ECB prezidenta Mario Dragi (Mario Draghi) priekšvārds

Tagad – piecus gadus pēc Eiropas banku uzraudzības ieviešanas – mēs skaidri redzam tās priekšrocības. Panākta uzraudzības darbību konverģence – 19 nacionālie modeļi aizstāti ar vienotu Eiropas mēroga modeli. Harmoniskākas normas un lielāka pārredzamība ļauj bankām darboties līdzvērtīgos apstākļos visā euro zonā.

Uzraudzības iestāžu redzējums par banku sistēmu ir kļuvis visaptverošāks. Tagad visas euro zonas bankas tiek salīdzinātas ar ievērojamu skaitu līdzvērtīgu banku, kas dod iespēju veikt efektīvu uzņēmējdarbības modeļu un riska profilu salīdzinošo analīzi. Tajā pašā laikā mums ir daudz vieglāk pārraudzīt pārrobežu saiknes un blakusefektus, kas stiprinājis mūsu izpratni ne vien par banku līmeņa risku, bet arī par sistēmisko risku, kas rodas banku nozarē.

Šīs priekšrocības ir bijušas īpaši nozīmīgas, veidojot noturīgāku Eiropas banku nozari. Bankas palielinājušas savus CET1 rādītājus no 11.3% 2014. gada beigās līdz 14.1% 2018. gadā. Progress panākts problemātisko aktīvu samazināšanā, ienākumus nenesošo kredītu (INK) apjomam šā paša perioda laikā sarūkot par aptuveni 300 mljrd. euro. Arī finansējuma un likviditātes stāvoklis ir daudz stabilāks nekā iepriekš.

Bankas turpina stāties pretī vairākiem būtiskākajiem izaicinājumiem. 2018. gadā pelnītspēja saglabājās zema, kas nelabvēlīgi ietekmēja banku spēju kreditēt ekonomiku. Laikposmā no 2016. līdz 2018. gadam euro zonas bankas ar labākiem darbības rādītājiem kompensēja zemākas procentu likmju maržas, paplašinot kreditēšanas apjomu, turpretim bankas ar zemākiem darbības rādītājiem samazināja aizņemto līdzekļu apjomu.

Samazinot jaudas pārpalikumu un augstās izmaksas, palielinās pelnītspēja. Tajā pašā nolūkā nepieciešams turpināt mazināt atlikušos INK uzkrājumus, kā arī slēptos zaudējumus un nenoteiktību, kas saistīta ar noteiktu kompleksu finanšu aktīvu, t.sk. arī 3. līmeņa aktīvu vērtēšanu. Veroties nākotnē, bankām, uzraugiem un regulatoriem jāturpina sadarbība, lai risinātu šos jautājums, vienlaikus nodrošinot, ka bankas ievēro augstus risku pārvaldības standartus.

Vienlīdz svarīgi ir izveidot konsekventu regulatīvo un institucionālo sistēmu spēcīgai pārrobežu integrācijai. Integrētāks banku sektors veicinātu pārrobežu konsolidāciju un padziļinātu privāto risku sadali euro zonā, radot stabilāku makroekonomisko vidi. Regulatoriem un uzraugiem ir jāturpina virzīties uz vienotāku uzraudzības sistēmu, kas kavē regulatīvā kapitāla un likviditātes ierobežošanu.

Šie centieni cieši saistīti ar nepieciešamo banku savienības izveides pabeigšanas procesu. Eiropas banku uzraudzībai jābūt balstītai uz spēcīgu noregulējuma sistēmu un efektīvu noguldījumu apdrošināšanas shēmu, lai nodrošinātu vienotā banku tirgus integritātes saglabāšanu.


Ievada intervija ar Uzraudzības valdes priekšsēdētāju Andreu Enriu (Andrea Enria)

Jūs stājāties ECB Uzraudzības valdes priekšsēdētāja amatā 2019. gada janvārī. Kāda būs Jūsu pieeja šim svarīgajam uzdevumam?

Pirmkārt, Daniela Nuī (Danièle Nouy), Sabīne Lautenšlēgere (Sabine Lautenschläger) un visi mūsu kolēģi – gan šeit ECB, gan valstu kompetentajās iestādēs (VKI) – paveikuši nozīmīgu darbu, izveidojot saliedēti strādājošu organizāciju. Līdz ar to man nevajag izgudrot riteni no jauna. Būs jāuztur augsti uzraudzības standarti, ievērojot ieviešanas posmā noteikto strikto un prasīgo pieeju.

Mēs spērām milzīgu soli uz priekšu, izveidojot vienoto uzraudzības mehānismu, taču jāatzīst, ka patiesi integrēts Eiropas banku tirgus vēl joprojām nav sasniegts. Lai panāktu progresu šajā jomā, būs nepieciešams atcelt likumdošanas barjeras, kas, protams, nav mūsu uzdevums. Taču uzskatu, ka mums jādara viss iespējamais, lai panāktu progresu ceļā uz banku savienību kā vienotu jurisdikciju, proti, vienotu jurisdikciju banku darbības regulējuma un uzraudzības ziņā. Tas veidos pamatu patiesam iekšzemes tirgum Eiropas bankām.

Viena no lietām, kas jāpatur prātā, ir tas, kā labā mēs strādājam – tie ir Eiropas pilsoņi, noguldītāji, investori, aizņēmēji un ekonomika kopumā. Mums jāstrādā viņu labā, un mēs esam atbildīgi viņu priekšā. Šo aspektu es uztveru ļoti nopietni un uzskatu, ka mums ir iemesls būt pēc iespējas pārredzamākiem. Cilvēkiem ir pilnībā jāizprot tas, ko mēs darām, un kā tas darbojas viņu labā. Bankām jāspēj izprast un paredzēt mūsu politiku un darbības. Tas pats attiecas arī uz investoriem. Pašlaik mēs dzīvojam "iekšējās rekapitalizācijas pasaulē"; ja banka nonāk grūtībās, tās investoriem nākas uzņemties zaudējumus. Šā iemesla dēļ viņiem ir labāk jāizprot riski, ko viņi uzņemas.

Stājoties amatā, Jums jau pašā sākumā nācās saskarties ar grūtībās nonākušu banku. Kāda bija Jūsu pirmā pieredze ar jauno Eiropas krīzes pārvaldības sistēmu?

Visvairāk mani pārsteidza mūsu darbinieku atdeve. Ikviens ļoti daudz strādāja gan Ziemassvētku, gan Jaunā gada periodā. Un ikviens apzinājās, kas ir likts uz spēles un cik ļoti bankas problēmas var nelabvēlīgi ietekmēt cilvēku dzīves. Tam ir vislielākā nozīme krīzes situācijā. Visi procesi noritēja bez aizķeršanās un visas iesaistītās iestādes sekmīgi sadarbojās.

Tajā pašā laikā mums vēl daudz kas jāpilnveido. Kad mēs kā uzraugi risinām krīzes situāciju, mums jādarbojas esošā regulējuma ietvaros. Un regulējums katrā valstī joprojām atšķiras. Piemēram, Banku atveseļošanās un noregulējuma direktīva (BRRD; Bank Recovery and Resolution Directive), vēl nav pilnībā iestrādāta valstu tiesību aktos. Turklāt katrā valstī ir savi maksātnespējas likumi. Tas nozīmē, ka katrā valstī ir atšķirīgi rīki, ko varam izmantot krīzes situācijā. Un mēs nevaram vienmēr būt pārliecināti par to, ka visos gadījumos izeju no tirgus var nodrošināt bez sarežģījumiem. Tā ir liela problēma, jo īpaši pārrobežu banku gadījumā. Vēl viena pēdējā laikā samilzusi problēma ir likviditātes mehānismu trūkums noregulējuma procesā. Līdz ar to mums vēl jāstrādā, lai sagatavotos nākotnes krīzēm.

Raugoties nākotnē, nākamās lielākās pārmaiņas gaidāmas saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības. Kāds ir Jūsu viedoklis šajā jautājumā?

Manuprāt, Brexit ir ļoti skumjš notikums, vēl jo vairāk tāpēc, ka es studēju Apvienotajā Karalistē un pēc tam 12 gadus nodzīvoju Londonā. Un, spriežot pēc pieredzes, varu teikt arī to, ka Eiropas Savienība Apvienotajā Karalistē ne vienmēr tiek precīzi atspoguļota. Šķiet, ka daudzi pārvērtē vienotas Eiropas trūkumus un par zemu novērtē tās priekšrocības.

Brexit ieviesīs milzu pārmaiņas, runājot tieši par banku sektoru. Vairumā gadījumu bankas pārcelsies uz euro zonu, situācija banku sektorā mainīsies. Tas rada ļoti daudz jautājumu – kā regulēt un uzraudzīt trešo valstu filiāles un ieguldījumu sabiedrības, ir tikai viens no šiem jautājumiem. Bankām, regulatoriem un uzraugiem bija jāpaveic ļoti daudz, sagatavojoties Brexit, un mums būs vēl vairāk darba pēc Brexit. Taču esmu pārliecināts, ka mums izdosies pieņemt šo izaicinājumu, pateicoties arī mūsu sadarbībai ar uzraudzības iestādēm Apvienotajā Karalistē.

Ar kādiem citiem izaicinājumiem bankām ir jāsaskaras?

Izaicinājumu bankām, bez šaubām, nekad nepietrūkst. Tām jāturpina sakārtot savas bilances, jāpārdomā savi uzņēmējdarbības modeļi, jāpilnveido pārvaldība un jānodrošina noregulējamība. Taču šie ir tikai pagātnes un tagadnes izaicinājumi.

Raugoties nākotnē, bankām vajadzētu pievērst pastiprinātu uzmanību tam, kas notiek tirgos. Nu jau kādu laiku veidojas likviditātes pārpalikums, un tā ir lēta. Līdz ar zemo peļņas līmeni, tas ir pamudinājis bankas uzņemties lielākus riskus. Taču tām ir jābūt uzmanīgām; augstie aktīvu vērtējumi un pazeminātās riska prēmijas nav jāuztver kā kaut kas pašsaprotams. Kādā brīdī viss var mainīties, un šādas pārmaiņas var būt ļoti straujas. Riska un termiņa prēmijas varētu pēkšņi palielināties, un tas var daudzos aspektos kaitēt bankām, potenciāli nelabvēlīgi ietekmējot to peļņu, likviditāti un kapitālu. Finansējuma un tirgus riski, visticamāk, ar laiku kļūs aizvien būtiskāki. Mēs kā uzraugi uztveram šos riskus ļoti nopietni, un arī bankām būtu jārīkojas tāpat.

Tikko minējāt, ka bankām vēl būtu jāpiestrādā pie pārvaldības jautājumiem. Cik tas ir svarīgi?

Pašlaik banku rīcībā ir apjomīgāks un labākas kvalitātes kapitāls, lielāka likviditāte, un bankas ir atgriezušās pie stabilākiem finansējuma avotiem. Taču tam visam nav nozīmes, ja banka cieš no neatbilstošas pārvaldības, netālejošiem vadības lēmumiem un problemātiskas iekšējās kultūras. Baņķieriem jāpatur prātā divas lietas. Īstermiņa peļņai nevajadzētu būt bankas darbības dzinējspēkam; būtiski ir nodrošināt bankas ilgtermiņa darbību. Galvenais ir ilgtspēja. Īstermiņa peļņa, kas rodas, nodarot ilgtermiņa kaitējumu klientiem, akcionāriem un nodokļu maksātājiem, ir ne vien nepieņemama no sabiedrības viedokļa, bet pretrunā arī ar pašu banku interesēm. To ļoti labi demonstrē nesenā virkne skandālu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas lietu.

Par vispārpieņemtu kļuvis uzskats, ka šie bankām ir grūti laiki. Ko varam mācīties no bankām, kurām joprojām klājas ļoti labi?

Euro zonā patiešām ir dažas bankas, kuru darbības rezultāti ir labāki nekā citām. Kas šīm bankām ir kopīgs? No pirmā acu skatiena kopīgo iezīmju nav daudz – tās visas savstarpēji ļoti atšķiras. Šķiet, ka nav universāla "zelta" likuma par to, kā bankai kļūt rentablai. Taču būtiski ir izstrādāt stratēģiju. Visas šīs veiksmīgās bankas vieno izcila tā dēvētā "stratēģiskā vadība". Tās spēj noformulēt stratēģiju un veiksmīgi to īstenot. Runa ir ne tikai par to, kas tiek darīts, bet arī – kā tas tiek darīts. To varam no šīm bankām mācīties.

Mums jāatzīst arī, ka Eiropas banku tirgos joprojām pastāv strukturāla problēma – daudzas bankas tika glābtas no bojāejas, taču ne tik daudzas faktiski pameta tirgu. Līdz ar to Eiropā joprojām vērojama banku pārpilnība, kas atspoguļojas pelnītspējā. Citās nozarēs konsolidācija bija pamata metode cīņā ar jaudas pārpalikumu, kas tika uzkrāts, tuvojoties krīzei.

Runājot par pārmaiņām tirgus struktūrā – kāds ir Jūsu viedoklis par digitalizāciju? Izaicinājums, iespēja vai abi?

Tehnoloģiskās pārmaiņas vienmēr ir komplekss un grūti paredzams process. Taču es redzu iespējas. Digitalizācija var palīdzēt bankām kļūt efektīvākām un atklāt jaunus ieņēmumu avotus; tā sekmē vienkāršākus un ātrākus procesus un dod iespēju bankām piedāvāt klientiem labāku apkalpošanu un jaunus produktus. Ja bankām izdosies pareizi izmantot šīs iespējas, tās noteikti gūs labumu. Ja tās nerīkosies pašas, to darīs citi – gan mazi un pielāgoties spējīgi finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumi, gan jau sen strādājoši tehnoloģiju giganti. Tas ir izaicinājums bankām.

Protams, ka jau strādājošu banku aizsardzība pret efektīvākiem konkurentiem nav regulatoru un uzraugu uzdevums. Tajā pašā laikā mums joprojām jāprot pārvaldīt jaunus riskus, no kuriem visizplatītākais piemērs ir kiberdrošības risks. Mums ir jāievērš īpaša uzmanība šādiem jauniem riskiem un jāizvērtē, vai jāpieņem kādi noteikumi to risināšanai. Vienlaikus digitalizācija var palīdzēt regulatoriem un uzraugiem strādāt efektīvāk un samazināt atbilstības izmaksas, jo īpaši mazāku un vienkāršāku sabiedrību gadījumā. Citiem vārdiem runājot, arī mums ir daudz iespēju.

Kopš krīzes vissvarīgākais jautājums bija noteikumu pieņemšana. Ko domājat par normatīvo reformu – vai tā aizgājusi par tālu, kā daži apgalvo, vai arī tā nav pietiekama?

Reforma bija nepieciešama. Krīze atklāja daudzas nepilnības normatīvajā sistēmā, un mums bija tās jānovērš. Uzskatu, ka G20 līmenī izstrādātā pakete ir līdzsvarota – tā ievērojami pilnveidojusi banku drošību un stabilitāti, pielāgojot un ieviešot prasības, lai izvairītos no nevēlamām kreditēšanas un reālās izaugsmes sekām. Dažas jurisdikcijas noteiktās jomās noteica vēl striktākas prasības, nekā to paredzēja starptautiskie standarti, un pašlaik pārskata šīs izvēles. Kopumā uzskatu, ka mums vajadzētu noturēties pretī spiedienam labākos laikos atvieglot prasības. Kā jau minēju, bankām jāizvairās no īstermiņa domāšanas, un tas pats jāattiecina arī uz regulatoriem. Mums jādomā par sistēmas ilgtermiņa stabilitāti un jāizvairās no pārāk cikliskām metodēm, izstrādājot noteikumus.

Tajā pašā laikā, protams, jāatzīst, ka pārskatītais normatīvais regulējums ir diezgan sarežģīts. Līdz ar to mums jāpārrauga tā ietekme un, ja nepieciešams, jāievieš korekcijas. Taču pašreiz galvenais uzdevums ir konsekventi visā pasaulē pabeigt reformu īstenošanu.

Eiropas mērogā banku regulējuma paketes izstrāde drīz noslēgsies, un tā noteiks regulatīvo situāciju daudzu gadu garumā. Vai iznākums Jūs apmierina?

Banku regulējuma pakete ir ļoti svarīga tiesību aktu daļa, vēl jo vairāk tāpēc, ka tā ievieš Bāzeles standartus Eiropas tiesībās. Lai gan kopējais vērtējums ir pozitīvs, dažās jomās ierosinātais regulējums atkāpjas no starptautiskajiem standartiem. Atkāpes vērojamas dažos tehniskos aspektos saistībā ar sviras rādītāju, neto stabilā finansējuma rādītāju un jaunajiem noteikumiem par banku tirdzniecības portfeļiem. Līdz ar to globālie apstākļi nebūs tik līdzvērtīgi, kā varētu būt.

Runājot par Eiropas Savienību, manuprāt, banku regulējuma pakete varētu būt vērienīgāka, mēģinot sasniegt patiesi integrēta banku sektora mērķi vismaz banku savienības ietvaros. Ja vēlamies panākt vienotu banku sektora jurisdikciju, jātiek galā ar vēlmi ierobežot dažādu banku pakalpojumu izplatību. Banku grupām jābūt iespējai brīvi izvietot savu regulatīvo kapitālu un likviditāti visā euro zonā. Diemžēl banku regulējuma paketes pieeja kapitāla un likviditātes prasību nepiemērošanai konkrētu banku grupu ietvaros joprojām ir valstiski ierobežota. Ceru, ka likumdevēji pārskatīs savu pieeju jau tuvākajā laikā, sperot papildu soļus ceļā uz banku savienības izveides pabeigšanu.

Kas vēl būtu jādara, lai sekmētu virzību uz patiesa Eiropas banku sektora izveidi?

Kamēr netiks izveidots faktiski funkcionējošs Eiropas drošības tīkls, valstu iestādes joprojām nevēlēsies pieļaut integrētu kapitāla un likviditātes pārvaldību banku savienībā strādājošās pārrobežu grupās. Zināms progress ir sasniegts, izveidojot Vienotā noregulējuma fonda drošības mehānismu, taču politiskās debates par banku savienības trešā pīlāra izveidi, Eiropas noguldījumu apdrošināšanas shēmu, joprojām saistītas ar lieliem sarežģījumiem. Manuprāt, polarizācija starp divām nometnēm – risku samazināšanas piekritējiem, kuri uzskata, ka pirms vienotu garantiju izveides ir jāsamazina riski, un risku sadales piekritējiem, kuri apgalvo, ka pienācis īstais laiks integrētai noguldījumu apdrošināšanai, ir maldinoša. Šie divi mērķi ir savstarpēji saistīti. Līdz ar to Eiropas Savienībai ir jādara tas, kas tai izdodas vislabāk, un jānāk klajā ar skaidru rīcības plānu. Šajā rīcības plānā jāņem vērā, cik cieši saistīti ir atlikušie reformas elementi. Tas mums ļaus stingrā secībā panākt progresu saistībā ar visiem šiem elementiem.


1. VUM uzraudzības modeļa ieviešana

1.1. Kredītiestādes: galvenie riski un vispārējie darbības rezultāti

Galvenie riski banku sektorā

2018. gadā banku pelnītspējas un bilances rādītājus veicināja plaša mēroga euro zonas ekonomiskās darbības paplašināšanās

ECB banku uzraudzības gada risku identificēšanas un novērtēšanas uzdevums ir izpildīts ciešā sadarbībā ar attiecīgo valstu uzraudzības iestādēm, aktualizējot VUM Risku karti un attiecīgi atspoguļojot galvenos riskus, ar ko euro zonas bankas saskaras divu līdz trīs gadu laikā. Pārskata periodā banku pelnītspējas un to bilances rādītājus veicināja plaša mēroga euro zonas ekonomiskās darbības paplašināšanās. Tas palīdzēja uzlabot euro zonas banku sektora noturību un mazināt dažus ar to saistītos riskus, jo īpaši tos, kas saistīti ar ienākumus nenesošo kredītu (INK) atlikumu un zemo procentu likmju vidi. Tomēr no starptautisko standartu viedokļa kopējais INK līmenis euro zonā pašlaik joprojām ir pārāk augsts.

Savukārt, salīdzinot ar 2017. gadu, ir augusi ģeopolitiskā nenoteiktība un cenu pārmaiņu risks finanšu tirgos. Turklāt aizvien pieaugošā digitalizācija saasina (bieži jau esošos) riskus, kas saistīti ar banku IT sistēmām un kiberdrošību (sk. 1. diagrammu).

1. diagramma

VUM risku karte 2019. gadā

Avoti: ECB un valstu uzraudzības iestādes.
Piezīmes. Risku noteicošo faktoru varbūtības un ietekmes pamatā ir kvalitatīvā novērtējuma rezultāts. Novērtējums nosaka galvenās norises, kas var realizēties un nelabvēlīgi ietekmēt euro zonas banku sistēmu īstermiņā vai vidējā termiņā (divu līdz trīs gadu laikā).

Ģeopolitiskā nenoteiktība ir aizvien pieaugošs risks

Pārskata periodā bija vērojams ģeopolitiskās nenoteiktības pieaugums cita starpā saistībā ar politisko situāciju dažās euro zonas valstīs, pieaugošo tirdzniecības protekcionismu un negatīvām norisēm noteiktās attīstības valstīs, un visi šie aspekti varētu negatīvi atsaukties uz finanšu tirgiem un ekonomikas nākotnes perspektīvām euro zonā. Attiecībā uz Brexit vēl joprojām nav skaidrs, vai dienā, kad Apvienotā Karaliste izstāsies no Eiropas Savienības, būs noslēgts izstāšanās līgums un līdz ar to, vai tiks piemērots pārejas periods, proti, bankām un uzraugiem jābūt gataviem visiem iespējamajiem scenārijiem.

Bankas būtiski samazināja savu esošo INK atlikumu apjomu

Neskatoties uz ievērojamu aktīvu kvalitātes uzlabošanos pēdējo gadu laikā, lielie INK apjomi joprojām rada bažas daudzās euro zonas bankās. Ņemot vērā pastāvīgo INK apjoma samazināšanas stratēģiju ieviešanu, šīs bankas jau ir panākušas būtisku progresu savu esošo INK apjomu samazināšanā, nozīmīgo iestāžu (NI) INK īpatsvaram sarūkot no 8% 2014. gadā līdz 4.2% 2018. gada 3. ceturksnī. Taču pašreizējais kopējais INK apjoms vēl joprojām ir augsts, un ir jāveic turpmāki pasākumi, lai nodrošinātu atbilstošu INK jautājuma risināšanu euro zonā.

Potenciālā turpmākā INK veidošana ir cieši jāpārrauga

Turklāt banku nepārtrauktā tiekšanās pēc ienākumiem varētu nākotnē stimulēt INK veidošanas potenciālu. Visā 2018. gada laikā euro zonas bankas ziņoja par kredīta standartu atvieglošanu, lai gan 2018. gada pēdējā ceturksnī šī tendence nedaudz palēninājās.[1] Turklāt šķiet, ka tās sāk pievērsties riskantākām nozarēm un pieļaut zemāka līmeņa aizsardzību. 2017. gadā pārfinansēto kredītu piešķiršana euro zonā sasniedza jaunus augstumus, kredītiem ar atvieglotām nodrošinājuma saistībām veidojot rekordaugstu īpatsvaru piešķirto kredītu apjomos.

Aizvien pieaugošā digitalizācija palielina ar IT un kibernoziegumiem saistītos riskus

Līdz ar augošo interesi par digitalizāciju aizvien lielāku izaicinājumu bankām rada kibernoziegumi un IT darbības traucējumi. Tās ir spiestas aizvien vairāk ieguldīt un modernizēt savas pamata IT infrastruktūras, lai palielinātu efektivitāti, pilnveidotu klientu pieredzes kvalitāti un konkurētu ar finanšu tehnoloģiju/lieliem tehnoloģiju uzņēmumiem. Turklāt tās saskaras ar aizvien pieaugošu kiberdraudu skaitu.

Finanšu tirgos ir palielinājies cenu pārmaiņu risks

Globālā tendence mesties ienākumu meklējumos, pietiekamā likviditāte un zemās riska prēmijas ir paaugstinājušas cenu pārmaiņu finanšu tirgos risku, ko vēl vairāk saasina augstais ģeopolitiskās nenoteiktības līmenis. Caurmērā publiskā sektora parāda ilgtspēja euro zonā ir uzlabojusies, to ir rosinājis pozitīvais cikliskais impulss. Taču dažās valstīs joprojām vērojama paaugstināta rezervju nelīdzsvarotība, padarot tās neaizsargātas pret iespējamām valsts riska izraisītām cenu pārmaiņām.

Banku pelnītspējas ir uzlabojusies, taču tā vēl joprojām ir zema

Pārskata periodā novērotās pozitīvās ekonomiskās norises labvēlīgi ietekmēja banku pelnītspēju, taču tā joprojām ir pārāk zema. Kaut arī ilgstošais zemo procentu likmju periods stimulē ekonomiku, tas tomēr ir radījis spiedienu uz banku procentu likmju maržām. Kopumā NI prognozē tīro procentu ienākumu paaugstināšanos 2019. un 2020. gadā. Tomēr daudzas bankas paredz, ka to peļņa turpmāko gadu laikā joprojām būs zema kapitāla atdeves ziņā.

Euro zonas NI uzsāka 2018. gada stresa testu ar augstākiem kapitāla rādītājiem

Ar Eiropas Banku iestādi saskaņotie 2018. gada ES mēroga stresa testa rezultāti rāda, ka 33 lielākās ECB tiešā uzraudzībā esošās bankas ir turpinājušas stiprināt savu noturību divu pēdējo gadu laikā. Pateicoties to centieniem darbā ar esošajiem problemātiskajiem aktīviem un pastāvīgā kapitāla palielināšanā, tās uzsāka stresa testu ar daudz spēcīgāku vidējo kapitāla bāzi, pirmā līmeņa pamata kapitālām (CET1) veidojot 13.7%, salīdzinot ar 12.2% pirms 2016. gada stresa testa.

Smagāks scenārijs un striktāka metodoloģija izraisīja augstāku kapitāla samazinājumu nelabvēlīgā scenārija gadījumā

33 lielākajām ECB tiešā uzraudzībā esošajām bankām nelabvēlīgā scenārija rezultātā kopējais CET1 izsīkums veidoja 3.8 procentu punktus pilnīgas ieviešanas gadījumā[2], kas ir par 0.5 procentu punktu vairāk nekā 2016. gada stresa testā. Tas ietver 0.3 procentu punktu ietekmi no 9. SFPS, kas stājās spēkā 2018. gada 1. janvārī, pirmreizējās piemērošanas. Tas atspoguļo arī to, ka šoreiz tika modelēts smagāks makroekonomiskais scenārijs un metodoloģija bija vairāk no riska atkarīga nekā 2016. gadā. Visi šie faktori atsver veiksmīgai INK apjoma samazināšanai sekojošās aktīvu kvalitātes uzlabošanās pozitīvo ietekmi.

Stresa testa rezultāti demonstrē, ka bankas kopumā ir kļuvušas noturīgākas, taču ievainojamības joprojām pastāv

Neraugoties uz augstāku kapitāla samazinājumu, kopējais pēcstresa kapitāla rādītājs bija augstāks nekā 2016. gada nelabvēlīgajā scenārijā, veidojot 9.9% salīdzinājumā ar 8.8%. Tas apstiprina, ka stresa testos iesaistīto banku noturība pret makroekonomiskiem šokiem ir uzlabojusies. Taču analīzē atklājās arī vājās vietas dažās atsevišķās bankās, kurām uzraugi turpinās sekot 2019. gadā.

Stresa tests rezultāti demonstrē, ka vēl 54 bankas, kas nav iekļautas EBI izlasē, pašlaik ir labāk kapitalizētas

Papildus 33 EBI izlasē ietvertajām bankām ECB veica savu stresa testu par vēl 54 bankām, kas ir tās tiešā uzraudzībā un nebija iekļautas EBI izlasē. Stresa testa rezultāti liecina par to, ka arī šīs 54 bankas ir panākušas labāku kapitalizācijas līmeni, palielinot spēju absorbēt finanšu satricinājumus. Pateicoties nepārtrauktajai kapitāla palielināšanai pēdējo gadu laikā, tās uzsāka stresa testu ar augstāku vidējo CET1 rādītāju, proti, 16.9%, salīdzinot ar 14.7% 2016. gadā. Tās noslēdza testu ar augstāku vidējo CET1 rādītāju – 11.8%, salīdzinot ar 8.5% 2016. gadā.[3]

1. ielikums
2018. gada stresa testi

2018. gada stresa testa vispārīgā uzbūve un ECB iesaiste

Tāpat kā iepriekšējos gados ECB iesaistījās ar EBI saskaņotajā 2018. gada ES mēroga stresa testā gan tā sagatavošanas, gan izpildes posmā. Sagatavošanās darba ietvaros ECB piedalījās stresa testa metodoloģijas, kā arī bāze un nelabvēlīgu scenāriju projicēšanā. Nelabvēlīgais scenārijs tika izstrādāts kopā ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju (ESRK) un EBI, cieši sadarbojoties ar VKI. Auglīgā sadarbībā ar EBI un VKI ekspertiem ECB sagatavoja arī oficiālus kredītriska salīdzinošos standartus stresa testiem. Paredzams, ka bankas piemēros šos kredītriska salīdzinošos standartus portfeļiem, ja tām nebūs pieejami atbilstoši kredītriska modeļi.

Pēc ES mēroga stresa testa uzsākšanas 2018. gada 31. janvārī, ECB kopīgi ar VKI veica ECB tiešā uzraudzībā esošo banku kvalitātes kontroles procesu. Tā galvenais mērķis bija nodrošināt pareizu EBI izstrādātās vienotās metodoloģijas piemērošanu no banku puses. No ES mēroga stresa testā iekļautajām 48 bankām ECB banku uzraudzība tieši uzrauga 33 bankas, kas veido 70% no euro zonas banku aktīviem. 2018. gada 2. novembrī EBI publicēja visu 48 banku dalībnieku individuālos rezultātus, kopā ar detalizētu bilanci un riska darījumu datiem pēc situācijas 2017. gada beigās.[4]

Turklāt ECB veica savu stresa testu par 54 bankām, kas ir tās tiešā uzraudzībā, bet nebija iekļautas EBI izlasē. Iepriekš 2018. gadā tā veica arī četru tās tiešā uzraudzībā esošu Grieķijas banku stresa testu. Lai gan šajā stresa testā tika izmantota tāda pati metodoloģija, scenāriji un kvalitātes kontroles pieeja kā EBI stresa testā, tā tika ierosināta, lai izpildītu uzdevumu pirms Eiropas Stabilizācijas mehānisma trešās ekonomikas korekciju programmas Grieķijai beigām.

Scenāriji

2018. gada stresa testa nelabvēlīgais scenārijs balstījās uz konsekventu makrofinansiālo šoku kopumu, kas varētu īstenoties krīzes gadījumā, t.sk. 2.4% samazinājumu IKP, 17% samazinājumu nekustamā īpašuma cenās un pēkšņu 31% kritumu pašu kapitāla cenās visā euro zonā kopumā. Tas atspoguļoja galvenos sistēmiskos riskus, kas tika identificēti, uzsākot darbību, proti, i) straujas un būtiskas pārmaiņas risku prēmijās globālajos finanšu tirgos; ii) negatīva saikne starp vāju bankas pelnītspēju un zemu nominālā IKP izaugsmi; iii) bažas par publiskā un privātā parāda ilgtspēju; un iv) likviditātes riski nebanku finanšu sektorā ar potenciāliem blakusefektiem plašākā finanšu sistēmā.

2018. gada stresa testa rezultātu pamata noteicošie faktori

Viens no kapitāla samazināšanās pamata noteicošajiem faktoriem nelabvēlīgā makroekonomiskā scenārijā bija kredīta vērtības samazinājums, kas lielā mērā varēja būt attiecināms uz to, ka makroekonomiskais scenārijs bija smagāks nekā 2016. gada stresa testā, lai gan INK uzkrājumiem nebija tik liela ietekme kā 2016. gadā, ņemot vērā labāku aktīvu kvalitāti banku bilancēs. Otrs pamata noteicošais faktors bija finansējuma sadalījuma šoks, ko daļēji kompensēja augstāku ilgtermiņa procentu likmju pozitīvā ietekme. Trešais pamata noteicošais faktors bija tirgus cenas un likviditātes satricinājumu ietekme uz patiesās vērtības portfeļiem. Visspēcīgāk šo portfeļu pilnīgas pārvērtēšanas ietekmi izjuta globāli sistēmiski nozīmīgas bankas (G-SNB). Taču šīm bankām lielā mērā izdevās zaudējumus kompensēt ar augstiem klientu ienākumiem. Scenārija stresa ietekme uz likviditātes rezervēm un modeļa nenoteiktību arī vairāk ietekmēja G-SNB nekā citas iestādes. Vēl viens pamata noteicošais faktors bija būtisks stress tīrajiem komisijas maksu ienākumiem.

Stresa testa integrēšana regulārajā uzraudzības darbā

Gan stresa testa kvalitatīvos rezultātus (proti, bankas ziņojumu iesniegšanas kvalitāte un savlaicīgums), gan tā kvantitatīvos rezultātus (proti, kapitāla samazināšanās un banku noturība pret nelabvēlīgiem tirgus apstākļiem) varēja izmantot gada uzraudzības pārbaudes un novērtējuma procesā (SREP; Supervisory Review and Evaluation Process). SREP kontekstā stresa testa rezultātus ņēma arī vērā, nosakot uzraudzības kapitāla pieprasījumu.

VUM uzraudzības prioritātes

VUM uzraudzības prioritātes, kas noteiktas uzraudzības jomās attiecīgajā gadā, apspriež un apstiprina ECB Uzraudzības valde. To pamatā ir galvenie riski, ar ko saskaras uzraudzītās bankas, ņemot vērā jaunākās norises ekonomikas, regulējošo prasību un uzraudzības jomā. Prioritātes, ko pārskata reizi gadā, ir būtisks instruments, lai visās bankās pienācīgi saskaņoti, samērīgi un lietpratīgi koordinētu uzraudzības darbības, tādējādi veicinot līdzvērtīgus apstākļus un lielāku uzraudzības ietekmi (sk. 1attēlu).

1. attēls

Uzraudzības prioritātes 2019. gadā

Avots: ECB.
1 Ienākumus nenesoši kredīti
2 Iekšējo modeļu mērķpārbaude
3 Iekšējā kapitāla un likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesi
4 2018. gadā tika veikts ES mēroga stresa tests.
5 Plānotās aktivitātes ietver KP kampaņu par vērtēšanas risku un horizontālo analīzi, kas sastāv no datu vākšanas novērtējuma, lai sniegtu KUK detalizētāku informāciju par patiesajā vērtībā novērtētiem kompleksiem aktīviem, piemēram, tiem, kas klasificēti kā 2. līmeņa un 3. līmeņa aktīvi.

Nozīmīgo banku vispārējie darbības rezultāti 2018. gadā

Pēc situācijas uzlabošanās 2017. gadā, 2018. gadā euro zonas banku pelnītspējas saglabājās salīdzinoši stabilā līmenī

2018. gadā euro zonas banku pelnītspējas saglabājās salīdzinoši stabilā līmenī, pēc situācijas uzlabošanās 2017. gadā. NI gada kapitāla atdeves rādītājs tikai nedaudz mainījās, vidēji 6.9% salīdzinājumā ar 7.0% 2017. gadā un 5.4% 2016. gadā. Tomēr šis kopējais stabilais līmenis apslēpj būtiskas atšķirības starp bankām. Turklāt daudzas publiski reģistrētas bankas veic darījumus, kur cenu un uzskaites vērtības attiecība joprojām ir mazāka par 1 (viens), kas norāda uz nepieciešamību veikt turpmākus uzlabojumus, lai piepildītu investoru cerības.

2018. gadā banku kopējo peļņu ietekmēja divi galvenie faktori. Pēc palielināšanās 2017. gadā pamatdarbības peļņa pirms vērtības samazinājuma ievērojami saruka – par 7.1% 2018. gada pirmajos deviņos mēnešos. Šo kritumu ievērojami kompensēja straujais vērtības samazinājuma sarukums (–31.8% salīdzinājumā ar 2017. gadu).

Šo pamatdarbības peļņas pirms vērtības samazinājuma kritumu galvenokārt veicināja zemāki neto tirdzniecības ienākumi (–50%)[5] salīdzinājumā ar 2017. gada pirmajiem trim ceturkšņiem). Turpretim tīrie komisijas maksu ienākumi turpināja uzlaboties un par 1.4% pārsniedza 2017. gada pirmajos trīs mēnešos reģistrēto vērtību, savukārt tīrie procentu ienākumi tā paša laikposma ietvaros kopumā palika nemainīgi (–0.1%).

2. diagramma

Stabila kapitāla atdeve (uz gadu attiecināti skaitļi) 2018. gadā: zemāka pamatdarbības peļņa pirms vērtības samazinājuma, ko kompensē vērtības samazinājumu kritums

(Visi posteņi uzrādīti procentuālā izteiksmē no pašu kapitāla apmēra)

Avots: ECB banku uzraudzības statistika.
Piezīme. Dati par visiem gadiem tiek atspoguļoti kā otrā ceturkšņa kumulētie dati gada izteiksmē.

Stabilā tīro procentu ienākumu attīstība maskē divas pamatā esošas tendences, zemākām procentu likmju maržām kompensējot pieaugošos kredīta apjomus. Kredītu apjoms laikposmā no 2017. gada 3. ceturkšņa līdz 2018. gada 3. ceturksnim palielinājās par 2.8%, finanšu institūciju segmentam (kredīti kredītiestādēm: +3.7%; kredīti citām finanšu sabiedrībām: +12.1%) un nefinanšu sabiedrību segmentam (+3.3%) uzrādot visdinamiskāko izaugsmi. 2018. gada pirmajos trīs ceturkšņos tīrie procentu ienākumi palielinājās apmēram pusei no NI, bet pārējai pusei samazinājās.

Neskatoties uz vairāku euro zonas banku nesen veiktajiem restrukturizācijas pasākumiem, pamatdarbības izmaksas 2018. gada pirmajos trīs ceturkšņos palielinājās par 2.0% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu 2017. gadā.


1.2. Darbs ar ienākumus nenesošiem kredītiem (INK)

1.2.1. Situācija Eiropas valstīs

Kopš 2015. gada INK apjoms ir samazinājies...

2018. gada 3. ceturksnī INK apjoms NI bilancēs bija 628 mljrd. euro; savukārt 2015. gada sākumā tas bija 1 trlj. euro. Laikposmā no 2017. gada 3. ceturkšņa līdz 2018. gada 3. ceturksnim, tas saruka par 131 mljrd. euro, un bruto INK īpatsvars kritās par 1 procentu punktu, līdz 4.2%. Pēdējo divu gadu laikā INK samazināšanās tempi ir auguši, INK apjomam īpaši strauji samazinoties valstīs ar augstu INK īpatsvaru.

Taču kopējais INK apjoms Eiropas banku sektorā starptautisko standartu izpratnē joprojām ir paaugstināts un bilanču sakārtošana prasīs vairāk laika.

... bet starptautisko standartu izpratnē kopējais apjoms joprojām ir pārāk augsts

Darbs ar INK bija viena no ECB banku uzraudzības svarīgākajām uzraudzības prioritātēm 2018. gadā un turpinās būt uzmanības centrā arī 2019. gadā, izmantojot līdz šim sasniegtos rezultātus, sadarbojoties ar ietekmētajām institūcijām, lai definētu katrai bankai atbilstošas uzraudzības prasības harmonizētā sistēmā. Tās mērķis ir nodrošināt nepārtrauktu progresu esošo risku samazināšanā un panākt konsekventu segumu gan jau esošo INK uzkrājumiem, gan jauniem INK vidējā termiņā.

Attiecībā uz INK statistiku ECB publicē Banku uzraudzības statistikas datus[6] ik ceturksni, t.sk. datus par NI aktīvu kvalitāti. 1tabulā attēlots samazinājums INK līmeņos laikā no 2017. gada līdz 2018. gadam.

1. tabula

INK un avansi: summas un īpatsvars pa pārskata periodiem

(mljrd. euro;%)

Avots: ECB.
Piezīme. Tabulā norādītas NI visaugstākajā konsolidācijas līmenī, par kurām ir pieejami vienoti pārskati par kapitāla pietiekamību (COREP) un finanšu pārskati (FINREP). Konkrēti 2017. gada 3. ceturksnī bija 114 NI, 2017. gada 4. ceturksnī – 111, bet 2018. gada 1., 2. un 3. ceturksnī – 109. Iestāžu skaits pārskata periodos atspoguļo pārmaiņas, kas rodas, grozot NI sarakstu atbilstoši ECB banku uzraudzības novērtējumiem, kurus parasti veic reizi gadā, kā arī sabiedrību apvienošanās un pārņemšanas darījumi.
1) Kredīti un avansi aktīvu kvalitātes tabulā ir norādīti to bruto uzskaites vērtībā. Atbilstoši FINREP: i) pārdošanai turētu aktīvu riska darījumi netiek iekļauti, ii) turpretī naudas līdzekļu atlikumi centrālajās bankās un citi pieprasījuma noguldījumi tiek iekļauti. Saskaņā ar EBI definīciju INK ir kredīti un avansi, izņemot tirdzniecībai turētos, kas atbilst vienam no turpmāk minētajiem kritērijiem vai tiem abiem: a) tie ir būtiski kredīti, kuru termiņa kavējums pārsniedz 90 dienas; b) debitors tiek novērtēts kā tāds, kurš nespēs pilnībā segt savas saistības, nerealizējot nodrošinājumu neatkarīgi no neatmaksātās summas apmēra un termiņa kavējuma dienu skaita. Seguma rādītājs ir attiecība starp uzkrāto kredītu un avansu vērtības samazinājumu un INK apjomu.

INK rādītāji euro zonā būtiski atšķiras

Visā euro zonā INK rādītāji joprojām būtiski atšķiras pa valstīm, kā redzams 2. tabulā. Grieķijas, Kipras un Portugāles NI ir visaugstākie INK rādītāji (2018. gada trešajā ceturksnī šo valstu vidējie rādītāji bija attiecīgi 43.4%, 20.7% un 14.5%). Analizējot šo tendenci, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu INK rādītāji būtiski samazinājās NI Kiprā (–13.3 procentu punkti), Slovēnijā (–5.3 procentu punkti), Īrijā (–3.7 procentu punkti), Portugālē (–3.6 procentu punkti), Grieķijā (–3.2 procentu punkti) un Itālijā (–2.5 procentu punkti). 2018. gada 3. ceturksnī, INK apjoms bija vislielākais Itālijas NI gadījumā (153 mljrd. euro), tām sekoja Francijas NI (130 mljrd. euro), Spānijas NI (95 mljrd. euro), un Grieķijas NI (90 mljrd. euro).

2. tabula

INK un avansi – to apmērs un īpatsvars sadalījuma pēc valstīm (atsauces periods: 2018. gada 3. ceturksnis)

(mljrd. euro; %; procentpunktos)

Avots: ECB.
Piezīmes. NI visaugstākajā konsolidācijas līmenī, par kurām ir pieejami vienotie pārskati (COREP) un finanšu pārskati (FINREP).
C nozīmē, ka vērtības nav iekļautas konfidencialitātes apsvērumu dēļ.
1) Kredīti un avansi aktīvu kvalitātes tabulā ir norādīti to bruto uzskaites vērtībā. Atbilstoši FINREP: i) pārdošanai turētu aktīvu riska darījumi netiek iekļauti, ii) turpretī naudas līdzekļu atlikumi centrālajās bankās un citi pieprasījuma noguldījumi tiek iekļauti.
2) INK īpatsvara pieaugumu Lietuvā noteica pārmaiņas konsolidācijas pieejā attiecībā uz vienu NI.
3) Slovākijā nav visaugstākā konsolidācijas līmeņa NI.

1.2.2. ECB banku uzraudzības loma vispusīgā INK jautājumu risināšanā ES

ECB banku uzraudzība ir izstrādājusi INK uzraudzības regulējumu

Ar lielajiem INK krājumiem saistīto risku risināšana ir būtiska ekonomikai kopumā, jo INK negatīvi ietekmē banku pelnītspēju un patērē vērtīgus resursus, ierobežojot to spējas piešķirt jaunus aizdevumus. Problēmas banku sektorā var ātri izplatīties arī uz citām ekonomikas nozarēm, kaitējot nodarbinātības un izaugsmes iespējām. Tāpēc ECB iesaka bankām aktīvāk risināt jautājumus, kas saistīti ar uzkrātajiem INK saskaņā ar tai noteiktajām pilnvarām, lai palīdzētu nodrošināt Eiropas banku sistēmas drošību un stabilitāti.

ECB banku uzraudzība ir izstrādājusi INK uzraudzības regulējumu. Tas ietver trīs stratēģiskus elementus, kas vai nu tieši pievēršas mantotajiem INK, vai koncentrējas uz to, lai novērstu jaunu INK uzkrāšanos nākotnē:

  • INK norādījumi visām NI par kvalitatīvas uzraudzības prasībām attiecībā uz INK pārvaldību un to apjoma samazināšanu;
  • Ieteikumi INK uzkrājumu problēmas risināšanai uzraudzības dialoga ietvaros ietver: i) banku pašu INK samazināšanas stratēģiju izvērtēšanu; un ii) katrai bankai atsevišķi noteiktas uzraudzības prasības, lai nodrošinātu pietiekamus uzkrājumus esošo INK atlikuma segumam;
  • INK norādījumu pielikums, kas nosaka kvantitatīvas uzraudzības prasības, lai veicinātu savlaicīgu uzkrājumu veidošanas praksi jauniem INK.

INK darba grupa pabeidza darbu 2018. gadā

Regulējumu izstrādāja īpaši šim nolūkam izveidota darba grupa, kas sastāvēja no VKI un ECB pārstāvjiem. Arī EBI grupā bija pārstāvēta kā novērotājs. Darba grupas darbu vadīja augsta līmeņa grupa INK jautājumos, kuras priekšsēdētāja ir Šārona Donerija (Sharon Donnery; Īrijas Centrālās bankas Pārvaldnieka vietniece). Laikā no 2015. gada līdz 2018. gada augstākā līmeņa grupa organizēja 16 sanāksmes, lai apspriestu INK uzraudzības sistēmas izstrādes un ieviešanas piedāvājumus. Priekšsēdētāja sniedza 14 atskaites Uzraudzības valdei un piecas atskaites Padomei. Izpildot sev uzticēto uzdevumu, darba grupa beidza pastāvēt 2018. gada beigās un INK uzraudzības sistēmas piemērošanu veiksmīgi nodeva ECB banku uzraudzības attiecīgajām funkcijām.

Lai īstenotu vispusīgu stratēģiju, kas paredzēta INK uzkrājumu jautājuma risināšanai, jārīkojas visām ieinteresētajām pusēm, t.sk. ES un nacionālo valstu iestādēm

Taču INK problēmas risināšana pārsniedz uzraudzības darbību robežas. Attiecīgo valstu iestādēm un Eiropas institūcijām ir jāapvieno spēki, lai risinātu šo jautājumu. Tas arī bija viens no galvenajiem secinājumiem ECB pārskatā par valstu INK praksi, kura jaunākā redakcija tika publicēta 2017. gada jūnijā. Turklāt 2017. gada jūlijā to atzina arī Ekonomikas un finanšu padome, finanšu ministriem vienojoties par Rīcības plānu cīņai pret ienākumus nenesošiem kredītiem Eiropā. Plānā izklāstīta nepieciešamība rīkoties trīs jomās: banku uzraudzība, maksātnespējas un parāda piedziņas sistēmu reformas un sekundārā tirgus attīstība. 2018. gada novembrī Komisija publicēja Trešo progresa ziņojumu par rīcības plānu, norādot, ka tā ieviešanā tika panākts būtisks progress. ECB banku uzraudzība ir aktīvi iesaistījusies daudzās INK iniciatīvās trīs iepriekšminētajās jomās, t.sk. rīcības plānā minētajās jomās, cieši sadarbojoties ar ieinteresētajām pusēm, kas atbildīgas par attiecīgajām iniciatīvām.

Šajā ziņā ECB banku uzraudzība cieši sadarbojās ar attiecīgajām Eiropas institūcijām, tādām kā Eiropas Komisija, saistībā ar nepieciešamību nodrošināt i) priekšlikuma Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz ienākumus nenesošu riska darījumu minimālo zaudējumu segumu; un ii) ECB norādījumu bankām par INK Pielikuma papildinošo raksturu.

Turklāt ECB banku uzraudzība atbalstīja EBI, tai izdodot vispārīgās pamatnostādnes par ienākumus nenesošo riska darījumu un riska darījumu, uz kuriem attiecas atvieglojumi, pārvaldību, un pamatnostādnes par ienākumus nenesošo riska darījumu un riska darījumu, uz kuriem attiecas atvieglojumi, ziņošanu. Šīs pamatnostādnes ir jāpiemēro visām kredītiestādēm visā ES. Mazāk nozīmīgām iestādēm (MNI) ir pienākums piemērot pamatnostādnes proporcionāli, kā norādīts pamatnostādnēs. Turklāt ECB ciešā sadarbībā ar EBI un Vienotā noregulējuma valdi (VNV), palīdzēja Eiropas Komisijas dienestiem sagatavot tehnisko projektu valsts mēroga aktīvu pārvaldības sabiedrību izveidei, kas tika publicēts 2018. gada martā.

Visbeidzot, ECB banku uzraudzība turpināja strādāt kopā ar EBI, lai uzlabotu riska parakstīšanas standartus jaunajiem kredītiem. Tā piedalījies arī ESRK darba grupā, kas izstrādāja ziņojumu par makrouzraudzības pieeju veidiem darbā ar ienākumus nenesošiem kredītiem, koncentrējoties uz makrouzraudzības politikas lomu, novēršot sistēmas mēroga INK pieaugumu.

1.2.3. ECB banku uzraudzības īstenotās uzraudzības pieejas INK galvenie elementi

Banku INK apjoma samazināšanas stratēģijas – progress un novērtēšana

2017. gada martā ECB publicēja norādījumus bankām saistībā ar INK. Šo norādījumu pēckontroles veidā NI ar augstāka līmeņa INK un ierobežotiem aktīviem tika pieprasīts iesniegt ECB banku uzraudzībai INK un ierobežoto aktīvu apjoma samazināšanas stratēģijas. Šajā ziņā INK norādījumi veido pamatu pastāvīgam uzraudzības dialogam ar atsevišķām bankām. Bankas pašas atbild par piemērotu INK stratēģiju ieviešanu un savu INK portfeļu pārvaldību, izmantojot dažādas stratēģiskās alternatīvas, piemēram, INK jautājumu risināšana, apkalpošana, portfeļu tirdzniecība, u. tml.

Šādās INK stratēģijās jāparedz mērķi INK samazināšanai portfeļa līmenī trīs gadu laikā. Šos mērķus bankas nosaka pašas un iesniedz KUK. INK norādījumu 2. sadaļā aprakstīta paraugprakse INK samazināšanas stratēģiju formulēšanā un sniegts saraksts ar rīkiem to īstenošanai, t.sk. atvieglojumu piešķiršana, aktīvā portfeļa samazinājumi, riska darījumu veida maiņa un juridiskās alternatīvas. Tajā tiek uzsvērts arī tas, ka bankām jānodrošina, lai to INK stratēģijas ietver "nevis tikai vienu stratēģisko alternatīvu, bet gan stratēģiju/alternatīvu apvienojumus, lai vislabāk sasniegtu savus mērķus īsākā, vidējā un ilgākā termiņā". Šādu rīku ideāla kombinācija ir atkarīga no katras bankas portfeļa īpašībām un no tirgus un tiesiskās vides, kurā tā darbojas. Ir svarīgi norādīt, ka katras bankas vadībai jāīsteno tās rīcības brīvība, izvēloties rīkus un veicot rūpīgu novērtējumu. ECB, salīdzinot ar citiem, nav kādam konkrētam INK samazināšanas rīkam piešķīrusi nekādas priekšrocības.

Kopējās uzraudzības komandu (KUK) uzdevums ir pārskatīt, ietekmēt un pārraudzīt banku progresu, īstenojot INK samazināšanas mērķus. Šis uzdevums ir pilnībā iestrādāts to ikdienas uzraudzības darbā un veido neatņemamu SREP sastāvdaļu. KUK novērtē stratēģijas, liekot uzsvaru uz trim galvenajiem elementiem: i) mērķu līmenis, ii) stratēģijas ticamība un iii) pārvaldības aspekti. Novērtējumus veic, ļoti regulāri pārbaudot bankas bruto ienākumus nenesošu riska darījumu un ierobežoto aktīvu portfeļus, ko var apvienot vienā jēdzienā – "ienākumus nenesoši aktīvi").

Bankām ar augstākiem INK rādītājiem katru ceturksni jāziņo KUK par noteiktiem INK datiem, precīzi aprakstot INK samazināšanas pamata noteicošos faktorus. KUK izmanto šos ceturkšņa pārskatus, lai pārraudzītu banku progresu un salīdzinātu ar to stratēģijās paredzētajiem samazināšanas mērķiem, gan vispārējā, gan portfeļu līmenī. Turklāt KUK pārrauga banku progresu salīdzinot ar bruto un neto uzkrājumu mērķiem, lai nodrošinātu visaptverošas pieejas izmantošanu analīzē. Regulāras sadarbības ietvaros KUK no bankām divreiz gadā sagaida īstenošanas pārskatu.

Šī pārskata mērķis ir pārliecināties par banku sniegumu, salīdzinot ar to INK stratēģijām, gan kvantitatīvā, gan kvalitatīvā ziņā. Kvantitatīvo progresu var izmērīt, pamatojoties uz ceturkšņa INK datiem, kas sadalīti tā, lai noteiktu konkrētus INK samazināšanas noteicošos faktorus, tādus kā naudas atmaksa, pārdošana, norakstīšana, u. tml. Līdz ar to bankām būtu jākoncentrējas ne tikai uz to vispārējo samazinājumu analīzi, bet arī uz konkrētu rādītāju noteikšanu portfeļa līmenī un iemesliem, kas saistīti ar augstākiem vai nepietiekamiem darbības rezultātiem. Pamatojums tam ir tas, ka bankas INK samazināšanā līdz šim sasniegtie rezultāti un attiecīgās iespējas nākotnē ir cieši saistītas.

Lai dokumentētu šos kvantitatīvos aspektus, bankām ieteicams veikt konkrētu problemātisko aktīvu kategoriju vai portfeļu mērķtiecīgu analīzi, t.sk. analizējot to ietekmi uz kapitālu portfeļa līmenī. Tām jānodrošina arī INK samazināšanas stratēģijas pastāvīgu aktualizēšanu, ņemot vērā visu iegūto informāciju un analīzes, lai nodrošinātu, ka tās ir ticamas, piemērotas paredzētajam mērķim un īstenojamas.

Vienlīdz svarīgi ir arī bankas progresa kvalitatīvie aspekti. Līdz ar to bankas INK stratēģijai jāietver arī labi noformulēts darbības plāns, kas ir pamatā kvalitatīviem stratēģijas starpposma mērķiem, darbībām un uzdevumiem. Pārskatot savu kvalitatīvo progresu, bankai vajadzētu aktīvi apzināt iespējamos šķēršļus ceļā uz stratēģijas veiksmīgu īstenošanu. Šajā ziņā dažādiem INK samazinājumu veicināšanas pasākumiem nepieciešamas dažādas pieejas. Piemēram, koriģējot kredītus, ir vajadzīga droša darbības sistēma, pietiekami resursi un visaptveroša atvieglojumu piešķiršanas sistēma, bet portfeļu pārdošanai ir vajadzīgi kvalitatīvi dati, labi attīstīta IT infrastruktūra, pieredzējusi vadība un piemēroti finanšu konsultanti. Katras individuālas bankas gadījumā KUK pārbauda banku stratēģiju kvalitatīvos aspektus un sniedz tām atsauksmi par konstatētiem trūkumiem.

INK norādījumi īpaši vērš uzmanību uz to, cik svarīgas ir specializētas INK jautājumu risināšanas daļas, skaidras politikas un procedūras un precīzi definēts atvieglojumu piešķiršanas produktu kopums. Tās uzsver arī to, ka vadības institūcijām ir nepieciešams dziļi iesaistīties un piedalīties INK jautājumu risināšanā. Līdz ar to bankām jāpārskata savas iekšējās pārvaldības struktūras un darbības pasākumi, no INK vadības viedokļa, – vadības institūcijām vajadzētu, piemēram, uzņemties pilnu atbildību par problēmas risināšanu.

Pievēršot lielāku uzmanību jautājuma risināšanai, pārstrukturējot un pārskatot atgūšanas procesā esošos kredītus, var veicināt piesardzīgākas kredītriska prakses izveidi, kas laika gaitā var palīdzēt bankām savā kreditēšanas darbībā piemērot riskam atbilstošākus standartus un pārvaldību.

Pēdējo gadu laikā bankas kopumā ir panākušas lielu progresu, izstrādājot INK stratēģijas, par ko liecina būtisks INK apjomu samazinājums daudzās Eiropas valstīs un bankās. Taču, neraugoties uz to, INK apjomi joprojām ir augsti. Šā iemesla dēļ KUK turpina sadarboties ar bankām un brīdināt tās, ja tas nepieciešams, lai nodrošinātu turpmāku progresu. Ja atsevišķas bankas nesasniedz savus mērķus, paredzams, ka nākotnē tās savlaicīgi īstenos pietiekamus un atbilstošus korektīvos pasākumus.

Bankas izmanto dažādus INK uzkrājumu samazināšanu noteicošos faktorus gan iestāžu, gan valstu mērogā. Starp tiem jāmin atvieglojumu piešķiršana un ar tiem saistītās naudas atmaksas, portfeļa pārdošanas, norakstīšanas un ierobežojumu noteikšana ieķīlātu īpašumu izpirkšanai. Atkarībā no individuāliem apstākļiem noteiktas valstis dod priekšroku noteiktiem faktoriem. Tomēr arī vienas valsts ietvaros var pastāvēt dažādas pieejas atkarībā no konkrētās bankas stāvokļa.

Pašlaik INK stratēģijas process ir augsta līmeņa INK banku procesu un ECB banku uzraudzības īstenoto procesu neatņemama daļa. Līdz ar to darbs pie šīs uzraudzības prioritātes turpināsies arī 2019. gadā.

Uzraudzības prasības konkrētu banku INK uzkrājumu veidošanai

Turpmākie pasākumi INK uzkrājumu uzraudzības pieejā rada konsekventu sistēmu šā jautājuma risināšanai uzraudzības dialoga ietvaros

2018. gada 11. jūlijā ECB paziņoja par turpmākiem pasākumiem savā uzraudzības pieejā INK uzkrājumiem (proti, riska darījumiem, kas atzīti par ienākumus nenesošiem saskaņā ar 2018. gada 31. marta EBI definīciju). Pieeja nodrošina konsekventu struktūru jautājuma risināšanai uzraudzības dialoga ietvaros, nosakot konkrētu banku uzraudzības prasības, lai panāktu pietiekamu uzkrājumu veidošanu esošo INK atlikumam, līdz ar to veicinot euro zonas banku sistēmas noturībā kopumā.

Saskaņā ar šo pieeju ECB banku uzraudzība padziļināti sadarbojas ar katru banku atsevišķi, lai noteiktu tās uzraudzības prasības. Šo novērtēšanu veica, pamatojoties uz katras bankas esošajiem INK rādītājiem, to galvenajām finanšu iezīmēm, INK samazināšanas stratēģiju (ja tāda ir) un, veicot citu līdzīgu banku salīdzinošu novērtēšanu, lai nodrošinātu konsekventu pieeju. Novērtēšanā tika ņemti vērā arī jaunākie dati un banku spēja absorbēt papildu uzkrājumus.

Tika novērtētas visas ECB tiešā uzraudzībā esošās NI, lai noteiktu katrai banka atbilstošas uzraudzības prasības, lai nodrošinātu pastāvīgu progresu esošo risku samazināšanā atsevišķās bankās un vidējā termiņā panāktu tādu pašu INK uzkrājumu un plūsmas segumu.

INK norādījumu pielikuma izstrādes pabeigšana

Pielikums tika publicēts pēc plaša publiska dialoga ar visām attiecīgajām ieinteresētajām pusēm

2018. gada sākumā ECB pabeidza darbu pie pielikuma ECB norādījumiem bankām par ienākumus nenesošiem kredītiem. Pirms tam tika organizēta publiska apspriešana, kas norisinājās no 2017. gada 4. oktobra līdz 8. decembrim. 2018. gada 15. martā ECB publicēja pielikumu kopā ar detalizētiem komentāriem, kas izskanēja apspriešanas laikā, un atsauksmes paziņojumu, pievienojot ECB atbildi uz šiem komentāriem.

Pielikums papildina 2017. gada 20. martā publicētos kvalitatīvos INK norādījumus un precizē ECB uzraudzības prasības piesardzīgai uzkrājumu veidošanai jauniem INK. Tas nav saistošs un kalpo par pamatu uzraudzības dialogam starp NI un ECB banku uzraudzību. Tas atteicas uz aizdevumiem, kas klasificēti kā INK pēc 2018. gada 1. aprīļa, atbilstoši EBI definīcijai.

Pielikuma pamatojums izriet no prasības Kapitāla prasību direktīvā (CRD IV), kas nosaka, ka uzraugiem ir jāizvērtē un jārisina katrai iestādei raksturīgie riski, kas vēl nav ietverti, vai nav pietiekami ietverti obligātajās piesardzības prasībās Kapitāla prasību regulā (CRR) (tā dēvētie "Pirmā pīlāra noteikumi"). Esošā uzraudzības sistēma liek uzraugiem jo īpaši izvērtēt un izlemt to, vai bankas izveidotie uzkrājumi ir pietiekami un savlaicīgi veidoti no piesardzības viedokļa. Pielikums nosaka, ko tieši ECB banku uzraudzība sagaida šajā ziņā un līdz ar to precizē uzraudzības dialoga sākumpunktu. Tāpat kā ar citām uzraudzības prasībām, pielikums papildina jebkurus saistošus tiesību aktus; tas ietver priekšlikumu regulai, ar ko groza CRR attiecībā uz ienākumus nenesošu riska darījumu minimālo zaudējumu segumu. Līdz ar to, izstrādājot pielikumu, ECB cieši sadarbojās ar attiecīgajām Eiropas institūcijām, tādām kā Eiropas Komisija.

2. attēls

INK pielikumā norādīto kvantitatīvās uzraudzības prasību pārskats

Avots: ECB.

Pielikumā norādītajās uzraudzības prasībās tiek ņemts vērā tas, cik lielā mērā INK ir nodrošināti. Pilnībā nenodrošinātiem riska darījumiem un daļēji nodrošināto riska darījumu nenodrošinātajām daļām 100% segums būtu jāsasniedz divu gadu laikā pēc tam, kad kredīts ticis klasificēts kā ienākumus nenesošs (INK). Pilnībā nodrošinātiem riska darījumiem un daļēji nodrošināto riska darījumu nodrošinātajām daļām 100% segums būtu jāsasniedz septiņu gadu laikā pēc tam, kad kredīts ticis klasificēts kā ienākumus nenesošs (INK), ievērojot pakāpenisku trajektoriju. Nodrošinātajiem riska darījumiem izvirzītajās prasībās tiek ievērots piesardzības princips, proti, kredītriska aizsardzībai jābūt savlaicīgi īstenojamai.

Pielikuma prasības īstenojamas uzraudzības dialoga ceļā ar katru banku

Pielikuma praktiskai ieviešanai jābūt daļai no uzraudzības dialoga, kurā KUK ar katru banku pārrunā atkāpes no pielikumā noteiktajām piesardzīgu uzkrājumu veidošanas prasībām. Pēc tam, ņemot vērā katras bankas īpašos apstākļus, ECB banku uzraudzība katrā atsevišķā gadījumā izlems, vai uzraudzības pasākumi ir nepieciešami, un, ja nepieciešami, tad kādi pasākumi jāveic. Šā dialoga rezultāti pirmo reizi tiks iestrādāti 2021. gada SREP. Bankām vajadzētu izmantot šo laiku, lai sagatavotos, kā arī pārskatītu savas kredītriska parakstīšanas politikas un kritērijus, lai samazinātu jaunu INK rašanās iespējas, jo īpaši pašreiz vēl labvēlīgajā ekonomiskajā situācijā.


1.3. SREP metodoloģijas turpmāka attīstība

1.3.1. Pieaug ICAAP/ILAAP nozīme uzraudzības novērtēšanā

Paredzams, ka nākotnē ICAAP un ILAAP nozīme SREP pieaugs vēl vairāk, motivējot bankas turpināt pilnveidot savus iekšējos procesus

Finanšu satricinājumu slogu banku sektorā bieži vien pastiprina vai pat izraisa nepietiekams banku rīcībā esošā kapitāla un likviditātes apjoms un kvalitāte. Iestāžu noturības stiprināšanai ir būtiski divi pamata procesi: iekšējā kapitāla pietiekamības novērtēšanas process (ICAAP; Internal Capital Adequacy Assessment Process) un iekšējās likviditātes pietiekamības novērtēšanas process (ILAAP; Internal Liquidity Adequacy Assessment Process). Iestāžu ICAAP un ILAAP prasības ir noteiktas CRD IV.

Gan ICAAP, gan ILAAP mērķis ir mudināt iestādes noteikt un pārvaldīt to kapitāla un likviditātes riskus strukturētā veidā, izmantojot katrai atsevišķai iestādei piemērotas pieejas. Šie procesi nav paredzēti tikai tam, lai sagatavotu ziņojumu uzraugu labā: tie ir visaptveroši un vērtīgi katras bankas iekšējie procesi pastāvīgai kapitāla un likviditātes riska noteikšanai, novērtēšanai un efektīvai pārvaldībai un segumam. Bankas atbild par ICAAP un ILAAP samērīgu ieviešanu, proti, šiem procesiem ir jābūt samērīgiem ar cita starpā iestādes uzņēmējdarbības modeli, mērogu, sarežģītību un riska līmeni, kā arī ar tirgus prasībām.

Kā norādīts VUM uzraudzības prioritātēs, ICAAP un ILAAP ir galvenie rīki, ar kuru palīdzību iestādes pārvalda to kapitāla un likviditātes pietiekamību. Šajā nolūkā uzraugi tiem noteikti pievērš pastiprinātu uzmanību. SREP ietvaros ICAAP un ILAAP kvalitāti un rezultātus ņem vērā, nosakot kapitāla, likviditātes un kvalitatīvos pasākumus. Labi ICAAP un ILAAP nodrošina, ka gan iestādēm, gan to uzraugiem rodas aizvien mazāk neskaidrību par faktiskajiem riskiem, kam pakļauta iestāde. Turklāt šie procesi ļauj uzraugiem gūt vēl lielāku ticību iestādes spējai nodrošināt savu kapitāla un likviditātes pietiekamību un tādējādi turpināt darbību.

Nākotnē ICAAP un ILAAP nozīme SREP pieaugs vēl vairāk, motivējot bankas turpināt pilnveidot savus iekšējos procesus. Tostarp starpā gan kvalitatīvie, gan kvantitatīvie ICAAP aspekti kļūs aizvien nozīmīgāki, nosakot 2. pīlārā pašu kapitāla prasības atbilstoši katram riskam.

1.3.2. Norādījumu bankām par to kapitāla un likviditātes pārvaldību izstrādes pabeigšana

Bankas tiek mudinātas izmantot norādījumus, lai pēc iespējas ātrāk novērstu nepilnības un labotu trūkumus savā kapitāla un likviditātes pārvaldībā

Nesen veiktajos SREP novērtējumos ECB banku uzraudzība secināja, ka vairāk nekā pusē NI ICAAP un vairāk nekā vienā trešdaļā to ILAAP ir nopietnas nepilnības, jo to vispārējie novērtējumi bija "neatbilstoši" vai "vāji". Šādi ICAAP un ILAAP nenodrošina stingru pamatu nedz piesardzīgai kapitāla un likviditātes pārvaldībai, nedz papildu pašu kapitāla prasību noteikšanai. Līdz ar to iestādēm nepieciešams (turpināt) pilnveidot savus ICAAP un ILAAP.

2018. gada novembrī ECB banku uzraudzība publicēja norādījumus par iestāžu ICAAP un ILAAP. Šiem norādījumiem būs būtiska nozīme, sekmējot nepieciešamos uzlabojumus. Šie norādījumi ir svarīgs starpposma mērķis ECB centienos uzlabot banku pieejas kapitāla un likviditātes pārvaldībai, kas aizsākās, publicējot ICAAP un ILAAP uzraudzības prasības 2016. gada janvārī. Papildus tam 2017. gada sākumā aizsākās daudzgadu ICAAP un ILAAP plāns, ar mērķi noteikt precīzākas prasības un savlaicīgi informēt iestādes par to, kādu rīcības virzienu no tām sagaida. 2016. gada prasības izmantoja par pamatu norādījumiem, un tās izgāja trīs pilnveidošanas ciklus, ņemot vērā aptuveni 800 komentāru, kas tika apkopoti, organizējot divas publiskās apspriešanas. Taču vispārējais prasību virziens šā procesa gaitā netika mainīts.

Pārskats par septiņiem ICAAP un ILAAP principiem

Septiņi ICAAP un ILAAP principi attiecas uz šādiem aspektiem:

  • Pārvaldība: vadības struktūrām jāuzņemas pilna atbildība par ICAAP un ILAAP .
  • Integrācija: ICAAP un ILAAP ir jābūt vispārējā pārvaldības ietvara, t.sk. komercdarbības lēmumu pieņemšanas, neatņemamai daļai. Abiem procesiem jābūt iekšēji savstarpēji saskaņotiem, kā arī saskaņotiem ar citiem stratēģiskajiem procesiem.
  • Kvantitatīvā sistēma: paredzams, ka kapitāla un likviditātes pietiekamība tiks nodrošināta, ņemot vērā divas dažādas perspektīvas attiecībā uz iestādes dzīvotspēju, proti, "normatīvu" perspektīvu, kas atspoguļo ārējās prasības un ierobežojumus, un "ekonomisko" perspektīvu, kurai būtu jāatspoguļo reālā ekonomiskā situācija.
  • Risku identificēšana: paredzams, ka visi būtiskie riski tiek identificēti un pārvaldīti.
  • Iekšējā kapitāla/likviditātes definīcija: no ekonomiskās perspektīvas paredzams, ka kapitāla un likviditātes rezerves ir kvalitatīvas un skaidri definētas, lai ekonomiskos zaudējumus varētu absorbēt, tiklīdz tie rodas.
  • Kvantitatīvās risku noteikšanas metodoloģijas: paredzams, ka riskus izvērtēs un kvantitatīvi novērtēs konservatīvā veidā, izmantojot pienācīgi apstiprinātas pašu riska kvantitatīvās novērtēšanas metodoloģijas.
  • Stresa testēšana: ECB sagaida, ka bankas ieviesīs stabilas un visaptverošas stresa testēšanas sistēmas, kas nodrošinās banku patstāvīgu izdzīvošanu iespējamos, taču ļoti smagos un ilgstošos nelabvēlīgu apstākļu periodos.

Pašlaik norādījumu prasības ir vairāk visaptverošas, un ECB sāka tās piemērot 2019. gada janvārī. Taču norādījumu mērķis nav sniegt pilnīgas pamatnostādnes par visiem aspektiem, kas attiecas uz stabiliem ICAAP un ILAAP. Tieši pretēji, tajos tiek ievērota uz principiem balstīta pieeja, koncentrējoties uz atsevišķiem galvenajiem aspektiem no uzraudzības viedokļa. Tāpēc ECB banku uzraudzība atgādina, ka ICAAP un ILAAP, pirmkārt, ir iekšējie procesi, kuri īpaši jāpielāgo katrai atsevišķai iestādei. Līdz ar to par katrai atsevišķai iestādei raksturīgiem konkrētiem apstākļiem piemērotu ICAAP un ILAAP īstenošanu katra iestāde joprojām pati uzņemas atbildību. Norādījumi palīdz bankām šajā procesā, norādot ICAAP un ILAAP prasības, kas formulētas septiņos principos, un sniedzot vairākus grafikus un piemērus ilustrāciju veidā.

Kā vienu no SREP pamatelementiem, kā arī citās aktivitātēs, piemēram, klātienes pārbaudēs (KP), uzraugi katrā atsevišķā gadījumā izvērtēs, vai iestādes pilda pienākumus un pārvalda savu kapitālu un likviditāti tā, lai tas būtu samērīgs ar katras bankas darbības veidu, riska profilu un citiem attiecīgiem apstākļiem. Paredzams, ka no šiem novērtējumiem izrietošajiem secinājumiem būs vēl lielāka ietekme uz SREP un tā pēckontroli, izvēloties uzraudzības pasākumus. Ja bankām būs labi un stabili ICAAP/ILAAP, tas tiks pozitīvi atzīts SREP.

Tā kā stabili, efektīvi, visaptveroši un uz nākotni vērsti ICAAP un ILAAP ir pamata rīki, kas ļauj nodrošināt to noturību, bankas tiek mudinātas izmantot norādījumus, lai pēc iespējas ātrāk novērstu nepilnības un labotu trūkumus savā kapitāla un likviditātes pārvaldībā. Tā kā ECB uzraudzības prasību vispārīgā filozofija un virziens nav mainījies, kopš tās tika publicētas pirmo reizi 2016. gada janvārī, paredzams, ka NI darīs visu iespējamo, lai pēc iespējas ātrāk ņemtu vērā šīs prasības. Norādījumu izstrāde bija daudzu gadu process, un ECB ļoti atklāti atspoguļoja savu prasību pakāpenisku pilnveidošanu. Īsais laikposms no norādījumu publicēšanas 2018. gada novembrī līdz to piemērošanas uzsākšanai 2019. janvārī, neattaisno bezdarbību.

1.3.3. IT riska jomā veiktie pasākumi

IT risks, t.sk. kiberrisks, jau pašos pirmsākumos ir bijis ECB banku uzraudzības uzmanības centrā un ir kļuvis par vienu no uzraudzības prioritātēm 2019. gadā.

KUK uzrauga IT risku pastāvīgas operacionālā riska uzraudzības ietvaros. 2018. gadā tām tika organizēta papildu apmācība visās attiecīgajās IT riska jomās, lai celtu to informētību un prasmes, kas nepieciešamas pastāvīgam uzraudzības procesam, kā arī gada SREP. Pamatojoties uz EBI Pamatnostādnēm par IKT Riska novērtēšanu saskaņā ar SREP, ECB banku uzraudzība ieviesa vienotu un standartizētu IT riska novērtēšanas metodoloģiju. Izmantojot visaptverošu pašvērtējuma anketu bankām un KUK IT riska novērtēšanas rezultātus, tika veikts padziļinātu horizontālo analīžu kopums. Rezultātā tika iegūts daudz konstatējumu, uzlabojot KUK uzraudzības aktivitātes, kā arī tematiskās atsauksmes par vispārējo IT riska pārvaldību NI. Kopumā analīzes apstiprināja jau iepriekš ECB banku uzraudzības uzmanības centrā esošo jautājumu aktualitāti, proti, IT drošība, atkarība no trešajām pusēm un trešo pušu pārvaldība, kā arī IT darbības.

2018. gadā turpinājās uz IT risku vērstās KP, papildinot pastāvīgo uzraudzību no KUK puses. Pamatojoties uz ECB banku uzraudzības KP metodoloģiju, pārbaudēs tika pētīti konkrēti IT riska mērķi, pēc KUK pieprasījuma, lai pilnveidotu un pamatotu KUK veiktos IT riska novērtējumus un gūtu labāku izpratni par to, kā NI pārvalda IT riskus. 2019. gadā dažās IT riska KP tiks izmantota kampaņveida pieeja, kurā viena un tā pati tēma tiek pārbaudīta vairākās NI salīdzināmā mērogā. Tas ļauj efektīvāk sagatavoties pārbaudēm un tās veikt, kā arī salīdzināt rezultātus.

Tāpat kā iepriekšējos gados, visām NI no 19 euro zonas valstīm bija pienākums ziņot par būtiskiem kiberincidentiem uzreiz pēc to konstatēšanas. Tas dod ECB banku uzraudzībai iespēju identificēt un pārraudzīt NI ietekmējošo kiberincidentu tendences. Tas ļauj arī ātri reaģēt, ja viena vai vairākas NI tiek pakļautas būtiskam incidentam.

Lai nodrošinātu koordinētu pieeju IT un kiberriskam, kā arī veicinātu zināšanu un paraugprakses apmaiņu, ECB banku uzraudzība turpināja sadarboties ar visām attiecīgajām ieinteresētajām pusēm (VKI, iekšējām ECB ieinteresētajām pusēm, maksājuma sistēmu un tirgus infrastruktūras ekspertiem, citiem uzraugiem ES un ārpus tās robežām, Eiropas Vērstpapīru un tirgus iestādi (ESMA) u. tml.), organizējot divpusējas sanāksmes un piedaloties starptautiskās darba grupās.


1.4. Tematiskās pārbaudes

Banku uzņēmējdarbības modeļu un pelnītspēju noteicošo faktoru tematiskās pārbaudes

2018. gadā noslēdzās daudzu gadu garumā veiktā uzņēmējdarbības modeļu un pelnītspēju noteicošo faktoru tematiskā pārbaude

2018. gadā ECB banku uzraudzība pabeidza tās uzņēmējdarbības modeļu un pelnītspēju noteicošo faktoru tematisko pārbaudi un publicēja ziņojumu par to. Tematiskā pārbaude tika uzsākta 2016. gadā, lai veiktu padziļinātu analīzi atsevišķās bankās par NI spēju novērst trūkumus savos uzņēmējdarbības modeļos, pārraudzīt zemās pelnītspējas sekas un pilnveidot horizontālo analīzi, konsekventi integrējot KUK ieskatus visās bankās. Pirmie divi pārbaudes gadi tika veltīti rīku izstrādei, datu apkopošanai un, KUK gadījumā, padziļinātu analīžu veikšanai.

2018. gada sākumā KUK informēja NI par tematiskās pārbaudes konstatējumiem un galvenajiem secinājumiem. Īpaša uzraudzības dialoga ietvaros tie pārrunāja jebkādus konstatētos trūkumus un kritiski pārbaudīja NI biznesa plānus. Konstatējumi tika apkopoti, un uzraudzības dialoga rezultāti tika noformulēti pēckontroles vēstulēs. Konstatējumi tika iekļauti uzņēmējdarbības modeļa novērtējumā 2018. gada SREP ciklā. 2018. gada septembrī, ECB banku uzraudzība savā interneta vietnē publicēja vispārīgu informāciju par tematiskajām pārbaudēm.

Euro zonas bankas joprojām atgūstas pēc krīzes, taču pelnītspējas situācija katrā NI krasi atšķiras

Pārbaudē tika konstatēts, ka, lai gan euro zonas banku ekonomiskā situācija kopumā ir uzlabojusies, pelnītspēju un uzņēmējdarbības modeļus joprojām ietekmē dažādi faktori. Atkāpjoties no kopējās tendences, pelnītspējas situācija krasi atšķiras katrā NI, ar zināmu konverģenci virzienā uz banku prognozēto vidējo aritmētisko, ņemot vērā to, ka NI ar viszemāko sniegumu paredz būtiski uzlabot savu pelnītspēju (sk. 3. diagrammu). Bankas, kuras salīdzinot ar citām, sasniedza labākus rezultātus, ir izkaisītas ģeogrāfiskā novietojuma ziņā, atšķiras pēc izmēra, un tām ir dažādi uzņēmējdarbības modeļi.

3. diagramma

Kapitāla atdeves attīstība trīs gadu griezumā

(%)

Avoti: FINREP un pelnītspējas prognozes novērtējums.
Piezīmes. Piemēri neietver ārpus VUM esošo banku meitasuzņēmumus Bankas ar visaugstākajiem rezultātiem: 22 NI ar vidējo kapitāla atdevi virs 6% pēdējo trīs gadu laikā. Bankas ar viszemākajiem rezultātiem: 22 NI ar negatīvu vidējo kapitāla atdevi pēdējo trīs gadu laikā.

Stratēģiskās vadības spējas ir būtisks pelnītspēju noteicošs faktors

Atsevišķu banku augošo risku uzņemšanās tendenci cieši uzrauga attiecīgās KUK

Analīze apstiprināja to, ka banku stratēģiskās vadības spējām[7] ir būtiska ietekme uz to pelnītspēju. KUK novēroja arī to, ka daudzas bankas mēģina celt pelnītspēju, pievēršoties darbībām, kas ietver lielāku risku (galvenokārt kredītrisku[8] vai operacionālo risku[9]). Ņemot vērā to, ka pievēršanās šādām darbībām var notikt pamatotu uzņēmējdarbības iemeslu dēļ, atsevišķi ieteikumi ne vienmēr apstrīd šo stratēģiju, bet gan koncentrējas uz to, lai nodrošinātu stratēģiskās vadības un risku pārvaldības pilnveidošanu, pārraugot un kontrolējot risku. KUK ir iesaistītas šo jautājumu noteikšanā un novērtēšanā, kā arī turpina īstenot to pēckontroli, regulāras banku pārraudzības ietvaros, izmantojot visu savu uzraudzības rīku kopumu.

9. SFPS tematiskā pārbaude

9. SFPS mērķis ir nodrošināt atbilstošāku un savlaicīgāku uzkrājumu veidošanu

2018. gada janvārī stājās spēkā jaunais finanšu instrumentu grāmatvedības standarts (9. SFPS). Tajā analizētas finanšu krīzes laikā gūtās mācības, proti, ka uzkrājumi, kas tika veidoti, pamatojoties uz radušos zaudējumu modeļiem, bieži vien izraisīja situāciju, ka tie bija "gan pārāk mazi, gan pārāk vēlu izveidoti". 9. SFPS risina šo vājo vietu, ieviešot paredzamo kredītzaudējumu modeli, kurā ietverta nākotnes informācija visā kredīta atlikušajā termiņā. Ieviešana jau savā būtībā sagādā ievērojamas pūles, ņemot vērā potenciālajos riskus, kas rodas no vēl nezināmas paredzamo kredītzaudējumu modeļa efektivitātes praksē.

2016. gadā uzsāktās tematiskās pārbaudes, lai izvērtētu banku gatavību 9. SFPS, rezultāti rāda, ka nepieciešams veikt vēl daudz uzlabojumu

Tāpēc 2016. Gadā ECB izlēma uzsākt 9. SFPS tematisko pārbaudi savu uzraudzības prioritāšu ietvaros. Tās mērķis bija novērtēt iestāžu gatavību jaunajam standartam un sekmēt tā kvalitatīvu un konsekventu ieviešanu. Iestādes tika sadalītas divās grupās, pamatojoties uz to panākto progresu 9. SFPS ieviešanā. Pirmās grupas tematiskās pārbaudes rezultāti tika publicēti ziņojumā ECB banku uzraudzības interneta vietnē 2017. gadā. Otrās grupas rezultāti tika publicēti 2018. gada Uzraudzības biļetenā.

Kopumā tematiskā pārbaude palīdzēja informēt par problēmām, ar ko bankas saskaras, ieviešot 9. SFPS. Tajā pašā laikā tā atklāja, ka vēl daudz kas jāuzlabo.

ECB banku uzraudzība cieši pārrauga, kā bankas veic korektīvos pasākumus

Iestādēm ieteica ieviest korektīvos pasākumus, lai labotu 2017. gada un 2018. gada tematiskajās pārbaudēs identificētās neatbilstības. Pašlaik ECB banku uzraudzība cieši pārrauga banku progresu šo pasākumu īstenošanā. Tostarp tematiskā pārbaude atklāja būtiskas atšķirības banku uzkrājumu veidošanas praksē, kuru pēcpārbaudi KUK veica visa 2018. gada laikā, un to rūpīga pārbaude turpināsies arī 2019. gadā. Vēl viena uzraudzības prioritāšu joma 2018. gadā bija 9. SFPS pirmreizējās piemērošanas ietekme, t.sk. pārmaiņas riska darījumu klasifikācijā, uzkrājumu sadalījums un riska darījumu pārvietošanās starp dažādiem posmiem. Šajā ziņā ECB apskata banku grāmatvedību, pievēršot īpašu uzmanību regulatīvajam kapitālam un ziņošanai.

Veicot savus 9. SFPS ieviešanas pēcpārbaudes pasākumus, ECB banku uzraudzība sadarbojas ar ESRK, EBI un ESMA ar grāmatvedību saistītos jautājumos, lai nodrošinātu kvalitatīvu, konsekventu 9. SFPS ieviešanu un augsta līmeņa pārredzamību investoriem visā ES.[10]

Pārejas periods atvieglos 9. SFPS iespējamo nelabvēlīgo ietekmi uz banku regulatīvo kapitālu

Turklāt tā cieši uzrauga, kā bankas izmanto 9. SFPS pārejas pasākumus. ES likumdevēji iestrādāja šos pārejas pasākumus uzraudzības sistēmā, lai atvieglotu ietekmi uz banku CET1 kapitālu, ko rada pāreja uz 9. SFPS vērtības samazināšanas prasībām. Tā kā pakāpeniskas ieviešanas noteikumi varētu ietekmēt dažu banku kapitāla radītājus, ECB pārrauga pakāpeniskas ieviešanas noteikumu pareizu piemērošanu.

239 BCBS tematiskā pārbaude

2018. gada maijā tika publicēts tematiskās pārbaudes pārskats par efektīvu riska datu apkopošanu un ziņošanu par riskiem

Bāzeles Banku uzraudzības komitejas (BCBS; Basel Committee on Banking Supervision) principi par riska datu apkopošanu un ziņošanu par riskiem tika publicēti 2013. gada janvārī. Šajā kontekstā tematiskā pārbaude par banku riska datu apkopošanu un ziņošanu par riskiem tika veikta no 2016. gada līdz 2018. gadam, aptverot 25 NI kopu. Pārbaudes iznākumu publicēja īpašā pārskata veidā ECB interneta vietnē 2018. gada maijā. Pārskats atklāja, ka 239 BCBS principus iekļautās NI bija īstenojušas neapmierinošā veidā. Pārbaužu rezultāti tika paziņoti bankām un galīgajās pēckontroles vēstulēs tika ietverti pieprasījumi veikt koriģējošo darbību. Šajā kontekstā bankām tika lūgts arī iesniegt skaidrus, precīzus un detalizētus rīcības plānus. Centralizētā darba grupa ar KUK atbalstu ir izvērtējusi šos rīcības plānus, lai nodrošinātu horizontālo konsekvenci, un pašlaik cieši uzrauga banku progresu to ieviešanā.

Tematiskajā pārbaudē izmantotā metodoloģija uzlabos uzraudzības datu novērtēšanas metodoloģiju attiecībā uz risku datu apkopošanu un ziņošanu par riskiem. Pašlaik īpaši šim mērķim izveidota izstrādes komanda iestrādā šo metodoloģiju SREP metodoloģijā, kas nākotnē tiks izmantota visām NI.

Pārbaudes tika veiktas, balstoties uz BCBS noteiktajiem efektīvas riska datu apkopošanas un ziņošanas par riskiem principiem. ECB seko līdzi, kā iestāžu risku datu apkopošanas un ziņošanas par riskiem spējas uzlabojas, un tā regulāri informē un atjaunina BCBS Riska datu tīklu par attiecīgajiem procesiem.

Ārpakalpojumu tematiskā pārbaude

Pēdējo gadu laikā tehnoloģiju attīstība ir ietekmējusi banku pakalpojumu sniegšanas veidu visā pasaulē. Ārpakalpojumi, piemēram, var palīdzēt bankām darboties efektīvāk, taču tie var bankām arī radīt problēmas risku pārvaldīšanā un ārpakalpojumu sniedzēju kontrolē. Bankas arī izrāda aizvien lielāku interesi par mākoņpakalpojumu sniedzēju ārpakalpojumiem. Lai gan mākoņpakalpojumi var piedāvāt noteiktas priekšrocības (piemēram, apjomradītus ietaupījumus un izmaksu efektivitāti), tie ietver arī izaicinājumus datu aizsardzības un datu izvietošanas ziņā.

Ņemot vērā iepriekš minēto, ECB banku uzraudzība pastāvīgi pievērš lielu uzmanību ārpakalpojumiem, nosakot tos par vienu no VUM uzraudzības prioritātēm 2017. gadā. Šim nolūkam 2017. gadā tika uzsākta un noslēdzās tematiskā pārbaude, aptverot mērķtiecīgi atlasītu NI izlases kopu, un tās pēckontroles pasākumi turpinājās arī 2018. gadā standarta pastāvīgās uzraudzības ietvaros. Tematiskajā pārbaudē tika izpētīta banku attieksme pret ārpakalpojumiem, atklājot būtiskas atšķirības gan to pārvaldības, gan vadības ziņā. ECB banku uzraudzība identificēja arī paraugpraksi, lai sekmētu turpmākus uzlabojumus. Pamatojoties uz tematisko pārbaudi, tā sniedza ieguldījumu EBI darbā pie i) EBI Ieteikumiem par ārējo mākoņpakalpojumu izmantošanu[11], un ii) jaunajām EBI Pamatnostādnēm par ārpakalpojumu sniegšanu, kas aizvietos CEBS Pamatnostādnes un ieteikumus, kad tie stāsies spēkā vēlāk 2019. gada laikā.

Šajos dokumentos EBI risina vairākus būtiskus jautājumus, kas radās ECB baku uzraudzības tematiskās pārbaudes laikā. Kopumā EBI Ieteikumi apskata konkrētas būtisku mākoņpakalpojumu jomas ārpakalpojumu iezīmes, tādas kā drošība un datu un sistēmu izvietošana. Pārskatītās Pamatnostādnes apskata citus attiecīgos aspektus, tādus kā piekļuves un revīzijas tiesību nodrošināšana rakstveida ārpakalpojumu līgumos, konfidencialitātes jautājumi, atkāpšanās stratēģijas un apakšuzņēmēju ārpakalpojumi vai "ķēdes" ārpakalpojumi. Tika ieviests arī pienākums uzturēt informācijas reģistru par visām ārpakalpojumu darbībām un iesniegt to uzraugiem pēc pieprasījuma.

Saskaņā ar pārskatīto EBI sistēmu ECB banku uzraudzības mērķis ir nodrošināt, lai bankas varētu izmantot visas inovatīvo sasniegumu priekšrocības, vienlaikus saglabājot drošu vidi ar pienācīgi pārraudzītiem un samazinātiem riskiem. Šajā nolūkā tā ir iestrādājusi EBI Ieteikumus savos uzraudzības standartos un pienācīgi ievēro tos pastāvīgās uzraudzības ietvaros. ECB banku uzraudzība ir apņēmusies arī ieviest pamatnostādnes un pārraudzīs darbības, ko bankas veic savu ārpakalpojumu pasākumu pielāgošanai. Turklāt tā pievērš uzmanību ar ārpakalpojumiem saistītiem izaicinājumiem, kas izriet no Brexit un banku pārcelšanas plāniem, lai nodrošinātu, ka ārpakalpojumu pasākumi nekavē efektīvu uzraudzību.


1.5. Pastāvīgā uzraudzība

ECB banku uzraudzība cenšas uzraudzīt NI uz riskiem balstītā un samērīgā veidā, taču vienlaikus ievērojot arī stingrību un konsekvenci. Šajā nolūkā katru gadu tiek noteikts pastāvīgās uzraudzības pamatdarbību kopums. Šīs darbības izriet no esošajām regulatīvajām prasībām, VUM uzraudzības rokasgrāmatas un VUM uzraudzības prioritātēm. Tās ir iekļautas katras NI pastāvīgās uzraudzības pārbaudes programmā (SEP; supervisory examination programme).

Papildus šīm centralizēti definētajām pamatdarbībām nepieciešamības gadījumā KUK var pielāgot uzraudzības darbības īpašiem banku apstākļiem. Tas tām ļauj risināt strauji mainīgos riskus atsevišķās iestādēs vai visas sistēmas līmenī.

2018. gadā pastāvīgās SEP darbības ietvēra: i) ar risku saistītas darbības (t. i., SREP un stresa testēšanas); ii) citas ar organizatoriskām, administratīvām vai juridiskām prasībām saistītas darbības (piemēram, nozīmīguma gada novērtējums); un iii) KUK plānotās darbības, lai vēl vairāk pielāgotu pastāvīgo SEP uzraudzītās grupas vai uzņēmuma specifiskajiem apstākļiem (piemēram, tādu īpašu tēmu kā atlasītu kredītportfeļu un aktīvu kategoriju analīzes).

Samērīguma ievērošana

2018. gadā uzraudzības darbībās tika ievērots samērīguma princips, pielāgojot uzraudzības intensitāti uzraudzīto banku sistēmiskajam nozīmīgumam un risku profilam

SEP ievēro samērīguma principu, proti, uzraudzības intensitāti pielāgo katras iestādes mērogam, sistēmiskajam nozīmīgumam un sarežģītībai. Tieši šie faktori nosaka katrai konkrētai iestādei veikto pastāvīgo darbību kopējo skaitu (sk. 4. diagrammu)

4. diagramma

Vidējais uzdevumu skaits katrā NI 2018. gadā

Avots: ECB.

Uz riskiem balstītas pieejas izmantošana

SEP ievēro arī uz riskiem balstītu pieeju, koncentrējoties uz katrai iestādei būtiskākajām risku kategorijām. Kā piemēru var minēt bankas ar augstiem INK līmeņiem. Attiecībā uz šīm bankām 2018. gadā tika veikti īpaši paredzēti uzdevumi, tādi kā INK samazināšanas stratēģiju novērtēšana, salīdzinot ar ECB prasībām. Rezultātā ar kredītrisku saistīto uzdevumu īpatsvars augsta līmeņa INK bankām bija lielāks nekā vidējai bankai. Tas pats attiecas uz iestādēm, kas ir īpaši pakļautas tirgus un tirdzniecības darbību riskam. Šīs bankas tika pakļautas intensīvākai uzraudzībai ar tirgus risku saistītos jautājumos (sk. 5. diagrammu).

5. diagramma

SEP darbības 2018. gadā: uzsvars uz kredītrisku un tirgus risku

Avots: ECB.
Piezīme. Tika ņemtas vērā tikai plānotās ar riska kategorijām saistītās darbības.

Būtiskākie pastāvīgās uzraudzības notikumi 2018. gadā

Pastāvīgās 2018. gada SEP kontekstā KUK pievērsa īpašu uzmanību darbībām, kas saistītas ar SREP novērtēšanu, ES mēroga stresa testa veikšanu un netirdzniecības portfeļa procentu likmju riska (IRRBB; interest rate risk in the banking book) jutīguma analīzes pēcpārbaudi.

SREP ir viens no galvenajiem KUK uzdevumiem. KUK piedalījās SREP analīzē visa 2018. gada laikā, īpaši intensīvi strādājot saistībā ar pamata starpposma mērķiem, tādiem kā kapitāla, likviditātes un kvalitatīvo pasākumu sākotnējā novērtēšana un lēnumu projektu sagatavošana. Lai iekļautu ES mēroga stresa testa rezultātus, gala lēmuma vēstuļu sagatavošanas termiņu pagarināja līdz 2019. gada janvārim.

Vēl viena uzdevums, kura veikšanā bija nepieciešama vērā ņemama KUK iesaiste, bija uzraudzības stresa testēšanas pārbaude. Tā ietvēra ES mēroga stresa testu (par EBI izlasē ietvertajām 33 NI) un pašas ECB veikto stresa testu (par 54 NI, kas netika ietvertas EBI izlasē).[12]

Viena papildu pamata darbība, ko KUK veica 2018. gadā, bija 2017. gadā veiktās IRRBB jutīguma analīzes pēcpārbaude. Bankas, kurās pārbaudes laikā atklājās potenciālas vājās vietas, tika pakļautas KUK pēcpārbaudei 2018. gada pirmajā ceturksnī. Atsaucoties uz individuāliem konstatējumiem, veiktos korektīvos pasākumus kontrolēja visa gada laikā, uzturot pastāvīgu uzraudzības dialogu ar bankām.

Padziļinātas analīzes

Pastāvīgās uzraudzības ietvaros KUK ir tiesības risināt katrai atsevišķai iestādei raksturīgos riskus. Tas tiek veikts, piemēram, nosakot padziļinātu analīžu apjomu, proti, specifisku jautājumu analīzes, kas ietilpst SEP. 2018. gadā KUK galvenokārt veltīja uzmanību pārvaldībai, kredītriskam, kā arī uzņēmējdarbības modeļiem un pelnītspējai. Šis uzsvars plaši atspoguļoja 2018. gada uzraudzības prioritātes (sk. 6. diagrammu).

6. diagramma

2018. gadā veiktās padziļinātās analīzes un analīzes pēc riska kategorijas

Avots: ECB.

SEP darbību statuss

2018. gada SEP tika veiksmīgi izpildītas, īstenojot 95% darbību

2018. gada SEP tika veiksmīgi izpildītas. Līdz gada beigām 95% visu darbību tika sekmīgi īstenotas. 82% no tām bija noslēgtas, bet 13% joprojām tika veiktas, kā plānots (piemēram, atveseļošanas plānu novērtēšana, kas aizsākās 2018. gadā un ko bija plānots pabeigt 2019. gadā). Vēl 3% darbību tiks izpildītas ar noteiktu kavēšanos, un 2% darbību tika atceltas, galvenokārt pārmaiņu bankas struktūrā vai licenču anulēšanas dēļ (sk. 7. diagrammu). Taču galvenās darbības tika veiktas saskaņā ar plānu, nosedzot banku sistēmas galvenos riskus. Kopumā zemais kavējumu un atcelšanu īpatsvars apstiprina pastāvīgu SEP piemērotību un stabilitāti, kā arī KUK spējas veikt darbības saskaņā ar plānu.

7. diagramma

Pabeigšanas līmenis procentos 2018. gadā

Avots: ECB.

Uzraudzības konstatējumi

Viens no galvenajiem regulāras uzraudzības darbību rezultātiem ir "uzraudzības konstatējumi", citiem vārdiem sakot, nepilnības, kas bankām jānovērš. KUK uzdevums ir pārraudzīt, kā bankas risina šos konstatējumus. Gada laikā reģistrēto konstatējumu skaits ir nostabilizējies, salīdzinot ar to pieaugumu pirmajos VUM darbības gados. 2018. gadā lielākā daļa konstatējumu radās no iekšējo modeļu pārbaudēm (daļēji dēļ TRIM projekta, kas paplašināja uzraudzības iesaisti), KP un tematiskajām pārbaudēm (piemēram, uzņēmējdarbības modeļu un pelnītspējas pārbaudēm, sk. 8. diagrammu).

8. diagramma

Uzraudzības konstatējumi

Avots: ECB.


1.6. Klātienes uzraudzība

2018. gadā kopumā tika uzsāktas 156 klātienes pārbaudes

2018. gada klātienes SEP bija ceturtais klātienes pārbaužu gada cikls kopš VUM izveides. Kopumā 2018. gadā tika uzsāktas 156 klātienes pārbaudes NI, kas ir tikpat daudz, cik 2017. gadā (sk. 9. diagrammu). Līdz 2018. gada 31. decembrim lielākā daļa pārbaužu bija pabeigtas (t. i., galīgais pārbaudes ziņojums tika nosūtīts pārbaudītajām iestādēm) vai atradās ziņojuma sagatavošanas vai izpētes stadijā.

Pateicoties labākai pārbaužu prioritāšu noteikšanai, 2018. gadā uzlabojās klātienes SEP stabilitāte. Kopumā 95% no visām pārbaudēm tika uzsāktas saskaņā ar plānu, salīdzinot ar 84% 2017. gadā. Tomēr klātienes SEP joprojām bija pietiekami elastīgas, lai risinātu ārkārtas situācijas un neparedzētus notikumus, regulāri atjauninot programmu visa gada laikā.

9. diagramma

2018. gada un 2017. gada KP: sadalījumā pēc riska veida

Avots: ECB.

KP un to dalībnieki tiek plānoti ciešā sadarbībā ar VKI, no kurām izvirza lielāko daļu pārbaužu vadītāju un grupu dalībnieku. 2018. gadā 88% pārbaužu vadīja VKI, orientējoties galvenokārt uz tām banku grupām, kuru galvenā mītne atrodas attiecīgās VKI valstī. Atlikušos 12% pārbaužu vadīja ECB Centralizēto klātienes pārbaužu (CKP) nodaļa.

Eiropas banku uzraudzība strādā, lai palielinātu pārrobežu un jauktu komandu pārbaudes

2018. gadā ECB banku uzraudzība sasniedza mērķi palielināt kopējo pārrobežu un jauktu komandu pārbaužu skaitu. Šis mērķis ir daļa no ilggadējiem centieniem pakāpeniski palielināt šādu pārbaužu īpatsvaru visās pārbaudēs. Pārbaudes komandas uzskata par "pārrobežu" komandām, ja pārbaudes vadītājs un vismaz viens komandas loceklis nav no attiecīgās vietējās VKI. Pārbaudes komandu uzskata par "jauktu" komandu, ja pārbaudes vadītājs ir no attiecīgās vietējās VKI, savukārt vismaz divi komandas locekļi nav no attiecīgās vietējās VKI. Kopumā 44 no 2018. gadā uzsāktajām 156 KP (jeb 28%) veica jauktas/pārrobežu komandas, kas ir ievērojams pieaugums salīdzinājumā ar 2017. gadu (sk. 3. tabulu).

3. tabula

KP dalībnieki: pārrobežu un jauktu komandu pārbaudes

Avots: ECB.

Apmēram viena trešdaļa no VUM KP personāla piedalījās specializētā mācību programmā

2018. gadā, apmērām viena trešdaļa no VUM 1 150 klātienes pārbaužu inspektoriem apguva CKP izstrādātās KP mācību programmas. Tika piedāvātas vairāk nekā 25 mācību stundas par desmit dažādām tēmām, apskatot visus galvenos SREP risku veidus, kā arī klātienes pārbaudēs iesaistītos procesus. Šī programma tika veidota ECB un VKI ciešā sadarbībā: katru mācību kursu izstrādāja un pasniedza klātienes inspektori, un VKI organizēja 75% no 2018. gadā noturētajiem kursiem.

1.6.1. Galvenie KP konstatējumi

Turpmākā analīze sniedz ieskatu kritiskākajos konstatējumos, kas iekļauti ziņojumos par 154 klātienes pārbaudēm, kas tika pabeigtas 2018. gadā, gan attiecībā uz 2017. gadu, gan attiecībā uz 2018. gadu.[13]

Kredītrisks

Vairāk nekā puse kredītriska pārbaužu bija vērstas galvenokārt uz aktīvu kvalitāti, un tās veica, pārbaudot kredītlietas. Atlikušās pārbaudes bija vērstas galvenokārt uz banku kredītriska pārvaldības procesa kvalitatīvajiem aspektiem. 2018. gadā tika uzsāktas trīs saskaņotas kredītriska pārbaudes kampaņas vairākās bankās, pievēršoties galvenokārt i) dzīvojamajam nekustamajam īpašumam; ii) komerciālajam nekustamajam īpašumam; un iii) bankām ar augstu INK līmeni. Proti, galvenie konstatējumi bija:

  • Neatbilstoši kreditēšanas procesi: nepietiekama debitoru riska novērtēšana, neatbilstoši atļauju piešķiršanas līmeņi un nepiemēroti riska parakstīšanas kritēriji un izņēmumu apstiprināšanas procesi.
  • Neatbilstoša debitoru klasifikācija un pārraudzība: neatbilstības ienākumus nenesošu riska darījumu definēšanā un/vai saistību nepildīšanas noteikšanā un vāja augsta riska aizņēmēju uzraudzība.
  • Uzkrājumu nepareiza aprēķināšana: nodrošinājuma un pazeminātu likmju pārvērtēšana, neatbilstošas naudas plūsmas aplēses un neatbilstības nodrošinājuma diskontos un kopējo uzkrājumu veidošanas parametros.
  • Obligātie rādītāji: riska svērto aktīvu (RSA) nepareiza aprēķināšana un lielo riska darījumu noteikumu neievērošana.

Pārvaldības risks

Konstatējumi par iekšējo pārvaldību un riska pārvaldību tika veikti gan tieši šai tēmai veltītās KP, gan arī citās KP, kas veltītas citām riska jomām. Būtiskākie konstatējumi bija noteikti šādās jomās:

  • Korporatīvā struktūra un organizācija: neatbilstības iekšējās kontroles sistēmā, nepietiekami cilvēkresursi un koordinācijas trūkums grupā.
  • Vadības institūcijas lomas un pienākumi: neatbilstības pilnvaru deleģēšanas jomā un vājās vietas iestādes stratēģijas un pārvaldības un pārvaldības pasākumu īstenošanā.
  • Iekšējās kontroles funkcijas, t.sk. atbilstības, risku pārvaldības un iekšējā audita funkcijas: kritiski svarīgi konstatējumi visu iekšējās kontroles funkciju statusā, resursos un darbības apjomā.

Operacionālais risks

Vairums kritiski svarīgo konstatējumu attiecās uz šādām jomām operacionālā riska mērīšana (nepilnības operacionālā riska datu apkopošanā, neatbilstoši rīcības plāni operacionālo incidentu risināšanai) un risku pārvaldības un risku identificēšanas apjoms (būtisku operacionālo risku nepilnīga iekļaušana un definēšana, nekonsekventa metrikas izmantošana dažādās grupas juridiskajās personās).

IT risks

Vairums svarīgāko konstatējumu attiecās uz šādām jomām: IT operāciju pārvaldība (neatbilstoši incidentu pārvaldības procesi, nav vispusīgas un precīzas aktīvu uzskaites); piekļuves tiesību pārvaldība (neefektīvi atkārtotas apstiprināšanas procesi, nepietiekami nodalīti pienākumi); datu kvalitātes pārvaldība (neatbilstoši manuālās ievades apstiprināšanas operacionālie procesi); un IT drošības pārvaldība (kavējumi un neatbilstības noteikšanas un mazināšanās pasākumos).

Kapitāla risks

Konstatējumi par regulatīvo kapitālu (1. pīlārs) bija saistīti ar trūkumiem pareiza riska svara piešķiršanā riska darījumiem, izraisot RSA nepietiekamu novērtēšanu (galvenokārt saistībā ar kredītrisku, ko izraisa nepareizs riska darījumu klašu sadalījums un nespēja noteikt spekulatīvu nekustamā īpašuma finansēšanu).

Nozīmīgākās problēmas, kas tika konstatētas ICAAP pārbaudēs, bija saistītas ar nepietiekami attīstītām stresa testēšanas sistēmām (nespēja risināt visus būtiskos riskus un veikt atgriezeniskos stresa testus), neatbilstību kvantificēšanu (jo īpaši attiecībā uz kredītriska modelēšanu) būtiskām nepilnībām saistībā ar ICAAP iestrādi vadības sistēmā.

Netirdzniecības portfeļa procentu likmju risks

Būtiskākie konstatējumi IRRBB jomā bija saistīti galvenokārt ar risku novērtēšanu un pārvaldību, jo īpaši nepietiekamu pamatojumu beztermiņa noguldījumu modelēšanai un regulāras IRRBB modeļu validācijas trūkumu.

Likviditātes risks

Lielākā daļa likviditātes riska konstatējumu attiecās uz risku novērtēšanu un stresa testēšanu. Visbiežāk problēmas bija saistītas ar neatbilstošu risku modelēšanu, nepilnībām finanšu produktu aizplūšanas profila aplēsēs, kļūdām likviditātes seguma rādītāja (LSR) aprēķinā un tādu stresa testēšanas scenāriju izmantošanu, kas nav samērīgi ar iestādes sarežģītību.

Uzņēmējdarbības modeļi un pelnītspēja

Būtiskākie konstatējumi attiecās uz šādām jomām: faktiskās pelnītspējas analīze (galveno pelnītspēju noteicošo faktoru un uzņēmējdarbības virzienu nepietiekama analīze, neatbilstības cenu noteikšanas instrumentos, t.sk. attiecībā uz visām izmaksām un riskiem) un finanšu prognožu analīze (pārlieku optimistiskas finanšu prognozes un scenāriji, un jaunās normatīvās, grāmatvedības un konkurences vides nepietiekama analīze un iestrāde uz nākotni vērstā uzņēmējdarbības stratēģijā).

Tirgus risks

Būtiskākie konstatējumi bija saistīti ar risku novērtēšanas jautājumiem gan no grāmatvedības, gan piesardzības perspektīvas, jo īpaši attiecībā uz patiesās vērtības aplēsi. Tie bija saistīti ar nepiemērotu aktīvu izlīdzināšanas sistēmu, kas izraisa nepareizu klasifikāciju, nepietiekamas patiesās vērtības rezerves un neatbilstošas papildu novērtēšanas korekcijas.


1.7. Iekšējo modeļu mērķpārbaude

Iekšējo modeļu mērķpārbaude TRIM (targeted review of internal models) ir vairāku gadu projekts, ko īsteno ciešā sadarbībā ar VKI. Tas tika uzsākts 2017. gadā pēc analītiskā darba pabeigšanas 2016. gadā, un tā mērķis ir samazināt nepamatotu institūcijas RSA mainīgumu un izvērtēt iekšējo modeļu atbilstību un piemērotību. Kopumā tas sekmē līdzvērtīgu apstākļu nodrošināšanu, jo veicina konsekventas uzraudzības darbības, ar uzsvaru uz pareizu un konsekventu iekšējo modeļu normatīvo prasību ieviešanu. Tādējādi tā papildina pasākumus, kas noteikti saskaņā ar Bāzele III pasākumiem.

TRIM ir vislielākais ECB banku uzraudzības līdz šim uzsāktais projekts. Tas uzskatāms par ļoti būtisku iniciatīvu, ņemot vērā tā centienus panākt harmonizētu iekšējo modeļu uzraudzību. 2018. gadā, vēl tikai izpildes starpposmā, TRIM jau bija sasniegusi būtiskus rezultātus ceļā uz savu mērķu sasniegšanu.

Pirmkārt, TRIM ietvaros ir definēta un izveidota harmonizēta prakse NI izmantoto iekšējo modeļu uzraudzībā. Tas ir galvenais priekšnosacījumus līdzvērtīgu apstākļu nodrošināšanai VUM jomā. TRIM rezultātā VKI ir izveidojusies vienota izpratne par Eiropas iekšējo modeļu regulējumu, kā tas atspoguļots ECB rokasgrāmatā par iekšējiem modeļiem un vienotā metodoloģiskajā sistēmā, ko piemēros TRIM klātienes pārbaudēs. Tas būs ieguldījums VUM iekšējo modeļu uzraudzībā arī pēc projekta ierobežotā termiņa beigām.

Tādējādi ECB rokasgrāmata par iekšējiem modeļiem tiks uzturēta kā "dzīvs" dokuments, laika gaitā to grozot un aktualizējot. 2018. gadā tika sasniegts būtisks starpposms, pēc divām publiskām apspriešanām publicējot pārskatīto redakciju[14]. Pārskatītā redakcija ietver arī no iestādēm saņemtās atsauksmes TRIM analīzes ietvaros, TRIM klātienes pārbaužu gaitā gūto pieredzi un pašreizējos normatīvos jaunumus.

Lai harmonizētu uzraudzības praksi, vēl viens būtisks TRIM projekta sasniegums ir tā nodrošinātā pārredzamība par raksturīgākajām nepilnībām, kas novērotas NI iekšējos modeļos. Ņemot vērā, ka TRIM klātienes posms jau ir noslēdzies 60% no aptuveni 200 izmeklēšanām, ko paredzēts veikt laikā no 2017. līdz 2019. gadam, bija iespējams sistemātiski veikt horizontālās analīzes un salīdzinošās pārbaudes, kas sniedza ieskatu par būtiskākajiem vai biežāk sastopamajiem trūkumiem, kas tika identificēti pārbaudītajās iestādēs. Tas nodrošināja uzraudzības novērtējumu konsekvenci dažādās iestādēs.[15]

Faktiski uzraudzības lēmumi, kuri izriet no TRIM klātienes pārbaudēm, ir trešais TRIM projekta pamata sasniegums, jo palīdz īstenot uzlabojumus modeļos un novērst konstatētās nepilnības. Tas tiek nodrošināts, sistemātiski un konsekventi izmantojot uzraudzības pasākumus, lai kompensētu potenciāli pārāk zemu novērtētos riskus. Ar šo īpašo pēckontroli, TRIM novērš nepamatota RSA mainīguma samazināšanu banku iekšējos modeļos.

Lai sasniegtu šos rezultātus, TRIM nepieciešams pastiprināti izmantot uzraudzības resursus. Lai nepieļautu traucējumus iestāžu normālā modeļa uzturēšanā, klātienē joprojām tika novērtētas arī būtiskas modeļu pārmaiņas un apstiprināti sākotnējie modeļi papildus TRIM pārbaudēm un dažkārt arī kopā ar tām. 2018. gada laikā papildus TRIM ietvaros uzsāktajām 59 klātienes pārbaudēm tika uzsāktas 85 pārbaudes par NI iekšējiem modeļiem (no kurām 55 bija klātienes pārbaudes).[16] Pavisam 2018. gadā kopā tika izdots 121 uzraudzības lēmums par iekšējo modeļu pārbaudēm[17].

TRIM projekta ietvaros veiktais darbs, kā arī regulāras būtisku modeļu pārmaiņu vai pieprasījumu sākotnējo modeļu apstiprinājumiem uzraudzības pārbaudes turpināsies 2019. gadā. Proti, TRIM klātienes posmam vajadzētu noslēgties 2019. gada otrajā pusē, lai pabeigtu TRIM projektu 2020. gada pirmajos mēnešos.


1.8. Mazāk nozīmīgo iestāžu netiešā uzraudzība

VUM regula[18] pilnvaro ECB nodrošināt efektīvu un konsekventu VUM darbību un tādējādi uztic tai pārraudzības funkciju attiecībā uz mazāk nozīmīgām iestādēm (MNI), savukārt VKI saglabā primāro atbildību par šo iestāžu uzraudzību. Šīs uzraudzības funkcijas galvenais mērķis ir nodrošināt augstu uzraudzības standartu konsekventu piemērošanu visā euro zonā. Šajā nolūkā ECB banku uzraudzība cieši sadarbojas ar VKI, izstrādājot netiešās MNI uzraudzības darbības sistēmu.

Kopējās uzraudzības standarti (KUS) un politikas

ECB un VKI daudzu gadu laikā ir kopīgi strādājušas, lai definētu KUS MNI uzraudzībai. Tas joprojām ir galvenais uzraudzības prakses sekmēšanas rīks, kas nodrošina konsekventu un kvalitatīvu MNI uzraudzību.

2018. gadā turpinājās darbs pie MNI uzraudzības prakses un procesu konsekvences veicināšanas

Visa gada laikā tika pilnveidoti jau esošie KUS[19], vienlaikus pabeidzot darbu pie jaunu KUS izstrādes. Turklāt tika uzsāktas iniciatīvas, lai veiktu paraugprakses apmaiņu un sekmētu konsekventu standartu ieviešanu prioritāšu jomās. Jo īpaši tika organizēti vairāki semināri ar VKI, lai noteiktu VKI paraugpraksi MNI iekšējās pārvaldības uzraudzībā, to pieredzi jauno EBA Pamatnostādņu par saziņu starp kredītiestādes uzraugošajām kompetentajām iestādēm un neatkarīgu(-iem) revidentiem(-iem) un revīzijas (audita) uzņēmumu(-iem), kas veic kredītiestāžu ārējo auditu (revīziju)[20] piemērošanā un to pieredzi krīzes pārvaldībā. Attiecībā uz krīzes pārvaldību, tika izstrādāti trīs jauni KUS.[21]

Pēc publiskās apspriešanas, kas notika 2017. gada rudenī, 2018. gada martā tika publicēta Finanšu un tehnoloģiju jomas kredītiestāžu licenču pieteikumu novērtēšanas rokasgrāmata. Ja nepieciešams, to pašlaik piemēro jaunu licenču piešķiršanas gadījumu novērtēšanā. Darbs ar finanšu tehnoloģiju radītajām sekām banku uzraudzībā ir pavirzījies uz priekšu.

Lai nodrošinātu KUS par automobiļu finansēšanas iestādēm (AFI) efektīvu ieviešanu, AFI uzraugiem no ECB un VKI ciešāk sadarbojoties, tika uzsāktas iniciatīvas informācijas apmaiņai un salīdzinošo pārbaužu veicināšanai. Turklāt dialogs ar nozari turpinājās ar semināru palīdzību. 2018. gadā uzmanība galvenokārt tika pievērsta atveseļošanas plānošanai, digitalizācijai un citām strukturālām tendencēm, kas ietekmē autotransporta nozari un, iespējams, ar laiku ietekmēs AFI.

2018. gadā ciešā sadarbībā ar VKI turpinājās tematiskā pārbaude par 9. SFPS, lai nodrošinātu, ka 9. SFPS standarts tiktu konsekventi īstenots visās euro zonas bankās. Tostarp tika uzsāktas vairākas iniciatīvas, lai atbalstītu uzraugus, novērtējot MNI sagatavotības 9. SFPS līmeni.

Pēc NI veltītās SVF Finanšu sektora novērtēšanas programmas (FSNP)[22] pabeigšanas, ECB banku uzraudzība aktīvi piedalījās MNI uzraudzības novērtēšanā dažu euro zonas valstu FSNP mērķiem[23]. Šī dalība bija vērsta uz ECB pārraudzības funkciju attiecībā uz MNI uzraudzību, paskaidrojot ECB lomu un tās sadarbību ar VKI.

SREP metodoloģija MNI

2018. gads bija pirmais gads, kad VKI piemēroja vienotu, harmonizētu metodoloģiju SREP veikšanā MNI. 2018. gada janvārī Uzraudzības valde apstiprināja SREP metodoloģijas MNI pirmo redakciju, pie kuras izstrādes ECB un VKI personāls kopīgi strādāja kopš 2015. gada. Tā tiek ieviesta pakāpeniski, lai nodrošinātu mierīgu pāreju no katras valsts metodoloģijas uz vienotu metodoloģiju trīs gadu laikā. VKI piekrita piemērot vienotu SREP metodoloģiju vismaz augstas prioritātes MNI 2018. gadā un līdz 2020. gadam paplašināt tās piemērošanu uz visām MNI.

Metodoloģija balstās uz EBI izstrādātajām SREP pamatnostādnēm un papildina ECB pieeju NI un esošās valstu metodoloģijas. SREP metodoloģija ir elastīga un samērīga. Šādā veidā tā dod iespēju VKI pielāgot uzraudzības darbību intensitāti un biežumu atbilstoši banku riska pakāpei un to potenciālajai ietekmei uz finanšu sistēmu. Šī samērīgā pieeja ietver mainīgu biežumu un detalizācijas līmeņus, novērtējot bankas riska pakāpes un risku kontroles mehānismus, vai pārbaudot, kā bankas novērtē savas iekšējā kapitāla un likviditātes prasības gan normālos, gan spriedzes apstākļos. VKI ir tiesīgas rīkoties elastīgi, lai ņemtu vērā attiecīgās valsts specifiskās iezīmes (piemēram, grāmatvedības standarti, noteikumi) un veiktu SREP lēmumu pieņemšanas procesu. MNI SREP metodoloģiju regulāri atjaunina. Līdz ar to tā turpinās attīstīties arī turpmāk.

Lai palielinātu tirgus pārredzamību un informētu bankas par uzraudzības prasībām, ECB ir publicējusi MNI SREP metodoloģijas kopsavilkumu savā banku uzraudzības interneta vietnē. Kopsavilkuma uzmanības centrā ir metodoloģijas vispārīgie aspekti un aspekti, kas ir īpaši būtiski MNI, tādi kā samērīgums. ECB organizēja sanāksmes arī ar Eiropas banku asociācijām, lai veiktu viedokļu apmaiņu par MNI SREP metodoloģiju.

Sadarbība atsevišķu MNI jomā

ECB un VKI efektīva sadarbība ir būtiska, lai nodrošinātu konsekventu un kvalitatīvu MNI uzraudzību. 2018. gada laikā sadarbība starp ECB un VKI tika pilnveidota trīs pamata jomās: i) augstākā līmeņa un tehniskā sadarbība, ii) MNI pārraudzības funkcija, un iii) nozaru un tematiskās analīzes.

Augstākā līmeņa un tehniskā sadarbība: Regulārai informācijas apmaiņai starp ECB un VKI vadības pārstāvjiem ir izstrādāta īpaša programma (ieskaitot, sanāksmes un vizītes). Sadarbība tika sekmēta arī atsevišķu MNI un uzraudzības prakses tehniskā līmenī. Šajā jomā liela nozīme informācijas nodošanas un uzraudzības paraugprakses starp VKI sekmēšanai bija ECB Valstu nodaļām[24].

MNI pārraudzības funkcija: Ievērojot iepriekšējos gados izmantoto pieeju un samērīguma principu, MNI tika pārraudzītas balstoties uz prioritāšu sistēmu[25]. Sadarbības starp ECB un VKI uzmanības centrā bija regulāra MNI un MNI ar konkrētām uzraudzības problēmām augstas prioritātes pārraudzība, jo īpaši to iestāžu pārraudzība, kuru finanšu situācija bija pasliktinājusies. Gadījumos, kad atļauju piešķiršanas lēmumi (piemēram, par licences piešķiršanu vai būtiskas līdzdalības iegūšanas atļaujām) saturēja papildu noteikumus[26], kam bija nepieciešama uzraudzības pēckontrole, ECB un attiecīgā VKI sadarbojās arī, lai nodrošinātu šādu noteikumu ieviešanu. Turklāt 2018. gads bija pirmais gads, kurā tika pilnībā īstenoti norādījumi par paziņojumiem[27]. Pastāvīgas sadarbības ietvaros starp ECB un VKI, tika izdoti ECB viedokļi par paziņojumiem, jo īpaši saistībā ar informācijas apmaiņu par atsevišķām MNI un attiecīgo VKI izmantoto uzraudzības pieeju.

Nozaru un tematiskās analīzes: Kvalitatīva MNI uzraudzības pārraudzība tika sekmēta, veicot arī nozaru un tematiskas analīzes. Ņemot vērā to, cik nozīmīgas ir sadarbības nozares dažās valstīs, divu pēdējo gadu laikā ECB un attiecīgās VKI ir kopīgi pārskatījušas šīs nozares divās valstīs. Lai pārraudzītu sadarbības nozares reformu vienā no valstīm tika izveidota Sadarbības grupa (ar dalībniekiem gan no ECB, gan no attiecīgajām VKI), lai sekmētu konsekventu īstenošanu. Attiecībā uz institucionālās aizsardzības shēmām (IAS), jau trešo reizi tika veikta "hibrīdo" IAS[28] ikgadējā pārraudzība attiecīgajās valstīs. Valstīs, kurās bankas pieteicās (vai plānoja pieteikties) IAS atzīšanai, VKI tika sniegts atbalsts. Turklāt, lai salīdzinātu dažādu VKI izmantotās pieejas saistībā ar SREP prasībām un panāktu konsekventu uzraudzības iznākumu, 2018. gadā tika veikta augstas prioritātes MNI 2. pīlāra uzraudzības prasību salīdzinošā analīze. Visbeidzot, attiecībā uz finanšu tirgus infrastruktūrām (FTI), ECB un attiecīgās VKI uzsāka FTI ar banku licenci ikgadējo nozaru analīzi.


1.9. Makrouzraudzības uzdevumi

Attiecībā uz makrouzraudzības politiku euro zonā, 2018. gadā ECB turpināja aktīvi iesaistīties valstu iestāžu darbā saskaņā ar uzdevumiem, kas tai uzticēti saskaņā ar VUM regulas 5. pantu. Šajā noteiktajā makrouzraudzības politikas regulējumā ECB var piemērot: i) augstākas atbilstošu kapitāla rezervju prasības, nekā tās, ko piemēro valstu iestādes, un ii) striktākus pasākumus sistēmisko vai makrouzraudzības risku novēršanai. Makrouzraudzības forums ir platforma, kurā ECB Padome un Uzraudzības valde iesniedz savu redzējumu par mikrouzraudzību un makrouzraudzību VUM ietvaros.[29] Tas savstarpēji papildina mikrouzraudzības un makrouzraudzības darbību.

2018. gadā no valstu iestādēm tika saņemti vairāk nekā 100 makrouzraudzības paziņojumi

2018. gadā ECB saņēma vairāk nekā 100 makrouzraudzības politikas paziņojumus no valstu iestādēm. Lielākā daļa paziņojumu attiecās uz ceturkšņa lēmumiem par pretciklisko kapitāla rezervju (PKR) noteikšanu un lēmumiem par globāli sistēmiski nozīmīgu iestāžu (G-SNI) un citu sistēmiski nozīmīgu iestāžu (C-SNI) identifikāciju un to kapitāla prasību noteikšanu. Tā saņēma paziņojumus arī par citiem pasākumiem, piemēram, pasākumiem, kas ieviestu saskaņā ar CRR 458. pantu, sistēmiskā riska rezervēm un paziņojumus par savstarpēju apmainīšanos ar makrouzraudzības pasākumiem, kas īstenoti citās dalībvalstīs.

Saskaņā ar BCBS metodoloģiju ECB un valstu iestādes identificēja astoņas G-SNI[30], kurām 2020. gadā ir pienākums uzturēt papildu kapitāla rezerves robežās no 1.0% līdz 2.0%. Turklāt ECB saņēma informāciju par kapitāla rezervju likmēm 107 C-SNI. Šīs likmes atbilda zemākās robežvērtības noteikšanas metodoloģijai attiecībā uz C-SNI rezervju prasībām, kuru ECB ievēro kopš 2016. gada.[31] Pašlaik šī metodoloģija tiek pārskatīta.

ECB bija iesaistīta arī ESRK darbā, kura ir atbildīga par ES finanšu sistēmas makrouzraudzību. KUK izmanto no ESRK saņemto informāciju, kā arī citas ECB veiktas makrouzraudzības analīzes, lai nodrošinātu, ka tiek ņemti vērā visi attiecīgie riski. Turklāt ESRK un citas makrouzraudzības iestādes izmanto KUK sniegto informāciju, lai pārliecinātos, ka informāciju par atsevišķām iestādēm izmanto sistēmas mēroga riska analīzē, kā arī lai noteiktu iespējamos seku mazināšanas pasākumus.


2. Ieguldījums ES krīžu pārvaldības un noregulējuma sistēmā

2.1. Krīzes gadījumi 2018. gadā

2.1.1. Konstatēts, ka AS ABLV Bank ir finanšu grūtības vai, iespējams, tā nonāks finanšu grūtībās

2018. gada 23. februārī tika konstatēts, ka AS ABLV Bank un tās meitasuzņēmums ir nonākuši finanšu grūtībās vai, iespējams, tie nonāks finanšu grūtībās

ES krīžu pārvaldības sistēmas ietvaros ECB var noteikt, ka banka ir nonākusi finanšu grūtībās vai, iespējams, tā nonāks finanšu grūtībās (FOLTF; failing or likely to fail), konsultējoties ar VNV.[32] 2018. gada 23. februārī ECB banku uzraudzība noteica, ka Latvijas NI AS ABLV Banka atbilda FOLTF kritērijiem saskaņā ar Vienotā noregulējuma mehānisma regulas (VNMR) 18. panta 4. daļas c) punktu, ņemot vērā to, ka tuvākajā nākotnē tā, iespējams, nespēs samaksāt savas parādsaistības vai izpildīt citas saistības noteiktajā termiņā. ECB noteica, ka FOLTF kritērijiem atbilst arī ABLV Bank Luksemburgas meitasuzņēmums ABLV Bank, S.A.

FOLTF noteikšanas posmi

Pēc likviditātes zuduma aizplūdes rezultātā, ko izraisīja ASV noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas tiesvedība, tika noteikts moratorijs

2018. gada 13. februārī ASV Valsts kases departamenta Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls (FinCEN) ierosināja atzīt ABLV Bank par "iestādi, kas tiek tieši turēta aizdomās par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju" saskaņā ar ASV Patriotu likuma (USA PATRIOT Act) 311. iedaļu. Sekojošā straujā noguldījumu izņemšana un piekļuves zudums ASV dolāru finansējumam nozīmēja, ka banka vairs nevarēja veikt maksājumus ASV dolāros. 2018. gada 19. februārī Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pēc ECB banku uzraudzības norādījuma AS ABLV Bank noteica moratoriju[33]. Moratorijs noteica aizliegumu AS ABLV Bank veikt visus maksājumus, kas saistīti ar tās finanšu saistībām. Moratoriju uzskatīja par nepieciešamu, lai dotu bankai laiku atrisināt tās likviditātes situāciju. Tajā pašā dienā, Luksemburgā tika uzlikts pagaidu aizliegums ABLV Bank, S.A. maksājumiem.

Ņemot vērā apstākļu steidzamību, divu dienu laikā tika pabeigtas FOLTF izvērtēšanas procedūras

AS ABLV Bank un tās meitasuzņēmuma ABLV Bank, S.A. rīcībā nebija pietiekamu līdzekļu, lai izturētu noguldījumu aizplūdes, kas, iespējams, notiktu, ja moratorijs tiktu atcelts. Līdz ar to 2018. gada 22. jūnijā ECB Uzraudzības valde nolēma sākt FOLTF procesu un uzsāka oficiālas konsultācijas ar VNV. Pēc tam Uzraudzības valde un ECB Padome pieņēma FOLTF novērtējumus par AS ABLV Bank un ABLV Bank, S.A. 23. februārī FOLTF novērtējumus nosūtīja gan VNV, gan Eiropas Komisijai, ievērojot VNMR 18. pantu. Turklāt ECB banku uzraudzība informēja visas attiecīgās iestādes par tās lēmumu saskaņā ar BRRD 81. pantu un CRD IV.

Sadarbība un informācijas apmaiņa ar VNV

Cieša sadarbība starp ECB banku uzraudzību un VNV sekmēja veiksmīgu krīzes pārvaldības procesa norisi

ECB banku uzraudzība informēja VNV, tiklīdz uzzināja par FinCEN lēmuma projektu. Banku likviditātes stāvokļa pasliktināšanās tika sīki apspriesta ar VNV pārstāvjiem ECB rīkotajās krīzes pārvaldības sanāksmēs. Turklāt VNV tika uzaicināta piedalīties attiecīgajās ECB Uzraudzības valdes sanāksmēs kā novērotāja. Turklāt ECB pārstāvji piedalījās visās ar šo lietu saistītajās VNV augstākā līmeņa sesijās, t.sk. sanāksmē, kurā VNV nolēma neveikt noregulējuma darbību.

Darbības pēc FOLTF novērtēšanas

Pēc VNV lēmuma neveikt noregulējuma darbības, AS ABLV Bank pieteica pašlikvidāciju

2018. gada 24. februārī VNV nolēma neveikt noregulējuma darbības attiecībā uz bankām AS ABLV Bank un ABLV Bank, S.A. Tā secināja, ka, lai gan VNMR 18. panta 1. daļas a) un b) punktā minētie kritēriji ir izpildīti, regulas 18. panta 1. daļas c) punkta nosacījums, kas attiecas uz sabiedrības interesēm, nav izpildīts. Vienlaikus FKTK un Luksemburgas Finanšu sektora uzraudzības komisijas (Commission de Surveillance du Secteur Financier; CSSF), kā norīkotās iestādes saskaņā ar Direktīvu 2014/49/ES[34], noteica, ka, attiecīgi AS ABLV Bank un ABLV Bank, S.A., segtie noguldījumi ir kļuvuši nepieejami.[35] Pēc tam AS ABLV Bank iesniedza bankas pašlikvidācijas projektu saskaņā ar Latvijas Kredītiestāžu likumu. 2018. gada jūlijā ECB banku uzraudzība anulēja AS ABLV Bank licenci pēc FKTK ierosinājuma, kas turpina uzraudzīt pašlikvidācijas procesu. ABLV Bank, S.A. gadījumā Luksemburgas kompetentā tiesa nosprieda, ka nav izpildīti nosacījumi valsts maksātnespējas procesa uzsākšanai. Bankai tika piemērots maksājumu pārtraukšanas režīms saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem un bankas aktīvu pārvaldīšanas kontrolei tika iecelti divi ārējie administratori.[36]

Galvenās gūtās atziņas

ABLV gadījums liecina par to, ka BRRD/VNMR un valstu maksātnespējas tiesību aktus nepieciešams harmonizēt un AML iestādēm ir ciešāk jāsadarbojas

ABLV gadījums palīdzēja konstatēt potenciālu neatbilstību starp ES krīžu pārvaldības sistēmu un valstu maksātnespējas tiesību aktiem. Saskaņā ar BRRD/VNMR ne tikai faktiskā nelikviditāte, bet arī iespējama nelikviditāte tuvākajā nākotnē ir pietiekams iemesls noteikt, ka banka atbilst FOLTF pazīmēm. Savukārt saskaņā ar maksātnespējas tiesību aktiem, lai uzsāktu maksātnespējas procesu likviditātes apsvērumu dēļ, parasti jāiestājas faktiskai nelikviditātei. Šā iemesla dēļ ECB banku uzraudzība ir veicinājusi un atbalstījusi grozījumus ES normatīvajā regulējumā, lai nodrošinātu automātisku valstu likvidācijas procesu uzsākšanu, tiklīdz tiek atzīts, ka banka atbilst FOLTF pazīmēm un VNV nolemj, ka nav izpildīts sabiedrības interešu kritērijs noregulējuma darbības uzsākšanai.

Attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (AML; anti-money laundering) jautājumiem ir svarīgi norādīt, ka valstu AML tiesību aktu izpilde ietilpst attiecīgo valstu iestāžu kompetencē. Tomēr savas kompetences ietvaros un, ņemot vērā pieejamo informāciju, VUM ņem vērā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jautājumus. Tas tiek darīts, piemēram, ar SREP novērtēšanas starpniecību, jo nopietni AML un terorisma finansēšanas novēršanas (CFT; combating the financing of terrorism) prasību pārkāpumi galu galā var radīt risku bankas dzīvotspējai. Šajā ziņā svarīga nozīme ir informācijas apmaiņai starp attiecīgajām iestādēm (sk. 2. ielikumu).

2.1.2. Komunikācija par FOLTF gadījumiem

Komunikācija ir būtiska krīzes pārvaldīšanas sastāvdaļa. Tas, ka atbildīgās iestādes risina krīzi, var izraisīt tirgus reakciju un tādējādi samazināt negatīvās ietekmes riskus. Ja banka ir finanšu grūtībās vai, iespējams, tā nonāks finanšu grūtībās, ir svarīgi ne tikai rast risinājumu krīzei, bet arī efektīvi informēt sabiedrību par šo risinājumu.

Koordinācija starp dažādajām ieinteresētajām pusēm ir būtiski svarīga, lai sabiedrībai sniegtu skaidru un visaptverošu vēstījumu.

ABLV Bank gadījumā ECB, VNV un FKTK cieši sadarbojās komunikācijas jomā. Vispirms, svētdien, 2018. gada 18. februārī ECB banku uzraudzība paziņoja par to, ka ir noteikts moratorijs.[37] Sešas dienas vēlāk, sestdien, 24. februārī, pēc ECB lēmuma par to, ka AS ABLV Bank un ABLV, S.A. atbilst FOLTF pazīmēm, VNV paziņoja par savu lēmumu, ka noregulējuma piemērošana nav sabiedrības interesēs.[38] Tūlīt pēc tam sekoja paziņojumi, ko bija saskaņojusi ECB banku uzraudzība[39] un FKTK, par ECB FOLTF noteikšanu. FKTK un CSSF publicēja paziņojumus arī par attiecīgajiem lēmumiem noteikt noguldījumu nepieejamību.[40]

Pēc FOLTF noteikšanas, ECB saņēma jautājumus no Eiropas Parlamenta deputātiem un no Vācijas Bundestāga prezidenta par ABLV Bank gadījumu. ECB atbildēja uz šiem jautājumiem, ievērojot konfidencialitātes noteikumus, un publicēja atbildes savā banku uzraudzības interneta vietnē.[41]

FOLTF novērtējumu, kuros nav konfidenciālas informācijas, publicēšana

Uz FOLTF novērtējumiem attiecas profesionālā noslēpuma saistību un konfidencialitātes noteikumi, kas attiecas uz visiem ECB kā uzrauga pieņemtajiem lēmumiem.

Pārredzamības un pārskatatbildības nolūkos, un ņemot vērā sabiedrības vispārējās intereses, ECB savā banku uzraudzības interneta vietnē ir publicējusi divus FOLTF novērtējumu variantus par AS ABLV Bank un ABLV Bank, S.A., kuri nesaturēja konfidenciālo informāciju, ievērojot iepriekšējās lietās izmantoto pieeju. Ievērojot dienesta noslēpuma saistības, konfidenciāla informācija netika atklāta. ECB banku uzraudzība publicēja šos novērtējumus drīz pēc tam, kad VNV bija publicējusi savu noregulējuma lēmumu nekonfidenciālās versijas. FOLTF novērtējumu, kas nesaturēja konfidenciālu informāciju, publicēšana ir izņēmuma gadījums ECB vispārējā komunikāciju politikā, kas saskaņā ar tiesību prasībām neparedz atsevišķu uzraudzības lēmumu vai novērtējumu publicēšanu, kurus aizsargā dienesta noslēpuma noteikumi.

2. ielikums
ECB loma noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanā

Veidojot VUM sistēmu, ES likumdevēji izvēlējās saglabāt atbildību par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu valstu līmenī. Valstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomas iestādes atbild arī par jebkādu AML noteikumu pārkāpumu izmeklēšanu, ko veikušas kredītiestādes.

Taču ECB ir būtiski ņemt vērā AML/CFT uzraudzības iznākumus, pildot savus uzraudzības uzdevumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 127. panta 6. punktu un VUM Regulu[42]. Jo īpaši noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas riski ir būtiski ECB prudenciālajai uzraudzībai, lai izvērtētu būtiskas līdzdalības iegūšanas gadījumus uzraudzītajās iestādēs (t.sk. atļauju piešķiršanas procesā kredītiestādēm), uzraudzīto iestāžu esošo vai potenciālo vadītāju atbilstības un piemērotības novērtējumam un ikdienas uzraudzībai. Nopietni AML/CFT pārkāpumi ir vājas pārvaldības un vāju iekšējo kontroles mehānismu pazīmes. Tie var kaitēt kredītiestādes reputācijai un var arī novest pie būtisku administratīvo vai krimināltiesisko sankciju piemērošanas uzraudzītajām iestādēm vai to darbiniekiem. Līdz ar to tie rada risku uzraudzīto iestāžu dzīvotspējai. Pēdējo mēnešu laikā Eiropas līmenī tika pieņemtas vairākas iniciatīvas, lai izstrādātu priekšlikumus par sadarbības stiprināšanu starp AML iestādēm un prudenciālajām uzraugiem un par efektīvāku AML apsvērumu iestrādi prudenciālajā uzraudzībā.

Piektā AML Direktīva[43], jo īpaši tās 57a. panta 2. punkts, ieviesa divus būtiskus jaunus elementus attiecībā uz ECB lomu AML jomā. Pirmkārt, grozot CRD IV 56. pantu, tā atļāva ECB apmainīties ar konfidenciālu informāciju ar valstu AML uzraugiem. Otrkārt, tā noteica ECB pienākumu noslēgt ar Eiropas uzraudzības iestāžu (EUI) atbalstu vienošanos par praktisko kārtību, kas sekmē vienmērīgāku informācijas apmaiņu ar visām kompetentajām AML iestādēm, kas uzrauga kredītiestādes un finanšu institūcijas. ECB strādāja pie šādas vienošanās noslēgšanas ar EBI vadītās Eiropas uzraudzības iestāžu apvienotās komitejas AML jomā palīdzību. ECB šo vienošanos parakstīja 2019. gada 10. janvārī.

Paredzams, ka uzlabota informācijas apmaiņa starp ECB un ES AML uzraugiem labvēlīgi ietekmēs gan AML, gan prudenciālās uzraudzības darbības ES līmenī. Kā banku uzraugs ECB neatbild par tiešu AML uzraudzību, taču tā gūs labumu no attiecīgās informācijas, ko sniegs valstu AML iestādes.

Atbilstoši ievērojot AML pienākumu sadalījumu esošajā tiesiskajā regulējumā, ECB banku uzraudzība veido AML koordinēšanas funkciju, kas paredzēta trīs pamata uzdevumu pildīšanai. Pirmkārt, tā darbosies kā vienota ievades vieta tiešai AML informācijas apmaiņai starp ECB kā prudenciālo uzraugu un valstu AML iestādēm. Otrkārt, tā izveidos un vadīs AML tīklu starp to banku KUK, kuru uzņēmējdarbības modeļi ir vairāk pakļauti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskam. Šā tīkla mērķis būs vēl spēcīgāk iestrādāt AML apsvērumus prudenciālajā uzraudzībā. Treškārt, tā darbosies kā ekspertīzes centrs VUM nozīmīgos AML/CFT jautājumos. Līdz ar to jaunā AML koordinācijas funkcija palīdzēs izstrādāt ECB nostāju AML politikas jautājumos. Jaunā funkcija sadarbosies ar ECB AML/CFT darba grupu, kas apvieno visas attiecīgās ECB darbības jomas.


2.2. ECB krīžu pārvaldības sistēma

2018. gadā turpinājās tālāka ECB krīžu pārvaldības sistēmas attīstība, ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas ieteikumus

ECB izveidoja krīzes pārvaldības sistēmu – VUM Ārkārtas rīcības plānu, lai uzsāktu savlaicīgu un efektīvu reaģēšanu uz krīzi, nodrošinot pietekamu informācijas plūsmu un pārdomātu lēmumu pieņemšanu. Tā aptver trīs krīzes eskalācijas posmus atkarībā no attiecīgās kredītiestādes konkrētās situācijas, proti: i) pastiprināta iestādes pārraudzība, ii) sagatavošanās agrīnai intervencei un iii) sagatavošanās potenciālam FOLTF novērtējumam. Šī sistēma ļauj ECB veikt īpašus pasākumus, lai novērstu iestādes finanšu stāvokļa pasliktinošos pēc trīspakāpju eskalācijas procesa (sk. turpmāk tekstā).

2018. gada laikā ECB krīžu pārvaldības sistēmas efektivitāte tika vēl vairāk uzlabota, ievērojot Eiropas revīzijas palātas (ERP) ieteikumus. Eskalācijas procedūras sistēmas ietvaros tika papildinātas ar plašāku kvalitatīvo un kvantitatīvo rādītāju kopumu, lai noteiktu pāreju no viena posma uz nākamo. Rādītāji atbilst EBI pamatnostādnēm par agrīno intervenci un FOLTF, un līdz ar to attiecas uz kapitālu un likviditāti, kā arī būtiskiem notikumiem. Kvalitatīvo rādītāju gadījumā tika definētas skaidras robežvērtības, lai noteiktu kredītiestādes finanšu stāvokļa potenciālu pasliktināšanos. Šos rādītājus centralizēti uzrauga ECB Krīžu pārvaldības nodaļa. Sistēmā tiek ņemti vērā katrai iestādei raksturīgie radītāji un robežvērtības, piemēram, tās, kas noteiktas bankas atveseļošanas plānā. Neatkarīgi no rādītājiem eskalācija var balstīties arī uz KUK un ECB Krīžu pārvaldības nodaļas ekspertu slēdzienu.

Trīs posmu eskalācijas process

Katrā no trīs eskalācijas procesa posmiem tiek veiktas noteiktas darbības, lai nodrošinātu atbilstošu reakciju uz situāciju. Jo īpaši rūpīgi tiek uzraudzīts iestāžu likviditātes stāvoklis, piemēram, bieži novērtējot līdzsvarošanas spēju un likviditātes plūsmas. Lai nodrošinātu iestāžu gatavību iespējamām krīzēm, 2018. gadā (tāpat kā iepriekšējos gados) ECB veica likviditātes mācību pārbaudi, proti, datu iesniegšanas mācības, izmantojot īpašu likviditātes pārraudzības veidni. ECB banku uzraudzības ietvaros Krīžu pārvaldības nodaļa sagatavo regulāras atskaites augstākā līmeņa vadībai, Uzraudzības valdes locekļiem un VNV par krīžu pārvaldības sistēmā iekļautajām iestādēm.

Pirmais posms (pastiprināta pārraudzība) tiek ierosināts, ja pasliktināsies iestādes finanšu situācija. KUK reaģē, nosakot atbilstošu uzraudzības darbību un pastiprinot iestādes pārraudzību (piemēram, veicot papildu padziļinātas analīzes, pilnvarojot klātienes pārbaužu veikšanu un/vai pastiprinot likviditātes uzraudzību). Tajā pašā laikā pieaug arī sadarbība un informācijas apmaiņa starp KUK un Krīžu pārvaldības nodaļu, kā arī starp ECB, VKI un VNV. Lai apkopotu minimālo likviditātes informācijas kopumu, nepieciešamības gadījumā izmanto likviditātes pārraudzības veidni.

Ja finanšu stāvoklis turpina pasliktināties, jāapsver nepieciešamība sagatavot agrīnās intervences novērtējumu (saskaņā ar BRRD 27. pantu) (otrais posms). KUK un Krīžu pārvaldības nodaļa strādā ciešā sadarbībā, lai novērtētu situāciju un ierosinātu pasākumus saskaņā ar spēkā esošajiem valstu tiesību aktiem, kuros iestrādātas BRRD 27., 28. vai 29. panta normas. Ja attiecīgā iestāde veic darbību arī ārpus euro zonas esošās dalībvalstīs vai trešajās valstīs, attiecīgo uzraugu sadarbību nodrošina uzraudzības iestāžu kolēģijas. Krīžu pārvaldības nodaļa informēs arī ECB monetārās politikas funkciju saskaņā ar nodalīšanas principu un atbilstoši Padomes lēmumam par informācijas apmaiņu starp ECB monetārās politikas un uzraudzības funkcijām.

Ja finanšu stāvoklis joprojām turpina pasliktināties (trešais posms), tiek izveidota attiecīgajai iestādei īpaši paredzēta krīzes pārvaldības komanda, lai nodrošinātu pilnīgu saskaņotību starp uzraugiem, noregulējuma iestādēm un centrālās bankas funkcijām krīzes apstākļos. Šajā komandā ietilpst ECB augstākā līmeņa vadītāji, attiecīgo VKI Uzraudzības valdes locekļi, VNV Priekšsēdētāja un citi konkrētā gadījumā attiecīgie locekļi. Tā ir centrālā koordinācijas struktūra, kas atbild par nepieciešamajām uzraudzības darbībām, ārkārtas rīcības plānošanu un krīzes pārvaldības progresa, efektivitātes un lietderīguma uzraudzību. Šī uzraudzība var ietvert gatavošanos FOLTF novērtējumiem pastāvīgas ārkārtas rīcības plānošanas ietvaros. VNV tiek ziņots par jebkādu FOLTF noteikšanu un bez nepamatotas kavēšanās informē arī attiecīgajām kompetentajām mītnes valsts un noregulējuma iestādēm, kompetentajām ministrijām, centrālajām bankām un noguldījumu garantijas shēmai(-ām) saskaņā ar tiesisko regulējumu.

Sistēmiskas krīzes gadījumā var tikt izveidota augsta līmeņa uzraudzības grupa, lai pārraudzītu un noteiktu potenciālās ar likviditāti un maksātspēju saistītās grūtības, kas vienlaikus var rasties gan NI, gan MNI.

Visos Ārkārtas rīcības plāna kā krīžu pārvaldības sistēmas posmos ECB sadarbojas ar VNV, ievērojot piemērojamos likumus un iestāžu vienošanās, piemēram, Saprašanās memorands (SM) starp ECB un VNV. Krīžu pārvaldības nodaļa sadarbībā ar KUK, piemēram, informē VNV par attiecīgās uzraudzītās iestādes/grupas finanšu stāvokļa būtisku pasliktināšanos un apmainās ar viedokļiem un informāciju ar VNV. Turklāt VNV ir tieša piekļuve visiem ar attiecīgajiem banku datiem ECB IT sistēmā.

Ja tiek atzīts, ka kredītiestāde atbilst FOLTF pazīmēm, ECB banku uzraudzības krīzes vadības grupa koordinē informācijas apmaiņu starp VUM un VNV/valstu noregulējuma iestādēm (VNI), un nepieciešamo turpmāko pasākumu sagatavošanu, piemēram, atļaujas piešķiršanu pagaidu bankai un atlikušās iestādes licences anulēšana. Noregulējuma gadījumā (pēc FOLTF noteikšanas) galvenie lēmumu pieņēmēji ir noregulējuma iestādes, proti, VNV un VNI. Šādā gadījumā ECB rīkojas padomdevēja statusā.


2.3. Sadarbība ar Vienotā noregulējuma valdi

2018. gadā ECB banku uzraudzība un VNV turpināja cieši sadarboties

Tāpat kā iepriekšējos gados, 2018. gadā ECB banku uzraudzība un VNV turpināja cieši sadarboties visos līmeņos. ECB pārstāvis piedalījās visās 2018. gadā noturētajās VNV augstākā līmeņa vadības un plenārsēžu sanāksmēs. Turklāt ECB Uzraudzības valde aicināja VNV Priekšsēdētāju piedalīties sanāksmēs, kas notika 2018. gadā, lai veicinātu sadarbību un viedokļu apmaiņu par abpusēji interesējošiem jautājumiem. ECB banku uzraudzība un VNV cieši sadarbojās arī tajās politikas jomās, kas attiecas uz uzraudzību un noregulējumu.

Teicama un cieša sadarbība notika attiecīgo komiteju un ECB Banku uzraudzības un VNV attiecīgo horizontālo funkciju tehniskā līmenī. KUK un Iekšējā noregulējuma komandas (INK), kas atbild par atsevišķām kredītiestādēm, padziļināja savu sadarbību dažādās jomās, kas saistītas ar atveseļošanas un noregulējuma plānošanu. Saskaņā ar SM KUK un INK pilnveidoja arī ar atsevišķām bankām saistītu datu savstarpējo apmaiņu. Turklāt tās organizēja kopīgus seminārus un sanāksmes ar NI, ja bija nepieciešams.

ECB banku uzraudzība konsultēja VNV par atveseļošanas plāniem

Saskaņā ar tiesisko regulējumu ECB banku uzraudzība konsultēja VNV par atveseļošanas plāniem, kurus tai iesniedza tās NI, kuru konsolidācijas uzraudzības iestāde ir ECB. Pēc tam ECB banku uzraudzība ņēma vērā no VNV saņemtās atsauksmes, izvērtējot atveseļošanas plānus un sagatavojot atsauksmes bankām.

Notika konsultācijas ar ECB banku uzraudzību par noregulējuma plānošanu

Arī 2018. gadā notika konsultācijas ar ECB banku uzraudzību par VNV noregulējuma plāniem, t.sk. minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību apmēru (MPKASA) un noregulējamības novērtējumiem NI. ECB banku uzraudzība izvērtēja noregulējuma plānus un sniedza atsauksmes VNV no uzraudzības perspektīvas. ECB banku uzraudzība galvenokārt pievērsa uzmanību tam, kā noregulējuma plāni (t.sk. MPKASA un noregulējamības novērtējumi) varētu ietekmēt NI attiecībā uz to darbības turpināšanu nākotnē, no vienas puses, un pašas ECB uzraudzības pieeju, no otras puses.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados VNV konsultējās ar ECB banku uzraudzību arī attiecībā uz iepriekšēju iemaksu aprēķināšanu Vienotajā noregulējuma fondā. ECB banku uzraudzība pārskatīja aprēķinu, lai novērtētu iespējamo ietekmi uz NI, raugoties no nākotnes.

2018. gadā ECB banku uzraudzība un VNV pabeidza darbu pie divpusējā SM izstrādes, kas sākotnēji tika noslēgts 2015. gadā, nosakot kādā veidā VNV un ECB banku uzraudzībai būtu jāveic sadarbība un informācijas apmaiņa atbilstoši VNM regulai. Saskaņā ar SM noteikumiem 2017. gadā ECB banku uzraudzība un VNV sāka pārbaudi par to, kā darbojas un cik efektīvi notiek informācijas apmaiņa saskaņā ar SM. Viņi ņēma vērā pieredzi, kas gūta pirmajos divos SM īstenošanas gados un risināja praktiskas problēmas, ar kurām nācās saskarties. Lai stimulētu pastiprinātu sadarbību, uzmanība galvenokārt tika pievērsta informācijas apmaiņai. VNV un ECB banku uzraudzība publicēja SM apmaiņu savās interneta vietnēs, t.sk. Pielikumu par informācijas, lai nodrošinātu pārredzamību attiecībā uz nozari un sabiedrību.[44]


2.4. Atveseļošanas plānošanas darbi

Bankas sagatavo atveseļošanas plānus, lai nodrošinātu to noturību ilgstošos finanšu stresa periodos. Izvērtējot atveseļošanas plānus, ECB galvenokārt pievērš uzmanību tam, lai plāni būtu īstenojami un iestādes tos varētu efektīvi un savlaicīgi īstenot. Spēcīgi atveseļošanās plāni ir pamata sastāvdaļa Eiropas krīžu pārvaldības sistēmas efektivitātes nodrošināšanai.

2018. gadā atveseļošanas plānošanas darbs galvenokārt bija veltīts tam, lai nodrošinātu sistēmas mēroga skatījumu, kas palīdzētu euro zonas bankām uzlabot pašām savus atveseļošanas plānus. Izvērtējot trīs atveseļošanas plānu ciklus, laikā no 2015. gada līdz 2017. gadam, 2018. gada 3. jūlijā ECB iesniedza banku nozarei ziņojumu par atveseļošanas plāniem, norādot labākās prakses piecās galvenajās jomās: i) atveseļošanas pasākumi, ii) vispārīgā atveseļošanas iespēja, iii) atveseļošanas rādītāji, iv) stratēģijas piemēri (atveseļošanas plānu ieviešanas rokasgrāmatas) un v) mācību izmēģinājumi (simulācijas uzdevumi).

Lai gan vairumā gadījumu bankas ir panākušas progresu atveseļošanas plānošanā, tomēr vēl daudz kas jāuzlabo. Tas jo īpaši attiecas uz spējām noteikt lietderīgus un ticamus atveseļošanas scenārijus, un izstrādāt rādītāju sistēmu, kas aptver nozīmīgākus banku riskus un vājās vietas.

Uzraugiem ir ļoti svarīgi pienācīgi novērtēt vispārīgās iespējas atveseļoties (VIA). Tas ļauj izvērtēt, vai banka var atveseļoties pēc krīzes situācijas, īstenojot tās atveseļošanas plānā norādītos atveseļošanas pasākumus. Tas ir arī noregulējuma iestāžu noderīgs ieguldījums noregulējuma plānošanā un MPKASA mērķu noteikšanā. Taču iepriekšējos novērtēšanas ciklos gūtā pieredze rāda, ka bankas parast pārvērtē savas VIA. ECB ziņojums norādīts, kā bankas var prezentēt savas VIA (piemēram, ņemot vērā savstarpējo izņēmuma statusu (ekskluzivitāti) vai savstarpējo atkarību starp pasākumiem, piemērojamību dažādos stresa veidos un darbības ierobežojumus, vienlaikus izmantojot vairākus atveseļošanas pasākumus). Nākamajos ciklos ECB koncentrēsies uz to, lai no bankām saņemtu ticamas VIA aplēses, un mudinātu tās bankas, kurām ir ierobežotas atveseļošanās iespējas, uzlabot savas iespējas atveseļoties.

Vēl viens uzmanības vērts jautājums ir, vai bankas var savlaicīgi un efektīvi īstenot savus atveseļošanas plānus smaga stresa apstākļos. ECB ir noteikusi divas labākās metodes, lai palīdzētu bankām sasniegt šo mērķi: stratēģijas piemēri un mācību izmēģinājumi. Stratēģijas piemēri kalpo kā kodolīgi īstenošanas norādījumi un ļauj bankām ātri īstenot savus atveseļošanas plānus krīzes apstākļos. Mācību izmēģinājumi ir "dzīvi" simulācijas uzdevumi, kas palīdz bankām izmēģināt atveseļošanas plānu galvenās daļas, apmācīt personālu, kā reaģēt krīzes situācijās un noteikt, kas vēl būtu jāuzlabo.


2.5. Mazāk nozīmīgu iestāžu krīžu gadījumi

Lai pārvaldītu MNI krīzi, attiecīgajai VKI un ECB ir intensīvi jāapmainās ar informāciju un cieši jākoordinē VKI kā attiecīgās MNI tiešo uzraugu un ECB kā iestādi, kas veic pārraudzības funkciju un kas ir kompetenta pieņemt lēmumus par vienotām procedūrām. Vajadzība pēc ciešākas sadarbības rodas tad, kad MNI ir pietuvojusies tam, ka tā vairs nebūs dzīvotspējīga. Šādā gadījumā ECB un VKI ir kopīgi jāapsver bankas likvidācija vai noregulējums un jāsadarbojas jautājumā par atļaujas anulēšanu, būtiskas līdzdalības iegūšanas vai palielināšanas novērtēšanu un jaunu atļauju izdošanu (piemēram, attiecībā uz pagaidu iestādi).

Šādas sadarbības krīžu pārvaldības jomā mērķis ir atbalstīt VKI un ECB to uzdevumu veikšanā un nodrošināt nepieciešamās informācijas pieejamību, ja steidzami jāpieņem neatliekami lēmumi. Informācija, ar ko apmainās, veiktās darbības un sadarbība starp ECB un VKI ir samērīga MNI radītājiem riskiem, ņemot vērā arī VKI jau noteiktos privātā sektora risinājumus. 2018. gadā VKI un ECB sadarbību vairākās MNI krīzes situācijās raksturoja regulāra, auglīga apmaiņa, kas ļāva ātri pieņemt lēmumus.

2018. gadā tika pabeigts darbs pie to trīs kopējās uzraudzības standartu (KUS) izstrādes, kas pašlaik darbojas praksē:

  1. KUS par VKI uzraudzības praksi MNI krīzes pārvaldībai un sadarbībai ar noregulējuma iestādēm: nodrošina MNI krīzes pārvaldības prakses konsekventu piemērošanu valsts līmenī.
  2. KUS par VKI uzraudzības praksi attiecībā uz MNI, kas neievēro obligātās kapitāla prasības: veicina kopīgu izpratni par administratīvo praksi, ko izmanto, lai novērstu MNI finanšu stāvokļa pasliktināšanos.
  3. KUS par MNI FOLTF noteikšanu: veicina vienotu izpratni par FOLTF noteikšanu MNI, galveno uzmanību pievēršot proporcionalitātes piemērošanai ekspertu vērtējumos, lai nodrošinātu, ka paredzētais pasākums ir samērīgs un nepieciešams, lai sasniegtu uzrauga izvirzītos mērķus.

Visi trīs iepriekš minētie KUS līdz ar KUS par MNI krīžu pārvaldības sadarbības sistēmu, kas ir spēkā no 2017. gada, sekmēs vienotas uzraudzības pieejas Eiropas banku uzraudzībā.


3. Atļauju izsniegšana, izpildes un sankciju procedūras

3.1. Atļauju izsniegšana

3.1.1. Nozīmīgo iestāžu skaita pārmaiņas

2018. gada novembrī tika veikts ikgadējais novērtējums saskaņā ar VUM pamatregulu par to, vai kāda banka vai banku grupa atbilst kādam no nozīmīguma kritērijiem[45]. To papildināja īpaši nozīmīguma novērtējumi, kas tika veikti, ievērojot pārmaiņas grupu struktūrās un citu notikumu attīstību banku grupās. Pavisam 119 iestādes[46] tika noteiktas kā nozīmīgas 2018. gada 14. decembrī, proti, tāds pats vispārīgais NI skaits kā iepriekšējā nozīmīguma novērtējumā, kas tika veikts 2017. gada 5. decembrī. Pārmaiņas NI sastāvā laikā starp šiem datumiem ir sīkāk izklāstītas turpmāk.

2018. gadā, ņemot vērā Brexit, NI sarakstā tika iekļautas divas jaunas iestādes. Barclays Bank Ireland PLC un Bank of America Merrill Lynch International DAC tika noteiktas kā jaunas nozīmīgas iestādes, un kopš 2019. gada 1. janvāra tās nonākušas tiešā ECB uzraudzībā. Tas notika pēc Īrijas Centrālās bankas pieprasījuma saņemšanas, ņemot vērā abu banku grupu paredzamo darbības paplašināšanos euro zonā.

Ikgadējā nozīmīguma novērtējuma rezultātā, neizpildot kādu no nozīmīguma kritērijiem trīs secīgus kalendāros gadus pēc kārtas, Permanent tsb Group Holdings plc tika pārkvalificēta par mazāk nozīmīgu iestādi. Īrijas Centrālā banka uzsāka bankas uzraudzība 2019. gada 1. janvārī.

Pārmaiņas ECB uzraudzīto banku sarakstā gada laikā rada grupu reorganizācija, apvienošanās un pārņemšana, kā arī izsniedzot jaunas atļaujas un anulējot licences.

2018. gadā no ECB uzraudzīto banku saraksta tika svītrotas piecas bankas:

  • Banco Mare Nostrum, S.A. apvienojās ar Bankia, S.A.;
  • Nordea Bank AB (publ), Suomen sivuliike, Nordea filiāle Somijā izbeidza darbību kā atsevišķa iestāde pēc tam, kad tās mātesuzņēmums Nordea Bank AB (publ) apvienojās ar Nordea Bank Abp;
  • A/S Danske Bank Somijas meitasuzņēmums Danske Bank Plc, nodeva savu darbību mātesuzņēmumam un izbeidza patstāvīgu darbību;
  • VTB Bank (Austria) AG izbeidza darbību pēc tam, kad tā uzņēmums pārgāja pie VTB Bank (Europe) S.E. Vācijā, kuru uzrauga kā mazāk nozīmīgu iestādi;
  • ECB anulēja Cyprus Cooperative Bank Ltd licenci.

Vēl četras bankas no jauna nonāca ECB tiešā uzraudzībā:

  • līdz ar Luminor grupas izveidi, NI sarakstam pievienojās AS Luminor Bank Igaunijā un AS Luminor Bank Latvijā;
  • Banque Internationale à Luxemburg S.A. nonāca tiešā ECB uzraudzībā pēc tās atdalīšanās no Precision Capital S.A.;
  • Nordea Bank Abp Somijā tika noteikta kā nozīmīga, jo tai piešķīra jaunu licenci Somijā pēc tās centrālā biroja pārcelšanas no Zviedrijas uz Somiju.

HSBC Bank Plc filiāle Nīderlandē joprojām ir noteikta kā mazāk nozīmīga iestāde. Neraugoties uz to, ka tā atbilda nozīmīguma kritērijam attiecībā uz lielumu, saistībā ar HSBC grupas reorganizāciju[47] neļāva to noteikt kā NI.

Uzraudzīto iestāžu saraksts tiek atjaunināts visu gadu. Jaunāko sarakstu var atrast ECB bankas uzraudzības interneta vietnē.

4. tabula

Nozīmīgas un mazāk nozīmīgas banku grupas un atsevišķas bankas VUM pēc 2018. gada novērtējuma

Avots: ECB.
Piezīmes. 2018. gada decembrī publicētajā sarakstā iekļauto uzraudzīto iestāžu aktīvu kopsummai (atsauces datums grupu struktūrām bija 2018. gada 1. novembris un lēmumiem par nozīmīgumu – 2018. gada 14. decembris); atsauces datums aktīvu kopsummai ir 2017. gada 31. decembris (vai pēdējais pieejamais).

2018. gadā veiktais visaptverošais novērtējums

2018. gadā ECB publicēja aktīvu kvalitātes pārbaudes metodikas atjauninātu redakciju, kas tika piemērota tās visaptverošajos novērtējumos. Atjauninājumus veica, lai atspoguļotu pārmaiņas grāmatvedības noteikumos (9. SFPS ieviešanu) un labāk aptvertu to banku riska profilus, kurās uzņēmējdarbības modeļi ir vērsti uz ieguldījumu pakalpojumiem ( īpaši attiecībā uz bankām, kas Brexit rezultātā pārceļas uz VUM valstīm).

Turklāt 2018. gada otrajā pusē tika uzsākts Nordea grupas visaptverošais novērtējums pēc tam, kad banka pieņēma lēmumu pārcelt centrālo biroju un mātesuzņēmumu no Zviedrijas uz Somiju, līdz ar to nonākot ECB banku uzraudzības ietvaros. Paredzams, ka analīze noslēgsies 2019. gada otrajā pusē.

3.1.2. Atļauju izsniegšanas procedūras

Procedūru skaits

2018. gadā VKI ECB banku uzraudzībai kopumā paziņoja par 2 696 atļauju piešķiršanas procedūrām. Šajos paziņojumos bija ietverti 43 licenču pieteikumi, 26 licenču anulēšanas gadījumi, 82 procedūras par licenču nederīgumu, jo tās zaudējušas spēku[48], 100 būtiskas līdzdalības iegūšanas procedūras, 419 pārrobežu darbības atļauju procedūras un 2 026 atbilstības un piemērotības procedūras (individuāliem vadības un uzraudzības valdes locekļu, galveno amatpienākumu izpildītāju un trešo valstu filiāļu vadītāju novērtējumiem[49]).

5. tabula

ECB pieteiktās atļauju izsniegšanas procedūras

Avots: ECB.

2018. gadā tika pabeigtas 2 013 atļauju izsniegšanas procedūras. Šis skaits atbilst 1 168 lēmumiem,[50] 526 no kuriem apstiprināja Uzraudzības valde un Padome, bet 642 – augstākā līmeņa vadība deleģēšanas sistēmas ietvaros[51]. Šie 1 168 atļauju izsniegšanas lēmumi veido apmērām 61% no visiem ECB individuālajiem uzraudzības lēmumiem.

Salīdzinot ar 2017. gadu, atļauju izsniegšanas procedūrās bija vērojamas atšķirīgas tendences: palielinājās licencēšanas procedūru un procedūru par spēku zaudējušajām atļaujām skaits, savukārt būtiskas līdzdalības iegūšanas, licenču anulēšanas un pārrobežu darbības atļauju piešķiršanas procedūru skaits saruka. Kopš 2017. gada, atbilstības un piemērotības procedūru skaits ir sarucis par 10%.

Pārmaiņas vienotājās procedūrās

Lielākā daļa licencēšanas procedūru (apmēram 81%) bija saistīta ar jaunu MNI izveidi. Tāpat kā 2017. gadā, divi galvenie iemesli jaunu banku pieteikumu iesniegšanai bija pastiprināta digitālo jauninājumu izmantošana, lai sniegtu pakalpojumus ES klientiem (finanšu un tehnoloģiju uzņēmējdarbības modeļi), un plānotā Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES, kā rezultātā pieauga pieprasījums pēc banku darbības licencēm euro zonā. Paredzams, ka šīs tendences turpināsies arī 2019. gadā: finanšu un tehnoloģiju nozare augs un turpinās augt arī ar Brexit saistītu restrukturizācijas procesu skaits. Atlikušie 19% licencēšanas procedūru bija saistīti ar NI, kas galvenokārt attiecas uz ieguldījumu pakalpojumu licenču termiņa pagarināšanu. Viena no NI procedūrām bija saistīta ar jauna meitasuzņēmuma izveidi, lai pārceltu globāli sistēmiski nozīmīgas bankas centrālo biroju uz euro zonu.

Attiecībā uz licencēšanas politikām, pēc atbilstošām publiskām apspriešanām, 2018. gada martā ECB publicēja Licenču pieteikumu novērtējumu rokasgrāmatu un Finanšu un tehnoloģiju jomas kredītiestāžu licenču pieteikumu novērtējumu rokasgrāmatu. Šo rokasgrāmatu mērķis ir atbalstīt vienotu uzraudzības praksi un palielināt politiku pārredzamību. Pēc Licenču pieteikumu novērtējumu rokasgrāmatas 2. daļas atsevišķas publiskas apspriešanas 2018. gada oktobrī, 2019. gada janvārī tika publicēts abu daļu apvienotais izdevums.

Licenču anulēšanas procedūras parasti rodas bankām brīvprātīgi izbeidzot savu komercdarbību vai uzsākot apvienošanos vai cita veida restrukturizēšanu. Jo īpaši tas attiecas uz NI atteikšanos no licences, kas veido apmēram 50% no visām anulēšanas procedūrām. Tomēr dažos gadījumos atļauju anulēšanu noteica tas, ka iestāde nebija izpildījusi piesardzības prasības, ko kopīgi noteica attiecīgā VKI un ECB, vai nebija izpildījusi attiecīgās valsts noteikumus par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu.

Divas trešdaļas būtiskas līdzdalības procedūru bija saistītas ar MNI un viena trešdaļa – ar NI. 2018. gadā tika novērotas tikai dažas banku nozares konsolidācijas darbības starp NI. Dažas procedūras bija saistītas ar vairākuma akciju iegādi NI, ko veica privātā kapitāla investori. Šādu darījumu novērtēšanā ir jāveic plašas pārbaudes, ņemot vērā darījumu sarežģītās struktūras, īstermiņa ieguldījumu termiņus un neregulāru aizņemtu līdzekļu izmantošanu. Taču attiecībā uz skaitļiem lielākā daļa būtisko līdzdalības procedūru, par kurām ECB tika paziņots 2018. gadā, bija saistīta ar uzraudzīto iestāžu iekšējo reorganizāciju. Šādas reorganizācijas mērķis galvenokārt ir vienkāršot grupas struktūru un/vai ietaupītu izmaksas, bet to var veicināt arī dažādu jurisdikciju normatīvās bāzes atšķirību izmantošana.

2018. gadā Brexit bija nepieciešami ievērojami uzraudzības pasākumi, novērtējot bankas, kas vēlas pārcelt darbību no savām iestādēm Apvienotajā Karalistē uz euro zonu. Lai novērstu tukšu "čaulu" izveidi, ECB nepārtraukti strādāja ar šīm bankām, rezultātā būtiski koriģējot to plānus. Šīs korekcijas cita starpā bija saistītas ar iekšējo pārvaldību, personālu un organizāciju, komercdarbības uzsākšanu, uzkrājumu iegrāmatošanas un riska ierobežošanas stratēģiju un grupas iekšējām pasākumiem.

Pārmaiņas atbilstības un piemērotības novērtējumā

2018. gadā ECB veica mazāk atbilstības un piemērotības procedūru nekā 2017. gadā. Tas skaidrojams ar i) lielāku stabilitāti banku valdēs (kopumā mazāk jaunu pilnvaru 2018. gadā) un ii) ilgstošo ietekmi, ko izraisīja pārmaiņas Francijas tiesību aktos, kuru dēļ vairs nav nepieciešami atbilstības un piemērotības novērtējumi padomes locekļu atkārtotai iecelšanai.

Aptuveni divas trešdaļas no atbilstības un piemērotības procedūrām attiecās uz padomes locekļiem. Atlikusī trešdaļa attiecās uz valdes locekļiem, galveno amatpienākumu izpildītājiem un trešo valstu filiāļu vadītājiem. Apmēram vienai piektdaļai no 2018. gada noslēgtajām atbilstības un piemērotības procedūrām bija jāveic detalizētāks novērtējums. Daudzos no šiem gadījumiem ECB noteica nosacījumus, pienākumus vai ieteikumus NI, lai risinātu konkrētas problēmas, piemēram, attiecībā uz noteiktu valdes locekļu pieredzi un termiņa saistībām. Lielākā daļa gadījumu attiecās uz padomes locekļiem.

2018. gada maijā tika publicēts Atbilstības un piemērotības novērtējumu rokasgrāmatas atjauninājums, saskaņojot to ar EBI un ESMA kopīgajām Pamatnostādnēm par vadības institūcijas locekļu un galveno amatpienākumu izpildītāju atbilstības novērtējumu.

2018. gadā ECB padziļināja dialogu ar bankām, kuras iesniedz vislielāko skaitu atbilstības un piemērotības pieteikumu, un izdeva ilustratīvu video par ECB atbilstības un piemērotības novērtējumiem. Šo pasākumu mērķis bija uzlabot pārredzamību un komunikāciju saistībā ar atbilstības un piemērotības novērtējumiem un palīdzēt bankām iesniegt pilnīgus un precīzus pieteikumus.

Atbilstības un piemērotības novērtējumu svarīgā nozīme banku pārvaldības uzlabošanā tika akcentēta arī otrajā banku uzraudzības konferencē "Pārvaldības prasības bankām mainīgajā finanšu vidē", kas tika organizēta 2018. gada 22. martā.


3.2. Ziņošana par pārkāpumiem, piespiedu izpildes un sankciju procedūras

Izpilde un sankcijas

Saskaņā ar VUM regulu un VUM pamatregulu izpildes nodrošināšanas un sankciju noteikšanas pilnvaru sadalījums starp ECB un VKI atkarīgs no i) iespējamā pārkāpuma rakstura; ii) atbildīgās personas; un iii) piemērojamā pasākuma (sk. ECB 2014. gada pārskatu par uzraudzības darbību).

2018. gadā ECB izskatīja 51 tiesvedības procesu – par 13% vairāk nekā 2017. gadā. Šo tiesvedības procesu rezultātā ECB pieņēma 16 lēmumus, kas ir par 60% vairāk nekā 2017. gadā

2018. gadā ECB turpināja pilnveidot izpildes un sankciju piemērošanas procesus, lai panāktu efektīvāku un konsekventāku pieeju. Tajā pašā laikā tā biežāk īstenoja savas sankciju piemērošanas pilnvaras.

Kopumā 2018. gadā ECB uzsāka 27 sankciju tiesvedības procesus. Ņemot vērā 24 tiesvedības procesus, kas norisinājās 2017. gada beigās, 2018. gadā ECB izskatīja 51 sankciju tiesvedības procesu (sk. 6. tabulu), kas veido 13% pieaugumu attiecībā pret 45 tiesvedības procesiem, kas tika izskatīti 2017. gadā. 51 tiesvedības procesa rezultātā 2018. gadā tika pieņemti 16 ECB lēmumi, kas ir par 60% vairāk nekā iepriekšējā gadā.

6. tabula

ECB izpildes un sankciju darbības 2018. gadā

Avots: ECB.
1) Vairāki ECB lēmumi attiecās uz vairāk nekā vienu tiesvedības procesu.

2018. gadā ECB piemēroja trīs naudas sodus 4.8 mlj. euro apmērā

Pavisam no 2018. gadā izskatītā 51 sankciju tiesvedības procesa 22 bija saistīti ar aizdomām par tieši piemērojamu ES tiesību aktu (t.sk. ECB lēmumu un noteikumu) pārkāpumiem, ko veikušas 13 nozīmīgās iestādes. Šie pārkāpumi, par kuriem ECB ir tieši kompetenta piemērot administratīvos sodus, notikuši pašu kapitāla, kapitāla prasību, pārskatu iesniegšanas, publiskošanas un lielo riska darījumu jomā. 2018. gadā ECB pieņēma trīs lēmumus par sankcijām, piemērojot sodus 4.8 milj. euro apmērā. Šie sodi tika noteikti trim uzraudzītajām iestādēm par pašu kapitāla noteikumu pārkāpšanu. 2018. gadā tika izbeigti astoņi no 22 procesiem saistībā ar tieši piemērojamo ES tiesību aktu pārkāpumiem, galvenokārt tāpēc, ka pārkāpumi, par kuriem bija aizdomas, bija nenozīmīgi, vai konkrētajos gadījumos nebija tiesiska pamata sankciju piemērošanai. Trīs no šiem astoņiem procesiem tika izbeigti ar ECB lēmumu; tika pieņemts lēmums nevirzīt pārējos piecus procesus, pirms nav notikušas lietas izskatīšanas sēdes. Vēl 11 procedūras joprojām risinājās gada beigās.

Pēc ECB lūgumiem par atklātām tiesvedībām un pēc lietu izvērtēšanas saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem, 2018. gadā attiecīgās VKI piemēroja sodus 1.33 milj. euro apmērā

Pārējās 29 no 2018. gadā izskatītās 51 sankciju procedūras, attiecībā uz ko ECB nebija tiešas sankciju piemērošanas pilnvaras, bet bija tiesības tikai pieprasīt VKI uzsākt procedūras, bija saistītas ar i) aizdomām par valstu tiesību aktu, kuros transponēti CRD IV noteikumi, pārkāpumiem, ko veikušas nozīmīgas iestādes vai fiziskas personas; un ii) aizdomām, ka no fiziskas personas pārkāpušas tieši piemērojamo ES tiesību aktus. Šie procesi galvenokārt bija saistīti ar aizdomām par pārkāpumiem pārvaldības prasību jomā. 2018. gadā ECB izteica desmit pieprasījumus VKI, lai tās ierosinātu sankciju procedūras to nacionālo kompetenču ietvaros. Trīs no29 procedūrām tika izbeigtas 2018. gadā. Pēc ECB pieprasījumiem un, izvērtējot lietas saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem, 2018. gadā attiecīgās VKI piemēroja sodus par kopējo summu 1.33 milj. euro apmērā.

10. grafiks atspoguļo pilnīgu iespējamo pārkāpumu sadalījumu pēc pārkāpuma jomas, uz kuriem attiecas izpildes un sankciju procedūras, ko ECB veica 2018. gadā.

10. diagramma

Aizdomas par pārkāpumiem, par kuriem piemēro izpildes un sankciju procedūras, galvenokārt attiecas uz pārvaldības prasībām

Avots: ECB.

Ja ECB ir pamats aizdomām par noziedzīgu nodarījumu, tā pieprasa attiecīgajai VKI vērsties pie atbilstīgajām iestādēm, lai saskaņā ar valsts tiesību aktiem veiktu izmeklēšanu un, iespējams, uzsāktu kriminālvajāšanu. 2018. gadā attiecīgajai VKI tika iesniegts viens šāds pieprasījums.

Pieredze ziņošanā par VUM regulas 23. pantā minētajiem pārkāpumiem

ECB ir pienākums nodrošināt, ka tiek ieviesti efektīvi mehānismi, lai jebkura persona varētu ziņot par attiecīgo ES tiesību aktu pārkāpumiem (tā dēvētie trauksmes cēlēji). Attiecīgi ECB ir izveidojusi pārkāpumu ziņošanas mehānismu (PZM), kas ietver strukturētu interneta platformu, kurai var piekļūt ECB banku uzraudzības interneta vietnē.

Ar PZM starpniecību saņemto informāciju attiecīgi ņem vērā (piemēram, izvērtējot ietekmi uz bankas riska profilu) un veic tās pēcpārbaudi (piemēram, pieprasot informāciju, veicot klātienes pārbaudes vai lemjot par uzraudzības pasākumiem).

2018. gadā ECB saņēma 124 ziņojumus par pārkāpumiem, kas ir par 39% vairāk nekā iepriekšējā gadā

2018. gadā ECB saņēma 124 ziņojumus par pārkāpumiem, kas ir par 39% vairāk nekā iepriekšējā gadā. 93 no šiem ziņojumiem attiecas uz iespējamiem attiecīgo ES tiesību aktu pārkāpumiem, no kuriem 75 tika uzskatīti par ECB uzraudzības kompetencē esošiem un 18 – VKI uzraudzības kompetencē. Pārējie ziņojumi galvenokārt attiecās uz valsts jautājumiem, kas nebija saistīti ar prudenciālās uzraudzības prasībām (piemēram, patērētāju aizsardzība), tādējādi uz tiem neattiecās PZM darbības joma.

No visiem iespējamiem pārkāpumiem, par kuriem tika ziņots, visvairāk tika minētas iekšējās pārvaldības problēmas (80%) un nepareiza pašu kapitāla un kapitāla prasību aprēķināšana (8%). Pilnīgu sadalījumu sk. 11. grafikā. Ar iekšējo pārvaldību saistītie jautājumi galvenokārt attiecās uz risku vadību un iekšējo kontroli, piemērotības un atbilstības prasībām un organizatorisko struktūru[52].

11. diagramma

Paziņojumi par iespējamiem pārkāpumiem pārkāpumu ziņošanas mehānismā galvenokārt attiecas uz iekšējās pārvaldības jautājumiem

Avots: ECB.

Galvenie izmeklēšanas pasākumi, kas veikti 2018. gadā saistībā ar saņemtajiem ziņojumiem par pārkāpumiem, bija:

  • iekšējā novērtēšana, pamatojoties uz esošo dokumentāciju (45% gadījumu);
  • lūgums veikt iekšēju izmeklēšanu/revīziju vai dokumentu/paskaidrojumu pieprasīšana uzraudzītajai iestādei (40% gadījumu);
  • klātienes pārbaude (15% gadījumu).

Visbeidzot, 2018. gadā ECB optimizēja ienākošo ziņojumu par pārkāpumiem novērtēšanu un apstrādi, nodrošinot efektīvu un savlaicīgu pienācīgu atbilžu sniegšanu, neraugoties uz lielāku gadījumu skaitu.


4. VUM kā Eiropas un pasaules uzraudzības arhitektūras daļa

4.1. Eiropas un starptautiskā sadarbība

Euro zonas bankām ir filiāles un meitasuzņēmumi 104 valstīs ārpus ES (saskaņā ar 2017. gada 31. decembra datiem)

Euro zonas bankas darbojas vairāk nekā 100 valstīs ārpus ES un VUM plaši sadarbojas ar uzraudzības iestādēm gan ES, gan ārpus tās robežām. ECB ir apņēmusies veicināt šo sadarbību, piedaloties uzraudzības iestāžu kolēģiju darbā un izstrādājot sadarbības rīkus, piemēram, SM un slēdzot līgumus katrā atsevišķā gadījumā. Līdz šim par SM ir notikušas sarunas ar tādiem darījumu partneriem kā ārpus euro zonas esošo ES dalībvalstu uzraudzības iestādes, trešo valstu uzraudzības iestādes un valstu tirgus iestādes.

4.1.1. Sadarbība ar citām uzraudzības iestādēm

Sadarbība ar uzraudzības iestādēm Eiropas Ekonomikas zonā

ECB bieži sadarbojas ar ārpus euro zonas esošo ES valstu VKI saskaņā ar CRD IV noteikumiem par sadarbību un informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm ES.

Līdz šim ECB banku uzraudzība ir noslēgusi arī trīs SM ar valstu tirgus uzraudzības iestādēm no euro zonas valstīm. Šo SM pamatā ir ECB un ESMA kopīgi sagatavota veidne.

Sadarbība ar trešo valstu uzraudzības iestādēm

Laika gaitā arvien samazinās paļaušanās uz esošiem SM starp euro zonas valstu VKI un trešo valstu uzraudzības iestādēm, noslēdzot SM starp ECB un trešo valstu uzraudzības iestādēm

ECB cenšas iesaistīties produktīvā sadarbībā ar trešo valstu uzraudzības iestādēm un veicināt pastāvīgu pārrobežu uzraudzību. Ja iespējams, ECB banku uzraudzība pievienojās spēkā esošajiem SM, par kuriem bija vienojušās euro zonas VKI un trešo valstu uzraudzības iestādes pirms VUM izveides. Dažos gadījumos ECB banku uzraudzībai bija jāizstrādā pielāgoti sadarbības risinājumi. 2015. gadā ECB pati sāka slēgt SM ar trešo valstu uzraudzības iestādēm, lai ECB nebūtu jāpaļaujas uz esošajiem SM starp euro zonas VKI un trešo valstu uzraudzības iestādēm.

Līdz šim 40 trešo valstu uzraudzības iestāžu konfidencialitātes režīmi ir novērtēti kā līdzvērtīgi

Lai nodrošinātu atbilstību ES līmenī, ECB uzraudzības padome cieši sadarbojas ar EBI Ekvivalences tīklu, kas veic trešo valstu uzraudzības iestāžu konfidencialitātes režīmu līdzvērtības novērtējumus. SM uzraudzības sadarbības jomā ir iespējams noslēgt tikai tad, ja ir ievēroti nepieciešamie dienesta noslēpuma kritēriji.

Sadarbība ar uzraudzības iestādēm Apvienotajā Karalistē (AK) pēc Brexit

Galvenais uzdevums ir nodrošināt nepārtrauktu uzraudzības sadarbību ar AK iestādēm arī pēc Brexit

Apvienotā Karaliste ar tās bankām, kas darbojas gan euro zonā, gan valsts iekšienē, ir svarīgs globāls finanšu centrs. Ņemot vērā plānoto AK izstāšanos no ES, ECB cieši sadarbojas ar AK iestādēm, lai izveidotu sadarbības sistēmu, lai turpmāk nodrošinātu nepārtrauktu un mierīgu uzraudzības sadarbību un informācijas apmaiņu (sīkāku informāciju par gatavošanos Brexit sk. 3. ielikumā).

3. ielikums
Gatavošanās Brexit

2018. gadā ECB banku uzraudzības darbs saistībā ar Brexit koncentrējās divās jomās: i) uz to starptautisko banku plānu izvērtēšana, kuras vēlas pārcelt savu uzņēmējdarbību no Apvienotās Karalistes uz euro zonu; ii) uz to banku sagatavotības pārbaude, kuru galvenā mītne atrodas euro zonā un kuras darbojas Apvienotajā Karalistē. Visa gada laikā ECB skaidri informēja bankas par to, ka tām jāgatavojas visiem iespējamiem ārkārtas apstākļiem, t.sk. darījumu zaudēšanas scenārijam, kas var izraisīt smagu Brexit procesu bez pārejas perioda. Bankām, kas vēlas pārcelt uzņēmējdarbību uz euro zonu, tika lūgts laikus iesniegt pieteikumus visām nepieciešamajām atļaujām no ECB ne vēlāk kā līdz 2018. gada otrā ceturkšņa beigām.

Līdz ar to visa 2018. gada laikā būtiski pieauga ECB un VKI izvērtēto atļauju izsniegšanas procedūru skaits. ECB un VKI izvērtēja arī to banku plānus, kuras Brexit dēļ vēlas paplašināt savu jau esošo uzņēmējdarbību euro zonā. Visos gadījumos īpaša uzmanība tika pievērsta pietiekamas kapitāla vadības un ar to saistīto spēju esamībai, lai izvairītos no "tukšu čaulu" izveides euro zonā. Uzraugi īpaši rūpīgi izskata banku iekšējās organizācijas un pārvaldības jautājumus, to vietējās riska vadības spējas un piedāvātos grāmatošanas modeļus.[53]

Līdz 2018. gada beigām lielākā daļa banku, kas pārceļ savu uzņēmējdarbību uz euro zonu, ir panākušas pietiekami labu progresu sagatavošanās darbā, ko veicināja kopīgi ar valstu iestādēm izstrādātās uzraudzības prasības. Kopumā galvenās ECB konstatētās prudenciālās uzraudzības problēmas attiecas uz grāmatošanas un uzņēmējdarbības modeļiem. Uzraugi turpinās dialogu ar bankām arī 2019. gadā, lai risinātu pārējās problēmas un pārraudzītu pārcelšanās plānu īstenošanu.

Attiecībā uz bankām, kuru galvenā mītne atrodas euro zonā un kas darbojas Apvienotajā Karalistē ECB, kā to tiešais uzraugs, ir tām lūdzis laikus sagatavoties un iesniegt plānus, kas atbilstu ECB uzraudzības prasībām. Īpaša uzmanība tika pievērsta pienācīgai ārkārtas rīcības plānošanai attiecībā uz visiem iespējamiem sarunu iznākumiem, un pietiekamiem sagatavošanās darbiem un plāniem saistībā ar Apvienotajā Karalistē esošo filiāļu darbību.

ECB turpināja publiskot savas uzraudzības prasības, atjauninot biežāk uzdoto jautājumu (FAQ) sadaļu ECB banku uzraudzības interneta vietnē un organizējot divpusējas apspriedes ar uzraudzītajām iestādēm. Turklāt tika organizēti semināri ar nozares pārstāvjiem, lai apspiestu ar banku uzkrājumu grāmatošanas modeļiem un to riska pārvaldību saistītus jautājumus. ECB publicēja arī vairākus galvenos vēstījumus un Brexit paziņojumus VUM Uzraudzības biļetenā un 2019. gadā plāno vēl publicēt rakstus ar Brexit saistītās jomās.

Ar skatu nākotnē

Tā kā tuvojas Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES, 2019. gads būs īpaši svarīgs gads ECB darbā pie Brexit. ECB turpinās pārraudzīt kā bankas īsteno savus plānus un sagatavošanās darbus, kā arī to, vai bankas ievēro VUM uzraudzības prasības. ECB banku uzraudzība ir sākusi arī pārņemt to iestāžu tiešo uzraudzību, kuras kļuva nozīmīgas, jo līdz ar Brexit notika to darbības pārvietošana. Saraksts tiks papildināts ar jaunām nozīmīgām iestādēm arī 2019. gadā. Kopumā ar Brexit saistītais uzraudzības darbs 2019. gadā būs ļoti atkarīgs no tā, kā noritēs politiskās pārrunas, un vai tiks galīgi ratificēts izstāšanās līgums, ieskaitot pārejas periodu. ECB cieši sekos politiskajām norisēm un izvērtēs, vai būs nepieciešams grozīt uzraudzības prasības.

4.1.2. Uzraudzības iestāžu kolēģijas

Uzraudzības iestāžu kolēģijas ir nodibinājums kopīgam risku novērtējumam un kopīgiem lēmumiem par kapitāla un likviditātes prasībām pārrobežu starptautiskajām bankām

Uzraudzības iestāžu kolēģijas ir pastāvīgas un pielāgojamas koordinācijas struktūras, kas apvieno pārrobežu banku grupu uzraudzībā iesaistītās attiecīgās iestādes. Kolēģijām ir svarīga loma euro zonas bankās, kuras veic darbību ārpus euro zonas valstīm.

2018. gada beigās ECB darbojās kā konsolidācijas uzraudzības iestāde 29 ES uzraudzības iestāžu kolēģijās, kuras vadīja attiecīgā KUK. Tas ir par vienu kolēģiju mazāk nekā 2017. gadā, jo divas bankas pašlaik veic reorganizāciju, bet viena jauna kolēģija tika izveidota Nordea vajadzībām pēc tam, kad tā pārcēla galveno mītni uz euro zonas dalībvalsti.

Līdz ar Nordea pārcelšanos uz euro zonu, to pārrobežu iestāžu, kuru mītnes valsts ir ES dalībvalsts ārpus euro zonas un kuras veic darbību ar euro zonas NI starpniecību, saruka no septiņām 2017. gadā līdz sešām šogad. ECB piedalās šo banku kolēģijās kā aktīva dalībniece, ko pārstāv KUK, kas uzrauga attiecīgo meitasuzņēmumu vai filiāli. Līdz ar to ECB piedalās šo iestāžu konsolidētajā uzraudzībā.

Četras NI veic būtisku pārrobežu darbību ārpus ES. ECB ir izveidojusi un vada šo banku uzraudzības iestāžu kolēģijas, lai veicinātu koordināciju un informācijas apmaiņu starp attiecīgajiem uzraugiem.

Visbeidzot, piecām bankām, kuru galvenā mītne atrodas trešās valstīs ārpus ES, ir nozīmīgi meitasuzņēmumi euro zonā. Attiecīgajās kolēģijās ECB piedalās kā uzņēmējas valsts iestāde. Veicot šo funkciju, ECB sniedz konstruktīvu ieguldījumu kolēģiju un konsolidācijas uzrauga darba mērķu sasniegšanai saskaņā ar starptautiskajiem standartiem un nolīgumiem.

Paredzams, ka 2019. gadā kolēģiju vide ievērojami mainīsies, ņemot vērā Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES. No vienas puses, euro zonas iestāžu AK meitasuzņēmumi un filiāles kļūs par trešās valsts iestādēm. Līdz ar to attiecīgās AK kompetentās iestādes kļūs par trešās valsts novērotājiem ECB vadītājās kolēģijās. No otras puses, AK bankas kļūs par trešās valsts iestādēm un paredzams, ka esošās kolēģijas saskaņā ar Eiropas tiesību aktiem kļūs trešo valstu kolēģijām. Visbeidzot, vairākas Apvienotajā Karalistē esošās iestādes plāno pārcelt uzņēmējdarbību uz euro zonu. ECB kā konsolidētajam uzraugam, iespējams, būs nepieciešams izveidot un vadīt ievērojamu skaitu jaunu kolēģiju. Tāpat ECB var kļūt arī par uzņēmējas valsts uzraudzības iestādi trešās valsts vadītās kolēģijās.

4.1.3. Situācija ciešas sadarbības jomā

Tās ES dalībvalstis, kuru valūta nav euro, var piedalīties VUM ciešas sadarbības režīma ietvaros. Galvenie nosacījumi ir izklāstīti VUMR 7. pantā, un procedūru aspekti ir noteikti Lēmumā ECB/2014/5.

2018. gadā Bulgārija iesniedza oficiālu pieprasījumu veidot ciešu sadarbību starp ECB un Българска народна банка (Bulgārijas Nacionālo banku), tādējādi kļūstot par pirmo dalībvalsti ārpus euro zonas, kas veica oficiālus pasākumus, lai piedalītos banku savienībā.

ECB pieņems lēmumu par to, vai uzsākt ciešu sadarbību pēc tam, kad tā būs pabeigusi izvērtēt Bulgārijas pieprasījumu. Šajā nolūkā ECB veiks sešu Bulgārijas kredītiestāžu visaptverošu novērtēšanu, kā arī attiecīgo valsts tiesību aktu izvērtēšanu, ņemot vērā arī to īstenošanu praksē. Vienlaikus ECB cieši sadarbojas ar Българска народна банка (Bulgārijas Nacionālo banku), kā valsts kompetento iestādi, lai atbalstītu tās netraucētu iekļaušanu VUM.

4.1.4. EBI Izvērtēšanas komisija

ECB banku uzraudzība turpināja aktīvi piedalīties EBI Izvērtēšanas komisijā. Šī komisija periodiski organizē un veic Eiropas banku uzraugu darbības salīdzinošās pārbaudes, lai sekmētu uzraudzības rezultātu konsekvenci. Galvenā uzmanība pārbaudēs tiek pievērsta konverģences pakāpei Eiropas tiesību aktu piemērošanā un attiecīgo iestāžu izstrādātajai paraugpraksei.

2018. gadā EBI Izvērtēšanas komisija veica salīdzinošo pārbaudi par pārrobežu darbības atļauju ziņojumu Regulatīvajiem tehniskajiem standartiem saskaņā ar CRD IV 35., 36. un 39. pantu. Pārbaudes mērķis bija izvērtēt to, cik pakāpeniski un savlaicīgi bankas sniedz nepieciešamo informāciju mītnes un uzņēmējas valsts iestādēm. Pārbaudē tika izvērtēts arī tas, vai mītnes valsts iestādes apmierināja saņemtā informācija un vai uzņēmējas valsts iestādes saņēma nepieciešamo informāciju, lai varētu sagatavoties uzraudzībai.

Euro zonā tieši ECB ir atbildīga par pārrobežu darbības atļauju piešķiršanas jautājumiem gan attiecībā uz VUM ietvertajām, gan ārpus VUM esošām NI. ECB pārrauga pārrobežu darbības atļauju piešķiršanas procedūras, kuru attiecīgās daļas veic ar VKI palīdzību (piemēram, paziņojumu no NI saņemšana un to pilnīguma sākotnējie novērtējumi).

Pēc salīdzinošās pārbaudes tika secināts, ka ECB procesi ir pilnībā visaptveroši. Tomēr pārbaude palīdzēja konstatēt arī to, kas vēl uzlabojams vai vienkāršojams procesos, un ECB un VKI jau ir uzsākušas šo jautājumu risināšanu.

4.1.5. SVF Finanšu sektora novērtēšanas programmas

SVF Finanšu sektora novērtēšanas programmas (FSNP) ir visaptveroši, padziļināti noteiktas jurisdikcijas finanšu sektora novērtējumi. Tie ietver: i) galveno vājo vietu noteikšanu un finanšu sektora noturīguma faktoru novērtējumu; ii) valsts finanšu stabilitātes politikas sistēmas, kā arī uzraudzības sistēmas un prakses novērtējumu; iii) finanšu stabilitātes faktoru novērtējumu un finanšu sistēmas spējas pārvaldīt un pārvarēt finanšu krīzi.

2018. gadā tika pabeigta SVF FSNP īstenošana euro zonā

2017. gada janvārī ES Ekonomikas un finanšu komitejas priekšsēdētājs lūdza SVF veikt pirmo ES/euro zonas FSNP, lai atzītu jauno banku uzraudzības un noregulējuma arhitektūru euro zonā. Šī FSNP tika uzsākta 2017. gada jūnijā, un tās secinājumus publiskoja 2018. gada jūlijā. Tostarp tā veltīja uzmanību arī NI banku uzraudzības un krīžu pārvaldības jautājumiem. Šajā nolūkā SVF veica i) detalizētu attiecīgo Bāzeles pamatprincipu[54] attiecībā uz banku efektīvu uzraudzību novērtēšanu, piešķirot atbilstības pakāpes; un ii) analīzi par euro zonas banku noregulējuma un krīžu pārvaldības pasākumiem, kurus noteica FSB Finanšu iestāžu efektīvu noregulējumu režīmu pamatrādītāji. Turklāt SVF izvērtēja banku sektora maksātspēju FSNP finanšu stabilitātes novērtējuma kontekstā. Šīs FSNP konstatējumi tika iekļauti 2018. gada SVF IV panta konsultācijās ar euro zonas valstīm.

SVF FSNP ieteikumi tika izteikti gan ECB, gan likumdevējiem

ECB pauda gandarījumu par SVF euro zonas FSNP iznākumu. Daži no attiecīgajiem ieteikumiem liek ECB pielāgot tās iekšējās struktūras un/vai procesus. Galvenokārt attiecībā uz banku uzraudzību ECB tiek ieteikts: a) turpināt pašreizējo darbu pie iekšējo procedūru un lēmumu pieņemšanas procesu pilnveidošanas, jo tas sekmējuši efektīvāku resursu izmantošanu un savlaicīgāku reaģēšanu uz jaunām uzraudzības problēmām; b) nodrošināt, lai komplektējot personālu ar VKI, tiek nodrošināts arī KUK un klātienes pārbaudēm nepieciešamais personāls; un c) uzlabot noteiktus savas uzraudzības pieejas aspektus, piemēram, uzraudzības prasības, kurās jāpalielina pārredzamība, un likviditātes riska uzraudzība. Daudzos citos ieteikumos, ES likumdevējiem tiek lūgts rīkoties, lai mainītu ES tiesību aktus. Starp piemēriem jāmin ieteikums veicināt Eiropas normatīvo prasību turpmāku saskaņošanu, lai izvairītos no sadrumstalotības valstu līmenī, un ieteikums ECB piešķirt uzraudzības pilnvaras attiecībā uz visiem nozīmīgiem kredīta starpniecības veidiem euro zonā. Tas attiecas uz trešo valstu filiāļu un, jo īpaši attiecīgo pārrobežu ieguldījumu sabiedrību uzraudzību. Vēl viens vērtīgs ieteikums ir Eiropas tiesību aktus turpmāka saskaņošana ar Bāzeles standartiem. ECB banku uzraudzība ir sagatavojusi rīcības plānu, lai ieviestu ieteikumus, kas attiecas uz ECB uzraudzības uzdevumiem. Šis plāns saņēma Uzraudzības valdes atbalstu.

Turpmākajos valstu FSNP SVF turpinās ievērot visaptverošu pieeju pārbaudāmajai banku sistēmai, vienlaikus izvairoties no dublēšanās ar euro zonas FSNP. Pēc analoģijas ar monetārās politikas īstenošanu valstu SVF IV panta ziņojumos valstu FSNP nebūtu jāietver ECB/VUM banku uzraudzības darba efektivitātes novērtējumi. Šī vispārīgā pieeja sniedz SVF iespēju saskaņot gan valstu, gan euro zonas FSNP apjomu ar ES jauno banku uzraudzības un noregulējuma arhitektūru. Tā nozīmīgumu visām iesaistītajām iestādēm palīdzēs nodrošināt SVF uzraudzības un konsultāciju turpmāku efektivitāti un atbilstību. 2018. gadā SVF noslēdza valsts FSNP Beļģijai[55] un uzsāka FSNP Francijai, Itālijai un Maltai. Valsts FSNP Austrijai ir plānots sākt 2019. gadā.


4.2. Dalība Eiropas un starptautiskā normatīvā regulējuma izveidē

4.2.1. Ieguldījums Bāzeles procesā

2018. gadā Bāzeles Banku uzraudzības komiteja (BCBS) veltīja uzmanību notiekošo politikas iniciatīvu pabeigšanai, pēckrīzes reformu ietekmes izvērtēšanai un spēcīgas uzraudzības veicināšanai. Aktīvi iesaistoties BCBS darbā, ECB veicināja to, piedaloties politikas debatēs, daloties zināšanās dažādās BCBS grupās (piemēram, dažādu jurisdikciju normatīvās bāzes atšķirību izmantošanas jautājumos), sadarbojoties ar BCBS biedriem ES un pasaules mērogā, kā arī veicot atbilstošas ietekmes analīzes. ECB galvenokārt iesaistījās darbā pie Bāzeles III reformu kopuma.

Tā kā galvenā uzmanība tiek veltīta apstiprināto reformu īstenošanai, ECB sniedz atbalstu likumdevējiem un BCBS, lai nodrošinātu reformu efektivitāti

2018. gadā BCBS turpinās strādāt, lai nodrošinātu pilnīgu, savlaicīgu un konsekventu Bāzeles III procesa ieviešanu, kā arī plašākā nozīmē, lai veicinātu spēcīgu banku uzraudzību. Tā turpinās šo darbu arī turpmākajos gados.

BCBS uzsāka arī visaptverošu darba programmu pēckrīzes periodā ieviesto reformu izvērtēšanai. Šīs programma izvērtēs atsevišķu standartu efektivitāti, standartu mijiedarbību, to saskaņotību un dažādu jurisdikciju normatīvās bāzes atšķirību izmantošanas risku, kā arī pēckrīzes reformu plašāku makroekonomisko ietekme. ECB arī turpmāk aktīvi iesaistīsies BCBS darba kārtības jautājumu risināšanā.

4.2.2. Eiropas tiesību aktu darba kārtība

2018. gadā ECB turpināja piedalīties ES tiesību aktu reformu izstrādē. Apskatot ES banku darbības tiesību aktus (CRR/CRD IV, BRRD un VNMR), ECB pauda gandarījumu par politisko pārrunu iznākumu starp Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Parlamentu 2018. gada decembrī, kas bruģēja ceļu tiesību aktu kopuma galīgajai pieņemšanai vēl pirms Eiropas vēlēšanām 2019. gada maijā. Šie tiesību akti ir svarīgs starpposma mērķis banku sektora noturības stiprināšanā, ieviešot starptautiskus standartus un vēl vairāk mazinot riskus. Tam būtu jāsekmē vēl lielāks progress ceļā uz banku savienības, t.sk. Eiropas noguldījumu apdrošināšanas shēmas izveides pabeigšanu. Šajā kontekstā ECB turpināja piedalīties īpašas, banku savienības stiprināšanai izveidotas darba grupas darbā.

2018. gadā ECB iesaistījās arī citu tiesību aktu dokumentu izstrādē, jo īpaši Eiropas Komisijas priekšlikumos par ieguldījumu sabiedrību, segto obligāciju, ienākumus nenesošu riska darījumu regulējumu un EBI pilnvaru īstenošanu, lai novērstu finanšu sistēmas izmantošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma finansēšanai. Pēc Eiropas Parlamenta un Eiropas Savienības Padomes lūguma ECB izdeva atzinumu, izklāstot ieteikumus likumdevējiem.[56]

4.2.3. Dalība EBI darbā

ECB banku uzraudzība un EBI cieši sadarbojas daudzās jomās – to apliecina lielais ECB darbinieku skaits EBI komitejās un darbības jomās

2018. gadā ECB banku uzraudzība cieši sadarbojās ar EBI, lai sasniegtu kopīgos mērķus, t. i., palielināt finanšu stabilitāti un veicināt konsekventu uzraudzību visā Eiropas banku nozarē.

ECB banku uzraudzība aktīvi iesaistījās EBI darbā visos līmeņos. 2018. gadā ECB banku uzraudzības darbinieki tika pārstāvēti kopumā 50 EBI komitejās un darbības jomās, no kurām četrās bija priekšsēdētāja vai līdzpriekšsēdētāja lomā. ECB banku uzraudzība piedalījās EBI Uzraudzības valdes darbā kā loceklis bez balsstiesībām.

Sadarbības pasākumi ietver Bāzeles III regulējuma paketes izstrādes pabeigšanu, sagatavošanos Brexit, darbu pie modeļu validācijas, atbilstības un piemērotības novērtējumiem, ārpakalpojumiem, EUCLID un INK samazināšanas

EBI un ECB banku uzraudzības kopīgais darbs aptvēra virkni jautājumu. ECB piedalījās, piemēram, EBI atbildes gatavošanā uz Eiropas Komisijas lūgumu sniegt konsultāciju par Bāzele III regulējuma paketes izstrādes pabeigšanas. ECB piedalījās arī darbā pie EBI Atzinuma par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES[57] (sk. 3. ielikumu) un EBI tehniskajiem standartiem un pamatnostādnēm par iekšējiem modeļiem un modeļu validāciju.[58]

Vēl viens uzraudzībai svarīgs aspekts ir banku pārvaldības pasākumu stingrības un valdes locekļu piemērotības pārbaude. 2018. gada maijā publicētā pārskatītā ECB Rokasgrāmata par atbilstības un piemērotības novērtējumiem pārņem terminoloģiju, kas tiek lietota CRD IV, kopējās ESMA un EBI pamatnostādnēs par piemērotību un EBI pamatnostādnēs par iekšējo pārvaldību. Tas atspoguļo darbu, kas paveikts, atjauninot pamatnostādnes par ārpakalpojumu sniegšanu, par ko 2018. gadā tika rīkota EBI publiskā apspriešana (sk. 1.4. iedaļu).

ECB banku uzraudzība sniedza ieguldījumu arī Eiropas INK rīcības plāna progresā (sk. 1.2. iedaļu). 2018. gada oktobrī EBI pabeidza darbu pie tās norādījumiem par ienākumus nenesošu riska darījumu un riska darījumu, uz kuriem attiecas atvieglojumi, pārvaldību, kas ir saskaņoti ar ECB banku uzraudzības INK norādījumiem. Lai veiktu uzraudzības datu apkopošanu un kartēšanu visā Eiropas banku sektorā, EBI un ECB banku uzraudzība pašlaik izstrādā Eiropas centralizēto infrastruktūru uzraudzības datiem (EUCLID). 2018. gadā EBI/ECB EUCLID īstenošanas Darba grupa pārraudzīja sadarbību un rīkoja tehniskos seminārus, lai nodrošinātu datu modeļu, iestāžu kategorizēšanas un pārskatu sniegšanas pienākumu saskaņotību.

Saskaņā ar EBI "Ievēro vai paskaidro" procedūru, ECB izdeva paziņojumus par septiņām pamatnostādnēm, vienu apvienotās komitejas pamatnostādni un trīs ieteikumiem

EBI seko "Ievēro vai paskaidro" procedūrai, lai veicinātu regulējuma saskaņošanu ES mērogā.[59] Saskaņā ar šo procedūru ECB kā NI tiešās uzraudzības kompetentajai iestādei ir jāinformē EBI par to, vai tā ievēro vai paredz ievērot jaunās izdotās pamatnostādnes un ieteikumus. 2018. gada ECB sniedza paziņojumus EBI attiecībā uz septiņām pamatnostādnēm, vienu apvienotās komitejas pamatnostādni un trīs ieteikumiem, kā dokumentēts EBI banku uzraudzības interneta vietnē.[60] Līdz šim ECB banku uzraudzība ir vienmēr informējusi EBI par to, vai tā ievēro vai paredz ievērot attiecīgās EBI Pamatnostādnes.

4.2.4. Dalība FSP darbā

2018. gadā ECB banku uzraudzība aktīvi piedalījās Finanšu stabilitātes padomes (FSP) darbā, jo īpaši tādās jomās kā uzraudzības un regulatīvā sadarbība, standartu ieviešana un noregulējums. ECB banku uzraudzība piedalījās arī FSP Eiropas reģionālās konsultatīvās grupas sanāksmēs.

Pašlaik FSP galvenā uzmanība ir pievērsta globālā finanšu sektora reformu īstenošanas uzraudzībai un to ietekmes novērtēšanai. ECB banku uzraudzība aktīvi piedalīsies attiecīgajās FSP iniciatīvās, kuru mērķis ir noteikt saskaņoto reformu ietekmi uz noteiktiem kreditēšanas veidiem, t.sk. nolūkā akcentēt stabila un labi funkcionējoša banku sektora pozitīvo ietekmi uz ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi. Turklāt ECB banku uzraudzība iesaistīsies vēl vairākās būtiskās politikas jomās, piemēram, tādās kā sistēmiski nozīmīgu banku (too-big-to-fail) problēma, noregulējums, krīžu pārvaldība un riski, kas rodas, izmantojot jaunāko tehnoloģiju finanšu pakalpojumos.


5. ECB banku uzraudzības organizatoriskā struktūra

5.1. Pārskatatbildības prasību izpilde

ECB banku uzraudzība turpināja cieši sadarboties ar Eiropas Parlamentu un ES Padomi

Šis gada pārskats ir viens no galvenajiem ECB banku uzraudzības pārskatatbildības kanāliem attiecībā uz Eiropas Parlamentu un ES Padomi, kā to paredz VUM regula. Regula nosaka, ka, veicot uzraudzības uzdevumus, ECB jāievēro atbilstīgās prasības par pārredzamību un pārskatatbildību. ECB piešķir lielu uzmanību Iestāžu nolīgumā starp Eiropas Parlamentu un ECB un Saprašanās memorandā starp ES Padomi un ECB detalizēti aprakstītās pārskatatbildības sistēmas uzturēšanai un pilnīgai piemērošanai.

Attiecībā uz mijiedarbību ar Eiropas Parlamentu norādāms, ka 2018. gadā Uzraudzības valdes priekšsēdētāja uzstājās Parlamenta Ekonomikas un monetārajā komitejā, i) lai iepazīstinātu ar ECB 2017. gada pārskatu par uzraudzības darbību (26. martā), ii) divās regulārās publiskās apspriešanās (19. jūnijā un 20. novembrī) un iii) četrās ad hoc viedokļu apmaiņās (26. martā, 19. jūlijā, 9. septembrī un 20. novembrī). Starp galvenajiem apspriestajiem jautājumiem bija ienākumus nenesošie kredīti, ECB loma noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanā un 2018. gada EBI stresa tests. 2018. gada laikā ECB publicēja arī 35 atbildes uz Eiropas Parlamenta deputātu rakstveida jautājumiem par banku uzraudzības tēmu. Vēstules aptvēra jautājumus par plašu tēmu klāstu, t.sk. par ienākumus nenesošiem kredītiem, mazāk nozīmīgajām iestādēm un banku vadītāju atbilstību un piemērotību.

Turklāt ECB nosūtīja Eiropas Parlamentam Uzraudzības valdes sanāksmju dokumentus, kā to paredz Iestāžu nolīgums.

Attiecībā uz ES Padomi Uzraudzības valdes priekšsēdētāja apmeklēja trīs Eurogrupas sanāksmes, no kurām pirmā notika 19. februārī. 27. aprīlī priekšsēdētāja iepazīstināja ar ECB gada pārskatu par uzraudzības darbību 2017. gadā. 5. novembrī priekšsēdētāja piedalījās viedokļu apmaiņā par ECB uzraudzības uzdevumu izpildi.

2018. gadā ECB banku uzraudzība turpināja pildīt savus pārskatu sniegšanas pienākumus pret valstu parlamentiem, kā norādīts VUM regulā. Tā publicēja sešas atbildes uz valstu parlamentu deputātu rakstveida jautājumiem.

2018. gadā ECB piedalījās arī revīzijās, ko ERP veica ESRK un EBI saistībā ar ES mēroga stresa testiem. Darbojoties kā pierādījumu sniedzēja, ECB palīdzēja veicināt ERP izmeklēšanas darbības šajos jautājumos un aprakstīt, kā darbojas attiecīgie sadarbības procesi.

Tajā pašā laikā ECB strādāja arī pie tā, lai īstenotu divos ERP ziņojumos par ECB banku uzraudzību izteiktos ieteikumus, kas tika publicēti 2018. gada janvārī un 2016. gada novembrī un koncentrējās uz krīžu pārvaldību, kā arī uz VUM funkcionēšanu kopumā.

ECB augsti vērtē ERP veiktās revīzijas. Tā ir apņēmusies cieši sadarboties ar ERP un sniegt ERP visu informāciju, kas nepieciešama tās darba sekmēšanai. Ņemot vērā Līguma noteikumus par ERP pilnvarojuma apjomu ECB revīzijas veikšanā, 2017. gadā Komisija ierosināja ECB un ERP noslēgt Iestāžu nolīgumu, lai "noteiktu informācijas apmaiņas aspektus". Starp ECB un ERP jau uzsākušās pārrunas šajā jautājumā.

4. ielikums
VUM riska apetīte

2018. gada martā ECB banku uzraudzība publicēja savu Uzraudzības rokasgrāmatu, aprakstot ECB pieejas euro zonas banku uzraudzībai darbību un galvenos procesus. Pēc tam ECB publicēja paziņojumu par risku uzņemšanos VUM. Šis paziņojums ir paredzēts tam, lai ārējās ieinteresētās puses labāk izprastu ECB mērķi un tās vispārīgo pieeju. ECB banku uzraudzība sniedz ieguldījumu finanšu sistēmas stabilitātē, veicinot noturīgu un labi funkcionējošu banku sektoru, kas var pildīt pakalpojumu sniegšanas funkciju tautsaimniecībā. Šajā nolūkā ECB īsteno uz nākotni vērstu, uz risku balstītu uzraudzību. Taču ECB banku uzraudzības mērķis nav novērst banku finanšu grūtības kā tādas. Nulles finanšu grūtību politika nav nedz iespējama, nedz vēlama.


5.2. Pārredzamība un komunikācija

Lai izpildītu apņemšanos nodrošināt pārredzamību, ECB banku uzraudzība turpināja skaidrot savas darbības ar vairāku komunikācijas kanālu palīdzību. 2018. gadā priekšsēdētāja un priekšsēdētājas vietniece uzstājās ar 32 runām, savukārt divi ECB Pārstāvji Uzraudzības valdē uzstājās ar 11 runām; kopumā tika sniegtas 20 intervijas plašsaziņas līdzekļiem. ECB banku uzraudzība publicēja 31 paziņojumu presei un četras vēstules tieši uzraudzītajām bankām. Novembrī divu gadu jubileju atzīmēja digitālais izdevums – "Uzraudzības Biļetens" ar vairāk nekā 5000 abonentu. ECB izmantoja savus sociālo tīklu kanālus, lai pievērstu uzmanību jaunai informācijai un nodrošinātu plašu svarīgākā satura izplatību.

Turklāt gada sākumā priekšsēdētāja un priekšsēdētājas vietniece noturēja preses konferenci, lai sniegtu ieskatu banku uzraudzības prioritātēs. Viņas piedalījās arī ECB vadītos pasākumos, lai piesaistītu arī jaunākās paaudzes uzmanību. Banco de España Madridē noturētajā pirmajā ECB Jaunatnes dialogā priekšsēdētāja piedalījās viedokļu apmaiņā ar 40 jaunajiem finanšu nozares profesionāļiem, bet otrajā dialogā priekšsēdētāja un priekšsēdētājas vietniece kopīgi piedalījās diskusijā ar vairāk nekā 260 studentiem un absolventiem no Frankfurtes Finanšu un vadības skolas (Frankfurt School of Finance and Management). 2018. gadā ECB sniedza atbildes arī uz vairāk nekā 1600 publiskiem pieprasījumiem par banku uzraudzību un organizēja 31 specializētu lekciju apmēram 1 000 dalībnieku par tēmām, kas ir īpaši saistītas ar ECB uzraudzības pienākumiem.


5.3. Lēmumu pieņemšana

5.3.1. Uzraudzības valde un Koordinācijas komiteja

2018. gadā Uzraudzības valde noturēja 20 sanāksmes. 14 no šīm sanāksmēm notika Frankfurtē pie Mainas, bet piecas sanāksmes tika rīkotas kā telefonkonferences. Viena sanāksme notika Madridē pēc Banco de España uzaicinājuma. Uzraudzības valde lielāko daļu lēmumu pieņēma rakstveida procedūras ietvaros[61]. No 119 banku grupām, kuras ECB 2018. gadā uzraudzīja tieši, 35 banku grupas lūdza izsniegt oficiālus ECB lēmumus kādā no ES oficiālajām valodām, kas nav angļu valoda.

3. attēls

Uzraudzības valdes lēmumi 2018. gadā

Piezīmes.
1) Šis skaitlis ietver rakstveida procedūras, kas piemērotas gan attiecībā uz individuāliem uzraudzības lēmumiem, gan citiem jautājumiem, piemēram, vienotajām metodoloģijām un Uzraudzības valdes konsultācijām. Viena rakstveida procedūra var ietvert vairākus uzraudzības lēmumus.
2) Šis ir uzraudzītajām iestādēm vai to potenciālajiem ieguvējiem adresētu individuālu uzraudzības lēmumu un instrukciju valsts kompetentajām iestādēm par nozīmīgām iestādēm un mazāk nozīmīgām iestādēm skaits. Vienā lēmumā var būt iekļauti vairāki uzraudzības apstiprinājumi. Sakarā ar deleģēšanas sistēmas piemērošanu visus šajā skaitā ietvertos uzraudzības lēmumus nav apstiprinājusi Uzraudzības valdes un pieņēmusi Padome. Turklāt Uzraudzības valde pieņēmusi lēmumus par vairākiem horizontālajiem jautājumiem (piemēram, vienotām metodoloģijām) un institucionālajiem jautājumiem.
3) 1 006 lēmumi attiecībā uz atbilstības un piemērotības novērtējumiem aptver 2026 atsevišķas procedūras (sk. 3.1.2. iedaļu).

Papildus ar konkrētām bankām saistītiem gala lēmumu projektiem, kas iesniegti Padomei apstiprināšanai iebildumu neizteikšanas procedūras ietvaros, Uzraudzības valde lēma arī par vairākiem horizontāliem jautājumiem, no kuriem visnozīmīgākie bija attiecībā uz vienoto metodoloģiju un sistēmu izmantošanu konkrētās uzraudzības jomās. Dažus no šiem lēmumiem sagatavoja pagaidu struktūrvienības, kuras bija pilnvarojusi Uzraudzības valde. Šo struktūrvienībus sastāvā bija ECB un VKI augstākā līmeņa vadītāji. Tās veica sagatavošanās darbus tādās jomās kā SREP metodoloģija, uzraudzības pieeja uzraudzītajām iestādēm ar augstu ienākumus nenesošu kredītu līmeni un VUM procesu vienkāršošana.

Uzraudzības valde

Pirmajā rindā (no kreisās uz labo): Fabio Panetta (Fabio Panetta), Deniss Bo (Denis Beau), Līga Kleinberga (aizvieto Pēteru Putniņu), Toms Dešaens (Tom Dechaen), Andrea Enria (Andrea Enria), Katrīna Galea (Catherine Galea), Margarita Delgado (Margarita Delgado), Vita Pilsuma (aizvieto Zoju Razmusu), Stelioss Georgakis (Stelios Georgakis; aizvieto Jangosu Demetriu (Yiangos Demetriou)).
Vidējā rindā (no kreisās uz labo): Franks Eldersons (Frank Elderson), Renāta Bagdoniene (Renata Bagdonienė; aizvieto Vītautu Valvoni (Vytautas Valvonis)), Vladimīrs Dvoržāčeks (Vladimír Dvořáček), Elīza Fereira (Elisa Ferreira), Ignacio Angeloni (Ignazio Angeloni), Anneli Tominena (Anneli Tuominen), Helmuts Etls (Helmut Ettl), Fēlikss Hufelds (Felix Hufeld), Andreass Itners (Andreas Ittner).
Pēdējā rindā (no kreisās uz labo): Eds Siblijs (Ed Sibley), Klods Vampā (Claude Wampach), Primožs Dolencs (Primož Dolenc), Joahims Vērmelings (Joachim Wuermeling), Andress Kurgpēlds (Andres Kurgpõld; aizvieto Kilvarsu Kessleru (Kilvar Kessler)), Penti Hakarainens (Pentti Hakkarainen), Ēriks Kadiljaks (Eric Cadilhac), Olivers Bonello (Oliver Bonello), Iliass Plaskovitis (Ilias Plaskovitis).

2018. gadā Koordinācijas komiteja sarīkoja 12 sanāksmes. Desmit no tām notika Frankfurtē pie Mainas, viena no tām tika rīkota kā telekonference un viena notika Madridē pēc Banco de España uzaicinājuma. Aprīlī notika piecu VKI locekļu, kuri ir iecelti uz vienu gadu, regulārā rotācija.

5.3.2. Lēmumu pieņemšanas vienkāršošana

2018. gadā VUM Vienkāršošanas grupa (sk. 5.4. iedaļu) ierosināja un īstenoja vairākus pasākumus, lai optimizētu Uzraudzības valdes funkcionēšanu, gan vienkāršojot lēmumu pieņemšanas procedūras, gan uzlabojot informācijas piekļuvi locekļiem. Šajos centienos īpaši jāizceļ trīs pasākumi: i) Uzraudzības valdes sēžu skaita, kā arī rakstveida procedūru un informatīvo vienību skaita samazināšana, ļaujot locekļiem pievērsties svarīgākajiem uzraudzības jautājumiem; ii) Uzraudzības valdes sēžu optimizēšana un vienkāršošana, lai padarītu tās pēc iespējas lietderīgākas un efektīvākas; un iii) Uzraudzības valdei paredzētās informācijas plūsmas pilnveidošana un turpmāka uzlabošana.

Viens no pasākumiem, kam bija vislielākā ietekme uz lēmumu pieņemšanu, bija papildu regulāru ECB uzraudzības lēmumu veidu iekļaušana deleģēšanas sistēmā. 2018. gada martā deleģēšanas sistēmas darbību paplašināja, iekļaujot tajā lēmumu pieņemšanas pilnvaras attiecībā uz lēmumiem par pašu kapitāla samazināšanu, CET1 instrumentu klasifikāciju un, ja to pieprasīja valsts tiesību akti, pirmā līmeņa/otrā līmeņa papildu kapitāla instrumentu klasifikāciju.

5.3.3. Administratīvā pārskatīšanas padome

Administratīvā pārskatīšanas padome (APP)[62] ir ECB struktūra, kas sastāv no locekļiem, kuri ir individuāli un kopīgi neatkarīgi no ECB, un APP uzticēts uzdevums pārskatīt Padomes pieņemtos lēmumus uzraudzības jautājumos, saņemot pieņemamu pieprasījumu veikt pārskatīšanu. APP veiktā pārskatīšana balstās uz apstrīdētā lēmuma "procesuālo un materiāltiesisko atbilstību" VUM regulai, vienlaikus ievērojot rīcības brīvību, kas saglabājas ECB. Praksē APP pārskatīšana ietver pārbaudi, vai tikušas ievērotas pienācīgas procesa prasības, vai lēmums ir pietiekami argumentēts un atbilst spēkā esošajiem tiesību aktiem, vai novērtējumā nav pieļauta acīmredzama kļūda, vai lēmums nav acīmredzami nesamērīgs un vai ECB nav pārsniegusi tās pilnvaras. Pārskatīšanas rezultāts ir nesaistošs atzinums, kas adresēts Uzraudzības valdei, ierosinot tai vai nu atcelt sākotnējo lēmumu, vai aizvietot to ar jaunu identiska vai grozīta satura lēmumu, kas tiek nodots Padomei galīgai apstiprināšanai iebildumu neizteikšanas procedūras ietvaros.

2018. gadā APP tika iesniegti pieci jauni pieprasījumi veikt ECB uzraudzības lēmumu administratīvo pārskatīšanu. Padome pieņēma četrus atzinumus, jo viens pieprasījums veikt pārskatīšanu tika atsaukts pēc tam, kad ECB veica labojumu uzraudzības lēmumā (sk. 7. tabulu). Visos 2018. gadā pārskatītajos gadījumos APP izmeklēšanas posma ietvaros rīkoja atklātu sēdi, sniedzot pieteicējam un ECB papildu iespēju komentēt apstrīdēto lēmumu.

7. tabula

APP veikto pārskatīšanu skaits

Avots: ECB.

Izskatāmās tēmas un būtiskie jautājumi

APP iesniegtie pieprasījumi skāra vairākus uzraudzības lēmumu veidus: par atbilstību uzraudzības prasībām, licences apturēšanu, būtiskas līdzdalības iegūšanu un administratīvajām sankcijām.

2018. gadā ECB lēmumu pārskatīšana galvenokārt skāra jautājumus, kas bija saistīti ar procesuālo noteikumu ievērošanu (piemēram, precīzs faktu izklāsts, atbilstošs juridiskais pamats, pietiekama argumentācija pamatojumā un proporcionalitātes princips) un sadarbību starp ECB un VKI, sagatavojot ECB lēmumus.

Eiropas Savienības Tiesas jurisdikcija attiecībā uz ECB

2018. gadā pret ECB tika celtas 19 tiešas prasības un Eiropas Savienības Tiesā iesniegtas apelācijas sūdzības par Eiropas Savienības Vispārējās tiesas (Vispārējā tiesa) spriedumu divās ar ECB saistītās lietās. 2018. gadā tika pieņemti lēmumi divu ar ECB banku uzraudzību saistītu lietu grupās – 2018. gada 24. aprīlī Vispārējā tiesa apstiprināja ECB lēmumus par Caisse régionale de crédit agricole mutuel Alpes Provence, (lieta T-133/16), Caisse régionale de crédit agricole mutuel Nord Midi-Pyrénées (lieta T-134/16), Caisse régionale de crédit agricole mutuel Charente-Maritime Deux-Sèvres (lieta T-135/16) un Caisse régionale de crédit agricole mutuel Brie Picardie (lieta T-136/16). Šajos četros ECB 2015. gada 7. oktobrī pieņemtajos lēmumos ECB bija apstiprinājusi konkrētu personu iecelšanu par valdes priekšsēdētājiem pieteicējas bankās, taču iebildusi pret to, ka šīs pašas konkrētās personas vienlaikus pilda faktiskā direktora funkciju šajās bankām. 2018. gada 13. jūlijā Vispārējā tiesa atcēla La Banque Postale (lieta T-733/16), BNP Paribas (Lieta T-768/16), Crédit Agricole SA (lieta T-758/16), Société générale (lieta T-757/16), Confédération nationale du Crédit mutuel (lieta T-751/16) un BPCE (lieta T-745/16) adresētos lēmumus. Šajos sešos lēmumos ECB bija noraidījusi banku pieteikumus par atļauju izslēgt no to sviras radītājiem noteiktus riska darījumus ar Caisse des Dépôts et Consignations (CDC) saistībā ar noguldījumiem, kas veikti livret A, livret de développement durable et solidaire un livret d’épargne populaire krājkontu ietvaros.


5.4. VUM lietderības un efektivitātes uzlabošana

5.4.1. ECB Uzraudzības kvalitātes kontroles nodaļa: kopš tās izveidošanas veiktā darba pārskatīšana

Lai stiprinātu ECB banku uzraudzības uzticamību un nodrošinātu augstas kvalitātes konsekventu uzraudzību visā VUM procesā, ECB ir izveidojusi Uzraudzības kvalitātes kontroles (UKK) nodaļu. Šī nodaļa strādā ciešā sadarbībā ar VKI kvalitātes kontroles funkciju tīklu, kas apspriež un sniedz ieguldījumu VKI ietekmējošos UKK nodevumos.

Lai radītu vērtību, nodaļa izmanto vairākus savstarpēji saistītus rīkus, jo īpaši kvalitātes pēcpārbaudes. To mērķis ir vairot kvalitāti un konsekvenci un nodrošināt efektīvu ECB banku uzraudzību. Turklāt UKK nodaļa darbojas kā paraugprakses zināšanu platforma.

UKK nodaļas darbības veids balstās uz atklātu sadarbību un savstarpēju sapratni starp iesaistītajām darbības struktūrvienībām un VKI, atspoguļojot to faktisko uzraudzības praksi, riskus, vājās vietās un iespējamu uzlabojumu vajadzības. Līdz ar to UKK nodaļas mērķis ir sniegt konstruktīvus, uz nākotni orientētus un uz risku balstītus risinājumus, kas vērsti uz VUM nodevumiem, metodoloģijām, procesiem un rīkiem.

Pēc katras kvalitātes pārbaudes UKK nodaļa cenšas panākt vienošanos ar attiecīgajām darbības jomām par uzlabojumu priekšlikumiem, t.sk. nosakot to attiecīgos adresātus un priekšlikumu izpildes laika grafikus. Tas nozīmē, ka šo priekšlikumu adresāti turpina būt procesa īpašnieki; tie ir puses, kuras ir primāri ieinteresētas kopā ar UKK nodaļu izstrādāto priekšlikumu pēcpārbaudē un īstenošanā. Kopš dibināšanas brīža UKK nodaļa veikusi 24 pārbaudes, kuru rezultātā izstrādāti vairāk nekā 300 priekšlikumi par uzlabojumiem. Papildus pārbaudēm UKK nodaļa sniedz atsauksmes darbības struktūrvienībām, piemēram, konferenču, semināru un VKI vizīšu veidā.

Bez kvalitātes pārbaužu veikšanas, UKK nodaļa sekmē arī VUM lietderīgumu un efektivitāti. Tas tiek darīts, izmantojot plašu papildu rīku klāstu, piemēram, VUM apmācības programmu, kas vērsta uz VUM darbinieku augsta līmeņa kompetences uzturēšanu un sniedz ieguldījumu uzraudzības prakses konverģencē. Turklāt UKK nodaļa atbalsta darbības jomas to mijiedarbībā ar iekšējiem un ārējiem revidentiem (piemēram, Iekšējās revīzijas direktorātu, Iekšējo revidentu komiteju, ERP). Tā sniedz atbalstu arī VUM Operacionālā riska pārvaldības Augstākā līmeņa ekspertu grupai, kas atbild par operacionālo risku pārvaldības pārraudzību. UKK darbojas arī kā vienkāršošanas platforma, saņemot atbalstu no savu darījumu partneru tīkla ECB un VKI. Tā atbalsta darbības jomas un VKI vienkāršošanas pasākumu īstenošanā, kā daļu no centieniem iestrādāt vienkāršību kā pamatvērtību VUM.

5.4.2. VUM Vienkāršošanas grupas secinājumi

Laika gaitā VUM struktūras un procesi kļuva aizvien sarežģītāki, līdz ar to izraisot nepieciešamību tos vienkāršot. Tā kā VUM sasniedzis lielāka brieduma posmu, tika izveidota VUM Vienkāršošanas grupa (VVG), kuras sastāvā ir ECB un VKI pārstāvji. VVG ir izvērtējusi uzraudzības procesus, lai mazinātu lieku sarežģītību un darba dublēšanos, tādējādi optimizējot VUM resursu lietošanu un sekmējot vairāk uz risku balstītu uzraudzību.

Lai uzlabotu uzraugu informētību, Uzraudzības rokasgrāmatā vienkāršošana definēta kā VUM funkcionēšanas vispārīgs princips.

VVG ierosināja trīs virzienu pieeju VUM struktūru un procesu vienkāršošanai. Pirmkārt, ECB un VKI uzņēmējdarbības jomām, t.sk. KUK un horizontālajām funkcijām, vajadzētu pildīt pastāvīgu un aktīvu lomu efektīvu procesu ierosināšanā. Otrkārt, jānosaka horizontāla, VUM mēroga pieeja paraugprakses ieviešanas veicināšanai. Treškārt, Uzraudzības valdei jākoordinē vienkāršošana, jānosaka virzība un jāsekmē efektīvi procesi, lai atbalstītu VUM mērķu sasniegšanu.

Jo īpaši VVG ierosināja jaunus vienkāršošanas pasākumus, kas paātrināja arī jau notiekošo iniciatīvu norisi. Viens no šādiem pasākumiem bija ierobežot apstiprināšanas līmeņu skaitu un Uzraudzības valdes priekšlikumu garumu. Vēl viens bija saistīts ar informācijas apmaiņu starp ECB un VKI, izmantojot VUM informācijas vadības sistēmu IMAS. VVG ierosināja arī vairākus pasākumus uzraudzības pārskatu sniegšanas prasību vienkāršošanai un saistībā ar pārskatu pieprasījumiem iegūto datu apstrādei un glabāšanai.

VVG izteica priekšlikumus arī Uzraudzības valdes funkcionēšanas optimizēšanai, lai vienkāršotu lēmumu pieņemšanas procedūras un piekļuvi informācijai no Uzraudzības valdes locekļu puses.

Šo iniciatīvu rezultātā tika samazināts Padomei un Uzraudzības valdei iesniegto procedūru skaits, jo īpaši pateicoties deleģēšanas sistēmai (sk. 5.3.2. iedaļu). Turklāt Uzraudzības valdei paredzētās informācijas plūsmas pilnveidošana, automatizācija un uzlabota kvalitāte, kā arī pilnveidotie atsekošanas rīki palīdzēja vienkāršot un optimizēt tās sanāksmes. Visbeidzot, tika samazināts Uzraudzības valdes sēžu biežums, pateicoties efektīvākam sanāksmju grafikam un optimizētai rakstveida procedūru un informācijas vienību sadalei.

Starp VVG izteiktajiem priekšlikumiem jāmin arī komandas darba uzlabošana KUK; visaptverošas pieejas piemērošana, plānojot klātienes un neklātienes uzraudzības darbību un iekšējo uzdevumu organizācijas vienkāršošanu; procesu digitalizācija un esošās IT infrastruktūras optimizēšana.

4. attēls

Vienkāršošanas ietekme

Avots: Uzraudzības valdes Ģenerāldirektorāta sekretariāts/Lēmumu pieņemšanas nodaļa.


5.5. ECB banku uzraudzības personāla komplektēšana

ECB banku uzraudzības iekšējā reorganizācija

ECB banku uzraudzības organizatoriskās pārmaiņas ietvēra trīs nodaļu pārcelšanu no Mikrolīmeņa uzraudzības IV ģenerāldirektorāta (DG/MS IV) uz Sekretariāta direktorātu.

Atļauju piešķiršanas nodaļu, Piespiedu izpildes un sankciju nodaļu un Uzraudzības kvalitātes kontroles nodaļu pārcēla uz Sekretariāta direktorātu 2018. gada februārī. Pēc šīs pārcelšanas Direktorātu pārveidoja par Ģenerāldirektorātu (DG/VNV). Ģenerāldirektorātā izveidoja VUM Lēmumu pieņemšanas nodaļu, kas sastāvēja no divām bijušā Sekretariāta direktorāta daļām. Šī pārcelšana maina ECB banku uzraudzības darbības jomu apmēra līdzsvaru. Tā uzlabo arī korporatīvo pārvaldību un sekmē skaidrāku pienākumu sadali starp DG/MS IV un jauno DG/VNV.

Darbinieku skaita palielināšana

2018. gadā kopējais apstiprināto pilna laika ekvivalenta (PLE) amata vietu skaits piecās ECB banku uzraudzības pamatdarbības jomās bija 1 099 PLE amata vietas, salīdzinot ar 1028.5 PLE amata vietām 2017. gadā. Darbinieku skaita pieaugumu 2018. gadā galvenokārt noteica sagatavošanās Brexit tādās darbībās jomās kā KUK personāla komplektēšana un visaptverošie novērtējumi. Turklāt ar VUM saistītajiem uzdevumiem apvienotajos pakalpojumos[63] tika apstiprināti 30.5 PLE amata vietas, palielinot kopējo PLE amata vietu skaitu līdz 453.

Līdzīgi kā 2018. gadā, arī 2019. gadā darbinieku skaita palielināšana ir galvenokārt saistīta ar Brexit

Attiecībā uz 2019. gadu Padome apstiprināja darbinieku skaita palielināšanu par 90 PLE amata vietām ECB banku uzraudzības pamatdarbības jomās un par 18 PLE amata vietām darbības jomās, kas sniedz apvienotos pakalpojumus ar VUM saistīto uzdevumu izpildei. Gandrīz puse no amata vietām ECB banku uzraudzības pamatdarbības jomās attiecas uz personāla komplektēšanas vajadzībām nākamajā gadā saistībā ar Brexit. Pārējais pieaugums ECB banku uzraudzības pamatdarbības jomās 2019. gadā galvenokārt saistīts ar pāreju uz iekšējo resursu izmantošanu stresa testēšanas darbībām, kas līdz šim tika veiktas, izmantojot ārējo konsultatīvo atbalstu. Attiecībā resursiem, kas nākotnē tiks izmantoti tiešā saistībā ar Brexit, pašlaik paredzams, ka papildu darbinieku skaita vajadzības būs zemākas par sākotnējām aplēsēm, pagarinot papildu PLE amatu apstiprināšanu līdz 2022. gadam.

Attiecībā uz dzimumu līdztiesību 2018. gadā sieviešu personāla īpatsvars saglabājās bez pārmaiņām – 40% no visu pastāvīgo un uz noteiktu laiku nodarbināto darbinieku skaita galvenajās ECB banku uzraudzības darbības jomās. Sieviešu personāla īpatsvars vadošajos amatos, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nedaudz samazinājās līdz 31%. Amatos, kas nav saistīti ar vadošajiem amatiem, sieviešu personāla īpatsvars saglabājās bez pārmaiņām salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu (42%).

Pārrobežu klātienes pārbaužu sekmēšana: vairāk resursu VKI inspektoru īstermiņa norīkošanai ECB uzdevumā

Eiropas banku uzraudzība uzsākusi daudzu gadu iniciatīvu, kas vērsta uz pārrobežu un jaukto komandu klātienes pārbaužu īpatsvara palielināšanu.[64] Šīs iniciatīvas mērķis ir veicināt vienlīdzīgus apstākļus un harmonizēt banku klātienes pārbaužu metodoloģijas piemērošanu. Tā vērsta arī uz komandas gara sekmēšanu klātienes pārbaudēs iesaistīto darbinieku vidū un vienotas klātienes pārbaužu kultūras veidošanu. Tā sniedz arī papildu redzējumu par banku situāciju no citu valstu VKI darbinieku perspektīvas.

Lai sekmētu pārrobežu un jaukto komandu pārbaudes, VKI inspektoriem nodrošināta iespēja izmantot vairākas iespējas. Proti, viņi var izvēlēties tikt nosūtīti darbā uz ECB uz laiku, kamēr tiek veikta pārrobežu vai jaukto komandu pārbaude, noslēdzot ar ECB ECBS/SO[65] līgumu, kas paredz algas, ceļa un apmešanās izdevumu segšanu no ECB budžeta (nevis palikt savas VKI pašreizējā darba režīmā). Šī iespēja tika ieviesta 2018. gadā, un to plaši izmantoja: kopumā, ar VKI inspektoriem tika noslēgti 128 ECBS/SO līgumi par pārrobežu un jauktu komandu pārbaudēm, sekmējot personāla apmaiņu Eiropas banku uzraudzībā. Šie pārbaudes komandas locekļi, kuriem ir ECBS/SO līgumi strādā saskaņā ar vienlīdzīgiem nodarbinātības nosacījumiem. Tas veicina iekļaujoša komandas gara un vienotas klātienes pārbaužu kultūras izveidi. Tas uzlabo arī klātienes pārbaudēm pieejamo resursu savstarpējo aizvietojamību visā Eiropas banku uzraudzības mērogā. Ja kādā jomā tiek konstatēts zināšanu trūkums, to var aizpildīt eksperti no citas uzraudzības iestādes.

VKI un ECB personālam organizēti pirmie "Supervisors Connect" un "Inspectors’ Day" pasākumi

Lai turpinātu veidot vienotu Eiropas uzraudzības kultūru, 2018. gadā Frankfurtē tika organizēti divi VUM mēroga pasākumi.

"Supervisors Connect" pasākumā piedalījās 280 personas, no kurām 200 bija no VKI un valstu centrālajām bankām (VCB)

Pirmais "Supervisors Connect" pasākums notika no 17. līdz 19. aprīlim. Tā galvenā mērķauditorija bija visi KUK koordinatori un apakškoordinatori, kā arī augstākā līmeņa vadītāji, kas atbild par MNI uzraudzību un VUM horizontālo tīklu augstākā līmeņa pārstāvji. Otrs pasākums – "Inspectors’ Day" – notika 29.–30. oktobrī un bija paredzēts klātienes pārbaužu inspektoriem, t.sk. modeļu pārbaudēs un plānošanā iesaistītiem inspektoriem.

"Supervisors Connect" pasākums apvienoja 280 uzraugus, no kuriem 200 bija no VKI un VKB. Divas ar pusi dienas ilgā pasākuma laikā dalībnieki piedalījās vairākās paneļdiskusijās un nodaļu sanāksmēs, kas aptvēra tādas tēmas kā digitalizācija un kiberdrošība, pelnītspējas un Brexit. Diskusiju veidošanā aktīvi piedalījās uzraugi no VKI: no 38 dalībniekiem, kuri uzstājās, 30 bija no VKI. Turklāt dalībniekiem bija iespēja apmeklēt seminārus par personības iemaņām, piemēram, līderību, konfliktu vadību un komunikāciju. Dalībniekiem bija arī iespēja dibināt kontaktus, t.sk. "Informācijas gadatirgū" (Information Fair), kurā savu darbu demonstrēja dažādas ECB darbības jomas. Tas ļāva dalībniekiem veikt savstarpēju domu apmaiņu, mācīties citam no cita un dalīties paraugpraksē.

"Inspectors’ Day" pasākumā piedalījās 400 uzraugu

"Inspectors’ Day" pasākums kopumā atkārtoja "Supervisors Connect" pasākuma formātu, apvienojot plenārsēdes, nodaļu sanāksmes (kopā 28 sanāksmes) par tehniskām tēmām (kredītlietu pārbaude un statistiskās izlases veidošana, 9. SFPS, TRIM) un pieredzes apmaiņu. Pasākumā kopumā piedalījās gandrīz 400 klātienes pārbaužu inspektori no visām VUM valstīm.

"Supervisors Connect" un "Inspectors' Day" ir pirmie šāda veida un mēroga pasākumi, ko VUM organizē kopš tā izveides. Tie notiks reizi divos gados un (galvenokārt izmaksu taupīšanas apsvērumu dēļ) tos organizēs ECB banku uzraudzība Frankfurtē.


5.6. Ētikas kodeksa ieviešana

Saskaņā ar VUM regulas 19. panta 3. punktu ECB ir jābūt izstrādātam Ētikas kodeksam, kas reglamentē banku uzraudzībā iesaistīto ECB personāla un vadības darbu un risina iespējamos interešu konfliktus. Attiecīgie noteikumi ir ietverti ECB ētikas regulējumā, ko īsteno Atbilstības un pārvaldības birojs (CGO; Compliance and Governance Office). CGO konsultē visus ECB darbiniekus par ētikas jautājumiem.

2018. gada laikā CGO turpināja pielikt pūles, lai izveidotu stabilu ētikas kultūru ECBS un VUM ietvaros. ECB Valde un Uzraudzības valde sniedza visaptverošu atbalstu šajos centienos. Šajā nolūkā visi jaunie ECB banku uzraudzības darbinieki ir izgājuši obligātu e-mācību programmu un uzlabojuši informētību par ētiskas dabas dilemmām īpaši tam paredzētos semināros. Turklāt CGO atbildēja apmēram uz 1850 pieprasījumiem par plašu jautājumu loku, no kuriem vienu trešo daļu iesniedza ECB banku uzraudzības personāls. Gandrīz puse šo pieprasījumu attiecās uz privātiem finanšu darījumiem, nākamā pieprasījumos biežāk skartā tēma bija pēcnodarbinātības ierobežojumi un interešu konfliktu jautājumi (sk. 12. grafiku).

Pildot savu regulārās atbilstības pārraudzības uzdevumu, CGO konstatēja nelielu neatbilstības gadījumu skaitu, no kuriem 40% bija saistīti ar ECB banku uzraudzības funkcijas personālu un vadību. Neviens no šiem gadījumiem neietvēra ļaunprātību vai citus nopietnus neatbilstības gadījumus.

12. diagramma

Pārskats par 2018. gadā iesniegtajiem ECB banku uzraudzības darbinieku pieprasījumiem

Avots: ECB.

Trīs gadījumos no banku uzraudzībā iesaistītajiem darbiniekiem un valdes locekļiem, kuri atkāpās no amata 2018. gadā, bija jāpiemēro nogaidīšanas periods saskaņā ar ētikas regulējumu. Visi šie gadījumi bija saistīti ar VUM vadītājiem, kuri pārgāja darbā uz tādiem finanšu uzņēmumiem, par kuru uzraudzību viņi iepriekš neatbildēja.

ECB pārbaudīja VKI veiktos pasākumus attiecībā uz to atbilstību ECB Pamatnostādnei par ECB un VKI vienotajiem Ētikas sistēmas principiem un konstatēja, ka Pamatnostādne ir pilnībā ieviesta visā VUM mērogā. Ētikas un atbilstības koordinatoru darba grupa sekmēja šo uzdevumu un turpina atbalstīt Padomi, lai vidējā termiņā panāktu vēl lielāku ētikas standartu saskaņotību.

ECB Ētikas komiteja konsultē augstākā līmeņa ECB institūcijas par ētikas jautājumiem. 2018. gadā tā izdeva 11 atzinumus saistībā ar banku uzraudzībā iesaistītām augsta līmeņa ECB amatpersonām. Lielākā daļa šo lietu bija saistītas ar piemērojamajiem nogaidīšanas periodiem.

Ētikas komitejai bija būtiska nozīme, arī izstrādājot jaunu, vienotu un visaptverošu mūsdienu prasībām atbilstošu ētikas sistēmu visām augsta līmeņa ECB amatpersonām, t.sk. Uzraudzības valdes locekļiem. Padome apstiprināja šo jauno sistēmu 2018. gada decembrī, un tā stājās spēkā 2019. gada janvārī. Tā atspoguļo ECB pamatprincipus un vērtības, tajā pašā laikā atbilstoši ņemot vērā ECB kā centrālās bankas, banku uzrauga un ES institūcijas īpašo statusu. Turklāt tā sniedz atbildes uz Eiropas Parlamenta pieprasījumiem un Eiropas Ombuda ieteikumiem.


5.7. Monetārās politikas un uzraudzības funkciju nošķirtības principa piemērošana

2018. gadā monetārās politikas un uzraudzības funkciju nošķirtības principu galvenokārt piemēroja informācijas apmaiņai starp dažādām politikas jomām[66].

Saskaņā ar Lēmumu ECB/2014/39 par ECB monetārās politikas un uzraudzības funkciju nošķirtības īstenošanu uz minētās informācijas apmaiņu attiecās informācijas nepieciešamības prasība: katrai politikas jomai bija jāpierāda, ka pieprasītā informācija ir tai nepieciešama, lai sasniegtu politikā noteiktos mērķus. Vairumā gadījumu piekļuvi konfidenciālajai informācijai piešķīra tieši tā ECB politikas funkcija, kuras īpašumā bija attiecīgā informācija. Tas tika darīts saskaņā ar Lēmumu ECB/2014/39, kurā atļauta piekļuve informācijai, kas attiecas uz anonimizētiem datiem vai ar politiku nesaistītu sensitīvu informāciju, kuru politikas funkcijas piešķir tiešā veidā. ECB Valdes iejaukšanās iespējamo interešu konfliktu risināšanas nolūkā nebija nepieciešama. Saskaņā ar Lēmumu ECB/2014/39 dažos gadījumos ECB Valdes iesaistīšana tomēr bija nepieciešama, lai ļautu apmainīties ar informāciju, kas nav anonīma, attiecībā uz atsevišķām bankām (piemēram, atsevišķas FINREP vai COREP veidnes[67] vai citi neapstrādāti dati) vai politiski jutīgi vērtējumi. Piekļuve minētajiem datiem tika piešķirta, pamatojoties uz nepieciešamību zināt, pēc tam, kad tika novērtēts uzņēmējdarbības modelis, un uz ierobežotu laikposmu, lai nodrošinātu, ka "nepieciešamības zināt" princips izpildīts visos attiecīgajos laikposmos.

Nošķiršana lēmumu pieņemšanas līmenī nav radījusi bažas, un Mediācijas grupas iejaukšanās nav bijusi nepieciešama.


5.8. Datu ziņošanas sistēma un informācijas pārvaldība

5.8.1. Jaunumi saistībā ar datu ziņošanas sistēmu

Saskaņā ar VUM pamatregulā noteikto ECB ir atbildīga par uzraudzīto iestāžu sniegto uzraudzības datu vākšanas un datu kvalitātes pārbaudes organizēšanu.[68] Galvenais uzdevums ir nodrošināt, lai banku uzraugu rīcībā būtu uzticami un aktuāli dati.

Izmantojot secīgu pieeju, iesaistot VKI, uzraudzības datus apkopo un nodod ieinteresētajām pusēm

Datu plūsmai tiek izmantota "secīga pieeja"[69], kurā ECB cieši sadarbojas ar VKI, kas pirmās saņem kredītiestāžu uzraudzības ziņojumus un veic pirmās kvalitātes pārbaudes. Tiklīdz ECB saņem datu pārskatus, tā padara tos pieejamus gala lietotājiem, piemēram, KUK vai ECB banku uzraudzības horizontālajām funkcijām. Tas tiek darīts, izmantojot VUM Informācijas pārvaldības sistēmu (IMAS). Atlasītus datus, kas saņemti no iestāžu apakšgrupas (galvenokārt nozīmīgu iestāžu datus), pēc to saņemšanas nosūta arī EBI un VNV. Papildus uzraudzības datiem ECB apkopo informāciju arī par pašām pārskatus sniedzošajām iestādēm (pamatdatus), piemēram, to dzīvesvietas valsti un to attiecībām ar citām banku grupu iestādēm. Kopš 2018. gada 1. decembra VKI/VKB un ECB nosūta visus pamatdatus un saistītos atjauninājumus tieši, izmantojot Iestāžu un filiāļu datu reģistrus (RIAD; Register of Institutions and Affiliates Data).[70]

Atbilstoši EBI ziņošanas sistēmai Nr. 2.7, kas no 2018. gada 31. marta piemērojama datu iesniegšanai, uzraudzības datu kopumā pašlaik ietilpst arī dati par valsts riska pakļautību, precīza informācija par operacionālā riska zaudējumiem un papildu metrika likviditātes pārraudzībai. Tā atspoguļo arī no 9. SFPS izrietošās pārmaiņas. Dati atbilstoši stāvoklim 2018. gada 31. decembrī sniegti, ievērojot EBI ziņošanas sistēmu Nr. 2.8, kas ievieš jaunas pārskatu sniegšanas prasības saistībā ar prudenciālo vērtēšanu (COREP) un ĪTS par noregulējuma pārskatu sniegšanu.

Uzraudzības datu kvalitāti regulāri novērtē

ECB novērtē saskaņā ar EBI Īstenošanas tehniskajiem standartiem (ĪTS), ad hoc īstermiņa novērtējumiem un ceturkšņa INK ziņošanas prasībām iesniegto uzraudzības datu kvalitāti. ECB datu pārraudzības un kvalitātes novērtējumu sistēmas ietvaros izveidots datu kvalitātes eskalācijas process. Galvenais tā izveides pamatojums ir nodrošināt, lai iestāžu uzraudzības ziņošana atbilstu datu kvalitātes prasībām. Tā mērķis ir nodrošināt, lai ECB varētu samērīgi, taisnīgi un preventīvā veidā reaģēt (t.sk. ar uzraudzības pasākumiem) uz datu kvalitātes problēmām. Turklāt ECB izveido kolēģiju, kas prezentē katras iestādes iesniegto datu kvalitātes novērtējumu, kā arī ļauj uzraugiem savstarpēji salīdzināt savus rezultātus.

Kopsavilkuma uzraudzības datus un izlases veidā atlasīto 3. pīlāra informāciju publicē ECB banku uzraudzības interneta vietnē

Papildus datu kolēģijām ECB regulāri sagatavo uzraudzības datu kopas, galveno risku rādītājus un pārskatus uzraudzības iestādēm. Apkopotā banku statistika par nozīmīgām iestādēm augstākajā konsolidācijas līmenī tiek publicēta ECB banku uzraudzības interneta vietnē reizi ceturksnī. Pēc jaunākās EBI ziņošanas sistēmas ieviešanas un tirgus analītiķu un dalībnieku prioritārās uzmanības jomas maiņas, 2018. gadā publikācija tika plaši papildināta. Pašlaik tā ietver jaunus rādītājus, piemēram, 1. līmeņa, 2. līmeņa un 3. līmeņa aktīvi, kopējies riska darījumi ar centrālajām valdībām un uz iekšējiem reitingiem balstīti (IRB) kredītriska parametri. Katru gadu ECB publicē arī maksātspējas un sviras rādītājus banku līmenī, kurus bankas sniedz atbilstoši to 3. pīlāra prasībām. 2018. gadā šo publikāciju papildināja, iekļaujot atsevišķu informāciju par riska svērtajiem aktīviem pēc riska veida un pēc aprēķina metodes attiecībā uz ECB uzraudzītājām globālām un citām sistēmiski nozīmīgām iestādēm. Jaunais pārredzamības līmenis dod iespēju ieinteresētajām pusēm veikt mērķtiecīgu uzraudzības rādītāju sistēmu salīdzinājumu.

5.8.2. Uzraudzības vajadzībām pieejamie statistikas dati

Uzraudzības vajadzībām ir pieejami instrumentu līmeņa statistikas dati

Papildus uzraugiem iesniegtajiem datiem uzraudzības vajadzībām var būt pieejama arī konfidenciāla statistikas informācija[71]. Šāda informācija var būt, piemēram, instrumentu līmeņa datu kopumi AnaCredit[72] un naudas tirgus statistikas pārskati (MMSR; money market statistical reporting)[73], kas papildina ECB uzraudzīto iestāžu turējumā esošo finanšu instrumentu segumu.

2018. gadā savu darbību uzsāka AnaCredit, kas apkopo salīdzinošos kredītu datus euro zonā

AnaCredit apkopo harmonizētus salīdzinošos datus par visu euro zonas valstu kredītiestāžu piešķirtajiem kredītiem. AnaCredit sāka darboties 2018. gada ceturtajā ceturksnī ar sākotnējiem datiem no vairākām valstīm; paredzams, ka dati par visām euro zonas valstīm būs pieejami līdz 2019. gada pirmā ceturkšņa beigām. Attiecībā uz parādniekiem ir pieejami dati par kredītiem, kas piešķirti juridiskām personām, t.sk. nefinanšu uzņēmumiem, valsts pārvaldes dienestiem un finanšu iestādēm. Attiecībā uz instrumentiem pieejami dati par noguldījumiem (izņemot reversos repo līgumus), konta pārsnieguma kredītiem (overdraftiem), kredītkaršus parādiem, atjaunojamo kredītu (izņemot konta pārsnieguma kredītus un kredītkartes parādu), kredītlīnijām (izņemot atjaunojamos kredītus), reversajiem repo līgumiem, pircēju un piegādātāju parādiem, finanšu līzingiem un citiem aizdevumiem. Paredzams, ka AnaCredit dati sniegs ne tikai informāciju par darījumu partnera risku un tā neizpildes statusu, bet arī dos uzraugiem iespēju noteikt riskus saistībā ar nozīmīgām aizņēmēju koncentrācijām, pārraudzīt un novērtēt kredītrisku uzraudzītajās iestādēs un veikt ienākumus nenesošu riska darījumu un nodrošinājuma pietiekamības detalizētas analīzes. Lai gan priekšrocības, ko AnaCredit piedāvā uzraugiem kredītriska novērtēšanā, ir skaidri noteiktas, esošajā sistēmā ir dažādi ierobežojumi, kas varētu liegt uzraugiem to pilnībā izmantot. Jo īpaši starp šādiem trūkumiem jāmin konsolidācijas līmenis (informācija ir pieejama tikai individuālu iestāžu līmenī), darījumu partnera un instrumentu tvērums (piemēram, nav informācijas par mājsaimniecībām vai par atvasinātajiem finanšu instrumentiem/ārpusbilances posteņiem) un nozīmīguma sliekšņi (piemēram, nelielas neatbilstības starp AnaCredit un uzraudzības statistiku). Šo ierobežojumu novēršanas veidi tiks izpētīti, sagatavojoties nākamajiem AnaCredit posmiem.

MMSR sniedz datus pēc darījumu veidiem

MMSR datu kopums sāka darboties 2016. gada 1. jūlijā. Tas sniedz datus pēc darījumu veidiem dažādos naudas tirgus segmentos: nodrošināti un nenodrošināti darījumi, ārvalstu valūtas maiņas mijmaiņas darījumi un euro diennakts indeksa mijmaiņas darījumi. Kopumā attiecīgos datus iesniedz 50 euro zonas kredītiestādes (kas darbojas 10 euro zonas valstīs). Ziņošana ietver darījumus starp ziņošanas aģentiem un citām finanšu institūcijām (piemēram, centrālajām bankām, citiem finanšu starpniekiem, apdrošināšanas sabiedrībām un pensiju fondiem), centrālajām valdībām un nefinanšu uzņēmumiem, kas klasificēti kā liela apjoma darījumi saskaņā ar Bāzeles III LSR sistēmu. MMSR dati papildina uzraudzības datus gan par nodrošināto, gan nenodrošināto kredītu riska darījumiem. Tie sniedz datus arī par diennakts indeksētajiem mijmaiņas darījumiem un ārvalstu valūtas mijmaiņas darījumiem.

5.8.3. Informācijas pārvaldība VUM ietvaros – IMAS

2018. gadā VUM informācijas pārvaldības sistēmā (IMAS) tika ieviestas būtiskas pārmaiņas. Tās ietvēra jaunus moduļus SREP procesiem un ECB lēmumos un darbības dokumentos norādīto uzraudzības konstatējumu un pasākumu atsekošanai un pārraudzībai. Pārmaiņas ietvēra arī jaunu iekšējo modeļu datu bāzi, kā arī jaunas IMAS darbplūsmas pastāvīgai modeļu uzraudzībai un atsaucēm uz piespiedu izpildes un sankciju procedūrām, t.sk. iespējamo pārkāpumu ziņošanu.

Papildus ar VUM saistītām darbībām tagad IMAS atbalsta arī VNV un valstu noregulējuma iestādes (VNI) to noregulējuma darbībās – šo platformu informācijas apmaiņai, kā to paredz SM, izmanto gan VUM, gan VNM.


6. Pārskatu sniegšana par budžeta līdzekļu izlietojumu

VUM regula nosaka, ka ECB jābūt spējīgai atvēlēt pietekamus resursus savu uzraudzības pienākumu efektīvai īstenošanai. ECB darbības nodrošināšana tiek finansēta no uzraudzības maksas, ko maksā tās pārraudzībā esošās iestādes.

Ar uzraudzības uzdevumu veikšanu saistītie izdevumi ir atsevišķi identificējami ECB budžetā.[74] Lēmējiestāde par ECB budžetu ir ECB Padome. ECB Padome, pamatojoties uz Valdes priekšlikumu, konsultējoties ar Uzraudzības valdes priekšsēdētāju un priekšsēdētājas vietnieci par jautājumiem, kas saistīti ar banku uzraudzību, pieņem ECB gada budžetu. ECB Padomei palīdz Budžeta komiteja (BUCOM), ko veido dalībnieki no visām Euro sistēmas valstu centrālajām bankām un ECB. BUCOM sniedz palīdzību ECB Padomei, izvērtējot ECB ziņojumus par budžeta plānošanu un uzraudzību.

ECB sagaida, ka 2019. gadā turpinās palielināties izdevumi galvenokārt saistībā ar tiešo sistēmiski nozīmīgo finanšu iestāžu uzraudzību. Budžetā paredzēto izdevumu regulāro funkciju izpildei apjoms ir stabilizējies. Taču joprojām pastāv ārējie faktori, jo īpaši saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības, kas nosaka nākamā gada resursu palielināšanas nepieciešamību. Sīkāka informācija par apstiprināto ECB banku uzraudzības nodarbinātā darbinieku skaita palielināšanu ir pieejama šā pārskata 5.5. iedaļā.


6.1. 2018. gada izdevumi

Izdevumus, kas ECB radušies saistībā ar uzraudzības uzdevumu veikšanu, primāri veido ECB banku uzraudzības ģenerāldirektorāta tiešie izdevumi. Uzraudzības funkcija balstās arī uz koplietojamiem pakalpojumiem, ko nodrošina ECB esošās atbalsta darbības jomas.[75]

2018. gada izdevumi kopumā atbilda prognozētajiem

2018. gada aprīlī Padome pieņēma ECB lēmumu par summu, kas atgūstama ar uzraudzības maksu starpniecību 2018. gadā.[76] Šajā lēmumā tika aplēsts gada izdevumu apjoms banku uzraudzības uzdevumu veikšanai – 502.5 milj. euro. 2018. gada beigās ECB izdevumi uzraudzības uzdevumu veikšanai sasniedza 517.8 milj. euro. Tas bija tikai par 3% vairāk nekā aplēsts 2018. gada aprīlī, taču tuvāk budžetam nekā 2017. gadā. Saskaņā ar ECB regulu par uzraudzības maksām (Uzraudzības maksu regula), no tā izrietošais deficīts 15.3 milj. euro apmērā tiks atgūts no kopējās 2019. gadā iekasējamās summas.[77]

8. tabula

ECB uzraudzības uzdevumu izmaksas pēc funkcijas (laikposmā no 2018. līdz 2016. gadam)

(milj. euro)

Avots: ECB.
Piezīme. Kopsummas un starpsummas tabulā var nesakrist noapaļošanas dēļ.

ECB grupē savus izdevumus, izmantojot funkciju klasifikāciju. Tās uzraudzības funkciju ziņā galvenās darbību grupas ir:

  • nozīmīgu banku vai banku grupu tieša uzraudzība;
  • mazāk nozīmīgu banku vai banku grupu pārraudzība (netieša uzraudzība);
  • horizontālo funkciju veikšana un specializētie pakalpojumi.

Klasifikāciju nosaka, pamatojoties uz ECB darbības jomu izmaksām par attiecīgajām uzraudzības funkcijām. Attiecībā uz katru grupu norādītās izmaksas ietver koplietojamo pakalpojumu, kurus nodrošina ECB atbalsta darbības jomas, sadalījumu. ECB izmanto minēto klasifikāciju arī, lai noteiktu ikgadējo izdevumu apmēru, kas jāatgūst no ikgadējām uzraudzības maksām no uzraudzītajām iestādēm, pamatojoties uz to uzraudzības statusu – nozīmīga vai mazāk nozīmīga. Saskaņā ar Uzraudzības maksu regulas 8. pantā par gada uzraudzības maksu apmēra sadali ietverto metodoloģiju izmaksas, kas saistītas ar horizontālajām funkcijām un specializētajiem pakalpojumiem sadala proporcionāli, ņemot vērā nozīmīgu uzraudzīto iestāžu uzraudzības izdevumu pilno apmēru un izmaksas, kas saistītas ar mazāk nozīmīgu uzraudzīto iestāžu uzraudzības pārraudzību.

Izmaksu kategorija "nozīmīgu banku vai banku grupu tieša uzraudzība" lielākoties sastāv no izmaksām, kas saistītas ar ECB piedalīšanos KUK un klātienes pārbaudēs. Tā ietver arī izmaksas, kas saistītas ar daudzgadu TRIM un mikrouzraudzības darbībām attiecībā uz divgadu uzraudzības stresa testu veikšanu nozīmīgām iestādēm 2018. gadā. Mazāk nozīmīgu banku vai banku grupu uzraudzības pārraudzība ietver pārraudzības darbības un pilnvarošanas funkcijas. Horizontālās funkcijas un specializētie pakalpojumi ietver tādas darbības kā Uzraudzības valdes sekretariāta darbs, makrouzraudzības funkcijas, t.sk. tās, kas saistītas ar stresa testu veikšanu, uzraudzības politikas veidošana, statistikas pakalpojumi un īpašie juridiskie pakalpojumi.

9. tabula

ECB banku uzraudzības izmaksas pēc izdevumu kategorijas (2018.–2016. gads)

(milj. euro)

Avots: ECB.
Piezīme. Kopsummas un starpsummas tabulā var nesakrist noapaļošanas dēļ.

Lielākā daļa uzraudzības darbību radīto izmaksu ir saistīta ar algām un piemaksām, kopā ar saistītajiem īres un ēku uzturēšanas izdevumiem un citām ar personālu saistītām izmaksām, piemēram, komandējumiem un apmācībām.

ECB piemēroja konservatīvu pieeju, aplēšot banku uzraudzības izdevumu summu, ko varēs atgūt ar uzraudzības maksu palīdzību 2018. gadā. Nelielo pārtēriņu 3% apmērā galvenokārt izraisa augstāks apstiprināto ECB vakanču aizpildīšanas apjoms, kas rada atbilstošu pieaugumu ar telpām saistītajās izmaksās un tādās darbībās kā komandējumi un konsultāciju pakalpojumi.

Papildus iekšējiem resursiem ECB ir nepieciešams piesaistīt ārējos konsultāciju pakalpojumus tās uzraudzības uzdevumu izpildes atbalstam. Šos resursus piesaista vai nu specializētu padziļinātu zināšanu, vai integrētu konsultāciju sniegšanai pēc kvalificētiem iekšējiem norādījumiem, lai risinātu pagaidu resursu iztrūkumus. 2018. gadā ECB kopumā iztērēja 75.8 milj. euro par konsultāciju pakalpojumiem uzraudzības uzdevumos. Lielākā atsevišķā aktivitāte, kam bija nepieciešams konsultatīvais atbalsts 2018. gadā, bija TRIM, ārējā atbalsta izmaksām 2018. gadā sasniedzot 45.7 milj. euro. 2018. gadā vēl 9.2 milj. euro bija novirzīti ārējiem resursiem, kas bija nepieciešami reizi divos gados notiekošajam uzraudzības stresa testam, lai papildinātu no VKI komandētos un ECB iekšējā personāla FTE. Kā paskaidrots šā pārskata 5.5. iedaļā, Padome ir pieņēmusi lēmumu, sākot no 2019. gada, palielināt ECB darbinieku skaitu, lai sāktu izmantot iekšējos resursus, veicot stresa testēšanas aktivitātes, ko līdz šim veica ar ārējā konsultatīvā atbalsta palīdzību. Atlikušo konsultāciju izdevumu daļu pārsvarā novirzīja "regulārās" klātienes uzraudzības uzdevumu veikšanai, t.sk. pārrobežu pārbaudēm, banku gatavības 9. SFPS pārmaiņu ietekmei novērtējumam, visaptverošiem novērtējumiem un aktuālām ar Brexit saistītajām sagatavošanās aktivitātēm.


6.2. Uzraudzības maksu regulējums 2018. gadā

VUM regula un Uzraudzības maksu regula nodrošina tiesisko regulējumu, kura ietvaros ECB iekasē ikgadējo uzraudzības maksu par izdevumiem, kas radušies, pildot uzraudzības uzdevumus. Uzraudzības maksu regula nosaka metodes: i) gada uzraudzības maksas kopējās summas noteikšanai; ii) katras uzraudzītās iestādes maksājamās summas aprēķināšanai; iii) ikgadējās uzraudzības maksas iekasēšanai.

Precizēta informācija par ECB uzraudzības maksājumu sistēmas pārskatīšanu

Uzsāktās ECB uzraudzības maksu sistēmas pārskatīšanas rezultātu paredzēts publicēt līdz 2019. gada aprīlim. Šajā publikācijā tiks paskaidroti ECB ierosinātie grozījumi Uzraudzības maksu regulā un uzsākta šo ierosināto grozījumu publiskā apspriešana. Atsaucoties uz komentāriem par pārskatīšanu, kas tika saņemti 2017. gadā notikušās sabiedriskās apspriešanas ietvaros, grozījumi ietver papildu samērīguma pasākumus mazākām mazāk nozīmīgām bankām, ar procesu saistītus uzlabojumus, t.sk. vēl vairāk pilnveidotu statistikas datu (maksu faktoru) vākšanas procedūru un noteiktu sistēmas elementu precizējumus. Paredzams, ka grozītā Regula stāsies spēkā, kad tiks aprēķinātas uzraudzība maksas 2020. gada maksu periodam.

Kopējā iekasējamā summa

ECB iekasējusi maksas 474.8 milj. euro apmērā par uzraudzības uzdevumu izpildi

2018. gadā ECB pieņēma lēmumu par uzraudzības maksām kopsummā 474.8 milj. euro apmērā par plānotajiem izdevumiem, veicot uzraudzības uzdevumus. Tas balstās uz plānoto visa 2018. gada izdevumu apmēru 502.5 milj. euro, koriģējot šo apmēru, ņemot vērā: i) pārpalikumu 27.9 milj. euro, apmērā, kas pārnesti no 2017. gada maksu perioda, un ii) 0.2 milj. euro, kas neto izteiksmē atmaksāti atsevišķām bankām par iepriekšējiem maksu periodiem.

Kopējā summa, kas atgūstama, iekasējot gada uzraudzības maksu, sadalīta divās daļās. Šis sadalījums ir atkarīgs no uzraudzītās iestādes statusa, – vai tā ir nozīmīga vai mazāk nozīmīga, atspoguļojot ECB piemērotās uzraudzības intensitātes dažādās pakāpes.

10. tabula

Kopējie ienākumi no banku uzraudzības uzdevumu veikšanas

(milj. euro)

Avots: ECB.
Piezīme. Kopsummas un starpsummas tabulā var nesakrist noapaļošanas dēļ.

Kā paskaidrots 6.1. iedaļā, ir radies deficīts 15.3 milj. euro apmērā kā starpība starp faktiskajiem izdevumiem par banku uzraudzības uzdevumu veikšanu 2018. gadā un šajā gadā plānoto summu. Šis deficīts tiks iekļauts kopējā summā, kas ir iekasējama 2019. gadā. Tas tiks novirzīts NI un MNI kategorijām, balsoties uz faktisko izmaksu rādītāju, kuras tika novirzītas attiecīgajām funkcijām 2018. gadā, proti, 91% NI un 9% MNI.

Kopējo iekasēto summu iepriekšējos uzraudzības maksu ciklos ietekmēja iepriekšējā gadā iekasēto neizmantoto summu pārnešana, tādējādi mazinot gada izdevumu pieaugumu ietekmi. Tā kā kopējā iekasējamā summa 2019. gadā ietvers deficītu (kas palielina iekasējamo summu) nevis pārpalikumu (kas šo summu samazina), paredzams, ka kopējā iekasējamā summa nākamajam gadam pieaugs lielākā mērā nekā gada izdevumu pieaugums.

Individuālās uzraudzības maksas

Banku līmenī uzraudzības maksas tiek aprēķinātas, pamatojoties uz banku nozīmīgumu un riska profilu, izmantojot ikgadējās maksas aprēķinam nepieciešamos rādītājus, ko iesniedz visas uzraudzītās bankas par periodu līdz iepriekšējā gada 31. decembrim. Katrai bankai aprēķināto uzraudzības maksu iekasē kā gada maksājumu, kura samaksas termiņš ir katra finanšu gada pēdējā ceturksnī.

5. attēls

Maksas mainīgo elementu nosaka bankas nozīmīgums un tās riska profils

Uzraudzības maksa tiek noteikta visaugstākā VUM iesaistīto dalībvalstu līdzdalības konsolidācijas līmenī. Tā sastāv no maksas mainīgās komponentes un maksas minimālās komponentes. Pēdējā tiek vienādi piemērota visām bankām, un tā ir 10% no kopējās iekasējamās summas.[78]

Saskaņā ar Uzraudzības maksu regulas 7. pantu, turpmāk minēto bankas stāvokļa pārmaiņu gadījumā jāveic attiecīgās bankas uzraudzības maksas grozījumi: i) ja mainās uzraudzītās iestādes uzraudzības statuss, t. i., pārklasificējot iestādes uzraudzības statusu no nozīmīgas iestādes uz mazāk nozīmīgu iestādi vai otrādi; ii) ja ir izsniegta atļauja jaunai uzraudzītajai iestādei; iii) ja esošā atļauja tiek anulēta. Ar iepriekšējiem maksu periodiem saistītās pārmaiņas, kuru rezultātā ECB pieņēma jaunus uzraudzības maksas lēmumus, 2018. gadā kopā bija 0.3 milj. euro.

Sīkāka informācija par uzraudzības maksām pieejama ECB banku uzraudzības interneta vietnē. Šīs vietnes dati tiek regulāri atjaunināti un ir pieejami visās oficiālajās ES valodās.


6.3. Citi ar banku uzraudzības uzdevumiem saistītie ienākumi

ECB ir tiesīga uzlikt administratīvos sodus uzraudzītajām iestādēm gadījumos, kad tās nav izpildījušas pienākumus saskaņā ar ES banku uzraudzības regulējumu (t.sk. saskaņā ar ECB uzraudzības lēmumiem). Aprēķinot ikgadējās uzraudzības maksas, saistītos ienākumus neņem vērā. Uzraudzības maksu regulā noteikts, ka uzraudzības maksu neietekmē zaudējumi, kas maksājami trešajām personām, ne arī administratīvie sodi (sankcijas), kuras uzraudzītās iestādes maksā ECB. Uzraudzītajām iestādēm uzliktos administratīvos sodus iegrāmato ECB peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā ienākumus. 2018. gadā ienākumi no uzraudzītajām iestādēm uzliktajiem sodiem veidoja 6.0 milj. euro.


7. ECB pieņemtie juridiskie instrumenti

Turpmāk tabulā uzskaitīti banku uzraudzības juridiskie instrumenti, kurus ECB pieņēma 2018. gadā un kuri ir publicēti "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī" un/vai ECB interneta vietnē. Šeit ietverti juridiskie instrumenti, kas pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 4. panta 3. punktu, un citi attiecīgie juridiskie instrumenti.


7.1. ECB regulas

ECB/2018/26
Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) 2018/1845 (2018. gada 21. novembris) par Regulas (ES) Nr. 575/2013 178. panta 2. punkta d) apakšpunktā paredzētās rīcības brīvības īstenošanu saistībā ar robežvērtības noteikšanu kavētu kredītsaistību būtiskuma vērtēšanai ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" L 299, 26.11.2018., 55. lpp.)


7.2. Citi ECB juridiskie instrumenti, kas nav regulas

ECB/2017/44
Eiropas Centrālās bankas Ieteikums (2017. gada 28. decembris) par dividenžu sadales politiku ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" C 8, 11.01.2018., 1. lpp.)

ECB/2018/6
Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2018/228 (2018. gada 13. februāris), ar kuru groza lēmumu (ES) 2017/936, ar kuru ieceļ struktūrvienību vadītājus deleģēto lēmumu par atbilstību un piemērotību pieņemšanai ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" L 43, 16.02.2018., 18. lpp.)

ECB/2018/10
Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2018/546 (2018. gada 15. marts), ar kuru deleģē pilnvaras lēmumu par pašu kapitālu pieņemšanai ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" L 90, 06.04.2018., 105. lpp.)

ECB/2018/11
Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2018/547 (2018. gada 27. marts), ar kuru ieceļ struktūrvienību vadītājus deleģēto lēmumu par pašu kapitālu pieņemšanai ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" L 90, 06.04.2018., 110. lpp.)

ECB/2018/12
Eiropas Centrālās bankas Lēmums (ES) 2018/667 (2018. gada 19. aprīlis) par 2018. gada uzraudzības maksu kopējo summu ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" L 111, 02.05.2018., 3. lpp.)


8. Eiropas banku sektors skaitļos

2018. gadā uzraudzības statistikas dati tika būtiski papildināti

Kopš 2016. gada decembra ECB savā banku uzraudzības interneta vietnē publicē statistikas datus par nozīmīgo iestāžu bilances struktūru, pelnītspēju, maksātspēju un kredītrisku. Pēc jaunākās EBI ziņošanas sistēmas ieviešanas un tirgus analītiķu un dalībnieku prioritārās uzmanības jomas maiņas, 2018. gadā publikācija tika plaši papildināta, ietverot tajā jaunus rādītājus, tādus kā 1. līmeņa, 2. līmeņa un 3. līmeņa aktīvi, kopējais riska līmenis valstu valdībām un uz iekšējiem reitingiem balstīti (IRB) kredītriska parametri. Šo banku uzraudzības statistiku atspoguļo katru ceturksni, norādot ģeogrāfisko un banku klasifikācijas dalījumu.

Turpmāk aplūkoti daži svarīgi statistikas dati, kas attiecas uz pārskata periodu. Jāņem vērā, ka dažādos pārskata periodos iekļauto banku skaits atšķiras, jo nozīmīgo iestāžu saraksts parasti mainās gada griezumā.

Jaunāko pārskata periodu laikā kapitāla rādītāji saglabājas vidēji stabili

Jaunāko pārskata periodu laikā kapitāla rādītāji saglabājas vidēji stabili (sk. 11. tabulu). Kopējais kapitāla rādītājs 2018. gada 3. ceturksnī bija 17.83%, kas ir nedaudz mazāk, salīdzinot ar 17.97% iepriekšējā gadā. Tādu pašu tendenci var novērot attiecībā uz CET1 rādītāju, bet 1. līmeņa kapitāla rādītājs palielinājās no 15.32% 2017. gada 3. ceturksnī līdz 15.40% 2018. gada 3. ceturksnī. Sviras rādītājs ir nedaudz pazeminājies gan pēc pārejas posma, gan pēc pilnīgas ieviešanas noteiktām definīcijām. 2018. gada 3. ceturksnī likviditātes seguma rādītājs bija palielinājies līdz 140.93% no 140.34% pērn.

11. tabula

Kopējais kapitāla rādītājs un tā struktūra, sviras rādītājs un likviditātes seguma rādītājs pārskata periodā

(%)

Avots: ECB.
Piezīmes. Nozīmīgas iestādes visaugstākajā konsolidācijas līmenī, par kurām ir pieejami vienoti pārskati par kapitāla pietiekamību (COREP) un finanšu pārskati (FINREP). Konkrēti, 2017. gada 2. un 3. ceturksnī bija 114 bankas, 2017. gada 4. ceturksnī – 111, bet 2018. gada 1. un 2. ceturksnī – 109. Iestāžu skaits pārskata periodos atspoguļo pārmaiņas, kas radušās, veicot pārmaiņas nozīmīgo iestāžu sarakstā atbilstoši ECB banku uzraudzības novērtējumiem, kurus parasti veic reizi gadā, vai arī iestādēm apvienojoties vai to iegādes gadījumos.

2018. gada laikā bankas aktīvu kvalitāte turpināja uzlaboties

Banku aktīvu kvalitāte ir uzlabojusies, kopējam pārrobežu darbības atļauju piešķiršanas procedūras rādītājam pastāvīgi samazinoties no 5.15% 2017. gada 3. ceturksnī līdz 4.17% 2018. gada 3. ceturksnī (sk. 13. diagrammu).

13. diagramma

Aktīvu kvalitāte: ienākumus nenesošie kredīti un avansi pārskata periodā

Avots: ECB.
Piezīme. Izlase atbilst 11. tabulai.

Banku kopējie aktīvi un saistības (sk. 14. diagrammu un 15. diagrammu) atspoguļo iestāžu (mainīgās) izlases datus konkrētos brīžos. Ņemot vērā iepriekš minēto, laika gaitā galvenie bilances posteņi ir saglabājušies stabili, lai gan aktīvu struktūra uzrāda augšupejošu tendenci postenī "Kredīti un avansi", kā arī lejupejošu tendenci posteņos "Pašu kapitāla instrumenti" un "Atvasinātie instrumenti". Turklāt saistību struktūra uzrāda samazināšanās tendenci "Atvasinātajos instrumentos", kā arī nelielu palielinājumu "Noguldījumos".

14. diagramma

Aktīvu struktūra, pārskata periodā

(mljrd. euro)

15. diagrammu

Saistību un pašu kapitāla struktūra, pārskata periodā

(mljrd. euro)

© Eiropas Centrālā banka, 2019. gads

Pasta adrese: 60640 Frankfurte pie Mainas (Frankfurt am Main), Vācija
Tālrunis: +49 69 1344 0
Interneta vietne www.bankingsupervision.europa.eu

Visas tiesības rezervētas. Atļauta pārpublicēšana izglītības un nekomerciālos nolūkos, norādot avotu.

Šajā pārskatā iekļautie dati atbilst situācijai 2018. gada 31. decembrī.

Konkrētu terminu skaidrojumu sk. VUM terminu vārdnīcā.

HTML ISBN 978-92-899-3593-7, ISSN 2443-5929, doi: 10.2866/425752, QB-BU-19-001-LV-Q


[1]Sīkāku informāciju sk. euro zonas banku kreditēšanas apskatā.
[2]CET1 kapitāla radītājus pilnīgas ieviešanas gadījumā aprēķina, izmantojot saskaņotus noteikumus, bez jebkura no CRR vai CRD noteiktajiem pārejas pasākumiem.
[4]Vairāk par rezultātiem skatiet šā pārskata 1.1. iedaļu un EBI publicēto 2018. gada ES mēroga stresa testa rezultātu pārskatu.
[5]Šīs pārmaiņas pilnībā maina spēcīgo tirdzniecības ienākumu pieaugumu iepriekšējā gadā.
[6]Šie statistikas dati balstās uz informāciju, kas iegūta saskaņā ar 2014. gada 16. aprīļa Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 680/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz iestāžu sniegtajiem uzraudzības pārskatiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" L 191, 28.06.2014., 1. lpp.) un Eiropas Centrālās bankas Regulu (ES) 2015/534 (2015. gada 17. marts) par uzraudzības finanšu informācijas sniegšanu (ECB/2015/13) ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" L 86, 31.03.2015., 13. lpp.).
[7]Stratēģiskā vadība attiecas uz vadības spēju noteikt virzienu uz bankas ilgtermiņa mērķu sasniegšanu, kas ietver tādus aspektus kā efektīvi procesi un laba pārvaldība.
[8]Citiem vārdiem, tā attiecas uz kredītu standartu pazemināšanu, jaunu produktu piedāvāšanu vai jaunu segmentu apgūšanu, koncentrēšanos uz agresīvu kredīta cenu politiku.
[9]Piemēram, no digitalizācijas, ar uzvedību saistītām vājām vietām un izmaksu optimizācijas ietekmes uz kontroles funkciju spējām vai citiem attiecīgiem riska avotiem, ko izraisa bankas stratēģiskie lēmumi.
[10]Sīkāku informāciju sk. dokumentu "9. SFPS ietekme uz finanšu stabilitāti", ESRK, 2017. gads.
[11]Šie ieteikumi stājās spēkā 2018. gada jūlijā.
[12]Sīkāku informāciju sk. 1. ielikumā “2018. gada stresa testi”.
[13]Analīzes atsauces datums ir 2018. gada 15. oktobris.
[14]ECB rokasgrāmatas par iekšējiem modeļiem Vispārējo jautājumu sadaļas pārskatītā redakcija bija publicēta 2018. gada 15. novembrī, pēc tam, kad noslēdzās no 2018. gada marta līdz maijam rīkotā publiskā apspiešana. Pašlaik, ievērojot no 2018. gada septembra līdz novembrim veiktās publiskās apspriešanas rezultātus, tiek atjauninātas pārējās sadaļas (par kredītrisku, tirgus risku un darījuma partneru kredītrisku), un tās tiks publicētas 2019. gada pirmajā pusē.
[15]Šā ieskata starpposma variants tika iesniegts iestādēm, lai nodrošinātu tām plašāku kopainu, izskatot saņemto lēmumus, kas saistīti ar TRIM.
[16]Izņemot klātienes pārbaužu atcelšanas.
[17]Izņemot turpmākus lēmumus par papildu noteikumiem.
[18]Padomes Regula (ES) Nr. 1024/2013 (2013. gada 15. oktobris), ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" L 287, 29.10.2013., 63. lpp.).
[19]Uzraudzības plānošanas KUS tika ieviesti īpaši grozījumi saistībā ar pārskatu iesniegšanas termiņiem VKI.
[20]Šīs pamatnostādnes piemēro kopš 2017. gada 31. marta.
[21]Sīkāku informāciju sk. 2.5. iedaļā.
[22]Sīkāku informāciju sk. 4.1.5. iedaļā.
[23]Uzsāktas FSNP Maltai, Francijai un Itālijai.
[24]Valstu nodaļas ir ECB organizatoriskās struktūrvienības, kas atbild par regulāru un pastāvīgu sadarbību ar VKI.
[25]Šī ECB un VKI kopīgi izstrādātā un regulāri atjauninātā sistēma klasificē MNI kā augstas, vidējas un zemas prioritātes iestādes, pamatojoties gan uz katrai iestādei piemītošā riska pakāpi, gan potenciālo ietekmi uz attiecīgo iekšzemes finanšu sistēmu. Līdz ar to uzraudzības un pārraudzības funkcijas darbību līmeni un intensitāti pielāgo iestādei piešķirtajai prioritātes pakāpei.
[26]ECB atļauju piešķiršanas lēmumiem var pievienot papildu noteikumus, lai risinātu konkrētas, novērtēšanas gaitā identificētās uzraudzības bažas. Šādi noteikumi var būt saistoši vai nesaistoši un adresēti iestādei, kādam no to pilnvarotajiem būtiskas līdzdalības dalībniekiem vai VKI, kas atbild par tiešo uzraudzību konkrētās MNI gadījumā.
[27]Norādījumi VKI par paziņojumu prasībām saistībā ar MNI nosaka prasības un procesuālos aspektus regulāriem un īpašiem VKI paziņojumiem ECB attiecībā uz MNI.
[28]Attiecas gan uz gan uz NI, gan uz MNI.
[30]Identificētās G-SNI ir BNP Paribas (FR), Groupe Crédit Agricole (FR), Deutsche Bank (DE), ING Bank (NL), Banco Santander (ES), Société Générale (FR), Unicredit Group (IT) un Groupe BPCE (FR).
[32]To var noteikt arī VNV, taču tikai pēc sava nodoma paziņošanas ECB un tikai tad, ja ECB pati neveic šo novērtējumu trīs kalendāro dienu laikā pēc informācijas saņemšanas no VNV.
[33]Saskaņā ar Latvijas Kredītiestāžu likuma 113. panta 1. daļas 4. punktu.
[34]Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/49/ES (2014. gada 16. aprīlis) par noguldījumu garantiju sistēmām ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" L 173, 12.06.2014., 149. lpp.).
[35]Saskaņā ar Direktīvas 2. panta 1. daļas punkta 8.a) apakšpunktu noguldījums ir nepieejams, ja attiecīgās administratīvās iestādes ir konstatējušas, ka pēc to ieskatiem attiecīgā kredītiestāde ar tās finansiāliem apstākļiem tieši saistītu iemeslu dēļ pagaidām nespēj atmaksāt depozītu un ka pašlaik iestādei nav izredžu to izdarīt.
[37]"ECB uzdod valsts uzraugam noteikt moratoriju ABLV Bank", ECB preses paziņojums, 2018. gada 19. februāris.
[40]"FKTK ir pieņēmusi lēmumu par noguldījumu nepieejamību AS ABLV Bank", FKTK preses paziņojums, 2018. gada 24. februāris; "CSSF ir pieņēmusi lēmumu par noguldījumu nepieejamību ABLV Bank, S.A.", CSSF/Fonds de garantie des dépôts Luxembourg preses paziņojums, 2018. gada 25. Februāris.
[42]Padomes Regula (ES) Nr. 1024/2013 (2013. gada 15. oktobris), ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" L 287, 29.10.2013., 63. lpp.).
[43]Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/843 (2018. gada 30. maijs), ar ko groza Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Direktīvas 2009/138/EK un 2013/36/ES ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" L 156, 19.06.2018., 43. lpp).
[45]Minētie kritēriji ir noteikti VUM regulas 6. panta 4. punktā.
[46]2018. gada decembrī publicētais nozīmīgo un mazāk nozīmīgo iestāžu saraksts atspoguļo i) lēmumus par nozīmīgumu, kas tika paziņoti uzraudzītajām iestādēm pirms 2018. gada 14. decembra, un ii) citas pārmaiņas un jaunāko informāciju par pārmaiņām grupu struktūrā, kas bija spēkā līdz 2018. gada 1. novembrim.
[47]VUM pamatregulas 70. pants.
[48]Atļaujas, kas zaudējušas spēku, nozīmē, ka atļaujas pārtrauc darbību bez attiecīga formāla lēmuma pieņemšanas, ja valsts tiesību akti to paredz; iestājas juridiskas sekas, tiklīdz rodas konkrēts, skaidri izteikts ierosinātājs, piemēram, iestāde skaidri atsakās no licences vai ja pati iestāde beidz pastāvēt, piemēram, sakarā ar apvienošanos ar citu uzņēmumu.
[49]Tiek iekļauts arī neliels pieprasījumu skaits (15) par papildu direktorātiem.
[50]Dažos lēmumos ietverta vairāk nekā viena atļaujas izsniegšanas procedūra (piemēram, vairāku vienas nozīmīgās iestādes valdes locekļu atbilstības un piemērotības novērtējums, vai arī būtiskas līdzdalības iegūšana dažādās meitas sabiedrībās, kas rodas viena darījuma rezultātā). Dažām atļauju izsniegšanas procedūrām, kas galvenokārt ir pārrobežu darbības atļauju piešķiršanas procedūras un procedūras par spēku zaudējušajām atļaujām, nav nepieciešams saņemt formālu ECB lēmumu.
[51]Šīs procedūras attiecas uz to vadības un uzraudzības valdes locekļu novērtējumu, uz kuriem attiecas Eiropas Centrālās bankas Lēmumā (ES) 2017/935 (2016. gada 16. novembris) paredzētā deleģēšanas sistēma, kas pilnvaro pieņemt piemērotības un atbilstības lēmumus un veikt piemērotības un atbilstības prasību novērtējumus (ECB/2016/42).
[52]"Risku vadība un iekšējā kontrole" ietver mehānismus vai procesus, kas iestādei jāizstrādā pienācīgai risku identificēšanai, vadībai un ziņošanai par riskiem, kuriem tā ir vai var tikt pakļauta. "Organizatoriskā struktūra" parāda to, cik lielā mērā iestādei ir skaidri noteiktas, pārredzamas un konsekventas atbildības jomas.
[53]Bankas izmanto uzkrājumu grāmatošanas modeļus, lai centralizētu riskus, kas radušies vairākās vietās noteiktos tirdzniecības un riska pārvaldības mezglos, lai sekmētu izmaksu ziņā efektīvu riska pārvaldību.
[54]Viens no 29 Bāzeles pamatprincipiem attiecībā uz banku efektīvu uzraudzības novērtēšanu, proti, 29. princips - Finanšu pakalpojumu ļaunprātīga izmantošana šajā novērtējumā netika aplūkots, jo ECB nav kompetentā iestāde nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jautājumos. 28 attiecīgie Principi kopā ietver 216 būtiskus kritērijus un 17 papildu kritērijus.
[55]Valsts FSNP Beļģijai noslēdzās pirms eiro zonas FSNP. Tā ietvēra ieteikumus, kas ir būtiski arī VUM, jo īpaši tādās jomās kā finanšu konglomerātu uzraudzība, iekšējo modeļu uzraudzība, aizdevumu klasifikācija un uzkrājumu veidošana, kā arī uzmanīgas pārejas uz banku savienību nepieciešamība.
[56]Eiropas Centrālās Bankas 2018. gada 22. augusta Atzinums par prudenciālās pieejas ieguldījumu sabiedrībām pārskatīšanu (CON/2018/36), Eiropas Centrālās Bankas 2018. gada 22. augusta Atzinums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par segto obligāciju emisiju un segto obligāciju publisku uzraudzību, un ar ko groza Direktīvu 2009/65/EK un Direktīvu 2014/59/ES; un par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz riska darījumiem segto obligāciju veidā (CON/2018/37), Eiropas Centrālās Bankas 2018. gada 12. jūlija Atzinums par ienākumus nenesošu riska darījumu minimālā zaudējumu seguma regulējumu (CON/2018/32), Eiropas Centrālās Bankas 2018. gada 7. decembra Atzinums par grozīto priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), un saistītos tiesību aktus (CON/2018/55).
[58]Sk. Modeļu validācija, EBI interneta vietne.
[59]2010. gada 24. novembra Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis" L 331, 15.12.2010., 12. lpp.) 16. pants.
[60]ECB atbilstība EBI pamatnostādnēm un ieteikumiem, ECB banku uzraudzības interneta vietne.
[61]Saskaņā ar Uzraudzības valdes reglamenta 6.7. pantu lēmumu pieņemšana var notikt arī, izmantojot rakstveida procedūru, ja vien pret to neiebilst vismaz trīs Uzraudzības valdes balsstiesīgie locekļi. Šādos gadījumos jautājuma izskatīšana tiek iekļauta nākamās Uzraudzības valdes sēdes darba kārtībā. Rakstveida procedūra, lai izskatītu un pieņemtu lēmumu, Uzraudzības valdē parasti ilgst vismaz piecas darbadienas.
[62]Administratīvās pārskatīšanas padomes sastāvā ir pieci locekļi: Žans Pols Reduāns (Jean-Paul Redouin; priekšsēdētājs), Končeta Breskija Morra (Concetta Brescia Morra; priekšsēdētāja vietniece), Havjers Aristegvi (Javier Arístegui), Andrē Kamijeri (André Camilleri) un Edgars Maisters (Edgar Meister), kā arī divi aizvietotāji: Renē Smits (René Smits) un Ivans Šramko (Ivan Šramko).
[63]ECB darbības jomas, kas atbalsta uzraudzības darbības.
[64]Pārrobežu un jaukto komandu pārbaužu definīciju sk. 1.6. iedaļā.
[65]ECBS/SO līgumi (Eiropas Centrālo banku sistēmas un starptautisko organizāciju darbiniekiem paredzētie līgumi) ir īstermiņa ECB darba līgumi, ko var noslēgt tikai ar darbiniekiem no ECBS ietilpstošajām 28 valstu centrālajām bankām, valstu kompetentajām iestādēm, Eiropas valsts iestādēm un aģentūrām un starptautiskajām valsts iestādēm (piemēram, SVF, Starptautisko Norēķinu banka, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka).
[66]Lēmums ECB/2014/39 ietver arī noteikumus, kas attiecas uz organizatoriskajiem aspektiem.
[67]FINREP (Finanšu pārskatu iesniegšana) un COREP (Vienoto pārskatu iesniegšana) ir daļa no EBI īstenošanas tehniskajiem standartiem (ĪTS) un iekļautas Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 680/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz iestāžu sniegtajiem uzraudzības pārskatiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013. FINREP ir struktūra finanšu informācijas apkopošanai no bankām; tas ir standartizēts gada pārskatu formāts (bilance, peļņas un zaudējumu pārskats un detalizēti pielikumi). COREP ir struktūra informācijas apkopošanai arī standartizētā formātā par 1. pīlāra aprēķinu, t. i., sīkāku informāciju par pašu kapitālu, atskaitījumiem un kapitāla prasībām (kredītrisks, tirgus riski un operacionālais risks), kā arī lielajiem riska darījumiem.
[68]VUM pamatregulas 140. panta 4. punkts.
[69]"Secīgā pieeja" ir sistēma, kas nodrošina uzraudzības datu pārsūtīšanu no bankām uz VKI, no VKI uz ECB, un no ECB uz EBI.
[70]RIAD ir apvienots datu kopums, kas darbojas uz ECBS un VUM apvienotās platformas. Tas ir paredzēts, lai glabātu atsauces datus par juridiskām personām un citām (statistiskām) institucionālām vienībām (pārsvarā filiālēm) un to savstarpējām attiecībām.
[71]Juridiskais pamats ir Padomes Regula (EK) Nr. 2533/98 par statistikas informācijas vākšanu, ko veic Eiropas Centrālā banka, ko groza Padomes Regula (EK) Nr. 951/2009 un Padomes Regula (EK) Nr. 2015/373.
[72]Juridiskais pamats ir Regula (ES) Nr. 2016/867par kredītu un kredītriska mikrodatu vākšanu (ECB/2016/13) un Pamatnostādnes ECB/2017/38.
[73]Juridiskais pamats ir ECB Regula (ES) Nr. 1333/2014 (2014. gada 26. novembris)(ECB/2014/48), ko groza ECB Regula (ES) Nr. 1599/2015 (2015. gada 10. septembris) (ECB/2015/30).
[74]Saskaņā ar VUM regulas 29. pantu.
[75]Tie ir telpu, cilvēkresursu pārvaldības, administratīvie pakalpojumi, budžeta plānošanas un kontroles, grāmatvedības, juridiskie, komunikāciju un tulkošanas pakalpojumi, iekšējās revīzijas, statistikas un informācijas pakalpojumi.
[76]ECB Lēmums (ES) 2018/667 (2018. gada 19. aprīlis) par 2018. gada uzraudzības maksu kopējo summu (ECB/2018/12).
[77]Eiropas Centrālās bankas 2014. gada 22. oktobra Regulas (ES) Nr. 1163/2014 par uzraudzības maksām (ECB/2014/41) 9. pants.
[78]Mazākajām nozīmīgajām bankām, kuru kopējā aktīvu vērtība nepārsniedz 10 mljrd. euro, maksas minimālā komponente tiek samazināta uz pusi.