Meklēšanas opcijas
Sākums Medijiem Noderīga informācija Pētījumi un publikācijas Statistika Monetārā politika Euro Maksājumi un tirgi Karjera
Ierosinājumi
Šķirošanas kritērijs

ECB prezidentes Kristīnes Lagardas (Christine Lagarde) priekšvārds

2021. gadā mēs turpinājām cīnīties ar koronavīrusa (Covid-19) pandēmijas ietekmi uz mūsu ekonomiku, kā arī mūsu dzīvi. Spēcīgās un koordinētās politikas atbildes reakcijas uz pandēmijas krīzi, kā arī progress vakcinācijas izplatībā gada laikā veicināja straujo atveseļošanās tempu. 2021. gada beigās ekonomiskā jauda eirozonā sasniedza pirmspandēmijas līmeni.

Atšķirībā no iepriekšējām krīzēm banku sektoram bija spēcīgs finansiālais stāvoklis, lai atbalstītu ekonomiku un palīdzētu stiprināt mūsu politisko reakciju. ECB banku uzraudzības veiktie pasākumi nodrošināja, ka bankas var netraucēti virzīt mūsu monetārās politikas darbības, kuru mērķis ir saglabāt labvēlīgus finansēšanas nosacījumus visām tautsaimniecības nozarēm. Kopumā tiek lēsts, ka monetārās politikas un banku uzraudzības pasākumi ir saglabājuši vairāk nekā vienu miljonu darbavietu.

Taču, neskatoties uz neparasti straujo atveseļošanos, mums tagad ir jāsagatavojas pēckrīzes izaicinājumiem. Pandēmijas pilnīga ietekme kļūs redzama tikai pakāpeniski. Tas, ka atklājas dažās pret pandēmiju neaizsargātās nozarēs strādājošo uzņēmumu patiesā finansiālā situācija, var ietekmēt aktīvu kvalitāti. Tāpēc Eiropas uzraudzība cieši seko kredītrisku attīstībai.

Tajā pašā laikā pandēmija ir izraisījusi būtiskākas izmaiņas banku darbības vidē. Digitalizācija ir paātrinājusies, un ir palielinājusies nepieciešamība risināt klimata pārmaiņas. Ilgstošie jautājumi, kas saistīti ar zemu rentabilitāti un jaudas pārpalikumu, varētu ierobežot dažu banku spēju pielāgoties un saglabāt konkurētspēju, saskaroties ar digitālo un zaļo pārkārtošanos. Nepieciešamajai reakcijai ir divas daļas.

Viena no tām ir, ka bankas uzlabo savu izmaksu efektivitāti un pārorientē savus uzņēmējdarbības modeļus uz noturību un ilgtermiņa vērtības radīšanu. Tas ietver turpmāku progresu, iekļaujot ar klimatu saistītos un vides riskus banku esošajās stratēģijās un riska pārvaldības procesos. Bankām vēl ir ilgs ceļš ejams, lai izpildītu mūsu uzraudzības gaidas šajā jomā.

Otrā daļa ir banku savienības izveides pabeigšana. Stabilāka, integrētāka un daudzveidīgāka finanšu nozare palīdzētu atraisīt lielo privāto ieguldījumu kopumu Eiropā, kas vajadzīgs, lai paātrinātu digitālo un zaļo pārkārtošanos.

Es esmu pārliecināta, ka tas ir iespējams. Tāpat kā banku sektors ir veicinājis veiksmīgu šīs krīzes risinājumu, tas var nodrošināt arī mūsu ekonomikas sagatavošanu zaļākai un digitālākai nākotnei.

Ievada intervija ar Uzraudzības valdes priekšsēdētāju Andreu Enriu (Andrea Enria)

Kāds bija 2021. gads ECB banku uzraudzībai?

2021. gadā pandēmija turpināja radīt izaicinājumus ikvienam, tostarp uzraugiem. Esmu patīkami pārsteigts par ECB kā iestādes darbības noturību pandēmijas laikā. Lai gan mēs joprojām nevarējām veikt tik daudz klātienes pārbaužu, cik būtu vēlējušies, mūsu uzraudzības efektivitāte saglabājās. Arī mūsu mijiedarbības ar bankām biežums bija salīdzinoši nemainīgs, lai gan galvenokārt attālinātā darba režīmā. Mums bija labas diskusijas Uzraudzības valdē, un vairumā jautājumu varējām viegli panākt vienprātību. Neraugoties uz pandēmijas radītajām grūtībām, mums izdevās palielināt sadarbību un komandas darbu dažādās ECB darbības jomās, Eiropas banku uzraudzībā, kā arī starp ECB un valstu kompetentajām iestādēm (VKI). Taču es ļoti vēlos atkal satikt kolēģus klātienē un atsākt vizītes pie VKI, klātienes tikšanās ar baņķieriem un klātienes pārbaudes.

2021. gada laikā, samazinoties nenoteiktībai par nākotni un uzlabojoties makroekonomiskajām perspektīvām, mēs atcēlām lielāko daļu ārkārtas pasākumu, ko bijām ieviesuši, lai dotu iespēju bankām tikt galā ar krīzes tiešo ietekmi. Turklāt mēs atsākām regulāro uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesu (Supervisory Review and Evaluation Process, SREP) pēc tam, kad 2020. gadā bijām noteikuši pragmatisku pieeju, lai koncentrētos uz pandēmijas radītajām problēmām. Pirmo reizi mēs aplūkojām klimata riskus strukturētā veidā, apzinot to, cik lielā mērā banku prakse joprojām atšķiras no mūsu uzraudzības gaidām. Pēc piecu gadu intensīva darba mēs pabeidzām mērķtiecīgu iekšējo modeļu pārskatīšanu, iezīmējot pagrieziena punktu uzticamības un konsekvences atjaunošanā iekšējo modeļu izmantošanai regulatīvos nolūkos. 2021. gads bija arī gads, kad uzņēmāmies sistēmisko ieguldījumu sabiedrību uzraudzību valstīs, kas piedalās banku savienībā. Mūsu uzraudzības darbs vienmēr bija saistīts ar centieniem skaidri atklāt, ko mēs sagaidām no bankām un citiem tirgus dalībniekiem, lai padarītu mūsu politiku pārredzamāku un dalītos ar progresu, kas nodrošināts mūsu uzraudzības mērķu sasniegšanas ceļā. Visbeidzot – mēs izmēģinājām novatorisku procesu uzraudzības darba prioritāšu noteikšanai, kas ļautu mūsu komandām vairāk koncentrēties uz galvenajiem riskiem un mazāk nodarboties ar apgrūtinošiem rutīnas darbiem.

Jau divus gadus esam pandēmijas iespaidā. Kā, jūsuprāt, bankām veicies šajā periodā?

Kopš pandēmijas uzliesmojuma Eiropas bankas ir parādījušas kopumā spēcīgu noturību. Manuprāt, tas ir pēcfinanšu krīzes reformu rezultāts, mūsu ilggadējie centieni stiprināt banku kapitālu, aktīvu kvalitāti un likviditātes rezerves, kā arī tūlītēja ārkārtas valsts atbalsta pasākumu ieviešana. Banku kapitāla rādītāji ir saglabājušies noturīgi visā šajā periodā, un tās ir spējušas turpināt izsniegt kredītus mājsaimniecībām, mazajiem un lielajiem uzņēmumiem. Pagaidām nav skaidru pierādījumu par aktīvu kvalitātes pasliktināšanos.

Lai gan makroekonomiskās prognozes eirozonai kopumā ir pozitīvas, joprojām pastāv neskaidrība par pandēmijas attīstību. Jo īpaši dažās nozarēs, kas ir neaizsargātākas pret pandēmiju, ir novērotas latenta kredītriska pazīmes. Turklāt piegādes ķēdes traucējumi ietekmē tirdzniecību un vispārējo ekonomisko aktivitāti. Sviras efekts finanšu sistēmā arī ir palielinājies, un, tā kā tam ir pakļautas dažas mūsu bankas, mums ir jāsaglabā modrība. Procentu likmju un kredītu starpības korekcijas ceļā uz atveseļošanos varētu palielināt daudzu banku kredītrisku, kā arī kaitēt tiem aizdevējiem, kuri ir īpaši saistīti ar nebanku finanšu iestādēm ar lielu aizņemto līdzekļu īpatsvaru. Šis aspekts pelna īpašu uzmanību.

Taču kopumā es teiktu, ka Eiropas bankas ir izrādījušās noturīgas ļoti nopietnas krīzes apstākļos un atrodas daudz labākā situācijā nekā pēc 2008. gada krīzes.

Kuri, jūsuprāt, ir Eiropas banku galvenie izaicinājumi? Vai Covid-19 krīze lielākoties jau ir aiz muguras?

Par laimi 2021. gadā makroekonomikas perspektīva uzlabojās, un mēs vairs negaidām ienākumus nenesošu aizdevumu vilni, no kā baidījāmies pandēmijas sākumā. Tā sakot, bankām nevajadzētu samazināt savu modrību. 2021. gada pozitīvās norises mudināja bankas būtiski samazināt uzkrājumus, salīdzinot ar 2020. gadā sasniegto augstāko līmeni. Taču riska līmeņa novērtēšana joprojām ir sarežģīta, un perspektīvas joprojām norāda uz latenta kredītriska pazīmēm. Vājo kredītu īpatsvars 2021. gadā nesamazinājās. Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu, kā arī gaisa transporta un ar ceļošanu saistītajos sektoros kredītu atlikums gada laikā turpināja būtiski palielināties. Tāpēc mēs turpināsim mudināt bankas aktīvi strādāt ar kredītriskiem un cieši sekot līdzi kredītportfelim, ja potenciāli būtiski pasliktināsies aktīvu kvalitāte.

Turklāt dažas bankas ir palielinājušas savus riska darījumus ar korporatīvajiem darījuma partneriem, kuriem ir augsts aizņemto līdzekļu īpatsvars, pārsniedzot mūsu iepriekš paziņotās uzraudzības gaidas, un dažas bankas ir netieši pakļautas svirai ar riska ieguldījumu fondu un citu nebanku finanšu iestāžu starpniecību. Šīs bankas ir īpaši pakļautas pēkšņām procentu likmju un starpības korekcijām, kas var īstenoties, ja izeja no zemo procentu likmju vides izrādīsies ne tik vienkārša. Ja tā ir, mēs varam būt liecinieki būtiskām korekcijām aktīvu cenās un starpībās, dārgai aizņemto līdzekļu īpatsvara samazināšanai un to tiešas un netiešas izplatības neparedzētiem kanāliem.

Turklāt mēs redzam, ka pārāk daudzas Eiropas bankas joprojām cīnās ar zemu rentabilitāti un smagnējām izmaksu struktūrām – kopējā izmaksu un ienākumu attiecības dinamika kopš 2015. gada norāda uz ilgstošu neefektivitātes problēmu Eiropas banku sektorā.

Pozitīvi ir tas, ka vairākas bankas nesen ir uzsākušas visaptverošas un uz tehnoloģijām balstītas izmaksu optimizācijas programmas, kaut gan būs vajadzīgs laiks, lai šie centieni uzlabotu rentabilitātes un izmaksu efektivitātes rādītājus. Mēs esam mudinājuši bankas pārorientēt savus uzņēmējdarbības modeļus uz ilgtermiņa vērtības radīšanu, jo spēcīga un stabila ieņēmumu gūšanas jauda ir pirmā aizsardzības līnija izaicinošā uzņēmējdarbības vidē. Banku biznesa modeļu ilgtspēja joprojām ir viena no mūsu uzraudzības prioritātēm. 2021. gadā mēs sākām virkni pārbaužu par uzņēmējdarbības modeļiem un rentabilitāti, un tās turpināsies visu 2022. gadu.

Pārejot uz digitalizāciju banku un nebanku sektorā — kā bankas tiek galā ar tās radīto saasināto konkurenci no vienas puses un klientu pieprasījuma pieaugumu pēc digitālajiem produktiem no otras puses?

Pandēmijas laikā digitālā transformācija ir paātrinājusies, krietni uzlabojot konkurences vidi. Būs gan ieguvēji, gan zaudētāji, arī banku sektorā. Efektīva stratēģiskā vadība, IT investīciju apjoms un kvalitāte, kā arī izlēmīga rīcība izmaksu efektivitātes uzlabošanai ir izrādījušās galvenās veiksmes sastāvdaļas. Proti, bankas, kuras ir guvušas panākumus savā digitālajā ceļojumā, investēja IT infrastruktūras modernizācijā un procesu optimizēšanā, kā arī vienkāršoja un digitalizēja vairākas iekšējās procedūras.

Tajā pašā laikā jauno tehnoloģiju izmantošana rada jaunus izaicinājumus ne tikai bankām, bet arī uzraugiem un regulatoriem. Bankas arvien vairāk ir pakļautas IT un kiberriskiem. Lai ECB būtu skaidrs priekšstats par šiem riskiem, mūsu uzraugiem ir jābūt pilnībā apmācītiem arī šajā jomā. Tādā pašā garā uzraudzībai būtu jāietver arī digitālā transformācija: 2021. gadā mēs turpinājām ieviest virkni suptech rīku, lai padarītu uzraugu darbu visā banku savienībā efektīvāku un produktīvāku.

2021. gadā nozīmīgi kļuva klimata un vides riski (K&V). Vai, jūsuprāt, Eiropas bankas ir gatavas risināt šo risku sagaidāmo pieaugumu?

2021. gadā ECB ir guvusi ievērojamus panākumus, mudinot bankas aktīvāk pārvaldīt klimata riskus. Mēs lūdzām tām veikt pašnovērtējumu par savu gatavību tikt galā ar šiem riskiem, un salīdzinājām banku atbildes. Mēs esam apsprieduši savus konstatējumus ar bankām, veicot pastāvīgu uzraudzību, un esam publicējuši ziņojumu, kurā ir arī parādīti daži no šajā laikā konstatētajiem paraugprakses veidiem. Sliktā ziņa ir tā, ka saskaņā ar banku aplēsēm 90% to prakses daļēji vai vispār neatbilda mūsu uzraudzības gaidām.

Tomēr bankas ir sākušas atspoguļot K&V riskus savās pašreizējās struktūrās, un aptuveni puse no tām attiecīgi pielāgo savus pārvaldības pasākumus. 2022. gadā mēs turpināsim darbu pie K&V riskiem, veicot īpašu tematisku pārskatu SREP ietvaros un uzraudzības klimata stresa testu. Tie būs mācību vingrinājumi gan mums kā uzraugiem, gan bankām, un tie būs pamats K&V risku iekļaušanai mūsu SREP metodoloģijas struktūrā.

Jūs minējāt, ka ECB ir spērusi turpmākus soļus, lai palielinātu savu pārredzamību. Kādu progresu jūs sasniedzāt 2021. gadā?

ECB banku uzraudzība vienmēr ir bijusi apņēmības pilna sasniegt šo mērķi, un 2021. gadā mēs dažādos veidos padarījām savas uzraudzības metodes un rezultātus pārredzamākus.

2021. gada stresa testu kontekstā mēs spērām divus būtiskus soļus lielākas pārredzamības virzienā. Pirmo reizi mēs publicējām augsta līmeņa individuālo stresa testu rezultātus par bankām, kuras nav iekļautas EBI ES mēroga stresa testa izlasē, kā arī rezultātus attiecībā uz banku 2. pīlāra pamatnostādnēm pēc sadalījuma. Ceram, ka mūsu sniegtā papildu informācija par jauno 2. pīlāra pamatnostādņu metodoloģiju veicinās labāku izpratni par stresa testa rezultātu izmantošanu SREP ietvaros.

Turklāt mēs sniedzām sīkāku informāciju par to, kā nosakām savas uzraudzības prioritātes nākamajiem trim gadiem. Mēs esam skaidri izklāstījuši savu nākotnes risku karti, saistot katru identificēto ievainojamību ar konkrētu uzraudzības prioritāti. Tas arī nosaka, kā ECB banku uzraudzība kopumā sadala savus resursus šim periodam.

Turklāt mēs esam centušies uzlabot sava darba ar K&V riskiem pārredzamību, publicējot banku sagatavotības salīdzinošās novērtēšanas rezultātus, ko minēju iepriekš, un daloties ar labo praksi nozarē. Tas ir īpaši svarīgi riska kategorijai, kura ir sākumstadijā un kurai ļoti drīz ir nepieciešams būtisks progress.

Mēs arī pārskatījām savus Norādījumus par atbilstības un piemērotības novērtējumiem. Papildus individuālās atbildības jēdziena ieviešanai mēs koncentrējāmies uz valdes locekļu zināšanām par K&V riskiem un uzsvērām daudzveidības, tostarp dzimumu dažādības, nozīmi banku valdēs.

Visbeidzot – mēs pārveidojām ECB banku uzraudzības interneta vietni, lai sabiedrība un bankas varētu vieglāk un intuitīvāk orientēties, izmantojot vienkāršotu portālu bankām un pilnveidotu trauksmes celšanas platformu.

Kopumā esmu ļoti gandarīts par 2021. gadā sasniegto progresu, it īpaši, ja ņemam vērā, ka saskārāmies ar unikālu krīzi, lielāko daļu laika strādājot attālināti.

1. Banku uzraudzība 2021. gadā

1.1. 2021. gadā uzraudzītās bankas: darbības rezultāti un galvenie riski

1.1.1. Banku sektora vispārējā noturība

Iestājoties Covid-19 krīzei, nozīmīgo iestāžu kapitāla pozīcijas bija stipras, tās tika saglabātas 2021. gadā

Iestājoties Covid-19 krīzei, Eiropas banku uzraudzībā esošo nozīmīgo iestāžu (NI) kapitāla pozīcijas bija stipras. Pēc neliela krituma 2020. gada pirmajā ceturksnī kopējā pirmā līmeņa pamata kapitāla (CET1) rādītājs 2020. gada ceturtajā ceturksnī sasniedza 15.6% un 2021. gadā nostabilizējās šajā līmenī (1. attēls). Banku noturību krīzes laikā var saistīt ar vairākiem faktoriem, proti, valsts atbalsta pasākumiem, kas īstenoti, lai aizsargātu klientu maksātspēju un veicinātu piekļuvi kredītiem, stingru stimulējošas monetārās politikas reakciju un savlaicīgi veiktajiem uzraudzības un regulēšanas pasākumiem, reaģējot uz krīzi. Turklāt 2020. gada martā ECB banku uzraudzība ieteica bankām neizmaksāt dividendes un neatpirkt akcijas un 2020. gada decembrī – ieteica ierobežot šīs izmaksas. Tas ļāva bankām nostiprināt to kapitāla bāzi, ņemot vērā relatīvo nenoteiktību par iespējamo kredītu zaudējumu apmēru. 2021. gada jūnijā, ņemot vērā makroekonomiskās prognozes par ekonomikas atveseļošanos un nenoteiktības samazināšanos, ECB nolēma vairs nepagarināt savu ieteikumu no 2021. gada septembra. Tā vietā uzraugi atgriezās pie pirmspandēmijas prakses, novērtējot katras bankas kapitālu un sadalījuma plānus regulārā uzraudzības dialoga ietvaros. Paredzams, ka bankas saglabās piesardzību, lemjot par dividendēm un akciju atpirkšanu, un rūpīgi izvērtēs savas vidēja termiņa kapitāla prognozes, kā arī biznesa modeļa ilgtspēju.

1. attēls

NI kapitāla rādītāji (pārejas definīcija)

(kreisā ass: mljrd. euro; labā ass: procenti)

Avots: ECB.
Piezīme. Izlasē ir iekļautas visas nozīmīgās iestādes, kas vienotā uzraudzības mehānisma ietvaros ir augstākajā konsolidācijas līmenī (atšķirīga izlase).

Kopējam sviras rādītājam pandēmijas laikā bija vērojama līdzīga tendence, 2021. gada trešajā ceturksnī stabilizējoties 5.9% līmenī pēc pieauguma no 5.3% 2020. gada otrajā ceturksnī. Turklāt 2022. gadā jaunizstrādātā pārmērīgu parādsaistību riska novērtēšanas metodoloģija, kuras mērķis ir novērtēt iespējamo pārmērīga sviras efekta risku, kas rodas no plašas atvasināto instrumentu izmantošanas, vērtspapīru finansēšanas darījumiem, ārpusbilances posteņiem vai regulējuma arbitrāžas, tiks piemērota, lai identificētu bankas, kurām var būt nepieciešami kvalitatīvi pasākumi vai 2. pīlāra prasības attiecībā uz aizņemto līdzekļu sviras rādītāju. Tas vēl vairāk ierobežos pārmērīgu parādsaistību veidošanos un tādējādi veicinās eirozonas banku sistēmas noturību. Tomēr riski attiecībā uz kapitāla pietiekamību saglabājas, un bankām nevajadzētu par zemu novērtēt risku, ka papildu zaudējumi joprojām var ietekmēt to kapitāla trajektoriju, beidzoties atbalsta pasākumiem.

2. attēls

NI sviras rādītājs

(procentuālā izteiksmē)

Avots: ECB.
Piezīme. Izlasē ir iekļautas visas nozīmīgās iestādes, kas vienotā uzraudzības mehānisma ietvaros ir augstākajā konsolidācijas līmenī (atšķirīga izlase).

Ar Covid-19 saistītie ārkārtas atbalsta pasākumi ir palīdzējuši novērst INK pieaugumu, taču pilna pandēmijas ietekme var izpausties tikai vidējā termiņā

ECB turpināja veicināt banku noturību, pārbaudot to vispārējo atveseļošanās jaudu, t. i., to, cik lielā mērā bankas var atgūties no smaga stresa, īstenojot plānos noteiktās atveseļošanas iespējas.[1]

Bankas atbalstīja klientu kreditēšanu visā krīzes laikā, un līdz tam nav bijusi būtiska ietekme uz aktīvu kvalitāti. Vispārējo pozitīvo aktīvu kvalitātes tendenci (3. attēls) ir veicinājuši vairāki faktori, tostarp vēsturiski esošo ienākumus nenesošo kredītu (INK) nepārtrauktais samazinājums bankās ar augstu INK rādītāju, kā arī kreditēšanas ar valsts garantijām pieaugums un citi aizņēmēju atbalsta pasākumi. Šajā sakarā virkne ar Covid-19 saistīto ārkārtas atbalsta pasākumu, kas tika ieviesti, lai atvieglotu finansēšanas nosacījumus un atbalstītu mājsaimniecības, mazos uzņēmumus, kā arī korporatīvos uzņēmumus 2020. un 2021. gadā, palīdzēja novērst bankrotu un INK pieaugumu. Tomēr ECB banku uzraudzība joprojām ir nobažījusies par banku aktīvu kvalitāti vidējā termiņā, jo pandēmijas ietekme varēs pilnībā izpausties tikai tad, kad lielākā daļa ārkārtas valsts atbalsta pasākumu tiks atsaukti. Aizdevumu, kas tiek klasificēti kā nepietiekami ienesīgi (2. stadija), joprojām ir vairāk nekā pirms pandēmijas, un šķiet, ka aizdevumiem, kas ir guvuši labumu no Covid-19 atbalsta pasākumiem, ir nedaudz augstāks riska profils. Turklāt būtisks parāda līmeņa pieaugums dažādos ekonomikas segmentos var radīt augstākus maksātnespējas riskus, jo īpaši ekonomikas nozarēs vai valstīs, kuras pandēmija ir skārusi smagāk. Šajā kontekstā, veicot kredītriska uzraudzības darbu 2021. gadā, ECB uzsvēra, ka liela uzmanība jāpievērš stabilai kredītriska pārvaldības praksei.[2]

3. attēls

NI INK attīstības tendences (kredīti kopā)

(kreisā ass: mljrd. euro; labā ass: procenti)

Avots: ECB.
Piezīme. Izlasē ir iekļautas visas nozīmīgās iestādes, kas vienotā uzraudzības mehānisma ietvaros ir augstākajā konsolidācijas līmenī (atšķirīga izlase).

Neskatoties uz grūtībām nodrošināt uzņēmējdarbības nepārtrauktību, pandēmijas ietekme uz operacionālo risku līdz šim ir bijusi ierobežota

Neraugoties uz ārkārtējām operacionālām un uzņēmējdarbības nepārtrauktības nodrošināšanas problēmām, ar kurām bankas saskārušās kopš pandēmijas sākuma, ar pandēmiju saistītā operacionālā riska zaudējumu apjoms 2021. gadā bija ievērojami mazāks nekā 2020. gadā. Tas atbilst gaidītajam, ka operacionālā riska zaudējumi, kas saistīti ar Covid-19, galvenokārt var rasties pandēmijas sākumposmā, jo šie zaudējumi ietver būtiskus vienreizēja rakstura elementus.[3]

Pēc darbības nepārtrauktības plānu sākotnējās aktivizēšanas, reaģējot uz pandēmiju, nostabilizējās attālinātā darba modeļi, sākot ar 2020. gada vasaru, un 2021. gadā no 40% līdz 50% NI darbaspēka strādāja no mājām (4. attēls).

2021. gada pirmajā pusē bija vērojams mērens nozīmīgu kiberincidentu, par kuriem ziņots ECB, pieaugums 9.8% apmērā, taču to ietekme uz IT sistēmu pieejamību un šo uzbrukumu radīto zaudējumu apmēru bija ļoti ierobežota.[4]

4. attēls

Attālinātais darbs NI

(attālināti strādājošā darbaspēka īpatsvars procentos)

Avots: ECB.
Piezīme. Dati ietver konsekventu NI izlasi, kas ziņoja par visiem datu punktiem attiecīgajā periodā.

Tomēr operacionālais un IT risks joprojām ir augsts, jo bankas un to pakalpojumu sniedzēji visā pasaulē joprojām saskaras ar problēmām. Pandēmijas rezultātā ir palielinājušies kiberdrošības draudi, pārmaiņu vadības izaicinājumi un atkarība no IT infrastruktūrām un IT pakalpojumu sniedzējiem. Ir svarīgi, ka bankas pareizi pārvalda saistītos riskus, lai nodrošinātu nepārtrauktu finanšu pakalpojumu sniegšanu.

Neraugoties uz dažiem uzlabojumiem, joprojām ir vairākas strukturālas nepilnības saistībā ar banku vadības struktūrām un iekšējās kontroles funkcijām

Vienlaikus ECB turpināja uzsvērt, ka uzraudzītajām bankām ir jāuzlabo pārvaldības struktūras. Covid-19 krīze ir parādījusi, cik svarīgi ir stingri pārvaldības pasākumi, iekšējās kontroles funkcijas un datu apkopošanas spējas. Lai gan ir vērojami daži uzlabojumi, joprojām pastāv vairākas strukturālas nepilnības.

Bankas ir panākušas zināmu progresu attiecībā uz vadības struktūru sastāvu, piemēram, pakāpeniski uzlabojot valdes locekļu prasmes un ieceļot oficiāli neatkarīgākus valdes locekļus. Tomēr joprojām pastāv daži trūkumi, proti: i) vadības struktūras zemā iesaistīšanās uzraudzības funkcijā un ierobežotā spēja apstrīdēt stratēģiskus lēmumus jomās, kuras visvairāk skārusi Covid-19 krīze; ii) dažu banku direktoru bez izpildvaras nepietiekamās zināšanas banku darbībā un riska pārvaldībā; iii) dažādības politikas trūkums un nepietiekama dažādības veicināšana dažās bankās, kas pazemina valdes kolektīvo piemērotību; iv) neatkarīgo valdes locekļu zemais īpatsvars dažās bankās, kas vēl vairāk bremzē vadības struktūras uzraudzības funkciju, lai konstruktīvi pārbaudītu izpilddirektorus.

Covid-19 krīze arī saasināja jau esošās nepilnības vairākās pārvaldības un riska pārvaldības jomās. Pirmkārt, joprojām ir nepilnības datu apkopošanā un ziņošanā, ko rada sadrumstalotā un nesaskaņotā IT vide, automatizācijas trūkums, manuālas kontroles plaša izmantošana un trūkumi datu pārvaldībā (piemēram, nepietiekama datu kvalitātes neatkarīga validācija). Tas kavē banku lēmumu pieņemšanas procesus. Otrkārt, vairākām bankām joprojām jāturpina uzlabot savas iekšējās kontroles funkcijas, jo īpaši, lai novērstu personāla trūkumu, nepietiekamo funkciju apjomu un procesu nepilnības (piemēram, atbilstības uzraudzības programmas un bankas riska apetītes definīcija).

Monetārā un uzraudzības politika stingri atbalstīja NI pieejamās likviditātes un finansējuma pieaugumu 2021. gadā

NI likviditātes un finansēšanas nosacījumi turpināja uzlaboties, ko lielā mērā atbalstīja monetārās politikas pasākumi. Bankām bija atļauts darboties zem vispārējā minimālā likviditātes seguma rādītāja (LSR) līmeņa 100% apmērā līdz 2021. gada beigām.[5] Neskatoties uz to, likviditātes pozīcijas turpināja pieaugt, LSR 2021. gada trešajā ceturksnī sasniedzot 173.8%, kas ir augstākais līmenis kopš Eiropas banku uzraudzības sākuma (5. attēls). Tas galvenokārt skaidrojams ar banku plaši izmantotajām mērķtiecīgām ilgāka termiņa refinansēšanas operācijām (MITRO), kas ļāva bankām iegūt finansējumu un veidot skaidras naudas rezerves, neapgrūtinot augstas kvalitātes likvīdos aktīvus. Kopējais MITRO izmantošanas apjoms 2021. gada septembrī sasniedza 2.2 triljonus euro, kas veido aptuveni pusi no pašreizējās Eurosistēmas likviditātes pārpalikuma.

5. attēls

Likviditātes rezervju, neto likviditātes aizplūdes un LSR attīstība

(kreisā ass: mljrd. euro; labā ass: procenti)

Avots: ECB.
Piezīme. Izlasē ir iekļautas visas nozīmīgās iestādes, kas vienotā uzraudzības mehānisma ietvaros ir augstākajā konsolidācijas līmenī (atšķirīga izlase).

Tāpat kā LSR, arī neto stabilā finansējuma rādītājs (NSFR) stabili palielinājās, sākot ar 2020. gada otro pusi, sasniedzot augstāko līmeni — 129.3% — 2021. gada septembrī (6. attēls). NSFR pastāvīgo prasību 100% apmērā sāka piemērot kā saistošu minimālo prasību 2021. gada 28. jūnijā. Lai gan bankām parasti ir jāievēro NSFR gan konsolidētajā, gan individuālajā līmenī, 2021. gadā ECB atsevišķām bankām piešķīra atbrīvojumus no atbilstības prasību izpildes individuālā līmenī, ja tika izpildīti regulējumā noteiktie nosacījumi un jo īpaši — ja pastāvēja stabila likviditātes riska pārvaldība.

6. attēls

Pieejamā stabilā finansējuma attīstība, nepieciešamais stabilais finansējums un NSFR

(kreisā ass: mljrd. euro; labā ass: procenti)

Avots: ECB.
Piezīme. Izlasē ir iekļautas visas nozīmīgās iestādes, kas vienotā uzraudzības mehānisma ietvaros ir augstākajā konsolidācijas līmenī (atšķirīga izlase).

Eirozonas banku vispārējie tirgus apstākļi kopš 2020. gada otrās puses ir uzlabojušies pēc valdību un centrālo banku ārkārtas iejaukšanās, kas izraisīja mazāku svārstīgumu, stingrākas kredītu starpības un augošus akciju tirgus. Tā rezultātā ir samazinājušies daudzi tirgus riska rādītāji, piemēram, riskam pakļautā vērtība un riska svērtie aktīvi (RSA). Ņemot to vērā, iespējamie tirgus riski, kas galvenokārt saistīti ar darījuma partnera kredītrisku un procentu likmju un kredīta starpības satricinājumiem, ir noteikti kā uzraudzības prioritātes 2022.–2024. gadam.

1.1.2. Eiropas banku uzraudzībā esošo banku vispārējais sniegums

Banku rentabilitātes kāpumu 2021. gadā galvenokārt noteica zemāka vērtības samazināšanās, ekonomikai atgūstoties no pandēmijas

Pēc zemākā līmeņa sasniegšanas 2020. gadā pandēmijas kulminācijas laikā Eiropas banku uzraudzībā esošo NI rentabilitāte 2021. gadā atjaunojās. Banku kopējā ikgadējā kapitāla atdeve pieauga līdz 7.2% (7. attēls), kas ir augstākais līmenis vairāku gadu laikā, taču joprojām bija zemāks par banku vidējām pašu kapitāla izmaksām. Šo pieaugumu galvenokārt noteica cikliska vērtības samazināšanās plūsma, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu saruka vairāk nekā divkārt. 2020. gadā bankām bija jāieplāno būtiski piesardzības uzkrājumi, jo valdīja vēl nepieredzēta nenoteiktība par pandēmijas ietekmi. 2021. gadā šī prakse tika apturēta vai atsevišķos gadījumos pat mainīta, ņemot vērā gada laikā novēroto ekonomikas atveseļošanos.

7. attēls

Kopējā NI kapitāla atdeve sadalījumā pēc ienākumu / izdevumu avota

(procentuālā izteiksmē no kapitāla)

Avots: ECB uzraudzības statistika.
Piezīme. Izlasē ir iekļautas visas nozīmīgās iestādes, kas vienotā uzraudzības mehānisma ietvaros ir augstākajā konsolidācijas līmenī (atšķirīga izlase).

Ekonomikas atveseļošanās veicināja arī ienākumus pirms vērtības samazināšanās, uzkrājumiem un nodokļiem, kas atguvās līdz pirmspandēmijas līmenim. To galvenokārt noteica banku ienākumu pieaugums no tirdzniecības un ieguldījumiem, kā arī tīrie ienākumi no maksām un komisijām, turklāt galvenā loma bija ar aktīvu pārvaldīšanu saistītajām maksām. Turpretim tīrie procentu ienākumi joprojām bija mēreni un zem pirmspandēmijas līmeņa, jo bija pastāvīgs spiediens uz banku aizdevumu normām. Kopumā bankām izdevās palielināt neto darbības ienākumus par 15% (8. attēls). Šis ienākumu pieaugums bija galvenais banku izmaksu efektivitātes uzlabošanā, izmaksu un ienākumu attiecībai 2021. gadā samazinoties par vairāk nekā 2 procentu punktiem un sasniedzot 63.5%.

8. attēls

NI izdevumu un ienākumu attiecības rādītāji un indeksētās komponentes

(procentuālā izteiksmē)

Avots: ECB uzraudzības statistika.
Piezīme. Izlasē ir iekļautas visas nozīmīgās iestādes, kas vienotā uzraudzības mehānisma ietvaros ir augstākajā konsolidācijas līmenī (atšķirīga izlase).

Tirdzniecības ienākumi pozitīvi ietekmēja Eiropas banku uzraudzībā esošo banku rentabilitāti un maksimumu sasniedza 2021. gada pirmajā pusē, īpaši globālām sistēmiski nozīmīgām bankām (G-SNB) (9. attēls). Bankām izdevās arī būtiski palielināt neto maksu un komisiju ienākumus, un ar aktīvu pārvaldību saistītās maksas guva labumu no augstajām aktīvu cenām.

9. attēls

Tirdzniecības un investīciju ienākumu plūsmas[6] pēc izvēlētiem uzņēmējdarbības modeļiem

(ceturkšņa plūsmas miljardos euro)

Avots: ECB.
Piezīmes: "VUM vidējā" izlasē ir iekļautas visas nozīmīgās iestādes ar augstāko vienotā uzraudzības mehānisma konsolidācijas līmeni (dažāda izlase); attēli "G-SNB", "Universālā un investīciju banka" un "Citi" atspoguļo apakšizlasi ar attiecīgajiem uzņēmējdarbības modeļiem.

Izmaksās administratīvie izdevumi un nolietojums palielinājās par 3.3%, galvenokārt personāla izdevumu un ar IT saistīto izmaksu pieauguma dēļ. Tomēr bankas saglabāja savus plašākos stratēģiskos mērķus samazināt izdevumus un investēt IT un digitālajās iniciatīvās. Šādas stratēģijas ir saistītas ar ievērojamām izmaksām, kas jāsedz jau iepriekš, taču bankas cer gūt labumu no šīs pārveides vidējā termiņā. Turklāt, ņemot vērā to, ka pandēmijas rezultātā klienti arvien vairāk izmanto digitālos kanālus, bankas varētu vēl vairāk samazināt jaudas pārpalikumu un panākt zemākas izmaksu struktūras, tādējādi vēl vairāk uzlabojot savu izmaksu efektivitāti.

Banku apvienošana un pārņemšana (A&P), ko parasti uzskata par drosmīgāko un transformējošāko konsolidācijas veidu, šķiet, darbojas kā nozares katalizators, lai uzlabotu efektivitāti un atgrieztos pie ilgtspējīgākiem rentabilitātes līmeņiem.[7] Šķiet, ka pēdējo divu gadu laikā A&P darbība ir ieguvusi jaunu impulsu. Proti, bankas ir aktīvāk iesaistījušās mērķtiecīgā konsolidācijā uzņēmējdarbības līmenī. Aktīvu pārvaldīšanas, vērtspapīru uzņēmējdarbības, glabāšanas pakalpojumu un maksājumu tehnoloģiju jomā dažas iestādes paplašinās vai dažādojas, bet citas sašaurina darbību, lai pārvirzītu resursus.

10. attēls

Mērķa banku kopējie aktīvi un A&P darījumu skaits eirozonā

Avots: ECB aprēķini, pamatojoties uz Dealogic un Orbis BankFocus.
Piezīmes: Izlasē iekļauti A&P darījumi, kuros iesaistītas NI un MNI eirozonā, izņemot dažus privātus darījumus un darījumus starp mazām bankām, par kuriem nav ziņots Dealogic. No izlases tika izņemti darījumi, kas saistīti ar banku noregulējumu vai grūtībās nonākušo banku apvienošanos. Par darījumiem tiek ziņots, pamatojoties uz gadu, kurā tie tika izziņoti.

Pilntiesīgus banku A&P darījumus joprojām galvenokārt veic iekšzemē, taču dažiem mērķtiecīgākiem darījumiem ir pārrobežu dimensija, un tādējādi tie arī veicina finanšu integrāciju ES iekšienē. Vēl viens veids, kā īstenot pārrobežu integrāciju, būtu bankām pārskatīt savas pārrobežu organizatoriskās struktūras. Proti, lielāka paļaušanās uz filiālēm un pakalpojumu brīvu sniegšanu, nevis uz meitasuzņēmumiem, varētu būt daudzsološa pieeja, lai attīstītu pārrobežu uzņēmējdarbību banku savienībā un Vienotajā tirgū.

Centieni ilgtspējīgi palielināt rentabilitāti varētu arī rosināt turpmākas konsolidācijas iniciatīvas, kas radītu daudzveidīgākus ienākumu avotus un lielāku efektivitāti, ja ir skaidrs darbības virziens un stabila uzņēmējdarbības stratēģija. Tomēr šīs stratēģiskās darbības ir jāizstrādā un jāpārvalda pašām bankām, to valdēm nodrošinot, ka ir ieviestas stingras pārvaldības procedūras, kas var pienācīgi identificēt, pārvaldīt un mazināt visus būtiskos riskus šo konsolidācijas darbību veikšanai. Lai atvieglotu banku plānošanu šajā jomā, 2021. gada janvārī ECB publicēja rokasgrāmatu par banku apvienošanās un pārņemšanas uzraudzību[8], lai nodrošinātu pārredzamību attiecībā uz to, kā ECB novērtē apvienošanās darījumus, un lai bankas zinātu, ko sagaidīt no savas uzraudzības iestādes.

Arī MNI rentabilitāte 2021. gadā uzlabojās, ko galvenokārt noteica zemāka vērtības samazināšanās

Pēc līdzīgas tendences kā NI arī Eiropas banku uzraudzībā esošo mazāk nozīmīgu iestāžu (MNI) rentabilitāte 2021. gadā uzrādīja atveseļošanās pazīmes. 2021. gada septembra beigās vidējā kapitāla atdeve bija 3.3% salīdzinājumā ar 1.7% 2020. gada beigās. Šo pieaugumu galvenokārt noteica zemāka vērtības samazināšanās salīdzinājumā ar 2020. gadu, kad MNI bija jāveido ievērojams uzkrājumu apjoms, lai novērstu kredītportfeļa strauju pasliktināšanos. Līdzīgi kā NI 2021. gadā dažas MNI atbrīvoja dažus no iepriekš iegrāmatotajiem uzkrājumiem, kas palīdzēja atjaunot to rentabilitāti pirmspandēmijas līmenī.

MNI ir spējušas kompensēt spiedienu uz savām aizdevumu normām, uzlabojot maksas un komisijas maksas darbības. Kopumā MNI neto pamatdarbības ienākumi salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga par 9.7%. Šis MNI ienākumu avotu pieaugums veicināja to vidējo izmaksu un ienākumu attiecības uzlabošanos, kas samazinājās no 70.3% 2020. gada beigās līdz 66.7% 2021. gada septembra beigās. Runājot par izmaksām, MNI nespēja efektīvi samazināt savus administratīvos izdevumus.

1. ielikums
Stresa testēšana 2021. gadā

Tāpat kā iepriekšējos gados ECB iesaistījās 2021. gada ES mēroga stresa testa sagatavošanā un izpildes procesā, ko koordinēja Eiropas Banku iestāde (EBI). Sagatavošanās darba ietvaros ECB piedalījās stresa testa metodoloģijas, kā arī bāzes un nelabvēlīgu scenāriju izstrādē. Nelabvēlīgais scenārijs tika izstrādāts kopā ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju (ESRK) un EBI, kā arī ciešā sadarbībā ar valstu centrālajām bankām un valstu kompetentajām iestādēm. ECB arī izstrādāja oficiālos kredītriska kritērijus ES mēroga stresa testam. Šie kritēriji nodrošina bankām iespēju prognozēt kredītriska parametru uzvedību (piemēram, saistību nepildīšanas varbūtības, pārejas likmes un zaudējumus saistību nepildīšanas gadījumā) un paredzams, ka bankas tos piemēros portfeļiem, kuros nav pieejami atbilstoši kredītriska modeļi.

Pēc stresa testa uzsākšanas 2021. gada 29. janvārī ECB banku uzraudzība veica kvalitātes nodrošināšanas procesu tās tiešajā uzraudzībā esošajām bankām, lai nodrošinātu, ka bankas pareizi piemēro EBI metodoloģiju. No ES mēroga stresa testā iekļautajām 50 bankām ECB banku uzraudzība tieši uzrauga 38 bankas, kas veido 70% no eirozonas banku sektora aktīviem. 2021. gada 30. jūlijā EBI publicēja visu 50 banku dalībnieku individuālos rezultātus kopā ar detalizētu bilanci un riska darījumu datiem par situāciju 2020. gada beigās.

Papildus ES mēroga pārbaudei ECB veica pati savu stresa testu 51 vidēja lieluma bankai, kas ir tās tiešā uzraudzībā, bet nebija iekļautas EBI izlasē. Pirmo reizi ECB publicēja arī augsta līmeņa individuālos rezultātus par šīm bankām.

38 eirozonas bankas, uz kurām attiecas ES mēroga stresa tests, un 51 vidēja lieluma eirozonas banka, ko uzrauga ECB, kopā veido nedaudz vairāk kā 75% no kopējiem banku aktīviem eirozonā.

Scenāriji

2021. gada stresa testa nelabvēlīgais scenārijs paredzēja ilgstošu Covid-19 satricinājuma ietekmi zemo procentu likmju vidē. Šajā scenārijā nenoteiktība par ar pandēmiju saistītajām norisēm izraisa ilgstošu ekonomikas lejupslīdi, ko raksturo ilgstošs IKP kritums un nozīmīgs bezdarba pieaugums. Uzņēmumu bankroti un uzņēmējdarbības samazināšanās liek veikt ievērojamas korekcijas aktīvu novērtējumos, kredītu starpībās un aizņēmumu izmaksās. Visbeidzot, dzīvojamo un jo īpaši komerciālo nekustamo īpašumu cenas ievērojami samazinās.

Rezultāti[9]

Saskaņā ar nelabvēlīgo scenāriju galīgais CET1 rādītājs 89 ECB tieši pārraudzītajām bankām bija vidēji 9.9%, kas ir par 5.2 procentu punktiem zemāks nekā sākuma punkts 15.1%. EBI pārbaudītajām 38 bankām vidējais CET1 kapitāla rādītājs samazinājās par 5 procentu punktiem no 14.7% līdz 9.7%. 51 vidēja lieluma banka, ko pārbaudīja tikai ECB, uzrādīja vidējo kapitāla samazināšanos par 6.8 procentu punktiem līdz 11.3% no sākuma punkta 18.1%. Vidēja lieluma bankas piedzīvoja lielāku kapitāla samazināšanos nelabvēlīgā scenārija apstākļos, jo tās vairāk ietekmēja zemāki tīro procentu ienākumi, zemāki maksu un komisiju ienākumi, kā arī zemāki tirdzniecības ienākumi trīs gadu periodā.

Kopumā 2021. gada uzdevuma sākumā bankas bija labākā stāvoklī nekā iepriekšējā ES mēroga stresa testa sākumā 2018. gadā.[10] Tas bija saistīts ar ievērojamu darbības izmaksu samazinājumu un INK krājumu būtisku samazinājumu daudzās valstīs. Tomēr kapitāla samazināšanās sistēmas līmenī bija lielāka 2021. gadā. Tas bija tāpēc, ka nelabvēlīgais scenārijs 2021. gada stresa testā bija smagāks nekā 2018. gada mācībās izmantotais scenārijs.

Pats galvenais kapitāla samazināšanās dzinējspēks bija kredītrisks, jo lielais makroekonomiskais satricinājums nelabvēlīgajā scenārijā izraisīja ievērojamus kredītu zaudējumus Turklāt, neskatoties uz banku sistēmas vispārējo noturību pat nelabvēlīgos apstākļos, stresa scenārijs radīja ievērojamus tirgus zaudējumus, īpaši lielākajām bankām eirozonā, jo tās ir vairāk pakļautas akciju un kredītu starpības satricinājumiem. Trešais galvenais kapitāla samazināšanās faktors bija banku ierobežotās spējas gūt ienākumus nelabvēlīgos ekonomiskajos apstākļos, jo bankas saskārās ar būtisku tīro procentu ienākumu, tirdzniecības ienākumu un neto ienākumu no nodevām un komisijas naudas samazinājumu.

Stresa testa integrēšana regulārajā uzraudzības darbā

Gan stresa testa kvalitatīvos rezultātus (proti, bankas ziņojumu iesniegšanas kvalitāte un savlaicīgums), gan tā kvantitatīvos rezultātus (proti, kapitāla samazināšanās un banku noturība pret nelabvēlīgiem tirgus apstākļiem) varēja izmantot gada uzraudzības pārbaudes un novērtējuma procesā (SREP – Supervisory Review and Evaluation Process). Kvantitatīvā ietekme, ko radīja nelabvēlīgais scenārijs, bija arī galvenais ieguldījums uzraudzības iestādēm, lai noteiktu 2. pīlāra pamatnostādņu (P2G) līmeni, izmantojot jaunu divpakāpju dalījuma pieeju. Informācijai par jauno P2G metodoloģiju vajadzētu veicināt labāku izpratni par stresa testa rezultātu izmantošanu SREP ietvaros.

1.2. Uzraudzības prioritātes un projekti 2021. gadā

1.2.1. Uzraudzības prioritātes 2021. gadā

2021. gadā ECB uzraudzības prioritātes koncentrējās uz pandēmijas būtiski skartajām jomām

2021. gadā ECB banku uzraudzība galvenokārt koncentrēja savus uzraudzības pasākumus četrās prioritārajās jomās, kuras būtiski skārusi Covid-19 pandēmija: kredītriska pārvaldību, kapitāla stiprumu, uzņēmējdarbības modeļa ilgtspēju un pārvaldību. Gada laikā veikto uzraudzības darbību un projektu mērķis bija stiprināt uzraudzīto banku noturību un praksi, īpašu uzmanību pievēršot tām ievainojamajām jomām, kuras tiek uzskatītas par kritiskām pandēmijas kontekstā.

Kredītrisks

Unikāla Covid-19 krīzes iezīme ir tā, ka līdz ar milzīgo ekonomikas jaudas kritumu INK turpināja kristies, pateicoties arī īpašiem politikas pasākumiem, kas veikti reālās ekonomikas atbalstam. Šie bezprecedenta pasākumi ir pasliktinājuši aizņēmēju kredītspēju un tādējādi apgrūtinājuši banku spēju pārvaldīt kredītrisku. Ņemot to vērā, ECB banku uzraudzības 2020. gadā uzsāktais darbs, lai novērtētu banku kredītriska pārvaldības sistēmu atbilstību, turpinājās 2021. gada laikā. Mērķis bija stiprināt banku operacionālo gatavību savlaicīgi risināt problēmas ar grūtībās nonākušiem debitoriem, kā arī to spēju adekvāti identificēt, novērtēt un mazināt iespējamo aizņēmēju aktīvu kvalitātes pasliktināšanos, jo īpaši nozarēs, kuras ir īpaši neaizsargātas pret pandēmijas ietekmi. Iniciatīvas šī mērķa sasniegšanai, kas tika uzsāktas 2021. gadā, ietver iedziļināšanos banku riska darījumos izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu sektorā, īpašas klātienes aktivitātes un kopējo uzraudzības komandu pēcpārbaudi ar bankām, kurās tika konstatētas ievērojamas novirzes no uzraudzības vajadzībām.

Kapitāla pretestība

Bažas par paaugstinātu kredītrisku lika uzraudzības iestādēm novērtēt NI kapitāla pozīciju stiprumu un agrīnā stadijā noteikt bankai raksturīgās ievainojamības, lai vajadzības gadījumā varētu veikt savlaicīgus korektīvos pasākumus. 2021. gadā ECB banku uzraudzība pārskatīja banku kapitāla plānošanas praksi, lai novērtētu to spēju sagatavot reālistiskas kapitāla prognozes, ņemot vērā pandēmijas izraisīto ekonomisko nenoteiktību. 2021. gada ES mēroga stresa tests ļāva padziļināti novērtēt banku kapitāla pozīcijas un parādīja, ka eirozonas banku sektors spēs saglabāt noturību pat nelabvēlīgā scenārijā.

Jūlijā ECB nolēma pēc 2021. gada septembra nepagarināt savu ieteikumu visām bankām ievērot dividenžu ierobežojumus. Tā vietā katras bankas kapitāls un sadalījuma plāni tiks novērtēti kā daļa no regulārā uzraudzības procesa. Paredzams, ka bankas saglabās piesardzību, lemjot par dividendēm un akciju atpirkšanu, un rūpīgi izvērtēs sava biznesa modeļa ilgtspēju un papildu zaudējumu risku, kas ietekmēs to kapitāla trajektoriju, kad valsts atbalsta pasākumi beigsies. Pašlaik ECB nav paredzējusi pagarināt piesardzības pasākumus saistībā ar banku kapitāla rezervju izmantošanu pēc 2022. gada beigām.

Uzņēmējdarbības modeļu ilgtspēja

Banku rentabilitāte un uzņēmējdarbības modeļa ilgtspēja 2021. gadā joprojām bija pakļauta spiedienam, ņemot vērā zemās procentu likmes, kapacitātes pārpalikumu un zemu izmaksu efektivitāti Eiropas banku sektorā, kā arī pieaugošo konkurenci no nebanku puses. ECB banku uzraudzība ir turpinājusi stiprināt savu uzraudzības instrumentu kopumu banku biznesa stratēģiju novērtēšanai, lai risinātu šīs problēmas, kā arī banku spēju tās efektīvi īstenot, īpašu uzmanību pievēršot digitalizācijas stratēģijām. Šajā kontekstā kopējās uzraudzības komandas (KUK) ir iesaistījušās strukturētā dialogā ar banku vadības struktūrām par to uzņēmējdarbības stratēģijas pārraudzību. Visbeidzot, tika veiktas bankai specifiskas dziļas izpētes klātienes pārbaudes, lai izpētītu ienesīguma veicinātājus un trūkumus.

Pārvaldība

Pareiza pārvaldības prakse un spēcīga iekšējā kontrole ir ļoti svarīgas, lai mazinātu riskus, ar kuriem bankas saskaras normāli un vēl jo vairāk krīzes laikā. 2021. gadā ECB banku uzraudzība veica vairākas uzraudzības darbības pārvaldības jomā. Pirmkārt, tā rūpīgi pārbaudīja banku procedūras, lai reaģētu uz krīzi, tostarp tika novērtēta banku spēja izstrādāt efektīvus atveseļošanas plānus un ticami pierādīt to vispārējo atveseļošanas spēju. Otrkārt, tā turpināja tematisko pārskatu par riska datu apkopošanu un ziņošanu, kā arī uzsāka mērķtiecīgus pārskatus konkrētām bankām, cenšoties veicināt banku vadības piekļuvi riska informācijai un iespēju apstrīdēt tās precizitāti. Visbeidzot, turpinājās piesardzīgs darbs attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskiem, kas ietvēra SREP uzraudzības metodoloģiju atjaunināšanu un klātienes izmeklēšanu, lai atspoguļotu šos riskus.

1.2.2. Kredītriska pārvaldība

ECB banku uzraudzība novērtēja banku atbilstību uzraudzības prasībām attiecībā uz kredītriska pārvaldību, un KUK ir veikušas pēcpārbaudi bankām, lai novērstu konstatētās nepilnības

Laikā, kad valda neskaidrība, piemēram, Covid-19 pandēmijas laikā, kredītriska pārvaldība – un jo īpaši kredītriska adekvāta un savlaicīga noteikšana, klasificēšana un mērīšana – ir būtiska, lai nodrošinātu, ka bankas spēj piedāvāt dzīvotspējīgus, ātrus risinājumus grūtībās nonākušiem parādniekiem. 2020. gada 4. decembrī ECB nosūtīja vēstuli visu NI vadītājiem, izklāstot, ko tā šajā sakarā sagaida. 2021. gadā ECB banku uzraudzība novērtēja banku riska pārvaldības praksi, salīdzinot ar šo redzējumu, un secināja, ka 40% NI ir būtiskas nepilnības. Galvenās nepilnības ir saistītas ar agrīnās brīdināšanas sistēmām, klasifikāciju (tostarp iecietības un «nespējas samaksāt pilnā apmērā» novērtējumu), uzkrājumu veidošanas praksi un dažās bankās – nodrošinājuma novērtēšanas un finanšu prognožu praksi (11. attēls). Konstatētās problēmas ir strukturālas un aktuālas gan Covid-19 krīzes kontekstā, gan parastā uzņēmējdarbības situācijā. Proti, tika konstatēti arī trūkumi, kas būs jānovērš bankās, kuras iepriekšējos gados nav piedzīvojušas būtisku kredītriska pieaugumu. KUK ir veikušas pēcpārbaudi bankām par to korektīvo pasākumu īstenošanu.

11. attēls

Nepilnības NI kredītriska pārvaldībā

(procentuālā izteiksmē no NI)

Avots: ECB. Izlasē ir iekļautas 108 nozīmīgās iestādes, kas vienotā uzraudzības mehānisma ietvaros ir augstākajā konsolidācijas līmenī.
Piezīme. Attēlā parādīts KUK viedoklis par NI kredītriska pārvaldībā esošo nepilnību būtiskumu saistībā ar uzraudzības gaidām, kas izklāstītas 2020. gada 4. decembra vēstulē izpilddirektoriem (`Dear CEO letter`).

2. ielikums
Neaizsargāto sektoru analīze

Covid-19 pandēmija ir palielinājusi uzņēmumu ievainojamību noteiktās nozarēs. Pandēmijas šoka tūlītējo ietekmi lielā mērā mazināja ievērojamās shēmas, kas tika izveidotas, lai atbalstītu mazākus uzņēmumus, savukārt lielāki uzņēmumi spēja iesaistīties kapitāla tirgos, lai izturētu šoka sākotnējās sekas. Tomēr, sākot atcelt ārkārtas atbalsta pasākumus, daži uzņēmumi var nonākt finansiālās grūtībās, pienākot atmaksas termiņam Covid-19 krīzes laikā uzkrātajiem parādiem. Dažās nozarēs pastāvīgās piegādes ķēdes problēmas palielina izmaksas un samazina likviditāti, tādējādi vēl vairāk paaugstinot kredītrisku. Nozīmīgu iestāžu saskarsme ar visiem uzņēmējdarbības sektoriem ir izklāstīta A attēlā.

A attēls

NI riska darījumi nefinanšu sabiedrībās pa ekonomikas nozarēm

(procentos no nefinanšu sabiedrībām izsniegto aizdevumu un avansa maksājumu kopsummas bruto uzskaites vērtības)

Avots: FINREP reporting.
Piezīmes: Tautsaimniecības nozares ir balstītas uz NACE 1. līmeņa klasifikāciju. "Citas nozares" ietver Citi pakalpojumi; Informācija un komunikācija; Cilvēku veselības pakalpojumi un sociālais darbs; Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde; Ūdens apgāde; Māksla, izklaide un atpūta; Izglītība; un Valsts pārvalde un aizsardzība, obligātā sociālā apdrošināšana.

Ņemot vērā pieaugošo ievainojamību atsevišķos sektoros, 2021. gada sākumā ECB banku uzraudzība uzsāka izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozares mērķtiecīgu pārskatīšanu, pamatojoties uz analīzi par NI izlases pakļautību šai nozarei. Šī pārskata mērķis bija izprast un novērtēt, kā bankas pārvalda kredītrisku vienā no Covid-19 pandēmijas visvairāk skartajām nozarēm. ECB banku uzraudzība identificēja vairākas jomas, kas rada bažas dažādos kredītriska cikla posmos, īpaši nopietnas bažas rada mazo un vidējo uzņēmumu aizņēmēji.

2021. gada septembrī ECB banku uzraudzība turpināja darbu pie neaizsargātajām nozarēm, uzsākot mērķtiecīgu komerciālā nekustamā īpašuma nozares pārbaudi, īpašu uzmanību pievēršot biroju un mazumtirdzniecības tirgum. Šī mērķtiecīgā pārskatīšana tiek turpināta 2022. gadā. Lai gan riska darījumi dažādās dalībvalstīs ir atšķirīgi, komerciālie nekustamie īpašumi[11] ir lielākais NI sektorālais risks eirozonā, veidojot aptuveni 22% no kopējā banku riska darījuma ar nefinanšu sabiedrībām.

1.2.3. IT un kiberrisks

IT un kiberrisks joprojām bija galvenais banku sektora riska virzītājspēks 2021. gadā

IT un kiberrisks 2021. gadā joprojām bija galvenais banku sektora riska virzītājspēks, ņemot vērā digitalizācijas tendenci, ko ir paātrinājusi pandēmija. Šī tendence ir likusi bankām pieņemt plašus attālinātā darba pasākumus, palielinot to pakļautību kiberuzbrukumiem un paļaušanos uz trešo pušu pakalpojumu sniedzējiem. 2021. gada pirmajā pusē ECB ziņoto nozīmīgu kiberincidentu skaits nedaudz pieauga – par 9.8%, salīdzinot ar to pašu periodu 2020. gadā, taču incidentu ietekme joprojām bija samērā ierobežota. Lai gan daži no ziņotajiem incidentiem ir kļuvuši sarežģītāki, daudzi joprojām atspoguļo kļūmes pamata kiberdrošības pasākumos, kas liecina, ka bankām vēl ir jāievieš visaptveroša kiberdrošības prakse.

2021. gada jūlijā ECB banku uzraudzība publicēja savu Gada ziņojumu par 2020. gada SREP IT riska aptaujas rezultātiem, kurā izklāstīti ECB galvenie novērojumi par NI atbildēm uz anketas jautājumiem. Ziņojumā norādīts, ka: i) NI kļūst arvien atkarīgākas no trešo pušu pakalpojumu sniedzējiem, tostarp mākoņpakalpojumiem; ii) ir iespējams uzlabot veidu, kā bankas īsteno pamata pasākumus, lai uzturētu savu sistēmu veselību un drošību; iii) palielinās nolietoto sistēmu skaits; iv) datu kvalitātes pārvaldība joprojām ir vismazāk attīstītā riska kontroles joma. Lai gan daudzas bankas uzsāka liela mēroga programmas, lai uzlabotu savas datu pārvaldības iespējas, progress tajās ir bijis atšķirīgs. Tas ir saistīts ar grūtībām pārvaldīt programmu sarežģīto savstarpējo atkarību ar stratēģiskajiem un normatīvajiem IT un operacionālajiem projektiem, kā arī strukturālajām izmaiņām, ko programmas rada iestāžu IT vidē. Pandēmijas apstākļi ir arī palēninājuši progresu šajā jomā.

Lai risinātu IT un kiberrisku, ECB banku uzraudzība ir turpinājusi pastiprināt tādu uzraudzības instrumentu izmantošanu kā ikgadējais SREP, VUM kiberincidentu ziņošanas process, klātienes pārbaudes un citas mērķtiecīgas horizontālās darbības.

2021. gadā ECB banku uzraudzība sniedza ieguldījumu arī starptautisko darba grupu darbībā šajā jomā, tostarp to, kuras vadīja EBI, Bāzeles Banku uzraudzības komiteja un Finanšu stabilitātes padome.

1.2.4. Brexit pēcpārbaude

Pārejas periods, kura laikā Apvienotajā Karalistē un darbībās ar to turpināja piemērot Eiropas Savienības tiesību aktus, beidzās 2020. gada 31. decembrī, iezīmējot banku sagatavošanās darbu Brexit noslēgumu.

ECB banku uzraudzība arī turpmāk uzraudzīs banku pielāgošanos pēc

Brexit

periodam un, ja nepieciešams, vēl vairāk pilnveidos savu nostāju attiecībā uz banku struktūru un pārvaldības atbilstību

Šajā kontekstā un kā daļu no pastāvīgās uzraudzības ECB banku uzraudzība turpināja uzraudzīt pēc Brexit noteikto darbības modeļu īstenošanu tām NI, kuras ietekmēja Apvienotās Karalistes aiziešana no ES, lai nodrošinātu to progresu atbilstoši iepriekš saskaņotajiem termiņiem. Horizontālo monitoringu papildināja ar katrai atsevišķai bankai atbilstošiem pēcpārbaudes pasākumiem, un, identificējot nepilnības, tika veiktas uzraudzības darbības. Lai izpildītu ECB uzraudzības prasības, bankas veica pasākumus iekšējās pārvaldības, uzņēmējdarbības izcelsmes, uzkrājumu grāmatošanas modeļu un finansējuma, ES klientu un grupas iekšējo vienošanos pārveidošanas, kā arī IT infrastruktūras un pārskatu sniegšanas jomās.

Lai nodrošinātu, ka pēc Brexit periodā bankas darbojas patstāvīgi un nav pārāk atkarīgas no grupas struktūrām ārpus ES, ECB koncentrējās uz to, lai starptautisko banku grupu jaunizveidotajos ES meitasuzņēmumos novērstu tukšas čaulas pazīmes. Šajā kontekstā tā uzsāka dokumentu kartēšanas pārskatīšanu — saskaņotu NI grāmatvedības modeļu novērtējumu, lai nodrošinātu, ka banku vienošanās pietiekami atspoguļo to uzņēmējdarbības un risku apjomu, būtību un sarežģītību. Turklāt ECB sāka šo banku mērķtiecīgu kredītriska pārvaldības un finansēšanas struktūras pārskatīšanu, lai nodrošinātu, ka tās spēj neatkarīgi pārvaldīt visus būtiskos riskus, kas varētu tās ietekmēt vietējā līmenī (t. i., ES), un ka tās kontrolē savu bilanci un riska darījumus.

ECB banku uzraudzība arī sekoja regulējuma norisēm pēc Brexit, lai paredzētu jebkādu iespējamo ietekmi uz finanšu nozari. Jo īpaši tā aicināja bankas pievērst īpašu uzmanību Eiropas Komisijas paziņojumiem par riskiem, kas izriet no pārmērīgas paļaušanās uz Apvienotās Karalistes centrālajiem darījumu partneriem ilgtermiņā.

Saskaņā ar 2019. gadā noslēgto sadarbības ietvaru ECB banku uzraudzība un Apvienotās Karalistes uzraudzības iestādes turpina cieši sadarboties, uzraugot bankas, kas darbojas gan tajās valstīs, kas piedalās Eiropas banku uzraudzībā, gan Apvienotajā Karalistē. ECB banku uzraudzība cieši mijiedarbojas ar Apvienotās Karalistes iestādēm kopīgu interešu jautājumos gan augstākajā, gan operatīvajā līmenī.

ECB banku uzraudzība turpinās sekot līdzi regulējuma attīstībai pēc Brexit un uzraudzīs, vai bankas darbojas saskaņā ar gaidīto pēc Brexit, un, ja nepieciešams, uzlabos savu nostāju attiecībā uz struktūru un pārvaldības atbilstību.

1.2.5. Finanšu tehnoloģijas (fintech) un digitalizācija

Bankām turpinot digitālo pārveidi, ECB banku uzraudzība aktīvi veido Eiropas uzraudzības un normatīvo regulējumu tehnoloģiju un digitalizācijas jomā

2021. gadā ECB banku uzraudzība turpināja darbu pie fintech un digitalizācijas risinājumiem. Tas ietvēra semināra organizēšanu ar lielāko NI KUK par digitālās transformācijas stratēģiskajiem, pārvaldības un riska pārvaldības aspektiem. Tika arī uzsākta SREP metodoloģijas pārskatīšana attiecībā uz uzņēmējdarbības modeļiem, lai turpmākajos uzraudzības ciklos labāk atspoguļotu digitālās transformācijas aspektus. Turklāt ECB banku uzraudzība turpināja izstrādāt instrumentus, ar kuriem sistemātiski novērtēt banku digitālās transformācijas sistēmas. Šajā novērtējumā aplūkoti galvenie darbības rādītāji un jauno tehnoloģiju izmantošana bankās, koncentrējoties uz to atbilstību uzņēmējdarbības modeļa aspektiem.

Covid-19 pandēmija ir parādījusi digitālās transformācijas un tehnoloģiju nozīmi, kas ļauj bankām saglabāt operacionālo noturību attālinātā darba kontekstā. Ņemot vērā tehnoloģiju nozīmi izmaksu samazināšanā un arvien vairāk digitāli orientētu banku klientu prasību apmierināšanā, ir ļoti svarīgi, lai bankas turpinātu ieviest jauninājumus un īstenotu digitālās transformācijas, saglabājot konkurētspēju šobrīd un nākotnē.

ECB banku uzraudzība arī veica tālākos pasākumus, lai aktīvi izveidotu nākotnes Eiropas tiesiskā regulējuma digitalizācijas aspektus, sniedzot ieguldījumu ECB atzinumu sagatavošanā par tiesību aktu priekšlikumu projektiem attiecībā uz kriptovalūtu aktīvu tirgiem[12], izmēģinājuma režīmiem tirgus infrastruktūrām, kuru pamatā ir sadalītās virsgrāmatas tehnoloģija[13], un digitālo operacionālo noturības aktu.[14] Turklāt tā sniedza ieguldījumu ECB atzinuma sagatavošanā par mākslīgā intelekta tiesisko regulējumu. ECB banku uzraudzība piedalījās arī diskusijās ar Eiropas uzraudzības iestādēm par fintech un big tech regulējumu un konsolidācijas regulējuma apjomu.

1.3. Nozīmīgo iestāžu tiešā uzraudzība

1.3.1. Neklātienes uzraudzība

ECB banku uzraudzība cenšas uzraudzīt NI samērīgā un uz riskiem balstītā veidā, vienlaikus ievērojot gan stingrību, gan konsekvenci. Šajā nolūkā tā nosaka pastāvīgās uzraudzības pamatdarbību kopumu katram gadam. Šīs darbības izriet no esošajām regulatīvajām prasībām, VUM uzraudzības rokasgrāmatas un VUM uzraudzības prioritātēm un ir iekļautas katras NI pastāvīgas uzraudzības pārbaudes programmā (UPP).

Papildus tām darbībām, kas risina sistēmas mēroga riskus, UPP var iekļaut arī citas uzraudzības darbības, kas ir pielāgotas specifiski bankai, dodot KUK iespēju analizēt un risināt īpatnējos riskus.

Neklātienes UPP darbības ietver: i) ar risku saistītas darbības (piemēram, SREP); ii) citas ar organizatoriskām, administratīvām vai juridiskām prasībām saistītas darbības (piemēram, nozīmīguma gada novērtējums); iii) KUK plānotās papildu darbības, lai vēl vairāk piemērotu pastāvīgo UPP uzraudzītās grupas vai uzņēmuma specifiskajām īpašībām (piemēram, banku uzņēmējdarbības vai pārvaldības struktūras analīzes). Pirmos divus darbību kopumus nosaka centralizēti, bet trešais kopums tiek īpaši pielāgots konkrētai bankai un to nosaka KUK.

Samērīguma ievērošana

2021. gadā plānotajā uzraudzībā tika ievērots samērīguma princips, pielāgojot uzraudzības intensitāti uzraudzītās bankas sistēmiskajam nozīmīgumam un risku profilam

UPP ievēro samērīguma principu, proti, uzraudzības intensitāte ir atkarīga no katras iestādes lieluma, sistēmiskā nozīmīguma, riska un sarežģītības.

Tāpat kā iepriekšējos gados vidējais plānoto uzraudzības darbību skaits uz vienu NI 2021. gadā atspoguļo šo proporcionalitātes principu, nodrošinot, ka KUK ir pietiekama rīcības brīvība, lai risinātu iestādei raksturīgos riskus (12. attēls).

12. attēls

Vidējais plānoto uzdevumu skaits katrā NI 2021. gadā

Avots: ECB.
Piezīme. Dati iegūti 29. decembrī.

Uz riskiem balstītas pieejas izmantošana

UPP ievēro arī uz riskiem balstītu pieeju, koncentrējoties uz katrai NI būtiskajām risku kategorijām. Piemēram, ar kredītrisku saistīto uzdevumu procentuālā attiecība bankām ar augstu INK ir lielāka nekā vidējai bankai. Tāpat ar tirgus risku saistīto uzdevumu procentuālā attiecība ir lielāka bankām, kurām ir lieli riska darījumi tirgus un tirdzniecības darbībās, nekā tas ir vidusmēra bankā (13. attēls).

13. attēls

SREP darbības 2020. gadā un 2021. gadā: kredītriska un tirgus riska darbības īpatsvars visās darbībās

Kredītrisks

(procentuālā izteiksmē)

Tirgus risks

(procentuālā izteiksmē)

Avots: ECB.
Piezīmes: Izlasē iekļautas visas banku uzraudzības darbības, ko veikušas KUK (atšķirīga izlase). Dati iegūti 29. decembrī. Tika ņemtas vērā tikai plānotās ar riska kategorijām saistītās darbības. Darbības ar vairākām riska kategorijām (piemēram, SREP un stresa testi) ir iekļautas sadaļā "Citas riska kategorijas".

Būtiskākie neklātienes uzraudzības notikumi 2021. gadā

ECB banku uzraudzības reorganizācijas, Covid-19 pandēmijas un vienkāršošanas pasākumu rezultātā ECB banku uzraudzība pārskatīja un mainīja uzraudzības procesus un darbības prioritātes, lai KUK varētu adekvāti pievērsties uzraudzīto banku stāvokļa monitoringam. Tika pārskatīts arī plānotais 2021. gada neklātienes aktivitāšu kopums, kas tika kalibrēts atbilstoši riska prioritātei. 2021. gadā veikto centralizēto darbību piemēri ir SREP novērtējums, kredītriska pārvaldības prakses un nozaru ievainojamību pārskati, VUM mēroga stresa tests, INK stratēģijas novērtējums un klimata riska pašnovērtējums.

2021. gadā veikto aktivitāšu skaits bija nedaudz mazāks kā tika plānots gada sākumā (14. attēls). Tas galvenokārt ir saistīts ar nelielu administratīvo uzdevumu atcelšanu visa gada garumā, kas atbilst iepriekšējiem gadiem.

14. attēls

Vidējais uzdevumu skaits katrai NI 2021. gadā

Avots: ECB.
Piezīme. Dati iegūti 29. decembrī.

SREP novērtējums

2020. gadā ECB banku uzraudzība pieņēma pragmatisku pieeju attiecībā uz SREP, ņemot vērā Covid-19 pandēmiju. 2021. gadā tā atgriezās pie pilna SREP novērtējuma. SREP rezultāti liecina par plašu rezultātu stabilitāti, neskatoties uz Covid-19 krīzes radītajiem izaicinājumiem, jo bankas kopumā pandēmijā bija nonākušas ar spēcīgām kapitāla pozīcijām un tika atbalstītas ar palīdzības pasākumiem, kas turpinājās 2021. gadā. Saskaņā ar iepriekšējiem SREP cikliem un 2021. gada uzraudzības prioritātēm lielākā daļa pasākumu risināja kredītriska un iekšējās pārvaldības trūkumus.

Kredītrisks bija galvenā SREP novērtējumu joma. Banku riska kontroles ietvari tika novērtēti, ņemot vērā uzraudzības prasības, kas bankām tika paziņotas 2020. gada 4. decembra vēstulē izpilddirektoriem "Cienījamais izpilddirektors" ("Dear CEO letter"). Novērtējuma rezultātā pieauga konstatējumu skaits, kas galvenokārt atspoguļoja bažas par banku procesu kvalitāti. Vairākos gadījumos konstatējumu nopietnība radīja bažas par pamatā esošo uzkrājumu veidošanas procesu atbilstību, tostarp bankās, kuras iepriekš nebija izcēlušās no kredītriska viedokļa.

Neskatoties uz pandēmijas radītajām problēmām, kapitāla pietiekamība izrādījās noturīga: uzraugi rūpīgi pārskatīja banku dividenžu plānus un uzturēja uzraudzības dialogu ar bankām, kuru plāni tika uzskatīti par neatbilstošiem to riska profiliem. Vidējās 2. pīlāra prasības (P2R) un 2. pīlāra pamatnostādnes (P2G) kopumā palika nemainīgas un atbilst iepriekšējiem gadiem: nelielu vidējā P2R pieaugumu noteica P2R papildinājumi, kas tika uzlikti bankām, kuru uzkrāto vēsturisko ienākumus nenesošo riska darījumu nodrošinājums vēl neatbilda iepriekš paziņotajiem datiem par segumu. Vidējais P2G ir nedaudz pieaudzis, jo 2021. gada ES mēroga stresa testā bija lielāks kapitāla iztrūkums. P2G noteikšanas metodoloģija tika pārskatīta 2021. gada SREP.

Uzraudzības konstatējumi

Uzraudzības konstatējumi ir viens no galvenajiem regulāras uzraudzības darbību rezultātiem, un tie atspoguļo nepilnības, kas jānovērš bankām. KUK uzdevums ir pārraudzīt, kā bankas ievēro šos konstatējumus. 2021. gada 29. decembrī kopējais konstatējumu skaits bija palielinājies salīdzinājumā ar 2020. gadu, sasniedzot līmeni, kas ir līdzīgs pirms pandēmijas novērotajam līmenim. To galvenokārt izraisīja daļēja klātienes pārbaužu (KP) un iekšējo modeļu pārbaužu (IMP) atsākšana[15]. Lielākā daļa konstatējumu radās no IMP, KP un ar atļaujām saistītajām darbībām. Lielākais konstatējumu skaits tika ziņots kredītriska jomā (15. attēls).

15. attēls

Uzraudzības konstatējumi

Avots: ECB
Piezīmes: Izlasē ir iekļauti konstatējumi no visām banku uzraudzībā strādājošām KUK (dažāda izlase). 23 konstatējumi no iepriekšējām KUK tika izslēgti. Dati iegūti 29. decembrī.

1.3.2. Klātienes uzraudzība

2021. gadā lielākā daļa pārbaužu tika veikta attālināti

2021. gadā Covid-19 pandēmija turpināja būtiski ietekmēt KP un IMP veikšanu. Lielākā daļa pārbaužu[16] tika veiktas neklātienē, tāpat kā 2020. gadā. Sākot ar 2021. gada oktobri, vairākas pārbaudes tika veiktas, izmantojot hibrīda pieeju, apvienojot tradicionālo klātieni uzraudzītās struktūras telpās ar lielāku paļaušanos uz pandēmijas laikā pārbaudīto attālinātā darba organizāciju.

Pēc 2020. gadā piedzīvotās lejupslīdes 2021. gadā tika uzsāktas 123 KP un 96 IMP, tuvojoties līmenim, kāds bija pirms pandēmijas (16. attēls).[17]

Attiecībā uz KP tika turpināts piemērot iepriekšējos gados izmantoto kampaņu pieeju[18], kas papildināja bankai specifiskas KP, ko pieprasīja KUK. Saskaņā ar uzraudzības prioritātēm 2021. gadam galvenās ECB uzsāktās kampaņas bija: i) komerciālo nekustamo īpašumu (KNĪ) kampaņa, kurā novērtēja banku riska darījumu kvalitāti KNĪ sektorā, pārbaudot nodrošinājuma novērtējumu; ii) liela MVU/lielo uzņēmumu kampaņa, kurā galvenā uzmanība tika pievērsta to palīdzības pasākumu pārvaldībai, uzraudzībai un kontrolei, kas piešķirti, reaģējot uz krīzi; iii) detalizēto portfeļu kampaņa, kurā tika pārskatīti banku 9. SFPS nodrošinājuma ietvari; iv) tirgus riska kampaņa par vērtēšanas risku; v) IT un kiberdrošības kampaņa; vi) iekšējā kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa (ICAAP) kampaņa; vii) uzņēmējdarbības modeļa un rentabilitātes kampaņa.

Attiecībā uz IMP galvenie temati, kas tika risināti 2021. gadā, bija par jaunu EBI regulatīvo produktu ieviešanu, modeļu pagaidu toleranci Brexit kontekstā un turpmākiem pasākumiem pēc mērķtiecīgas iekšējo modeļu pārskatīšanas (TRIM). Turklāt 2021. gadā pirmo reizi tika pieņemta jauna neklātienes izmeklēšanas pieeja, lai izskatītu mazāk būtiskus vai mazāk sarežģītus modeļu maiņas pieprasījumus; šai izmeklēšanai ir ļoti mērķtiecīga darbības joma un resursietilpīga novērtējuma koncepcija.

16. attēls

KP un IMP, kas uzsāktas 2019., 2020. un 2021. gadā

(pārbaužu skaits)

Avots: ECB banku uzraudzība.

2021. gadā ECB banku uzraudzība sāka meklēt jaunas pieejas, lai bagātinātu klātienes pārbaužu modeli

Saglabājot klātienes pieejas prioritāti pārbaudēs un pakāpeniski atgriežoties normālā darba vidē, tiks izmantotas pandēmijas laikā gūtās vērtīgās mācības un labā prakse attiecībā uz attālinātā darba metodēm. Šajā nolūkā ECB banku uzraudzība sāka pētīt veidus, kā bagātināt tradicionālo klātienes modeli, integrējot hibrīdas darba metodes, kas var uzlabot izmeklēšanu vispārējo efektivitāti, ātrumu un noturību, vienlaikus saglabājot tās pamatīgumu, neatlaidību un kvalitāti. Šo pieeju mērķis ir arī samazināt izmeklēšanu ietekmi uz vidi, vienlaikus veicinot pārrobežu[19] un jauktu komandu[20] sadarbību, veicinot integrāciju visā Eiropas banku uzraudzībā, kā arī atbalstot dažādību un iekļaušanu.

1.3.2.1. Galvenie KP konstatējumi

Turpmākā analīze sniedz ieskatu kritiskākajos KP identificētajos konstatējumos.[21]

Kredītrisks

Covid-19 pandēmijas kontekstā kredītriska KP galvenokārt tika veiktas neklātienē, un tām bija kvalitatīvs fokuss. To mērķis bija novērtēt kredītriska pārvaldības un kontroles noturību, kā arī palīdzības pasākumu īstenošanu. Šajā analīzē izvēlētajā izlasē tikai ierobežots skaits izmeklēšanu balstījās uz kvantitatīvāku pieeju, koncentrējoties uz kredītu lietu pārskatiem; to rezultātā tika veikta riska darījumu papildu pārklasificēšana 855 miljonu euro apmērā un izveidoti papildu uzkrājumi 1 miljarda euro apmērā.

2021. gadā kredītriska pārbaudēs tika atklāti šādi būtiski trūkumi procesos attiecībā uz to, kā bankas veic un uzrauga galvenos kredītriska procesus pandēmijas vidē.

  • Paredzamo kredīta zaudējumu (PKZ) nenovērtēšana: nodrošinājuma pārvērtēšana un neatbilstoši PKZ aprēķini sakarā ar trūkumiem galveno parametru novērtējumā.
  • Kredītu parakstīšana un aizdevumu izsniegšana: slikta atbilstības kontrole saistībā ar Covid-19 palīdzības pasākumu piešķiršanu.
  • Neatbilstoša debitoru klasifikācija: nepilnības finansiālo grūtību novērtējumā, kas noved pie nespējas samaksāt pilnā apmērā un iecietības klasifikācijas un identificēšanas par 2. posmu saskaņā ar 9. SFPS.
  • Vāji uzraudzības procesi: uzraugāmo banku vadības struktūru nepietiekama kredītriska uzraudzība un nepilnības agrīnās brīdināšanas sistēmu un reitingu modeļu pielāgošanā Covid-19 norisēm un valdības atbalsta pasākumiem.
Iekšējā pārvaldība

Būtiskākie konstatējumi[22] atklāja nepilnības šādās pārvaldības jomās:

  • Iekšējās kontroles funkcijas (tostarp atbilstības, riska pārvaldības un iekšējā audita funkcijas): būtiski trūkumi visu iekšējās kontroles funkciju statusā, resursos un darbības apjomā.
  • Riska datu apkopošana un ziņošana par riskiem: nepietiekami visaptveroša risku pārvaldības ziņošanas sistēma un trūkumi datu arhitektūrā un IT infrastruktūrā.
  • Ārpakalpojumi: neatbilstošs riska novērtējums lēmumu pieņemšanai par ārpakalpojumu izmantošanu un trūkumi ārpakalpojumu sniegšanā un uzraudzībā, jo īpaši saistībā ar IT pakalpojumiem.
  • Korporatīvā struktūra un organizācija: vāja iestādes mēroga risku kultūra, trūkumi iekšējās kontroles sistēmā un nepietiekami cilvēkresursi un tehniskie resursi.
Tirgus risks

Tirgus riska kampaņa par vērtēšanas risku tika noslēgta 2021. gadā. Šī trīs gadu iniciatīva tika uzsākta ar mērķi radīt vienlīdzīgus apstākļus bankām, pamatojoties uz vienotu metodoloģiju, un nodrošināt konsekventas pēcpārbaudes attiecībā uz klātienes pārbaužu konstatējumiem. Galvenās 2021. gadā konstatētās nepilnības bija saistītas ar patiesās vērtības noteikšanu un papildu vērtības korekcijām (nepietiekams neatkarīgas cenu pārbaudes segums, neatbilstošas metodoloģijas patiesās vērtības hierarhijai un papildu vērtības korekcijas, neatbilstoša pirmās dienas peļņas atzīšanas prakse). Nepilnības tika konstatētas arī tirgus datu pārvaldībā, nodrošinot uzticamu novērtējuma ievadi.

IT risks

2021. gadā IT riska KP galvenā uzmanība tika pievērsta kiberdrošībai. Lielākā daļa ļoti smagu konstatējumu bija saistīti ar trūkumiem:

  • banku kiberdrošības pārvaldībā, lai identificētu iespējamos kiberdraudus un riskus un lai uzturētu precīzu visu IT līdzekļu uzskaiti;
  • kā bankas aizsargā savus IT aktīvus un nodrošina saviem darbiniekiem pietiekamas kiberdrošības izpratnes apmācības;
  • banku atjaunošanas spējas pēc kiberincidentu radītiem traucējumiem.
Regulatīvais kapitāls un ICAAP

Galvenie konstatējumi par regulatīvo kapitālu (1. pīlārs) bija saistīti ar: i) riska svērto aktīvu (RSA) nepietiekamu novērtēšanu riska darījumu kategoriju nepareizas sadales rezultātā; ii) neatbilstoša nodrošinājuma izmantošanu kredītriska mazināšanas metodēm; iii) zemu datu kvalitāti (piemēram, garantiju atzīšanai). Turklāt tika konstatēti vairāki trūkumi kontroles sistēmā, piemēram, ierobežota spēja konstatēt, ka 1. pīlāra riska svērumu izmanto nepareizi.

Nopietnākās problēmas, kas tika konstatētas ICAAP pārbaudēs, attiecās uz: i) iekšējām kvantitatīvās noteikšanas metodēm (piemēram, attiecībā uz kredītrisku, tirgus risku vai pensiju risku); ii) iekšējā kapitāla definīciju; iii) nelabvēlīgo scenāriju nepareizu plānojumu un bardzības pakāpi; iv) nepilnībām kapitāla plānošanas procesā.

Netirdzniecības portfeļa procentu likmju risks (IRRBB)

Lielākā daļa kritisko konstatējumu bija saistīti ar nepilnībām IRRBB perimetrā un riska identificēšanā, kā arī trūkumiem IRRBB pārvaldības funkciju revīzijas plānā un IRRBB mērīšanā un uzraudzībā. Tika konstatēts, ka uzvedības modelēšanas pieņēmumi, modeļu validācijas funkcijas un ierobežojumu sistēmas ir sevišķi nepietiekamas vai neatbilstošas.

Operacionālais risks

Nozīmīgākās problēmas bija saistītas ar operacionālā riska pārvaldību, ar nepilnībām operacionālā riska monitoringa procesā, neatbilstošiem operacionālā riska datu kvalitātes novērtējumiem, risku novēršanu un korektīviem pasākumiem, risinot operacionālā riska gadījumus.

Likviditātes risks

Lielākā daļa ļoti nopietnu konstatējumu bija saistīti ar trūkumiem, kas konstatēti stresa testu ietvarā (stresa testa scenāriji ar nepietiekamu visu būtisko likviditātes riska avotu iekļaušanu, ierobežota reversās stresa testēšanas pieeju izmantošana un nepietiekami konservatīvas mazināšanas pasākumi) un riska mērīšanā un uzraudzībā (trūkumi iekšējo limitu noteikšanā).

Uzņēmējdarbības modelis un rentabilitāte

Viskritiskākie konstatējumi bija saistīti ar trūkumiem ienākumu, izmaksu un kapitāla sadalē (kas veicina izkropļotu priekšstatu par dažādu biznesa līniju rentabilitāti) un ar finanšu prognožu jutīguma analīzi (piemēram, ierobežota spēja paredzēt izmaiņas galvenajos riska virzienos, piemēram, kredīta izmaksas).

1.3.2.2. Galvenās IMP tēmas

2021. gada aprīlī ECB publicēja TRIM[23] rezultātus, kuru mērķis bija novērtēt, vai NI izmantotie 1. pīlāra iekšējie modeļi ir piemēroti, ņemot vērā normatīvās prasības, un vai to rezultāti ir ticami un salīdzināmi.

Saskaņā ar TRIM laika posmā no 2017. gada līdz 2019. gadam tika veiktas 200 klātienes IMP 65 NI. Kopumā TRIM izmeklēšanas rezultāti apstiprināja, ka NI iekšējos modeļus var turpināt izmantot pašu kapitāla prasību aprēķināšanai. Tomēr dažiem modeļiem bija nepieciešami ierobežojumi, lai nodrošinātu atbilstošu pašu kapitāla līmeni pamatā esošā riska segšanai. Kopumā tika veikti vairāk nekā 5800 konstatējumi visos riska veidos, no kuriem aptuveni 30% bija ļoti smagi, tāpēc iestādēm bija jāpieliek ievērojamas pūles, lai novērstu trūkumus iepriekš noteiktos termiņos.

Lai gan bankas ir sākušas darbu ar TRIM konstatējumiem un šo korektīvo darbību novērtējums ir iekļauts dažu IMP darbības jomā, 2021. gadā ievērojamu skaitu pieprasījumu izraisīja banku pieteikumi saistībā ar nepieciešamību pārveidot modeļus, lai tie atbilstu EBI jaunajiem produktiem.

Attiecībā uz kredītrisku ievērojams skaits modeļu maiņas pieteikumu bija saistīti ar EBI vadlīnijām par saistību nepildīšanas piemērošanu un definīciju[24] un tās uz iekšējiem reitingiem balstītu (IRB) koriģēšanas programmu[25], pret kuru iestādēm ir jānodrošina atbilstība attiecīgi līdz 2021. gada 1. janvārim un 2022. gada 1. janvārim. Turklāt liels skaits pieteikumu bija saistīti ar atgriešanos pie mazāk sarežģītām pieejām, jo īpaši attiecībā uz banku iniciatīvām, lai vienkāršotu to modeļu ainavas. Tirgus riskam papildus TRIM konstatējumu pēcpārbaudei tika veiktas vairākas izmeklēšanas, lai novērtētu modeļa izmaiņas saistībā ar novērtējuma korekciju iekļaušanu tirgus riska iekšējos modeļos, kā arī citus specifiskus modeļu izmaiņu pieprasījumus. Visbeidzot, sākotnējie apstiprinājumi iekšējiem modeļiem, kas iepriekš bija pakļauti pagaidu pielaidei (piemēram, sakarā ar jaunām NI, kas saistīti ar Brexit, vai iestādēm, uz kurām attiecas konsolidācija), bija ECB banku uzraudzības novērtējuma ietvaros.

Pavisam 2021. gadā tika izdoti 214 uzraudzības lēmumi par IMP[26] (ieskaitot par TRIM).

1.4. MNI netiešā uzraudzība

2021. gadā MNI sektora "tirgus daļa" saglabājās nemainīga

2021. gadā MNI skaits samazinājās, bet MNI sektoram izdevās saglabāt savu "tirgus daļu", kas veido 18.4% no kopējiem VUM banku aktīviem. Tomēr MNI sektora nozīme valstīs, kurās tās darbojas, ļoti atšķiras dažādās valstīs, kas piedalās Eiropas banku uzraudzībā (17. attēls). Lai gan MNI veido aptuveni 40% no kopējiem banku aktīviem Luksemburgā un Vācijā, to nozīme citās valstīs ir ievērojami mazāka, jo īpaši Grieķijā un Spānijā (attiecīgi 3.4% un 5.7%), kuru banku sistēmās dominē NI. Salīdzinot ar vietējās ekonomikas lielumu, lielākais MNI sektors ir Luksemburgā, kur MNI galvenokārt koncentrējas uz privāto banku un turētājbanku darbību un uzkrāj aktīvus, kas veido 210.8% no IKP. Nākamās divas lielākās MNI nozares pēc IKP atrodas Austrijā (94.4%) un Vācijā (88.0%).

17. attēls

NI un MNI tirgus daļa pa valstīm

(procentuālā izteiksmē no kopējiem aktīviem)

Avots: ECB.
Piezīmes: Dati uz 2021. gada 30. jūniju. Dati atspoguļo augstāko konsolidācijas līmeni, izņemot Bulgārijā, Horvātijā un Slovākijā. Par šīm trim valstīm datos ir iekļauti pārrobežu iestāžu vietējie meitasuzņēmumi, lai izvairītos no būtiskas nepatiesas informācijas par NI un MNI tirgus daļām.

Kopējais MNI skaits 2021. gadā samazinājās[27], lai gan pēc ciešas sadarbības izveidošanas starp ECB un Българска народна банка, kā arī Hrvatska narodna banka MNI sarakstam tika pievienotas 27 jaunas MNI. Saskaņā ar ECB MNI sarakstu 2021. gada decembra beigās bija 2187 MNI, kas ir par 4.2% mazāk nekā gadu iepriekš. 2021. gada decembra beigās 81.5% no visām MNI bija Vācijā, Austrijā un Itālijā, kas liecina par lielu decentralizētu krājbanku un/vai kooperatīvo banku sistēmu klātbūtni šajās valstīs. Pēc kopējo MNI banku aktīvu īpatsvara Vācija veidoja 53.6%, bet Austrija un Itālija – katra 6.5%.

Atbilstoši pašreizējām tendencēm Eiropas banku nozarē, konsolidācija MNI sektorā 2021. gadā turpināja virzīties uz priekšu, lai gan lēnāk. 2021. gadā kopumā tika iegādātas vai apvienotas 61 MNI, salīdzinot ar 69 MNI 2020. gadā. Ņemot vērā lielo Vācijas MNI skaitu, lielākā daļa apvienošanos pēdējos divos gados skāra tās MNI sektoru (32 – 2020. gadā un 49 – 2021. gadā). Itālijā kooperatīvo banku sektora konsolidācija divās lielās grupās tika pabeigta 2019. gadā, savukārt Austrijā 2020. gadā tika apvienotas 26 MNI. 2021. gadā šo divu valstu MNI sektoros nebija būtisku notikumu.

1. tabula

MNI skaits pa valstīm

Avots: ECB.
Piezīme. Dati atspoguļo augstāko konsolidācijas līmeni, izņemot Bulgārijā, Horvātijā un Slovākijā.

Atsevišķas MNI pārraudzības darbības

MNI kopējā INK attiecība turpināja samazināties, neskatoties uz pandēmiju, un 2021. gada jūnijā tā bija 2.1% salīdzinājumā ar 2.3% 2020. gada jūnijā. Līdzīgi turpināja samazināties arī augsta INK rādītāja MNI[28] skaits līdz 217.

Kamēr MNI INK rādītāji 2021. gadā turpināja samazināties par spīti pandēmijai, daudzu valsts atbalsta pasākumu termiņa beigas gada vidū prasa padziļinātu pārbaudi nākotnē

Veicot MNI pārraudzību, ECB koncentrējās uz to, lai ar valstu kompetento iestāžu (VKI) atbalstu novērtētu pandēmijas un attiecīgo valsts atbalsta pasākumu pārtraukšanas ietekmi uz MNI kredītriska profiliem, kā arī MNI gatavību tikt galā ar saistību nepildīšanas riska darījumu iespējamu pieaugumu. Lai gan šķiet, ka MNI sektors kopumā ir noturīgs pret krīzes negatīvajām sekām, fakts, ka lielākā daļa valsts atbalsta pasākumu beidzās 2021. gada vidū, nākotnē jāparedz turpmākas pārbaudes. Tāpēc ar kredītrisku saistītās aktivitātes 2022. gadā arī turpmāk būs vērstas uz pandēmijas ietekmes novērtējumu attiecībā uz MNI aktīvu kvalitāti un konsekventas uzraudzības nodrošināšanu visās valstīs, kas piedalās VUM.

2021. gadā ECB sāka dialogu ar VKI par visstraujāk augošajām MNI savās valstīs. VKI sniedza savus novērtējumus par katru no strauji augošajām bankām un izklāstīja uzraudzības pasākumus, kas tiek veikti, lai nodrošinātu, ka tās neuzņemas pārmērīgu risku. Tika nolemts šo padarīt par ikgadēju uzdevumu uzraudzītajām MNI.

MNI arvien vairāk izmanto noguldījumu platformas noguldījumu piesaistīšanai

MNI arvien vairāk izmanto tiešsaistes noguldījumu platformas noguldījumu piesaistīšanai. ECB ir cieši sadarbojusies ar VKI, lai labāk izprastu, kā bankas izmanto šīs platformas, un uzzinātu vairāk par VKI uzraudzības pieejām šajā jomā. Darba mērķis tiešsaistes noguldījumu platformās ir iegūt lielāku atpazīstamību par šo jautājumu un labāku izpratni par saistītajiem riskiem.

Pārvaldība jau sen ir bijusi joma, uz kuru koncentrējas uzraudzība. 2021. gadā ECB sadarbībā ar VKI sāka tematisko pārskatu par MNI iekšējo pārvaldību.

ECB sadarbībā ar VKI sāka tematisku pārskatu par MNI iekšējo pārvaldību

Šis tematiskais pārskats aptver divus jautājumus:

  • MNI pārvaldības kārtību attiecībā uz vadības struktūras sastāvu un darbību tās uzraudzības funkcijā (lielums, zināšanas, formālā neatkarība, komiteju struktūra, ziņošanas virzieni u. c.), kā arī to iekšējās kontroles funkcijām;
  • VKI uzraudzības praksi MNI pārvaldībai, īpašu uzmanību pievēršot standartu noteikšanai un uzraudzības darbībām neklātienē un klātienē.

2021. gadā ECB un Austrijas Finanšu tirgus iestāde (Finanzmarktaufsicht) apstiprināja Raiffeisen institucionālās aizsardzības shēmu (IAS). Reorganizētā IAS ir atzīta par piemērotu uzraudzības vajadzībām kopš 2021. gada 28. maija. ECB veica arī papildu uzraudzības darbības hibrīdām IAS, daļai no kurām tiek ieviestas būtiskas izmaiņas. Šajā kontekstā ECB un attiecīgā VKI veic pēcpārbaudi vienas IAS veiktajām atveseļošanas darbībām, lai atvairītu ECB Uzraudzības valdes paustās bažas.

Finanšu pārvaldītājsabiedrību identificēšanai ir tieša ietekme uz konsolidētās uzraudzības jomu un vadību, un tā ir kļuvusi vēl svarīgāka, ņemot vērā īpaša apstiprināšanas režīma ieviešanu pārskatītajā Kapitāla prasību direktīvā (CRD V)[29]. 2021. gadā ECB cieši sadarbojās ar VKI, lai nodrošinātu konsekventu un rūpīgu praksi šajā jomā attiecībā uz MNI visā Eiropas banku uzraudzībā, un 2022. gadā turpināsies konkrētajiem gadījumiem paredzētās un horizontālās pēcpārbaudes darbības.

Šķiet, ka

Brexit

nav būtiski ietekmējis MNI sektorus valstīs, kas atbalsta MNI izveidošanu

2021. gadā ECB un VKI analizēja Brexit ietekmi uz MNI sektoru. Rezultāti liecina, ka Brexit nav būtiski ietekmējis MNI sektoru piecās valstīs, kurās izveidotas aptuveni 20 jaunas MNI. RSA, kas saistīti ar riska darījumiem ar Apvienotās Karalistes kredītiestādēm, ir palielinājušies, jo Apvienotajai Karalistei saskaņā ar Kapitāla prasību regulu (CRR)[30] trūkst līdzvērtības, taču tas nav radījis būtisku ietekmi uz kapitālu, jo ir ierobežots ietekmēto riska darījumu apjoms un kapitāla apjoms, kas pieejams, lai absorbētu RSA pieaugumu. Turklāt analīze apstiprināja, ka lielākajā daļā valstu MNI sektoru ārpusbiržas atvasināto instrumentu daļa, ko tirgo pie Apvienotās Karalistes centrālajiem darījumu partneriem, nav būtiska.

Pārraudzības metodoloģijas

2021. gadā Eiropas banku uzraudzība turpināja centienus uzlabot kopējo SREP metodoloģiju MNI vajadzībām, izstrādājot jaunus elementus tādās jomās kā kredītriska kontrole, uzņēmējdarbības modeļa novērtējums un 2. pīlāra norādījumi. Tos paredzēts piemērot no 2022. gada.

ECB un VKI kopīgi izstrādāja pieejas, lai novērtētu MNI uzraudzības un pārraudzības efektivitāti 2021. gadā

Saskaņā ar plašāku mērķi nepārtraukti uzlabot uzraudzības rezultātu konsekvenci visās valstīs, kas piedalās VUM, ECB un VKI kopīgi izstrādāja pieejas, lai novērtētu MNI uzraudzības un pārraudzības efektivitāti 2021. gadā. Šīs pieejas tiek izmantotas izmēģinājuma kārtā 2022. gadā, kas nodrošinās diskusijas par to, kā tās varētu uzlabot un piemērot turpmāk.

Augsta riska un lielas ietekmes MNI tiek pakļautas biežākai un padziļinātai uzraudzībai

No 2022. gada MNI ir jāklasificē atsevišķi, pamatojoties uz ietekmes un riska kritērijiem. MNI, kuras atbilst vienam no ietekmes kritērijiem, kas ietver lielumu, nozīmi vietējā ekonomikā, sarežģītību un uzņēmējdarbības modeli, tiek klasificētas kā ļoti ietekmīgas. MNI ir klasificētas kā iestādes ar augstu riska pakāpi, pamatojoties uz VKI veikto riska novērtējumu un to atbilstību kapitāla un aizņemto līdzekļu prasībām. MNI, kas klasificētas kā augstas ietekmes, VKI veic biežākas un padziļinātas uzraudzības darbības, piemēram, SREP un klātienes pārbaudes. Lielas ietekmes MNI un augsta riska MNI arī ir pakļautas lielākai ECB uzraudzībai, jo VKI ir jāinformē ECB par procedūrām un lēmumiem, ko tās plāno pieņemt attiecībā uz šīm iestādēm. Lielas ietekmes MNI saraksts 2022. gadam ir atrodams šī ziņojuma 2. nodaļā. Augsta riska MNI saraksts netiks publiskots.

CRR

II ļauj mērķtiecīgi vienkāršot prasības mazām un vienkāršām iestādēm

Pārskatītā Kapitāla prasību regula (CRR II)[31] ieviesa jaunu koncepciju "mazām un nesarežģītām iestādēm" (JMNI), lai ļautu mērķtiecīgi vienkāršot prasības attiecībā uz proporcionalitātes principa piemērošanu. JMNI pieejamie mērķtiecīgie vienkāršojumi ietver retākas un detalizētas informācijas atklāšanas prasības, kuru mērķis ir samazināt JMNI administratīvo slogu. Vēl viens vienkāršojums attiecas uz neto stabilā finansējuma rādītāja vienkāršotu, mazāk detalizētu versiju (sNSFR – simplified net stable funding ratio). Ar sNSFR tiek vienkāršots aprēķins, bet kalibrācija ir konservatīvāka, tādējādi nodrošinot, ka JMNI joprojām saglabā pietiekamu stabilu finansējumu.

1.5. ECB makrouzraudzības uzdevumi

2021. gadā ECB turpināja aktīvi iesaistīties valstu iestāžu darbā saskaņā ar makrouzraudzības uzdevumiem, kas tai uzticēti saskaņā ar VUM regulas 5. pantu[32].

2021. gadā no valstu iestādēm tika saņemti vairāk nekā 100 makrouzraudzības paziņojumi

2021. gadā ECB saņēma vairāk nekā 100 makrouzraudzības politikas paziņojumus no valstu iestādēm. Lielākā daļa šo paziņojumu attiecās uz ceturkšņa lēmumiem par pretciklisko kapitāla rezervju (PCKR) noteikšanu un lēmumiem par globāli sistēmiski nozīmīgu iestāžu (G-SNI) vai citu sistēmiski nozīmīgu iestāžu (C-SNI) identifikāciju un to kapitāla prasību noteikšanu. Vairākas valsts iestādes nolēma 2020. gadā izmantot rezerves, lai atbalstītu aizdevumu izsniegšanu pandēmijas laikā. 2021. gadā dažas valsts iestādes nolēma atkārtoti noteikt PCKR prasības, lai novērstu pieaugošo ciklisko risku. ECB arī izvērtēja paziņojumus par citiem makrouzraudzības pasākumiem, piemēram, par sistēmiskā riska rezervju noteikšanu vai pasākumiem, kas veikti saskaņā ar CRR 458. pantu.

Saskaņā ar Bāzeles Banku uzraudzības komitejas izstrādāto metodoloģiju ECB un valstu iestādes identificēja astoņas Eiropas banku uzraudzībā esošas G-SNI[33], kurām 2023. gadā būs pienākums uzturēt papildu kapitāla rezerves robežās no 1.0% līdz 2.0%. Vienai G-SNI[34] piemērojamā bufera likme palielinājās salīdzinājumā ar iepriekšējā gada identifikācijas uzdevumu. 2021. gada novembrī Finanšu stabilitātes padome un Bāzeles Banku uzraudzības komiteja paziņoja, ka tuvākajā laikā Bāzeles komiteja izskatīs ar Eiropas banku savienību saistīto norišu ietekmi uz G-SNB metodoloģiju. Tas ietvers mērķtiecīgu pārskatīšanu attiecībā uz pārrobežu riska darījumiem banku savienībā.[35]

Valstu iestādes identificēja un noteica kapitāla rezerves likmes 124 C-SNI. Šīs likmes atbilda zemākās robežvērtības noteikšanas metodoloģijai attiecībā uz C-SNI rezervju prasībām, kuras ECB ievēro kopš 2016. gada.

2021. gada jūlijā ECB saņēma Eiropas Komisijas aicinājumu sniegt padomu par makrouzraudzības ietvara pārskatīšanu. Aicinājums tika adresēts arī EBI un ESRK. Eiropas Komisija aicināja visas trīs organizācijas sniegt atbildes līdz 2022. gada marta beigām.

ECB banku uzraudzība aktīvi piedalījās arī vairākās ESRK darba jomās, kuras ir atbildīgas par ES finanšu sistēmas makrouzraudzību. Tas ietvēra ESRK notiekošo darbu pie izmaksu ierobežojumiem. 2020. gada maijā ESRK pieņēma Ieteikumu ESRK/2020/7[36], kurā attiecīgās iestādes tika aicinātas lūgt finanšu iestādēm, kas ir to uzraudzības kompetencē, atturēties no līdzekļu sadales līdz 2021. gada 1. janvārim. ESRK 2020. gada decembrī pārskatīja un grozīja savu ieteikumu, aicinot peļņas sadalei saglabāt konservatīvos sliekšņus.[37] ESRK 2021. gada 24. septembrī paziņoja, ka ar tās lēmumu ieteikums zaudēs spēku 2021. gada septembra beigās.[38] Cieša sadarbība starp ESRK un ECB nodrošināja, ka ECB nostāja attiecībā uz izmaksām joprojām pilnībā atbilst ESRK ieteikumam.

1.6. Ar skatu nākotnē: riski un uzraudzības prioritātes 2022. gadā

Riska identificēšanas un prioritāšu noteikšanas procesam ir galvenā loma, izstrādājot un formulējot ECB banku uzraudzības stratēģiju nākamajiem trim gadiem

ECB banku uzraudzība pastāvīgi novērtē un uzrauga riskus un ievainojamības, ar kurām saskaras tās tiešā uzraudzībā esošās iestādes. Šī novērtējuma rezultāts ir pamats uzraudzības prioritāšu un atbilstošo darbību noteikšanai nākamajiem trim gadiem. Pastāvīgā uzraudzība ļauj pielāgot prioritātes, kad vien situācija to attaisno.

Trīs uzraudzības prioritātes 2022.–2024. gadam ir vērstas uz banku galveno ievainojamību novēršanu

2021. gadā ECB banku uzraudzība sadarbībā ar VKI novērtēja galvenos riskus un ievainojamības, ar kurām saskaras NI, un noteica trīs prioritātes. Šo prioritāšu mērķis ir nodrošināt, lai uzraudzītās iestādes: 1) izkļūtu no pandēmijas neskartas; 2) izmantotu iespēju novērst strukturālās nepilnības ar efektīvu digitalizācijas stratēģiju un uzlabotu pārvaldību; 3) cīnītos pret jauniem riskiem, tostarp ar klimatu un vidi saistītiem (K&V) riskiem, IT un kiberriskiem (1. diagramma). Katrai prioritātei ECB banku uzraudzība izstrādāja stratēģisku mērķu kopumu un pamatā esošās darba programmas, kas aptver laika posmu no 2022. līdz 2024. gadam, lai novērstu būtiskākās ievainojamības, kas tika konstatētas tās riska novērtējumā.

1. diagramma

Uzraudzības prioritātes 2022.–2024. gadam, lai novērstu konstatētās banku ievainojamības

Avots: ECB.
Piezīmes: Diagrammā parādītas trīs uzraudzības prioritātes un atbilstošās ievainojamības, kas turpmākajos gados jānovērš, veicot mērķtiecīgas ECB banku uzraudzības darbības. Katra ievainojamība ir saistīta ar tās vispārējo riska kategoriju. Uzraudzības darbības, kas risina iespējamos procentu likmju/kredīta starpības satricinājumus un darījuma partnera kredītrisku, nav jāskata atsevišķi. Tās papildinās un informēs viena otru, lai risinātu plašākas problēmas saistībā ar finanšu tirgus korekcijām.

1. prioritāte: Bankas veiksmīgi izkļūst no pandēmijas

Uzraudzītās iestādes ir spējušas izturēt negatīvo ekonomisko šoku, ko izraisīja pandēmijas uzliesmojums, un kopumā demonstrējušas spēcīgu noturību. Tā kā pandēmija joprojām negatīvi ietekmē ekonomikas perspektīvas, bankām ir jābūt gatavām tikt galā ar tās īstermiņa un vidēja termiņa ietekmi, jo īpaši tām, kas saistītas ar iespējamu aktīvu kvalitātes pasliktināšanos un korekcijām finanšu tirgus novērtējumos.

Bankām būtu jāstiprina to kredītriska pārvaldības sistēmas un jānovērš konstatētās nepilnības

Bezprecedenta politikas atbalsta pasākumi 2020. gadā palīdzēja mīkstināt krasā ekonomiskās aktivitātes krituma ietekmi uz banku aktīvu kvalitāti. Tomēr šīs darbības arī samazinājušas aizņēmēju kredītspēju un apgrūtinājušas banku spēju to precīzi novērtēt. Tāpēc uzraugu pēdējā gada laikā konstatēto nepilnību novēršana banku kredītriska pārvaldības sistēmās joprojām ir galvenā ECB banku uzraudzības prioritāte. Īpašas bažas rada grūtībās nonākušo aizņēmēju identificēšana un klasifikācija, nodrošinājuma novērtēšana un uzkrājumu veidošanas prakses atbilstība. Šajā sakarā ECB banku uzraudzība sadarbosies ar bankām, kuras ziņoja par būtiskiem trūkumiem, veicot turpmākus pasākumus pēc vēstules izpilddirektoriem ("Dear CEO letter") iniciatīvas, un nodrošinās, ka tās savlaicīgi īsteno korektīvo pasākumu plānus. Uzraudzības iestādes arī uzraudzīs un pārbaudīs, kā bankas īsteno EBI pamatnostādnes par aizdevumu izsniegšanu un uzraudzību, īpašu uzmanību pievēršot nekustamo īpašumu portfeļiem.

Uzraudzības iestādes koncentrēsies uz banku riska darījumiem Covid-19 viegli ievainojamās nozarēs, tostarp komerciālo nekustamo īpašumu jomā

Uzlabotās ekonomikas perspektīvas vismaz īstermiņā ir samazinājušas plašu maksātnespējas gadījumu risku korporatīvajā sektorā. Tomēr uzņēmumus ar lieliem parādiem tajās nozarēs, kuras ir visjutīgākās pret Covid-19 pandēmijas ietekmi, joprojām var negatīvi ietekmēt ārkārtas valsts atbalsta pasākumu pakāpeniska pārtraukšana. Ņemot to vērā, banku riska darījumiem ar neaizsargātiem uzņēmumiem, īpaši tiem, kas darbojas izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu jomā, kā arī gaisa transporta un ar ceļošanu saistītās nozarēs, joprojām ir nepieciešama banku un uzraudzības iestāžu rūpīga pārbaude. Īpaša uzmanība jāpievērš arī komerciālā nekustamā īpašuma nozarei, kas krīzes laikā piedzīvoja būtisku lejupslīdi. Tāpēc ECB banku uzraudzība vairāk pievērsīsies banku riska darījumiem ar šādiem neaizsargātiem uzņēmumiem un veiks mērķtiecīgas darbības, lai novērtētu un izaicinātu banku riska pārvaldības praksi šajā jomā.

Būtu jānovērš tādu risku rašanās, kas saistīti ar aizņemto finansējumu

Ienesīguma meklējumi vidē, ko raksturo ilgstoši zemas procentu likmes, ievērojama likviditāte un ārkārtas atbalsta pasākumi, ir veicinājuši turpmāku risku uzkrāšanos aizņemto kredītu tirgū. Pieaugošā riska apetīte, par kuru ziņo dažas lielās uzraudzītās bankas, kas ir atspoguļojies kreditēšanas standartu mīkstināšanā, ir īpaši satraucoša kopā ar aizņemto līdzekļu izsniegšanas pieaugumu, un uzraugiem tā ir rūpīgi jāpārrauga. Tādēļ ECB banku uzraudzība stiprinās tās centienus nodrošināt, ka banku riska pārvaldības prakse ir adekvāta, lai novērstu nemazinātu risku uzkrāšanos aizņemto līdzekļu jomā. Tas arī veicinās banku atbilstību uzraudzības prasībām, kas noteiktas ECB Vadlīnijās par darījumiem ar aizņemto līdzekļu palīdzību.

Bankām vajadzētu izveidot stabilus pasākumus, lai pārvaldītu procentu likmju un kredīta starpības šoku ietekmi

Nepārtrauktā tiekšanās pēc ienesīguma, ko veicina sistēmas augstā likviditāte un labvēlīgi finansēšanas nosacījumi, rada bažas par pārspīlētiem vērtējumiem vairākos tirgus segmentos, kas, iespējams, saasina pārcenošanas iespējamību parāda vai akciju tirgos. Pēkšņa ienesīguma korekcija, ko izraisa izmaiņas investoru gaidās par inflāciju un procentu likmēm, var izraisīt aktīvu cenu korekcijas. Tāpēc ir būtiski, lai bankas būtu gatavas jebkurām šādām korekcijām un spētu ātri pielāgot savu riska pārvaldības praksi. Lai nodrošinātu, ka bankas ir adekvāti sagatavotas šādu tirgus satricinājumu pārvarēšanai, ECB banku uzraudzība pievērsīs pastiprinātu uzraudzības uzmanību riskiem, ko rada pārmērīga ienesīguma meklēšana, veicot regulāras KUK iesaistes, mērķtiecīgas pārbaudes un klātienes pārbaudes.

2. prioritāte: Strukturālās nepilnības tiek novērstas, izmantojot efektīvas digitalizācijas stratēģijas un uzlabotu pārvaldību

Strukturālo trūkumu novēršana digitālās transformācijas jomā un banku vadības struktūru vadīšanas spējas ir ļoti svarīgas, lai atbalstītu banku uzņēmējdarbības modeļu noturību un ilgtspējību.

Uzraudzītajām iestādēm būtu jāveic pamatota digitālā transformācija

Izmaiņas klientu vēlmēs un pieaugošā konkurence, ko rada fintech un big tech, izraisa papildu spiedienu uz bankām, lai tās paātrinātu digitālo tehnoloģiju ieviešanu. Turklāt uzraudzītās bankas kopš lielās finanšu krīzes ir cīnījušās ar zemu rentabilitāti strukturālo ievainojamību dēļ, kas saistītas ar kapacitātes pārpalikumu un izmaksu neefektivitāti. Banku uzņēmējdarbības modeļu paātrinātā digitālā transformācija sniedz bankām labu iespēju uzlabot savu ilgtspēju un piedāvā jaunus ienākumu gūšanas ceļus. Uzraudzības iestādes pastiprinās centienus novērtēt banku digitalizācijas stratēģijas, lai nodrošinātu, ka tām ir piemēroti pasākumi, lai palielinātu to noturību un uzņēmējdarbības modeļu ilgtspējību ilgtermiņā.

Uzraudzītajām bankām būtu jānovērš trūkumi vadības struktūru darbībā un sastāvā

Uzraudzības iestādēm joprojām ir bažas par ilgstošu ievainojamību banku iekšējā pārvaldībā un riska pārvaldībā. Neraugoties uz zināmu progresu pēdējos gados, lielam skaitam uzraudzīto iestāžu joprojām ir strukturāli trūkumi iekšējās kontroles funkcijās, vadības struktūru darbībā vai riska datu apkopošanas un ziņošanas spējās. Šīs nepilnības var pasliktināt lēmumu pieņemšanu un riska pārvaldību un savukārt radīt bažas par banku valdes un stratēģiskās vadības spēju efektivitāti. Ir ļoti svarīgi, lai uzraudzītās iestādes nekavējoties risinātu neatrisinātos uzraudzības konstatējumus un stiprinātu savu valdes efektivitāti. Ņemot to vērā, ECB banku uzraudzība īstenos mērķtiecīgas iniciatīvas, lai nodrošinātu, ka bankas efektīvi novērš konstatētos trūkumus to vadības struktūru darbībā un sastāvā, īpašu uzmanību pievēršot to kopējai piemērotībai un dažādībai.

3. prioritāte: Jaunie riski tiek novērsti

Risku aina nemitīgi attīstās, radot bankām vairākus jaunus un pastiprinošus riskus gan īstermiņā, gan ilgākā termiņā. Uzraugi centīsies nodrošināt, lai bankas proaktīvi mazinātu ar klimatu un vidi saistītos (K&V) riskus, palielinot darījuma partnera kredītrisku riskantākām un mazāk pārredzamām nebanku finanšu iestādēm, kā arī darbības un IT noturības riskus.

Bankām K&V riski jāiekļauj savās biznesa stratēģijās, to pārvaldībā un riska pārvaldības ietvaros

Paredzams, ka K&V risku ietekme būs ievērojama, un uzraudzītajām iestādēm ir jārīkojas, lai risinātu problēmas, kas izriet no fiziskajiem un pārejas riskiem.[39] Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai bankas atbilstoši iekļautu K&V riskus to uzņēmējdarbības stratēģijā un to pārvaldībā, kā arī riska pārvaldības ietvaros. Ņemot to vērā, ECB banku uzraudzība veiks tematisku pārskatu, lai novērtētu banku progresu šī mērķa sasniegšanā, kā arī klimata riska stresa testu, lai novērtētu banku noturību un riska pārvaldības spēju šajā jomā[40]. Tā kā bankas ir panākušas tikai ierobežotu progresu informācijas sniegšanas prakses saskaņošanā ar uzraudzības prasībām, uzraugi turpinās uzraudzīt to attīstību[41] un banku atbilstību gaidāmajām regulatīvajām prasībām.

Bankām ir jābūt pamatotai pārvaldībai un riska pārvaldības sistēmai, lai tiktu galā ar paaugstinātu darījumu partnera kredītrisku

Pieaugošais kapitāla tirgus pakalpojumu apjoms, ko bankas sniedz riskantākām un mazāk pārredzamām nebanku finanšu iestādēm (piemēram, riska ieguldījumu fondiem un ģimenes ieguldījumu uzņēmumiem), kā arī materiālā ietekme, ko varētu radīt šo iestāžu iespējamie bankroti, ir izgaismojuši riskus, kas izriet no vājas pārvaldības un standartiem neatbilstošas riska pārvaldības prakses šajā jomā. ECB banku uzraudzība veiks mērķtiecīgus pārskatus un klātienes pārbaudes darījuma partnera kredītriska pārvaldības un vadības jomā, lai noteiktu visus būtiskos trūkumus. Īpaša uzmanība tiks pievērsta galvenajām starpniecības darbībām, ko veic dažas iestādes, kuras ir ļoti iesaistītas šajā uzņēmējdarbībā. KUK par šiem jautājumiem veiks pēcpārbaudi ar bankām, lai nodrošinātu efektīvu korektīvo pasākumu savlaicīgu īstenošanu.

Uzraugi veicinās stingrākus IT ārpakalpojumu līgumus un lielāku kibernoturību bankās, arvien vairāk izaicinot to riska pārvaldības praksi

Lai gan NI ir demonstrējušas spēcīgu darbības noturību visā pandēmijas laikā, kopš 2020. gada ECB ziņoto kiberincidentu skaits ir pieaudzis.[42] Banku digitālo stratēģiju paātrināšana un to pieaugošā paļaušanās uz informācijas tehnoloģijām liek stiprināt to noturību pret kiberdraudiem. Turklāt IT ārpakalpojumu riski saistībā ar banku pieaugošo paļaušanos uz trešo pušu IT pakalpojumu sniedzējiem rada bažas, kas pieprasa stingrāku uzraudzību. Ņemot to vērā, ECB banku uzraudzība pakāpeniski koncentrēsies uz banku prakses novērtēšanu šajās jomās un aktīvi sekos līdzi tām, kurās ir konstatēti būtiski trūkumi.

3. ielikums
Pēcpārbaude par ECB Norādījumiem par klimata un vides risku: banku pašnovērtējumu un rīcības plānu izvērtējums

2020. gada novembrī publicētajos Norādījumos par klimata un vides (K&V) riskiem ECB banku uzraudzība dalījās ar 13 uzraudzības prasībām par to, kā tās tiešā uzraudzībā esošajām bankām būtu jāintegrē ar klimatu saistītie riski to uzņēmējdarbības modeļos, pārvaldībā, riska pārvaldībā un informācijas izpaušanā. Pēc norādījumu publicēšanas ECB lūdza bankām novērtēt sevi, ņemot vērā šīs cerības, un iesniegt rīcības plānus, kuros sīki aprakstīts, kā tās saskaņotu savu praksi ar rokasgrāmatu.

2021. gada novembrī ECB publicēja sava banku prakses uzraudzības novērtējuma rezultātus ziņojumā par situāciju ar klimatu saistīto un vides risku pārvaldībā banku sektorā. Novērtējums aptver 112 ECB tieši uzraudzītās iestādes ar 24 triljoniem euro apvienoto aktīvu, un tas bija bezprecedenta pārskats par Eiropas banku gatavību adekvāti pārvaldīt un atklāt savus K&V riskus.

Ziņojumā ir sniegts horizontāls skatījums uz pašreizējām tendencēm saistībā ar K&V risku risināšanu un atklāšanu eirozonas banku sektorā, kā arī tajā izklāstītas dažas labās prakses, kas pašlaik novērotas šo risku pārvaldībā.

Uzraudzības novērtējumā secināts, ka, lai gan iestādes ir spērušas pirmos soļus, lai savās riska pārvaldības praksēs iekļautu ar klimatu saistītos riskus, neviena no tām vēl neievēro visas uzraudzības prasības (A diagramma). 90% iestāžu, kas piedalījās pētījumā, kopumā tikai daļēji vai vispār neatbilst ECB uzraudzības prasībām. Tomēr daudzas bankas atzīst, ka K&V riski būtiski ietekmēs to riska profilu nākamo trīs līdz piecu gadu laikā, jo īpaši attiecībā uz kredītrisku, darbības un biznesa modeļa risku.

Gandrīz visas iestādes ir izstrādājušas ieviešanas plānus, lai uzlabotu savu praksi. ECB novērtēja šo plānu kvalitāti un jo īpaši to, vai tie novērš esošos trūkumus iestāžu praksē. Plānu kvalitāte dažādās iestādēs bija ļoti atšķirīga (A diagramma); dažas bankas sniedza īsas un nepamatotas atbildes uz anketas jautājumiem, bet citas iesniedza lielus projekta dokumentus, kuros sīki aprakstītas visas laika gaitā plānotās darbības.

A diagramma

K&V riska pārvaldības stāvoklis banku sektorā attiecībā uz iestāžu pielāgošanos gaidītajam un to plānu piemērotību savas prakses uzlabošanai

(y ass: 112 iestāžu prakses saskaņošanas līmenis ar ECB Norādījumos izklāstītajām uzraudzības prasībām; x ass: 112 iestāžu īstenošanas plānu atbilstības līmenis, lai novērstu trūkumus savā praksē)

Avots: ECB.
Piezīmes: Vidējie svērtie rādītāji ir atzīmēti 13 uzraudzības prognozēm. Izlasē ir iekļautas 112 nozīmīgās iestādes, kas Vienotā uzraudzības mehānisma ietvaros ir augstākajā konsolidācijas līmenī.

ECB nosūtīja individuālas atgriezeniskās saites vēstules visām bankām, aicinot tās novērst uzraudzības novērtējumā konstatētās nepilnības. Dažos gadījumos iestādes var saņemt kvalitātes prasību kā daļu no SREP.

Nākamie soļi

ECB atzīst, ka izaicinājumi, kas saistīti ar K&V risku integrāciju banku stratēģijās, pārvaldībā un riska pārvaldības pasākumos, pastāvīgi attīstās, un tā ir apņēmusies turpināt dialogu ar iestādēm par šo tematu.

2021. gadā ECB banku uzraudzība izmeklēja arī iestāžu informāciju par klimata un vides riskiem. Izmeklēšanas rezultāti tiks publicēti ziņojumā, un katrai bankai tiks sniegtas individuālas atsauksmes.

ECB veiks arī pilnīgu pārskatu par banku gatavību pārvaldīt klimata un vides riskus, tostarp padziļināti pārbaudīs K&V risku iekļaušanu to stratēģijās, kā arī pārvaldības un riska pārvaldībā. Šī pārskatīšana notiks 2022. gada pirmajā pusē. ECB banku uzraudzība veiks arī uzraudzības stresa testu par riskiem, kas saistīti ar klimatu. Šo uzraudzības pasākumu rezultāts būs kvalitatīvs. Jebkāda iespējamā ietekme uz bankām būs netieša, izmantojot SREP vērtējumu par 2. pīlāra prasībām, un netiks publicēti konkrēti banku rezultāti. Turklāt uzlabotie normatīvie noteikumi par vides, sociālajiem un pārvaldības riskiem, kas ietverti Eiropas Komisijas ierosinātajā ES banku noteikumu pārskatā, paredz vienotu K&V risku iekļaušanu EBI pamatnostādnēs par kopējām procedūrām un metodoloģijām SREP un uzraudzības stresa testēšanu. Pamatojoties uz to, ECB pakāpeniski integrēs K&V riskus savā SREP metodoloģijā, un tas galu galā ietekmēs 2. pīlāra kapitāla prasības.

2. Atļauju izsniegšana, izpildes un sankciju procedūras

2.1. Atļauju izsniegšana

2.1.1. Ikgadējais nozīmīguma novērtējums (tostarp visaptverošs novērtējums) un augstas ietekmes MNI noteikšana

2.1.1.1. Ikgadējais nozīmīguma novērtējums

Kopš 2022. gada 1. janvāra ECB ir tieši uzraudzījusi 115 bankas pēc ikgadējās nozīmīguma pārskatīšanas un ārpuskārtas

ad hoc

novērtējuma

2021. gada novembrī saskaņā ar VUM pamatregulu[43] tika pabeigts ikgadējais novērtējums par to, vai banka vai banku grupa atbilst kādam no būtiskuma kritērijiem[44]. To papildināja ad hoc nozīmīguma novērtējumi (kas noveda pie 48 nozīmīguma lēmumiem), kas tika veikti pēc izmaiņām grupu struktūrā.

Tādējādi 115 iestādes[45] tika klasificētas kā nozīmīgas no 2021. gada 30. novembra tāpat kā iepriekšējā ikgadējā nozīmīguma novērtējumā.

2021. gadā nozīmīgo uzraugāmo personu sarakstam ikgadējā novērtējuma rezultātā tika pievienotas trīs iestādes: Banca Mediolanum S.p.A. un Finecobank S.p.A., abas reģistrētas Itālijā, un Danske Bank A/S Somijas filiāle tika klasificētas kā nozīmīgas, jo to aktīvi pārsniedza 30 miljardus euro. ECB tieši uzrauga šīs iestādes kopš 2022. gada 1. janvāra. Attiecībā uz Danske Bank A/S Somijas filiāli ECB īsteno uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes pilnvaras.[46]

Tikmēr trīs iestādes tika izslēgtas no nozīmīgo iestāžu saraksta:

  • BFA Tenedora De Acciones S.A.U., bijusī Bankia S.A. pārvaldītājsabiedrība, tika svītrota no uzraugāmo iestāžu saraksta apvienošanās rezultātā, tās vienīgo meitas uzņēmumu Bankia S.A. pārņemot CaixaBank S.A. ar 2021. gada 26. martu;
  • Liberbank S.A. arī tika svītrota no uzraugāmo iestāžu saraksta, ņemot vērā to, ka tā tika apvienota ar Unicaja Banco S.A., sākot ar 2021. gada 30. jūliju;
  • C.R.H. – Caisse de Refinancement de l’Habitat tika klasificēta kā mazāk nozīmīga, jo tā neatbilda nevienam no nozīmīguma kritērijiem trīs kalendāros gadus pēc kārtas; Francijas Prudenciālās uzraudzības un noregulējuma iestāde (Autorité de contrôle prudentiel et de résolution ACPR) to tieši uzrauga kopš 2022. gada 1. janvāra.

Turklāt tika veiktas šādas izmaiņas grupu struktūrās, neietekmējot nozīmīgu uzraudzīto subjektu skaitu:

  • sakarā ar grupas iekšējo apvienošanos Precision Capital S.A. vairs neatbilda būtisku pārrobežu darbību kritērijam un līdz ar to tā mainīja savas nacionālās ekonomiskās nozīmes pamatojumu (jāatbilst attiecīgajiem sliekšņiem no 2020. gada 31. decembra);
  • Piraeus Bank S.A. un Alpha Bank AE tika atsauktas saistībā ar grupas pārstrukturēšanu, un iestādes kļuva par finanšu holdingiem, mainot to nosaukumus attiecīgi uz Piraeus Financial Holdings SA un ALPHA SERVICES AND HOLDINGS S.A. (turklāt divas jaunas kredītiestādes, Piraeus Bank S.A. un ALPHA BANK S.A., tika pilnvarotas kā attiecīgi Piraeus Financial Holdings S.A. un ALPHA SERVICES AND HOLDINGS S.A. meitasuzņēmumi).

Uzraudzīto iestāžu saraksts tiek bieži atjaunināts. Saraksta jaunāko versiju var atrast ECB banku uzraudzības interneta vietnē.

2. tabula

Eiropas banku uzraudzībā esošās nozīmīgas un mazāk nozīmīgas banku grupas un atsevišķas bankas pēc 2021. gada novērtējuma

Avots: ECB.
Piezīmes: "Kopējie aktīvi" ir 2021. gada decembrī publicētajā uzraudzīto iestāžu sarakstā iekļauto iestāžu aktīvu kopsumma (atsauces datums  2021. gada 30. novembris uzraudzītajām iestādēm paziņotajiem nozīmīguma lēmumiem, kas izriet no gada nozīmīguma novērtējuma, un 2021. gada 1. novembris  citām izmaiņām un norisēm grupu struktūrās). Kopējo aktīvu atsauces datums ir 2020. gada 31. decembris (vai pēdējais pieejamais, kas tika izmantots pēdējam nozīmīguma novērtējumam).
1) No 2021. gada 1. novembra.

2.1.1.2. Visaptverošais novērtējums

Turklāt 2021. gada jūlijā ECB noslēdza divu Itālijas kooperatīvo banku grupu visaptverošo novērtējumu (Iccrea Banca S.p.A. – Instituto Centrale del Credito Cooperativo un Cassa Centrale Banca – Credito Cooperativo Italiano S.p.A.), kā arī divu Baltijas valstu banku (Luminor Bank AS Igaunijā un Akcinė bendrovė Šiaulių bankas Lietuvā) visaptverošo novērtējumu.

Turklāt 2021. gada augustā ECB sāka visaptverošu trīs banku novērtējumu, pamatojoties uz to, ka katra atbilst ECB tiešās uzraudzības kritērijam: Addiko Bank AG Austrijā (nozīmīgas pārrobežu darbības), Agri Europa Cyprus Limited (starp trim lielākajām kredītiestādēm dalībvalstī Slovēnijā) un Barclays Bank Ireland PLC Īrijā (lielums). Novērtējumu paredzēts pabeigt 2022. gada pirmā pusgada nogalē.

2.1.1.3. Augstas ietekmes mazāk nozīmīgas iestādes

Ņemot vērā MNI lielo skaitu, kā arī to dažādību lieluma, sarežģītības un riska profila ziņā, Eiropas banku uzraudzība klasificē šīs iestādes, pamatojoties uz to ietekmi uz finanšu sistēmu un to riska profilu. Sākot ar 2022. gadu, ietekmes kritēriji un riska kritēriji tiek vērtēti atsevišķi. Augstas ietekmes MNI tiek noteikti reizi gadā katrai no Eiropas banku uzraudzībā iesaistītajām valstīm.

MNI tiek uzskatīts par augstas ietekmes, ja tas atbilst kādam no šiem kritērijiem.

  • Lielums
    Iestādes kopējie aktīvi pārsniedz 15 miljardus euro.
  • Nozīme ekonomikā
    Iestādes kopējie aktīvi pārsniedz 15% no valsts IKP
    vai tā ir "cita sistēmiski nozīmīga iestāde" (CSNI) Kapitāla prasību direktīvas izpratnē.
  • Potenciāli nozīmīga iestāde
    MNI ir "liela iestāde" CRR II izpratnē (iestāde, kas atbilst vienam no nozīmīguma kritērijiem, bet nav klasificēta kā nozīmīga).
  • Pārrobežu darbības
    MNI pieder viena vai vairākas kredītiestādes vienā vai vairākās citās dalībvalstīs.
  • Uzņēmējdarbības modelis
    MNI ir finanšu tirgus infrastruktūra ar bankas licenci, centrālā uzkrājumu vai centrālā kooperatīvā banka vai institucionālās aizsardzības shēmas centrālā iestāde.
  • Minimālā seguma noteikums
    Ja jurisdikcijā, izmantojot iepriekš minētos kritērijus, tiek identificētas mazāk nekā trīs lielas ietekmes MNI, tiek piemērots minimālā seguma noteikums. Minimālā seguma noteikums nosaka, ka papildu MNI ir jāatlasa pēc lieluma, līdz tiek identificētas trīs lielas ietekmes MNI.

MNI, kas tiek uzskatīta par mazu un nesarežģītu iestādi (JMNI) CRR II nozīmē, nevar klasificēt kā lielas ietekmes MNI, ja vien tā nav lielākā MNI jurisdikcijā, kurā visas MNI ir JMNI.

2.1.1.4. Lielas ietekmes MNI noteikšanas sekas

MNI statusa "lielas ietekmes" noteikšana ir faktors, ko valstu kompetentās iestādes ņem vērā, nosakot savu uzraudzības darbību biežumu un detalizācijas pakāpi, piemēram, cita starpā uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesu un klātienes pārbaudes. Turklāt VKI ir pienākums informēt ECB par visām būtiskām uzraudzības procedūrām vai lēmumiem, ko tās plāno īstenot attiecībā uz šīm iestādēm saskaņā ar VUM pamatregulas 97. un 98. pantu.

Nākamajā tabulā ir norādītas lielas ietekmes mazāk nozīmīgas iestādes, kas uzraugāmas 2022. gadā, kā to pieņēmusi ECB Uzraudzības valde. Katras iestādes lielas ietekmes MNI statusa pamatojums ir sniegts, lai nodrošinātu klasifikācijas pārredzamību.

3. tabula

Lielas ietekmes mazāk nozīmīgu uzraudzīto iestāžu saraksts 2022. gadam

BeļģijaBulgārijaVācijaIgaunijaĪrijaGrieķijaSpānijaFrancijaHorvātijaItālijaKipraLatvijaLietuvaLuksemburgaMaltaNīderlandeAustrijaPortugāleSlovēnijaSlovākijaSomija

1) Iestādes kopējie aktīvi 2022. gada pirmajā ceturksnī pārsniedza 15 miljardus euro.

2.1.2. Atļauju izsniegšanas procedūras

2021. gadā ECB banku uzraudzībai kopumā tika paziņots par 651 atļauju piešķiršanas procedūru

2021. gadā ECB banku uzraudzībai kopumā tika paziņots par 651 atļauju piešķiršanas procedūru (4. tabula). Šie paziņojumi ietvēra 29 licenču pieteikumus, 24 licenču atsaukumus, 52 atļauju izbeigšanu, 111 būtiskas līdzdalības iegūšanas vai palielināšanas, 404 pārrobežu darbības atļauju izsniegšanas procedūras un 31 atļauju finanšu pārvaldītājsabiedrībām. Pēc tam, kad 2021. gada jūnijā stājās spēkā jaunais ieguldījumu sabiedrību uzraudzības regulējums, VKI un ECB tika iesaistītas arī kredītiestāžu atļauju izsniegšanā ieguldījumu brokeru sabiedrībām.

4. tabula

ECB iesniegtie paziņojumi par atļauju piešķiršanas procedūrām

Avots: ECB.

2021. gadā tika pabeigtas 200 atļauju izsniegšanas procedūras[47]. No tām 90 lēmumprojektus iesniedza Uzraudzības valde, kurus pēc tam apstiprināja Padome. Atlikušos 110 lēmumus apstiprināja augstākā līmeņa vadība deleģēšanas sistēmas ietvaros.[48] Šie 200 lēmumi par atļauju izsniegšanu veido apmēram 8% no visiem ECB individuālajiem uzraudzības lēmumiem 2021. gadā.

Divu atļauju piešķiršanas procedūru rezultātā tika pieņemti negatīvi lēmumi. Turklāt septiņi licenču pieteikumi un astoņi paziņojumi par būtiskas līdzdalības iegūšanu vai palielināšanu tika atsaukti pirms galīgā lēmuma pieņemšanas negatīva novērtējuma dēļ.

Salīdzinot ar 2020. gadu, paziņoto atļauju piešķiršanas procedūru skaits 2021. gadā lielākoties saglabājās nemainīgs, ņemot vērā pieteikumus, kas iesniegti saistībā ar jauno (jaukto) finanšu pārvaldītājsabiedrību darbības atļaušanas regulējumu.

2.1.2.1. Pārmaiņas vienotajās procedūrās

ECB iesniegto paziņojumu par kopējām procedūrām skaits saglabājās līdzīgs kā iepriekšējā gadā

Kopumā 2021. gadā ECB iesniegto paziņojumu skaits par licencēšanas, būtiskas līdzdalības un atsaukšanas kopējām procedūrām saglabājās līdzīgs kā iepriekšējā gadā.

ECB banku uzraudzība novērtēja lielu skaitu būtisku līdzdalību. Dažās procedūrās pēc uzraudzības iestāžu bažām sākotnējā novērtējuma laikā vai pēc negatīva ECB lēmuma pieņemšanas pieteikuma iesniedzēji nolēma atsaukt savus paziņojumus vai izmantot tiesības tikt uzklausītiem. Citos gadījumos pieteikuma iesniedzēji nolēma atsaukt savus pieteikumus ilgstošas nenoteiktas makroekonomiskās vides dēļ vai konkrētu iemeslu dēļ. Vairākas būtiskas līdzdalības procedūras izrietēja no iekšējām reorganizācijām, uz kurām attiecās vienkāršotā būtiskas līdzdalības novērtēšanas pieeja. Tāpat kā iepriekšējos gados, neskatoties uz jauno pārveidi un aktīvu konsolidācijas dinamiku, tika novērots neliels skaits pārrobežu apvienošanos.

Lielākā daļa licencēšanas procedūru 2021. gadā bija saistīta ar jaunu MNI izveidi. Tāpat kā iepriekšējos gados galvenais jaunu lietojumprogrammu virzītājspēks bija digitālo inovāciju plašāka izmantošana, lai sniegtu pakalpojumus ES klientiem (piemēram, fintech uzņēmējdarbības modeļi).

Kopš "specializētās bankas licences" ieviešanas 2017. gadā turpinājās licenču pieteikumu pieaugums no Lietuvas. Šajā kontekstā Lietuvos bankas un ECB turpināja apstrīdēt pieteikuma iesniedzēju iesniegtos uzņēmējdarbības modeļus, kā rezultātā pieteikuma iesniedzēji atsauca ievērojami lielāku pieteikumu skaitu vai VKI tos noraidīja. Turklāt sākotnējā novērtējuma laikā tika atsaukti daži licencēšanas pieteikumi Vācijā, kas ietver novatoriskas tehnoloģijas.

Nedaudzās licencēšanas procedūras attiecībā uz nozīmīgām iestādēm (NI) galvenokārt izrietēja no nepieciešamības pagarināt banku licences banku plānotajām papildu regulējamām darbībām.

Izstāšanās procedūras galvenokārt radās brīvprātīgas uzņēmējdarbības pārtraukšanas un apvienošanās vai cita veida pārstrukturēšanas rezultātā. Četras MNI pameta tirgu ar piespiedu likvidācijas procedūrām, tostarp maksātnespējas procedūrām.

2.1.2.2. Pārrobežu darbības atļauju izsniegšanas procedūru attīstība, ieguldījumu brokeru sabiedrības un (jauktas) finanšu pārvaldītājsabiedrības

Pirmo reizi ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas klasificētas kā kredītiestādes saskaņā ar pārskatīto CRD/CRR, paziņoja par savām pārrobežu darbības atļauju piešķiršanas darbībām saskaņā ar jauno režīmu

2021. gadā ECB un VKI izskatīja 404 pārrobežu darbības atļauju piešķiršanas procedūras. Pirmo reizi ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas klasificētas kā kredītiestādes saskaņā ar pārskatīto CRD/CRR, paziņoja par savām pārrobežu darbības atļauju piešķiršanas darbībām saskaņā ar jauno režīmu.

ECB un VKI arī turpināja darbu pie ieguldījumu sabiedrību atļauju piešķiršanas. 2021. gada jūnijā stājās spēkā jauns ieguldījumu brokeru sabiedrību uzraudzības regulējums, kas ievieš kritērijus, saskaņā ar kuriem ieguldījumu brokeru sabiedrībām ir jāpiesakās kredītiestāžu atļaujas saņemšanai. Nepieciešamība saņemt atļauju ir pamatota gan ar kvalitatīviem kritērijiem (veiktās darbības), gan ar kvantitatīviem kritērijiem (aktīvu vērtība) individuālā vai grupas līmenī. 2021. un 2022. gadā ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas atbilst kredītiestāžu atļaujas saņemšanai, tiek piemērots iepriekšējais režīms. Paredzams, ka bankas licences prasība attieksies aptuveni uz 20 iestādēm. Līdz šim VKI ir informējusi ECB par 11 iesniegtajiem pieteikumiem.

CRD V 21a. pants ieviesa jaunu uzraudzības režīmu mātes (jauktām) finanšu pārvaldītājsabiedrībām[49] uzraudzītajās grupās. Pēc apstiprināšanas šīs finanšu pārvaldītājsabiedrības ir atbildīgas, lai uzraudzītās grupas atbilstu prudenciālajām prasībām grupas līmenī. Attiecībā uz nozīmīgām uzraudzītām grupām ECB ir atbildīga par šo mātesuzņēmumu (jaukto) finanšu pārvaldītājsabiedrību apstiprināšanu vai atbrīvošanu no tās. 2021. gadā ECB saņēma 31 pieteikumu un izdeva 23 lēmumus (attiecībā uz vienu jaundibinātu un 22 esošām (jauktām) finanšu pārvaldītājsabiedrībām uzraudzītajās grupās): tika apstiprinātas deviņas (jauktas) finanšu pārvaldītājsabiedrības, bet 14 (jauktas) finanšu pārvaldītājsabiedrības tika atbrīvotas no apstiprināšanas.

2.1.2.3. IMAS (informācijas pārvaldības sistēmas) portāls

2021. gadā ievērojama daļa piemērotu un atbilstošu procedūru tika apstrādāta, izmantojot

IMAS

portālu

IMAS portāls ir tiešsaistes platforma, kas atvieglo mijiedarbību un informācijas apmaiņu starp uzraugiem un uzraudzītajām vienībām/trešajām pusēm. IMAS portāls ir daļa no VUM uzraudzības procesu digitalizācijas stratēģijas un aptver visu uzraudzības ciklu.[50]

Kopš 2021. gada janvāra ievērojama daļa piemērotu un atbilstošu procedūru tika apstrādāta, izmantojot IMAS portālu. Paziņojumi par pārrobežu darbības atļauju piešķiršanu un būtiskas līdzdalības iegūšanu/palielināšanu tika ieviesti 2021. gadā. 2022. gadā IMAS portālam tiks pievienoti licencēšanas pieteikumi, brīvprātīga atļauju atsaukšana un finanšu pārvaldītājsabiedrību atļaujas. Ņemot to vērā, pieprasījumu un darījumu iesniegšana, izmantojot IMAS portālu, nepārtraukti pieaug.

2.2. Atbilstības un piemērotības procedūras

2021. gadā ECB banku uzraudzībai tika paziņots par kopumā 2627 atbilstošām un piemērotām procedūrām[51] (valdes un uzraudzības valdes locekļu, galveno amatpienākumu izpildītāju[52] un trešo valstu filiāļu vadītāju individuālie novērtējumi) (5. tabula).

5. tabula

Atbilstības un piemērotības procedūras, kas iesniegtas ECB

Avots: ECB.
Piezīmes: Izlasē ir iekļautas visas nozīmīgās iestādes (Vienotā uzraudzības mehānisma ietvaros), kas iesniegušas atbilstošus un piemērotus pieteikumus.

Aptuveni 67% no visām 2021. gadā saņemtajām atbilstības un piemērotības procedūrām attiecās uz vadības struktūru padomes locekļiem. Atlikušie 33% attiecās uz valdes locekļiem (apmēram 28%), personām, kuras pilda pamatfunkcijas (4%), un trešo valstu filiāļu vadītājiem (1%).

2021. gadā pabeigto atbilstības un piemērotības procedūru kopējais apstrādes laiks bija vidēji 3.7 mēneši, kas ir īsāks par maksimālo četru mēnešu periodu, kurš noteikts Apvienoto EVTI un EBI pamatnostādņu par vadības struktūras locekļu un galveno amatpienākumu izpildītāju piemērotības novērtēšanu 179. punktā.

2.2.1. Pārmaiņas atbilstības un piemērotības novērtējumā

Ņemot vērā savu stingrāko un apņēmīgāko pieeju, lai veiktu atbilstošus un pienācīgus novērtējumus, kā arī centienus stiprināt uzraudzīto banku pārvaldību, ECB konstatēja bažas par vienu vai vairākiem atbilstības un atbilstības kritērijiem 58% no novērtēto vadības struktūru locekļu. Tas ir par 8% vairāk nekā 2020. gadā. Visbiežāk uzdotie jautājumi bija saistīti ar valdes locekļu pieredzi, interešu konfliktiem un termiņa ievērošanu. Pēc tam ECB noteica nosacījumus, pienākumus vai ieteikumus NI, lai novērstu konstatētās problēmas.

Savos atbilstības un piemērotības novērtējumos ECB strādā ar attiecīgajām VKI, kā arī tieši ar uzraudzītajām struktūrām. Ja rodas šaubas vai bažas par ieceltā kandidāta piemērotību, attiecīgais atbilstības un piemērotības pieteikums bieži tiek atsaukts. Šis uzraudzības dialogs ar bankām novērš negatīvus atbilstības un piemērotības ECB lēmumus. 2021. gadā šādā veidā tika atsaukti 52 pieteikumi, kas ir par 30 vairāk nekā 2020. gadā.

2021. gadā ECB veica 17 atkārtotus novērtējumus

2021. gadā ECB veica arī 17 vairāku kredītiestāžu vadības struktūru locekļu pārvērtēšanas. Pieci no šiem atkārtotajiem izvērtējumiem bija saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas regulējumu, četri ar kriminālprocesu, divi ar civilprocesu un seši ar citiem jautājumiem, piemēram, bankrotu un krāpšanu.

Būtiskā informācija par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju/terorisma finansēšanu tika ņemta vērā arī, izvērtējot valdes locekļu piemērotību kopumā 36 pieteikumos.

ECB cenšas padarīt savus atbilstības un piemērotības procesus efektīvākus, jo īpaši pētot suptech rīku izmantošanu. IMAS portāls, ko uzraudzītās struktūras izmanto, lai iesniegtu atbilstības un piemērotības pieteikumus VKI un ECB, ir izrādījies noderīgs instruments efektivitātes uzlabošanai.

4. ielikums
ECB pārskatītā Atbilstības un piemērotības rokasgrāmata

ECB banku uzraudzība nepārtraukti cenšas paaugstināt pārvaldības un uzraudzības latiņu un palielināt pārredzamību šajā jomā. Šajā kontekstā ECB nesen pārskatīja savu atbilstības un piemērotības novērtējumu rokasgrāmatu (Atbilstības un piemērotības rokasgrāmata) un izstrādāja jaunu Atbilstības un piemērotības anketu, lai uzlabotu atbilstības un piemērotības procesu un novērtējumu kvalitāti un efektivitāti.

Pārskatītajā Atbilstības un piemērotības rokasgrāmatā ir ieviests individuālās atbildības jēdziens, saskaņā ar kuru nopietni uzraudzības konstatējumi var ietekmēt ieceltās personas piemērotību, pat ja tā nav tieši atbildīga par šiem konstatējumiem. Turklāt Atbilstības un piemērotības rokasgrāmatā ir sīki aprakstīts, kā valdes locekļi tiks atkārtoti novērtēti, ja atklājas jauni fakti, kas liek šaubīties par viņu piemērotību.

Atbilstības un piemērotības rokasgrāmata arī mudina konkrētas kredītiestādes, kurām saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir jāpieņem ex-post novērtējuma režīms, lai tās pirms iecelšanas amatā sniegtu ECB informāciju par to vadības struktūras izpildlocekļu piemērotības novērtējumiem. Pēcpārbaudes ietvaros 61 kredītiestāde iesaistītajās dalībvalstīs saņēma ECB vēstuli, kurā tika oficiāli apstiprināts šis uzaicinājums.

Visbeidzot, Atbilstības un piemērotības rokasgrāmatā ir sniegta atsauce uz dalībnieku zināšanām saistībā ar klimata un vides riskiem un daudzveidību (tostarp dzimumu daudzveidību), ņemot vērā to pieaugošo nozīmi uzraudzības jomā.

2021. gada 15. jūnijā ECB publicēja apspriešanai[53] šo dokumentu projektus, lai apkopotu atsauksmes no tirgus dalībniekiem un citām ieinteresētajām personām. Sabiedriskā apspriešana notika 2021. gada 15. jūlijā, piedaloties 200 dalībniekiem. Sabiedriskā apspriešana beidzās 2021. gada 2. augustā.

Gala versijas Atbilstības un piemērotības rokasgrāmatai un Atbilstības un piemērotības anketai tika publicētas 2021. gada 8. decembrī kopā ar atsauksmju paziņojumu, kurā atbildēts uz vairāk nekā 700 piezīmēm, kas saņemtas, tostarp no kredītiestādēm, tirgus un banku asociācijām un konsultāciju uzņēmumiem. Šīs publikācijas tika paziņotas VUM biļetenā 2021. gada novembrī, un tās tika sīkāk analizētas vairākās ECB Uzraudzības valdes priekšsēdētāja[54] un citu locekļu runās[55], kā arī priekšsēdētāja vietnieka raidierakstā 2021. gada decembrī[56].

2.3. Trauksmes celšana, izpilde, sankcijas un citi finansiāli pasākumi

2.3.1. Izpilde un sankciju procedūras

2021. gadā ECB izskatīja astoņas procedūras, no kurām piecas noslēdzās gada beigās

Saskaņā ar VUM regulu un VUM pamatregulu uzraudzības pasākumu nodrošināšanas un sankciju noteikšanas pilnvaru sadalījums starp ECB un VKI ir atkarīgs no iespējamā pārkāpuma rakstura, atbildīgās personas un piemērojamā pasākuma (sk. ECB 2014. gada pārskatu par uzraudzības darbību). Saskaņā ar spēkā esošo tiesisko ietvaru ECB uzraudzības uzdevumu veikšanas gaitā piemērotie sodi ir publicēti ECB banku uzraudzības interneta vietnē. VKI piemērotie sodi pēc ECB pieprasījuma tiek publicēti tajā pašā interneta vietnē.

2021. gadā ECB izskatīja astoņas sankciju procedūras, četras no tām bija turpinājušās 2020. gadā (6. tabula). Šo astoņu tiesvedību rezultātā tika pieņemti pieci ECB lēmumi.

6. tabula

ECB izpildes un sankciju darbības 2021. gadā

Avots: ECB.

2021. gadā ECB piemēroja divus naudas sodus 615 000 

euro

apmērā

No astoņām 2021. gadā izskatītajām tiesvedībām septiņas bija saistītas ar aizdomām par tieši piemērojamo ES tiesību aktu (tostarp ECB lēmumu un noteikumu) pārkāpumiem, ko izdarījušas septiņas nozīmīgās iestādes. Divas no šīm tiesvedībām tika pabeigtas 2021. gadā ar diviem ECB lēmumiem, ar kuriem divām vienas banku grupas uzraudzītajām struktūrām uzlika sodu 615 000 euro apmērā. 2021. gadā tika slēgtas divas procedūras saistībā ar tieši piemērojamo ES tiesību aktu pārkāpumiem, no kuriem viens tika izbeigts proporcionalitātes apsvērumu dēļ, bet otrs — tādēļ, ka netika konstatēta nolaidība. Trīs procedūras 2021. gada beigās vēl turpinājās.

Atlikusī tiesvedība, kas tika izskatīta 2021. gadā, bija saistīta ar iespējamiem MNI izdarītiem nacionālo tiesību aktu pārkāpumiem, ar kuriem īsteno ES direktīvu, un tā tika pabeigta ar ECB lūgumu uzsākt tiesvedību, kas tika adresēts attiecīgajai VKI.

Visu iespējamo pārkāpumu, par kuriem ir aizdomas un uz kuriem attiecas ECB 2021. gadā piemērotās izpildes un sankciju procedūras, sadalījums pēc pārkāpuma jomas ir attēlots 18. attēlā.

18. attēls

Aizdomas par pārkāpumiem, kam piemērojamas izpildes un sankciju tiesvedības 2021. gadā

Avots: ECB.

Pēc iepriekšējiem ECB pieprasījumiem uzsākt tiesvedības un, izvērtējot lietas saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem, 2021. gadā attiecīgās VKI piemēroja trīs naudas sodus 24.7 milj. 

euro

apmērā

Pēc iepriekšējiem ECB pieprasījumiem ierosināt procedūras un, izvērtējot lietas saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem, 2021. gadā attiecīgās VKI piemēroja divus naudas sodus 24.7 milj. euro apmērā.

Detalizēta informācija, tostarp visaptveroša statistika par sankciju darbībām saistībā ar uzraudzības prasību pārkāpumiem, ko 2021. gadā veica ECB un VKI saistībā ar Eiropas banku uzraudzību, tiks sniegta gada pārskatā par sankciju pasākumiem VUM 2021. gadā. Pārskats tiks publicēts ECB banku uzraudzības interneta vietnē 2022. gada otrajā pusē.

2.3.2. Citi finansiālie pasākumi

Saskaņā ar VUM regulu, lai veiktu tikai savus uzraudzības uzdevumus, ECB izmanto arī pilnvaras, kas VKI ir pieejamas saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktiem.

Šajā sakarā 2021. gadā ECB noteica divām nozīmīgām uzraudzītajām struktūrām administratīvus pasākumus, kas bija pieejami VKI saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, ar kuriem īsteno CRD. Piemērotie valsts administratīvie pasākumi nebija bargi, un tie ietvēra procentu maksājumus aptuveni 21.5 miljonu euro apmērā par lielo riska darījumu ierobežojumu prasību pārkāpumiem. Uzraudzītās iestādes ir pārsūdzējušas ECB lēmumus Eiropas Savienības Tiesā.

2.3.3. Trauksmes celšana

2021. gadā ECB saņēma 152 trauksmes cēlēju ziņojumus, proti, par 27% mazāk nekā iepriekšējā gadā

Saskaņā ar VUM regulas 23. pantu ECB ir pienākums nodrošināt efektīvu mehānismu ieviešanu, kas ļautu jebkurai personai ziņot par attiecīgo ES tiesību aktu pārkāpumiem (šo procesu parasti dēvē par trauksmes celšanu). Attiecīgi ECB darbina trauksmes celšanas mehānismu, kas ietver ECB banku uzraudzībai veltītajā interneta vietnē pieejamu iepriekš strukturētu interneta platformu.

ECB nodrošina pilnīgu konfidencialitāti attiecībā uz trauksmes cēlēju ziņojumiem, kas saņemti interneta platformā vai citos kanālos (piemēram, pa e-pastu vai pastu), un ņem vērā visu pieejamo informāciju, veicot uzraudzības uzdevumus.

2021. gadā ECB saņēma 152 trauksmes celšanas ziņojumus, kas ir par 27% mazāk nekā iepriekšējā gadā. 78 no šiem ziņojumiem attiecās uz iespējamiem attiecīgo ES tiesību aktu pārkāpumiem, no kuriem 72 tika uzskatīti par ECB uzraudzības kompetencē esošiem un seši – par VKI uzraudzības kompetencē esošiem. Pārējie ziņojumi galvenokārt attiecās uz iespējamiem tādu prasību pārkāpumiem, kas nav prudenciālās uzraudzības prasības, (piemēram, patērētāju aizsardzības jomā) un līdz ar to tie neietilpa trauksmes celšanas mehānisma darbības jomā.

No visiem iespējamiem pārkāpumiem, par kuriem tika ziņots, visvairāk tika minētas iekšējās pārvaldības problēmas (72%) un nepareiza pašu kapitāla un kapitāla prasību aprēķināšana (8%). Pilnīgu sadalījumu skatīt 19. attēlā. Ar pārvaldību saistītie jautājumi galvenokārt attiecās uz riska pārvaldību un iekšējo kontroli, vadības struktūras funkcijām, piemērotības un atbilstības prasībām, kā arī organizatorisko struktūru.[57]

19. attēls

Iespējamie pārkāpumi, par kuriem ziņo, izmantojot trauksmes celšanas mehānismu

(procentuālā izteiksmē)

Avots: ECB.

Trauksmes celšanas mehānisma ietvaros iegūtā informācija tika paziņota attiecīgajām kopējām uzraudzības komandām. ECB, pildot uzraudzības uzdevumus, pienācīgi apsvēra šo informāciju un veica pēcpārbaudi. Galvenie izmeklēšanas pasākumi, kas veikti 2021. gadā saistībā ar saņemtajiem trauksmes celšanas ziņojumiem par attiecīgu ES tiesību aktu pārkāpumiem, bija:

  • iekšējais novērtējums, pamatojoties uz esošo dokumentāciju (43% gadījumu);
  • dokumentu vai paskaidrojumu pieprasīšana no uzraudzītās iestādes (27% gadījumu);
  • lūgums veikt iekšējo auditu vai klātienes pārbaudi (19% gadījumu).

3. Ieguldījums krīzes pārvaldībā

3.1. Sadarbība ar Vienoto noregulējuma valdi

2021. gadā turpinājās cieša sadarbība starp ECB banku uzraudzību un VNV

2021. gadā turpinājās ECB banku uzraudzības un Vienotās noregulējuma valdes (VNV) cieša sadarbība visos līmeņos. ECB Uzraudzības valde aicināja VNV priekšsēdētāju kā novērotāju piedalīties ECB sanāksmēs par jautājumiem, kas saistīti ar VNV pienākumiem. Tāpat ECB pārstāvis kā novērotājs piedalījās visās VNV izpildsesijās un plenārsēdēs. Turklāt notika regulāra informācijas apmaiņa starp ECB un VNV priekšsēdētājiem, tāpat kā augstāko un vidējo vadību par tādiem kopīgu interešu tematiem kā uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas process (SREP), atveseļošanas un noregulējuma plānošana un darbs pie politikas saistībā ar krīzes pārvaldību. Visbeidzot, saskaņā ar Saprašanās memorandu, kas noslēgts starp VNV un ECB, abas organizācijas savā starpā apmainījās ar plašu atbilstošo datu un informācijas kopumu, kas jau bija to rīcībā. Tas palīdzēja atvieglot ziņošanas slogu bankām.

ECB un VNV arī apmainījās ar viedokļiem par iespējamiem krīzes pārvaldības politikas uzlabojumiem. Apspriesto tematu piemēri ietver attiecīgajām iestādēm pieejamo instrumentu kopumu un ārējo līdzekļu izmantošanu noregulējumā. Šīs regulārās viedokļu apmaiņas ar VNV arī palīdzēja papildināt pašas ECB ieguldījumu Eiropas Komisijas mērķtiecīgajā apspriedē par banku krīzes pārvaldīšanas un noguldījumu apdrošināšanas ietvara pārskatīšanu.[58]

Tāpat kā iepriekš ECB piedalījās arī VNV izmēģinājuma krīzes simulācijas mācību uzdevumos. Tie tika izstrādāti, lai pārbaudītu procedūras un starptautisko sadarbību, kā arī uzlabotu izpratni par katras iestādes lēmumu pieņemšanas un darbības procesiem noregulējuma kolēģijā.

Papildus tika organizēti kopīgi apmācību pasākumi par dažādiem tematiem (piemēram, atveseļošanas plāni, SREP metodoloģija un pārskatītā VNV politika par minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību apmēru (MREL)). To mērķis bija stiprināt sadarbību un veidot kopīgu izpratni starp iestādēm dažādos to darba aspektos.

Turklāt regulāra mijiedarbība starp ECB kopējām uzraudzības komandām un VNV iekšējām noregulējuma komandām joprojām bija galvenā abu organizāciju sadarbības daļa. Tā ietvēra ciešu sadarbību ar iestādēm saskaņā ar ECB krīzes pārvaldības sistēmu, t. i., ar iestādēm, kuru finanšu apstākļi pasliktinās, un VNV dalību attiecīgajās krīzes vadības grupās, lai nodrošinātu uzraudzības un noregulējuma iestāžu pilnībā saskaņotu darbību krīzes situācijā.

Atbilstoši normatīvajam regulējumam notika konsultācijas ar VNV par atveseļošanas plāniem, ko ECB banku uzraudzībai iesniegušas nozīmīgas iestādes. VNV novērojumi tika ņemti vērā, izvērtējot šos plānus un sagatavojot atsauksmes uzraugāmajām iestādēm. Šie novērojumi papildus citām lietām attiecās uz atgūšanas iespēju īstenošanu un ar MREL saistīto atveseļošanas rādītāju sliekšņu kalibrēšanu.

Visbeidzot, VNV apspriedās ar ECB banku uzraudzību par noregulējuma plānu projektiem saskaņā ar VNM regulu[59]. Tāpat kā iepriekš šīs konsultācijas aptvēra arī MREL un noregulējamības novērtējumu noteikšanu. Līdzīgi kā iepriekšējos gados VNV apspriedās arī ar ECB banku uzraudzību par Vienotajā noregulējuma fondā veikto ex ante iemaksu aprēķinu, ECB novērtējumā koncentrējoties uz novērojumiem no uzraudzības un darbības nepārtrauktības viedokļa.

3.2. Mazāk nozīmīgu iestāžu krīzes pārvaldība

Krīzes pārvaldības īstenošanai, kurā iesaistītas mazāk nozīmīgas iestādes (MNI), vajadzīga cieša sadarbība starp attiecīgo valsts kompetento iestādi (VKI) un ECB. Lai gan VKI ir tieši atbildīga par MNI uzraudzību, nepieciešamība pastiprināti sadarboties un apmainīties ar informāciju rodas tad, kad MNI ir gandrīz zaudējusi dzīvotspēju. Šajā posmā ECB kā kopējo procedūru kompetentā iestāde sazinās ar VKI par iespējamu licences anulēšanu.

2021. gadā ECB un VKI pastiprināja sadarbību, lai risinātu 15 MNI krīzes lietas

2021. gadā ECB un VKI cieši sadarbojās un apmainījās ar informāciju par vairākām MNI, kurām konstatēta finanšu stāvokļa pasliktināšanās vai krīzes situācija. VKI informēja ECB par septiņām jaunām lietām saistībā ar MNI finanšu stāvokļa pasliktināšanos. ECB un VKI arī turpināja cieši sadarboties un apmainīties ar informāciju par 29 aktīviem finanšu stāvokļa pasliktināšanās gadījumiem. 15 gadījumos tika pastiprināta sadarbība starp ECB un VKI, un septiņās lietās bija jāizveido īpašas krīzes pārvarēšanas kontaktgrupas. Tāpat kā iepriekšējos gados, šīs grupas nodrošināja, ka uzraudzības darbības un lēmumi tiek pieņemti savlaicīgi un saskaņoti.

2021. gadā VKI informēja ECB arī par 12 lietām saistībā ar MNI atļaujas anulēšanu. Divi no šiem gadījumiem bija saistīti ar apvienošanos vai integrāciju, trīs bija saistīti ar likvidāciju, un septiņos gadījumos notika brīvprātīga darbības izbeigšana. Četrās no šīm 12 lietām ECB pieņēma lēmumu par licences anulēšanu, savukārt pārējās astoņas lietas vēl joprojām tiek skatītas.

Dzīvotnespējīgi uzņēmējdarbības modeļi, pastāvīgi zema rentabilitāte, kas izraisa maksātspējas problēmas, un nepietiekamas pārvaldības sistēmas (tostarp neatbilstošs regulējums nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā) bija galvenie iemesli, kādēļ 2021. gadā pasliktinājās MNI finanšu stāvoklis; krāpšana grāmatvedībā parādījās kā finanšu stāvokļa pasliktināšanās papildu virzītājspēks.

4. Pārrobežu sadarbība

4.1. Eiropas un starptautiskā sadarbība

4.1.1. ECB un banku uzraudzības kolēģijas

ECB darbojas kā konsolidētā uzraudzības iestāde Eiropas banku grupām, kuru galvenā mītne atrodas valstī, kas piedalās Vienotajā uzraudzības mehānismā (VUM). Tas ļauj ECB īstenot visaptverošu un konsekventu uzraudzību, nodrošinot līdzvērtīgus konkurences apstākļus visām banku grupas iestādēm (meitasuzņēmumiem vai filiālēm), pat ja tās atrodas ES dalībvalstīs, kas nepiedalās VUM, vai valstīs ārpus Eiropas.

Kā nozīmīgu banku grupu konsolidētā uzraudzības iestāde ECB izveido kolēģijas, lai sadarbotos ar visām attiecīgajām uzraudzības iestādēm

Viens no ECB pienākumiem ir nodrošināt regulāru mijiedarbību ar visām attiecīgajām banku un nebanku uzraudzības iestādēm, un tas tiek darīts, izveidojot uzraugu kolēģijas. Ja banku grupas galvenā mītne atrodas ārpus banku savienības un ECB uzrauga vismaz vienu no grupas globālajiem meitasuzņēmumiem vai filiālēm, jo tie atrodas dalībvalstī, kas piedalās VUM, ECB realizē sadarbības pasākumus ar iestādēm valstī, kas atrodas ārpus ES. Vairumā gadījumu konsolidācijas iestāde īsteno starptautisku sadarbību ar uzraugu kolēģiju starpniecību, taču katras iestādes termiņi un lēmumu pieņemšanas procesi var atšķirties atkarībā no vietējām prasībām un konfidencialitātes noteikumiem.

ECB kā uzņēmēja iestāde piedalās to banku grupu kolēģijās, kuru mātesuzņēmums ir reģistrēts ārpus VUM

Transversālā komanda, ko veido trīs vertikālo ģenerāldirektorātu pārstāvji, sniedz pastāvīgu atbalstu kopējām uzraudzības komandām, lai tās pildītu ar sadarbību saistītos pienākumus saskaņā ar Eiropas regulām un direktīvām (piemēram, grupas vienību kartēšana, galveno finanšu rādītāju apmaiņa starp kompetentajām iestādēm, uzraudzības kolēģijas pārbaudes programma). Transversālā komanda arī veicina saskaņošanu un sekmē labāko uzraudzības praksi saistībā ar starptautisko sadarbību.

2021. gadā šī komanda palīdzēja pārskatīt 13 rakstveida sadarbības nolīgumus par uzraudzības iestāžu kolēģijām, lai ņemtu vērā prudenciālās uzraudzības regulējuma iestādes statusa izmaiņas pēc Brexit kā trešās valsts iestādei.

4.1.2. Sadarbības ar trešo valstu iestādēm stiprināšana

2021. gadā uzraudzības sadarbība ar trešajām valstīm tika paplašināta ar sadarbību ar

APRA

un

NYDFS

, izmantojot SM

ECB pastāvīgi uzrauga pārrobežu banku darbības norises un novērtē nepieciešamību veikt pastiprinātu sadarbību ar trešo valstu uzraudzības iestādēm, kas var izpausties kā saprašanās memorandi (SM), uzraudzības kolēģijas un vienošanās par katru gadījumu atsevišķi. 2021. gada laikā ECB noslēdza papildu saprašanās memorandus ar Ņujorkas štata finanšu pakalpojumu departamentu (NYDFS) un Austrālijas uzraudzības iestādi (APRA). Šie pasākumi uzskatāmi par būtiskiem, jo pastāv ievērojama pārrobežu saikne starp banku nozarēm, uz kurām attiecas Eiropas banku uzraudzība, un attiecīgi Ņujorkas štata un Austrālijas banku sektoriem.

Abi SM paredz sadarbību starp iestādēm, lai veiktu to uzraudzības uzdevumus attiecībā uz pārrobežu kredītiestādēm. Saskaņā ar SM sadarbība ir paredzēta, pamatojoties uz vislabākajiem centieniem, un to var uzsākt pēc iestāžu pieprasījuma vai vajadzības gadījumā pēc to pašu iniciatīvas. Tas attiecas uz jebkāda veida informāciju, kas varētu palīdzēt iestādēm, lai veicinātu uzraudzīto struktūru drošu un pareizu darbību.

4.1.3. Sadarbības stiprināšana ar vērtspapīru tirgus uzraudzības iestādēm

SM ar

SEC

ļāva nozīmīgām banku grupām kļūt par

SEC

aizvietotā atbilstības režīma subjektu

ECB un ASV Vērtspapīru un biržu komisija (US Securities and Exchange Commission; SEC) 2021. gada 16. augustā parakstīja SM, lai sagatavotos nozīmīgu iestāžu reģistrācijai par vērtspapīru mijmaiņas darījumu dīleriem vai lielākajiem vērtspapīru mijmaiņas darījumu dalībniekiem Amerikas Savienotajās Valstīs. Saskaņā ar ASV regulējumu drošības mijmaiņas darījumu tirgotājiem, kas nav no ASV, un lielākajiem drošības mijmaiņas darījumu dalībniekiem, kuriem ir nozīmīga uzņēmējdarbība Amerikas Savienotajās Valstīs, bija jāreģistrējas SEC attiecīgi līdz 2021. gada 1. novembrim un 2021. gada 1. decembrim. SEC var atļaut šādām vienībām izpildīt noteiktas ASV prasības, ievērojot pielīdzināmas ES un valstu prasības. Lai tas būtu iespējams, SEC un attiecīgajām uzraudzības un tirgus iestādēm ir jāparaksta sadarbības līgumi.

Saskaņā ar šo SM ECB un SEC sazināsies un apmainīsies ar informāciju par vērtspapīru mijmaiņas darījumiem, ko ECB pārraudzītās vienības veic Amerikas Savienotajās Valstīs. Šī sadarbība nodrošinās pamatu attiecīgajām VUM struktūrām, lai līdz minimumam samazinātu atbilstības nodrošināšanas centienu dublēšanos un turpinātu koncentrēties uz atbilstību ES prasībām, vienlaikus nodrošinot atbilstību ASV prasībām.

ES līmenī 2021. gadā ECB noslēdza SM ar Autorité des Marchés Financiers (AMF) kā kompetento iestādi, kura atbildīga par finanšu instrumentu tirgiem Francijā.

4.1.4. Uzraudzības saprašanās memorandu publicēšana

2021. gadā ECB interneta vietnē tika publicēts 21 SM

2020. gada maijā ECB apstiprināja politiku attiecībā uz to esošo un turpmāko SM publicēšanu, kurus ECB noslēgusi kā banku uzraugs. Šo SM publicēšana ir atkarīga no pušu piekrišanas, kā arī iespējamiem ierobežojumiem attiecībā uz piekļuvi konfidenciālai informācijai saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem. 2021. gada 19. februārī un 30. aprīlī ECB savā interneta vietnē publicēja 18 SM, ko tā banku uzrauga statusā bija noslēgusi kopš 2014. gada. Tie ietvēra SM ar banku un tirgus uzraugiem trešajās valstīs, tostarp SM, kas tika parakstīts 2019. gadā ar Bank of England/prudenciālās uzraudzības regulējuma iestādēm saistībā ar Brexit. Turklāt gada otrajā pusē ECB publicēja trīs papildu SM, ko tā nesen bija noslēgusi ar SEC, NYDFS un AMF.

4.1.5. Cieša sadarbība VUM ietvaros

ECB,

Hrvatska narodna banka

un Bulgārijas Nacionālā banka cieši sadarbojās ikdienas uzraudzībā

2021. gadā sadarbība ar Bulgāriju un Horvātiju – divām banku savienības jaunākajām dalībvalstīm, kas pievienojās 2020. gada oktobrī – noritēja ļoti veiksmīgi. Hrvatska narodna banka un Българска народна банка (Bulgārijas Nacionālā banka) tika integrēta VUM struktūrā, un to pārstāvji piedalījās lēmumu pieņemšanā Uzraudzības valdē, kas nodrošināja netraucētu ECB uzraudzību visā banku savienībā. Abu VKI darbinieki bija cieši iesaistīti ne tikai Eiropas banku meitasuzņēmumu Bulgārijā un Horvātijā, bet arī to mātes uzņēmumu un attiecīgo banku grupu ikdienas uzraudzībā. ECB savās MNI pārraudzības darbībās integrēja arī Bulgārijas un Horvātijas mazāk nozīmīgas iestādes (MNI), lai veicinātu augstas kvalitātes uzraudzības standartu konsekventu piemērošanu abu valstu MNI. Visa gada laikā tika rīkoti semināri un darba grupu sanāksmes, lai atbalstītu kopīgo darbu. Šī sadarbības uzraudzība ir ļoti svarīga integrētākai banku nozarei.

4.1.6. SVF Finanšu sektora novērtēšanas programmas

Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) finanšu sektora novērtēšanas programmas (FSAP) ir visaptveroši, padziļināti valsts finanšu sektora novērtējumi.

ECB banku uzraudzība īstenoja daudzas no SVF FSAP rekomendācijām eirozonai

2018. gadā SVF eirozonas FSAP izskatīja banku uzraudzības un noregulējuma arhitektūru eirozonā. ECB banku uzraudzība jau ir iestrādājusi daudzas SVF rekomendācijas savā uzraudzības praksē, vienlaikus ES likumdevēji ir iepriekš strādājuši un pašreiz strādā pie rekomendācijām, kas rosina veikt grozījumus ES tiesību aktos.

Valstu FSAP neietver Eiropas banku uzraudzības veiktos novērtējumus

2021. gadā SVF ieviesa nacionālās FSAP Vācijai, Īrijai un Somijai. Šīs nacionālās FSAP novērtē tādus nebanku sektora aspektus kā iekšzemes apdrošināšana un makrouzraudzības sistēmas un ietver visaptverošu banku darbības novērtējumu, jo īpaši tos jautājumus, kuri ietilpst MNI uzraugošo valsts iestāžu kompetencē, vai ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu un terorisma finansēšanas apkarošanu saistītos aspektus. Turklāt 2021. gadā SVF pabeidza kārtējo FSAP pārskatīšanu, kā rezultātā tika atjaunināts to jurisdikciju ar sistēmiski nozīmīgām finanšu nozarēm saraksts, uz kurām attiecas periodiski obligātie novērtējumi.

ECB piedalās valstu SVF IV panta konsultācijās

ECB iesaiste valstu SVF IV panta apspriedēs par Eiropas banku uzraudzībā ietilpstošajām valstīm attiecas uz mikrouzraudzības un makrouzraudzības jautājumiem saskaņā ar ECB pienākumiem šajās jomās.

4.2. Dalība Eiropas un starptautiskā normatīvā regulējuma izveidē

4.2.1. Dalība Finanšu stabilitātes padomes darbā

2021. gadā Finanšu stabilitātes padome (FSP) turpināja koncentrēties uz starptautisko sadarbību, lai risinātu koronavīrusa (Covid-19) pandēmijas radītos izaicinājumus un saglabātu finanšu stabilitāti.

2021. gadā ECB sniedza ieguldījumu FSP darba kārtībā vairākās jomās, tostarp Covid-19 pandēmijas pieredzes apzināšanā

Kā Finanšu stabilitātes padomes locekle ECB banku uzraudzība aktīvi piedalījās sākotnējās pieredzes apzināšanā, kas gūta no Covid-19 pandēmijas finanšu stabilitātes jomā, sagatavojot īpašu ziņojumu.

ECB sniedza ieguldījumu arī plašāku FSP darba kārtībā ietilpstošu jautājumu risināšanā, piemēram: i) globālu sistēmiski nozīmīgu banku (G-SNB) ikgadējā apzināšana, apspriežoties ar Bāzeles Banku uzraudzības komiteju, tostarp plānots pārskatīt ar banku savienību saistīto norišu ietekmi uz G-SNB metodoloģiju; ii) atskaites par kiberincidentu ziņojumiem pabeigšana; iii) ceļveža ar klimatu saistīto finanšu risku novēršanai koordinēšana; iv) politikas priekšlikumu sagatavošana, lai uzlabotu naudas tirgus fondu noturību. Šajā kontekstā ECB banku uzraudzība piedalījās FSP plenārsēdēs, Standartu īstenošanas pastāvīgās komitejas un Uzraudzības un regulatīvās sadarbības pastāvīgās komitejas sanāksmēs. Tā piedalījās arī Noregulējuma vadības grupā un FSP Eiropas reģionālajā konsultatīvajā grupā.

ECB banku uzraudzība turpinās sniegt ieguldījumu FSP darba programmā vairākās jomās, tostarp starptautiskajā sadarbībā, reaģēšanas uz Covid-19 koordinēšanā, turpmākajā digitālo inovāciju darbā un klimata pārmaiņu radīto finanšu risku jautājumu risināšanā.

4.2.2. Ieguldījums Bāzeles procesā

BCBS

dalībniece ECB banku uzraudzība veicināja starptautisko sadarbību un politikas pasākumu koordināciju, piemēram, ar klimatu saistīto finanšu risku jomā

2021. gadā Centrālo banku vadītāju un uzraudzības vadītāju grupa (Group of Central Bank Governors and Heads of Supervision), kas ir Bāzeles Banku uzraudzības komitejas (BCBS) pārraudzības struktūra, apstiprināja BCBS stratēģiskās prioritātes un darba programmu 2021. un 2022. gadam. Augsta prioritāte tika piešķirta iepriekš saskaņoto reformu īstenošanai un novērtēšanai, jauno risku un ievainojamību (t. i., digitalizācija, ar klimatu saistīti finanšu riski) caurlūkošanai un novērtēšanai, kā arī uzraudzības sadarbības attīstībai. ECB aktīvi līdzdarbojas šajos centienos.

Šajā kontekstā ECB ir BCBS ar klimatu saistīto finanšu risku darba grupas un BCBS politikas un standartu grupu līdzpriekšsēdētāja, kas ir atbildīga par kopīgu uzraudzības standartu izstrādi un ieviešanu.

Turklāt BCBS uzsāka darbu pie G‑SNB novērtēšanas metodoloģijas pārskatīšanas. ECB banku uzraudzība aktīvi sniedza savu atbalstu komitejas lēmumam, lai pārskatītu ar banku savienību saistīto norišu ietekmi uz G-SNB metodoloģiju (īpašu uzmanību pievēršot pārrobežu riska darījumu apstrādei banku savienībā).

ECB banku uzraudzība piedalījās arī regulārās politikas diskusijās, daloties ar zināšanām BCBS darba grupās, sadarbojoties ar BCBS biedriem ES ietvaros un pasaules mērogā, kā arī veicot atbilstošu ietekmes analīzi. Šis darbs ietvēra: i) iespējamo pasākumu novērtējumu un izstrādi, lai novērstu ar klimatu saistītus finanšu riskus globālajai banku sistēmai; ii) operacionālās noturības principu publicēšanu, kuru mērķis ir stiprināt banku spēju izturēt smagus nelabvēlīgus notikumus, pielāgoties tiem un atgūties no tiem; iii) sabiedrisko apspriešanu par provizoriskiem priekšlikumiem par piesardzīgu attieksmi pret banku kriptoaktīvu riska darījumiem.

4.2.3. Dalība EBI darbā

ECB cieši sadarbojās ar EBI vairākos projektos, tostarp ES mēroga stresa testā 2021

2021. gadā ECB banku uzraudzība turpināja cieši sadarboties ar Eiropas Banku iestādi (EBI), lai veicinātu konsekventu uzraudzību visā Eiropas banku sektorā un veicinātu kredītiestāžu drošību un stabilitāti, kā arī finanšu sistēmas stabilitāti. Kopējie projekti ietvēra ES mēroga EBI stresa testu 2021, kura kvalitātes garantiju nodrošināja ECB. EBI un ECB arī strādāja kopā, lai veiktu pēcpārbaudi saistībā ar Covid-19 krīzi, sagatavotu atbildi uz Komisijas aicinājumu sniegt konsultācijas par digitālajām finansēm un sagatavotu EBI ziņojumu par kompetento iestāžu uzraudzības neatkarību. ECB un EBI 2021. gada septembrī arī izplatīja kopīgu vēstuli, kurā atkārtoti apstiprināja, cik svarīgi ir pilnībā, savlaicīgi un precīzi pabeigt spēkā esošo Bāzeles III standartu ieviešanu ES.

Turklāt ECB palīdzēja pabeigt 2021. gada ES mēroga pārredzamības pasākumus, ko veica EBI, nodrošinot savlaicīgu precīzu uzraudzības datu sniegšanu par 99 nozīmīgām ECB tiešā uzraudzībā esošajām iestādēm. Šis pasākums sniedza tirgus dalībniekiem detalizētu informāciju par Eiropas banku uzraudzībā iesaistīto banku finanšu nosacījumiem, tostarp par Covid-19 krīzes ietekmi.

ECB arī palīdzēja EBI izpildīt tās pilnvaras, lai sagatavotu priekšizpētes ziņojumu par statistikas, noregulējuma un uzraudzības pārskatu integrēšanu, kā noteikts Kapitāla prasību regulas 430.c pantā. Ziņojumā, kas tika publicēts 2021. gada 16. decembrī, ir norādīts, ka kopēja datu vārdnīca visās ziņošanas jomās ir galvenais elements un priekšnoteikums, lai atvieglotu ziņošanas slogu bankām, uzlabotu datu kvalitāti un bruģētu ceļu ziņošanas sistēmas turpmākai integrācijai. Ziņojumā tika sniegts ieteikums izveidot kopīgu komiteju, ko veidotu Eiropas iestādes, nacionālās kompetentās iestādes un, ja nepieciešams, banku nozare, lai koordinētu integrācijas procesu. Šajā kontekstā ECB sadarbojās ar EBI un citām ieinteresētajām personām, veicinot kopīgu izpratni un izvirzot konkrētus priekšlikumus par semantiski integrētas datu vārdnīcas izveidi, lai veicinātu ziņošanas prasību konverģenci.

Attiecībā uz EBI "ievērot vai precizēt" (comply-or-explain) procedūru[60] 2021. gadā ECB banku uzraudzība paziņoja EBI par savu atbilstības statusu attiecībā uz 23 pamatnostādnēm, kā tas dokumentēts ECB banku uzraudzības interneta vietnē. ECB banku uzraudzība ir apņēmusies ievērot visas piemērojamās vadlīnijas, ko izdevusi EBI vai Eiropas uzraudzības iestāžu apvienotā komiteja.

5. ielikums
ECB politiku atjaunināšana attiecībā uz iespējām un rīcības brīvību

2021. gada 29. jūnijā ECB sāka sabiedrisko apspriešanu par izmaiņām tās politikā un pamatnostādnēs attiecībā uz to, kā tā izmanto dažādas iespējas un rīcības brīvību (I&RB) saskaņā ar ES tiesību aktiem, veicot banku uzraudzību. ECB I&RB politikas atjauninājumi tika izklāstīti četros politikas instrumentu projektos:

  • pārskatītas ECB rokasgrāmatas projektā par ES tiesību aktos pieejamo iespēju un rīcības brīvības izmantošanu;
  • ECB regulas projektā, ar ko groza Eiropas Centrālās bankas Regulu 2016/445 par ES tiesību aktos pieejamo iespēju un rīcības brīvības izmantošanu;
  • ieteikuma projektā, ar ko groza Ieteikumu ECB/2017/10 par kopējiem noteikumiem tam, kā attiecībā uz mazāk nozīmīgām iestādēm nacionālās kompetentās iestādes īsteno dažas Savienības tiesību aktos noteiktās izvēles iespējas un rīcības brīvību;
  • Pamatnostādņu projektā, ar ko groza Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādni (ES) 2017/697 par to, kā attiecībā uz mazāk nozīmīgām iestādēm nacionālās kompetentās iestādes īsteno Savienības tiesību aktos noteiktās iespējas un rīcības brīvību.

ECB I&RB politika sākotnēji tika publicēta 2016. un 2017. gadā. Nepieciešamību to pārskatīt un revidēt galvenokārt noteica jaunie tiesību akti, kas pieņemti kopš tā laika, proti, Kapitāla prasību regula II (CRR II) un Kapitāla prasību direktīva V (CRD V), kas ieviesa vairākas jaunas I&RB un grozīja vai svītroja jau esošās. Turklāt ECB ierosināja ieviest dažas izmaiņas savā I&RB politikā, pamatojoties uz uzraudzības pieredzi, kas gūta kopš tās sākotnējās publicēšanas.

Konsultācijas aptver I&RB vairākās politikas jomās, tostarp likviditāti, pašu kapitālu, prudenciālās konsolidācijas jomu, sviras rādītāju un lielo riska darījumu ierobežojuma izņēmumus. Lielākais izmaiņu skaits ir saistīts ar likviditātes politiku. Daļēji tas ir tāpēc, ka CRR II ieviesa neto stabilā finansējuma koeficientu kā jaunu saistošu likviditātes prasību kopumu, līdz ar to kompetentajām iestādēm sniedzot vairākas jaunas I&RB.

Sabiedriskā apspriešana, kas noslēdzās 2021. gada 30. augustā, deva iespēju apkopot tirgus dalībnieku un citu interesentu atsauksmes.ECB saņēma un novērtēja komentārus no desmit respondentiem, galvenokārt no nozares asociācijām. Pārskatīto I&RB politiku galīgo versiju publicēšana kopā ar atsauksmju paziņojumu tika plānota 2022. gada 28. martā..

5. ECB banku uzraudzības organizatoriskā struktūra

5.1. Pārskatatbildības prasību izpilde

2021. gada ECB banku uzraudzība turpināja cieši sadarboties ar Eiropas Parlamentu un ES Padomi

Šis gada pārskats ir viens no galvenajiem ECB banku uzraudzības pārskatatbildības kanāliem attiecībā uz Eiropas Parlamentu un Eiropas Savienības Padomi (ES Padome), kā to paredz VUM regula. Regula nosaka, ka, veicot uzraudzības uzdevumus, ECB jāievēro atbilstīgās prasības par pārredzamību un pārskatatbildību. ECB piešķir lielu nozīmi pārskatatbildības sistēmas uzturēšanai un pilnīgai piemērošanai, kas sīkāk izklāstīta Eiropas Parlamenta un ECB Iestāžu nolīgumā un ES Padomes un ECB Saprašanās memorandā (SM).

2021. gadā visa saziņa starp Eiropas Parlamenta Ekonomikas un monetāro lietu komiteju (ECON) un Uzraudzības valdes priekšsēdētāju koronavīrusa (Covid-19) pandēmijas dēļ notika virtuālā formātā. Uzraudzības valdes priekšsēdētājs 2021. gada 23. martā uzstājās ECON komitejas atklātajā izskatīšanā, lai iepazīstinātu ar ECB 2020. gada pārskatu par uzraudzības darbību, kā arī divās kārtējās atklātās izskatīšanas sanāksmēs 2021. gada 1. jūlijā un 1. oktobrī. Diskusijās galvenokārt tika apspriesti uzraudzības pasākumi, ko ECB veikusi, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju. Turklāt tika apspriestas problēmas banku sektorā, piemēram, banku uzņēmējdarbības modeļu ilgtspēja, banku rentabilitāte, ar klimatu saistīto risku pārvaldība un digitalizācijas ietekme. Citi jautājumi ietvēra banku savienības stiprināšanu, koncentrējoties uz Bāzeles III ieviešanu, mītnes valsts –uzņēmējas valsts jautājumiem, banku krīzes pārvaldību un noguldījumu apdrošināšanas ietvaru, kā arī piesaistīto finansējumu.

Uzraudzības valdes priekšsēdētājs 2021. gadā atbildēja uz astoņiem EP deputātu rakstveida jautājumiem

2021. gadā Uzraudzības valdes priekšsēdētājs atbildēja uz astoņiem Eiropas Parlamenta deputātu (EPD) rakstveida jautājumiem par banku uzraudzības jautājumiem, un saskaņā ar ECB ziņošanas prasību attiecībā uz valstu parlamentiem sniedza divas atbildes uz valstu deputātu rakstveida jautājumiem. Visas atbildes vēstules tika publicētas. Vēstulēs tika apskatīti dažādi temati, piemēram, kredītriska pārvaldība, IT un kiberriski, pārvaldības jautājumi un institucionālo aizsardzības shēmu prudenciālā uzraudzība.

Saskaņā ar Iestāžu nolīgumu ECB arī nodeva Eiropas Parlamentam Uzraudzības valdes sanāksmju protokolu ierakstus.

Attiecībā uz mijiedarbību ar ES Padomi 2021. gadā Uzraudzības valdes priekšsēdētājs piedalījās divās viedokļu apmaiņās ar Eirogrupu – 21. maijā un 4. oktobrī, abos gadījumos virtuālā formātā. Pirms diskusijām ar Eirogrupu ECB publicēja pārskatu par attiecīgajām ECB uzraudzības darbībām. Viens no galvenajiem apspriestajiem tematiem bija ECB uzraudzības pasākumi attiecībā uz kredītrisku un citiem jauniem riskiem, piemēram, riskiem, ko rada aizņemtais finansējums.

ECB sniedza ieguldījumu ES naudas atmazgāšanas apkarošanas politikas banku sektorā revīzijā

2021. gadā ECB kopā ar Komisiju un Eiropas Banku iestādi (EBI) piedalījās arī Eiropas Revīzijas palātas (ERP) veiktajās revīzijās saistībā ar banku uzraudzību, proti, ERP revīzijā par Eiropas Savienības nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanas politiku banku sektorā. Revīzija tika pabeigta 2021. gada jūnijā. ECB strādā, lai risinātu ieteikumus par ES noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošanas ietvara efektivitāti, ciktāl tas ietilpst tās uzraudzības funkciju kompetencē. Turklāt ECB pašlaik sadarbojas ar ERP, lai atbalstītu tās veikto revīziju par ECB darbības efektivitāti, uzraugot banku ienākumus nenesošo aizdevumu pārvaldību.

6. ielikums
ECB loma noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanā: ECB turpmākie pasākumi pēc ERP 2021. gada revīzijas par ES nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanas politikas efektivitāti un vispusību

Lai gan atbildība par kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzību nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) jomā ir valsts līmenī un ECB uzdevumi nepārprotami izslēdz NILLTFN uzraudzību, ECB ņem vērā NILLTFN uzraudzības rezultātus, veicot prudenciālās uzraudzības uzdevumus, un apmainās ar NILLTFN iestādēm ar atbilstošo informāciju, kas savākta vai radīta, veicot šos uzdevumus.[61] ECB revīziju šajā kontekstā 2021. gadā veica ERP.

2021. gada jūnijā ERP publicēja savu īpašo revīzijas ziņojumu par NILLTFN politikas efektivitāti un vispusību ES ietvaros. Pārskatā ERP uzsver labo darbu, ko ECB paveikusi, integrējot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku prudenciālajā uzraudzībā, un to, kā ECB aktīvi apmainās ar informāciju ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošanas iestādēm. ERP arī iesaka ECB vienkāršot procesus informācijas apmaiņai ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska iestādēm un atjaunināt iekšējos procesus NILLTF riska integrēšanai prudenciālajā uzraudzībā pēc EBI pārskatīto SREP pamatnostādņu publicēšanas.

ECB ir aktīvi strādājusi, lai izpildītu ERP ieteikumus šādos veidos.

  • Tiek ieviesta būtiski vienkāršota procedūra informācijas apmaiņai saskaņā ar daudzpusējo vienošanos, ko parakstījuši ECB un nacionālie kredītiestāžu un finanšu iestāžu NILLTFN uzraugi saskaņā ar Piekto AML direktīvu[62].
  • Turklāt iekšējie procesi, kas izstrādāti, lai veicinātu informācijas apmaiņu NILLTFN kolēģijās, kuras pašlaik veido attiecīgās NILLTFN uzraudzības iestādes un kurās ECB piedalīsies kā novērotāja[63], ietver vienkāršotu lēmumu pieņemšanas procedūru, lai uzlabotu informācijas apmaiņas savlaicīgumu un efektivitāti starp ECB un NILLTFN uzraudzības iestādēm. ECB pašlaik formalizē savu dalību visās šajās kolēģijās, pamatojoties uz darba uzdevumiem, kas ir izplatīti visām attiecīgajām nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iestādēm.
  • Citi politikas pasākumi, ko veic EBI līmenī, piemēram, nesen publicētās Sadarbības pamatnostādnes saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 117. panta 6. punktu un regulatīvo tehnisko standartu projekts par centrālo NILLTFN datubāzi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 9.a pantu, turpmāk regulēs informācijas apmaiņu ar NILLTFN iestādēm un atbalstīs ECB, ievērojot ERP rekomendācijas.
  • ECB atjauninās savu SREP metodoloģiju pēc grozīto EBI SREP vadlīniju publicēšanas.

Šajā kontekstā ECB ļoti atzinīgi vērtē Komisijas tiesību aktu priekšlikumu publicēšanu, lai stiprinātu ES NILLTFN ietvaru.[64] Lai gan jau ir veikti vairāki uzlabojumi, ECB piekrīt viedoklim, ka ir nepieciešamas turpmākas izmaiņas, lai palīdzētu novērst Eiropas Savienības finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai terorisma finansēšanai un stiprinātu ES pozīciju globālajā finanšu sistēmā. Diskusijās tika apspriesti uzraudzības pasākumi, ko ECB veikusi, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju.

ECB atbalsta ERP revīziju par ECB operacionālo efektivitāti, uzraugot banku ienākumus nenesošo aizdevumu pārvaldību

Turklāt SM, ko ECB un ERP parakstīja 2019. gadā, atviegloja praktiskas informācijas apmaiņas vienošanos starp abām iestādēm saistībā ar ERP veikto ECB banku uzraudzības revīziju pēcpārbaudi. ECB uzrauga ECB adresēto ERP rekomendāciju īstenošanas statusu, un ERP veic arī iepriekš sniegto ieteikumu ieviešanas pēcpārbaudes pasākumus. Šajā kontekstā ERP 2021. gada ceturtajā ceturksnī pārskatīja ECB veiktās darbības, lai risinātu konstatējumus un ieteikumus, kas ietverti pirmajā ERP ziņojumā par VUM darbību un otrajā ERP ziņojumā par krīzes pārvaldību[65].

5.2. Pārredzamība un komunikācija

ECB paplašināja vizuālo materiālu un vienkāršas, pieejamas valodas izmantošanu un pārveidoja banku uzraudzības interneta vietni

Ņemot vērā ilgstošo Covid-19 pandēmiju, ECB banku uzraudzība 2021. gadā lielā mērā turpināja paļauties uz digitālajiem kanāliem un platformām, lai informāciju izplatītu savlaicīgi, pārredzamā un efektīvā veidā. ECB palielināja vizuālo materiālu un vienkāršas, pieejamas valodas izmantošanu, kā arī pārveidoja banku uzraudzības interneta vietni. Tā arī izmantoja dažādus formātus, piemēram, sociālo mediju ziņojumus, videoklipus, raidierakstus un emuāra ziņas, lai izskaidrotu uzraudzību un banku darbību auditorijai ar dažādu izglītības un profesionālo pieredzi, kā arī dažādu zināšanu un izpratnes līmeni. Viens no svarīgākajiem pavērsieniem bija atjaunotās ECB banku uzraudzības interneta vietnes izveide. Jaunais izskats izveidots saskaņā ar modernām digitālā dizaina pieejām, koncentrējoties uz stāstījumu un vizuālajiem materiāliem, uzlabotu lasāmību un pievilcīgākiem tehnisko tematu prezentācijas veidiem.

Šie novatoriskie saziņas rīki arī palīdzēja paplašināt galveno ziņojumu izplatīšanu, izmantojot tradicionālus līdzekļus, piemēram, runas un intervijas. 2021. gadā priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks uzstājās ar 26 runām, savukārt ECB pārstāvji Uzraudzības valdē uzstājās ar 12 runām. Kopā viņi sniedza 18 mediju intervijas un ievietoja sešus emuāra ierakstus un viedokļu rakstus. Tāpat Uzraudzības valdes priekšsēdētājs rīkoja preses konferenci par 2020. gada Uzraudzības pārbaudes un novērtējuma procesa rezultātiem un jaunākajām norisēm saistībā ar Covid-19 situāciju. ECB banku uzraudzība publicēja 23 preses paziņojumus un 44 cita veida publikācijas, tostarp vēstules Eiropas Parlamenta deputātiem, norādījumus bankām un uzraudzības statistiku. Ceturkšņa Uzraudzības biļetens, kas ir digitāla publikācija, kurai ir gandrīz 9000 abonentu, sniedza informāciju un atjauninājumus par notiekošajiem uzraudzības projektiem un atklājumiem.

ECB banku uzraudzība publicēja EBI vadītā stresa testa rezultātus 2021. gada jūlijā. Šajā gadījumā un pirmo reizi ECB atklāja augsta līmeņa datu punktus, kas attiecas uz vidējām bankām, kuras nebija iekļautas EBI izlasē. Turklāt ECB sāka publicēt SM ar valsts un starptautiskajām iestādēm; 2021. gadā tika publicēts 21 šāds sadarbības līgums.

ECB banku uzraudzība arī uzsāka trīs sabiedriskās apspriešanas, tostarp par iespēju un rīcības brīvības politikas atjauninājumiem, kā arī atbilstošu un piemērotu uzraudzību. Divreiz gadā notiekošā pamatkonference "ECB Banku uzraudzības forums" 2021. gadā notika tiešsaistes formātā, kurā svarīgākās runas un ekspertu līmeņa diskusijas bija par tādiem tematiem kā kredītu un klimata pārmaiņu riski, kā arī banku savienība.

Lai veicinātu dialogu starp ECB banku uzraudzību un nozares mēroga tirgus profesionāļiem, kas iesaistīti ar banku sektoru saistītos jautājumos, ECB izveidoja jaunu Banku uzraudzības tirgus kontaktgrupu (BUTKG). Grupu, kuras pirmā sanāksme notika 2021. gada jūlijā, vada ECB Uzraudzības valdes priekšsēdētājs. Tajā aplūkotas norises banku sektorā, strukturālās un regulējošās tendences, kā arī ECB banku uzraudzības darbību ietekme. Tādā veidā tiek apkopota tirgus izlūkošanas informācija, kas palīdz ECB veikt banku galveno risku un ievainojamību analīzi, vienlaikus piedāvājot īpašu saziņas kanālu ar tirgus ieinteresētajām personām banku nozarē. ECB banku uzraudzības mērķis ir saglabāt līdzsvarotu grupas sastāvu, cenšoties iesaistīt plašu iestāžu un banku tirgus ieinteresēto personu loku un laika gaitā plānojot veikt dalībnieku rotāciju. Ar BUTKG darbību saistītie dokumenti, tostarp sanāksmju darba kārtības, dalībnieku saraksti un dažādu notikušo sanāksmju kopsavilkumi, regulāri būs pieejami ECB banku uzraudzības interneta vietnē.

2021. gadā ECB atbildēja uz 1264 publiskiem jautājumiem par banku uzraudzības tematiem, piemēram, vispārīgu uzraudzības informāciju, sūdzībām par bankām vai iespējamiem Eiropas tiesību aktu pārkāpumiem, atļaujām, klimata riska stresa testu un reakciju uz Covid-19 krīzi. Pateicoties virtuālo aktivitāšu ieviešanai Apmeklētāju centrā, ECB rīkoja sešas virtuālās lekcijas par banku uzraudzību, kurās kopumā piedalījās 176 dalībnieki, un uzņēma 892 virtuālos apmeklētājus, kuri tika iepazīstināti ar ECB galvenajiem uzdevumiem un Eiropas banku uzraudzības pamatiem.

5.3. ECB banku uzraudzības iekšējās reorganizācijas pabeigšana

Centieni pārmaiņu vadībā

Jaunajai organizatoriskajai struktūrai stājoties spēkā 2020. gada 1. oktobrī, lai atvieglotu tās ieviešanu, tika veiktas vairākas izmaiņas vadībā. Tās ietvēra Pārmaiņu aģentu grupas izveidi, kā arī darbu pie personāla atlases, lai aizpildītu visas brīvās vakances no jauna izveidotajā struktūrā.

Pārmaiņu aģentu grupā bija brīvprātīgie no visām ECB banku uzraudzības darbības jomām un visiem hierarhijas līmeņiem. Brīvprātīgie tika iesaistīti četrās atšķirīgās projekta darba plūsmās.

  1. Sadarbība ar VKI — mērķis ir atvieglot sadarbību ar VKI, apmainīties ar pieredzi un veicināt pārredzamību visā Eiropas banku uzraudzībā. Šīs projekta plūsmas īstenošanas daļa balstījās uz tādiem pasākumiem kā visiem Eiropas banku uzraudzības darbiniekiem pieejami neformālie semināri, apmaiņas programmas starp ECB un dažām VKI, virtuālie VUM mēroga sadarbības rīki un atvieglota piekļuve VUM IT rīkiem IT vidē.
  2. Pienākumu un uzdevumu skaidrība — mērķis ir apkopot visas stabilās darba grupas, tīklus un ekspertu grupas visā VUM, definēt mērķa darbības modeli un mandātu visām uzņēmējdarbības jomām un izveidot funkcionālu tālruņu grāmatu, lai atvieglotu ekspertu identificēšanu konkrētajās jomās. Uzraugiem domātās tiešsaistes informācijas un zināšanu apmaiņas platformas uzraugiem VUMnet funkcijas atviegloja šīs darbplūsmas mērķu īstenošanu.
  3. Procesi – mērķis ir vizualizēt visu iekšējo banku uzraudzības procesu galvenos soļus un termiņus, kā arī norādīt informāciju par attiecīgajiem instrumentiem un šajos procesos iesaistītajiem ekspertiem. Šo pasākumu īstenošana turpinās un ir atkarīga no VUMnet funkcijām.
  4. Ģenerāldirektorātu sadarbība – ar mērķi uzlabot dažādās uzņēmējdarbības jomās veiktā darba redzamību, kā arī to sasniegumus, mazināt nošķirtību un veicināt komandas garu dažādās uzņēmējdarbības jomās. Lai sasniegtu šos mērķus, darba plūsma balstījās uz tādiem pasākumiem kā izbraukumi, interaktīva dalība izstādēs un iekšējās darba vizītes.

Viens no lielākajiem reorganizācijas pasākumiem bija vakanto amatu aizpildīšana jaunizveidotajā struktūrā. Šim nolūkam 2021. gadā tika veikta virkne rekrutēšanas pasākumu un vairākas mobilitātes uzaicinājumu kārtas, atvieglota iekšējā mijmaiņas programma, kā arī iekšējās un ārējās personāla atlases kampaņas. Papildus īsto talantu atrašanai, lai aizpildītu vakances, šis rekrutēšanas pasākums ECB banku uzraudzības darbības jomām sniedza arī iespēju sasniegt ECB dzimumu līdztiesības stratēģijā noteiktos mērķus.[66]

20. attēls

Tikšanās reižu skaits personāla grupā

(no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 9. decembrim)

Avots: ECB.

5.4. VUM integrācija

Ir divas iniciatīvas, lai uzlabotu integrāciju visā VUM: personāla apmaiņas programma starp ECB un valstu uzraudzības iestādēm un VUM-centrs (

SSM-Hub

)

2021. gadā tika īstenoti turpmāki centieni, lai veicinātu integrāciju visā Eiropas banku uzraudzībā divu iniciatīvu veidā: VUM personāla apmaiņas programma starp ECB un valstu uzraudzības iestādēm, kā arī VUM-centru.

VUM apmaiņas programma ietver apmaiņu starp ECB banku uzraudzību un VKI, kā arī valstu centrālo banku darbiniekiem. Programma veicinās mobilitāti Eiropas banku uzraudzības ietvaros un karjeras iespējas VUM ietvaros saskaņā ar VUM regulas 31. panta aicinājumu "atbilstoši apmainīties ar darbiniekiem un norīkot darbiniekus starp visām VKI un ECB", lai izveidotu kopēju uzraudzības kultūru. Eiropas banku uzraudzībai mobilitāte ir dzinējspēks, lai veicinātu sadarbību, daudzpusību un organizatorisko noturību, kā arī daudzveidību un iekļaušanu.

Personāla apmaiņas programmas mērķis ir veicināt kopēju uzraudzības kultūru, kā arī uzlabot sadarbību, daudzpusību un organizācijas noturību

2021. gadā pirmajā izmēģinājuma projektā ar Francijas Prudenciālās uzraudzības un noregulējuma iestādi (Autorité de contrôle prudentiel et de resolution — ACPR) seši darbinieku pāri apmainījās savā starpā vairākos darba stāža līmeņos uz paredzamu divu gadu termiņu. Uz darbiniekiem joprojām attiecas mītnes valsts iestādes personāla noteikumi, un viņiem jāievēro esošie uzņēmējas iestādes noteikumi attiecībā uz darba laiku, attālināto darbu, darbības politiku un procedūrām. Apmaiņas perioda beigās darbinieki atgriezīsies savā mītnes valsts iestādē ar papildu prasmēm un plašāku skatījumu un izmantos savu pieredzi, lai veicinātu kopēju uzraudzības kultūru.

Pirmais VUM-centrs, ko koordinēja VKI, tika izveidots, lai nodrošinātu, ka tieši uzraudzītās bankas atbilst riska saglabāšanas, pārredzamības un atkārtotas pārvēršanas vērtspapīros prasībām

Turklāt pirmais VUM-centrs, ko koordinē VKI, tika izveidots pēc tam, kad ECB pieņēma jaunas kompetences, lai uzraudzītu riska saglabāšanas, pārredzamības un atkārtotas pārvēršanas vērtspapīros prasības, kā noteikts ES Vērtspapīrošanas regulas 6., 7. un 8. pantā. Lai palīdzētu ECB uzraudzīt šo prasību ievērošanu, VUM-centrs tika izveidots saskaņā ar VUM regulas 6. panta 7. punktu.[67] To vada darbinieki no "koordinējošās VKI", kas laika gaitā mainīsies, un darbinieki no brīvprātīgajām VKI[68] un papildu ECB darbinieki darbosies kā "apvienotā komanda".

VUM-centrs veiks ikdienas uzraudzību un palīdzēs ECB veikt tās uzdevumus. Vispārējā atbildība paliks ECB, kura ir iestāde, kas veic nepieciešamos pasākumus attiecībā uz uzraugāmajām iestādēm saskaņā ar tās ierastajiem lēmumu pieņemšanas procesiem, nodrošinot vienotu tiesību normu piemērošanu. VUM-centrs vajadzības gadījumā nodrošinās arī tehnisko atbalstu un veiks saskaņotības pārbaudes.

Kā pirmais atskaites punkts tika izstrādāta nesaistoša rokasgrāmata par paziņošanu attiecībā uz vērtspapīrošanas darījumiem publiskai apspriešanai. Rokasgrāmatā ir precizēta informācija, ko ECB sagaida, ka tieši uzraudzītās bankas, kas darbojas kā vērtspapīrošanas darījumu iniciatori vai sponsori, sniedz saviem uzraugiem. Paredzams, ka bankas ievēros Rokasgrāmatu attiecībā uz visiem vērtspapīrošanas darījumiem, kas izdoti pēc 2022. gada 1. aprīļa, kad VUM-centrs sāks darboties.

5.5. Lēmumu pieņemšana

5.5.1. Uzraudzības valdes un Koordinācijas komitejas sanāksmes un lēmumi

ECB Uzraudzības valdi veido priekšsēdētājs (kuru ieceļ amatā uz vienreizēju piecu gadu termiņu), priekšsēdētāja vietnieks, četri ECB pārstāvji un VKI pārstāvji. Ja VKI nav valsts centrālā banka, VKI pārstāvi var pavadīt attiecīgās valsts centrālās bankas pārstāvis. Šādos gadījumos balsošanas procedūrā abi pārstāvji tiek uzskatīti par vienu locekli.

Uzraudzības valde 2021. gadā noturēja 16 sanāksmes, visas attālinātā formātā

2021. gadā Uzraudzības valde tikās 16 sanāksmēs. Pandēmijas dēļ visas oficiālās sanāksmes notika videokonferences veidā. Savukārt sanāksmju virtuālais formāts netraucēja Uzraudzības valdes apspriedēm un diskusijām. Turklāt pēc Nationale Bank van België/Banque Nationale de Belgique uzaicinājuma Uzraudzības valde 2021. gada oktobrī Briselē sarīkoja Stratēģisko tikšanos, kurā locekļi tikās, ievērojot visus vietējos Covid-19 pasākumus, lai apmainītos ar viedokļiem par VUM riskiem un prioritātēm 2022. gadā, uzraudzības problēmām pēcpandēmijas vidē un par to, kā labāk integrēt VUM. Attiecībā uz pēdējo tika panākta vienošanās uzsākt dažas darbības, lai uzlabotu sadarbību Eiropas banku uzraudzībā, koncentrējoties uz tādām jomām kā kopīga kultūra un karjeras izaugsme, integrēta plānošana, daudz ciešāka sadarbība uzraudzības ciklā, kā arī instrumenti, tehnoloģijas un apmācība.

2021. gadā Uzraudzības valdes Koordinācijas komiteja[69] rīkoja 10 sanāksmes – visas notika videokonferences veidā.

Koordinācijas komiteja rīkoja 10 regulāras sanāksmes un 14 papildu sanāksmes, lai apspriestu galvenos tematus

Koordinācijas komiteja noturēja 14 papildu sanāksmes, galveno uzmanību pievēršot VUM procesu digitalizācijai un vienkāršošanai, kā arī VUM integrēšanai. Visas šīs sanāksmes notika videokonferences veidā, un tajās varēja piedalīties visi Uzraudzības valdes locekļi, kas izteica vēlmi to darīt.

Uzraudzības valde (UV)

2021. gadā ECB izdeva 2362 uzraudzības lēmumus, kas bija adresēti uzraudzītajām iestādēm[70] (2. diagramma). No tiem 1162 lēmumus pieņēma ECB struktūrvienību vadītāji saskaņā ar vispārējiem principiem par lēmumu pieņemšanas pilnvaru deleģēšanu juridiskajiem instrumentiem, kas saistīti ar uzraudzības uzdevumiem. 1200 lēmumus pieņēma ECB Padome saskaņā ar iebildumu neizteikšanas procedūru, pamatojoties uz Uzraudzības valdes priekšlikuma projektu. Papildus šiem uzraudzības lēmumiem ECB arī netieši apstiprināja 177[71] darbības (piemēram, filiāļu dibināšanu), neizsakot iebildumus juridisko termiņu ietvaros.

Vairumā gadījumu uzraudzības lēmumi bija saistīti ar atbilstības un piemērotības novērtējumu (49.2%), iekšējo modeļu (11.2%), pašu kapitāla (9.5%), valstu pilnvaru (9.5%) un būtiskas līdzdalības (3.8%) procedūrām.

Uzraudzības valde lēma par vairākiem horizontāliem jautājumiem, no kuriem visnozīmīgākie bija attiecībā uz vienotās metodikas un ietvara izmantošanu konkrētās uzraudzības jomās

Papildus banku gala lēmumu projektiem, kas iesniegti Padomei apstiprināšanai beziebildumu procedūras ietvaros, Uzraudzības valde lēma arī par vairākiem horizontāliem jautājumiem, no kuriem visnozīmīgākie bija par vienoto metodoloģiju un sistēmu izmantošanu konkrētās uzraudzības jomās. Dažus no šiem lēmumiem sagatavoja pagaidu struktūrvienības, kuras bija pilnvarojusi Uzraudzības valde. Šīs struktūras veidoja ECB un VKI augstākie pārstāvji, un tās veica sagatavošanas darbus tādos tematos kā prasības pārvēršanai vērtspapīros bankām un klimata riska stresa testa metodoloģijas izstrāde 2022. gadā, lai novērtētu, kā ārkārtēji laikapstākļi varētu ietekmēt bankas, cik neaizsargātas bankas ir pret strauju oglekļa emisiju cenu pieaugumu un kā bankas var reaģēt uz dažādiem pārejas scenārijiem nākamo 30 gadu laikā.

Turklāt dažu Uzraudzības valdes lēmumu rezultātā tika izstrādātas publiski pieejamas rokasgrāmatas un ziņojumi, piemēram, ECB Ceļvedis par atbilstības un piemērotības novērtējumiem, Ceļvedis par administratīvo finansiālo sodu noteikšanas metodi un Ziņojums par banku uzraudzību, kas rāda pieejas klimata un vides risku pārvaldībai.

Pamatojoties uz gūto pieredzi, deleģēšanas shēmu tehniskais pārskats tika pabeigts 2021. gadā

Lai vienkāršotu lēmumu pieņemšanas procesu, ECB ir izveidotas vairākas deleģēšanas shēmas, lai pieņemtu atbilstošus un piemērotus lēmumus, lēmumus par nozīmīgumu un lēmumus par pašu kapitālu, kā arī lēmumus par valstu pilnvarām, atļaujām un kopējām procedūrām. Pamatojoties uz pieredzi, kas gūta, praktiski īstenojot esošās deleģēšanas shēmas kopš 2017. gada, 2021. gadā tika pabeigts šo deleģēšanas shēmu tehniskais pārskats. Tā rezultātā tika precizēti vairāki deleģēšanas kritēriji, deleģēšanas shēmas tika paplašinātas, iekļaujot instrukcijas ciešai sadarbībai, un tika saskaņotas dažādās shēmas, tādējādi vēl vairāk palielinot to efektivitāti un konsekvenci. Turklāt tika pieņemta jauna deleģēšanas shēma iekšējiem modeļiem un termiņu pagarināšanai kopumā.

Uzraudzības valde lielāko daļu lēmumu pieņēma rakstveida procedūrā.[72]

No 115 banku grupām, kuras ECB 2021. gadā uzraudzīja tieši, 32 banku grupas lūdza izsniegt oficiālus ECB lēmumus kādā no ES oficiālajām valodām, kas nav angļu valoda (salīdzinot ar 33 lēmumiem 2020. gadā).

2. diagramma

Uzraudzības valdes lēmumi 2021. gadā

Piezīmes:
1) Šis skaitlis ietver rakstveida procedūras attiecībā uz individuāliem uzraudzības lēmumiem un citiem jautājumiem, piemēram, vienotajām metodoloģijām un Uzraudzības valdes konsultācijām. Viena rakstveida procedūra var ietvert vairākus uzraudzības lēmumus.
2) Šis skaits ietver individuālus uzraudzītajām iestādēm vai to potenciālajiem ieguvējiem adresētus uzraudzības lēmumus un norādījumus VKI par nozīmīgām iestādēm un mazāk nozīmīgām iestādēm. Turklāt 177 operācijas tika apstiprinātas netieši. Vienā lēmumā var būt iekļauti vairāki uzraudzības apstiprinājumi.
3) 1249 lēmumi attiecībā uz atbilstības un piemērotības novērtējumiem aptver 2627 atsevišķas procedūras (sk. 2.2. iedaļu).

5.5.2. Administratīvās pārskatīšanas padomes darbība

2021. gadā Administratīvās pārskatīšanas padome (APP)[73] pieņēma vienu atzinumu par pieprasījumu, kas iesniegts administratīvai pārskatīšanai (7. tabula). Šajā atzinumā APP ierosināja Uzraudzības valdei atcelt apstrīdēto lēmumu.

Atzinumā tika apskatīti jautājumi, kas saistīti ar ECB pilnvarām pieņemt uzraudzības pasākumus, pamatojoties uz nacionālajiem tiesību aktiem, un APP uzsvēra nepieciešamību piemērot proporcionalitātes principu, pieņemot jebkuru uzraudzības lēmumu, kā arī principu, ka darbība jāveic saprātīgā termiņā.

2021. gads iezīmējās ar vairākām izmaiņām APP sastāvā

Gads iezīmējās arī ar vairākām izmaiņām APP sastāvā. Pēc uzaicinājuma izteikt interesi, kas publicēts ES Oficiālajā Vēstnesī, Padome 2022. gada 1. februārī iecēla jauno locekli Penti Hakkarainenu (Pentti Hakkarainen) un 2021. gada 1. decembrī jaunos vietniekus Kristiānu Kempilu (Christiane Campill) un Damiru Odaku (Damir Odak). Tā rezultātā APP sastāvs ir šāds: priekšsēdētājs: tiks iecelts, priekšsēdētāja vietniece: Končeta Breskia Morra (Concetta Brescia Morra), locekļi: Havjērs Aristegui (Javier Arístegui), Andrē Kamiljēri (André Camilleri), Penti Hakkarainens (Pentti Hakkarainen) un Renē Smits (René Smits), aizvietotāji: Kristiāna Kempila (Christiane Campill) un Damirs Odaks (Damir Odak).

7. tabula

APP veikto pārskatīšanu skaits

Avots: ECB.
* Viens atzinums ietvēra divus ECB lēmumus

5.5.3. Jauna ECB pārstāvja atlase Uzraudzības valdē

Penti Hakkarainena

(Pentti Hakkarainen)

amata pārņēmēja Anneli Tominena

(Anneli Tuominen

) ir iecelta Uzraudzības valdes pārstāves amatā un sāks pildīt pienākumus 2022. gada jūnijā

Kad Penti Hakkarainena pilnvaru termiņš 2022. gada 31. janvārī oficiāli beidzās, atbrīvojās viena ECB pārstāvja vieta Uzraudzības valdē. Saskaņā ar VUM regulu un ECB Lēmumu 2014/4[74] ECB Padome bija atbildīga par Hakkarainena kunga amata pārņēmēja iecelšanu.

Pēc 2021. gada novembrī publicētā uzaicinājuma izteikt interesi[75], Padome 2021. gada 16. decembrī iecēla Anneli Tominenu, kura pašlaik ir Somijas Finanšu uzraudzības iestādes (Finanssivalvonta) ģenerāldirektore, par ECB pārstāvi Uzraudzības valdē uz nepagarināmu piecu gadu termiņu. Tominenas kundze pievienosies Eduāram Fernandesam-Bollo (Edouard Fernandez-Bollo), Elizabetei Makkolai (Elizabeth McCaul) un Kērstinai af Johnikai (Kerstin af Jochnik) ECB pārstāvju komandā no 2022. gada 1. jūnija.

Ikdienas darbā Tominenas kundze atbalstīs Uzraudzības valdes priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku un – pēc Uzraudzības valdes priekšsēdētāja lūguma – pārstāvēs ECB banku uzraudzību gan iekšēji, gan ārēji.

5.6. Rīcības kodeksa ieviešana

Saskaņā ar VUM regulas 19. panta 3. punktu ECB ir izstrādājusi ētikas pamatnostādnes augsta līmeņa ECB amatpersonām, vadībai un darbiniekiem. To veido vienots Rīcības kodekss augsta līmeņa ECB amatpersonām, īpaša sadaļa ECB Personāla nolikumā un Pamatnostādne, ar ko izveido VUM ētikas regulējumu[76]. Regulējuma īstenošanu un turpmāku attīstību atbalsta ECB Ētikas komiteja, Atbilstības un pārvaldības birojs (Compliance and Governance Office; CGO) un Ētikas un atbilstības koordinatoru darba grupa (Ethics and Compliance Officers Task Force; ECTF).

Ētikas komiteja 2021. gadā sniedza četrus atzinumus saistībā ar augsta līmeņa ECB amatpersonām, kas iesaistītas banku uzraudzībā, no kuriem lielākā daļa bija saistīti ar interešu konfliktiem

Ētikas komiteja saskaņā ar savām pilnvarām 2021. gadā izvērtēja Uzraudzības valdes locekļu interešu deklarācijas pirms to publicēšanas ECB banku uzraudzības interneta vietnē. Saskaņā ar savu pārredzamības politiku ECB turpināja publicēt Ētikas komitejas atzinumus par visiem interešu konflikta gadījumiem un par algota darba gadījumiem pēc pilnvaru termiņa beigām[77]. Turklāt Komiteja sniedza četrus atzinumus par banku uzraudzībā iesaistītām augsta līmeņa ECB amatpersonām, no kurām lielākā daļa bija saistītas ar interešu konfliktu.

CGO arī organizēja regulāru atbilstības uzraudzību attiecībā uz personāla locekļu un augsta līmeņa ECB amatpersonu privātajiem finanšu darījumiem. Pārbaudē tika konstatēts tikai neliels skaits neatbilstību gadījumu, no kuriem aptuveni puse bija saistīti ar ECB banku uzraudzības darbiniekiem. Neviens no šiem gadījumiem neietvēra ļaunprātību vai citus nopietnus neatbilstības gadījumus.

Papildus specializētu apmācību kursu, e-apmācību programmu un informācijas kampaņu organizēšanai par ētikas regulējumu, piemēram, Ētikas izpratnes nedēļu un Ētikas atvērto durvju dienas jaunpienācējiem, CGO atbildēja aptuveni uz 2050 pieprasījumiem par plašu tematu loku, no kuriem aptuveni 45% iesniedza ECB banku uzraudzības darbinieki. Gandrīz 54% šo pieprasījumu attiecās uz darbinieku privātajiem finanšu darījumiem, nākamais pieprasījumos biežāk skartais temats bija ierobežojumi pēcnodarbinātības periodā un attiecībā uz ārējām aktivitātēm (21. attēls).

21. attēls

Pārskats par 2021. gadā saņemtajiem pieprasījumiem no ECB banku uzraudzības personāla

Avots: ECB.

Vienam banku uzraudzībā iesaistītajam darbiniekam, kurš atkāpās no amata 2021. gadā, saskaņā ar ētikas regulējumu bija jāpiemēro uzteikuma periods.

Pārskatītās VUM pamatnostādnes vēl vairāk uzlabos un harmonizēs VKI ētikas režīmus

Nolūkā veidot spēcīgu kopēju ētikas kultūru ECTF, kas 2021. gadā tika pārveidota par Ētikas un atbilstības konferenci, lai labāk atspoguļotu labas prakses un labas pārvaldības jautājumu pieaugošo nozīmi, veica nozīmīgus pasākumus, lai uzlabotu un saskaņotu VKI ētikas režīmus, būtiski pārskatot Vadlīnijas, ar ko izveido VUM ētikas regulējumu[78], ko pieņēma Padome. Lai efektīvāk risinātu interešu konfliktus, pamatnostādnēs ir nostiprināti noteikumi gan pirms, gan pēcnodarbinātības periodā, kā arī noteikumi par privātiem finanšu darījumiem. ECB un VKI jaunās prasības ieviesīs līdz 2023. gada jūnijam.

5.7. Monetārās politikas un uzraudzības funkciju nošķirtības principa piemērošana

2021. gadā monetārās politikas un uzraudzības funkciju nošķirtības principu galvenokārt piemēroja informācijas apmaiņai starp dažādām politikas jomām.

Saskaņā ar Lēmumu ECB/2014/39 par ECB monetārās politikas un uzraudzības funkciju nošķirtības īstenošanu[79] uz minētās informācijas apmaiņu attiecās informācijas nepieciešamības prasība: katrai politikas jomai bija jāpierāda, ka pieprasītā informācija ir tai nepieciešama, lai sasniegtu politikā noteiktos mērķus.

Vairumā gadījumu piekļuvi konfidenciālajai informācijai piešķīra tieši tā ECB politikas funkcija, kuras īpašumā bija attiecīgā informācija. Tas tika darīts saskaņā ar Lēmumu ECB/2014/39, kurā atļauta piekļuve informācijai, kura attiecas uz anonimizētiem datiem vai sensitīvu informāciju, kas nav politikas informācija, ko politikas funkcijas piešķir tiešā veidā. ECB Valdes iejaukšanās iespējamo interešu konfliktu risināšanas nolūkā nebija nepieciešama.

Saskaņā ar Lēmumu ECB/2014/39 dažos gadījumos ECB Valdes iesaistīšana tomēr bija nepieciešama, lai ļautu apmainīties ar informāciju, kas nav anonīma, attiecībā uz atsevišķām bankām vai politiski jutīgiem vērtējumiem. Piekļuve minētajiem datiem tika piešķirta, pamatojoties uz "nepieciešamības zināt" prasību, pēc uzņēmējdarbības modeļa novērtēšanas un uz ierobežotu laikposmu, lai nodrošinātu, ka prasība par nepieciešamību zināt tiek ievērota visos attiecīgajos laika posmos.

2021. gadā tika aktivizēts ārkārtas noteikums attiecībā uz pieprasījumiem piekļūt Covid-19 datiem

Attiecībā uz datiem, kas saistīti ar Covid-19 pandēmiju, Valde 2020. gada martā aktivizēja Lēmuma ECB/2014/39 8. panta ārkārtas noteikumu. Tas atcēla nepieciešamību Valdei apstiprināt ar Covid-19 saistītās informācijas apmaiņu, ievērojot striktu "nepieciešamības zināt" prasību. 2021. gadā šis atbrīvojums tika piemērots vairākām datu apmaiņām par banku datiem, kas savākti saistībā ar Covid-19. Kā minēts iepriekš, piekļuve datiem tika piešķirta, pamatojoties uz "nepieciešamību zināt" prasību, pēc uzņēmējdarbības gadījuma izvērtēšanas un uz ierobežotu laika posmu, lai nodrošinātu, ka prasība pēc informācijas vienmēr ir izpildīta.

Nošķiršana lēmumu pieņemšanas līmenī nav radījusi bažas, un Mediācijas grupas iejaukšanās nav bijusi nepieciešama.

5.8. Datu sniegšanas regulējums

5.8.1. Datu ziņošanas sistēmas attīstība

Pēc normatīvo aktu izmaiņām tika ieviestas jaunas ziņošanas sistēmas

2021. gadā ES uzraudzības ziņošanas sistēmā ieviesto izmaiņu rezultātā esošā Komisijas īstenošanas regula[80] tika aizstāta ar vairākām jaunām[81]. ECB sadarbībā ar VKI veiksmīgi īstenoja EBI noteiktās izmaiņas taksonomijā 3.0, atspoguļojot arī pārskatu sniedzēju banku līmenī veiktās izmaiņas. Tie cita starpā ļauj vākt informāciju par pārskatīto aizņemto sviras rādītāju, pārskatīto neto stabilā finansējuma koeficientu, darījuma partnera kredītrisku, jaunajām minimālajām prasībām attiecībā uz kopējo zaudējumu absorbcijas spēju un pašu kapitālu un atbilstošajām saistībām, kā arī fundamentālo tirdzniecības grāmatas pārskatīšanu.

Tika ieviesta jauna centralizēta iesniegšanas platforma

ad hoc

datu apkopošanai

ECB arī ieviesa jaunu veidu, kā vākt uzraudzības datus no ārējiem partneriem, izmantojot speciālo lietojumprogrammu CASPER (centralizēta iesniegšanas platforma), kas izmanto ECB identitātes portālu lietotāju centralizētai identifikācijai, autentifikācijai un kontu pārvaldībai. CASPER ļauj ārējām organizācijām droši iesniegt strukturētus datus ECB. Dati tiek automātiski apstiprināti, un rezultātus var apspriest ar attiecīgajām ECB komandām, izmantojot platformu. ECB pakāpeniski izmantos CASPER, lai savāktu uzraudzības ad hoc pieprasījumus no bankām, kurus kopējās uzraudzības grupas pašlaik apkopo, izmantojot dažādus procesus, piemēram, e-pasta apmaiņu vai koplietošanas mapes. Paredzams, ka šī jaunā funkcija ievērojami paaugstinās kopējā datu vākšanas un apstiprināšanas procesa efektivitāti.

2021. gadā Secīgās pieejas saskaņošanas darba grupa[82] (Task Force on the Harmonisation of the Sequential Approach; TFHSA) izstrādāja detalizētas uzņēmējdarbības prasības pēc tam, kad 2020. gada oktobrī Uzraudzības valde apstiprināja pamatprincipus un augsta līmeņa prasības. Galīgo uzņēmējdarbības prasību, kas jāīsteno ECB un VKI, mērķis ir izveidot kopīgu standartu minimumu, lai saskaņotu VUM izmantotās pieejas uzraudzības datu vākšanai, apstiprināšanai un izplatīšanai un radītu līdzvērtīgus apstākļus uzraudzītajām iestādēm.

VUM visaptverošās datu vākšanas datubāzes[83] mērķis ir samazināt ziņošanas slogu bankām, novēršot dublētus datu pieprasījumus, ko VUM ietvaros sūta uzraugi. 2021. gadā datubāzē tika veikti grozījumi, lai turpmākai analīzei apkopotu papildu informāciju par katra datu pieprasījuma datu punktu skaitu. Lai palīdzētu samazināt ziņošanas slogu uzraudzītajām iestādēm un ļautu vieglāk identificēt datu punktu dublikātus, visi ECB horizontālo datu pieprasījumi tika modelēti, izmantojot ECB korporatīvo datu vārdnīcu.

ECB publicēja jaunu interaktīvu informācijas paneli, kurā parādīti galvenie banku sektora rādītāji un 3. pīlāra dati par pasākumiem, kas piemēroti, reaģējot uz COVID-19 krīzi.

ECB vēl vairāk uzlaboja banku uzraudzības interneta vietnes uzraudzības datu sadaļā publicēto uzraudzības datu pārredzamību un pieejamību: tika ieviests jauns interaktīvs informācijas panelis, kas sniedz sabiedrībai pārskatu par galvenajiem rādītājiem. Pirmo reizi ECB publicēja arī atsevišķu struktūru 3. pīlāra informāciju par riska darījumiem, uz kuriem attiecas likumdošanas un neleģislatīvi moratoriji, un par jauniem izveidotiem riska darījumiem, uz kuriem attiecas valsts garantiju shēmas (saskaņā ar EBI pamatnostādnēm par ziņošanu un informācijas atklāšanu par riska darījumiem, uz kuriem attiecas pasākumi, kas piemēroti, reaģējot uz Covid-19 krīzi). ECB veica saskaņošanu starp izvēlēto 3. pīlāra informācijas izpaušanu un regulatīvo pārskatu sniegšanu, kā rezultātā būtiski uzlabojās datu saskaņotība.

5.8.2. Informācijas pārvaldība

VUM informācijas pārvaldības sistēma (IMAS) ir IT pamatsistēma, kas atbalsta visus Eiropas banku uzraugus to ikdienas darbā un sniedz tiem nepieciešamo informāciju. 2021. gadā IMAS sistēmai tika pievienotas vairākas uzraudzības procedūras, tostarp uzraudzības pārskatīšanas un novērtēšanas jaunā metodoloģija, katram riskam individuāla pieeja papildu pašu kapitāla prasību noteikšanai, agrīnas iejaukšanās pasākumu izraisītāju novērtējums un jaunās apstiprināšanas procedūras (jauktām) finanšu pārvaldītājsabiedrībām.

IMAS

portāls ir svarīgs solis VUM digitalizācijas procesā, palielinot pārredzamību pārraudzītajām iestādēm

Jaunais IMAS portāls, kura darbība tika uzsākta 2020. gada oktobrī, nodrošina tiešsaistes mijiedarbību un informācijas apmaiņu starp uzraugiem un uzraudzītajām struktūrām. Kopš 2021. gada janvāra nozīmīgas iestādes izmanto IMAS portālu, lai iesniegtu pieteikumus piemērotības un atbilstības novērtējumiem, pārbaudītu savu novērtējumu statusu tiešsaistē un apmainītos ar saistītu informāciju ar uzraugiem. Šajā ziņā IMAS portāls ir ļoti būtisks solis VUM digitalizācijas procesā, palielinot pārredzamību attiecībā uz uzraugāmajām iestādēm, samazinot operacionālo risku gan uzraugiem, gan bankām, kā arī paaugstinot efektivitāti. Papildus atbilstības un piemērotības novērtējumiem 2021. gadā IMAS portālam tika pievienotas citas uzraudzības procedūras, kas ietver pārrobežu darbības atļauju piešķiršanu, pieteikumus būtiskas līdzdalības iegūšanai un paziņojumus par nebūtiskām modeļa izmaiņām.

Turklāt vairākas izmaiņas tika ieviestas atskaites modulī IMAS Datu pārskati un analīze (IMAS Data Reporting and Analytics; IDRA). Šo izmaiņu mērķis bija jaunas uzraudzības datu kopas padarīt pieejamas izguvei un izpētei, kā arī aprīkot moduli ar moderniem ziņošanas rīkiem datu vizualizācijai.

2021. gadā ECB banku uzraudzība sāka integrēt VUM pamatsistēmas VUM digitālās programmas kontekstā, lai pozicionētu VUM kā vadošo progresīvo tehnoloģiju ieviesēju banku uzraudzībā.

6. Pārskatu sniegšana par budžeta līdzekļu izlietojumu

6.1. 2021. gada izdevumi

ECB izdevumi 2021. gadā bija nedaudz mazāki nekā prognozēts

VUM regula pieprasa ECB atvēlēt pietiekamus resursus savu uzraudzības pienākumu efektīvai īstenošanai. ECB darbības nodrošināšana tiek finansēta no uzraudzības maksas, ko maksā tās pārraudzībā esošās iestādes.

Ar uzraudzības uzdevumu veikšanu saistītie izdevumi ir atsevišķi identificējami ECB budžetā. Saistītos izdevumus veido ECB banku uzraudzības funkcijas tiešie izdevumi. Uzraudzības funkcija balstās arī uz koplietojamiem pakalpojumiem, ko nodrošina ECB esošās atbalsta darbības jomas.[84]

Lēmējinstitūcija par ECB budžetu ir ECB Padome. ECB Padome pieņem ECB gada budžetu, pamatojoties uz Valdes priekšlikumu, konsultējoties ar Uzraudzības valdes priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku par jautājumiem, kas saistīti ar banku uzraudzību. ECB Padomei palīdz Budžeta komiteja (BUCOM), ko veido pārstāvji no visām Euro sistēmas valstu centrālajām bankām un ECB. BUCOM sniedz palīdzību ECB Padomei, izvērtējot ECB ziņojumus par budžeta plānošanu un uzraudzību.

2021. gadā faktiskie gada izdevumi ECB uzraudzības uzdevumiem bija 577.5 miljoni euro, kas ir par 2.9% mazāk nekā 2021. gada martā paziņotā aplēse 594.5 miljonu euro apmērā.

Uzraudzības pamatuzdevumu izdevumi joprojām bija zemāki par pirmspandēmijas līmeni

Izdevumi galvenajiem uzraudzības uzdevumiem 2021. gadā joprojām bija zemāki nekā parasti. Izdevumu pieaugums par 7.9% salīdzinājumā ar 2020. gadu galvenokārt atspoguļo jaunu IT sistēmu pievienošanu banku uzraudzībai, kas iekļautas horizontālo uzdevumu un specializēto pakalpojumu kategorijā. Sīkāku informāciju par šīm aktivitātēm skatīt 5.8. sadaļā.

8. tabula

ECB uzraudzības uzdevumu izmaksas pēc funkcijas (2019.–21. gads)

(milj. euro)

Avots: ECB.
Piezīme. Kopsummas un starpsummas tabulā var nesakrist noapaļošanas dēļ.

8. tabulā norādīto klasifikāciju izmanto, lai noteiktu ikgadējo izdevumu apmēru, kas jāatgūst no uzraudzīto iestāžu ikgadējām uzraudzības maksām, pamatojoties uz to uzraudzības statusu – nozīmīga vai mazāk nozīmīga. Saskaņā ar Uzraudzības maksu regulas[85] 8. pantā par gada uzraudzības maksu apmēra sadali ietverto metodoloģiju izmaksas, kas saistītas ar horizontālajām funkcijām un specializētajiem pakalpojumiem, tiek sadalītas proporcionāli, pamatojoties uz nozīmīgo iestāžu uzraudzības izmaksu pilno apmēru un attiecīgi mazāk nozīmīgo iestāžu uzraudzības izmaksām. Par katru grupu norādītās izmaksas ietver dalīto pakalpojumu sadali, kurus nodrošina ECB atbalsta darbības jomas.

Ievērojot ECB apņemšanos paaugstināt pārredzamību un pārskatatbildību, ar uzraudzības uzdevumiem saistīto ECB izdevumu ziņošanas kārtībā tika ieviestas korekcijas, 9. tabula sniedz detalizētāku informāciju par izdevumiem, pamatojoties uz veiktajām darbībām, jo īpaši:

  • neklātienes uzraudzība un pārraudzība, ieskaitot izmaksas par ECB dalību KUK un mazāk nozīmīgu banku vai banku grupu uzraudzības darbībām;
  • ECB dalība klātienes pārbaudēs, tostarp pārrobežu pārbaudēs;
  • politikas, konsultatīvās un normatīvās funkcijas, tostarp nozīmīguma novērtējumi, atļauju izsniegšana, sadarbība ar citiem dienestiem, metodoloģija un plānošana, uzraudzības kvalitātes kontrole, izpildes un sankciju procedūras, u. tml.;
  • krīžu pārvaldība;
  • makrouzraudzības uzdevumi, tostarp ar stresa testēšanu un uzraudzības politikām saistītie uzdevumi;
  • ar datu ziņošanas sistēmu saistītā uzraudzības statistika;
  • Uzraudzības valdes, tās Sekretariāta un juridisko dienestu lēmumu pieņemšanas process

9. tabula

Izdevumi, kas radušies pildot ECB uzraudzības uzdevumus

(milj. euro)

Avots: ECB.
Piezīme. Kopsummas un starpsummas tabulā var nesakrist noapaļošanas dēļ.

Attiecībā uz IT sistēmu attīstību, politikas, padomdevēja un regulējošās funkcijās, kā arī makrouzraudzības uzdevumos novērotais izdevumu pieaugums attiecas uz VUM informācijas pārvaldības sistēmu (IMAS) un Stresa testa kontu pārskatu platformu (STAR). 2021. gadā galvenais izdevumu pieaugums Uzraudzības Valdes, sekretariāta un uzraudzības tiesību nodaļā ir saistīts ar ievērojamiem ieguldījumiem uzraudzības tehnoloģijās (suptech), kas izmanto mākslīgā intelekta un citu novatorisko suptech tehnoloģiju potenciālu banku uzraudzības kontekstā gan iekšējām, gan ārējām ieinteresētajām personām.

Lai papildinātu savus iekšējos resursus, ECB piesaista ārējos konsultāciju pakalpojumus, lai nodrošinātu vai nu specializētu padziļinātu zināšanu, vai integrētu konsultāciju sniegšanu saskaņā ar kvalificētām iekšējām pamatnostādnēm, tādējādi risinot pagaidu resursu trūkumu. 2021. gadā ECB kopumā iztērēja 38.9 milj. euro par konsultāciju pakalpojumiem pamata uzraudzības uzdevumos, kas ir par 8.5 milj. euro vairāk nekā 2020. gadā. No šīs summas 23.7 miljoni euro ir saistīti ar ārējiem resursiem, kas iztērēti IT sistēmu izstrādei, 7.9 miljoni euro – visaptverošiem novērtējumiem un 6.4 miljoni euro – "regulāru" klātienes uzraudzības uzdevumu veikšanai, tostarp pārrobežu misijām. Sīkāku informāciju par šīm aktivitātēm skatīt 1. daļā.

2021. gadā nozīmīgām iestādēm un mazāk nozīmīgām iestādēm turpinājās izdevumu samazinājums darījumu braucieniem saistībā ar tiešo uzraudzību, izdevumiem sasniedzot 0.3 miljonus euro, atspoguļojot pandēmijas ilgstošo ietekmi uz ceļošanu.

2020. gada pārskatā par uzraudzības darbībām ECB ieviesa pārskatu sniegšanu, kurā galvenā uzmanība pievērsta izdevumu mērķim, norādot izmaksu sadalījumu pa izmaksu kategorijām, pamatojoties uz izmaksām un kopīgiem pakalpojumiem, kas ir tieši attiecināmi uz ECB banku uzraudzību.

22. attēls

ECB uzraudzības uzdevumu izmaksas pēc izmaksu kategorijas

(milj. euro)

Avots: ECB.

Tieši attiecināmos izdevumus veido pamata uzraudzības personāla izmaksas, uzraudzības iniciatīvas (tostarp ar visaptverošajiem novērtējumiem saistītās izmaksas), citi saimnieciskās darbības izdevumi, piemēram, komandējumi un apmācības, kā arī īpašas informācijas tehnoloģijas, piemēram, IMAS un STAR un saistītie projekti, un suptech.

Koplietojamo pakalpojumu kategorijā ietilpst pakalpojumi, kurus izmanto gan centrālā banku darbības funkcija, gan banku uzraudzības funkcija, un kas tiek grupēti šādi: telpu un aprīkojuma pakalpojumi, cilvēkresursu pakalpojumi, koplietojamie informācijas tehnoloģiju pakalpojumi, koplietojamie juridiskie, revīzijas un administratīvie pakalpojumi, komunikāciju un tulkošanas pakalpojumi, un citi. Šo koplietojamo pakalpojumu izmaksas sadala starp katru funkciju, izmantojot izmaksu sadalījuma mehānismu, kas piemēro nozares standarta metriku, tādu kā pilna laika ekvivalenti (PLE), biroja telpu platība un tulkošanas pieprasījumu skaits. Tā kā ECB ir apņēmusies neatlaidīgi tiekties pēc efektivitātes uzlabojumiem, tā regulāri pilnveido izmaksu sadalījuma metriku.

Tieši attiecināmās izmaksas palielinājās, galvenokārt pateicoties IT attīstībai

2021. gadā kopējie faktiskie izdevumi bija 577.5 miljoni euro. Tieši attiecināmie izdevumi bija 337.9 miljoni euro, bet dalīto pakalpojumu apjoms – 239.6 miljoni euro, attiecīgi 58.5% un 41.5% no faktiskajiem izdevumiem.

IMAS un STAR amortizācija veicināja izdevumu pieaugumu par tieši attiecināmām informācijas tehnoloģijām un saistītiem projektiem 17.0 miljonu euro apmērā. Tieši attiecināmie izdevumi par suptech bija 14.9 miljoni euro.

2021. gadā izdevumi dalītajiem pakalpojumiem samazinājās par 11.2 miljoniem euro salīdzinājumā ar 2020. gadu. Joprojām bija liels pieprasījums pēc telpu un aprīkojuma pakalpojumiem, lai nodrošinātu drošu darba vidi ECB telpās. Tomēr to vairāk nekā atsvēra koplietojamo informācijas tehnoloģiju un cilvēkresursu pakalpojumu samazinājums, atspoguļojot uzlabotu pakalpojumu tiešo sadali.

6.2. Banku uzraudzības maksas tendences 2022. gadā

ECB turpina savu konservatīvo pieeju uzraudzības maksas aprēķināšanā 2022. gadam

Pamatojoties uz zemāku faktisko izmaksu līmeni uzraudzības uzdevumu veikšanai, kāds novērots pēdējos divos gados, ECB ir turpinājusi izmantot konservatīvu pieeju izdevumu aprēķinam 2022. gadam, kā rezultātā plānotā uzraudzības nodeva 2022. gadam ir 624.1 miljons euro. ECB plānotie izdevumi uzraudzības uzdevumiem 2022. gadam ir 678.9 miljoni euro. Tajā ņemta vērā paredzamā atgriešanās pie normālākiem darbības līmeņiem, notiekošie ieguldījumi informācijas tehnoloģiju sistēmu attīstībā saistībā ar banku uzraudzību, tostarp ar STAR saistīto konsultāciju izmaksu internalizācija, kā arī lielākas personāla izmaksas saistībā ar 25 pilna laika darba slodzēm, ko 2020. gadā Padome apstiprināja attiecībā uz VUM un saistītiem dalītiem pakalpojumiem.

ECB saglabās elastību, reaģējot uz ārējiem faktoriem, ja 2022. gadā apstākļi ļaus atsākt normālāku aktivitātes līmeni.

Saskaņā ar apņemšanos virzīties uz izmaksu stabilitāti vidējā termiņā, sākot ar 2023. gadu, ECB paredz stabilizēt plānotos izdevumus tās pašreizējām pilnvarām saistībā ar Eiropas banku uzraudzību.

10. tabula

Plānotās ECB banku uzraudzības izmaksas 2022. gadā pēc funkciju dalījuma

(milj. euro)

Avots: ECB.
Piezīme. Kopsummas un starpsummas tabulā var nesakrist noapaļošanas dēļ.

2022. gada uzraudzības maksa, ko iekasēs 2023. gadā, būs zināma tikai maksas perioda beigās, un tā ietvers faktiskos izdevumus par visu 2022. gadu, kas koriģēti atbilstoši summām, kas atmaksātas vai iekasētas no atsevišķām bankām par iepriekšējiem maksas periodiem, nokavējuma procentiem un neatgūstamām maksām. Par katru kategoriju iekasējamās kopsummas attiecība tiek aplēsta 95.6% apmērā nozīmīgām iestādēm un 4.4% apmērā mazāk nozīmīgām iestādēm.

11. tabula

2022. gada ECB uzraudzības uzdevumu izdevumu tāme

(milj. euro)

Avots: ECB.
Piezīme. Kopsummas un starpsummas tabulā var nesakrist noapaļošanas dēļ.

6.3. Uzraudzības maksu regulējums 2021. gadā

ECB pabeidza jaunās uzraudzības maksas sistēmas ieviešanu

VUM regula kopā ar Uzraudzības maksu regulu nodrošina tiesisko regulējumu, kura ietvaros ECB iekasē gada uzraudzības maksu par izdevumiem, kas radušies, pildot uzraudzības uzdevumus. Uzraudzības maksu regula un ar to saistītais Lēmums[86] nosaka metodes: i) gada uzraudzības maksas kopējās summas noteikšanai; ii) katras uzraudzītās iestādes maksājamās summas aprēķināšanai; iii) ikgadējās uzraudzības maksas iekasēšanai.

2021. gadā ECB pabeidza to izmaiņu ieviešanu, kas izrietēja no 2019. gada uzraudzības maksas regulējuma pārskatīšanas. Jaunais valodu režīms, saskaņā ar kuru ECB maksas paziņojumi tiek izdoti visās ES oficiālajās valodās, tika ieviests 2021. gada aprīlī. Tas ļāva iestādēm saņemt 2020. gada maksas paziņojumu tām vēlamajā ES valodā. Procedūra, kas saistīta ar paziņošanu par nodomu izslēgt neiesaistītajās valstīs dibināto meitasuzņēmumu aktīvus un/vai pakļautību riskam, tika veiksmīgi automatizēta, ļaujot bankām efektīvi informēt ECB par saviem nodomiem līdz 2021. gada 30. septembrim. Turklāt, tā kā 2020. gadā ECB pārgāja uz faktisko izmaksu ex-post aprēķinu, no iepriekšējiem gadiem vairs nepastāv pārpalikums vai deficīts.

6.4. Kopējā par 2021. gada maksas periodu iekasējamā summa

ECB iekasēs 577.5 milj. 

euro

uzraudzības maksās par 2021. gadu

Ikgadējā uzraudzības nodeva, kas iekasējama par 2021. gada maksas periodu, ir 577.5 miljoni euro. To gandrīz pilnībā veido faktiskās gada izmaksas 2021. gadam 577.5 miljonu euro apmērā, ņemot vērā saņemto kavējuma procentu korekciju 47 000 EUR apmērā.

Ikgadējo uzraudzības maksu var koriģēt arī attiecībā uz i) summām, kas atmaksātas atsevišķām bankām par iepriekšējiem maksas periodiem, un ii) norakstītajām summām, kuras netika iekasētas. 2021. gadā šādas korekcijas nebija nepieciešamas.

Kopējā summa, kas atgūstama, iekasējot gada uzraudzības maksu, sadalīta divās daļās. Šis sadalījums ir atkarīgs no uzraugāmās iestādes statusa – nozīmīga vai mazāk nozīmīga, atspoguļojot ECB uzraudzības intensitātes dažādās pakāpes.

2021. gadā kopējā summa, ko iekasē no nozīmīgajām iestādēm, ir 546.1 miljons euro; mazāk nozīmīgām iestādēm tā ir 31.4 miljoni euro. Izdevumu sadali atbalsta uzlabota sistēma, kas ļauj precīzāk sadalīt izmaksas pa kategorijām. 2021. gadā nozīmīgās iestādes maksās 94.6% no banku uzraudzības kopējām izmaksām par maksas periodu, bet mazāk nozīmīgas iestādes maksās 5.4%.

12. tabula

Kopējie ienākumi no banku uzraudzības uzdevumu veikšanas

(milj. euro)

Avots: ECB.
Piezīme. Kopsummas un starpsummas tabulā var nesakrist noapaļošanas dēļ.

6.5. Individuālās uzraudzības maksas

Banku līmenī uzraudzības maksas tiek aprēķinātas, pamatojoties uz banku nozīmīgumu un riska profilu, izmantojot uzraudzīto banku gada maksas aprēķinam nepieciešamos rādītājus. Lielākajai daļai banku, datu atsauces datums ir iepriekšējā gada 31. decembris. Bankām, kuras no jauna tiek uzraudzītas augstākajā konsolidācijas līmenī maksas periodā, ECB ņem vērā kopējos aktīvus un kopējo riska darījumu apjomu, ko banka uzrādījusi atsauces datumā, kas ir vistuvāk 31. decembrim. Pēc tam tā izmanto šos skaitļus, lai aprēķinātu maksas mainīgo komponenti par visiem mēnešiem, par kuriem maksas parādniekam ir jāmaksā uzraudzības maksa.[87] Tad katrai bankai aprēķināto uzraudzības maksu iekasē kā gada maksājumu.

3. diagramma

Maksas mainīgo komponenti nosaka bankas nozīmīgums un riska profils

Uzraudzības maksa ir noteikta visaugstākajā konsolidācijas līmenī dalībvalstīs, kas piedalās VUM. To veido maksas mainīgā komponente un maksas minimālā komponente. Pēdējā tiek vienādi piemērota visām bankām, un tā ir 10% no kopējās iekasējamās summas. Mazākajām nozīmīgajām bankām, kuru kopējā aktīvu vērtība veido 10 mljrd. eiro vai mazāk, maksas minimālā komponente tiek uz pusi samazināta. Sākot ar 2020. gadu, nelielām mazāk nozīmīgām bankām, kuru kopējā aktīvu vērtība veido 1 mljrd. eiro vai mazāk, maksas minimālā komponente arī tiek samazināta uz pusi.

Saskaņā ar Uzraudzības maksu regulas 7. pantu, lai veiktu minētās izmaiņas atsevišķu banku situācijā, ir jāgroza attiecīgās uzraudzības maksas: i) mainās uzraudzītās iestādes uzraudzības statuss, t. i., pārklasificējot iestādes uzraudzības statusu no nozīmīgas iestādes uz mazāk nozīmīgu iestādi vai otrādi; ii) ir izsniegta atļauja jaunai uzraugāmajai iestādei; vai iii) esošā atļauja tiek anulēta. Pāreja uz ex-post rēķiniem nozīmēja, ka lielākā daļa gada laikā notikušo izmaiņu saistībā ar 7. pantu tika iekļautas standarta maksas aprēķinos. Tādējādi ECB 2021. gadā nepieņēma papildu lēmumus par uzraudzības maksām, kas jāiekļauj gada uzraudzības maksās, par kurām jāizraksta rēķini 2022. gadā.

Sīkāka informācija par uzraudzības maksām pieejama ECB banku uzraudzības interneta vietnē. Šīs vietnes dati tiek regulāri atjaunināti ar lietderīgu praktisko informāciju un ir pieejami visās oficiālajās ECB valodās.

6.6. Citi ar banku uzraudzības uzdevumiem saistītie ienākumi

ECB ir tiesīga piemērot administratīvos sodus uzraudzītajām iestādēm gadījumos, kad tās neievēro saistības saskaņā ar ES banku uzraudzības regulējumu (tostarp saskaņā ar ECB uzraudzības lēmumiem). Aprēķinot uzraudzības gada maksas, saistītos ienākumus neņem vērā. Uzraudzības maksu regulā noteikts, ka uzraudzības maksu neietekmē ne trešajām personām maksājamie zaudējumi, ne arī administratīvie sodi (sankcijas), ko uzraudzītās iestādes maksā ECB. Uzraudzītajām iestādēm piemērotos administratīvos sodus iegrāmato ECB peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā ienākumus. 2021. gadā ienākumi no uzraudzītajām iestādēm piemērotajiem sodiem veidoja 0.6 milj. euro.

ECB arī atlīdzina uzraudzītajām iestādēm, ja tiesa atceļ tām iepriekš piemērotos administratīvos sodus. 2021. gadā tika veiktas atmaksas 4.8 miljonu euro apmērā. Tās bija saistītas ar administratīvajiem sodiem, ko ECB iepriekš bija piemērojusi trim uzraudzītajām iestādēm tajā pašā grupā, kurām tiesa daļēji atcēla attiecīgos lēmumus. Šos izdevumus neiekļauj uzraudzības gada maksas aprēķinā, bet ieraksta ECB peļņas vai zaudējumu aprēķinā un samazina tās neto rezultātu.

7. ECB pieņemtie juridiskie instrumenti

ECB pieņemtos juridiskos instrumentus veido regulas, lēmumi, pamatnostādnes, ieteikumi un norādījumi VKI (kas minēti VUM regulas 9. panta 1. punkta 3. apakšpunktā un VUM Pamatregulas 22. pantā). Šajā iedaļā uzskaitīti banku uzraudzības juridiskie instrumenti, kurus ECB pieņēma 2021. gadā un kuri ir publicēti "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī" un/vai ECB interneta vietnē. Šeit ietverti juridiskie instrumenti, kas pieņemti saskaņā ar VUM regulas 4. panta 3. punktu, un citi attiecīgie juridiskie instrumenti.

7.1. ECB regulas

ECB/2021/24
Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) 2021/943 (2021. gada 14. maijs), ar ko groza Regulu (ES) 2015/534 par uzraudzības finanšu informācijas sniegšanu ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" L 210, 14.06.2021., 1. lpp.)

7.2. ECB instrumenti, kas nav regulas

ECB/2021/7
Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2021/432 (2021. gada 1. marts), ar ko groza Lēmumu (ES) 2017/1198 par to, kā nacionālās kompetentās iestādes Eiropas Centrālajai bankai sniedz kredītiestāžu finansējuma plānus ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" L 86, 12.03.2021.14. lpp.)

ECB/2021/8
Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2021/490 (2021. gada 12. marts) par 2020. gada uzraudzības maksu kopējo summu ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" L 101, 23.03.2021., 107. lpp.)

ECB/2021/27
Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2021/1074 (2021. gada 18. jūnijs) par noteiktu riska darījumu ar centrālajām bankām pagaidu izslēgšanu no kopējās riska darījumu vērtības mēra saistībā ar Covid-19 pandēmiju un Lēmuma (ES) 2020/1306 atcelšanu ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" L 230l, 30.06.2021.,1. lpp.)

ECB/2021/31
Eiropas Centrālās bankas 2021. gada 23. jūlija Rekomendācija, ar ko atceļ Rekomendāciju ECB/2020/62 ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" C 303, 29.07.2021., 1. lpp.)

ECB/2021/33
Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2021/1437 (2021. gada 3. novembris), ar ko groza Lēmumu (ES) 2017/934 par uzraudzīto iestāžu nozīmīguma lēmumu deleģēšanu ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" L 314, 06.09.2021., 1. lpp.)

ECB/2021/34
Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2021/1438 (2021. gada 3. augusts) ar ko groza Lēmumu (ES) 2017/935 par pilnvaru pieņemt lēmumus par atbilstību un piemērotību deleģēšanu un atbilstības un piemērotības prasību novērtējumu ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" L 314, 06.09.2021., 3. lpp.)

ECB/2021/35
Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2021/1439 (2021. gada 3. augusts), ar ko groza Lēmumu (ES) 2018/546 par pašu kapitāla lēmumu pieņemšanas pilnvaru deleģēšanu ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" L 314, 06.09.2021., 8. lpp.)

ECB/2021/36
Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2021/1440 (2021. gada 3. augusts) ar ko groza Lēmumu (ES) 2019/1376 par tiesību pieņemt lēmumus, kuri attiecas uz pārrobežu darbības atļaujas piešķiršanu kredītiestādēm, būtiskas līdzdalības iegūšanu kredītiestādēs un atļauju anulēšanu kredītiestādēm, deleģēšanu ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" L 314, 06.09.2021.,14. lpp.)

ECB/2021/37
Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2021/1441 (2021. gada 3. augusts), ar ko groza Lēmumu (ES) 2019/322 par tiesību pieņemt lēmumus par nacionālajos tiesību aktos piešķirto uzraudzības pilnvaru deleģēšanu ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" L 314, 06.09.2021., 17. lpp.)

ECB/2021/38
Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2021/1442 (2021. gada 3. augusts) par pilnvaru deleģēšanu pieņemt lēmumus par iekšējiem modeļiem un termiņu pagarināšanu ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" L 314, 06.09.2021., 22. lpp.)

ECB/2021/39
Eiropas Centrālās bankas lēmums (ES) 2021/1396 (2021. gada 13. augusts), ar ko groza Lēmumu ECB/2014/29 par to, kā Eiropas Centrālajai bankai sniedz uzraudzības datus, par kuriem uzraudzītās iestādes sniedz pārskatus nacionālajām kompetentajām iestādēm saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 680/2014 un (ES) 2016/2070 ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" OJ L 300, 24.08.2021., 74. lpp.)

ECB/2021/40
Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2021/1443 (2021. gada 26. marts), ar kuru ieceļ struktūrvienību vadītājus deleģētu iekšējo modeļu un termiņu pagarināšanas lēmumu pieņemšanai ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" L 314, 06.04.2021., 30. lpp.)

ECB/2021/42
Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2021/1486 (2021. gada 7. septembris), ar kuru pieņem iekšējos noteikumus par datu subjektu tiesību ierobežojumiem saistībā ar Eiropas Centrālās bankas uzdevumiem, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" L 328, 16.09.2021., 15. lpp.)

Labojums Eiropas Centrālās bankas Lēmumā (ES) 2021/1074 (2021. gada 18. jūnijs) par noteiktu riska darījumu ar centrālajām bankām pagaidu izslēgšanu no kopējās riska darījumu vērtības mēra saistībā ar Covid-19 pandēmiju un Lēmuma (ES) 2020/1306 atcelšanu (ECB/2021/27) ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" L 230, 30.06.2021) ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" L 234, 02.07.2021., 102. lpp.)

© Eiropas Centrālā banka, 2022. gads

Pasta adrese: 60640 Frankfurte pie Mainas (Frankfurt am Main), Vācija
Tālrunis: +49 69 1344 0
Interneta vietne www.bankingsupervision.europa.eu

Visas tiesības aizsargātas. Atļauta pārpublicēšana izglītības un nekomerciālos nolūkos, norādot avotu.

Konkrētu terminu skaidrojumu sk. VUM terminu vārdnīcā (pieejama tikai angļu valodā).

HTML ISBN 978-92-899-5092-3, ISSN 2443-5929, doi:10.2866/813059, QB-BU-22-001-LV-Q


  1. Plašāku informāciju par banku vispārējās atveseļošanās spējas novērtējumu sk. "Izaicinošā banku spēja atgūties no smagām krīzēm", Uzraudzības biļetens, ECB banku uzraudzība, 2021. gada augusts.
  2. Sk. 1.2.2. sadaļu. Sk. arī "Covid-19: konstatētās nepilnības kredītriska pārvaldībā", Uzraudzības biļetens, ECB banku uzraudzība, 2021. gada maijs; McCaul, E. "Who pays the piper calls the tune: The need for and benefit of strong credit risk management", Uzraudzības emuārs, 2020. gada 4. decembris; McCaul, E., "Credit risk: Acting now paves the way for sound resilience later", Uzraudzības emuārs, 2021. gada 19. jūlijs.
  3. Vienreizējo operacionālā riska izmaksu noteikšanai izmantotos kritērijus sk. EBI ziņojuma par atsevišķu Covid-19 politiku ieviešanu 3.3.5. sadaļā.
  4. Vairāk par IT un kiberrisku sk. 1.2.3. sadaļā.
  5. Sīkāku informāciju par likviditātes glābšanas pasākuma beigām sk. sadaļā "ECB nepagarinās likviditātes atvieglojumus pēc 2021. gada decembra", preses relīze, ECB banku uzraudzība, 2021. gada 17. decembris.
  6. Tiek piemērotas tirdzniecības ienākumu standarta definīcijas saskaņā ar banku uzraudzības statistiku.
  7. ECB, "Finanšu stabilitātes apskats", 2021. gada novembris.
  8. "Rokasgrāmata par uzraudzības pieeju konsolidācijai banku sektorā", ECB banku uzraudzība, 2021. gada janvāris.
  9. Sk. sadaļu "VUM plašais stresa tests 2021. gadā – galarezultāti", ECB banku uzraudzība, 2021. gada jūlijs.
  10. Sk. sadaļu "2018. gada VUM plašais stresa tests – galarezultāti", ECB banku uzraudzība, 2019. gada februāris.
  11. Komerciālais nekustamais īpašums, kā noteikts Rekomendācijā ESRB/2016/14, kurā grozījumi izdarīti ar Rekomendāciju ESRB/2019/3, un par ko ziņots FINREP veidnē F.18.2. Šī definīcija aptver riska darījumus ar aizņēmējiem dažādās NACE nozarēs un cita starpā ietver aizņēmējus ar kodu 41 — Ēku celtniecība un 68 — Operācijas ar nekustamo īpašumu.
  12. Eiropas Centrālās bankas 2021. gada 19. februāra atzinums par priekšlikumu regulai par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza Direktīvu (ES) 2019/1937 (CON/2021/4) ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" C 152, 29.4.2021., 1. lpp.).
  13. Eiropas Centrālās bankas 2021. gada 28. aprīļa atzinums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par izmēģinājuma režīmu attiecībā uz tirgus infrastruktūrām, kuru pamatā ir sadalītās virsgrāmatas tehnoloģija (CON/2021/15) ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" C 244, 22.6.2021., 4. lpp.).
  14. Eiropas Centrālās bankas 2021. gada 4. jūnija Atzinums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par finanšu sektora digitālās darbības noturību (CON/2021/20) ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" C 343, 26.8.2021., 1. lpp.).
  15. Covid-19 situācijas dēļ ECB lēmumu pieņemšanas process attiecībā uz IMP tika uz laiku apturēts no 2020. gada marta līdz septembrim. Tas nozīmēja, ka lēmumi par IMP, kas normālos apstākļos būtu izsniegti bankām 2020. gadā, tika pieņemti tikai 2021. gadā.
  16. Ērtības labad šajā sadaļā KP un IMP kopā tiek sauktas par "misijām" vai "pārbaudēm".
  17. Covid-19 pandēmijas turpināšanās dēļ KP un IMP plānošana tika organizēta tikai 2021. gada trīs ceturkšņos. Tas nozīmē, ka, lai gan kopējais misiju skaits bija mazāks nekā pirms pandēmijas, tas ir salīdzināms relatīvā izteiksmē. Pandēmijas dēļ 2020. gadā pārbaudes tika atceltas vai atliktas. 2021. gadā ļoti sekmīgi tika īstenota organizatoriskā struktūra, kas paredzēta pārbaužu veikšanai neklātienē, kā rezultātā lielākā daļa pārbaužu tika veiktas, kā sākotnēji plānots, un tika atcelts tikai neliels skaits pārbaužu.
  18. Kampaņa apvieno vairākas vienai un tai pašai tēmai veltītas KP, un tādējādi nodrošina ietvaru pārbaudes komandām, lai tās koordinētu savu darbu un sadarbotos, saskaņojot mērķus un izmantojot sinerģiju.
  19. Pārrobežu komandā misijas vadītājs un vismaz viens komandas loceklis nav no attiecīgās mītnes/uzņēmējas VKI.
  20. Jauktā komandā misijas vadītājs ir no attiecīgās mītnes/uzņēmējas VKI, savukārt vismaz divi komandas locekļi nav no attiecīgās mītnes/uzņēmējas VKI (viens komandas loceklis no mazākām VKI).
  21. Analīze tika veikta 89 KP izlases kopai, kuru gala ziņojumi tika publicēti laikposmā no 2020. gada oktobra līdz 2021. gada septembrim.
  22. Daži no vissvarīgākajiem konstatējumiem saistībā ar iekšējo pārvaldību tika identificēti KP, galvenokārt koncentrējoties uz īpašām riska jomām (piemēram, kredītrisks, tirgus risks un IT risks).
  23. Sk. "Iekšējo modeļu mērķtiecīgs pārskats – projekta ziņojums", ECB, 2021. gada aprīlis.
  24. EBI pamatnostādnes par Regulas (ES) Nr. 575/2013 178. pantā ietvertās saistību neizpildes definīcijas piemērošanu (EBA/GL/2016/07).
  25. Tas attiecas uz EBI pamatnostādnēm par PD un LGD aplēsēm un riska darījumu režīmu, kam iestājusies saistību neizpilde (EBA/GL/2017/16), EBI pamatnostādnēm par ekonomiskajai lejupslīdei piemērotām LGD aplēsēm (“Lejupslīdes LGD aplēse”) (EBA/GL/2019/03), Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/930 (2021. gada 1. marts), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuri precizē minētās regulas ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" L 204, 10.6.2021., 1. lpp.), 181. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 182. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētās ekonomikas lejupslīdes būtību, nopietnību un ilgumu, un galīgais regulatīvo tehnisko standartu projekts par novērtēšanas metodoloģijas specifikāciju kompetentajām iestādēm attiecībā uz iestādes atbilstību prasībām izmantot IRB pieeju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 144. panta 2. punktu, 173. panta 3. punktu un 180. panta 3. punkta b) apakšpunktu (EBA/RTS/2016/03), kas gaida Eiropas Komisijas apstiprinājumu.
  26. Izņemot turpmākus lēmumus par papildu noteikumiem.
  27. MNI skaits 2021. gadā samazinājies arī Brexit dēļ; kopš 2021. gada 1. janvāra Apvienotās Karalistes filiāles tiek uzskatītas par trešo valstu filiālēm, kas nozīmē, ka tās vairs neietilpst VUM MNI sektorā.
  28. Bankas ar augstu INK rādītāju ir tās, kuru INK rādītājs pārsniedz 5%. Sk. Pamatnostādnes par ieņēmumus nenesošu un pārskatītu riska darījumu pārvaldību.
  29. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/878 (2019. gada 20. maijs), ar ko Direktīvu 2013/36/ES groza attiecībā uz atbrīvotajām sabiedrībām, finanšu pārvaldītājsabiedrībām, jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām, atalgojumu, uzraudzības pasākumiem un pilnvarām, kā arī kapitāla saglabāšanas pasākumiem ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" L 150, 07.06.2019., 253. lpp.).
  30. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).
  31. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/876 (2019. gada 20. maijs), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz sviras rādītāju, neto stabila finansējuma rādītāju, prasībām pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām, darījuma partnera kredītrisku, tirgus risku, riska darījumiem ar centrālajiem darījumu partneriem, riska darījumiem ar kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem, lieliem riska darījumiem, pārskatu sniegšanas un informācijas atklāšanas prasībām un Regulu (ES) Nr. 648/2012 ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" L 150, 07.06.2019., 1. lpp.)
  32. Padomes Regula (ES) Nr. 1024/2013 (2013. gada 15. oktobris), ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" L 287, 29.10.2013., 63. lpp.).
  33. BNP Paribas, Deutsche Bank, Groupe BPCE, Groupe Crédit Agricole, ING Bank, Santander, Société Générale un Unicredit.
  34. BNP Paribas S.A.
  35. Sk. "Bāzeles komiteja turpina darbu, risinot ar klimatu saistītos finanšu riskus, precizējot kriptoaktīvu piesardzības pasākumus un G-SNB novērtēšanas metodoloģiju", paziņojums presei, Bāzeles Banku uzraudzības komiteja, 2021. gada 9. novembris, un "FSP publicē G-SNB 2021. gada sarakstu", paziņojums presei, Finanšu stabilitātes padome, 2021. gada 23. novembris.
  36. Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas 2020. gada 27. maija ieteikums par peļņas sadales ierobežošanu Covid-19 pandēmijas laikā (ESRB/2020/7).
  37. Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas 2020. gada 15. decembra ieteikums, ar ko groza Ieteikumu ESRK/2020/07 par peļņas sadales ierobežošanu Covid-19 pandēmijas laikā (ESRK/2020/15).
  38. "Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas valde rīkoja savu 43. kārtējo sanāksmi 2021. gada 23. septembrī", paziņojums presei, ESRK, 2021. gada 24. septembris.
  39. "Finanšu stabilitātes apskats", ECB, 2021. gada maijs.
  40. "Informācija par dalību 2022. gada ECB klimata riska stresa testā", Vēstule iesaistītajām bankām, ECB banku uzraudzība, 2021. gada 18. oktobris.
  41. "Pēdējais laiks, lai bankas sāktu pārvaldīt klimata un vides riskus", Uzraudzības biļetens, ECB banku uzraudzība, 2021. gada augusts.
  42. "IT un kiberrisks: pastāvīgs izaicinājums", Uzraudzības biļetens, ECB banku uzraudzība, 2021. gada augusts.
  43. Eiropas Centrālās bankas 2014. gada 16. aprīļa Regula (ES) Nr. 468/2014, ar ko izveido Vienotā uzraudzības mehānisma pamatstruktūru Eiropas Centrālās bankas sadarbībai ar nacionālajām kompetentajām un norīkotajām iestādēm (VUM pamatregula) (ECB/2014/17) (OJ L 141, 14.05.2014., 1. lpp.).
  44. Minētie kritēriji ir noteikti VUM regulas 6. panta 4. punktā.
  45. 2021. gada decembrī publicētais nozīmīgo iestāžu (NI) un mazāk nozīmīgo iestāžu (MNI) saraksts atspoguļo: i) lēmumus par nozīmīgumu, kas tika paziņoti uzraudzītajām iestādēm pirms 2021. gada 30. novembra; ii) citas pārmaiņas un jaunāko informāciju par izmaiņām grupu struktūrā, kas bija spēkā līdz 2021. gada 1. novembrim.
  46. Atbilstoši VUM pamatregulas 14. pantam un saskaņā ar VUM regulas 4. panta 2. punktu.
  47. Daži lēmumi attiecas uz vairāk nekā vienu atļaujas novērtējumu (piemēram, būtiskas līdzdalības iegūšana dažādos meitasuzņēmumos viena darījuma rezultātā). Dažām atļauju izsniegšanas procedūrām, arī attiecībā uz pārrobežu darbības atļauju piešķiršanas procedūrām un procedūrām par spēku zaudējušajām atļaujām, nav vajadzīgs oficiāls ECB lēmums.
  48. Šīs ir procedūras, kurām piemērojamas deleģēšanas sistēmas, kas paredzētas Eiropas Centrālās bankas 2021. gada 3. augusta Lēmumā (ES) 2021/1438, kas pilnvaro pieņemt atbilstības un piemērotības lēmumus un veikt atbilstības un piemērotības prasību novērtējumu (ECB/2021/34) un Eiropas Centrālās bankas 2021. gada 3. augusta Lēmumā (ES) 2021/1440, kas pilnvaro pieņemt lēmumus par pārrobežu darbības atļauju piešķiršanu, būtiskas līdzdalības iegūšanu un kredītiestāžu atļauju anulēšanu (ECB/2021/36).
  49. "Jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība" Finanšu konglomerātu direktīvas (2002/87/EK) 2. panta 15. punktā, uz kuru attiecas CRR 2. panta 5. punkts, ir definēta kā "mātesuzņēmums, kas nav regulēta vienība, kas kopā ar tās meitasuzņēmumiem, no kuriem vismaz viens ir regulēta vienība, kuras galvenais birojs atrodas Kopienā, un citas vienības veido finanšu konglomerātu". Saskaņā ar VUM pamatregulas 2. panta 20. punkta c. apakšpunktu, "jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība" uzskatāma par "uzraudzīto iestādi", ja tā atbilst šīs regulas 2. panta 21. punkta b. apakšpunktā minētajiem nosacījumiem.
  50. No 2022. gada uzraugi un bankas izmanto IMAS portālu arī citām procedūrām (piemēram, nebūtiskām modeļa izmaiņām, kā paskaidrots 5.8.2. sadaļā).
  51. Tiek iekļauts arī neliels pieprasījumu skaits par papildu amatiem, kas nav vadības līmeņa amati.
  52. No 2020. gada 30. decembra Itālija pievienojās citām VUM valstīm un sāka novērtēt galveno amatpienākumu izpildītājus saskaņā ar Itālijas tiesību aktiem (Ministrijas dekrēts 169/2020).
  53. Sabiedriskā apspriešana par Atbilstības un piemērotības rokasgrāmatas projektu un jauno Atbilstības un piemērotības anketu.
  54. Sk., piemēram, "Eiropas banku valdes efektivitāte: progress un trūkumi", ECB Uzraudzības valdes priekšsēdētāja Andreas Enrias runu Florences Banku un finanšu augstskolas tiešsaistes seminārā "Banku valdes locekļi un politikas veidotāji: Saruna", Frankfurte pie Mainas, 2021. gada 28. maijs.
  55. Sk., piemēram, "Ko ECB sagaida no banku vadītājiem?", ECB Uzraudzības valdes locekļa Eduarda Fernadesa-Bollo (Edouard Fernandez-Bollo) runa Florences Banku un finanšu augstskolas tiešsaistes seminārā "Atbilstības un piemērotības novērtējums: Labākas valdes labākām bankām?", Frankfurte pie Mainas, 2021. gada 19. februāris.
  56. "Pārliecināties, ka bankas pārvalda īstie cilvēki", ECB raidieraksts, 24. sērija, 2021. gada 10. decembris.
  57. "Risku pārvaldība un iekšējā kontrole" ietver mehānismus vai procesus, kas iestādei ir vajadzīgi, lai pienācīgi identificētu, pārvaldītu un ziņotu par riskiem, kuriem tā ir vai varētu tikt pakļauta. "Vadības struktūras funkcijas" attiecas uz līmeni, kurā personas, kas efektīvi pārvalda iestādes uzņēmējdarbību, vai arī personas, kas ir pilnvarotas noteikt iestādes stratēģiju, mērķus un vispārējo darbības virzienu un uzraudzīt un pārraudzīt vadības lēmumu pieņemšanas procesu, atbilst saviem pienākumiem.
  58. Sk. "ECB ieguldījums Eiropas Komisijas mērķtiecīgajā apspriedē par krīzes pārvarēšanas un noguldījumu apdrošināšanas sistēmas pārskatīšanu", ECB, Frankfurte pie Mainas, 2021 gads.
  59. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 806/2014 (2014. gada 15. jūlijs), ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010 ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" L 225, 30.07.2014., 1. lpp.).
  60. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 1093/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK, 16. pants ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" L 331, 15.12.2010., 12. lpp.)
  61. Jo īpaši ECB apmainās ar informāciju saskaņā ar Daudzpusējo nolīgumu par informācijas apmaiņas praktisko kārtību saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/849 57.a panta 2. punktu.
  62. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/843 (2018. gada 30. maijs), ar ko groza Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Direktīvas 2009/138/EK un 2013/36/ES ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" L 156, 19.06.2018., 43. lpp.).
  63. Sk. "Kopīgās vadlīnijas par sadarbību un informācijas apmaiņu Direktīvas (ES) 2015/849 mērķiem starp kompetentajām iestādēm, kas uzrauga kredītiestādes un finanšu iestādes (JC 2019 81)", Eiropas uzraudzības iestāžu apvienotā komiteja, 2019. gada 16. decembris.
  64. "Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošanas tiesību aktu kopums", Finanšu stabilitāte, finanšu pakalpojumi un kapitāla tirgu savienība, Eiropas Komisija, 2021. gada 20. jūlijs.
  65. "Vienotais uzraudzības mehānisms — labs sākums, bet nepieciešami turpmāki uzlabojumi", ERP īpašais ziņojums, Nr. 29, 2016. gads un "ECB krīzes vadības bankām operacionālā efektivitāte" ERP īpašais ziņojums, Nr. 2, 2018. gads.
  66. Dati par ECB dzimumu līdztiesības mērķiem tiek periodiski publicēti ECB interneta vietnē.
  67. Saskaņā ar Uzraudzības valdes apstiprinājumu 2021. gada 25. oktobrī (SB/X/21/1110).
  68. ACPR, Banco de España, Banca d’Italia, Deutsche Bundesbank, De Nederlandsche Bank and the Austrian Financial Market Authority (Finanzmarktaufsicht).
  69. Koordinācijas komiteja sniedz atbalstu Uzraudzības valdei tās darbībā un sagatavo valdes sanāksmes. To veido Uzraudzības valdes priekšsēdētājs, Uzraudzības valdes priekšsēdētāja vietnieks, viens ECB pārstāvis un pieci nacionālo uzraugu pārstāvji. Piecus nacionālo uzraugu pārstāvjus ieceļ Uzraudzības valde uz vienu gadu, pamatojoties uz rotācijas sistēmu, kas nodrošina taisnīgu valstu pārstāvību.
  70. Šie lēmumi attiecas uz lēmumiem, kas tika pabeigti vai pieņemti pārskata periodā (t. i., izejošie lēmumi). Uzraudzības lēmumu skaits neatbilst pārskata periodā ECB oficiāli paziņoto atļauju izsniegšanas procedūru skaitam (t. i., ienākošās paziņojuma procedūras).
  71. No tiem 146 apstiprināja augstākā līmeņa vadība deleģēšanas ietvaros.
  72. Saskaņā ar Uzraudzības valdes reglamenta 6.7. pantu lēmumus var pieņemt arī rakstveida procedūras ietvaros, ja vien pret to neiebilst vismaz trīs Uzraudzības valdes balsstiesīgie locekļi. Šādos gadījumos jautājuma izskatīšana tiek iekļauta nākamās Uzraudzības valdes sēdes darba kārtībā. Rakstveida procedūra, lai izskatītu un pieņemtu lēmumu, Uzraudzības valdē parasti ilgst vismaz piecas darbadienas.
  73. APP ir ECB struktūra, kas sastāv no locekļiem, kuri ir individuāli un kolektīvi neatkarīgi no ECB un kuriem uzticēts uzdevums pārskatīt Padomes pieņemtos lēmumus uzraudzības jautājumos, saņemot pieņemamu pieprasījumu veikt pārskatīšanu.
  74. Eiropas Centrālās bankas 2014. gada 6 februāra lēmums par Eiropas Centrālās bankas pārstāvju iecelšanu Uzraudzības valdē (ECB/2014/4).
  75. Sk. Paziņojums par vakanci: ECB pārstāvis Uzraudzības valdē.
  76. Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (ES) 2015/856 (2015. gada 12. marts), ar ko nosaka Vienotā uzraudzības mehānisma ētikas regulējuma principus (ECB/2015/12) ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" L 135, 02.06.2015., 29. lpp.).
  77. Vienotā Rīcības kodeksa augsta līmeņa ECB amatpersonām 11., 12. un 17. punkts.
  78. Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (ES) 2021/2256 (2021. gada 2. novembris), ar ko nosaka Vienotā uzraudzības mehānisma ētikas regulējuma principus (ECB/2021/50) ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" L 454, 17.12.2021., 21. lpp.)
  79. Eiropas Centrālās bankas 2014. gada 17. septembra Lēmums Nr. 2014/39 par Eiropas Centrālās bankas monetārās politikas un uzraudzības funkciju nošķirtības īstenošanu (ECB/2014/723.EU) ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" OJ L 300, 18.10.2014., 57. lpp.).
  80. Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 680/2014.
  81. Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/451, Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/453 un Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/763.
  82. Secīgās pieejas saskaņošanas darba grupas mērķis ir nodrošināt līdzvērtīgus apstākļus VUM ietvaros. Tas tiek darīts, nosakot katras valsts labāko praksi un ierosinot saskaņotu labāko praksi, ko var pieņemt visas VKI un ECB.
  83. VUM mēroga datu vākšanas datubāze ir iniciatīva, kuras mērķis ir harmonizēt ECB un VKI noteiktās uzraudzības pārskatu sniegšanas prasības un uzlabot iekšējo pārvaldību. Tajā tiek apkopota informācija par visiem datu pieprasījumiem, kas nosūtīti tieši uzraudzītajām iestādēm, ko pēc tam izmanto, lai palielinātu bankām nosūtīto datu pieprasījumu caurskatāmību un analizētu ziņošanas slogu.
  84. Tie ir sadalīti kā telpu un aprīkojuma pakalpojumi, cilvēkresursu pakalpojumi, kopīgi informācijas tehnoloģiju pakalpojumi, kopīgi juridiskie, audita un administratīvie pakalpojumi, sakaru un tulkošanas pakalpojumi un citi pakalpojumi.
  85. Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) Nr. 1163/2014 (2014. gada 22. oktobris) par uzraudzības maksām (ECB/2014/41).
  86. Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2019/2158 par metodoloģiju un procedūrām attiecībā uz datu noteikšanu un vākšanu par maksu noteicošiem faktoriem, kurus izmanto gada uzraudzības maksas aprēķināšanā (ECB/2019/38) ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" L 327, 17.12.2019., 99. lpp.)
  87. Pēc 1. oktobra dibinātajām iestādēm iekasētā uzraudzības maksa veido maksas minimālā komponente tikai par pilnu uzraudzības mēnešu skaitu.