāžu prudenciālo uzraudzības noteikumu kopumu. EBI arī ir svarīga loma uzraudzības prakšu konverģences veicināšanā, lai nodrošinātu saskaņotu prudenciālo noteikumu pielietošanu. Šajā ziņā ECB banku uzraudzības pārstāvji piedalījās aptuveni 50 EBI darba grupās un galvenajā komitejā - EBI uzraudzības padomē, kurā ECB piedalās kā biedre bez balsstiesībām.

Vispārīgāk, VUM veicina uzraudzības prakšu saskaņošanu starp kompetentajām valstu iestādēm, lai nodrošinātu konsekventu vienota Eiropas noteikumu kopuma izveidi. To var sasniegt ar kopējo uzraudzības komandu, kas atbild par nozīmīgo iestāžu darbības uzraudzību, palīdzību, un zināšanām, ko ECB horizontālās atbalsta struktūrvienības sniedz visos uzraudzības cikla posmos.

Regulējuma jomā EBI 2015. gadā galvenokārt koncentrējās uz CRR/CRD IV, Banku sanācijas un noregulējuma direktīvu (BRRD) un Direktīvas par noguldījumu garantiju sistēmām pārskatīšanu.

Saskaņā ar CRR/CRD IV ietvaru, kas stājās spēkā 2014. gada 1. janvārī un ievēro Bāzeles III prudenciālos noteikumus, EBI izveidos aptuveni 250 veicamo uzdevumu. 2015. gadā liela daļa no tiem bija saistīti ar kredītrisku, tirgus risku, likviditāti un sviru.

Saskaņā ar BRRD, EBI ir tiesīga izdot vadlīnijas un regulējumu projektus, kā arī īstenot tehniskos standartus noregulējuma jomā, tostarp noregulējumu kolēģiju funkcionēšanu. ECB piedalās EBI Noregulējuma komitejā, kas tika izveidota 2015. gada 1. janvārī, un tai ir uzticēts sagatavot EBI ziņojumus par attiecīgo jomu.

Pārskata jomā EBI paplašināja tās politikas un uzraudzības darbu uzraudzības konverģencē 2. pīlārā,, un izdeva detalizētas 2. pīlāra riska pārvaldības vadlīnijas, kas ir kā pamats VUM pielietotajai SREP metodoloģijai.

Attiecībā uz stresa testiem,, EBI ir pienākums, sadarbībā ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju (ESRK), uzsākt un koordinēt ES mēroga stresa testus, lai izvērtētu finanšu iestāžu noturību pret negatīvu tirgus attīstību. ECB banku uzraudzība ir atbildīga par: 1) instrukciju sagatavošanu attiecīgajām bankām par to, kā paveikt uzdevumu; 2) kvalitātes nodrošināšanas procesu; un 3) uzraudzības pasākumu funkciju.

Izveidošanas laikā ECB banku uzraudzības struktūras cieši sadarbojās ar EBI nākamā Eiropas mēroga stresa testa sagatavošanā 2016. gadam. Uzdevuma rezultāti, tostarp banku individuālie rezultāti, iespējams, tiks publicēti 2016. gada 3. ceturkšņa sākumā, saskaņojot uzdevuma pabeigšanu ar ikgadējo SREP ciklu.


Opciju un izvēles iespēju ieviešana CRR/CRD IV

Opcijas un nacionālās izvēles iespējas vienotā Eiropas noteikumu kopumā − atlikušais šķērslis banku savienības izveidē

CRR/CRD IV un, vispārīgāk, vienotā Eiropas noteikumu kopuma mērķis ir izveidot Eiropas banku darbībā līdzvērtīgus konkurences apstākļus, samazinot atšķirības valstu regulējumos un neatbilstību kopumu. Saskaņota normatīvā regulējuma izveide ir svarīga vienota integrēta bankas tirgus izveidē, bet, no tehniskās un politiskās perspektīvas, tas ir sarežģīts uzdevums. Šā iemesla dēļ, likumdevējs dalībvalstīm ir atvēlējis noteiktu rīcības brīvību, parasti ar to uzraudzības iestāžu starpniecību − par to, vai un kā piemērot noteiktas prasības. Šādas rīcības brīvības sākotnējais mērķis bija ņemt vērā valstu īpatnības un dažādas uzraudzības pieejas laikā, kad vienotas uzraudzības iestādes izveide vēl nebija plānota (CRR/CRD IV tika pabeigtas 2013. gadā).

Šie rīcības brīvības noteikumi, kuri bieži tiek saukti par “opcijām un nacionālām izvēles iespējām”[35], kā arī nekonsekventa noteikumu ieviešana CRD IV izjauc līdzvērtīgus konkurences apstākļus, traucējot Vienotā tirgus un banku savienības darbību. Attiecībā uz opciju un nacionālo izvēles iespējām, to iepriekšējā izmantošana valstu līmenī ir izraisījusi neviendabīgu un, daudzos gadījumos, ne tik stingru CRR/CRD IV noteikumu ieviešanu euro zonas valstīs.

Tas rada negatīvas sekas ne tikai kredītiestādēm un kompetentajām iestādēm, bet arī citām ieinteresētajām pusēm, piemēram, analītiķiem un investoriem. Piemēram, neviendabīgums ietekmē publiskoto rādītāju salīdzināmību un palielina nenoteiktību attiecībā uz esošo kapitālu un bankas likviditātes pozīcijām. Tas arī ietekmē uzraudzības 2. pīlāra lēmumu konsekvenci, jo īpaši ņemot vērā ievērojamo nesakritību daudzumu par nacionālo pārejas noteikumu īstenošanu attiecībā uz kapitālu.

Vienota Eiropas uzrauga izveide ir sniegusi iespēju veicināt integrāciju, izmantojot uzraudzības darbības, izpildot opciju un nacionālo izvēles iespējas saskaņotā veidā ar iesaistīto dalībvalstu starpniecību. VUM regulas galvenais mērķis ir “veicināt kredītiestāžu drošību un stabilitāti un finanšu sistēmas stabilitāti [..], pilnībā ņemot vērā iekšējā tirgus vienotību un integritāti un pienākumu to nodrošināt, pamatojoties uz vienlīdzīgu attieksmi pret kredītiestādēm, lai novērstu regulējuma arbitrāžu”. Ar šā uzdevuma izpildīšanu tiek iepriekš noteikta līdzvērtīga konkurences līmeņa izveidošana visām VUM iesaistītajām bankām.

CRR/CRD IV noteiktās opcijas un nacionālās izvēles iespējas ietekmē visas prudenciālā regulējuma jomas un aptver ļoti plašu rīcības plānu klāstu – daudzas ir saistītas ar pašu kapitālu un kapitāla prasību noteikšanu kredītriskam vai darījumu partnera kredītriskam un tirgus riskam, bet ir arī svarīgi noteikumi par lieliem riska darījumiem, iestāžu likviditāti un pārvaldību

Uzsākot projektu attiecībā uz opcijām un nacionālām izvēles iespējām, ECB cenšas labot tieši iepriekš minētās sekas un veicināt tādas banku sistēmas saskaņošanu un integrāciju, kura ir pilnībā konsekventa ar tās mandātu.


Opciju un nacionālo izvēles iespēju projekts

Īpaša projekta īstenošanas steidzamības nepieciešamība tika izcelta 2014. gada vispārējā novērtējumā, kura laikā opciju un nacionālo izvēles iespēju saskaņošana tika noteikta par prioritāri risināmu VUM uzdevumu. Izvērtējot valstu pārejas periodu noteikumu ietekmi, no kuriem vairākums klasificēti kā opciju un nacionālo izvēles iespējas skar pašu kapitāla definīciju, kas norādītas CRR, vispārējā novērtējumā tika parādīts, ka, kopš 2014. gada 1. janvāra CET1 ietekme visās euro zonas bankās kopā bija 126,2 miljardi euro;[36] pārejas periodu noteikumi uzlaboja vidējo[37] CET1 nozīmīgo iestāžu rādītāju par 1,5% no riska svērtajiem aktīviem. Tomēr, korekciju ietekme bija neviendabīga un atšķīrās dažādās valstīs[38], tādējādi radot nelīdzvērtīgus konkurences apstākļus. Šo projektu atbalstīja arī Eurogrupa, kas 2015. gada 24. aprīlī aicināja ECB koncentrēt resursus opciju un nacionālo izvēles iespēju projektam, lai panāktu pēc iespējas straujāku virzību uz līdzvērtīgiem konkurences apstākļiem banku savienībā.

VKI piedalījās ECB darbā, kas sastāvēja no trim soļiem: 1) opciju un nacionālo izvēles iespēju identificēšana; 2) politikas ieteikumu un specifikāciju izveide katram opciju un nacionālo izvēles iespēju projektam; 3) izvēlētās politikas īstenošana.


Opciju un nacionālo izvēles iespēju projekta joma

Pamatojoties uz atkārtotajām pazīmēm, kas līdz šim konstatētas 167 opciju un nacionālo izvēles iespēju projektos, noteikumi tika klasificēti pēc kritēriju kopuma. Svarīgākie kritēriji ir:

  • juridiskie teksti, kuros tie ir sastopami;
  • Dalībvalsts vai kompetentā iestāde (vai abām), kurai piešķirta opciju un nacionālo izvēles iespēja;
  • nepieciešama pielietojuma modalitāte, proti, vai opcijas un nacionālās izvēles iespējas var tikt vispārīgi pielietotas ex ante un piemērotas visām iestādēm, vai arī pēc katras attiecīgās valsts izvērtējuma, pamatojoties uz iestādei specifiskiem elementiem.

Vēlāk, ECB pieņēma lēmumu attiecībā uz 122 kompetentajām iestādēm paredzētajām opcijām un nacionālām izvēles iespējām, jo tās ir ietvertas ECB tiešajā kompetencē, koncentrējoties uz nozīmīgām iestādēm un piemērojot tās visām vai katrai atsevišķi. Starp šīm opcijām un nacionālās izvēles iespējām, 12 ir iekļautas Likviditātes seguma prasību deleģētajā aktā [39], kas tajā tika iekļautas ne tikai tāpēc, ka tās ir saistītas ar CRR prasībām par likviditāti, bet arī lai nodrošinātu ECB pienākumu veikšanai nepieciešamos instrumentus saistībā ar deleģētā akta stāšanos spēkā 2015. gada 1. oktobrī.

5. attēls

Opciju un nacionālo izvēles iespēju projekta joma

Kompetence Darbības joma Piemēri Kompetentā iestāde / (119 opcijas un nacionālās izvēles iespējas) Visas bankas (vispārējais lēmums) (44 opcijas un nacionālās izvēles iespējas) Pārejas kapitāla opcijas un nacionālās izvēles; saistību neizpildes defnīcija; pieeja attiecībā uz riska darījumiem ar publiskā sektora iestādēm individuālā gadījumā (individuāls lēmums) [66 opcijas un nacionālās izvēles iespējas] Likviditātes un kapitāla prasību atbrīvojumi individuālā līmenī un vienotu specifkāciju izveide; noteikto atvieglojumu piemērošana likviditātes prasību aprēķinā Makroprudenciālās (9 opcijas un nacionālās izvēles iespējas) (Neietilpst opciju un nacionālo izvēles iespēju jomā) Dalībvalstis (36 opcijas un nacionālās izvēles iespējas) Visas bankas (vispārējais lēmums) (36 opcijas un nacionālās izvēles iespējas) Kopā: 155 (+ 12 opcijas un nacionālās izvēles iespējas Likviditātes seguma prasību deleģētajā aktā → 167) Projekta mērķa joma: 110kompetento iest āžu mikroprudenciālās opciju un nacionālās izvēles iespējas CRR/CRD IV + 12 opcijas un nacionālās izvēles iespējas Likviditātes seguma prasību deleģētajā aktā Kopā: 122 (+ 45 ārpus darbības jomas 167)


Politikas izveide un ietekmes analīze

Otrais solis prudenciālās politikas izveidē bija balstīts uz augsta līmeņa pārvaldīšanas principiem − uzticēšana augsta līmeņa grupai, kas veidota no Uzraudzības valdes locekļu pilnvarotajiem pārstāvjiem, tādējādi gūstot labumu no ciešās sadarbības starp ECB un valstu kompetentajām iestādēm. Piesardzība bija ECB politikas noteikšanas pamatprincips, tā kā konverģence pret zemāko standartu nebūtu pieņemama finanšu stabilitātes iemeslu dēļ. Saskaņā ar banku savienības mērķiem un piesardzības principu, tika īstenota atvērtas un integrētas banku darbības veicināšana.

Atbilstība starptautiskajiem uzraudzības standartiem bija vēl viens aspekts, jo īpaši globālie standarti, kas radās no Bāzeles Banku uzraudzības komitejas un EBA izveidotajiem Eiropas standartiem. Lai arī šim darbam attiecīgie Bāzeles komitejas un EBA standarti tika ievēroti, tika pieļauta neliela atšķirība, galvenokārt gludākas pārejas uz jauno režīmu veicināšanai. Kad Bāzeles standarti nenodrošināja specifisku pārvaldību vai arī piedāvāja alternatīvus īstenošanas veidus, priekšroka tika dota pietiekami konservatīvai pieejai, kas atbilda piesardzības principam.

Arī vienlīdzīgas pieejas princips bija politikas attīstības pamatā, saskaņā ar kuru uz tiem pašiem darījumiem un tiem pašiem riskiem būtu jāattiecas tiem pašiem noteikumiem, vienlaicīgi pieļaujot izņēmumus dažos gadījumos, kuros būtu nepieciešama citāda pieeja. Šī principa ievērošana ir svarīga finanšu integrācijas palielināšanā. Svarīgi, ka pastiprināta uzmanība tika pievērsta arī tirgus dalībnieku tiesiskajai paļāvībai, t. i. paļāvībai, kas tika izveidota ar nacionālo iestāžu iepriekšējiem lēmumiem.

Visām opciju un nacionālo izvēles iespējām projekta jomā ECB veica rūpīgu iepriekšējo opciju un nacionālo izvēles iespēju īstenošanas un prakšu analīzi, ietverot izvēlēto noteikumu kvantitatīvo ietekmes pētījumu. VKI piedalījās šajā darbā un par 122 opcijām un nacionālām izvēles iespējām tika panākta vienošanās.

Dažos gadījumos būs nepieciešama turpmāka analīze, lai ņemtu vērā Eiropas un starptautisko attīstību nākotnē − EBI, Eiropas Komisijas un Bāzeles Komitejas līmenī.


Opcijas un nacionālo izvēles iespēju politikas īstenošana

Pēc ECB politikas apstiprinājuma Uzraudzības valdē, sākās darbs pie trešā soļa, t. i. pieņemtās politikas īstenošanas. Opcijas un nacionālās Izvēles iespējas tika iedalītas starp noteikumu projektu un vadlīnijām pēc to pielietojuma modalitātes (t. i. vispārējas vai balstītas uz katru attiecīgo gadījumu). 35 opcijas un nacionālās izvēles iespējas CRD IV kopumā un Likviditātes seguma prasību deleģētajā aktā tiks tieši piemērotas ar juridiski saistošu un tieši piemērojamu ECB Regulu. ECB ir pieņēmusi arī specifisku pieeju vadlīnijās par 82 citām opcijām un nacionālās izvēles iespējām, tostarp tajās, kas ir piemērojamas uz katra attiecīgā gadījuma bāzes.[40] Regulas projekts un vadlīnijas 2015. gada novembra un decembra laikā tika nodotas publiskajai konsultācijai. Pirms pabeigšanas, pēc konsultācijas rezultātu ņemšanas vērā, tos 2016. gada martā pieņēma ECB. Regulas piemērošanas sākums būs 2016. gada oktobrī.


Turpmākais darbs pie opcijām un nacionālās izvēles iespējām

Pēc projekta pirmās fāzes noslēgšanas, 2016. gadā tika uzsākta otrā fāze, kuras mērķis bija identificēšana un politikas izveides pabeigšana, ietverot zemākas prioritātes un mazāka skaita opciju un nacionālo izvēles iespēju apjomu nekā pirmā, vai arī kurai nepieciešams papildu darbs.[41] Papildus, ECB banku uzraudzība vērtē, kādā pakāpē opcijas un nacionālās izvēles iespēju politika var tikt īstenota mazāk nozīmīgajās iestādēs ar attiecīgajām korekcijām ņemot vērā to īpatnības, lai turpinātu nodrošināt līdzvērtīgākus konkurences apstākļus VUM. Visbeidzot, tiks izveidota nākotnē veicamo darbu kārtība sadarbībā ar Eiropas Komisiju un attiecīgajām valstu iestādēm, saistībā ar opcijām un nacionālām izvēles iespējām, kas ir īstenotas ar valstu tiesību aktu starpniecību un vēl arvien ir būtiskas asimetrijas avots uzraudzības pieejā euro zonā.


Neatrisinātie tiesību aktu saskaņošanas jautājumi

Darbs pie opcijām un nacionālām izvēles iespējām ir nozīmīgs solis, lai sasniegtu saskaņotu normatīvo regulējumu euro zonā. Tomēr, tiesiskais regulējums Eiropā nav tik līdzvērtīgs, kādam tam būtu jābūt.

Šķiet, ka ir divi sašķeltības cēloņi. Pirmais cēlonis ir CRD IV ieviešana valsts tiesību aktos. Tā kā CRD IV ir direktīva, dalībvalstis drīkst izvēlēties, kā ieviest Eiropas tiesību aktus valsts tiesību aktos. Tā rezultātā, vairākas CRD IV prasības euro zonā ir ieviestas dažādi. Tā noteikti nav problēma, ja vien atšķirību iemesls ir specifiskie valstu riski. Bet ir daudzas nepamatotas atšķirības.

Otrais tiesību aktu sašķeltības cēlonis ir uzraudzības pilnvaras saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kas nav plaši paskaidrotas CRD IV. Tas izraisa jautājumu, vai ECB kā Eiropas iestāde var tieši izpildīt šādas kompetences. Līdz šim uz šo jautājumu ir sniegta atbilde, pamatojoties uz katru atsevišķo gadījumu. Tagad, kad nodibināta Eiropas banku uzraudzība, ir nepieciešama konsekventāka pieeja.

Daudzas atšķirības valstu tiesību aktos vairs nevar tikt attaisnotas. VUM regulas 1. pants nosaka prasību ECB veikt prudenciālu uzraudzību “pilnībā ņemot vērā iekšējā tirgus vienotību un integritāti”. Šajā pantā minēta arī “vienlīdzīga attieksme pret kredītiestādēm, lai novērstu regulējuma arbitrāžu”. Dažādais normatīvais regulējums sarežģī ECB uzdevumu izpildīt šīs prasības.

Un tiek radītas arvien jaunas atšķirības. Daži valstu tiesību aktu izdevēji pārvērš ieteicamās uzraudzības prakses par saistošiem tiesību aktiem, tādējādi apgrūtinot ECB šo prakšu saskaņošanu. Nesens piemērs ir Vācijas Banku noregulējuma likums. Šis likums Finanšu ministrijai piešķir pilnvaras izdot tiesību aktus tādās jomās kā iekšējā pārvaldība un risku pārvaldība (Finanšu ministrija līdz šim šīs pilnvaras nav izmantojusi).

Valstu tiesību aktos, kas nosaka banku darbību un kas pieņemti pēc VUM dibināšanas, būtu adekvāti jāņem vērā ECB jaunie pienākumi, cenšoties veicināt uzraudzības prakšu saskaņošanu banku savienībā.


Pārskatu sniegšana par budžeta līdzekļu izlietojumu

VUM regula nosaka, ka, lai efektīvi īstenotu uzraudzības pienākumus, ECB rīcībā jābūt atbilstīgiem resursiem. Tāpat noteikts, ka šī uzraudzība jāfinansē no ECB uzraudzībai pakļauto iestāžu segtās uzraudzības maksas.

Saskaņā ar VUM regulas noteikumiem, ar uzraudzības uzdevumu veikšanu saistītie izdevumi skaidri identificējami ECB budžetā. Lēmējiestāde par ECB budžetu ir ECB Padome. Šī struktūra, pamatojoties uz Valdes priekšlikumu, pēc konsultācijām ar banku uzraudzības jautājumu risināšanai izveidotās Uzraudzības valdes priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku pieņem ECB gada budžetu. Risināt ar budžetu saistītos jautājumos ECB Padomei palīdz Budžeta komiteja (BUCOM), kuras dalībnieki ir visu Eurosistēmas valstu centrālo banku un ECB pārstāvji. BUCOM novērtē ECB ziņojumus par budžeta plānošanu un monitoringu un tieši atskaitās par šiem jautājumiem ECB Padomei.

2015. gada izdevumi

Izdevumus, kas ECB radušies sakarā ar uzraudzības uzdevumu veikšanu, pamatā veido ECB banku uzraudzības ģenerāldirektorātu un Uzraudzības valdes sekretariāta tiešie izdevumi. Uz uzraudzības funkciju arī attiecas daļa no pakalpojumiem t. sk. telpu nodrošinājums, personālvadība, administratīvie pakalpojumi, budžeta plānošana un kontrole, komunikācijas, grāmatvedība, juridiskie pakalpojumi, iekšējā audita, statistikas un informāciju tehnoloģiju pakalpojumi, kas nodrošina esošo ECB funkciju izpildi. Saistītie izdevumi iekļauti ECB budžetā un ir atsevišķi identificējami.

2015. gada aprīlī ECB Padome pieņēma lēmumu par uzraudzības maksu segto summu apjomu 2015. gadā. Šajā lēmumā tika noteikts aptuvenais gada izdevumu apjoms banku uzraudzības uzdevumu veikšanai 2015. gadā − 296,0 miljoni euro.[42] 2015. gada beigās ECB izdevumi bankas uzraudzības uzdevumu veikšanai sasniedza aptuveni 277,1 miljonu euro, t. i. par 6% mazāk nekā aptuvenais prognozētais gada izdevumu apjoms, kā rezultātā radās 18,9 miljonu euro pārpalikums, salīdzinājumā ar 2015. gadam plānoto summu. Saskaņā ar piemērojamo regulu šis pārpalikums tiks ieskaitīts tieši ar šo kopējo 2016. gadā apliekamo summu.[43]

Kā izklāstīts 1.3. nodaļā, ECB Padome ir nolēmusi 2016. gadā pastiprināt ECB uzraudzības resursus. Kopā ar darbībām, kas attiecas uz specifiskām jomām, kuras prasa uzraudzības papildu rīcību saskaņā ar dokumentā “ECB banku uzraudzība: VUM 2016. gada prioritātes” noteikto, tas radīs kopējo ar banku uzraudzību saistīto izdevumu pieaugumu 2016. gadā. Līdz ar to stabils ECB ikgadējo uzraudzības izdevumu līmenis var izveidoties tikai vidējā laika posmā.

9. tabula

Uzraudzības funkcijas izmaksas 2015. gadā

2015. gada faktiskie izdevumi miljonos euro 2015. gada novērtētie izdevumi miljonos euro 2014. gada faktiskie izdevumi miljonos euro Algas un pabalsti 141,3 25,5 110,3 277,1 151,7 22,6 121,8 296,0 68,9 13,2 74,8 156,9 Īre un ēku uzturēšana Citi darbības izdevumi Kopējie izdevumi banku uzraudzības uzdevumu veikšanai

Algas un pabalsti

Algas un piemaksas veido visi ar algām saistītie izdevumi, t. sk. maksa par virsstundu darbu, pabalsti un izmaksas, kas saistītas ar darba tiesisko attiecību izbeigšanu uzraudzības un atbalsta pakalpojumus sniedzošajam personālam.

2015. gada faktiskie izdevumi par algām un pabalstiem ir 141,3 miljoni euro, t. i. 93% no paredzētajiem izdevumiem un veido 51% no kopējiem banku uzraudzības uzdevumu pildīšanas izdevumiem. 10,4 miljonu euro atšķirību starp paredzētajiem un faktiskajiem izdevumiem lielā mērā var izskaidrot ar zemāku vidējo aizpildīto amata vietu skaitu nekā paredzēts. 2015. gada 31. decembrī bija aizpildīti aptuveni 96% ar banku uzraudzību saistīto amatu vietu.

Ar algām un pabalstiem saistītie izdevumi var pieaugt, ņemot vērā Padomes lēmumu 2016. gadā papildināt ECB uzraudzības resursus, kā paskaidrots 1.3. nodaļā.


Īre un ēku uzturēšana

2015. gada beigās īres un ēku uzturēšanas faktiskie izdevumi, ieskaitot ar telpām saistīto līdzekļu nolietošanos, bija aptuveni 25,5 miljoni euro, t. i., 113% no paredzētajiem izdevumiem. To, ka faktiskie izdevumi par aptuveni 2,9 miljoniem euro pārsniedz paredzētos, galvenokārt var izskaidrot ar nolietošanās radīto izdevumu pieaugumu par ieguldījumiem, kas saistīti ar telpu uzturēšanu.

2015. gadā tika atjaunotas Eurotorņa telpas, uz kurām tiks pārvietota ECB banku uzraudzība. Pašreizējais projekta grafiks paredz, ka pārvietošana tiks pabeigta līdz 2016. gada vidum. Tā rezultātā līdz ar plānoto uzraudzības personāla pieaugumu, kā minēts iepriekš, no 2016. gada paredzams izdevumu pieaugums par telpu īri un ar telpām saistītajām izmaksām.


Citi darbības izdevumi

Kategorijā “Citi darbības izdevumi” ietilpst izmaksas par konsultantu, statistikas pakalpojumiem, IT pakalpojumiem, pamatlīdzekļu (ar telpām nesaistīto) nolietojumu, komandējumiem, mācībām u. tml.

Kopumā budžeta izpilde šajā kategorijā ir zemāka par 2015. gada aprīlī plānotajiem izdevumiem − 110,3 miljoni euro, kas veido 91% no plānotā apjoma. To galvenokārt veicināja resursu pārprioritizācija steidzamu finanšu stabilitātes uzdevumu uzraudzības veikšanai, kā rezultātā tika samazinātas komandējumu, mācību un saistītās izmaksas. Vēl viens nepilnīgu līdzekļu izlietojumu veicinošs faktors bija mazāks vidējo aizpildīto amata vietu skaits, nekā paredzēts.

2015. gada faktiskajās izmaksās bija ietverts ārējais atbalsts ECB uzraudzības ieguldījumam finansiālās stabilitātes uzdevumu veikšanā, proti, par Grieķijas nozīmīgo iestāžu vispārējo novērtējumu, regulāro 2015. gada vispārējo novērtējumu un klātienes pārbaužu veikšanu, par kurām sīkāka informācija sniegta 2. nodaļā.


Maksu regulējums 2014. gada novembris − 2015. gada decembris

VUM regula un ECB regula par uzraudzības maksām nodrošina tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru ECB piemēro ikgadējo uzraudzības maksu par ECB izdevumiem saistībā ar uzraudzības uzdevumu veikšanu. Uzraudzības maksu regulā noteikta metodoloģija: 1) gada uzraudzības maksas kopējās summas noteikšanai; 2) katras uzraugāmās bankas maksājamās summas aprēķināšanai; un 3) gada uzraudzības maksas iekasēšanai.

2015. gadā ECB pirmo reizi izsūtīja individuālus paziņojumus visām uzraugāmajām iestādēm par 2014. gada novembra un decembra, kā arī par 2015. gada faktiskajām izmaksām (ņemot vērā, ka ECB uzņēmās operacionālo atbildību par banku uzraudzību 2014. gada novembrī).

Kopējā uzraudzības maksu summa

Kopējais ECB noteikto maksu apjoms par tās euro zonas banku nozares prudenciālo uzraudzību laika posmā no 2014. līdz 2015. gadam bija 326 miljoni euro.

Tās ir iedalītas:

  • 30 miljoni euro par izmaksām, kas radušās 2014. gada pēdējos divos mēnešos saskaņā ar ECB 2014. gada pārskatā publicēto informāciju;
  • 296 miljoni euro par pilnā 2015. gadā paredzētajiem izdevumiem, par kuriem ECB ziņoja 2015. gada aprīlī.

Ar ikgadējām uzraudzības maksām atgūstamā summa ir sadalīta divās daļās atkarībā no uzraugāmās iestādes statusa (nozīmīga vai mazāk nozīmīga), atspoguļojot ECB uzraudzības intensitātes dažādās pakāpes. Šis iedalījums tiek noteikts, pamatojoties uz izmaksām, kas saistītas ar ECB darbības jomu, kura ietver nozīmīgo iestāžu uzraudzību un attiecīgi mazāk nozīmīgo iestāžu uzraudzību.

10. tabula

Uzraudzības maksas

Faktiskie ienākumi 2015. gadā miljonos euro Kopējā iekasētā uzraudzības maksas summa 2015. gadā miljonos euro Kopējā iekasētā uzraudzības maksas summa 2014. Gadā 1 miljonos euro Uzraudzības maksas no kurām: Maksas par nozīmīgām iestādēm vai nozīmīgām grupām Maksas par mazāk nozīmīgām iestādēm vai mazāk nozīmīgām grupām Kopējie ienākumi no banku uzraudzības uzdevumu veikšanas 277,1 296,0 30,0 25,6 4,4 30,0 264,1 31,9 296,0 245,6 31,5 277,1

1) Par 2014. gadu ECB ar uzraudzības maksu palīdzību atguva ar banku uzraudzību saistītos izdevumus par laika posmu no 2014. gada novembra, kad tā uzņēmās šo uzraudzību.

18,9 miljonu euro pārpalikums no faktiskajiem izdevumiem, kas radušies 2015. gadā, un 2015. gadā iekasētā summa, kā paskaidrots iepriekš 5.1. iedaļā, tiks pilnībā noteikta pret kopējo piemērojamo summu 2016. gadā un iedalīta pa nozīmīgo un mazāk nozīmīgo iestāžu kategorijām saskaņā ar faktiskajām izmaksām 2015. gadā, kas noteiktas attiecīgajām funkcijām.


Individuālās uzraudzības maksas

Banku līmenī uzraudzības maksas tiek aprēķinātas, pamatojoties uz banku nozīmīgumu un riska profilu, izmantojot gada maksu faktorus, ko iesniedz visas uzraugāmās bankas ar atsauces datumu − iepriekšējā gada 31. decembris. Katrai bankai aprēķinātā uzraudzības maksa tiks iekasēta gada maksājuma veidā, kas veicams katra finanšu gada pēdējā ceturksnī.

Uzraudzības maksa tiek noteikta augstākajā konsolidācijas līmenī VUM iesaistīto dalībvalstu ietvaros. Tā ir minimālo visu banku maksu sastāvdaļu summa, balstīta uz 10% no atgūstamās summas[44], un mainīgo nodevu daļu 90% no atgūstamā apjoma bilances piešķiršanai.

Gada uzraudzības maksu aprēķināšanai 2015. gadā attiecībā uz katru uzraugāmo iestādi un katru uzraugāmo grupu uzraudzības maksas debitori līdz 2015. gada 1. jūlijam iesniedza VKI informāciju par uzraudzības maksas faktoriem ar atsauces datumu 2014. gada 31. decembrī. 2015. gada 30. jūlijā ECB iesniegtos datus par maksas faktoriem darīja zināmus maksu debitoriem un aicināja tos sniegt komentārus piecu darba dienu laikā, ja tie uzskata, ka šie dati ir nepareizi. Pēc tam ECB aprēķināja individuālo uzraudzības maksu katrai bankai un banku grupai.

6. attēls

Kas nosaka mainīgo uzraudzības maksu komponenti?

Bankas nozīmīgums novērtēts, nosakot kopējo aktīvu summu (KA) Bankas riska profils novērtēts, nosakot kopējo riska darījumu vērtību (KRD) aprēķinot maksu, nozīmīgumu un riska profilu izvērtē vienādi Uzraudzības maksa aprēķināta augstākajā konsolidācijas līmenī iesaistītajās dalībvalstīs

2015. gada uzraudzības maksas lielākoties saskanēja ar ECB 2014. gada sākumā publiskās konsultācijas laikā norādītajām aptuvenajām summām. Saskaņā ar vienošanos par sākotnējo ietekmes analīzi gandrīz 50% nozīmīgo iestāžu bija nepieciešams maksāt ikgadējo uzraudzības maksu par 2015. gadu 700 000 līdz 2,0 miljonu euro apjomā. Līdzīgi arī mazāk nozīmīgajām iestādēm sākotnējās ietekmes analīze uzrādīja, ka gandrīz 75% no tām uzraudzības maksa bija mazāka nekā 7000 euro. Saskaņā ar 2015. gada nodevu aprēķina rezultātiem 70% uzraugāmo iestāžu ietilpa šajā diapazonā.

Kā paskaidrots 3.1. nodaļā, ECB ir apstiprinājusi vairākas izmaiņas saistībā ar individuālu banku situāciju. Saskaņā ar Regulas par uzraudzības maksām 7. pantu, individuālās uzraudzības maksas maiņa nepieciešama šādu izmaiņu saistībā ar uzraugāmo iestādi augstākajā konsolidācijas līmenī, gadījumos:

  • izmaiņas uzraugāmās iestādes uzraudzības statusā, t. i. iestāde tiek pārklasificēta no nozīmīgas uz mazāk nozīmīgu un otrādi;
  • ir izsniegta atļauja/licence jaunai uzraugāmajai iestādei;
  • tiek anulēta pastāvošā autorizācija;

Šajos gadījumos, lai veiktu pārmaksātās uzraudzības maksas atlīdzināšanu vai pieprasītu uzraugāmajai iestādei papildu maksu, ECB pieņems jaunu lēmumu.

ECB pēc uzraudzības maksu paziņojumu saņemšanas ir iesniegts neliels skaits pieteikumu grozījumiem saskaņā ar Regulas par uzraudzības maksām 7. panta noteikumiem. Atlīdzināmās vai piemērojamās summas saskaņā ar šo noteikumu tiks pilnībā noteiktas pret kopējo piemērojamo summu.


Pirmo uzraudzības maksas rēķinu izsūtīšana un iekasēšana

2015. gada oktobrī ECB nosūtīja divus uzraudzības maksu paziņojumu komplektus uzraugāmajām iestādēm. Viens maksas paziņojumu kopums ietvēra ar pēdējiem diviem 2014. gada mēnešiem saistīto faktisko izdevumu apjomu, kā norādīts ECB 2014. gada pārskatā, turpretī otrā tika iekļauti izdevumi par visu 2015. gadu.

Uzraugāmajai grupai nosūtītais maksas paziņojums aptver visas grupas uzraudzības maksas. Uzraugāmajai iestādei, kura nav nevienas uzraugāmās grupas sastāvā, tiek nosūtīts individuālais maksas paziņojums.

2015. gada decembra beigās ECB bija iekasējusi vairāk nekā 99% no banku uzraudzības uzdevumu segšanai noteiktajām maksām. ECB veic visas nepieciešamās darbības, lai iekasētu neiekasētās summas no uzraugāmajām iestādēm. Pašreizējā maksāšanas periodā ECB ir iekasējusi no uzraugāmajām iestādēm procentus par nokavētajiem uzraudzības maksājumiem 0,05 miljonu euro apjomā. Saskaņā ar Regulu par uzraudzības maksu šī summa tiks ņemta vērā kopējās 2016. gadā piemērojamās summas noteikšanā.

Sīkāka informācija par uzraudzības maksām pieejama ECB banku uzraudzībai veltītajā tīmekļa vietnē. Šīs vietnes dati tiek regulāri atjaunināti ar lietderīgu praktisko informāciju un ir pieejami visās oficiālajās ECB valodās.


ECB pieņemtie juridiskie instrumenti, kas attiecas uz banku uzraudzību

Turpmākajā tabulā uzskaitīti juridiskie instrumenti attiecībā uz banku uzraudzību, ko ECB pieņēma 2015. gadā un kas publicēti “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī” un/vai ECB interneta vietnē. Šeit ietverti juridiskie instrumenti, kas pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 4. panta 3. punktu, un citi attiecīgie juridiskie instrumenti.

ECB regulas

Numurs

Nosaukums

ECB/2015/13

ECB Regula (ES) 2015/534 (2015. gada 17. marts) par uzraudzības finanšu informācijas sniegšanu (OV L 86, 31.03.2015., 13. lpp.)


Citi ECB juridiskie instrumenti, kas nav regulas

Numurs

Nosaukums

ECB/2014/59

ECB Lēmums (ES) 2015/433 (2014. gada 17. decembris) par Ētikas komitejas izveidi un tās reglamentu (OV L 70, 14.03.2015., 58. lpp.)

ECB/2015/2

ECB ieteikums (2015. gada 28. janvāris) par dividenžu sadales politiku (OV C 51, 13.02.2015., 1. lpp.)

ECB/2015/4

ECB Lēmums (ES) 2015/656 (2015. gada 4. februāris) par nosacījumiem, kurus ievērojot kredītiestādēm ļauts 1. līmeņa pamatkapitālā iekļaut starpposma vai gada beigu peļņu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 26. panta 2. punktu (OV L 107, 25.04.2015., 76. lpp.)

ECB/2015/7

ECB Lēmums (ES) 2015/530 (2015. gada 11. februāris) par metodoloģiju un procedūrām attiecībā uz datu noteikšanu un vākšanu par maksu noteicošiem faktoriem, kurus izmanto gada uzraudzības maksas aprēķināšanā (OV L 84, 28.03.2015., 67. lpp.)

ECB/2015/8

ECB Lēmums 2015/716 (2015. gada 12. februāris), ar ko groza Lēmumu ECB/2004/2, ar kuru pieņem Eiropas Centrālās bankas Reglamentu (OV L 114, 05.05.2015., 11. lpp.).

ECB/2015/12

ECB Pamatnostādne (ES) 2015/856 (2015. gada 12. marts), ar ko nosaka Vienotā uzraudzības mehānisma ētikas regulējuma principus (OV L 135, 02.06.2015., 29. lpp.)

ECB/2015/16

ECB Lēmums (ES) 2015/811 (2015. gada 27. marts) par publisku piekļuvi nacionālo kompetento iestāžu rīcībā esošiem Eiropas Centrālās bankas dokumentiem (OV L 128, 23.05.2015., 27. lpp.)

ECB/2015/17

ECB Lēmums (ES) 2015/727 (2015. gada 10. aprīlis) par gada uzraudzības maksu kopējo summu pirmajam maksas periodam un 2015. gadam (OV L 115, 06.05.2015., 36. lpp.)

ECB/2015/21

ECB Lēmums (ES) 2015/839 (2015. gada 27. aprīlis), ar ko nosaka kredītiestādes, uz kurām attiecas visaptverošais novērtējums (OV L 132, 29.05.2015., 88. lpp.)

ECB/2015/36

ECB Lēmums (ES) 2016/3 (2015. gada 18. novembris), ar ko nosaka principus novērtējuma sniegšanai par nacionālo kompetento iestāžu apakškoordinatoru pienākumu izpildi Vienotā uzraudzības mehānisma kopējās uzraudzības komandās (OV L 1, 05.01.2016., 4. lpp.)

ECB/2015/38

ECB Lēmums (ES) 2015/2218 (2015. gada 20. novembris) par procedūru, kādā darbiniekiem nepiemēro pieņēmumu, ka tiem ir būtiska ietekme uz uzraugāmās kredītiestādes riska profilu (OV L 314, 01.12.2015., 66. lpp.)

ECB/2015/49

ECB ieteikums (2015. gada 17. decembris) par dividenžu sadales politiku (OV C 438, 30.12.2015., 1. lpp.)

2015. gada 23. novembra lēmums par to, vai instrumenti, kurus emitēs Grieķijas Centrālā Banka (‘uzraugāmā struktūra’), atbilst pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu kritērijiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 31. pantu, kas publicēts ECB banku uzraudzības interneta vietnē, sadaļā “Vēstules bankām”.

2015. gada 23. novembra lēmums par to, vai instrumenti, kurus emitēs Piraeus Bank S.A. (‘uzraugāmā struktūra’), atbilst pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu kritērijiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 31. pantu, kas publicēts ECB banku uzraudzības interneta vietnē, sadaļā “Vēstules bankām”.

Saprašanās memorands starp Vienotā noregulējuma valdi un ECB par sadarbību un informācijas apmaiņu, 2015. gada 22. decembris.


Terminu skaidrojums

Banku savienība: Viens no Ekonomikas un monetārās savienības papildinošiem elementiem, ko veido integrēts finanšu regulējums ar vienotu uzraudzības mehānismu, vienotu banku noregulējuma mehānismu un vienotu noteikumu kopumu, ietverot saskaņotas noguldījumu garantiju shēmas, kas var izveidoties par vienotu Eiropas noguldījumu garantiju shēmu.

Būtiska līdzdalība: ir līdzdalība kredītiestādē, kas ir 10% vai vairāk no kapitāla vai balsstiesībām vai kas ļauj būtiski ietekmēt attiecīgās kredītiestādes darbību.

CRR/CRD IV Kapitāla prasību regula un direktīva: Kapitāla prasību regula un direktīva: Regula (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām (CRR) un Direktīva 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību (CRD IV). Kopā tās bieži vien dēvē par CRD IV.

ECB uzraudzības lēmums: Tiesību akts, ko ECB pieņem, veicot VUM regulā tai uzticētos uzdevumus un izmantojot tur paredzētās pilnvaras. Tas adresēts vienai vai vairākām uzraugāmajām iestādēm (vai attiecīgi uzraugāmajām grupām) vai vienai vai vairākām citām personām, bet nav vispārēji piemērojams tiesību akts.

Eiropas Banku iestāde (EBI): EBI ir neatkarīga ES iestāde, kas dibināta 2011. gada 1. janvārī, lai nodrošinātu efektīvu un konsekventu prudenciālo regulējumu un uzraudzību visā ES banku sektorā. Tās galvenais uzdevums ir veicināt vienota Eiropas noteikumu kopuma izveidi banku darbības jomā, kura mērķis ir nodrošināt saskaņotu prudenciālo noteikumu kopumu piemērošanai visā ES. EBI ir arī svarīga loma, veicinot uzraudzības prakses konverģenci visā ES, un tai ir dots uzdevums novērtēt ES banku sektora riskus un ievainojamību.

Ir nonākusi vai, iespējams, tā nonāks finanšu grūtībās: viens no trim kumulatīviem nosacījumiem, kas nosaka, vai noregulējuma iestādēm ir jāpiemēro noregulējuma pasākumi attiecībā uz kredītiestādi. Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma direktīvas (BRRD) 32. panta 4. punktā ir noteikts, kad kredītiestāde kļūst maksātnespējīga vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga (to apstiprina uzraudzības vai noregulējuma iestāde).

Iekšējā kapitāla pietiekamības novērtēšanas process (ICAAP): stratēģijas un procesi, kas bankām ir jāizveido, lai novērtētu un nepārtraukti saglabātu tos iekšējā kapitāla apjomus, veidus un sadalījumu, ko tās uzskata par pietiekamu, lai segtu to risku veidu un līmeni, kuriem bankas ir vai var tikt pakļautas. Kompetentās iestādes izskata ICAAP uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesa (SREP) ietvaros.

Iekšējās likviditātes pietiekamības novērtēšanas process (ILAAP): stratēģijas, politikas, procesi un sistēmas, kas bankām ir jāizveido, lai pārvaldītu un uzraudzītu likviditātes risku un finansējuma pozīcijas. Kompetentās iestādes izskata ILAAP uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesa (SREP) ietvaros.

Iekšējais modelis: ikviena riska mērīšanas un pārvaldīšanas pieeja, kura tiek piemērota pašu kapitāla prasību aprēķināšanai un konkrētai iestādei, kā arī kuras izmantošanai ir nepieciešama iepriekšēja kompetentās iestādes atļauja saskaņā ar CRR trešo daļu.

Iebildumu neizteikšanas procedūra: standarta lēmumu pieņemšanas process, kas izveidots ar VUM regulu, nosakot ECB uzraudzības pasākumus. Uzraudzības valde sagatavo lēmumu projektus un iesniedz ECB Padomei, kas tos pēc tam pieņem. Lēmumus uzskata par pieņemtiem, ja ECB Padome neizsaka iebildumus noteiktā laikposmā, kas nepārsniedz 10 darba dienas.

Īstenošanas un sankciju pilnvaras: ECB pieejamas pilnvaras, kuru mērķis ir attiecīgi (i) likt uzraugāmajai struktūrai vai personai atbilst prudenciālajām prasībām, t. i., īstenošana; un (ii) sodīt uzraugāmo struktūru par neatbilstību prudenciālajām prasībām ar naudassodu.

Kopējās uzraudzības komanda (KUK): Uzraudzības speciālistu komanda, ko veido ECB un VKI darbinieki un kas atbild par nozīmīgās uzraugāmās iestādes vai nozīmīgās uzraugāmās grupas uzraudzību.

Kopējā zaudējumu absorbcijas spēja (TLAC): standarts sistēmiski svarīgām bankām (G-SIB), par kuru Finanšu stabilitātes padome vienojās 2015. gada novembrī un kas tika izveidots, lai G-SIB būtu pietiekama zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spēja, lai varētu ieviest pienācīgu noregulējumu, kas ar augstu ticamības pakāpi līdz minimumam samazinātu jebkādu ietekmi uz finansiālo stabilitāti, nodrošinātu kritiski svarīgu funkciju veikšanas nepārtrauktību un novērstu nodokļu maksātāju pakļaušanu zaudējumiem. Minimālās TLAC prasības mēra attiecībā pret riska svērto un bezriska svērto kritēriju. TLAC prasība būs spēkā no 2019. gada.

Maksimālā sadalāmā summa (MSS): kopējo kapitāla rezervju prasības (CBR) pārkāpuma rezultātā tiek noteikti obligātie peļņas sadales ierobežojumi (piemēram, attiecībā uz dividendēm, kupona maksājumiem par AT1 kapitāla instrumentiem, diskrecionārais mainīgais atalgojums). Bankai, kura neievēro CBR, automātiski tiek aizliegts sadalīt peļņu vairāk par MSS. MSS ir bankas sadalāmās peļņas reizinājums ar koeficientu robežās no 0,6 līdz 0 atkarībā no tā, par cik CET1 kapitāls nesasniedz CBR.

Minimālā pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasība (MREL): visām ES kredītiestādēm ar mērķi kredītiestādes maksātnespējas gadījumā ļaut tām absorbēt zaudējumus. MREL prasība ir ietverta Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma direktīvā (BRRD). Tai ir tāds pats nolūks kā kopējās zaudējumu absorbcijas spējas (TLAC) prasībai. Tomēr īpašās kapitāla prasības, kas norādītas MREL, tiek aprēķinātas atšķirīgi atbilstoši EBI noteiktajiem kritērijiem.

Noteikumu kopums: noteikumu kopums kredītiestāžu darbības jomā paredzēts, lai nodrošinātu saskaņotu prudenciālo noteikumu kopumu, kas jāpiemēro visā ES. Papildus Eiropas Parlamenta un ES Padomes ar Eiropas Komisijas atbalstu sagatavotajiem tiesību aktiem EBI ir kompetenta tālāk izstrādāt šo noteikumu kopumu un veikt tā īstenošanas monitoringu.

Nozīmīgums: kritērijs, kas nosaka uzraudzības pienākumu noteikšanu ECB vai VKI vienotā uzraudzības mehānisma ietvaros. Kredītiestāžu nozīmīguma līmeņa pamatā ir VUM regulā noteiktie un VUM pamatregulā precizētie kritēriji.

Pārrobežu darbības atļauju piešķiršanas procedūras: procedūras attiecībā uz jebkuras kredītiestādes, kuru licencējušas un kuras uzraudzību veic vienas dalībvalsts kompetentās iestādes, kuras piešķīrušas atļauju attiecībā uz uzņēmējdarbības veikšanas brīvību un pakalpojumu sniegšanas brīvību citā dalībvalstī, ja šādu pakalpojumu sniegšanu paredz kredītiestādei piešķirtā licence (saskaņā ar CRD IV 33.–46. panta noteikumiem).

Uzraudzības pārbaudes programma (SEP): Saskaņā ar CRD IV 99. pantu ECB banku uzraudzība katru gadu pieņem SEP attiecībā uz tām iestādēm, ko tas uzrauga. Šī programma katrai būtiskajai iestādei nosaka galvenās uzraudzības darbības, kas tiks veiktas, lai uzraudzītu riskus un novērstu trūkumus. Tā nosaka, kurām iestādēm ir paredzēts piemērot pastiprinātu uzraudzību. SEP būtiskām iestādēm ietver nepārtrauktu uzraudzību, klātienes pārbaužu un iekšējo modeļu pārbaudes.

Uzraudzības rokasgrāmata: rokasgrāmata, kas sīki izklāsta nozīmīgu un mazāk nozīmīgu iestāžu uzraudzības vispārējos principus, procesus un procedūras, kā arī metodoloģiju, ņemot vērā VUM darbības principus. Rokasgrāmatā aprakstītas procedūras sadarbībai VUM ietvaros un ar iestādēm ārpus tā. Uzraudzības rokasgrāmata ir VUM darbinieku vajadzībām paredzēts iekšējais dokuments; saīsināta Banku uzraudzības vadlīniju versija, kas skaidro, kā darbojas VUM, un sīki apraksta VUM uzraudzības praksi, tika publicēta 2014. gada novembrī.

Uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas process (SREP): process, ko izmanto, veicot nozīmīgu un mazāk nozīmīgu kredītiestāžu uzraudzības pārbaudi un nosakot, vai (papildus minimālajām prasībām), iespējams, būtu jāpiemēro papildu prasības attiecībā uz pašu kapitālu, informācijas atklāšanu vai likviditāti.

Valsts kompetentā iestāde (VKI): Valsts sektora iestāde vai valsts tiesību aktos oficiāli atzīta struktūra, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem pilnvarota uzraudzīt iestādes tās uzraudzības sistēmas ietvaros, kura darbojas attiecīgajā dalībvalstī.

Vienotais noregulējuma mehānisms (VNM): mehānisms, kas pilnībā stājās spēkā 2016. gada 1. janvārī un ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru banku savienībā reģistrētu kredītiestāžu noregulējumam. To balsta Vienotā noregulējuma valde, kas ir banku savienības Eiropas noregulējuma iestāde, kura strādā ciešā sadarbībā ar iesaistīto dalībvalstu noregulējuma iestādēm. Noregulējuma mērķiem VNM rīcībā ir vienotais noregulējuma fonds.

Vienotais uzraudzības mehānisms (VUM): mehānisms, kuru veido ECB un iesaistīto dalībvalstu kompetentās iestādes, lai veiktu ECB uzticētos uzraudzības uzdevumus. ECB atbild par to, lai šis mehānisms, kas veido daļu no banku savienības, darbotos efektīvi un konsekventi.

VUM pamatregula: regulējums, kas nosaka praktisko kārtību sadarbībai starp ECB un valstu kompetentajām iestādēm vienotajā uzraudzības mehānismā, kā to nosaka VUM regulas 6. pants.

VUM regula: tiesību akts, kas izveido euro zonas un, iespējams, citu ES dalībvalstu kredītiestāžu vienotu uzraudzības mehānismu kā vienu no būtiskākajiem Eiropas banku savienības elementiem. VUM regula ECB uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politiku kredītiestāžu prudenciālās uzraudzības jomā.


Saīsinājumi

Valstis

AT Austrija

BE Beļģija

BG Bulgārija

CH Šveice

CY Kipra

CZ Čehijas Republika

DK Dānija

DE Vācija

EE Igaunija

IE Īrija

ES Spānija

FI Somija

FR Francija

GR Grieķija

HR Horvātija

HU Ungārija

IT Itālija

JP Japāna

LT Lietuva

LU Luksemburga

LV Latvija

MT Malta

NL Nīderlande

PL Polija

PT Portugāle

RO Rumānija

SE Zviedrija

SI Slovēnija

SK Slovākija

UK Apvienotā Karaliste

Citi

AKP aktīvu kvalitātes pārbaude

BCBS Bāzeles Banku uzraudzības komiteja

COREP vienoto ziņojumu sniegšana

CRD IV kapitāla prasību direktīva

CRR kapitāla prasību regula

EBI Eiropas Banku iestāde

ECB Eiropas Centrālā banka

ESRK Eiropas Sistēmisko risku kolēģija

ES Eiropas Savienība

FINREP finanšu pārskatu sniegšana

FSP Finanšu stabilitātes padome

KUK kopējās uzraudzības komanda

MNK mazāk nozīmīgās kredītiestādes

MoU Saprašanās memorands

VKI valsts kompetentā iestāde

RAS risku novērtēšanas sistēma

SEP Uzraudzības pārbaudes programma

SREP Uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas process

VUM vienotais uzraudzības mehānisms

© Eiropas Centrālā banka, 2016

Pasta adrese 60640 Frankfurte pie Mainas, Vācija

Tālrunis +49 69 1344 0

Tīmekļa vietne www.bankingsupervision.europa.eu

Visas tiesības rezervētas. Atļauta pārpublicēšana izglītības un nekomerciālos nolūkos, norādot avotu.

ISSN 2443-5929 ISBN 978-92-899-2141-1 DOI 10.2866/44722 ES Katalogs Nr. QB-BU-16-001-LV-N



[1]Saskaņā ar ECB angļu valodā radīto tekstu stila protokolu vienotais uzraudzības mehānisms (VUM) parasti būtu jādēvē par “Eiropas banku uzraudzību”, tomēr terminu “vienotais uzraudzības mehānisms” var turpināt izmantot kā skaidrojumu procesam, kā uzraudzība tiek veikta (nevis kas to veic), kā arī tas var tikt saglabāts juridiskajos un citos tekstos, aprakstot banku uzraudzības uzdevumus un struktūru.
[2]Saskaņā ar ECB angļu valodā radīto tekstu stila protokolu termins “ECB banku uzraudzība” apzīmē ECB uzraudzības daļu.
[3]Saskaņā ar Uzraudzības valdes reglamenta6.7. pantu lēmumu pieņemšana var notikt arī, izmantojot rakstveida procedūru, ja vien pret to neiebilst vismaz trīs Uzraudzības valdes balsstiesīgie locekļi. Šādā gadījumā jautājuma izskatīšana tiek iekļauta nākamās valdes sēdes darba kārtībā. Rakstveida procedūra, lai izskatītu un pieņemtu lēmumu, Uzraudzības valdē parasti ilgst ne mazāk kā piecas darba dienas.
[4]Skatīt VUM regulas 26. panta 10. punktu.
[5]Administratīvās pārskatīšanas padomi veido pieci locekļi: Žans Pols Reduāns (Jean-Paul Redouin) (priekšsēdētājs), Končeta Breskija Morra (Concetta Brescia Morra) (priekšsēdētāja vietniece), F. Havjers Aristegvi Janjess (F. Javier Arístegui Yáñez), Andrē Kamijeri (André Camilleri) un Edgars Meisters (Edgar Meister); kā arī divi aizvietotāji: Renē Smits (René Smits) un Kārlo Jenneri (Kaarlo Jännäri) (līdz 2015. gada 6. novembrim)/Ivans Šramko (Ivan Šramko) (kopš 2016. gada 3. februāra).
[6]Eiropas Centrālās bankas 2014. gada 14. aprīļa Lēmums par Administratīvās pārskatīšanas padomes izveidošanu un tās darbības noteikumiem (ECB/2014/16).
[7]No tiem 984,5 FTE ir pastāvīgie amati un 89 FTE ir ierobežoti amati.
[8]ECB darbības jomas, piemēram, IT, cilvēkresursu, budžeta, juridiskie jautājumi, statistika, komunikācija un administrācija, kas sniedz pakalpojumus ECB banku uzraudzībai tāpat kā citiem ECB uzdevumiem.
[9]Īstermiņa līgumi var būt spēkā līdz 12 mēnešiem, un tos nevar pagarināt ilgāk par šo vienu gadu. Šādu līgumu mērķis parasti ir sniegt ECB iespēju reaģēt uz steidzamām un īstermiņa vajadzībām.
[10]Kopskaitu veido 125 pastāvīgie amati un 35 ierobežotie amati. Ierobežoto amatu attiecība pret pastāvīgajiem amatiem jaunajām darbavietām ir 24%, kas ir ievērojami augstāka nekā 8% attiecība, kas ir esošajam apstiprinātajam darbinieku skaitam. Papildu līdzekļi tika apstiprināti dalītajiem pakalpojumiem, proti, 43 amatiem (no kuriem 29 ir pastāvīgi un 14 ierobežoti).
[11]Lēmums ECB/2014/39 ietver arī noteikumus, kas attiecas uz organizatoriskajiem aspektiem.
[12]FINREP (finanšu pārskati) un COREP (kopējie pārskati) ir daļa no EBI īstenošanas tehniskajiem standartiem (ITS). FINREP ietver finanšu informācijas apkopošanu no bankām; tas ir standartizēts gada pārskatu formāts (bilance, peļņas un zaudējumu pārskats un detalizēti pielikumi). COREP arī standartizētā formātā apkopo informāciju attiecībā uz 1. pīlāra aprēķinu, t. i., sīkāku informāciju par pašu kapitālu, atskaitījumiem un kapitāla prasībām (kredītrisks, tirgus riski un operacionālais risks), kā arī lielajiem riska darījumiem.
[13]Tā ir izveidota saskaņā ar Regulu ECB/2014/26, lai nodrošinātu monetārās politikas funkciju un uzraudzības uzdevumu nošķiršanu saskaņā ar VUM regulas 25. panta 5. punktu.
[14]ECB banku uzraudzība ciešā sadarbībā ar VKI izvērtē galvenos riskus, kuriem kredītiestādes ir pakļautas, piesaistot arī kopējās uzraudzības komandas (KUK), pārējo ECB struktūrvienību atbalstu un Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju (ESRK).
[15]Tā tas bija Eurobank un National Bank of Greece gadījumā, kas jau tika minēts “Kopējā ziņojumā par visaptverošo novērtējumu”, 10. lpp.
[16]Tā tas bija Dexia gadījumā, kas jau tika minēts “Kopējā ziņojumā par visaptverošo novērtējumu”, 10. lpp.
[17]Tas attiecās uz Nova Ljubljanska Banka un Nova Kreditna Banka Maribor. Abu banku peļņa pirms uzkrājumu veidošanas norādīja uz banku spēju pārstrukturēt savu izmaksu bāzi.
[18]Skatīt S. Steffens, “Kapitāla deficīts VUM bankās: Cik lieli panākumi ir gūti?” (“Capital shortfalls in SSM banks: How much progress has been made?”), dokuments, kuru sagatavoja pēc Eiropas Parlamenta Ekonomikas un monetāro lietu komitejas pieprasījuma 2015. gada oktobrī.
[19]Sberbank Europe AG, VTB Bank (Austrija) AG un Banque Degroof SA netika iekļautas 2014. gada novērtējumā, jo brīdī, kad tika izveidots to banku saraksts, kas iekļaujamas novērtējumā, kritērijs, pamatojoties uz kuru bankas kļūst par nozīmīgām iestādēm (pārrobežu aktīvu un saistību nozīmīgums), tiesiskajā regulējumā vēl nebija pilnībā definēts. Unicredit Slovēnija netika iekļauta, jo tajā laikā tā vēl nebija klasificēta kā trešā lielākā kredītiestāde Slovēnijā. Uzsākot 2014. gada visaptverošu novērtējumu, Novo Banco SA vēl nepastāvēja kā iestāde, jo to izveidoja tikai 2014. gadā noregulējuma pasākumu rezultātā, kas tika veikti attiecībā uz Banco Espirito.
[20]Negatīvajā scenārijā tika ietverts makrofinansiālo risku kopums, tostarp globālo obligāciju peļņas likmju pieaugums, kredītkvalitātes turpmāka pasliktināšanās ievainojamās valstīs, novilcinātas politikas reformas un nepieciešamo tādu bankas bilances labojumu trūkums, kas nodrošina pieejamu tirgus finansējumu.
[21]Pamatnostādnes par kopējām procedūrām un metodoloģiju, ko izmanto uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesā (SREP), (EBA/GL/2014/13), EBI, 2014. gada 19. decembrī.
[22]2. pīlāra kapitāla prasības ir prasības, kuras papildus minimālajām kapitāla prasībām nosaka kompetentā uzraudzības iestāde, pamatojoties uz SREP rezultātiem.
[23]SREP lēmumos tiek ņemtas vērā VUM valstu atšķirības attiecībā uz pakāpenisku kapitāla saglabāšanas rezervju ieviešanu, lai veicinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus visām VUM bankām.
[24]No kopējā nozīmīgu iestāžu skaita tika izslēgtas tās iestādes, kurās norit darbības sašaurināšanas process vai kurām ir ļoti specifiski uzņēmējdarbības modeļi.
[25]Nacionālais Standartu un tehnoloģiju institūts – Plāns (2014. gada 12. februāris), apskatāms šeit: http://www.nist.gov/cyberframework/upload/cybersecurity-framework-021214-final.pdf
[26]Kritēriji mazāk nozīmīgo kredītiestāžu klasificēšanai atkarībā no prioritātes ir attēloti turpmāk šajā nodaļā.
[27]Ņemts vērā konsolidētajā līmenī.
[28]Tostarp ierobežots skaits pieprasījumu pēc papildu direktoru amatiem (18).
[29]Šīs 2000 atļauju piešķiršanas procedūras tika ietvertas 921 ECB tiesību aktā (skatīt 1. attēlu 1.2. sadaļā). Dažos tiesību aktos ietverta vairāk nekā viena atļaujas piešķiršanas procedūra (piem. vienas nozīmīgās iestādes vairāku vadības struktūrvienību dalībnieku atbilstības un piemērotības novērtējums, vai arī būtiskas līdzdalības iegādes dažādās meitas sabiedrībās, kas rodas viena darījuma rezultātā).
[30]Kļūdainas un atsauktas procedūras ietver visas VKI oficiāli iesniegtās procedūras, kuras, dažādu iemeslu dēļ, tika slēgtas pirms noslēgšanas pēc VKI pieprasījuma. Atsaukšanas iemesli: 1) nepareiza procedūras izvēle; 2) pieteicējs atsauc pieteikumu; 3) pabeigšana ir VKI kompetencē (t. i. atļaujas piešķiršanas noraidījums) un 4) cita risinājuma izvēle (īpaši, ja procedūra ir saistīta ar paredzētiem noregulējumiem), u. c.
[31]Aptuveni 10% piemērotības un atbilstības lēmumu (dalībvalstīm ar izpildes termiņu) netika pieņemti valsts tiesību aktos noteiktajā termiņā.
[32]Lēmums ECB/2014/5 (2014. gada 31. janvāris) par ciešu sadarbību ar nacionālajām kompetentajām iestādēm iesaistītajās dalībvalstīs, kuru valūta nav euro.
[33]Šīs valstis pakļautas 29 jurisdikcijām, kuru finanšu sektorus SVF uzskata par sistēmiski svarīgiem un kuriem FSAP Finanšu sistēmas stabilitātes novērtējums ir obligāts saskaņā ar SVF 4. pantu.
[34]Pēckrīzes reformu pabeigšana − atjaunota informācija, ziņojums G20 līderiem, BCBS, 2015. gada novembris, pieejams: https://www.bis.org/bcbs/publ/d344.pdf
[35]Nav saistošas opciju un nacionālo izvēles iespēju definīcijas. Saskaņā ar EBI kopsavilkumu, “opcijas” ir situācija, kurā dalībvalstis vai kompetentās iestādes drīkst izvēlēties, kā izpildīt konkrēto noteikumu, izvēloties no vairāku alternatīvu klāsta, kas noteikts ES tiesību aktos, un “nacionālās izvēles iespējas” ir situācija, kurā dalībvalstis vai kompetentās iestādes drīkst izvēlēties − piemērot vai nepiemērot konkrēto noteikumu.
[36]Šajā apjomā iekļautas gan pārejas opcijas un nacionālās izvēles iespējas, gan citi pārejas noteikumi.
[37]Aprēķiniem izmantots vidējais svērtais rādītājs.
[38]Valstu noteikumi jāsaprot kā minimālais periods, kādā bankām jāpiemēro pārejas noteikumi. Tādējādi, pat valsts ietvaros, bankās varētu saglabāties nelielas atšķirības veidā, kādā tās piemēro pārejas noteikumus.
[39]Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/61 (2014. gada 10. oktobris) attiecībā uz likviditātes seguma prasību.
[40]Piecas pārējās opcijas un nacionālās izvēles iespējas tika atstātas ārpus tiesisko dokumentu projektiem, jo ECB atturas no to pielietošanas.
[41]Noteikumi, pie kuriem nepieciešams papildu darbs, ir iekļauti ECB opciju un nacionālo izvēles iespēju vadlīniju 3. sadaļā.
[42]ECB Lēmums (ES) 2015/727 (2015. gada 10. aprīlis) par gada uzraudzības maksu kopējo summu pirmajam maksas periodam un 2015. gadam (ECB/2015/17).
[43]Eiropas Centrālās bankas 2014. gada 22. oktobra Regulas (ES) Nr. 1163/2014 9. pants par uzraudzības maksām (ECB/2014/41).
[44]Mazākajām nozīmīgajām bankām, kuru kopējā aktīvu vērtība nepārsniedz 10 mljrd. euro, maksas minimālā komponente tiek samazināta uz pusi.