Meklēšanas opcijas
Sākums Medijiem Noderīga informācija Pētījumi un publikācijas Statistika Monetārā politika Euro Maksājumi un tirgi Karjera
Ierosinājumi
Šķirošanas kritērijs

ECB prezidenta Mario Dragi (Mario Draghi) priekšvārds

Būtiska euro zonas atveseļošanās procesa sastāvdaļa ir stabils banku sektors, kas kalpo ekonomikai. Galvenā mācība, kuru esam guvuši no krīzes, ir tā, ka stabila banku sektora būtiska sastāvdaļa ir spēcīgs regulējums un efektīva uzraudzība. Patiesībā pārmērīga noteikumu atcelšana bija viens no globālās finanšu krīzes cēloņiem. Tātad stingrāki noteikumi finanšu sektoram un labāka uzraudzība būtībā veicina izaugsmi. Eiropas un globālā līmenī ir panākts nozīmīgs progress. 2014. gada novembrī tika izveidota Eiropas banku uzraudzības sistēma. Tas bija izšķirošs solis, kas izveidoja pamatu banku sektora stabilizācijai un veicināja Eiropas integrāciju.

Pēdējos gados Eiropas bankas ir kļuvušas noturīgākas kapitāla, sviras rādītāja, finansēšanas un riska uzņemšanās jomā. Līdz ar to tās ir spējušas izturēt ekonomisko krīzi jaunajos tirgos, naftas cenu kritumu un Brexit procesa radītās sekas. Spēcīgākas bankas arī spēj nepārtraukti izsniegt kredītus, kas ir ļoti nepieciešams, lai veicinātu euro zonas ekonomikas atveseļošanos.

Eiropas banku uzraudzībai ir bijusi būtiska nozīme sektora noturības nodrošināšanā. Stingras un godīgas banku uzraudzības rezultātā, kas visā euro zonā tiek īstenota saskaņā ar vienotiem, augstiem standartiem, ir izveidojusies uzticēšanās uzraudzības kvalitātes un līdz ar to arī banku stabilitātes jomā.

Tomēr izaicinājumu vēl arvien ir gana. Banku sektora spēju pilnībā veicināt euro zonas atveseļošanos ierobežo tā zemā pelnītspēja. Banku zemo pelnītspēju ietekmē to neizmantotā kapacitāte, neefektivitāte un vēsturiskie aktīvi. Katrai bankai pašai jārod atbilstoši risinājumi šīm problēmām. Turklāt, lai nodrošinātu spēcīgu euro zonas atveseļošanos, tas ir jādara ātri.

Eiropas banku uzraudzība ievērojami veicina euro zonas banku sektora stabilitāti. Vienlaikus tā arī nodrošina visiem līdzvērtīgus apstākļus, kas ir nepieciešami, lai izveidotu vienotu banku tirgu. Tomēr, lai nodrošinātu neapšaubāmu vienotā banku tirgus integritāti, ir nepieciešams pabeigt darbu pie banku savienības izveides. Tāpat kā esam izveidojuši kopīgu uzraudzību un noregulējumu euro zonā, mums arī jānodrošina, ka noguldītāji visur var justies vienlīdz droši.

Ievada intervija ar Uzraudzības valdes priekšsēdētāju Danielu Nuī (Danièle Nouy)

2016. gada novembrī Eiropas banku uzraudzība svinēja savu otro gadadienu. Vai esat apmierināta ar tās darbību?

Atklāti sakot, esmu ļoti lepna par to, ko esam sasnieguši. Ļoti īsā laikā esam izveidojuši institūciju, kas palīdz nodrošināt visa Eiropas banku sektora stabilitāti. Eiropas banku uzraudzības sistēma, protams, ir ļoti jauna un tajā vēl ir jomas, kurās uzlabot sniegumu. Bet tā darbojas, turklāt labi. Cilvēki visā Eiropā strādā kopā, lai sasniegtu kopīgu mērķi: stabilu banku sektoru. Daži no viņiem strādā šeit, ECB, bet daudz vairāk ir to, kuri strādā valstu uzraudzības iestādēs. Kopā viņi veido tiešām visas Eiropas banku uzraudzības komandu. Un viņu uzcītība nodrošina mūsu panākumus. Esmu ļoti pateicīga visiem; man ir patiess prieks un gods strādāt kopā ar šiem cilvēkiem - ar ECB un valstu uzraudzības iestāžu darbiniekiem un, protams, Uzraudzības padomes locekļiem.

Pastāstiet īsumā, kādi bija galvenie Eiropas banku uzraudzības sasniegumi 2016. gadā?

Nāk prātā trīs lietas: pirmkārt, sākām efektīvi risināt jautājumu par ienākumus nenesošiem aizdevumiem. Jau 2015. gadā izveidojām darba grupu, lai risinātu šo jautājumu. 2016. gadā sagatavojām bankām vadlīniju projektu par to, kā rīkoties ar lielu daudzumu ienākumus nenesošu aizdevumu. Tas ir liels solis uz priekšu. Otrkārt, mēs turpinājām uzlabot euro zonas banku sektora maksātspēju. Visbeidzot turpinājām darbu pie banku uzraudzības saskaņošanas visā euro zonā ar mērķi uzraudzīt visas bankas atbilstoši vienotiem, augstiem standartiem.

Ko tieši jūs darījāt, lai saskaņotu uzraudzības praksi?

Eiropas prudenciālie tiesību akti piedāvā vairākas iespējas un izvēles variantus, kas uzraugiem, piemērojot šos likumus, dod zināmu rīcības brīvību. 2016. gadā mēs vienojāmies ar valstu iestādēm šīs iespējas un izvēles izmantot saskaņoti visā euro zonā, un vēlāk izdevām ECB regulu un rokasgrāmatu. Vēl viens svarīgs saskaņotas uzraudzības līdzeklis ir Uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas process jeb SREP. SREP nodrošina, ka visas euro zonas bankas tiek uzraudzītas, izmantojot vienotas metodes un standartus. 2016. gadā mēs papildus precizējām un pielāgojām SREP. Līdz ar to tagad mūsu uzraudzības noteiktie kapitāla palielinājuma nosacījumi ir daudz ciešāk saistīti ar katras bankas individuālo riska profilu.

Tātad tagad bankas euro zonā darbojas līdzvērtīgos apstākļos?

Ceļā uz šo mērķi esam guvuši labus panākumus. Tomēr vēl arvien pastāv dažas jomas, kurās nepieciešami uzlabojumi. Piemēram, tiesiskais regulējums euro zonā joprojām ir diezgan sadrumstalots. Daži noteikumi attiecībā uz bankām ir iestrādāti ES direktīvās, un tie vēl ir jātransponē valstu tiesību aktos. Faktiski noteikumi dažādās valstīs atšķiras, sadārdzinot Eiropas banku uzraudzību un padarot to mazāk iedarbīgu. Tātad, ja politikas veidotāji nopietni vēlas izveidot banku savienību, tiem jāturpina darbs pie noteikumu harmonizēšanas. Viena iespēja būtu mazāk pamatoties uz direktīvām, bet vairāk – uz regulām, jo tās ir tieši piemērojamas visās ES dalībvalstīs. Nesen Eiropas Komisijas pieņemtais tiesību akta priekšlikums, kurā no jauna pārskatīti daudzi svarīgi noteikumu kopuma aspekti, ir laba iespēja turpināt saskaņot ES banku darbības regulējumu. Mēs nedrīkstam palaist garām šo iespēju. Galīgajā juridiskajā tekstā vajadzētu arī noteikt, ka uzraudzības iestādei ir visi nepieciešamie instrumenti un elastība, lai pienācīgi veiktu savus pienākumus.

Vai līdzvērtīgi nosacījumi attiecas arī uz tām bankām, kas nav tiešā ECB uzraudzībā?

ECB tiešā uzraudzībā ir aptuveni 130 lielākās euro zonas bankas – nozīmīgās iestādes. Pārējās bankas (ap 3 200), kas tiek dēvētas arī par mazāk nozīmīgām iestādēm jeb MNI, ir tiešā valstu kompetento iestāžu uzraudzībā. ECB ir netieša loma MNI uzraudzībā. Kopā ar valstu uzraudzības iestādēm atbalstām vienotu standartu ieviešanu arī MNI uzraudzībā. 2016. gadā izstrādājām vairākus standartus, kas uz to attiecas. Mēs arī paplašinājām pieeju attiecībā uz iespējām un nacionālās izvēles variantiem mazākām bankām un strādājam pie saskaņota SREP tieši MNI. Protams, darbā ar MNI mēs ievērojam samērīguma principu. Mēs saskaņojam uzraudzības iesaistīšanās līmeni un riskus, kas attiecas uz mazākām bankām.

Kā šobrīd veicas Eiropas bankām?

Labā ziņa ir tā, ka pēdējos gados tās ir kļuvušas daudz noturīgākas; būtiski ir pieaugušas to kapitāla rezerves. Tomēr tās joprojām saskaras ar riskiem un problēmām. Papildus tam, ka bankām ir jāizlemj, kā palielināt peļņu sarežģītos apstākļos, kā atsavināt vēsturiskos aktīvus un kā tikt galā ar kibernoziegumiem un citiem IT riskiem, tām šobrīd jārisina vēl daudz citu jautājumu. Vai nebanku iestāžu radītā konkurence pastiprināsies? Kāds ir euro zonas ekonomikas virziens? Kā Brexit ietekmēs bankas euro zonā? Kādu ietekmi radīs citas ģeopolitiskās problēmas? Banku darbības sfēru raksturo risks un pārmaiņas; tām ir jāpārvalda šie riski un jāpielāgojas izmaiņām. Tikai tad tās ilgtermiņā varēs saglabāt rentabilitāti.

Bieži vien zemas procentu likmes un stingrāks regulējums tiek uzskatīts par īpašu problēmu bankām. Kāds ir Jūsu viedoklis?

Lielām euro zonas bankām ienākumi no procentiem veido vairāk nekā pusi kopējo ienākumu. Tāpēc procentu likmes patiešām ir svarīgs jautājums un zemas procentu likmes ir problēma. 2017. gadā turpināsim pētīt banku procentu likmju risku. Piemēram, šajā gadā stresa testā būs iekļauta jutīguma analīze, lai noteiktu procentu likmju izmaiņu ietekmi uz bankas portfeli. Attiecībā uz regulējumu – noteikumi neapšaubāmi ir apgrūtinājums tiem, kam tie ir jāievēro. Bet šajā jautājumā mums ir jāskatās tālāk, ārpus banku sfēras. Stingrāki noteikumi palīdz novērst krīzes. Turklāt jau esam guvuši mācību, ka ekonomikai, nodokļu maksātājiem un galu galā arī pašām bankām finanšu krīzes izmaksā dārgi. Tieši tādēļ būtu ļoti vēlams globālo regulējuma reformu pabeigt atbilstoši paredzētajam. Mums vairs nevajadzētu atgriezties pie globālās regulējuma reformas. Finanšu sektors plešas pāri valstu robežām, un tāpēc ir jābūt noteikumiem, kas to reglamentē, – tā ir būtiskākā mācība, ko esam guvuši no finanšu krīzes.

Kā banku uzraudzība risina problēmas, ar ko saskaras bankas?

Riski un problēmas, kuras es tikko minēju, ir ietvertas mūsu 2017. gada uzraudzības prioritātēs. Pirmkārt, turpināsim analizēt banku biznesa modeļus un pētīt to pelnītspējas virzītājspēkus. Tālab mūsu kopējās uzraudzības komandas rūpīgi pārbaudīs attiecīgās bankas. Mēs arī izvērtēsim, kā dažādi notikumi, piemēram, FinTech un Brexit, varētu ietekmēt euro zonas banku biznesa modeļus. Galu galā tas, protams, tomēr nav mūsu pienākums – ieteikt jaunus biznesa modeļus. Taču varam apspriest esošos un to arī darīsim. Mūsu otrā prioritāte ir riska pārvaldība. Pašreizējos augstas likviditātes un zemas pelnītspējas apstākļos bankām varētu rasties kārdinājums sākt bīstamus peļņas meklējumus. Tādējādi riska pārvaldība šobrīd ir kļuvusi daudz svarīgāka nekā jebkad agrāk. Mūsu trešā prioritāte ir kredītrisks. Tas galvenokārt attiecas uz ienākumus nenesošiem aizdevumiem – es jau iepriekš minēju šo svarīgo jautājumu.

Ienākumus nenesoši aizdevumi 2016. gadā ir bijusi būtiska problēma. Kāda ir pašreizējā situācija?

Bankas un uzraudzības iestādes noteikti jau ir daudz paveikušas. Tomēr ienākumus nenesoši aizdevumi jeb INA joprojām ir liela problēma. Tie ir kā lieks balasts banku bilancēs: tie nenes peļņu un ierobežo banku spēju palielināt kredītu apjomu ekonomikā. Mūsu izstrādātās pamatnostādnes palīdzēs bankām sakārtot bilanci. Tās veicina pastāvīgu izpratni, atzīšanu, nodrošinājumu un informācijas atklāšanu saistībā ar INA. Tās mudina bankas, kurām ir liels INA apjoms, noteikt un īstenot īpašus mērķus tā samazināšanai. Pamatnostādnēs noteiktā labā prakse ir tas, ko mēs kā uzraugi sagaidām no šā procesa. Mūsu kopējās uzraudzības komandas jau sākušas aktīvi sadarboties ar bankām par to, kā tās plāno ieviest pamatnostādnes. Tomēr jautājums par INA neattiecas tikai uz bankām un to uzraudzības iestādēm. Tas, cik ātri bankas var nolemt, kā rīkoties ar saviem INA, ir atkarīgs arī no valstu tiesību un tiesu sistēmām. Dažās valstīs šīs sistēmas traucē rast ātru risinājumu INA jautājumā. Te valsts politikas veidotāji varētu palīdzēt bankām. Viņi varētu padarīt tiesu sistēmas efektīvākas, palielināt piekļuvi nodrošinājumam, izveidot ātras ārpustiesas procedūras un saskaņot fiskālos stimulus.

Kā vienu no 2017. gada prioritātēm minējāt riska pārvaldību. Ko tā ietver?

Skaidrs, ka bankām vienmēr un visur nepieciešama pārdomāta riska pārvaldība – galu galā tās strādā biznesa jomā, kur notiek risku uzņemšanās un sadale. Bet pārdomāta riska pārvaldība ir sarežģīts vairāku elementu kopums. Vispirms ir nepieciešama pareizā kultūra – tā ir kultūra, kas novērtē riska pārvaldību, to neuzskatot par šķērsli ceļā uz lielāku peļņu. Formālāk – pārdomātai riska pārvaldībai nepieciešamas pareizas pārvaldības struktūras, proti, lēmumu pieņēmējiem ir jāņem vērā riska pārvaldītāju viedoklis. 2016. gada jūnijā publicējām ziņojumu par šo tematu, kas parādīja, ka daudzām bankām joprojām ir jāveic uzlabojumi šajā jomā. Visbeidzot pārdomātai riska pārvaldībai ir nepieciešami korekti dati. Tieši tādēļ 2017. gadā izvērtēsim, kā bankas ievēro attiecīgos starptautiskos standartus. Saistībā ar to esam sākuši lielu projektu, lai izvērtētu banku iekšējos modeļus, ko tās izmanto, lai noteiktu riska svērtos aktīvus. Šie iekšējie modeļi ir būtiski, jo kapitāla pietiekamības prasību aprēķina pamatā ir riska svērtie aktīvi. Visbeidzot sāksim tematisko pārbaudi, lai izvērtētu banku saņemtos ārpakalpojumus un rūpīgi izsekotu, kā tās pārvalda ar tiem saistītos riskus.

Raugoties nākotnē, kāds ir Jūsu redzējums par Eiropas banku uzraudzību? Kā tā varēs būt noderīga gan sabiedrībai, gan bankām?

Bankām uzraudzība ir kā atsvars, kas uzlabo to stabilitāti, – bankām ir tendence saskatīt atdevi, bet uzraudzības iestādēm – riskus; bankas sliecas rūpēties par savu pelnītspēju, bet uzraudzības iestādes - par to stabilitāti. Uzņemoties šo pienākumu, banku uzraudzības iestādes attur bankas no pārmērīgas riska uzņemšanās, šādi palīdzot novērst krīzes nākotnē. Tās aizsargā noguldītājus, investorus, nodokļu maksātājus un visu ekonomiku kopumā. Eiropas banku uzraudzība ir īpašās Eiropas perspektīvas papildu ieguvums. Raugoties pāri valstu robežām, tā var laikus atklāt riskus un novērst to izplatīšanos. Tā kā uzraudzība darbojas neatkarīgi no nacionālajām interesēm, tā var būt stingrs un godīgs visu euro zonas banku uzraugs. Tādējādi tā palīdz radīt līdzvērtīgus apstākļus, kuros visiem ir vienādas iespējas un vienādi pienākumi. Tieši tas ir pamats, uz kura var augt Eiropas mēroga banku nozare, dodot labumu visai ekonomikai kopumā.

Uzraudzības ieguldījums finanšu stabilitātes veicināšanā

2016. gadā euro zonas bankas guva stabilu peļņu, bet tās līmenis bija zems. Arī banku riski un izaicinājumi palika nemainīgi, salīdzinot ar 2015. gadu. Galvenais risks bija saistīts ar banku biznesa modeļu ilgtspēju un pelnītspēju; citi būtiskie riski ietvēra lielu ienākumus nenesošu aizdevumu apjomu un ģeopolitiskās nenoteiktības, piemēram, Brexit procesa vidēja termiņa un ilgtermiņa ietekmi. Eiropas banku uzraudzība noteica atbilstošas uzraudzības prioritātes.

Eiropas banku uzraudzība arī turpināja pilnveidot savu galveno instrumentu – Uzraudzības pārbaudes un novērtējuma procesu (SREP). Tā rezultātā noteiktās banku kapitāla prasības daudz precīzāk atspoguļoja banku individuālo riska profilu. Kopumā kapitāla prasības, kas tika noteiktas 2016. gada SREP procesā, saglabājās stabilas.

2016. gadā Eiropas banku uzraudzība guva labus panākumus, risinot problēmas, kas saistītas ar ienākumus nenesošiem aizdevumiem. Septembrī tā publicēja pamatnostādņu projektu sabiedriskai apspriešanai. Ieteikumi un labākā prakse, kas izklāstīta šajās pamatnostādnēs, palīdzēs bankām efektīvi samazināt ienākumus nenesošu aizdevumu apjomu.

Kredītiestādes: galvenie riski un vispārējie darbības rezultāti

Galvenie riski banku sektorā un uzraudzības prioritātes

Galvenie riski Eiropas banku sektorā saglabājās nemainīgi

Lielākā daļa 2016. gadā noteikto risku joprojām ir būtiski arī 2017. gadā. Euro zonas banku darbības vidi vēl arvien raksturo lēna ekonomiskā izaugsme. Vājie ekonomikas rādītāji ietekmē procentu likmes un ekonomikas atveseļošanos un ir viens no 1. diagrammā norādīto galveno risku virzītājspēkiem, ar kuriem saskaras euro zonas banku sektors.

Ilgāku laiku spēkā esošās zemās procentu likmes stiprina ekonomiku un samazina saistību nepildīšanas risku. Tomēr tās arī izdara spiedienu uz banku biznesa modeļiem, jo zemas procentu likmes samazina procentu ienākumus situācijā, kad vispārējā pelnītspēja jau ir zemā līmenī. Riski, kas apdraud biznesa modeļu ilgtspēju, un zemā pelnītspēja 2016. gadā joprojām bija viena no euro zonas banku sektora galvenajām rūpēm.

Bankām nepieciešams samazināt lielos ienākumus nenesošu aizdevumu apjomus

Vēl bažas rada lielie ienākumus nenesošo aizdevumu (INA) apjomi vairākās euro zonas bankās. Šādu aizdevumu rezultātā ne tikai samazinās pelnītspēja, bet tie arī padara šādas bankas neaizsargātas pret tirgus tendenču izmaiņām. Tādēļ bankām nepieciešamas pārdomātas un stabilas stratēģijas, lai sakārtotu bilanci, tostarp aktīva INA portfeļu pārvaldīšana.

Brexit rada bankām ģeopolitisku risku

Ģeopolitiskās nenoteiktības palielinās. Jo īpaši saistībā ar Apvienotās Karalistes Brexit referendumu, ECB banku uzraudzība cieši sadarbojās ar bankām, kuras šis process varētu skart visvairāk, lai nodrošinātu, ka tās rūpīgi uzrauga situāciju un riskus un gatavojas iespējamiem iznākumiem. Šajā laika periodā banku sektorā netika identificēti būtiski likviditātes/finansējuma vai operacionālie riski. Tomēr nesenie politiskie notikumi var aizkavēt investīcijas, kā rezultātā izaugsme var būt gausa.

1. diagramma

Euro zonas banku sistēmas risku karte

Avots: Avots: ECB; bultas norāda uz iespējamiem pārneses kanāliem no viena riska virzītāja uz citu (norādīta tikai galvenā pirmās kārtas ietekme); INA: šis riska virzītājs attiecas tikai uz tām euro zonas bankām, kurās ir augsti ienākumus nenesošu aizdevumu rādītāji.

Neraugoties uz drošākas un noturīgākas finanšu sistēmas priekšrocībām, būtisks jautājums ir arī neskaidrības par turpmāko regulējumu. Bāzele III pārskatīšanas pabeigšana, minimālo prasību attiecībā uz pašu kapitālu un atbilstīgajām saistībām (MREL) mērķa līmeņu noteikšana samazinās nenoteiktību regulējošo prasību jomā un padarīs stabilāku banku darbības vidi. Tikmēr bankas arī gatavojas ieviest IFRS 9, kas stāsies spēkā 2018. gada sākumā. Kopumā dažām bankām joprojām var būt grūti ievērot stingrākas prasības, saglabājot pietiekamu pelnītspēju.

2016. gadā ECB banku uzraudzība ES mērogā veica Eiropas Banku iestādes (EBI) stresa testu euro zonas bankās un ECB banku uzraudzības SREP stresa testu.[1] ES mēroga stresa tests aptvēra 37 lielas nozīmīgas iestādes (kas kopumā pārstāvēja aptuveni 70% banku aktīvu Eiropas banku uzraudzībā). Šo banku stresa testa rezultātus EBI publicēja 2016. gada 29. jūlijā.[2] SREP stresa tests aptvēra vēl 56 euro zonas nozīmīgas iestādes. Abās pārbaudēs lielā mērā tika izmantota vienāda metodika, lai novērtētu finanšu iestāžu noturību pret nelabvēlīgām tirgus norisēm un sniegtu datus SREP.

Stresa testa rezultāti parādīja, ka:

  • banku sistēma var izturēt vēl smagāka stresa ietekmi par 2014. gada visaptverošajā novērtējumā simulēto, vienlaikus saglabājot vidēji tādu pašu kapitāla līmeni arī pēc stresa situācijas;
  • galvenie stresa testa rezultātu atšķirību starp pamata un negatīvajiem scenārijiem ietekmējošie faktori bija kredītu zaudējumu palielināšanās, neto procentu ienākumu samazināšanās un tirgus riska pozīciju pārvērtēšanas zaudējumu palielināšanās;
  • bankām ar zemāku kredītkvalitāti un augstākiem INA rādītājiem kopumā veicās sliktāk – attiecībā uz stresa ietekmi gan aizdevumu zaudējumu, gan neto procentu ienākumu jomā; tas atkārtoti norāda, cik svarīgi ir risināt augstu INA rādītāju jautājumu.

Darba grupa, ko veidoja aptuveni 250 dalībnieku no ECB un VKI/VCB, banku aprēķinātos stresa testa rezultātus pakļāva skrupulozam kvalitātes nodrošināšanas procesam. Šajā procesā tika apvienotas kopējās uzraudzības komandas (KUK) zināšanas par konkrētajām bankām, salīdzinošā novērtēšana, ECB veiktie lejupejošie aprēķini un VKI ekspertu kompetence.

1. attēls

Uzraudzības prioritātes 2016. un 2017. gadā

1. Mērķtiecīga iekšējo modeļu pārbaude
2. Iekšējā kapitāla pietiekamības novērtēšanas process

3. Iekšējās likviditātes pietiekamības novērtēšanas process
Piezīme. Tematiskās pārbaudes ir iezīmētas ar tumši zilu robežlīniju

Negatīvo stresa testa scenāriju kvantitatīvā ietekme ir viens no faktoriem, kas nosaka 2. pīlāra ieteicamo rezervju (P2G) līmeni. Stresa testu kvalitatīvie rezultāti ir iekļauti 2. pīlāra prasību (P2R) noteikšanā[3]. Turklāt papildus pastāvīgās uzraudzības novērtējumā jau noteiktajiem riskiem stresa tests norādīja uz galvenajām euro zonas banku vājajām vietām negatīva satricinājuma gadījumā. Piemēram, lielākā daļa aizdevumu zaudējumu rodas no nenodrošinātiem mazo riska darījumu un juridisko personu kredītportfeļiem. Stresa testā tika arī konstatēts, ka aizdevumu izsniegšana noteiktās ģeogrāfiskās teritorijās, piemēram, Latīņamerikā, kā arī Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs, ir aizdevumu zaudējumu virzītājs.

VUM uzraudzības prioritātes nosaka attiecīgā gada uzraudzības prioritāšu jomas. To pamatā ir galvenie riski, ar ko saskaras uzraudzītās bankas, ņemot vērā jaunākos notikumus ekonomikas, regulējošo prasību un uzraudzības jomā. Prioritātes pārskata reizi gadā, un tās ir būtisks instruments, lai visās bankās pienācīgi saskaņoti, samērīgi un lietpratīgi koordinētu uzraudzības darbības, tādējādi veicinot līdzvērtīgus apstākļus un lielāku uzraudzības ietekmi (skatīt 1. attēlu).

Nozīmīgo banku vispārējie darbības rezultāti 2016. gadā

Peļņa euro zonas nozīmīgajās iestādēs saglabājās stabila

Pirmo trīs 2016. gada ceturkšņu rezultāti rāda, ka nozīmīgu iestāžu rentabilitāte 2016. gadā saglabājās stabila [4]. Reprezentatīvas izlases, kurā bija ietverta 101 nozīmīga iestāde, vidējā gada kapitāla atdeve 2016. gada trešajā ceturksnī saglabājās 5,8% līmenī, bet pret iepriekšējo gadu tā bija nedaudz samazinājusies (6,0% 2015. gada trešajā ceturksnī) [5]. Tomēr jānorāda, ka šos apkopotos rādītājus ir ietekmējuši dažādi notikumi.

Periodiskie ieņēmumi 2016. gadā samazinājās: nozīmīgo iestāžu neto procentu kopienākumi samazinājās par 3%, neraugoties uz nelielu aizdevumu pieaugumu (+ 0,5% pret iepriekšējo gadu), jo īpaši korporatīvo aizdevumu jomā (+2,8%). Lielākais samazinājums bija 2016. gada pirmajā ceturksnī. Pēc tam procentu ieņēmumi stabilizējās. Arī komisijas maksu ienākumi samazinājās (-2,8% pret iepriekšējo gadu), kas lielā mērā atspoguļo komisijas maksu par aktīvu pārvaldību un darbību kapitāla tirgos samazināšanos 2016. gada pirmajos trijos ceturkšņos. Tendences varētu būt pretējas 2016. gada ceturtajā ceturksnī, kad darbība kapitāla tirgos atkal aktivizējās.

2. diagramma

Stabilu kapitāla atdeves līmeni 2016. gadā nodrošināja mazāki izdevumi par vērtības samazināšanos, kas kompensēja pamatdarbības peļņas samazināšanos

(Visi ieraksti ir vidējās svērtās vērtības, izteiktas procentos no pašu kapitāla.)

Dati par abiem gadiem ir parādīti kā anualizētas Q3 summētās vērtības.
Avots: FINREP prasību ietvars (101 nozīmīga iestāde, kas paziņojusi IFRS datus visaugstākajā konsolidācijas līmenī).

Negatīvo ieņēmumu samazināšanās ietekmi daļēji mazināja zemāki darbības izdevumi (-1%). Īpaši izteikta izmaksu samazināšanās bija personāla izdevumu jomā (-1,4% pret iepriekšējo gadu). Ņemot vērā nesen veiktos pārstrukturēšanas pasākumus vairākās euro zonas bankās, nākamajos ceturkšņos šāda tendence var turpināties.

Makroekonomisko apstākļu uzlabošanās pozitīvi ietekmēja vērtības samazināšanās izdevumus, kas bija zemāki nekā 2015. gadā: aizdevumu un citu finanšu aktīvu vērtības samazināšanās kritums bija no 5,5% kopējā kapitāla 2015. gada trešajā ceturksnī [6] līdz 4,4% 2016. gada trešajā ceturksnī. Lielākā daļa rādītāju uzlabojumu bija koncentrēti dažās jurisdikcijās, bet citās valstīs aizdevumu zaudējumi bija vēsturiski zemākajā līmenī. Pagātnes pieredze liecina, ka bankas ceturtajā ceturksnī mēdz iegrāmatot lielāku vērtības samazināšanos, kas varētu ietekmēt pelnītspējas rezultātus par visu gadu.

2016. gadā banku pelnītspēju uzlaboja ārkārtas ienākumu avoti (2016. gada trešajā ceturksnī – 3,4% kopējā kapitāla). Tomēr vienreizējo ieņēmumu apjoms bija zemāks nekā 2015. gadā un iespējams, ka nākamajos ceturkšņos šis rādītājs netiks atkārtoti sasniegts.

VUM uzraudzības modeļa ieviešana

VUM SREP metodoloģijas pilnveidošana

Pamatojoties uz SREP metodoloģijas uzlabojumiem, palielinājās banku riska profilu sasaiste ar to kapitāla prasībām

Eiropas banku uzraudzība 2016. gadā otro reizi veica SREP, pamatojoties uz lielāko euro zonas banku grupu kopīgu metodoloģiju. Procesa mērķis bija veicināt noturīgu banku sistēmu, kura spēj ilgtermiņā finansēt euro zonas ekonomiku. Jau 2015. gada uzraudzības ciklā panāktā vienotas pieejas piemērošana šajā jomā nesa reālus rezultātus. Balstoties uz šiem sasniegumiem, ir uzlabots SREP novērtējums. Uzlabojumi ietver palielinātu kapitāla prasību korelāciju ar bankas riska profilu (no 68% pēc 2015. gada SREP līdz 76% pēc 2016. gada SREP). Vienlaikus ir saglabāta vispārēja pieeja, kurā apvienoti kvantitatīvi un kvalitatīvi elementi, izmantojot arī pamatotus ekspertu vērtējumus. Turklāt SREP metodoloģija ir papildināta, iestrādājot tajā 2016. gada ES mēroga stresa testa rezultātus.

2. attēlā sniegts pārskats par SREP metodoloģiju. Atjauninātais attiecīgās VUM SREP metodoloģijas buklets tika publicēts 2016. gada decembrī.

2. attēls

2016. gada VUM SREP metodoloģija

KUK ir devušas galveno ieguldījumu SREP procesā, novērtējot attiecīgo banku darbības četrus elementus: biznesa modeli, iekšējo pārvaldību un risku pārvaldību, kapitāla riskus un likviditātes un finansēšanas riskus.

2016. gadā VUM SREP metodoloģija tika uzlabota

2016. gadā tika uzlabota SREP metodoloģija iekšējās pārvaldības un riska pārvaldības novērtēšanai, pamatojoties uz plašu tematisko pārbaudi par riska pārvaldību un vēlmi uzņemties risku [7], ko 2015. gadā veica KUK.

3. attēls

P2G nav iekļauta MSS aprēķinā

1) Visizplatītākais gadījums; konkrētais aprēķins var būt atkarīgs no tā, kā konkrētā dalībvalstī ir ieviesta CRD IV direktīvas 131. panta 15. daļa
2) Sistēmiskā riska rezerve

Piezīme. Mērogs nav nozīmīgs

Turklāt 2016. gadā 2. pīlāra ieteicamā rezerve (P2G) tika ieviesta atbilstoši tam, kā 2016. gada jūlijā to noteica EBI[8]. P2G papildina 2. pīlāra prasības (P2R) un veido uzraudzības pieņēmumus par banku kapitālu, kas būtu lielāks par kapitāla saistošajām (minimālajām un papildu) prasībām un papildus kopējām kapitāla rezervēm (skatīt 3. attēlu). P2G kā uzraudzības pieņēmums netiek iekļauta maksimālās sadalāmās summas aprēķinā (MSS), kas noteikts kapitāla prasību direktīvas 141. pantā (CRD IV).

Izveidojot P2G, visaptverošas pieejas veidā tiek ņemti vērā šādi elementi: kapitāla samazinājums stresa testa negatīvā scenārija gadījumā; katras iestādes specifiskais riska profils un tā jutība pret stresa scenārijiem; pagaidu izmaiņas iestādes riska profilā pēc datuma, uz kuru tika veikts stresa tests; pasākumi, ko iestāde veic, lai mazinātu jutīgumu pret riskiem.

Lai gan ir sagaidāms, ka bankas pildīs P2G prasību, tās nepildīšanas gadījumā netiek noteikti automātiski ierobežojumi. Ja banka nepilda P2G prasību, ECB banku uzraudzība piemēros lēmumu par korektīvo pasākumu, kas ir īpaši pielāgots bankas konkrētajai situācijai.

SREP CET1 prasība 2017. gadam saglabājas stabila

2016. gada SREP rezultāti saglabāja vispārējo SREP pirmā līmeņa pamata kapitāla ( CET1) prasību 2017. gadam tādā pašā līmenī kā iepriekšējā gadā. Ja situācija nemainīsies, pašreizējais kapitāla prasību apmērs tāds būs arī nākotnē. [9] Atsevišķos gadījumos SREP CET1 prasība mainījās, atspoguļojot izmaiņas attiecīgās iestādes riska profilā. 2016. gadā SREP ietvaros 2015. gadā noteiktā 2. pīlāra prasība daļēji tika novirzīta uz jaunieviesto P2G un tika izslēgta kapitāla saglabāšanas rezerves iekļaušana, nepiemērojot pārejas periodu. Tā kā P2G prasības nav iekļautas attiecīgajos aprēķinos, MSS kontrolslieksnis samazinājās no vidēji 10,2% līdz vidēji 8,3%.

Papildus kapitāla kvantitatīvajām prasībām vairāk ir izmantoti arī kvalitatīvi pasākumi, balstīti uz identificētajiem tūkumiem konkrēto iestāžu darbībā. Šo pasākumu piemērošana korelē ar banku riska profilu: jo lielāks risks, jo lielāka iespēja, ka tiek izmantoti kvalitatīvie pasākumi.

2017. gada SREP – nav gaidāmas būtiskas izmaiņas

Nav gaidāms, ka VUM SREP metodoloģija 2017. gadā varētu būtiski mainīties. Tomēr ECB banku uzraudzība to turpinās pilnveidot saskaņā ar tās uz nākotni vērsto pieeju: atbilstoši pārraudzīt banku darbību un riskus.

Citu metodoloģiju izstrāde

TRIM mērķi un norises process ir sīki izstrādāts

2016. gadā konceptuālais darbs pie iekšējiem modeļiem bija vērsts uz mērķtiecīgu iekšējo modeļu pārbaudi (TRIM), kas sākas 2017. gadā. Sagatavojoties TRIM, ECB banku uzraudzība:

  • izveidoja reprezentatīvu un uz riskiem balstītu modeļu izlasi, lai tos pārbaudītu klātienē;
  • izveidoja uzraudzības vadlīnijas par specifiskiem riska veidiem un noteica pārbaužu paņēmienus to validācijai;[10]
  • izstrādāja organizatoriskos noteikumus, kā rīkoties ar pieaugošo iekšējo modeļu pārbaužu daudzumu, kas turpmākajos gados tiks veiktas klātienē;
  • projekta ietvaros regulāri sniedza aktuālo informāciju nozīmīgajām iestādēm;
  • veica vairākus informācijas vākšanas pasākumus, dodot iespēju nozīmīgām iestādēm piedalīties sagatavošanas posmā.

3. diagramma

Lielākā daļa iekšējo modeļu pārbaužu 2016. gadā tika vērstas uz kredītrisku

Pērn nozīmīgās iestādēs tika veiktas 109 iekšējo modeļu pārbaudes un pieņemti 88 ECB lēmumi, kas attiecas uz iekšējiem modeļiem. Šie skaitļi visticamāk turpmāk palielināsies, jo tiks veiktas papildu pārbaudes saistībā ar TRIM.

Panākts arī progress attiecībā uz iekšējo modeļu novērtēšanas prakses harmonizēšanu. ECB un VKI darbinieki pārstāvēja Eiropas banku uzraudzību Eiropas un starptautiskos forumos par iekšējiem modeļiem un piedalījās dažādos pasākumos, piemēram, veicot EBI iekšējo modeļu salīdzinošo novērtēšanu.

Kredītrisks: darbs ar ienākumus nenesošiem aizdevumiem

Ienākumus nenesošu aizdevumu līmenis kopš 2008. gada ir būtiski pieaudzis.

Ienākumus nenesoši aizdevumi (INA) bankām ir īpašs izaicinājums. INA līmenis kopš 2008. gada ir ievērojami palielinājies, jo īpaši tajās dalībvalstīs, kas pēdējos gados pieredzējušas ievērojamus ekonomikas lejupslīdes procesus. Lieli INA apjomi ietekmē zemo bankas ienesīgumu un ierobežo bankas spēju nodrošināt jaunu finansējumu ekonomikai.

2016. gada trešajā ceturksnī svērtais vidējais bruto INA rādītājs nozīmīgajās iestādēs bija 6,49%, salīdzinot ar 6,85% 2016. gada pirmajā ceturksnī un 7,31% 2015. gada trešajā ceturksnī. Apkopotie dati par nozīmīgajām iestādēm liecina, ka INA daudzums laikā no 2015. gada trešā ceturkšņa līdz 2016. gada trešajam ceturksnim ir samazinājies par 54 miljardiem euro (no kuriem 15,59 miljardi euro – 2016. gada trešajā ceturksnī). Sākot ar 2016. gada trešo ceturksni, INA apjoms ir sasniedzis 921 miljardu euro. [11]

Sākot ar 2014. gada visaptverošu izvērtējumu, ECB ir turpinājusi atbalstīt INA noregulējumu, veidojot pastāvīgu uzraudzības dialogu ar bankām, kurām ir augsts INA līmenis.

ECB atbalsta bankas to darbā ar vēsturiskajiem INA un jaunu INA veidošanās novēršanu

Lai noteikti un pārliecinoši risinātu INA problēmu, Eiropas banku uzraudzība 2015. gada jūlijā izveidoja speciālu darba grupu INA jautājumos. Darba grupu, kurā ietilpst pārstāvji no VKI un ECB, vada Īrijas Centrālās bankas vadītāja vietniece Šērona Donerija (Sharon Donnery). Darba grupas mērķis ir izstrādāt un īstenot konsekventu uzraudzības pieeju iestādēm ar lielu INA apjomu.

Pamatojoties uz darba grupas paveikto, ECB publicēja INA pamatnostādnes, ko nodeva bankām apspriešanai laika posmā no 2016. gada 12. septembra līdz 2016. gada 15. novembrim. Atklāta apspriešana notika 7. novembrī. Oficiālās apspriešanas laikā darba grupa saņēma un izvērtēja vairāk nekā 700 komentāru. Pamatnostādņu galīgā versija publicēta 2017. gada martā. Šīs pamatnostādnes ir nozīmīgs solis ceļā uz ievērojamu ienākumus nenesošu aizdevumu samazināšanu.

4. attēls

Ienākumus nenesošu aizdevumu rādītājs euro zonā

Avots: ECB.
Piezīmes: Dati par 2016. gada trešo ceturksni; nozīmīgas iestādes visaugstākajā konsolidācijas līmenī, par kurām ir pieejama vienoti (COREP) pārskati un finanšu pārskati (FINREP).

1) Slovākijā nav nozīmīgu iestāžu visaugstākajā konsolidācijas līmenī.
2) Vērtība nav norādīta konfidencialitātes apsvērumu dēļ, ņemot vērā ierobežoto izlases apjomu.

INA pamatnostādnes ir vērstas uz galvenajiem stratēģijas, iekšējās pārvaldības un darbības aspektiem, kas ir būtiskākie, lai veiksmīgi atrisinātu INA jautājumu. Kā sīkāk izklāstīts turpmāk, tās sniedz ieteikumus bankām un izklāsta virkni Eiropas banku uzraudzības noteikto labākās prakses piemēru, ko tā sagaida uzraudzības jomā.

  • Pamatnostādnes iesaka bankām ar lielu INA apjomu izstrādāt skaidru stratēģiju, kas atbilst to biznesa plānam un riska pārvaldības sistēmai, lai efektīvāk pārvaldītu un savlaikus ticamā un iespējamā veidā samazinātu INA apjomu. Bankas stratēģijā būtu jānosaka kvantitatīvie mērķi portfeļu līmenī, izveidojot arī detalizēti izstrādātu īstenošanas plānu.
  • Tās nosaka bankām izveidot atbilstošas pārvaldības un operacionālas struktūras, lai nodrošinātu efektīvu INA restrukturizāciju. Lai to panāktu, bankām būtu ciešāk jāiesaista augstākā vadība, jāizveido īpašas INA restrukturizācijas struktūrvienības un jānosaka skaidra politika, kas saistīta ar INA restrukturizāciju.
  • Pamatnostādnes sniedz bankām saskaņotu metodoloģiju INA atzīšanai un uzkrājumu nedrošiem parādiem un norakstīšanas aprēķinam atbilstoši starptautiskajām prasībām un labākajai praksei.
  • Lai palielinātu uzticību tirgum, tās veicina informācijas atklāšanu par INA.

KUK ir sākušas aktīvi sadarboties ar uzraudzītajām bankām, lai atbalstītu pamatnostādņu ieviešanu.

Efektīvai INA samazināšanai nepieciešamas ne tikai uzraudzības aktivitātes, bet arī tiesiskas un institucionālas reformas

Galvenā Eiropas banku uzraudzības prioritāte joprojām ir INA jautājuma risināšana. Tomēr INA noregulēšana ir atkarīga no daudzu dažādu ieinteresēto personu darbības; šo jautājumu nevar atrisināt uzraudzības iestādes un bankas vien. Ir nepieciešami papildu pārvaldes un politikas pasākumi ES un valstu līmenī, lai likvidētu šķēršļus, kas liedz bankām atrisināt INA jautājumu un veikt sliktās kvalitātes parādsaistību restrukturizāciju.

ECB banku uzraudzība kopā ar VKI astoņās euro zonas valstīs veica valstu uzraudzības prakses un tiesiskā regulējuma novērtējumu INA jautājumā. 2017. gadā tiks publicēts galīgais ziņojums, ietverot arī pārējās euro zonas dalībvalstis. Dažas valstis minētā jautājuma risināšanā ir veikušas proaktīvus un koordinētus prudenciālus, juridiska rakstura un citus pasākumus. Citas valstis varētu vēl vairāk uzlabot regulējumu un tiesu sistēmu, lai veicinātu savlaicīgu INA restrukturizāciju. Turklāt būtu nepieciešams attīstīt INA sekundāro tirgu sliktās kvalitātes aktīvu pārdošanas sekmēšanai. Šajā kontekstā ir nepieciešams veicināt INA apkalpojošās nozares attīstību, lai uzlabotu datu kvalitāti un piekļuvi datiem, kā arī novērst nodokļu un juridiskus šķēršļus parādu pārstrukturēšanai.

Klātienes uzraudzība

Otrais klātienes pārbaužu cikls

Otrais klātienes pārbaužu cikls bija daļa no vispārējās 2016. gada uzraudzības pārbaudes programmas (SEP) plānošanas, kas tika apstiprināta 2016. gada janvārī. 2016. gada jūlijā, precizējot pusgada plānošanas grafiku, tika atceltas dažas klātienes pārbaudes un apstiprinātas papildu pārbaudes otrajā pusgadā. Kopumā 2016. gadam tika apstiprinātas 185 klātienes pārbaudes.

2016. gadā tika uzlabota klātienes pārbaužu plānošana

Lai turpmāk attīstītu un uzlabotu klātienes pārbaužu plānošanu, 2016. gadā tika ieviestas un 2017. gada plānošanas ciklā tiks izmantotas turpmāk minētie stratēģiskie pasākumi. Pirmkārt, mērķtiecīgs iesaistīšanās līmenis paredz uzlabotu, uz riskiem balstītu pieeju, nosakot orientējošos mērķus vairākām pārbaudēm katrai iestādei un pārbaudes jomai vairāk nekā trīs gadu perspektīvā. Otrkārt, neredzamo zonu noteicējs identificē iespējamās pārbaužu nepilnības vai netipiskus rezultātus, kas vēl būtu jānovērš. Treškārt, pārbaužu ilgums ir saīsināts, lai veicinātu savlaicīgu pārbaužu rezultātu apstrādi.

4. diagramma

Klātienes pārbaužu mērķis galvenokārt ir kredītrisks, iekšējā pārvaldība un operacionālie riski

Pārbaužu skaits pēc galveno risku kategorijām

Klātienes pārbaužu plāni un personāla nodrošinājums tiek veidots ciešā sadarbībā ar VKI, kas nodrošina lielāko daļu pārbaužu vadītāju un grupu dalībnieku. 2016. gada 31. decembrī VKI bija nodrošinājušas 167 jeb 90% pārbaužu vadītāju, bet 10% pārbaužu vadītāju nodrošināja ECB banku uzraudzība.

1. tabula

Iestādes, kas nodrošina pārbaudes grupas vadītāju

2016. gadā ECB banku uzraudzība euro zonas valstīs vadīja 18 pārbaudes. Galvenā uzmanība tika pievērsta kredītriskam, bet nākamais prioritātes līmenis bija kapitāla prasībām.

Pārrobežu personālu pārbaudēm tagad nodrošina ar klātienes pārbaužu (KP) rīku “Tirgus”. Šis instruments sniedz visām VKI piekļuvi gaidāmo klātienes pārbaužu sarakstam piemērota personāla nodrošināšanai jauktajās/pārrobežu komandās [12], un iespēju pieteikties dalībai klātienes pārbaudēs vai tās vadīt.

Kopumā notika 74 jaukto komandu pārbaudes, kas veido 40%[13] no kopējā klātienes pārbaužu skaita.

2. tabula

Jaukto komandu kopaina

Lai nodrošinātu ciešu sadarbību ar VKI par visām tēmām, kas attiecas uz klātienes pārbaudēm, 2016. gadā notika 10 grupas sanāksmes un 15 divpusējas tikšanās ar atsevišķām VKI. Lai nodrošinātu saskaņotu darbību, veicot klātienes pārbaudes Eiropas banku uzraudzības ietvaros, pārbaužu vadītājiem tika rīkotas konferences un semināri. Tīmekļa lapa piedāvā platformu komunikācijai ar visām ECB iekšējām ieinteresētajām pusēm un partneriem VUM mērogā.

Pastāvīgie uzraudzības pasākumi

ECB Centralizēto klātienes pārbaužu nodaļa: i) sagatavošanās posmā pārskata pirmspārbaudes ziņojumu, kurā KUK izklāsta pārbaudes mērķus; ii) pārrauga klātienes pārbaužu virzību; iii) veic visu pārbaužu ziņojumu kvalitātes pārbaudi, lai nodrošinātu atbilstošu klātienes pārbaužu metodoloģijas piemērošanu.

Centralizēto klātienes pārbaužu nodaļa īsteno uz risku orientētu pieeju. Tā velta papildu resursus, lai pārraudzītu kritiski svarīgas pārbaudes, tādējādi nodrošinot, lai Uzraudzības padome būtu laikus informēta, ja klātienes pārbaudes rezultāti rada nopietnas bažas. ECB un VKI cieši sadarbojas, lai veicinātu savstarpēju sapratni un vienotu pieeju.

Metodoloģiju izstrāde

Klātienes pārbaužu metodoloģija, ko izmanto visi Eiropas banku uzraudzības eksperti, tiek uzlabota un pastāvīgi atjaunināta. 2016. gadā tika pārskatīta esošā kredītriska metodoloģija, lai sniegtu pārbaužu vadītājiem praktiskus padomus par to, kā veikt kredītlietu izskatīšanu. Atjauninātā metodoloģija nosaka:

  • visbiežāk izmantoto metožu kopumu riska darījumu izlases veidošanai un izlases minimālo lielumu;
  • ieteikumus riska darījumu klasifikācijai;
  • metodes, kā aprēķināt individuālo un kopīgo vērtības samazinājumu;
  • ieteikumus nodrošinājuma novērtējumam.

Tika pārskatīta arī IT riska metodoloģija, lai atspoguļotu jaunās uzraudzības prioritātes saistībā ar IT risku, piemēram, kibernoziegumu risku un datu kvalitāti. Tā arī atspoguļo Bāzeles Banku uzraudzības komitejas (BCBS) noteiktos 239 principus par efektīvu riska datu apkopošanu un pārskatu sagatavošanu par attiecīgo tematisko pārbaudi.

Divas atsevišķas metodoloģijas darba grupas risina divus konkrētus jautājumus: i) kuģniecības portfeļu horizontālais pārskats, lai analizētu un salīdzinātu šo portfeļu kvalitāti un riska pārvaldības pieejas atbilstīgākajām nozīmīgajām iestādēm; ii) IT riska novērtēšanas metodoloģijas pilnveidošana, lai tālāk attīstītu labākās uzraudzības prakses, jo īpaši attiecībā uz kibernoziegumu risku.

Visbeidzot tiek gatavota klātienes pārbaužu rokasgrāmata, lai skaidrotu, kā tiek veiktas klātienes pārbaudes, un tā būs noderīgs atsauces dokuments bankām, kurās tiek veiktas šādas pārbaudes.

Darbs pie tematiskajām pārbaudēm

Biznesa modeļi un ienesīgumu ietekmējošie faktori

2016. gadā Eiropas banku uzraudzība nozīmīgajās iestādēs uzsāka tematisko pārbaudi nolūkā veikt biznesa modeļu un galveno ienesīgumu ietekmējošo faktoru padziļinātu novērtējumu.

Banku biznesa modeļi un ienesīgumu ietekmējošie faktori joprojām ir Eiropas banku uzraudzības galvenā prioritāte

Banku biznesa modeļi un ienesīgumu ietekmējošie faktori ir Eiropas banku uzraudzības galvenā prioritāte. Ienesīgas bankas var ģenerēt kapitālu un tādējādi uzturēt atbilstīgas rezerves, vienlaikus saglabājot saprātīgu vēlmi uzņemties risku un kreditējot reālo ekonomiku. Tomēr pašreizējā vidē euro zonas banku ienesīgumu apdraud ne tikai zemās procentu likmes un pastāvīgi augstos vērtības samazināšanās zaudējumus (skatīt 1.1. sadaļu). To apdraud arī strukturālie faktori, piemēram, pārpalikums dažos tirgos, pieaugošā nebanku iestāžu radītā konkurence, palielināts klientu pieprasījums pēc digitālajiem pakalpojumiem, kā arī jaunas regulējošās prasības.

Šī tematiskā pārbaude ir vērsta uz banku ienesīgumu ietekmējošajiem faktoriem gan iestādes līmenī, gan biznesa modeļu griezumā. Pārbaudei, kura ilgs divus gadus, ir vairāki mērķi. Papildus izvērtēšanai par banku spēju mazināt to biznesa modeļu nepilnības, tā pārraudzīs, kā zems ienesīgums ietekmē banku rīcību, kā arī tā papildinās horizontālo analīzi, jo īpaši apvienojot KUK iegūtās atziņas un nodrošinot saskaņotu pārraudzību visās bankās.

Pirmajā tematiskās pārbaudes gadā Eiropas banku uzraudzības instrumentu kopums biznesa modeļu un ienesīguma novērtēšanai ir ticis vairākkārt papildināts. Tika uzlabota nozīmīgu iestāžu biznesa modeļu klasifikācija, lai veicinātu salīdzinošo novērtējumu starp atsevišķām bankām. Klasifikācijā iekļauti citi salīdzinošās vērtēšanas kritēriji, piemēram, iestādes lielums, riska novērtējums vai ģeogrāfija. Turklāt ir izstrādāti vairāki īpaši salīdzinošās novērtēšanas instrumenti, atvieglojot KUK veikto banku ienesīguma novērtēšanu.

ECB banku uzraudzība ir arī apkopojusi datus par banku prognozētajiem peļņas vai zaudējumu rezultātiem, kā arī pamatpieņēmumiem. Rezultāti liecina, ka banku ieņēmumi īstermiņā joprojām būs pakļauti spiedienam. Tas ir galvenokārt saistīts ar zemām procentu likmēm, kas ietekmē gan neto procentu ienākumus, gan arī vājāku aizdevumu apjoma kāpumu, kas vidēji nesasniedz banku pašu gaidīto. Minētais pasākums šogad tiks atkārtots.

ECB banku uzraudzība ir arī izstrādājusi detalizētas pamatnostādnes, lai atvieglotu KUK darbu, veicot 2017. gada ienesīguma analīzi iestāžu līmenī. Pamatnostādnes aptver vairākus aspektus, kas saistīti ar banku ienesīgumu, sākot ar banku pamata spēju ģenerēt ienākumus līdz tās gūst peļņu. Divpusējās sarunās starp uzraudzības iestādēm un bankām jānodrošina, ka līdz 2017. gada tematiskās pārbaudes beigām ir padziļināti novērtēti visu nozīmīgo iestāžu biznesa modeļi un ienesīgumu ietekmējošie faktori. Tiks piemērota samērīga pieeja, lai ņemtu vērā katras atsevišķās iestādes lielumu un sarežģītību.

KUK veiktā padziļinātā novērtējuma rezultāti papildinās SREP 2018. gadā, kā arī noteiks uzraudzības intensitātes līmeni un uzraudzības pasākumu plānošanu atsevišķām iestādēm. Analīžu rezultāti pavērs iespēju novērtēt banku praksi salīdzinājumā ar citām līdzīgām iestādēm.

IFRS 9 finanšu instrumenti

ECB banku uzraudzība 2016. un 2017. gada ietvaros veic tematisko pārbaudi, lai rūpīgi izpētītu, kā bankas ievieš jauno grāmatvedības standartu IFRS 9, kura galvenā uzmanība ir vērsta uz jaunu vērtības samazināšanās modeli. Pārbaudē arī novērtē, vai bankas ņem vērā principus, kas noteikti Bāzeles Banku uzraudzības komitejas pamatnostādnēs par kredītrisku un paredzamo kredītu zaudējumu uzskaiti. EBI šos principus iestrādāja pamatnostādņu projekta “Par kredītiestāžu kredīta riska vadības praksi un paredzamo kredīta zaudējumu uzskaiti” dokumentā, kas tika nodots apspriešanai.

Tematiskās pārbaudes apjoms ir paplašināts un attiecas uz visām nozīmīgajām iestādēm, kas piemēro Starptautiskos Finanšu pārskatu standartus (IFRS). Konkrēti pārbaudes mērķi ir paredzēti, lai: i) novērtētu, kā iestādes ir sagatavotas IFRS 9 ieviešanai; ii) novērtētu potenciālo ietekmi uz iestāžu uzkrājumu veidošanas praksi; iii) palīdzētu veicināt kvalitatīvu IFRS 9 ieviešanu.

2016. gadā ECB banku uzraudzība izstrādāja atbilstošu iekšējās uzraudzības novērtēšanas metodoloģiju. Šajā metodoloģijā ņemtas vērā regulējuma izmaiņas, jaunās labākās prakses un ieviešanas jautājumi, pamatojoties uz diskusijām ar ekspertiem (iestādēm, revidentiem, konsultantiem). Turklāt ECB banku uzraudzība sadarbībā ar vadošajiem grāmatvedības speciālistiem aptuveni 250 uzraudzības ekspertiem rīkoja mācības par IFRS 9 un novērtēšanas metodoloģiju.

Pamatojoties uz novērtēšanas metodoloģiju, tematiskās pārbaudes tika uzsāktas 2016. gada decembrī vairāk nekā 100 nozīmīgajās iestādēs atbilstoši EBI aptaujai[14], kurās KUK novērtēja banku sagatavotības līmeni un to ieviešanas praksi. Pēc šā novērtējuma notiek horizontālā analīze, kurā, ņemot vērā iepriekšminētās EBI aptaujas rezultātus, bankas tiks salīdzinātas ar citām līdzīgām bankām. Sagaidāms, ka tematiskās pārbaudes rezultāti veicinās piemērotu un konsekventu IFRS 9 un tā uzkrājumu veidošanas politikas ieviešanu 2018. gada 1. janvārī, kas ir IFRS 9 spēkā stāšanās datums.

Datu par riskiem apkopošana un risku paziņošana

Pārdomātas riska pārvaldības pamatā ir datu kvalitāte iestādes mērogā, efektīva datu apkopošana par riskiem un iekšējās ziņošanas kārtība. Tomēr galvenā mācība, kas gūta finanšu krīzes laikā, ir tāda, ka dažas bankas nespēja pilnībā identificēt riska darījumus. Iemesli bija adekvātas informācijas par riskiem trūkums un nepietiekama datu par riskiem apkopošanas prakse. Bija nopietni traucēta attiecīgo banku spēja laikus pieņemt lēmumus, un tam bija plaša mēroga ietekme gan uz pašām bankām, gan finanšu sektoru kopumā.

Pamatojoties uz to, 2016. gada uzraudzības prioritāte tematiskajās pārbaudēs bija datu par riskiem apkopošana un risku paziņošana. Tās mērķis bija novērtēt datu par riskiem apkopošanas un risku paziņošanas prakses efektivitāti, kā arī ar to saistīto IT infrastruktūru. Šajā novērtējumā izmantojamās galvenās vadlīnijas ir BCBS 239 Principi efektīvai datu par riskiem apkopošanai un risku paziņošanai.

2016. gada sākumā ECB banku uzraudzība uzsāka tematisko pārbaudi par efektīvu datu par riskiem apkopošanu un risku paziņošanu attiecībā uz banku apakškopu, kas ir to tiešā uzraudzībā. Izlasē tika iekļautas divas banku grupas. Pirmkārt, bankas, kuras bija iesaistītas BCBS 239 Principu pašnovērtējuma procesā, ko 2013. un 2014. gadā veica Bāzeles Banku uzraudzības komiteja – šī grupa lielā mērā bija to pašu banku grupa, kas tajā laikā bija klasificētas kā globālās sistēmiski nozīmīgas bankas. Otrkārt, lai paplašinātu izlasi, tajā tika iekļauta papildu banku kopa.

Tematisko pārbaudi veic KUK, saņemot atbalstu no centralizētas darba grupas, kurā ietilpst ECB un VKI dalībnieki. Tā sniedz darbības pamatnostādnes un nodrošina konsekventu to piemērošanu. Darbs tiek veikts saskaņā ar proporcionalitātes principu, un 2016. gadā tas tika sadalīts divos galvenajos posmos. Pirmajā posmā tika izstrādātas atbilstoši norādījumi par atbilstības statusa analīzi un novērtēšanu, koncentrējoties uz riska veidu (kredītrisks, likviditātes risks, darījuma partnera kredītrisks, operacionālais risks, procentu likmju risks bankas portfelī – IRRBB – un tirgus risks). Otrajā posmā tika veikta padziļināta likviditātes riska un kredītriska analīze. Pirmkārt, attiecīgajām bankām tika lūgts sniegt noteiktu likviditātes un kredītriska datu kopu saīsinātā laika periodā (fire drill exercise). Otrkārt, tām pašām bankām bija jāuzrāda savu datu ieguve, kā arī vadības un ziņošanas process vispusīgi atlasītiem kredīta un likviditātes rādītājiem (datu izcelsmes pasākums[15]).

5. attēls

Tematiskās pārbaudes par datu par riskiem apkopošanu un risku paziņošanu otrais posms bija koncentrēts uz kredītrisku un likviditātes risku

Vairākām bankām būs nepieciešams laiks, lai pilnībā izpildītu BCBS 239 principus

Tematiskās pārbaudes rezultāti turpmāk tiks izmantoti, izstrādājot uzraudzības pasākumus un iestrādāti nākamajā SREP ciklā. Kopējo rezultātu analīze ļaus izdarīt visaptverošus secinājumus. BCBS 239 Principi nosaka, ka globāli sistēmiski nozīmīgām bankām (G-SNB) jāatbilst tiem līdz 2016. gada janvārim un sistēmiski nozīmīgām iekšzemes bankām – trīs gadu laikā pēc šāda statusa piešķiršanas (t. i., pēc 2019. gada beigām). Tomēr G-SNB pilnīga atbilstība BCBS 239 netiks sasniegta tuvākajā nākotnē, jo vairāku banku ieviešanas grafiki ir spēkā līdz 2018. gada beigām vai vēl ilgāk. BCBS principu ievērošana ir nepārtraukts process. Tāpēc pienācīgi jārisina pārmaiņas banku biznesa modeļos un riska profilos, bet bankām vajadzēs periodiski novērtēt to datu par riskiem apkopošanas un riska ziņošanas iespēju atbilstību.

Riska pārvaldība un vēlme uzņemties risku

2016. gadā Eiropas banku uzraudzība turpināja darbu pie banku pārvaldības uzlabošanas. Darbā tika izmantoti 2015. gadā veiktās tematiskās pārbaudes rezultāti par banku iekšējo pārvaldību un vēlmi uzņemties risku, kas tika veikta, lai sekmētu saskaņotību un atbilstību augstākajiem standartiem.

2016. gadā Eiropas banku uzraudzība precizēja, kādus rezultātus tā sagaida saistībā ar iekšējo pārvaldību un vēlmi uzņemties risku

2016. gada sākumā visas 113 KUK, kas bija iesaistītas tematiskajās pārbaudēs, nosūtīja savām iestādēm rakstiskus atgādinājumus, pieprasot tām īstenot īpašus pasākumus. Pastāvīgās uzraudzības ietvaros KUK aktīvi uzraudzīja šo ieteikumu īstenošanu visa gada garumā.

Tematiskā pārbaude labvēlīgi ietekmēja banku vadības struktūru un riska pārvaldības funkciju efektivitāti. Gandrīz visas bankas pašlaik izstrādā valdes pašnovērtējuma procedūras, darbības pēctecības plānošanas procesus un sistēmas, lai valdēs novērstu interešu konfliktu. Dažas bankas ir arī koriģējušas valdes sastāvu. Turklāt ir uzlabojusies valžu saņemtās dokumentācijas kvalitāte, un bankas ir sākušas izteikt un ieviest vēlmi uzņemties risku raksturojošo rādītāju ziņošanas sistēmu.

Tā kā daži ieteikumi vēl tiek īstenoti, 2017. gadā pārraudzības aktivitātes turpināsies. KUK īpašu uzmanību pievērsīs tam, kā valdes spēj patstāvīgi iebilst augstākajai vadībai un kā lēmumu pieņemšanas procesā tiek iekļauta riska perspektīva. KUK arī cieši pārraudzīs: i) vēlmes uzņemties risku kritēriju vispusīgumu (jo īpaši attiecībā uz nefinanšu risku iekļaušanu); ii) ierobežojumu efektivitāti; iii) mijiedarbību starp vēlmi uzņemties risku un stratēģiju; iv) vēlmes uzņemties risku kritēriju izvēršanu.

Turklāt kopš 2016. gada beigām 25 bankām tika piemērotas divas padziļinātās analīzes. Šīs analīzes aptvēra valdes pārraudzības lomu, kā arī pārraudzību pār iekšējās kontroles funkcijām un vēlmes uzņemties risku ierobežojumiem. Šīs pārbaudes noslēgsies 2017. gada pirmajā pusgadā.

2016. gada jūnijā ECB publicēja VUM uzraudzības pārskatu par pārvaldību un vēlmi uzņemties risku ar mērķi veicināt iestādēs labākās starptautiskās prakses ieviešanu. Turklāt 2016. gada 23. jūnijā ECB banku uzraudzība rīkoja konferenci par iekšējo pārvaldību, kurā piedalījās izpilddirektori un direktori bez izpildpilnvarām, lai veicinātu dialogu starp banku valdēm un uzraudzības iestādēm[16]. 2017. gadā ECB turpinās veicināt dialogu ar banku valdēm un aktīvi piedalīsies starptautisko standartu noteikšanā ES un starptautiskā līmenī.

Aizņemtais finansējums

2016. gadā ECB nodeva sabiedriskajai apspriešanai pamatnostādņu projektu par aizņemto līdzekļu darījumiem

No 2016. gada novembra beigām līdz 2017. gada janvāra beigām ECB rīkoja sabiedrisko apspriešanu par tās izstrādāto pamatnostādņu projektu par aizņemto līdzekļu darījumiem. Pamatnostādņu mērķis ir izstrādāt skaidras un konsekventas definīcijas, kas nodrošinātu konsekventu uzraudzību, un noteikt atbilstīgus pasākumus attiecībā uz aizņemto līdzekļu darījumiem. Pamatnostādņu projekts tika izstrādāts pēc tematiskajām pārbaudēm, kas tika uzsāktas kā daļa no 2015. gada VUM uzraudzības prioritātēm.

Pārbaudē bija iekļauta euro zonas banku darbības un riska pārvaldības sistēmas padziļināta izpēte attiecībā uz aizņemto finansējumu. 2016. gada pirmajā pusgadā 17 KUK nosūtīja savām iestādēm rakstiskus atgādinājumus, pieprasot tām īstenot īpašus pasākumus, proti, tādus, kas attiecas uz riska pārvaldības praksi, un izstrādāt rīcības plānus, lai mazinātu pārbaudē konstatētos trūkumus.

Turklāt ECB ir nolēmusi noteikt vispārējus sagaidāmos rezultātus no iepriekš minēto pamatnostādņu piemērošanas. Pamatnostādnes iesaka bankām ieviest unikālu un visaptverošu aizņemto līdzekļu darījumu definīciju. Turklāt tām skaidri jādefinē aizņemto līdzekļu darījumu stratēģija un to vēlme uzņemties šādu darījumu parakstīšanu un sindicēšanu. Bankām arī jāpārliecinās, ka veiktie darījumi atbilst to standartiem attiecībā uz vēlmi uzņemties risku. To var panākt, izveidojot stingru kredītu apstiprināšanas procesu un veicot regulāru aizņemto līdzekļu portfeļu uzraudzību. Visbeidzot nepieciešams sagatavot regulārus visaptverošus pārskatus par aizņemto līdzekļu darījumiem un iesniegt tos banku augstākā līmeņa vadībai.

2017. gadā ECB sekos līdzi sabiedriskajai apspriešanai un izdos galīgo versiju pamatnostādnēm par aizņemto līdzekļu darījumiem. Tādējādi minētā pieeja tiks papildināta ar galveno norišu īpašu pārraudzību attiecībā uz nozīmīgāko banku vēlmi uzņemties aizņemto līdzekļu darījumus.

Mazāk nozīmīgu iestāžu netieša uzraudzība un uzraudzības pārraudzība

VUM regula pilnvaro ECB nodrošināt efektīvu un konsekventu VUM darbību un tādējādi uztic tai pārraudzības funkciju, saglabājot VKI primāro atbildību par mazāk nozīmīgu iestāžu (MNI) uzraudzību. Pamatojoties uz šīs funkcijas galveno mērķi, t. i., nodrošināt augstu uzraudzības standartu konsekventu piemērošanu visā euro zonā, ECB banku uzraudzība sadarbībā ar VKI ir izstrādājusi darbības pamatprincipus MNI netiešai uzraudzībai.

Kopējās uzraudzības standarti un vienota metodoloģija, kas saistīta ar MNI uzraudzību

Kopējās uzraudzības standarti un vienota metodoloģija ir solis uz konsekventu augstas kvalitātes prakses konverģenci

Kopējās uzraudzības standarti (KUS) un vienota metodoloģija ir svarīgs instruments, lai visā euro zonā konsekventi piemērotu augstus uzraudzības standartus. Tie ir svarīgs līdzeklis, lai nodrošinātu kopēju uzraudzības praksi, sniedzot ieteikumus, kā veikt uzraudzības procesu.

KUS tiek izstrādāti kopā ar VKI, un tie pilnībā atbilst ES vienotajam noteikumu kopumam un EBI standartiem un vadlīnijām. 2016. gadā tika pabeigts darbs pie KUS par uzraudzības plānošanu un atveseļošanās plānošanu, kas lielā mērā tika izstrādāta 2015. gadā.

Pēc šo standartu pabeigšanas 2016. gadā tika veikts nozīmīgs darbs pie virknes citu standartu.

KUS ietver klātienes pārbaužu definīcijas un mērķus, kā arī galvenos principus, kas jāievēro, veicot klātienes pārbaudes MNI. Tajos ietverta arī informācija par pārbaužu plānošanu, kas ietilpst uzraudzības pārbaudes programmā, kā arī minimālie noteikumi attiecībā uz pārbaužu biežumu, ilgumu un resursu iesaisti. Turklāt standartos ir ieteikumi par pašu pārbaudes procesu, aptverot galvenos klātienes pārbaudes posmus: sagatavošanu, pārbaudi, paziņošanu un turpmākos pasākumus.

Citi 2016. gadā izstrādāti KUS attiecas uz automobiļu pircēju finansēšanas iestāžu (APFI) uzraudzību. APFI ir kredītiestādes, kuru galvenā uzņēmējdarbība ir līzinga līgumu slēgšana vai aizdevumu piešķiršana mehānisko transportlīdzekļu iegādes finansēšanai. Pamatojoties uz sākotnējo risku pārbaudi, kas saistīti ar šo biznesa modeli, KUS galvenais mērķis ir nodrošināt konsekventu, kvalitatīvu un proporcionālu pieeju APFI uzraudzībai Eiropas banku uzraudzības ietvaros.

Tika uzsākts darbs pie KUS par tādu MNI licencēšanu, kas izmanto FinTech biznesa modeļus, t. i., iestādes, kuru banku darbības pamatā ir inovatīvas tehnoloģijas. Šo KUS mērķis ir nodrošināt, ka īpašie riski, kas saistīti ar šiem inovatīvajiem biznesa modeļiem, tiek atbilstoši novērsti licencēšanas procesā saskaņā ar standartiem, kas līdzvērtīgi tiem, kas attiecas uz cita veida kredītiestādēm.

ECB banku uzraudzība ir arī izveidojusi krīzes pārvaldības sadarbības sistēmu, kas paredzēta ECB un VKI. MNI krīzes pārvaldības sadarbības sistēmas mērķis ir palīdzēt VKI kā atbildīgajai iestādei MNI krīzes pārvaldības jomā un ECB kā atbildīgajai iestādei par lēmumu pieņemšanu par kopīgajām procedūrām.

2016. gadā ECB kopā ar VKI arī tupināja izstrādāt kopīgu metodoloģiju uzraudzības pārbaudes un novērtējuma procesam (SREP) attiecībā uz MNI. Tā kā SREP ir galvenais banku uzraudzības instruments, tā saskaņošana būs svarīgs solis ceļā uz MNI uzraudzības konverģences veicināšanu. Projekts tika sākts 2015. gadā. Darbs pie tā ieviešanas sākās 2016. gadā, koncentrējoties uz kapitāla un likviditātes prasību noteikšanu. 2017. gadā tas tiks izmēģināts ar mērķi no 2018. gada ieviest kopējo SREP sistēmu pirmajai MNI apakšgrupai. Piedāvātā SREP metodoloģija MNI ir atvasināta no VUM SREP metodoloģijas nozīmīgām iestādēm; tā proporcionāli tiks piemērota MNI un pielāgota to īpatnībām.

ECB un VKI sadarbība mazāk nozīmīgu iestāžu uzraudzības jautājumos

ECB un VKI sadarbība ir būtiska, lai izveidotu saskaņotu un kvalitatīvu MNI uzraudzību. Plašākā kontekstā sadarbība ietver virkni jau uzsāktu procesu, kas attiecas uz MNI ikdienas darbu un kopējās uzraudzības standartu, un metodoloģijas definīciju. ECB pārraudzībā VKI dalās ar katrā valstī gūto atšķirīgo pieredzi un uzlabo zināšanas par euro zonas MNI nozari un tās uzraudzību.

Regulāros darbības virzienus MNI uzraudzības jomā papildināja VKI un ECB semināri un projekti

MNI uzraudzības standartu izstrādi papildināja arvien pieaugošs projektu skaits, ko kopīgi īsteno ECB un VKI. Turklāt sadarbība starp ECB un VKI palīdzēja nodrošināt nepārtrauktu MNI nozares pārraudzību.

Pārskata gadā bija ievērojams šādu kopīgu iniciatīvu skaita pieaugums. Piemēram, saistībā ar darba uzsākšanu pie SREP metodoloģijas MNI jomā tika rīkoti semināri par VKI izmantotajām SREP metodoloģijām informācijas apmaiņai visā VUM kontekstā. Atsevišķās MNI kopīgo pasākumu ietvaros tika veiktas vairākas tehniskās pārbaudes un piecas klātienes pārbaudes, kurās tika analizētas konkrētas MNI riska jomas. Turklāt tika uzsākta personāla apmaiņa starp ECB un VKI.

Ikdienas sadarbība MNI uzraudzības jomā ietver VKI augstu uzraudzības standartu pārskatīšanu un konsekventas piemērošanas veicināšanu. Lai nodrošinātu rezultātu konsekvenci, nepieciešams izprast euro zonas MNI sektora kopīgās un atšķirīgās iezīmes, kā arī nacionālās īpatnības.

ECB stingri ievēro proporcionalitātes principu attiecībā uz MNI

Proporcionalitātes principam ir būtiska nozīme MNI netiešajā uzraudzībā, un tādējādi tas tiek stingri iestrādāts gan uzsāktajos procesos, gan turpmākajos kopīgajos standartos un metodoloģijās. Ievērojot šo principu, ECB kopā ar VKI ir izstrādājusi īpašu prioritāšu sistēmu. Šī sistēma klasificē MNI kā zemas, vidējas un augstas prioritātes iestādes, pamatojoties gan uz katrai iestādei piemītošā riska pakāpi, gan potenciālo ietekmi uz attiecīgo iekšzemes finanšu sistēmu. Klasifikācija ļauj pielāgot uzraudzības koncentrēšanas līmeni un uzraudzības darbību intensitāti atkarībā no riskiem, kas rodas iestādei.

Galvenais elements ECB un VKI ikdienas sadarbībā ir speciāla paziņošanas sistēma

VKI pastāvīgi iesniedz paziņojumus ECB paziņojumu izskatīšanas centrā, kas izveidots Mikrolīmeņa uzraudzības III ģenerāldirektorāta (DG MSIII) ietvaros, izmantojot īpašu paziņošanas sistēmu. Tas dod iespēju ECB pārskatīt prakses un salīdzināt tās ar VUM uzraudzības standartiem. Piemēram, VKI iesniedz ex ante paziņojumus par būtiskajām uzraudzības procedūrām un sagatavo būtiskus lēmumus attiecībā uz augstas prioritātes MNI, aptverot plašu uzraudzības jautājumu loku (piemēram, attiecībā uz kapitālu, likviditāti, SREP, iekšējo pārvaldību). Tās arī iesniedz paziņojumus par strauju un ievērojamu MNI finansiālā stāvokļa pasliktināšanos. Šādu paziņojumu mērķis ir nodrošināt, ka ECB ir laikus informēta par attiecīgajiem gadījumiem, ļaujot tai kopā ar attiecīgajām VKI izvērtēt un apspriest vispiemērotāko rīcību. 2016. gadā ECB banku uzraudzība kopumā saņēma 79 paziņojumus no VKI.

Paziņošanas sistēmas ieviešanas gaitā gūtā pieredze ir ļāvusi pamanīt nepieciešamību turpmāk uzlabot paziņošanas procesu visās VKI. Tādēļ darba grupa pēta veidus, kā uzlabot paziņošanas prasību procedūras un kritērijus.

Turklāt DG MSIII specializētie valstu dienesti pastāvīgi uztur dialogu ar VKI nolūkā pārraudzīt notikumus banku sektorā, kas var ietekmēt MNI. Dienestos tiek apkopota paziņojumu veidā iesniegtā informācija, sekojot līdzi augstas prioritātes MNI stāvoklim. Tie arī pārrauga norises saistībā ar iestādēm, kuras pieredz ievērojamu finanšu stāvokļa pasliktināšanos vai likviditātes nepietiekamību (kas varētu pāraugt krīzes gadījumā), un pieprasa ECB lēmumus attiecībā uz būtisku līdzdalību, atsaukšanu un licencēšanu. Dažos gadījumos valstu dienesti arī sadarbojas ar VKI, lai ar MNI saistītos pasākumus veiktu klātienē.

Visbeidzot ECB un VKI pašreizējās sadarbības ietvaros pastāvīgi turpina saskaņot MNI sektora uzraudzības procesus un metodoloģijas. VKI uzraudzības pasākumi un uzdevumi attiecībā uz MNI un MNI sektora risku un ievainojamību analīzi un identifikāciju tiek regulāri apkopoti, tostarp arī speciālo ziņojumu veidā, kas tiek koplietoti ar uzraudzības iestādēm visā euro zonā. Sadarbība un mijiedarbība lielā mērā ir atkarīga arī no savstarpējas informācijas nodošanas un apmaiņas. Lai to panāktu, ECB un VKI izstrādā mehānismus, kas veicina informācijas apmaiņu.

1 ielikums Institucionālās aizsardzības shēmas

2015. gadā iesāktais darbs pie institucionālās aizsardzības shēmām ir ievērojami pavirzījies uz priekšu[17]

Dažās dalībvalstīs krājbankas un kooperatīvās bankas ir izveidojušas institucionālās aizsardzības shēmas (IAS). Attiecīgās IAS aizsargā to dalībiestādes un jo īpaši nodrošina to likviditāti un maksātspēju. Kopumā 50% no euro zonas kopējā kredītiestāžu skaita ir IAS dalībnieces, kas veido aptuveni 10% banku sektora kopējo aktīvu. 2016. gadā tika pabeigts 2015. gadā sāktais darbs pie kopējas pieejas izstrādes IAS novērtēšanai, lai izveidotu konsekventu IAS uzraudzības režīmu visā euro zonā.

Rokasgrāmata par pieeju IAS atzīšanai prudenciālas uzraudzības nolūkos

Rokasgrāmata par pieeju IAS atzīšanai prudenciālas uzraudzības nolūkos tika izstrādāta saistībā ar ECB darbu pie ES tiesību aktos iekļautajām iespējām un izvēles variantiem. Pēc publiskās apspriešanas rokasgrāmata tika pabeigta un publicēta 2016. gada jūlijā. Rokasgrāmatas mērķis ir nodrošināt saskaņotību, efektivitāti un pārredzamību attiecībā uz uzraudzības politiku, kas tiks piemērota, izvērtējot IAS. Tas ir īpaši svarīgi, jo oficiāla IAS atzīšana rada atšķirīgu attieksmi attiecībā uz dažām Kapitāla prasību regulā CRR noteiktajām prudenciālajām prasībām, proti, 0% riska svērumu riska darījumiem ar citiem IAS dalībniekiem un ierobežojumu atcelšanu lielajiem riska darījumiem ar citiem IAS dalībniekiem.

Koordinācija un sadarbība attiecībā uz “jauktajām” IAS lēmumu pieņemšanas un pastāvīgas uzraudzības procesā

IAS sastāvā parasti ir nozīmīgas un mazāk nozīmīgas iestādes (“jauktas” IAS). Tādēļ īpaši svarīgi, ka gan ECB, gan VKI pieeja IAS ir vienāda. Šim nolūkam tika pieņemta ECB pamatnostādne, kas paredzēta VUM kompetentajām iestādēm (ko veido ECB un VKI), un tā tika publicēta 2016. gada novembrī. Tajā izklāstīti ECB un VKI koordinācijas principi IAS uzraudzības lēmumu un IAS pastāvīgās pārraudzības kontekstā. Tā nodrošina, ka VKI izmanto vienādus kritērijus, izvērtējot pieteikumus dalībai IAS no mazāk nozīmīgām iestādēm. Turklāt tika izveidotas pārraudzības grupas, kuru sastāvā ir ECB un VKI darbinieki, un 2016. gadā tās sāka savu darbību. ECB pamatnostādne neietekmē apstiprinājumus dalībai IAS, kas piešķirti iepriekš. Tomēr lielu strukturālu IAS izmaiņu gadījumā vai iespējamu incidentu gadījumā, kas var radīt šaubas par IAS attiecīgo juridisko prasību ievērošanu, var apsvērt atkārtotas pārbaudes veikšanu.

Makroprudenciālie uzdevumi

2016. gadā ECB veica pārrunas ar valstu iestādēm par makroprudenciālo instrumentu izmantošanu euro zonā[18]. Lai nodrošinātu, ka mikroprudenciālie un makroprudenciālie līdzekļi viens otru efektīvi papildina, Makroprudenciālais forums kalpo kā platforma Padomes un Uzraudzības valdes locekļu diskusijām, apvienojot mikroprudenciālās un makroprudenciālās perspektīvas visā VUM. Šajā forumā mikroprudenciālās uzraudzības un makroprudenciālās politikas pārstāvji apmainījās ar viedokļiem un informāciju. Savukārt viņu viedokļu apmaiņa papildināja makroprudenciālo procesu, izmantojot sinerģiju un uzraudzības funkcijas kompetenci, lai noteiktu kopēju nostāju, piemēram, prudenciālos jautājumos. Šīs kopīgās diskusijas tomēr neietver formālu lēmumu pieņemšanu atbilstoši nošķirtības principam un Padomes un Uzraudzības valdes lēmumu pieņemšanas integritātei (statūtu 12.1. pants).

2016. gadā ECB saņēma vairāk nekā 100 makroprudenciālās politikas paziņojumus no valstu iestādēm. Lielākā daļa paziņojumu attiecās uz ceturkšņa lēmumiem par pretcikliskās kapitāla rezerves noteikšanu un lēmumiem par globāli sistēmiski nozīmīgu un citu sistēmiski nozīmīgu kredītiestāžu identifikāciju un to kapitāla prasību noteikšanu. Saskaņā ar BCBS metodoloģiju ECB un valstu iestādes noteica astoņas pasaules sistēmiski nozīmīgās iestādes [19], kuru galvenās mītnes atrodas Francijā, Vācijā, Itālijā, Nīderlandē, Spānijā un sadalīja tās grupās, nosakot pakāpenisku kapitāla rezervju rādītāju ieviešanu no 0,75% līdz 1,5% 2018. gadā. (Šo banku galīgais rezervju līmenis 2019. gadā pēc pakāpeniskās ieviešanas būs no 1,0% līdz 2,0%.) Turklāt valstu iestādes arī pieņēma lēmumu par kapitāla rezerves rādītājiem 110 citām sistēmiski nozīmīgām iestādēm, novērtējot minētās iestādes un nosakot to rezerves atbilstoši ECB metodoloģijai. Turklāt ECB ir saņēmusi paziņojumus no vairākām valstu iestādēm par sistēmisku risku rezerves ieviešanu un riska svēruma minimālajām robežvērtībām, kā arī paziņojumus par savstarpēju apmainīšanos ar makroprudenciāliem pasākumiem, kas īstenoti citās dalībvalstīs. [20]

Visbeidzot 2016. gadā ECB paplašināja savu paziņojumu sniegšanu, pēc diskusijām makroprudenciālajā forumā izdodot pirmo makroprudenciālo paziņojumu.

Atļauju izsniegšana, izpildes un sankciju process

Lai arī ECB tieši uzrauga tikai nozīmīgās iestādes, tā ir visu euro zonas kredītiestāžu kompetentā iestāde bankas licences piešķiršanai vai anulēšanai, kā arī būtiskas līdzdalības iegūšanas izvērtēšanai (kopā sauktas par “vispārējām procedūrām”). ECB arī atbild par nozīmīgo kredītiestāžu vadības struktūru locekļu piemērotības un atbilstības novērtēšanu un pārrobežu darbības atļauju piešķiršanas procedūrām. Kopumā ievērojama Eiropas banku uzraudzības lēmumu daļa ir saistīta ar atļauju piešķiršanas procesiem.

ECB 2016. gadā saņēma vairāk nekā 3 000 atļauju piešķiršanas procedūru pieteikumus - lielākoties saistītiem ar piemērotības un atbilstības novērtējumiem. Tika paveikts nozīmīgs darbs, lai uzlabotu procesus – padarītu tos vienkāršākus un piemērotu proporcionalitātes principu, kā arī sagatavotu vadlīnijas par vairākiem jautājumiem.

ECB arī izpildīja savu pienākumu nodrošināt efektīvus ziņošanas mehānismus par attiecīgo ES tiesību aktu pārkāpumiem. 2016. gadā tika saņemti 102 ziņojumi par pārkāpumiem, no kuriem 73 bija saistīti ar ECB uzraudzības uzdevumiem. Šie ziņojumi galvenokārt bija par iekšējās pārvaldības problēmām un pašu kapitāla un kapitāla prasību aprēķināšanu.

Notikumu attīstība vairākās nozīmīgās iestādēs un vispārējās procedūrās

Izmaiņas ECB tiešās uzraudzības iestāžu skaitā

Visaptverošs novērtējums 2016. gadā

Visaptverošs novērtējums ir prasība visām bankām, uz kurām attiecas vai uz kurām var attiekties tiešā ECB pārraudzība, kuras pamatā ir nozīmības kritēriji, kas noteikti VUM regulas 6. panta 4. punktā.

To banku izlasē, kurām jāveic visaptverošs novērtējums, ietilpst bankas, kurām pastāv liela iespēja, ka tās var kļūt par nozīmīgām iestādēm nākamā kalendārā gada sākumā, neskarot pilna nozīmīguma novērtējumu, kuru var pabeigt tikai tad, kad ir pieejama visa būtiskā informācija (piemēram, revidētie finanšu pārskati par iepriekšējā gada beigām).

No 2016. gada marta līdz novembrim ECB veica visaptverošo novērtējumu šādām četrām bankām:

  • Abanka d.d. (Slovēnija)
  • Akciju sabiedrība Rietumu Banka (Latvija)
  • Banca Mediolanum s.p.a. (Itālija)
  • Citibank Holdings Ireland Limited (Īrija)

2016. gada visaptverošais novērtējums bija līdzīgs stingrajām pārbaudēm, kas kopumā tika veiktas 130 bankās 2014. gadā un 9 bankās 2015. gadā. Tās ietvēra aktīvu kvalitātes pārbaudi (AKP) un stresa testu.

AKP komponente tika veikta atbilstoši metodoloģijai, ko piemēroja 2014. un 2015. gada pārbaudēs. Tā bija vairāk prudenciāla, nekā grāmatvedības pārbaude. Tā sniedza banku aktīvu uzskaites vērtības novērtējumu 2015. gada beigās un noteica, vai ir nepieciešams stiprināt atsevišķu banku kapitāla bāzi. Galvenie AKP korekciju veicinātāji CET1 bija papildu ienākumus nenesošu riska darījumu noteikšana un speciālu un kopīgu uzkrājuma līmeņu pieaugums.

Stresa testa komponentei tika izmantota 2016. gada EBI stresa testa metodoloģija. AKP rezultāti bija stresa testa atskaites punkts, kura ietvaros tika prognozēta banku kapitāla pozīcijas attīstība trīs gadu laikā (2016.–2018.) atbilstoši pamatscenārijam un negatīvam scenārijam.

Rādītāji, kas tika izmantoti robežvērtības kapitāla deficīta identificēšanai, saglabājās tādā pašā līmenī, kā 2014. un 2015. gadā: CET1 rādītājs 8% – AKP un stresa testa pamatscenārijam, un CET1 rādītājs 5,5% – attiecībā uz stresa testa negatīvo scenāriju. Maksimālais deficīts dažādos pārbaudes komponentos nosaka bankas kopējo kapitāla deficītu. To trīs iesaistīto banku rezultātu kopsavilkums, kas piekrita atklāt informāciju, atspoguļots 3. tabulā.

3. tabula

Visaptverošs novērtējums 2016. gadā

1) CET1 rādītājs 2015. gada 31. decembrī, izņemot Citibank Holdings Ireland Limited, kurai kā atskaites datums izmantots 2016. gada 31. marts.
2) Zemākais CET1 rādītājs stresa testa trīs gadu perspektīvā.

AKP un stresa testa ietekmē rezultāti nevienai no trim bankām nesamazinājās zem attiecīgās robežvērtības. Tātad visaptveroša novērtējuma rezultātā tās nesaskaras ar kapitāla deficītu. Tomēr bankām ir jāveic pasākumi, lai ņemtu vērā kvalitatīvos AKP secinājumus, piemēram, trūkumus politikās un procesos, kā arī datu sistēmas nepilnības. Tas ir atbilstoši pieejai, kas izmantota iepriekšējās pārbaudēs 2014. un 2015. gadā.

Ikgadējais nozīmīguma novērtējums

Saskaņā ar VUM pamatregulu ECB vismaz reizi gadā pārskata, vai uzraugāmā iestāde vai uzraugāmā grupa atbilst visiem kritērijiem, pēc kuriem atbilstoši VUM regulas 6. panta 4. punktam bankas ir klasificētas kā nozīmīgas iestādes, piemēram, kopējie aktīvi, pārrobežu darbība u. c.

Šis novērtējums ik gadu notiek paralēli visaptverošajam novērtējumam. Tas aptver kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības un jauktas finanšu kontrolakciju sabiedrības, kas reģistrētas euro zonā, kā arī citās ES dalībvalstīs reģistrētu kredītiestāžu filiāles.

Pēc novērtējuma bankas tiek klasificētas kā nozīmīgas vai mazāk nozīmīgas iestādes. Nozīmīgas bankas un banku grupas nonāk tiešā ECB uzraudzībā. Mazāk nozīmīgas iestādes uzrauga attiecīgās valsts kompetentā iestāde, kas ir ECB pārraudzībā.

2016. gada pārskatīšanas gaitā ECB un iesaistīto dalībvalstu VKI kopīgi novērtēja, vai i) iestādes, kas pašlaik klasificētas kā nozīmīgas, joprojām atbilst attiecīgajiem kritērijiem; ii) iestādes, kas pašlaik klasificētas kā mazāk nozīmīgas iestādes, atbilst jauniem kritērijiem; iii) uz tām turpina attiekties izņēmuma apstākļi un īpašie apstākļi, kas konstatēti iepriekšējā gadā.

Jaunas nozīmīgas iestādes

Pēc ikgadējā novērtējuma 2016. gadā, kas tika veikts 2016. gada novembra vidū, nozīmīgu iestāžu skaits samazinājās no 129 līdz 127[21]: Citibank Holdings Ireland Limited [22] nesen tika klasificēta kā jauna nozīmīga iestāde tās būtiskās paplašināšanās dēļ, un kopš 2017. gada 1. janvāra tā nonāca tiešā ECB uzraudzībā. Vienlaikus WGZ Bank pēc apvienošanās ar DZ Bank beidza pastāvēt, bet divu banku grupu pārstrukturēšanas rezultātā tās vairs netika klasificētas kā nozīmīgas iestādes (State Street Bank Luxembourg S.C.A. un RFS Holdings B.V.).

Jānorāda, ka uzraugāmo iestāžu saraksts tiek atjaunināts visu gadu. Tādējādi 2016. gada beigās nozīmīgu iestāžu skaits bija sarucis līdz 126 iestādēm. Visjaunāko saraksta versiju skatīt ECB banku uzraudzības tīmekļa vietnē.

4. tabula

VUM nozīmīgas un mazāk nozīmīgas iestādes

Kopējā aktīvu vērtība 2016. gada 30. decembrī ar atskaites datumu 2015. gada 31. decembrī (vai jaunākie pieejamie dati); mazāk nozīmīgu iestāžu grupu struktūru atskaites datums ir 2016. gada 15. novembris.

Kopējās procedūras (licences un būtiskas līdzdalības), piemērotības un atbilstības novērtēšana un pārrobežu darbības atļauju piešķiršanas procedūras

Procedūru skaits kopumā ir saglabājies stabils

2016. gadā VKI ECB banku uzraudzība kopumā paziņoja par 3182 atļauju piešķiršanas procedūrām, tajā skaitā 24 licenču pieteikumiem, 42 licenču atsaukšanu, 178 procedūrām par licenču nederīgumu, jo tās zaudējušas spēku [23], 142 būtiskas līdzdalības iegūšanas procedūrām, 2544 vadības un Uzraudzības valdes iecelšanas procedūrām [24] un 252 pārrobežu darbības atļauju procedūrām.

Kopumā 2016. gadā Uzraudzības valde un Padome apstiprināja 2686 atļauju piešķiršanas procedūras.[25] Formālu ECB lēmumu nav nepieciešams saņemt pārējām 214 atļauju piešķiršanas procedūrām, kas galvenokārt ir pārrobežu darbības atļauju piešķiršanas procedūras un procedūras par spēku zaudējušajām atļaujām.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu kopējo procedūru skaits, izņemot par licencēm, kas zaudējušas spēku, ir saglabājies stabils, ir tikai nelielas novirzes, kas uzskatāmas par atšķirībām normas robežās. Attiecībā uz atbilstības un piemērotības novērtēšanu un licencēšanu – procedūru skaits ir samazinājies; bet par anulēšanu – nedaudz palielinājies. Būtiskas līdzdalības procedūru skaits saglabājās diezgan stabils. To procedūru skaita pieaugums, kas attiecas uz licencēm, kas zaudējušas spēku, daļēji atspoguļo blakusefektus (piemēram, vairāk nekā 100 saistīto banku grupas apvienošanās vienā iestādē). Tomēr tas liecina arī par to, ka procedūras ir uzlabotas un ka ir pieaugusi izpratne par nepieciešamību paziņot ECB par šīm procedūrām.

5. tabula

Lielākā daļa atļauju piešķiršanas procedūru, kas paziņotas ECB, ir saistītas ar atbilstības un piemērotības novērtējumu[26]

Piezīme. Iepriekšējos ECB gada pārskatos par uzraudzības darbību posteņi “licences atsaukšana” un “licence, kas zaudējusi spēku” tika paziņoti kopā. Pamatojoties uz to, ka palielinājās gadījumu skaits, kad licence ir zaudējusi spēku, šīs procedūras tagad uzskaita atsevišķi.

Pārrobežu darbības atļauju piešķiršanas procedūru skaits samazinājās paziņošanas procesa uzlabojumu rezultātā

Pārrobežu darbības atļauju piešķiršanas procedūru gadījumā ievērojams samazinājums radies, paziņošanas procesā ieviešot uzlabojumus. Tagad VKI vienā atsevišķā procedūrā var iekļaut informāciju par vairākām pārrobežu darbības atļauju piešķiršanas procedūrām tai pašai uzraugāmai iestādei vai pakalpojumu kopumu. Ja nebūtu veikts minētais uzlabojums, kopējais pārrobežu darbības atļauju piešķiršanas procedūru skaits būtu bijis līdzīgs procedūru skaitam pagājušajā gadā.

Izmaiņas kopējās procedūrās

Attiecībā uz licencēšanu – ir vairāk biznesa modeļu, kas integrē tradicionālos banku pakalpojumus mobilajās ierīcēs

Visvairāk licencēšanas procedūru bija saistītas ar esošajām kredītiestādēm, kuras bija jāpārstrukturē (piemēram, banku vai banku grupu apvienošanās vai sadalīšanās, kas radīja nepieciešamību licencēt jaunu iestādi) vai paplašināt to licenču darbības jomu sakarā ar ierosinātajām izmaiņām veiktajās darbībās. To licenču skaitā, kas tika izsniegtas jaunām bankām, tika novērots tādu biznesa modeļu pieaugums, kas integrē tradicionālos banku pakalpojumus mobilajās ierīcēs. Šī tendence liecina, ka banku sektorā arvien pieaug tehnoloģisko inovāciju loma. Šādi FinTech biznesa modeļi bija saistīti ar tiešsaistes bankas produktu ieviešanu, kas orientēti uz tehnoloģiju piegādātājiem, kuri vēlas piedāvāt produktus ar integrētiem bankas pakalpojumiem, kā arī bankas iekšējiem pakalpojumiem, izmantojot mobilos risinājumus.

Procedūru skaitu saistībā ar licenču atsaukšanu un licencēm, kas zaudējušas spēku, lielā mērā ietekmē kredītiestādes, kas pēc savas izvēles izbeidz banku darbību vai bankām, kas veic apvienošanos vai pārstrukturēšanu. Ierobežotu, taču būtisku procedūru skaitu saistībā ar licenču atsaukšanu bija ierosinājusi attiecīgo iestāžu likvidācija (kas nenotika labprātīgi) vai noregulējums (tās visas bija MNI).

Lielā mērā būtiskas līdzdalības procedūras, tāpat kā 2015. gadā, bija saistītas tikai ar iekšējo reorganizāciju (piemēram, konsolidācijas grupas ietvaros), bieži vien atspoguļojot izmaksu samazināšanas politiku. Citas būtiskas līdzdalības procedūras bija saistītas ar kapitāla fondu un valsts ieguldījumu fondu veiktu banku daļu iegūšanu, un tie ietvēra īpašus aspektus, kas attiecas uz sarežģītām korporatīvām struktūrām, iespējamām īstermiņa investīciju perspektīvām vai aizņemto līdzekļu izmantošanu (specifiskie ieguvēji[27]).

Izmaiņas atbilstības un piemērotības novērtējumā

Kopumā pastāv trīs veidu atbilstības un piemērotības procedūras atkarībā no ieceltās personas amata: vadības struktūras izpildvaras locekļi, vadības struktūras locekļi, kuriem nav izpildfunkciju un pamatfunkciju izpildītāji[28]. Aptuveni divas trešdaļas no atbilstības un piemērotības procedūrām attiecas uz locekļiem, kuri nepilda izpildfunkcijas. Atlikusī trešdaļa attiecas uz vadības struktūras izpildvaras locekļiem. Pamatfunkciju izpildītāju novērtējumu skaits ir niecīgs[29].

Daudzi novērtējumi ietvēra dziļāku analīzi; aptuveni piektā daļa visu gadījumu radīja bažas, galvenokārt attiecībā uz pienākumu izpildei atvēlēto laiku un pieredzi. Daudzos no tiem ECB izvirzīja nosacījumus, pienākumus vai sniedza ieteikumus, kā risināt konkrētas problēmas, piemēram, pieņemot lēmumu ar nosacījumu, ka jāveic papildu apmācība vai jāatsakās no darbības ārpus bankas interešu konflikta dēļ vai pienākumu izpildei atvēlētā laika dēļ.

2016. gadā atbilstības un piemērotības novērtējumi kļuva daudz efektīvāki

2016. gadā veiksmīgi tika ieviesti pasākumi, lai uzlabotu atbilstības un piemērotības procedūru vidējo apstrādes laiku. Neizskatīto lietu skaits ievērojami samazinājās, un aptuveni 98% visu atbilstības un piemērotības procedūru tika apstiprinātas valstīs noteiktajos termiņos.

Izmaiņas atļauju piešķiršanas procesā

2016. gadā tika veikti papildu pasākumi, lai paātrinātu procesu, gan nolūkā apstrādāt lielo atļauju izsniegšanas procedūru pieplūdumu, gan arī samazināt neatrisināto procedūru skaitu. Pamatojoties uz 2015. gadā gūto pieredzi, tika uzlaboti iekšējā darba procesi un paātrināts VKI un ECB sadarbības process.

2016. gada otrajā pusē IMAS ieviesa atļauju piešķiršanas moduli[30]. Šī sistēma nodrošina uzlabotas un automatizētas ECB un VKI darbplūsmas, kas ir svarīgs solis ceļā uz galveno mērķi – tūlītēju procedūru apstrādi.

Politikas nostādņu izveide

ECB banku uzraudzība kopā ar VKI strādā pie saskaņotas atļauju piešķiršanas procedūras

Kaut arī panākta CRD IV un EBI pamatnostādņu un reglamentējošo standartu saskaņošana, dalībvalstīs joprojām atšķiras piemērojamie noteikumi, ar kuriem valstu tiesību aktos tiek ieviestas CRD IV prasības, kā arī atļauju piešķiršanas procedūru uzraudzības prakses. Ņemot to vērā, ECB banku uzraudzība pastāvīgi strādā pie saskaņošanas sadarbībā ar VKI un attiecīgajām ECB darbības nozarēm, izstrādājot politikas nostādnes, lai attiecībā uz atļauju izsniegšanas procedūrām ieviestu kopēju uzraudzības praksi.

Papildus politikas nostādnēm, kuras tika apstiprinātas jau 2015. gadā (piemēram, par reputāciju, pienākumu izpildei atvēlēto laiku un kolektīvo piemērotību), tika izstrādātas vairākas nostādnes par pārrunām kā informācijas vākšanas rīku atbilstības un piemērotības novērtējumos, tostarp par ieteicamo pārrunu veikšanas praksi. Kad ECB banku uzraudzība būs publicējusi Atbilstības un piemērotības novērtējumu vadlīnijas [31], atbilstības un piemērotības pārrunas būs obligātas nozīmīgu atsevišķu banku un banku grupu vadošo banku jaunieceltajiem vadītājiem un priekšsēdētājiem. Politikas nostādnes tika izstrādātas arī attiecībā uz i) kandidātu pieredzes novērtējumiem; ii) vienotu apstiprinājumu ar nosacījumu piemērošanu; iii) atkārtotiem novērtējumiem. Tiek aplūkoti arī jautājumi par papildu direktoru bez izpildpilnvarām un priekšsēdētāja/vadītāja amata savienošanas novērtēšanu.

Politikas nostādnes par būtisku līdzdalību ir vērstas uz “specifisko ieguvēju” novērtējumu, kā arī uz ECB pieņemto lēmumu darbības jomu, procesuālajiem aspektiem un formātu. Jūtami uz priekšu ir pavirzījies papildu darbs pie būtiskas līdzdalības izvērtēšanas kritēriju prakses, un paredzams, ka tas tiks pabeigts 2017. gadā.

Lai atbalstītu efektīvu šīs politikas nostādņu īstenošanu, ECB banku uzraudzība ir ieguldījusi ievērojamus līdzekļus personāla apmācībā un saziņā ar banku sektoru un plašāku sabiedrību.

Ir uzsākts darbs pie jaunas licencēšanas politikas nostādnes izveides attiecībā uz darbības jomu, licencēšanas kritēriju izvērtēšanu un procesuāliem jautājumiem, kas saistīti ar licenču piešķiršanas procesu. Ir uzsākts vēl viens projekts, lai izveidotu kopēju Eiropas banku uzraudzības nostādni par banku licenču piešķiršanu FinTech uzņēmumiem.

Ziņošana par pārkāpumiem, uzraudzības pasākumu un sankciju procedūras

Uzraudzības pasākumi un sankcijas

Saskaņā ar VUM regulu un VUM pamatregulu uzraudzības pasākumu nodrošināšanas un sankciju noteikšanas pilnvaru sadalījums starp ECB un VKI atkarīgs no iespējamā pārkāpuma rakstura, atbildīgo personu un piemērojamo pasākumu (skatīt ECB 2014. gada pārskatu par uzraudzības darbību).

2016. gadā ievērojami palielinājās ECB piespriesto sankciju procedūru skaits

Eiropas banku uzraudzības sākotnējā posmā uzmanība tika pievērsta zināšanu apguvei par uzraugāmo iestāžu prudenciālo stāvokli (2015. gadā tika uzsāktas tikai četras procedūras, no kurām divas 2015. gadā arī tika pabeigtas). 2016. gadā ECB uzsāka 41 sankciju procedūru un vienu uzraudzības pasākumu procedūru, pamatojoties uz aizdomām par 36 nozīmīgu uzraugāmo iestāžu izdarītiem pārkāpumiem.

Ņemot vērā divas procedūras, kas tika uzsāktas 2015. gada beigās, 2016. gadā ECB izskatīja 44 procedūras, no kurām 42 bija par sankcijām un divas par uzraudzības pasākumiem (skatīt 6. tabulu).

6. tabula

ECB uzraudzības pasākumu un sankciju procedūras 2016. gadā

Pavisam 2016. gadā izskatītas 30 no 42 sankciju procedūrām, kas attiecas uz aizdomām par tieši piemērojamu ES tiesību aktu (tostarp ECB lēmumu un noteikumu) pārkāpumiem. Procedūras saistītas ar 26 nozīmīgām uzraugāmām iestādēm un attiecas uz pašu kapitālu, ziņošanu, publisku informācijas atklāšanu, likviditāti un riska darījumiem. Divas procedūras 2016. gadā tika slēgtas, konkrētajos gadījumos galvenokārt sankciju noteikšanai nepieciešamā juridiskā pamata trūkuma dēļ. Citu iespējamo pārkāpumu izmeklēšana vēl turpinās.

Pārējās 12 no 42 sankciju procedūrām ir saistītas ar aizdomām par valstu tiesību aktu pārkāpumiem, kuros transponēti CRD IV noteikumi, un kas skar nozīmīgas uzraugāmās iestādes vai fiziskas personas. Šīs procedūras ietver aizdomas par pārkāpumiem attiecībā uz iekšējo pārvaldību, tostarp iekšējās kontroles mehānismiem, vadības struktūras funkcijām un atalgojumu. Trīs no minētajām procedūrām 2016. gadā tika slēgtas iespējamo pārkāpumu nebūtiskuma dēļ. Turklāt trīs pieprasījumus ECB adresēja VKI, lai tās ierosinātu sankciju procedūras attiecīgo valstu kompetences ietvaros.

Galvenais elements ECB uzraudzības pasākumu un sankciju pilnvaru īstenošanā ir sekmīga sadarbība starp ECB un VKI

Abas 2016. gadā izskatītās uzraudzības pasākumu procedūras bija saistītas ar iespējamu valsts noteikumu pārkāpumu atalgojuma jomā un ECB uzraudzības lēmuma neievērošanu. Vienu no procedūrām 2016. gadā slēdza, pamatojoties uz to, ka konkrētajā gadījumā nebija juridiska pamata uzlikt efektīvus uzraudzības pasākumus, savukārt otra procedūra turpinās.

5. diagrammā parādīts pilnīgs iespējamo pārkāpumu sadalījums pa pārkāpumu jomām, par kuriem ECB 2016. gadā izskatījusi uzraudzības pasākumu un sankciju procedūras.

5. diagramma

Uzraudzības pasākumu un sankciju procedūras galvenokārt saistītas ar pašu kapitālu un kapitāla prasībām

Ja ECB ir pamats aizdomām, ka var būt izdarīts noziedzīgs nodarījums, tā pieprasa attiecīgajai VKI vērsties pie atbilstīgajām iestādēm, lai saskaņā ar valsts tiesību aktiem veiktu izmeklēšanu un uzsāktu iespējamu kriminālvajāšanu. Šajā saistībā 2016. gadā viens pieprasījums tika iesniegts attiecīgajai VKI, un 2016. gada beigās tika veikta četru citu faktu kopumu izskatīšana.

Pieredze ziņošanā par pārkāpumiem saskaņā ar VUM regulas 23. pantu

ECB ir pienākums nodrošināt, ka tiek ieviesti efektīvi mehānismi, kas ļautu jebkurai personai ziņot par attiecīgo ES tiesību aktu pārkāpumiem (tā dēvētie trauksmes cēlēji; “whistle-blowing”). Attiecīgi ECB izveidojusi pārkāpumu ziņošanas mehānismu (PZM), kas ietver ECB banku uzraudzībai veltītajā tīmekļa vietnē pieejamu strukturētu tīmekļa platformu.

2016. gadā ECB saņēma 100 ziņojumus par pārkāpumiem, par 27% vairāk salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. 70 no tiem bija par iespējamiem attiecīgo ES tiesību aktu pārkāpumiem, no kuriem 68 tika attiecināti uz ECB uzraudzības uzdevumiem (divi ziņojumi par VKI uzraudzības uzdevumiem). Pārējie ziņojumi pārsvarā attiecās uz nacionālajiem jautājumiem, kas nebija saistīti ar prudenciālās uzraudzības prasībām, tādējādi neietilpstot PZM darbības jomā (piemēram, patērētāju aizsardzība).

No visiem iespējamiem pārkāpumiem, par kuriem tika ziņots, visvairāk tika minētas iekšējās pārvaldes problēmas (76%) un nepareiza pašu kapitāla un kapitāla prasību aprēķināšana (18%). Pilnu sadalījumu skatīt 6. diagrammā. Ar iekšējo pārvaldi saistītie jautājumi pārsvarā attiecās uz riska pārvaldību un iekšējo kontroli, vadības funkcijām un piemērotības un atbilstības prasībām[32].

6. diagramma

Paziņojumi par iespējamiem pārkāpumiem pārkāpumu ziņošanas mehānismā galvenokārt attiecas uz iekšējās pārvaldes jautājumiem

Galvenie izmeklēšanas pasākumi, kas veikti kopš 2014. gada novembra saistībā ar saņemtajiem pārkāpumu ziņojumiem, bija:

  • klātienes pārbaudes (37% gadījumu);
  • lūgumi veikt iekšēju izmeklēšanu/auditu vai dokumentu/paskaidrojumu nosūtīšana uzraugāmajai iestādei (31% gadījumu);
  • iekšējā esošās dokumentācijas novērtēšana (32% gadījumu).

Par dažiem saņemtajiem ziņojumiem tika uzsāktas sankciju procedūras, vai tie veicināja šādu procedūru uzsākšanu

Par pieciem ziņojumiem tika uzsāktas sankciju procedūras, vai tie varēja sekmēt sankciju procedūru uzsākšanu pret trim uzraudzītajām iestādēm.

VUM kā Eiropas un pasaules uzraudzības struktūras daļa

Eiropas un starptautiskā sadarbība ir viena no galvenajām ECB banku uzraudzības prioritātēm. Tādēļ ECB jau ir apspriedusi un parakstījusi vairākus svarīgus saprašanās memorandus (SM) ar citām institūcijām, piemēram, Vienotā noregulējuma valdi (VNV) un Eiropas vērtspapīru un tirgu iestādi (EVTI). Turpinās darbs pie saprašanās memorandu noslēgšanas ar uzraudzības iestādēm, valsts tirgus iestādēm un to ES dalībvalstu uzraudzības iestādēm, kas nav euro zonas dalībnieces. Eiropas banku uzraudzība arī sekmē uzraudzības kolēģiju darbu, kam ir liela nozīme attiecībā uz uzraugāmajām bankām, kas atrodas valstīs ārpus euro zonas.

2016. gadā Eiropas banku uzraudzība sniedza papildu ieguldījumu Eiropas Savienības atveseļošanas un noregulējuma sistēmas attīstībā. Tā izvērtēja banku sagatavotos atveseļošanas plānus un attiecībā uz noregulējumu plānu to konsultēja VNV. ECB aktīvi darbojās arī Eiropas un starptautiskos forumos, kuros izstrādā krīzes pārvaldības politikas.

Attiecībā uz globāliem noteikumiem banku sektorā ECB bija iesaistīta Bāzeles Banku uzraudzības komitejas darbā, piedaloties vairāk nekā 30 komitejas grupās, apakšgrupās un darba grupās. ECB banku uzraudzība arī sekmēja EBI darbu, un tai tika piešķirtas tiesības piedalīties Finanšu stabilitātes padomes (FSP) pilnsapulcēs.

Eiropas un starptautiskā sadarbība

Sadarbība ar citām valstu/ES uzraudzības iestādēm

2016. gadā ECB uzsāka kopumā 24 sarunas, lai noslēgtu sadarbības līgumus ar ES valstu ārpus euro zonas un trešo valstu banku uzraudzības iestādēm un ES tirgus uzraudzības iestādēm. Četri no minētajiem saprašanās memorandiem jau ir parakstīti.

Sadarbība Eiropas Ekonomiskajā zonā

ECB uztur ciešus sakarus ar ES valstu uzraudzības iestādēm.

Saskaņā ar VUM regulas 3. panta 6. punktu ECB strādā pie savu saprašanās memorandu parakstīšanas ar deviņām VKI no ES valstīm ārpus euro zonas. Tā kā sadarbība un informācijas apmaiņa starp ES kompetentajām iestādēm jau notiek saskaņā ar CRD IV, SM ar Eiropas valstu kompetentajām iestādēm nosaka papildu norādījumus par sadarbību.

2016. gada decembrī ECB noslēdza SM ar Zviedrijas, Norvēģijas, Dānijas un Somijas uzraudzības iestādēm attiecībā uz to filiāļu uzraudzību, kas saskaņā ar CRD IV tiek uzskatītas par nozīmīgām. SM attiecas uz jautājumiem, kas saistīti ar pastāvīgu uzraudzību, piemēram, dalību uzraudzības kolēģijās, informācijas apmaiņu un klātienes pārbaudēm.[33]

ECB arī piedalās diskusijā ar ES valstu tirgus iestādēm par SM parakstīšanu, pamatojoties uz paraugu, ko ECB bija iepriekš izstrādājusi sadarbībā ar EVTI. Šāds SM jau ir parakstīts ar vienu iestādi. Notiek sarunas ar divu valstu tirgus iestādēm.

ECB ir noslēgusi SM arī ar EBI un EVTI.

Sadarbība ar trešo valstu iestādēm

Laika gaitā VKI parakstītie SM ar trešajām valstīm tiks aizstāti ar SM starp ECB un trešajām valstīm

Kur vien iespējams, ECB pievienojās esošajiem SM, ko euro zonas VKI ir parakstījušas ar uzraudzības iestādēm no trešajām valstīm pirms VUM izveidošanas, lai veicinātu pastāvīgu uzraudzību. Laika gaitā šos SM pakāpeniski aizstās pašas ECB saprašanās memorandi ar trešo valstu iestādēm.

6. attēls

Četras uzraudzības jomas, kas ietvertas SM, par kuriem ECB veic pārrunas

2016. gadā ECB uzsāka sarunas par SM noslēgšanu ar desmit trešo valstu uzraudzības iestādēm. To mērķis ir veicināt attiecīgo uzraudzības uzdevumu veikšanu. Šim nolūkam ir paredzēts, ka SM inter alia, attieksies uz informācijas apmaiņu, sadarbību esošās uzraudzības jomā, kā arī ārkārtas situācijās, klātienes pārbaužu veikšanu un iekšējo modeļu pārbaudēm.

2016. gadā un 2017. gada sākumā ECB noslēdza SM ar divām trešo valstu uzraudzības iestādēm – vienu par kredītiestāžu uzraudzību, bet otru par informācijas apmaiņu attiecībā uz sistēmiski svarīgām iestādēm.

Uzraudzības iestāžu kolēģijas

Uzraudzības iestāžu kolēģija ir galvenā struktūra, kas koordinē pārrobežu banku grupu uzraudzību

Uzraudzības iestāžu kolēģijas ir pastāvīgas un pielāgojamas koordinācijas struktūras, kas apvieno pārrobežu banku grupu uzraudzībā iesaistītās attiecīgās iestādes. Kolēģijām ir liela nozīme attiecībā uz VUM bankām, kuras veic darbību ārpus euro zonas valstīm.

2016. gadā ECB stiprināja šo kolēģiju darbību ar mērķi padarīt efektīvāku Eiropas informācijas apmaiņas sistēmu, kopīgus riska novērtējumus un kopīgus lēmumus par kapitāla un likviditātes prasībām, atbilstoši CRD IV.

Konsolidācijas uzrauga statusā ECB banku uzraudzība ir atbildīga par 29 ES kolēģiju organizāciju un darbību. Šajās kolēģijās ietilpst attiecīgie ES dalībnieki, EBI un novērotāja statusā – iestādes, kas pārrauga būtiskus meitasuzņēmumus un filiāles, kas katrai banku grupai atrodas trešajās valstīs. Tās ietver visbūtiskākās uzraudzības iestādes globālajos banku un finanšu tirgos.

Katrai nozīmīgai institūcijai, kuras uzraudzībā ECB ir vadītāja statusā, KUK ir ieviesušas attiecīgus procesus un procedūras, lai nodrošinātu katras kolēģijas pienācīgu darbību.[34]

ECB banku uzraudzība, pildot vadošā uzrauga pilnvaras, tādām euro zonas nozīmīgām iestādēm, kuru galvenā mītne atrodas neiesaistītā ES dalībvalstī (septiņas banku grupas), aktīvi veicina pārrobežu banku grupu kolēģiju darbu, nodrošinot atbilstošas KUK pārstāvniecības.

Citām starptautiski aktīvām nozīmīgām institūcijām euro zonā ECB banku uzraudzība 2016. gadā darbojās konsolidētā uzrauga statusā – četrām banku grupām, kuru galvenā mītne atrodas iesaistītajās dalībvalstīs, bet kuru būtiskā darbība saistīta tikai ar pārrobežu darbību ārpus ES. Vienlaikus vienotā uzrauga statusā ECB banku uzraudzība sekmēja piecu pārrobežu banku grupu kolēģijas darbu, kuru galvenā mītne atrodas trešajās valstīs un kuru meitasuzņēmumi ir nozīmīgas iestādes euro zonā.

Situācija ciešas sadarbības jomā

Tās ES dalībvalstis, kuru valūta nav euro, var piedalīties VUM ciešas sadarbības režīma ietvaros. Tā galvenie nosacījumi ir izklāstīti VUM regulas 7. pantā un procedūru aspekti ir noteikti Lēmumā ECB/2014/5. 2016. gadā netika saņemti oficiāli pieprasījumi uzsākt ciešu sadarbību.

Iesaistīšanās ES atveseļošanas un noregulējuma sistēmā

ES atveseļošanas un noregulējuma sistēma sniedz nozīmīgu atbalstu ES banku sektora stabilitātes veicināšanā. ECB banku uzraudzībai šajā sistēmā ir būtiska nozīme. ECB banku uzraudzības iesaistīšanās šajā jomā 2016. gadā ir pieaugusi, daļēji tas ir saistīts ar vienotā noregulējuma mehānisma īstenošanas procesu.

ECB banku uzraudzība arvien vairāk iesaistās uzdevumos, kas saistīti ar Eiropas Savienības atveseļošanas un noregulējuma sistēmu

Atveseļošanas plānu novērtēšana ir galvenais ECB banku uzraudzības uzdevums, lai paaugstinātu nozīmīgu iestāžu noturību augsta stresa periodos. 2015. gada cikls bija pārejas periods atveseļošanas plānu iesniegšanai, par kuriem novērtējums tika veikts 2016. gadā. Kad iestādes iesniedza atveseļošanas plānus ECB, Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīva (BAND) vēl nebija transponēta visās dalībvalstīs, kā arī daļa no attiecīgā regulējuma par atveseļošanas plānu izstrādi nebija ieviesta. ECB banku uzraudzības mērķis bija saņemt pirmo atveseļošanas plānu kopumu par visām iestādēm un nodrošināt, lai tie drīzāk atbilstu obligātajām prasībām, ko nosaka BAND un attiecīgās Komisijas Deleģētās regulas. Bankām, kuru plānos bija būtiski trūkumi, pirms nākamā plāna iesniegšanas bija jāveic korektīvie pasākumi.

Pamatojoties uz minētajiem novērtējumiem, ECB veica salīdzinošās novērtēšanas pārbaudes, kurās atklājās galvenās jomas, kurās jāveic uzlabojumi saistībā ar datu pietiekamību un kvalitāti, atveseļošanas iespēju ticamību, kā arī scenāriju grūtības pakāpi un atveseļošanas rādītāju kalibrēšanu. Tas savukārt tika ietverts atsauksmes vēstulēs, kuras novērtējuma beigās tika nosūtītas bankām. 2016. gada atveseļošanas plāni tika iesniegti 2016. gada septembrī un decembrī, un pašlaik notiek minēto plānu novērtēšana. Tādējādi tiks nodrošināts, ka bankām ir pieejamas ticamas atveseļošanas iespējas, ko tās var ieviest, lai stresa gadījumos atjaunotu savu noturību.

ECB banku uzraudzība regulāri sadarbojas ar VNV jautājumos, kas saistīti ar noregulējuma plānošanu

2016. gadā VNV un ECB īstenoja 2015. gada beigās noslēgto divpusējo saprašanās memorandu, izveidojot sadarbības un informācijas apmaiņas noteikumus. Tas nozīmē, ka ECB kopīgoja ar VNV atveseļošanas plānus un citu informāciju un datus atbilstoši saprašanās memorandā noteiktajam.

VNV 2016. gadā konsultēja ECB banku uzraudzību par vairāku nozīmīgu iestāžu noregulējuma plānu projektiem. ECB sniedza novērtējumu un savas atsauksmes VNV. Starp ECB un VNV notika rezultatīvas diskusijas un vērtīga informācijas apmaiņa par VNV uzdevumu noteikt minimālās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības (MREL).

ECB pārstāvis piedalījās VNV sanāksmēs, bet VNV priekšsēdētājs bija uzaicināts uz vairākām Uzraudzības valdes sanāksmēm, veicinot augsta līmeņa dialogu starp abām valdēm. ECB un VNV personāla konstruktīva līdzdalība attiecīgi VNV un ECB komitejas struktūrās līdztekus kopējo uzraudzības komandu sadarbībai ar iekšējā noregulējuma komandām, ļāva izveidot ciešāku sadarbību arī tehniskā līmenī attiecībā uz atsevišķām bankām. Gada beigās ECB veica tehniskas izmaiņas savās sistēmās, nodrošinot VNV darbiniekiem un valdes locekļiem tiešu piekļuvi uzraudzības informācijas sistēmai un datiem, kas tiek glabāti uzraudzības platformā saskaņā ar saprašanās memoranda noteikumiem, aizstājot iepriekšējo praksi, kad informācija tika sūtīta manuāli. Tādējādi informācijas apmaiņa kļūst daudz efektīvāka, bankām līdz minimumam samazinot pārskatu sniegšanas slogu.

ECB banku uzraudzības ieguldījums, ierosinot vairākas regulējošas iniciatīvas

2016. gadā ECB banku uzraudzība sniedza savus ierosinājumus Eiropas un starptautiskos forumos, kas veido politikas saistībā ar krīzes pārvaldību. Piemēram, ECB banku uzraudzība veicināja Eiropas Komisijas likumdošanas priekšlikuma par izmaiņām arī MREL regulējumā un BAND noteiktajā kreditoru hierarhijā, kas publicēts 2016. gada novembrī, izstrādi. ECB piedalījās arī EBI un FSP komiteju, kas ir atbildīgas par krīzes novēršanu un pārvaldību reglamentējošo standartu izstrādi, sēdēs.

Turklāt 2016. gada ceturtajā ceturksnī ECB piedalījās pārbaudē, kurā iesaistījās attiecīgo iestāžu vadītāji no Apvienotās Karalistes, ASV un banku savienības, lai uzlabotu sadarbību starp jurisdikcijām lielas pārrobežu banku krīzes gadījumā, pamatojoties uz starptautisko iestāžu pastāvīgi veikto darbu.

EBI Pārskatīšanas ekspertu grupa

ECB banku uzraudzība aktīvi piedalījās EBI Pārskatīšanas ekspertu grupā, kas ir atbildīga par salīdzinošo pārskatīšanu, lai stiprinātu uzraudzības rezultātu konsekvenci.

2016. gadā EBA Pārskatīšanas ekspertu grupa veica īstenošanas tehnisko standartu (ITS) salīdzinošo pārskatīšanu par uzraudzības ziņošanas prasībām (Komisijas 2014. gada 16. aprīļa Īstenošanas Regula (ES) Nr. 680/2014).

Salīdzinošās pārskatīšanas mērķis bija izvērtēt kompetento iestāžu uzraudzības praksi iestāžu ziņošanas pienākumu uzraudzības jomā. Pārskatā tika vērtēti ieviestie procesi, piemēram, procedūras un IT sistēmas datu apkopošanai, nodrošinot datu kvalitāti, ziņošanas sistēmas atjaunināšana un EBI jautājumu un atbilžu rīka izmantošana, tika aplūkoti arī iekšējās pārvaldības jautājumi.

Pēc salīdzinošās pārskatīšanas tika secināts, ka ECB visās novērtētajās jomās tiek nodrošināti vispusīgi procesi.

SVF Finanšu sektora novērtēšanas programmas

SVF Finanšu sektora novērtēšanas programmas (FSAP) ir visaptveroši, padziļināti valsts finanšu sektora novērtējumi. Tās ietver: i) galveno vājo vietu identifikāciju un finanšu sektora noturīguma novērtējumu; ii) valsts finanšu stabilitātes politikas sistēmas un uzraudzības sistēmas un prakses novērtējumu; iii) finansiālās stabilitātes elementu novērtējumu un finanšu sistēmas spējas pārvaldīt un atrisināt radušās finanšu krīzes novērtējumu.[35]

ECB ir lielā mērā iesaistīta SVF Finanšu sektora novērtēšanas programmās attiecībā uz euro zonas valstīm

SVF FSAP ietver uzdevumus valstīm, līdz ar to valstu iestādes uzņemas pārvaldību. Tomēr līdz ar attiecīgajām valstu iestādēm ECB ir iesaistīta šajās novērošanas darbībās euro zonas valstīs, ņemot vērā tās pienākumus mikroprudenciālajā banku uzraudzībā un makroprudenciālajā politikā.

2016. gadā SVF pabeidza FSAP pārbaudes Somijā, Vācijā, Īrijā un Nīderlandē un sāka pārbaudes Luksemburgā un Spānijā, kuras jāpabeidz 2017. gadā. Plānots, ka FSAP pārbaudes Beļģijā, Francijā un Itālijā tiks sāktas šogad un, visticamāk, tiks pabeigtas 2018. gadā.

Ņemot vērā SVF FSAP būtību, lielākā daļa rezultātu un ieteikumu tiks adresēti attiecīgajām valstu iestādēm. Tomēr, raugoties no jaunās euro zonas banku uzraudzības struktūras viedokļa, ieteikumus, kas saistīti ar veiksmīgu VUM darbību, var nodot ECB, un tas ir juridiski pieņemami. Turklāt, lai nodrošinātu, ka SVF novērošana un ieteikumi turpina būt efektīvi un nozīmīgi, tiem vajadzēs pilnībā atspoguļot politikas izveides regulējumu un attiecīgās kompetences katras dalībvalsts, euro zonas un ES līmenī.

Dalība Eiropas un starptautiskā normatīvā regulējuma izveidē

Ieguldījums Bāzeles procesā

2016. gada janvārī uzraudzības iestāžu prezidentu un vadītāju grupa (GHoS), kas ir Bāzeles Banku uzraudzības komitejas (BCBS) pārraudzības iestāde, apstiprināja būtisku tirgus risku standarta pārskatīšanu. Turklāt tā izveidoja BCBS 2016. gada darba programmu, piekrītot, ka BCBS pabeigs darbu pie pārmērīga riska svērto aktīvu mainīguma samazināšanas, pārskatot riska svērtās vērtības regulējumu, kā arī veiks aizņemto līdzekļu proporciju kalibrēšanu, kas ir daļa no Bāzele III pasākumu kopuma. ECB banku uzraudzība ir aktīvi iesaistījusies politikas veidošanā un kvantitatīvās ietekmes pētījumos par abiem tematiem.

Bāzele III procesa reformas vēl nav pabeigtas

2017. gada janvārī GHoS izteica atzinību par BCBS panākumiem ceļā uz pēckrīzes pārvaldes reformas pabeigšanu. Tomēr jānorāda, ka bija nepieciešams vairāk laika, lai izstrādātu galīgos reformu priekšlikumus un GHoS tos varētu pārskatīt. Darbu paredzēts pabeigt tuvākajā laikā.

ECB banku uzraudzība kopumā piedalās vairāk nekā 30 BCBS grupu, apakšgrupu un darba grupu darbā. Papildus pārskatītajam tirgus riska regulējumam 2016. gadā tika panākta vienošanās par šādām reformām: procentu likmju riska piemērošana netirdzniecības portfelī, vērtspapīrošanas regulējuma pārskatīšana un regulējošā kapitāla piemērošanas standarts attiecībā uz banku ieguldījumiem, nodrošinot kopējo zaudējumu absorbcijas spēju (TLAC). BCBS arī aicināja sākt sabiedrisko apspriešanu par reglamentējošajiem noteikumiem attiecībā uz grāmatvedības noteikumiem un 3. pīlāra informācijas sniegšanas prasībām.

Dalība EBI darbā

ES līmenī ECB banku uzraudzības struktūras turpināja sadarboties ar EBI, lai sasniegtu kopīgu mērķi − saskaņot prudenciālos noteikumus attiecībā uz finanšu iestādēm, kas ir būtiski, lai nodrošinātu konsekventu uzraudzību visā Eiropas banku sektorā.

2016. gadā ECB banku uzraudzības pārstāvji piedalījās vairāk nekā 35 EBI apakšstruktūrās (pastāvīgajās komitejās un darba grupās) un galvenajā komitejā – EBI Uzraudzības padomē, kurā ECB banku uzraudzībai ir dalība bez balsstiesībām.

ECB banku uzraudzība aktīvi atbalsta visas darba grupas, kurās tai ir dalība. Piemēram, saistībā ar 2. pīlāru ECB banku uzraudzība 2016. gadā strādāja ciešā sadarbībā ar EBI attiecībā uz tādas rīcības noteikšanu un īstenošanu, kuras mērķis ir padziļināt uzraudzības konverģenci uzraudzības pārbaudes un novērtējuma procesā (SREP) un 2. pīlāra pasākumos. Proti, tā aktīvi piedalījās pamatnostādņu izstrādē: attiecībā uz SREP (EBI pamatnostādnes 2014/13), procentu likmju risku netirdzniecības portfelī (EBA pamatnostādnes 2015/08 par IRRBB), EBI atzinumu par 1. pīlāra, 2. pīlāra un kopējo kapitāla rezervju prasību un sadales ierobežojumu mijiedarbību, kas publicēts 2015. gada 16. decembrī, un attiecībā uz kopējas ES pieejas izstrādi par 2. pīlāra ieteicamo kapitāla rezervi. Turklāt ECB banku uzraudzība sadarbojās ar EBI, sagatavojot EBI gada pārskatu par uzraudzības konverģenci.

ECB banku uzraudzība cieši sadarbojās ar EBI, arī izstrādājot regulatīvos noteikumus, kas ir daļa no uz iekšējiem reitingiem balstītās pieejas ( IRB ) [36] pārskatīšanas. ECB kopīgi ar EBI vada darba grupu modeļu validācijas jautājumos, kuras mērķis ir palīdzēt EBI pildīt reglamentējošās pilnvaras, kas saistītas ar kredītrisku, īpaši ar uzdevumiem, kas saistīti ar IRB.

Šajā kontekstā ECB strādāja kopā ar EBI un dažām citām VKI, izstrādājot vairākus regulatīvos noteikumus, kas tika plānoti kā EBI darba rezultāts, apzinot IRB modeļu ieviešanas mainīguma galvenos veicinātājus. Šie regulatīvie noteikumi kļuva par regulatīviem tehniskajiem standartiem (RTS) un pamatnostādnēm (GL), un dažu turpmāko gadu laikā tie tiks secīgi ieviesti.

Saistībā ar sviras rādītāju ECB banku uzraudzība bija cieši iesaistīta EBI ziņojuma, kas sniedz ieteikumus ES iestādēm par sviras rādītāju kalibrēšanu, sagatavošanas darbā (publicēts 2016. gada augustā).[37] Proti, ECB banku uzraudzība palīdzēja EBI, koordinējot izmantotās kvantitatīvās analīzes veikšanu. Šis ziņojums tika sagatavots saskaņā ar CRR, un tas ir nozīmīgs pamats ES Komisijas veiktajai sviras rādītāja ieviešanai 1. pīlāra minimālajās prasībās.

Iespēju un valstu rīcības brīvības ieviešana CRR/CRD IV

2015. gadā tika sākts projekts ar mērķi saskaņot CRR, CRD IV un Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2015/61 ECB[38] noteiktās iespējas un valstu rīcības brīvību (OND), kas piešķir zināmu rīcības brīvību arī uzraudzības iestādēm vai valstu likumdevējiem saistībā ar attiecīgo ES tiesību aktu īstenošanu.

2016. gadā ECB banku uzraudzība pabeidza darbu pie iespēju un rīcības brīvību projekta nozīmīgām iestādēm

Pēc divu sabiedrisko apspriešanu pabeigšanas ECB 2016. gadā noslēdza OND projektu. [39] ECB attiecīgi pieņēma regulu un rokasgrāmatu, lai saskaņotu visu to OND piemērošanu, kas ir tiešā ECB kompetencē. [40] Šo instrumentu īstenošana ļauj viendabīgāk piemērot vairāk nekā 130 prudenciālajā sistēmā esošo uzraudzības iespēju un rīcības brīvību un visā euro zonā veicinās būtisku regulējuma atšķirību samazināšanu. Nozīmīgas bankas var veikt uzņēmējdarbību iesaistītajās dalībvalstīs saskaņā ar vienotiem noteikumiem, kas ir uzraudzības novērtējuma pamatā.

2016. gadā ECB banku uzraudzība paplašināja iespēju un rīcības brīvību projektu, ietverot tajā arī mazāk nozīmīgas iestādes

ECB ļoti ciešā sadarbībā ar VKI ir paplašinājusi OND projektu, iekļaujot tajā mazāk nozīmīgu iestāžu uzraudzību. Mērķis ir nodrošināt līdzvērtīgus apstākļus un augsto uzraudzības standartu konsekventu piemērošanu visā euro zonā, vienlaikus pilnībā ievērojot proporcionalitātes principu. Laikā no 2016. gada 3. novembra līdz 2017. gada 5. janvārim notika pamatnostādņu projekta un VKI ieteikumu projekta sabiedriskā apspriešana. Ņemot vērā apspriešanas iznākumu, gaidāms, ka abi dokumenti tiks pieņemti 2017. gada pavasara nogalē.

Kaut arī ECB banku uzraudzība ir veikusi nozīmīgu darbu saskaņošanas jomā, regulējums dažādās valstīs joprojām ir atšķirīgs. Šāda situācija radusies tāpēc, ka daļa regulējuma ir iestrādāta ES direktīvās un ir jātransponē valstu tiesību aktos. Tādējādi valstīm ir iespēja veikt atšķirīgu transponēšanu, kas atsevišķos gadījumos noved pie tiesiskā regulējuma sadrumstalotības. Tas samazina Eiropas banku uzraudzības efektivitāti un padara to dārgāku. Tāpēc politikas veidotājiem būtu nepieciešams veikt likumdošanas pasākumus, lai samazinātu atlikušās atšķirības regulējumā, kas no prudenciālās uzraudzības viedokļa uzskatāmas par nepamatotām. Tas ietver tās iespējas un valstu rīcības brīvības, par kurām lēmumus pieņemt var tikai likumdevēji.

Dalība FSP darbā

2016. gadā ECB banku uzraudzība turpināja atbalstīt Finanšu stabilitātes padomes (FSP) darbu, jo īpaši tādās jomās kā krīzes vadība (ar FSP noregulējuma koordinācijas grupas palīdzību), kā arī iekšējās pārvaldība, nepienācīgi veiktas profesionālās darbības risks un kompensāciju jautājumi, attiecīgajās FSP apakšstruktūrās.

ECB banku uzraudzība piedalās FSP plenārsēdēs

2016. gada 21. jūlija sanāksmē Čendu (Chengdu) FSP plenārsēdes dalībnieki vienojās [41] grozīt tās procesuālo kārtību, lai ļautu FSP plenārsēdēs piedalīties ECB banku uzraudzības pārstāvim. Uzraudzības valdes priekšsēdētājas vietnieks tādējādi kļuva par ECB banku uzraudzības pārstāvi FSP lēmumu pieņemšanas līmenī.

ECB banku uzraudzība ir apņēmusies palielināt savu ieguldījumu FSP darbā, ņemot vērā darba kārtības izmaiņas, kas paredzamas gaidāmās G20 Vācijas prezidentūras laikā. Uzmanība tiks pārvirzīta no atlikušo pēckrīzes finanšu reformu pabeigšanas uz to pilnīgu, savlaicīgu un saskaņotu īstenošanu.

ECB banku uzraudzības organizatoriskā struktūra

2016. gadā Uzraudzības valde un Padome pieņēma aptuveni 1 800 lēmumus saskaņā ar beziebildumu procedūru. Tāpat kā iepriekšējā gadā, lielākā daļa šo lēmumu bija saistīta ar banku vadītāju atbilstības un piemērotības novērtējumu. Ņemot vērā lielo lēmumu skaitu, ECB veica pasākumus, lai turpmāk pilnveidotu lēmumu pieņemšanas procesu. Vissvarīgākais bija tas, ka tā izstrādāja sistēmu atsevišķu uzraudzības lēmumu pieņemšanai, izmantojot deleģēšanu.

Regulējuma sadrumstalotība euro zonā rada problēmas Eiropas banku uzraudzībai

Lēmumu pieņemšanu joprojām kavē tas, ka dalībvalstis CRD IV nacionālajos likumos ir transponējušas dažādos veidos. Tas rada regulējuma sadrumstalotību un traucē sasniegt Eiropas banku uzraudzības darba mērķi – nodrošināt līdzvērtīgus apstākļus. Tas arī palielina birokrātiju un izmaksas, jo ECB ir jāuzkrāj zināšanas par katru no 19 atšķirīgajiem valstu tiesiskajiem regulējumiem. Normatīvais regulējums tiek vēl vairāk sadrumstalots, jo dažas valstis ir sākušas pārveidot ieteicamo uzraudzības praksi par saistošiem tiesību aktiem. Turklāt valstu veiktā CRD IV transponēšana un valsts regulatīvās prasības, kas pārsniedz ES tiesību aktu noteikumus, dažos gadījumos ir izraisījušas debates par konkrētām ECB uzraudzības pilnvarām. 2016. gadā ECB ciešā sadarbībā ar Eiropas Komisiju ir precizējusi ECB un VKI kompetences sadalījumu, nosakot gadījumus, kad ECB ir tieši kompetenta īstenot uzraudzības pilnvaras, kas tai piešķirtas saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

Pārskatatbildības prasību izpilde

ECB banku uzraudzība turpināja cieši sadarboties ar Eiropas Parlamentu un ES Padomi.

Atbilstoši VUM regulai šis gada pārskats ir sagatavots kā viens no ECB banku uzraudzības galvenajiem pārskatatbildības nodrošināšanas kanāliem. Regula nosaka, ka uzraudzības pilnvaru nodošana ECB jālīdzsvaro ar atbilstīgām prasībām par pārredzamību un pārskatatbildību. Pārskatatbildības sistēmas, kas izveidota, pamatojoties uz iestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu un ECB un saprašanās memorandu starp ES Padomi un ECB, uzturēšana un veicināšana arī 2016. gadā bija viena no ECB prioritātēm.

Attiecībā uz Eiropas Parlamentu norādāms, ka 2016. gadā Uzraudzības valdes priekšsēdētāja uzstājās Parlamenta Ekonomikas un monetārajā komitejā, kurā iepazīstināja ar 2015. gada ECB gada pārskatu par uzraudzības pasākumiem (22. martā), apmeklēja divas regulārās sabiedriskās apspriešanas (13. jūnijā un 9. novembrī) un trīs reizes piedalījās ad hoc viedokļu apmaiņā (22. martā, 13. jūlijā un 9. novembrī). Galveno apspriesto jautājumu lokā bija ienākumus nenesoši aizdevumi, SREP un normatīvā dokumentācija banku uzraudzības jomā.

2016. gada laikā ECB savā tīmekļa vietnē publicēja 34 atbildes uz Eiropas Parlamenta locekļu jautājumiem par uzraudzības tēmu. Vēstulēs tika izskaidrots tiesiskais regulējums, kā arī ECB politikas attiecībā uz plašu uzraudzības tēmu loku, piemēram, 2016. gada EBI stresa testu veikšana, ECB uzraudzības darbība, SREP un ienākumus nenesošie aizdevumi.

7. diagramma

2016. gadā palielinājās Eiropas Parlamenta deputātu uzdoto jautājumu un atbilžu skaits

Turklāt saskaņā ar Iestāžu nolīgumu ECB nosūtīja Eiropas Parlamentam Uzraudzības valdes sanāksmju dokumentus. 2016. gadā tika ieviests jauns formāts, lai uzlabotu sanāksmju dokumentāciju, kas tagad Eiropas Parlamentam sniedz pilnīgāku informāciju par jautājumiem, kas tikuši apspriesti Uzraudzības valdes sanāksmēs. Eiropas Parlaments ir izteicis apmierinātību ar šo jauno formātu.

Attiecībā uz ES Padomi norādāms, ka Uzraudzības valdes priekšsēdētāja 2016. gadā banku savienības ietvaros apmeklēja divas Eurogrupas sanāksmes: 22. aprīlī priekšsēdētāja iepazīstināja ar ECB 2015. gada pārskatu par uzraudzības darbību un 9. novembrī viņa piedalījās viedokļu apmaiņā par EBI stresa testu jautājumiem, kā arī par 2016. gada SREP, ienākumus nenesošiem aizdevumiem un CRR/CRD IV minēto iespēju un valstu rīcības brīvību saskaņošanu.

VUM regulā noteikto pārskatu sniegšanas prasību ietvaros banku uzraudzībā iesaistītie ECB pārstāvji piedalījās viedokļu apmaiņā ar valstu parlamentiem.

Sadarbība ar Eiropas Revīzijas palātu

Eiropas Revīzijas palātas (ERP) rīkotā audita par “ECB vadības darbības efektivitāti”, ko tā veica saskaņā ar VUM regulas 20. panta 7. punktu, ietvaros ECB banku uzraudzība veica plašu informācijas apmaiņu ar ERP. ERP 2016. gada novembrī ERP publicēja savu pirmo īpašo ziņojumu par vienoto uzraudzības mehānismu, minot, ka tas ir labs sākums, taču nepieciešami turpmāki uzlabojumi . ERP uzmanība bija vērsta uz ECB vadības darbības efektivitāti banku uzraudzības jomā, un tā atzina ECB sasniegumus Eiropas banku uzraudzības izveidošanā. Tomēr ziņojumā ir norādīti 13 ieteikumi, par kuriem ECB sniedza savu sākotnējo viedokli pašā ziņojumā un pie kā šobrīd strādā. Galvenie ERP ieteikumi skar četras jomas: i) iekšējo pārvaldību (piemēram, uzraudzības lēmumu pieņemšanas procesa pilnveidošanu); ii) pārskatatbildību (piemēram, oficiālas izpildes sistēmas izstrādi un publiskošanu); iii) kopējās uzraudzības komandas (piemēram, nodrošināt, ka valstu iestādes pilnībā un proporcionāli iesaistās KUK darbā); iv) klātienes uzraudzību (piemēram, nodrošinot ECB darbinieku klātbūtni klātienes pārbaudēs).

Lēmumu pieņemšana

Uzraudzības valde un Koordinācijas komiteja

7. attēls

Uzraudzības valdes lēmumi 2016. gadā

Piezīmes. Skaitļi šajā attēlā attiecas uz atsevišķiem uzraudzības lēmumiem, kas saistoši uzraugāmajām iestādēm vai to potenciālajiem ieguvējiem un norādījumiem VKI par NI vai MNI. Turklāt Uzraudzības valde pieņēma lēmumus par vairākiem horizontālajiem jautājumiem (piemēram, vienoto metodoloģiju) un institucionālajiem jautājumiem.
1. 1191 pieņemtais lēmums attiecībā uz atļauju piešķiršanas procedūrām aptver 2686 atsevišķas procedūras (skatīt 2.1.2. sadaļu).

2016. gadā notika 28 Uzraudzības valdes sanāksmes. No tām 24 sanāksmes notika Frankfurtē pie Mainas, bet 5 sanāksmes tika rīkotas kā telefonkonferences. Šajās sanāksmēs Uzraudzības valde apsprieda plašu tēmu loku – gan par atsevišķām bankām, gan par plašākiem politikas jautājumiem. 2016. gadā Uzraudzības valde lielāko daļu lēmumu pieņēma rakstveida procedūras ietvaros[42]. Tāpat kā 2015. gadā lielākā daļa šo lēmumu bija saistīti ar atbilstības un piemērotības novērtēšanu.

Liels skaits lēmumu bija saistīti ar atsevišķām bankām (skatīt 7. attēlu) un tika pieņemti, izmantojot beziebildumu procedūru. Šajā divpakāpju procesā atsevišķus lēmumprojektus vispirms iesniedz apstiprināšanai Uzraudzības valdē. Pēc tam lēmumu galīgo projektu nosūta Padomei pieņemšanai saskaņā ar beziebildumu procedūru. 2016. gadā 38 no 126 banku grupām, kuras ir tiešā ECB uzraudzībā, lūdza izsniegt oficiālus ECB lēmumus kādā no ES oficiālajām valodām, kas nav angļu valoda.

Papildus lēmumiem, kas attiecas uz bankām, Uzraudzības valde lēma arī par vairākiem horizontāliem jautājumiem, no kuriem visnozīmīgākie bija par vienotās metodikas un sistēmas izmantošanu konkrētās uzraudzības jomās. Dažus no šiem lēmumiem sagatavoja Uzraudzības valdes pilnvarotās pagaidu struktūras. Šīs struktūras veido ECB un VKI augstākā līmeņa vadītāji. Viņi sagatavoja SREP metodiku un konsekventu uzraudzības pieeju iestādēm ar lielu ienākumus nenesošu aizdevumu skaitu. Uzraudzības valde arī pabeidza darbu pie ES tiesību aktos pieejamo iespēju un rīcības brīvību īstenošanas. Attiecīgais ECB vadlīniju par iespējām un rīcības brīvībām pielikums tika publicēts 2016. gada augustā.

Uzraudzības valde

Pirmajā rindā (no kreisās uz labo): Matiass Devatripons (Mathias Dewatripont), Elisa Ferreira, Tatjana Dubinova (Tatiana Dubinova) (Vladimira Dvoržāčeka (Vladimír Dvořáček) vietniece), Džūlija Diksone (Julie Dickson), Anneli Tominena (Anneli Tuominen), Daniela Nuī (Danièle Nouy), Sabīne Lautenšlēgere (Sabine Lautenschläger), Jeļena Ļebedeva (Pētera Putniņa vietniece), Kirils Rū (Cyril Roux), Aleksanders Demarko (Alexander Demarco)

Vidējā rindā (no kreisās uz labo): Raimunds Reselers (Raimund Röseler) (Fēliksa Hūfelta (Felix Hufeld) vietnieks), Ignacio Angeloni (Ignazio Angeloni), Liks Kūne (Luc Coene), Zoja Razmusa, Norbērs Gofinē (Norbert Goffinet), Klods Simons (Claude Simon), Marko Bošņaks (Marko Bošnjak), Fernando Restojs Locano (Fernando Restoy Lozano)

Pēdējā rindā (no kreisās uz labo): Helmuts Etls (Helmut Ettl), Jouni Timonens (Jouni Timonen), Andreass Dombrē (Andreas Dombret), Fabio Panetta (Fabio Panetta), Andreass Itners (Andreas Ittner), Karols Garbanetta (Karol Gabarretta), Andress Kurgpēlds (Andres Kurgpõld) (Kilvara Kesslera (Kilvar Kessler) vietnieks), Vītauts Valvonis (Ingridas Šimonītes (Ingrida Šimonytė) vietnieks), Jangos Demetriu (Yiangos Demetriou), Iliass Plaskovitis (Ilias Plaskovitis), Jans Sijbrands (Jan Sijbrand), Robērs Ofēle (Robert Ophèle).

2016. gadā ECB turpināja pilnveidot lēmumu pieņemšanas procesus

ECB veica pasākumus 2016. gada lēmumu pieņemšanas procesa pilnveidei. Papildus noteiktu dokumentācijas daļu standartizēšanai un saistīto lēmumu apvienošanai vienā rakstveida procedūrā ECB izstrādāja sistēmu noteiktu uzraudzības lēmumu veidu pieņemšanai, izmantojot deleģēšanu. 2017. gadā regulējums ļaus deleģēt ECB banku uzraudzības augstākā līmeņa vadītājiem lielāko daļu lēmumu divās jomās: atbilstības un piemērotības prasību izvērtējums un uzraudzīto iestāžu nozīmīguma grozījumi. Mērķis ir panākt plašu tādu ikdienas lēmumu deleģēšanu, kas ietver ierobežotu rīcības brīvību. Lēmumu pieņemšanas pilnvaru deleģēšana padarīs uzraudzības lēmumu pieņemšanas procesu daudz efektīvāku. Tas arī ļaus Uzraudzības valdei un Padomei koncentrēties uz tādiem jautājumiem un lēmumiem, kam ir būtiska ietekme un kuriem nepieciešams veikt padziļinātu novērtējumu.

Koordinācijas komiteja sniedz atbalstu Uzraudzības valdei un veic sagatavošanas darbus Uzraudzības valdes sanāksmēm. Tajā ir astoņi Uzraudzības valdes locekļi. 2016. gadā komiteja rīkoja 18 sanāksmes, visas – Frankfurtē pie Mainas. [43] Aprīlī notika to piecu VKI locekļu, kuri ir iecelti uz vienu gadu, regulārā rotācija.

Turklāt Koordinācijas komiteja rīkoja 15 sanāksmes paplašinātā sastāvā, t. i., piedaloties pārstāvjiem no visām 19 VKI. Desmit  sanāksmes notika Frankfurtē pie Mainas, bet piecas sanāksmes tika rīkotas kā telefonkonferences. Sanāksmēs tika apspriesti 2016. gadā veikto stresa pārbaužu pārvaldības jautājumi.

Administratīvās pārskatīšanas padomes darbība

2016. gadā Administratīvās pārskatīšanas padomē tika iesniegti astoņi pieprasījumi veikt ECB uzraudzības lēmumu administratīvo pārskatīšanu[44] (skatīt 8. attēlu).

Lielākajā daļā gadījumu Administratīvās padomes atzinums nenoteica tiesvedības uzsākšanu. Tādējādi visām iesaistītajām pusēm samazinājās izmaksas par uzraudzības lēmumu pārskatīšanu. Šī “procesuālā ekonomija” bija viens no galvenajiem ES likumdevēju noteiktajiem iemesliem valdes izveidošanai.[45]

8. diagramma

Pārskatīšanas lūgumu skaits kopš 2015. gada nebija mainījies

Avots: ECB

Izskatāmās tēmas un attiecīgie jautājumi

Administratīvās pārskatīšanas padomē iesniegtie pieprasījumi skāra vairākas tēmas un uzraudzības lēmumu veidus: korporatīvo pārvaldību, atbilstību uzraudzības prasībām un licences atsaukšanu.

ECB lēmumu pārskatīšana 2016. gadā galvenokārt attiecās uz procesuālās kārtības ievērošanu, tostarp tiesību aktos paredzēto kārtību, precīzu faktu izklāstu, pietiekamu pamatojumu un samērīguma principa ievērošanu. Administratīvajai padomei bija arī jāizskata sadarbība starp ECB un VKI, kas dažos gadījumos ietvēra VUM neietilpstošas bankas (bet ietilpst nozīmīgā banku grupā, kuru tieši uzrauga ECB).

ECB lēmumu pārskatīšana nebija viegls uzdevums, jo īpaši regulējuma sadrumstalotības dēļ (atšķirīga Eiropas tiesību aktu transponēšana valstīs) un joprojām plašajām valstu iespējām rīkoties pēc saviem ieskatiem.

2016. gadā Administratīvā padome pieteikumu iesniedzējiem rīkoja divas mutiskas uzklausīšanas. Mutiska uzklausīšana nodrošina iesniedzējiem iespēju paust savus uzskatus, savukārt ECB var izteikt savu viedokli. Laika gaitā uzklausīšana ir izrādījusies būtiska pārskatīšanas procesa sastāvdaļa.

ECB banku uzraudzības personāla komplektēšana

Salīdzinot ar VUM darbības uzsākšanu 2014. gada 4. novembrī, ir noskaidrojies, ka daudzu svarīgu uzdevumu veikšanai nepieciešams vairāk resursu, nekā sākotnēji gaidīts. Tādēļ 2015. gada septembrī ECB Padome nolēma 2016. un 2017. gadā palielināt attiecīgo darbinieku skaitu, izmantojot pakāpienveida pieeju.

2016. gadā tika apstiprinātas papildu 160 amata vietas (gan pastāvīgās, gan uz noteiktu laiku) ar uzraudzību saistītajās darbības jomās. Attiecīgais darbinieku piesaistīšanas process, sākot ar vadības un konsultantu amatiem, tika organizēts pārredzamā konkursa kārtībā ar lejupēju pieeju. Kandidātu atlases mērķis bija pieņemt darbiniekus, kuriem piemīt visaugstākā kompetence, darba ražīguma un godīguma īpašības. Atbilstoši ECB standarta personāla piesaistes procedūrai visiem kandidātiem bija jāpierāda ne tikai atbilstošās tehniskās kompetences, bet vajadzības gadījumā arī uzvedības un vadības prasmes. 9. diagrammā attēlots apstiprināto darbinieku amatu sadalījums pa piecām ECB darbības jomām, kas saistītas ar banku uzraudzību 2016. gada 31. decembrī.

9. diagramma

Apstiprināto darbinieku amatu sadalījums pa galvenajām ECB banku uzraudzības jomām 2016. gada 31. decembrī

Līdz 2016. gada beigām aptuveni 97% apstiprināto darbinieku galvenajās VUM darbības jomās bija pieņemti darbā vai bija darbā pieņemšanas procesā.

Sadalījums pa dzimumiem ir atspoguļots 8. attēlā:

8. attēls

Sadalījums pa dzimumiem ECB banku uzraudzībā

Darbinieču (sieviešu) procentuālā attiecība (zaļā krāsā).

2015. gada septembrī Padome arī apstiprināja provizorisko banku uzraudzības darbinieku skaita papildu pieaugumu 2017. gadā un lūdza ECB 2016. gadā iesniegt pārskatu, lai pārbaudītu faktisko pieprasījumu, pamatojoties uz pirmajos 18 VUM darbības mēnešos gūto pieredzi un plānoto resursu pieaugumu. Šo pārskatu saskaņoja Uzraudzības valdes priekšsēdētāja un priekšsēdētājas vietniece. Pamatojoties uz pārskata secinājumiem, Padome 2016. gada decembrī apstiprināja 141,5 jaunus pastāvīgus un uz noteiktu laiku pilnai slodzei ekvivalentus amatus 2017. gadam, ņemot vērā i) jaunas vajadzības, kas radušās, pieaugot uzdevumu daudzumam kopš 2015. gada (proti, pieaugušais uzraugāmo nozīmīgo iestāžu skaits un jaunās ES krīzes pārvaldības sistēmas izveidošana); ii) nepieciešamība atvēlēt VKI laiku pildīt saistības attiecībā uz KUK personālu; un iii) ECB identificētais resursu pieaugums (piemēram, tādu uzņēmējiestāžu uzraudzības sinerģija, kas attiecas uz vienu un to pašu VUM neietilpstošu grupu).

2. ielikums Kopīgs darbs Eiropā

Lai Eiropas banku uzraudzības darbība būtu veiksmīga, kolēģiem no ECB un VKI ir būtiski pilnveidoties kopā kā Eiropas Banku uzraugu komandai, sadarbojoties gan KUK, gan horizontālo funkciju līmenī. Tas nozīmē arī vienam otru iepazīt, apmainīties viedokļiem un mācīties vienam no otra, lai sekmētu kopējas VUM kultūras attīstību. Šajā nolūkā ECB kopā ar VKI 2016. gadā uzsāka vairākas turpmāk minētās iniciatīvas.

VUM apmācības programma

VUM lielākā vērtība ir tās cilvēki. Tādēļ ECB un VKI cenšas nodrošināt, lai darbinieki iegūtu vajadzīgās prasmes savu uzdevumu veikšanai, un iespējas laika gaitā papildināt zināšanas.

Šajā procesā apmācībai ir būtiska nozīme. Vienotas apmācību pieejas izstrāde uzraugiem veicinās:

  • konsekventu pieeju uzraudzībai;
  • vienotu uzraudzības kultūru;
  • VUM iekšējo mobilitāti, pielāgojamību un darbinieku attīstību;
  • apjomradītus ietaupījumus un plašākas zināšanas VUM ietvaros.

A diagramma

Kopīgi centieni: 2016. gadā VKI/ECB rīkotie apmācību kursi

Uzraugu kopīgā darba rezultātā 2016. gadā notika 34 sistēmas mēroga mācību kursi, kurus rīkoja gan VKI, gan ECB. Četrpadsmit mācību kursu programmas tika izstrādātas no jauna, un kursos varēja piedalīties vairāk nekā 1 200 VUM darbinieku. 2017. gadā tiks piedāvāti vairāk nekā 60 sistēmas mēroga mācību kursi.

Regulāri KUK semināri

KUK ir VUM pamats. Lai palīdzētu izveidot vienotu Eiropas banku uzraudzības komandu, kopš 2016. gada ECB turpmāk tiks rīkoti vienas dienas seminārus. Minētie semināri “Strādājot KUK” notiek Frankfurtē pie Mainas un citviet euro zonā. Šajos dinamiskajos un interaktīvajos semināros uzraugi dalās informācijā par noderīgu praksi, kuru kāda no komandām jau ir īstenojusi, lai vecinātu efektīvu un produktīvu iekšējo sadarbību. Semināru praktiskās nodarbības visas euro zonas KUK pārstāvjiem sniedz iespēju apmainīties viedokļiem. Kopumā semināri veicina sadarbību starp KUK dalībniekiem, kā arī atklātību un pārskatāmību.

Stažēšanās VUM

2016. gadā ECB izveidoja pirmo VUM stažēšanās programmu, lai veidotu jaunu talantīgu darbinieku kopumu visā VUM. Programmas ietvaros augstskolu absolventiem ir iespēja strādāt dažādās VUM iestādēs, kas palīdz gūt vērtīgu Eiropas mēroga darba pieredzi un dot savu ieguldījumu kopējā Eiropas banku uzraudzības kultūrā. 2016. gada 1. oktobrī 26 no 2016. gada VUM stažēšanās programmas 33 dalībniekiem izvēlējās pievienoties vairāku Eiropas valstu uzraudzības iestādēm četru mēnešu praksē. Lielākajai daļai no viņiem tas bija otrais norīkojums darbā valsts kompetentajā iestādē papildus ECB pavadītajam laikam. Pēc norīkojuma visi VUM praktikanti atgriezīsies ECB Frankfurtē pie Mainas, lai sniegtu pārskatu par iegūtajām zināšanām, apgūto programmu un dalītos pieredzē par VUM darba kultūru.

Ētikas kodeksa ieviešana

Saskaņā ar VUM regulas 19. panta 3. punktu ECB jāizstrādā Ētikas kodeks s, kas reglamentē banku uzraudzībā iesaistīto ECB personāla un vadības darbu un jo īpaši, risina iespējamos interešu konfliktus. Attiecīgie noteikumi ir ietverti ECB ētikas regulējumā, ko īsteno Atbilstības un pārvaldības birojs (CGO). CGO konsultē visus ECB darbiniekus par ētikas jautājumiem.

2016. gadā CGO no ECB darbiniekiem saņēma vairāk nekā 1 500 pieprasījumu par plašu tēmu loku. Trešdaļu no tiem iesniedza banku uzraudzībā iesaistītie darbinieki un tie, inter alia, bija saistīti ar privātiem finanšu darījumiem, pēcnodarbinātības ierobežojumiem, dāvanām un viesu uzņemšanu un citiem ar interešu konfliktiem saistītiem jautājumiem (skatīt 10. diagrammu). CGO konstatēja nelielu skaitu neatbilstības gadījumu, no kuriem aptuveni trešdaļa bija saistīti ar banku uzraudzībā iesaistīto personālu un vadību. Neviens no šiem gadījumiem nebija saistīts ar ļaunprātību vai citiem nopietniem neatbilstības gadījumiem.

10. diagramma

Pieprasījumi, kas saņemti 2016. gadā, galvenokārt bija saistīti ar privātiem finanšu darījumiem

Nevienam no banku uzraudzībā iesaistītajiem darbiniekiem un valdes locekļiem, kas no amata atkāpās 2016. gadā, nebija jāpiemēro pārtraukuma periods saskaņā ar ētikas regulējumu.

Lai visā VUM ieviestu atbilstošu korporatīvo un ētikas kultūru, VKI ir ziņojušas ECB par pasākumiem, ko tās veikušas, lai īstenotu un ievērotu ECB pamatnostādnēs noteiktos kopējos ECB un VKI ētikas regulējuma principus. To veicināja īpaša darba grupa ētikas jautājumos, kas turpināja sniegt atbalstu Padomei šajā jomā.

ECB Ētikas komiteja sniedz konsultācijas to struktūru darbiniekiem, kas ir iesaistīti ECB lēmumu pieņemšanā ētikas jautājumos. Piemēram, Ētikas komiteja ieteica par sešiem mēnešiem pagarināt atturēšanās periodu, kas iepriekš ticis noteikts gadījumos, kad Uzraudzības valdes locekļa dzīvesbiedrs vai dzīvesbiedre atkāpjas no uzraudzītās bankas valdes amata bez izpildpilnvarām. Ieteikums sniegts ar nolūku nodrošināt piesardzību un mazināt jebkurus iespējamos interešu konfliktus. Turklāt Uzraudzības valdes locekļi un citi Uzraudzības valdes sanāksmju dalībnieki ziņoja Ētikas komitejai par pēcnodarbinātības profesionālo darbību publiskās vai starptautiskās organizācijās un korporācijās ārpus finanšu sektora. Tos Ētikas komiteja neatzina par problemātiskiem. Ētikas komiteja arī sniedza ieteikumus par piemērotu kompensācijas līmeni bijušajiem Uzraudzības valdes locekļiem piemērojamā pārtraukuma perioda laikā.

Monetārās politikas un uzraudzības funkciju nošķirtības principa piemērošana

2016. gadā monetārās politikas un uzraudzības funkciju nošķirtības principa piemērošana galvenokārt bija saistīta ar informācijas apmaiņu starp dažādām politikas jomām[46]. Saskaņā ar Lēmumu ECB/2014/39 par ECB monetārās politikas un uzraudzības funkciju nošķirtības īstenošanu uz minētās informācijas apmaiņu attiecās informācijas nepieciešamības prasība: katrai politikas jomai bija jāpierāda, ka pieprasītā informācija ir nepieciešama, lai sasniegtu politikā noteiktos mērķus. Lielākā daļa gadījumu neattiecās uz atsevišķu banku informāciju. Piekļuves tiesības konfidenciālai informācijai piešķīra tieši tā ECB politikas funkcija, kuras rīcībā ir attiecīgā informācija; nebija nepieciešama Valdes iejaukšanās, lai atrisinātu iespējamos interešu konfliktus. Saskaņā ar Lēmumu ECB/2014/39 Valdes iesaistīšanās deviņos gadījumos tomēr bija nepieciešama, lai nodrošinātu apmaiņu ar neanonimizētiem FINREP un COREP datiem[47] un citiem neapstrādātiem datiem. Piekļuve datiem tika piešķirta uz laiku, lai nodrošinātu, ka prasība par informācijas nepieciešamību visos būtiskajos punktos tiek izpildīta laikā. Nošķiršana lēmumu pieņemšanas līmenī nav radījusi bažas, un Mediācijas grupas iejaukšanās nav bijusi nepieciešama.

Datu ziņošanas sistēma un informācijas pārvaldība

Izmaiņas datu apstrādes regulējumā

Saskaņā ar VUM pamatregulā noteikto ECB ir atbildīga par uzraudzīto iestāžu paziņoto datu savākšanas un datu kvalitātes pārbaudes organizēšanu.[48]

Galvenais mērķis ir nodrošināt, ka VUM izmanto uzticamus un precīzus uzraudzības datus. Tādēļ ECB cieši sadarbojas ar VKI pārskatu nodaļām, kuras ir pirmās kredītiestāžu uzraudzības pārskatu saņēmējas, un pirmās veic šo datu kvalitātes pārbaudi. Lai sasniegtu mērķi, ECB sadarbojas ar VKI (un uzraudzītajām iestādēm, ja tās tieši iesniedz ziņojumus ECB), izmantojot “secīgo pieeju[49]”.

Šobrīd tiek uzlabotas secīgās pieejas īstermiņa un ilgtermiņa formas. Saskaņā ar īstermiņa pieeju, atbilstoši 2016. gada diskusijām ar ieinteresētajām personām, VKI jānosūta dati uz ECB līdz ECB noteiktajam datumam neatkarīgi no VKI iekšējās validācijas noteikumu statusa. Šīs pieejas mērķis ir nodrošināt, ka a) tiek saīsināta laika nobīde starp pārskatu iesniegšanu, ko veic iestādes, un uzraudzības datu pieejamību VUM uzraugiem; b) VKI/ECB datu bāzu saturs ir saskaņots. Ilgtermiņa pieejas mērķis ir noteikt labāko praksi katrā VKI un ierosināt to saskaņošanu.

Tiklīdz ECB saņem datu pārskatus, tos dažādos formātos pārsūta uz IMAS[50] sistēmu, lai dati būtu pieejami galalietotājiem, piemēram, KUK un VUM horizontālajām funkcijām. Pēc saņemšanas atlasītos datus no iestāžu apakšgrupas (galvenokārt nozīmīgas iestādes) pēc pieprasījuma automātiski nosūta arī EBI.

Datu vākšanas biežums svārstās no reizes mēnesī, ceturksnī un no pusgada līdz gadam, un dati gan no nozīmīgām iestādēm, gan mazāk nozīmīgām iestādēm ir pieejami kopš 2014. gada decembra (attiecīgi) pārskata perioda.

Proti, 2016. gadā pēc attiecīgo tiesību aktu oficiālas publicēšanas[51] VUM sāka regulāri apkopot pārskatus par papildu likviditātes novērtēšanas rīkiem (ALMM) un uzraudzības salīdzinošās vērtēšanas portfeļiem (SBP), kā arī pārskatus par likviditātes seguma rādītājiem (LCR) un sviras rādītājiem (LR) atbilstoši grozījumiem datu sniegšanas regulējumā.

Kopš 2016. gada ECB publicē plašu datu apjomu par Eiropas banku sektoru

ECB sagatavo sistemātisku uzraudzības statistiku, galvenos riska rādītājus, pārskatus un informācijas paneļus galalietotājiem. Turklāt apkopotā banku informācija [52], kas aptver nozīmīgas iestādes augstākajā konsolidācijas līmenī, ir publicēta ECB banku uzraudzības tīmekļa vietnē kopš 2015. gada. 2016. gadā šī informācija tika būtiski uzlabota, pievienojot papildu statistiku un detalizētāku iedalījumu (piemēram, atbilstoši ģeogrāfiskajam novietojumam un banku klasifikācijai); tagad informācijas publiska atklāšana notiek reizi ceturksnī (skatīt 7. sadaļu).

VUM datu apstrāde un izplatīšana – IMAS

IMAS sistēma joprojām ir būtisks elements centrālo VUM procesu uzturēšanā, nodrošinot visās euro zonas valstīs saskaņotu uzraudzības pieeju. 2016. gadā IMAS tika ievērojami uzlabota – ne tikai plašāk ietverot VUM uzraudzības procesus, piemēram, SREP, klātienes pārbaudes, operatīvās plānošanas un atļauju piešķiršanas procedūras, bet arī tās saskarni izveidojot vienkāršāku lietošanai, padziļinot informācijas analīzi un kopumā papildinot pieejamo saturu.

ECB uztur Pārskatu sniegšanas norādījumus, kas nosaka IMAS darbību (piemēram, attiecībā uz ITS datu pārraidi un kvalitāti, datu bāzes lietojumu un specifiskas informācijas meklēšanu) un nodrošina tehnisko atbalstu galalietotājiem.

3. ielikums Centieni panākt lielāku pārredzamību

Kopš ECB pārņēmusi jaunos uzraudzības uzdevumus, tā ir saskārusies ar jautājumiem par to, vai sistēma ir pietiekami pārredzama un pārskatatbildīga. Pārredzamība nozīmē, ka tiek sniegts skaidrs un savlaicīgs ECB politikas lēmumu un procedūru skaidrojums; pārskatatbildība attiecas uz ECB atbildību par tās rīcību pret ES pilsoņiem un viņu ievēlētajiem pārstāvjiem. Pārredzamība ļauj sabiedrībai novērtēt, kādi ir ECB darbības rezultāti, salīdzinot ar tās mērķiem. Tādēļ 2016. gadā tika veikts liels darbs, lai palielinātu ECB banku uzraudzības pārredzamību.

ECB banku uzraudzība arvien vairāk laika atvēl saziņai ar plašāku sabiedrību: 2016. gada 23. martā Uzraudzības valdes priekšsēdētāja un priekšsēdētājas vietniece rīkoja pirmo ikgadējo preses konferenci, skaidrojot, kā ECB 2015. gadā veica uzraudzības darbu. Turklāt ECB banku uzraudzība publicēja SREP metodikas bukletu par uzraudzības pieeju. Uzraudzības valdes priekšsēdētāja, priekšsēdētājas vietniece un ECB pārstāvji informēja par politikas nostādnēm, uzstājoties ar 42 runām un sniedzot 18 intervijas, kuras tika publicētas ECB banku uzraudzības tīmekļa vietnē. 2016. gadā tika regulāri publicēti sanāksmju kalendāri, kurās piedalījās Uzraudzības valdes priekšsēdētāja un priekšsēdētājas vietniece, un ECB banku uzraudzība sniedza informāciju, gaidot atsauksmes no likumdevējiem un plašākas sabiedrības dažādu jautājumu kontekstā, piemēram:

  • uzsāktas septiņas sabiedriskās apspriešanas;
  • saņemti 1295 sabiedrības informācijas pieprasījumi, no kuriem 608 jautājumi par vispārējo banku uzraudzību, 619 sūdzības par bankām un 68 jautājumi par uzraudzītajām iestādēm;
  • publicētas 34 atbildes uz Eiropas Parlamenta deputātu jautājumiem par uzraudzības procesu.

2016. gadā ECB banku uzraudzība pastiprināja tiešu mijiedarbību ar uzraudzītajām bankām. ECB banku uzraudzība, izmantojot publikācijas, paziņojumus presei, seminārus un telefonsarunas, skaidroja bankām SREP un stresa testu metodoloģiju. Turklāt ECB lūdza atsauksmes no nozares pārstāvjiem: Eiropas Banku federācijas ikgadējā aptauja par “VUM uzraudzības pieredzi” parādīja, ka ECB banku uzraudzība ir guvusi panākumus, jo nodrošina skaidru un efektīvu saziņu. Tieši attiecībā uz SREP kopā ar banku asociācijām tika rīkotas 13 sanāksmes un viena telekonference. ECB arī rīkoja viedokļu apmaiņu ar Eiropas ombuda Emīlijas O’Reilijas biroja pārstāvjiem par SREP pārredzamību. Vēstulē priekšsēdētājai E. O’Reilija pauda apmierinātību ar to, kā ECB ir nodrošinājusi pārredzamību rīkojot SREP, un sniedza dažus papildu ieteikumus.

Kopš 2016. gada decembra ECB banku uzraudzība ir publicējusi kopsavilkuma datus par uzraugāmo banku bilanču sastāvu, pelnītspēju, maksātspēju un kredītriskiem. Šī uzraudzības banku statistika tiek publicēta ECB banku uzraudzības tīmekļa vietnē katru ceturksni sadalījumā pēc banku ģeogrāfiskā novietojuma un klasifikācijas.

Pārredzamība tiek nodrošināta arī ar ECB tīmekļa publiskās piekļuves režīmu. ECB Lēmums par publisku piekļuvi ECB dokumentiem[53] atbilst citu ES iestāžu un institūciju mērķiem un uz to dokumentu publiskas pieejamības standartiem. Tas palielina pārredzamību, vienlaikus ņemot vērā ECB un VKI neatkarību, un nodrošina konkrētu ar ECB uzdevumiem saistītu specifisku jautājumu konfidencialitāti. Sabiedrības pārstāvji iesniedza lielāku skaitu pieprasījumu publiskai piekļuvei dokumentiem par ECB 2016. gada uzraudzības uzdevumiem.

Pārskatu sniegšana par budžeta līdzekļu izlietojumu

VUM regula nosaka, ka efektīvai uzraudzības pienākumu īstenošanai ECB rīcībā jābūt atbilstīgiem resursiem. ECB darbības nodrošināšanas līdzekļi tiek finansēti no tās pārraudzībā esošo iestāžu uzraudzības nodevas maksājumiem.

Ar uzraudzības uzdevumu veikšanu saistītie izdevumi skaidri identificējami ECB budžetā.[54] Lēmējiestāde par ECB budžetu ir ECB Padome. Šī struktūra, pamatojoties uz Valdes priekšlikumu, konsultējoties ar Uzraudzības valdes priekšsēdētāju un priekšsēdētājas vietnieci par jautājumiem, kas saistīti ar banku uzraudzību, pieņem ECB gada budžetu. ECB Padomei palīdz Budžeta komiteja (BUCOM), ko veido dalībnieki no visām Eurosistēmas valstu centrālajām bankām un ECB. BUCOM izvērtē ECB ziņojumus par budžeta plānošanu un monitoringu un par to nepastarpināti sniedz pārskatu ECB Padomei.

ECB paredz, ka 2017. gadā palielināsies izdevumi saistībā ar tiešo sistēmiski nozīmīgo finanšu iestāžu uzraudzību. Šis pieaugums ir saistīts ar dažādiem pasākumiem, kas paredzēti dokumentā “ECB banku uzraudzība: VUM prioritātes 2017. gadā”, jo īpaši mērķtiecīgas iekšējo modeļu pārbaudes (TRIM) sākšana. Turklāt, kā paskaidrots 4.3. sadaļā, 2016. gada decembrī Padome pieņēma lēmumu no 2017. gada turpināt palielināt ECB darbinieku skaitu, kas strādā banku uzraudzības jomā. Turpretī ir paredzams, ka 2017. gadā izdevumi mazāk nozīmīgu iestāžu netiešai uzraudzībai saglabāsies 2016. gada līmenī.

2016. gada izdevumi

Izdevumus, kas ECB radušies sakarā ar uzraudzības uzdevumu veikšanu, primāri veido ECB banku uzraudzības ģenerāldirektorātu un Uzraudzības valdes sekretariāta tiešie izdevumi. Uz uzraudzības funkciju attiecināma arī daļa vispārējās darbības nodrošināšanas pakalpojumu, ko nodrošina esošās ECB struktūras, tostarp telpu nodrošinājums, personālvadība, administratīvie pakalpojumi, budžeta plānošana un kontrole, grāmatvedība, juridiskie pakalpojumi, komunikācijas un tulkošanas, iekšējā audita, statistikas, kā arī informācijas tehnoloģiju pakalpojumi.

2016. gada izdevumi bija par 10% zemāki nekā aplēstie

2016. gada aprīlī Padome pieņēma ECB lēmumu par summu, kas sedzama no uzraudzības maksām 2016. gadā. Šajā lēmumā tika aplēsts gada izdevumu apjoms banku uzraudzības uzdevumu veikšanai – 423,2 miljoni euro. [55] 2016. gada beigās ECB izdevumi uzraudzības uzdevumiem sasniedza 382,2 miljonus euro. Tas bija par 10% mazāk nekā aplēsts, kā rezultātā radās 41,1 miljons euro pārpalikums salīdzinājumā ar 2016. gadā izdevumiem plānoto. Saskaņā ar piemērojamo ECB regulu par uzraudzības maksām šis pārpalikums pilnā apmērā tiks ņemts vērā kopējā summā, kas iekasējama 2017. gadā. [56]

7. tabula

ECB banku uzraudzības izmaksas 2016. gadā

(miljonos euro)

Piezīme. Kopsummas un starpsummas tabulā var nesakrist noapaļošanas dēļ.

2016. gada kopējo uzraudzības izmaksu pieaugums attiecībā pret iepriekšējo periodu pamatā skaidrojams ar 2015. gadā pieņemtajiem lēmumiem un attīstības uzdevumiem, kuru izpilde turpinājās visu gadu. Tas ietver kopējā ECB banku uzraudzības jomā strādājošo darbinieku skaita palielinājumu, to izvietošanas uz pastāvīgām telpām un statistikas un IT infrastruktūras nodrošinājuma izmaksas.

Citu izmaksu pieaugums ir saistīts ar ECB līdzdalību EBI veiktajā divu gadu perioda stresa testā. Ar to saistītie pasākumi, ciktāl tas bija iespējams, tika paveikti, mainot uzdevumu prioritātes un iesaistot specializēto VKI personālu un ārējos konsultantus. Norīkoto VKI speciālistu izmaksas aprēķinātas 2,2 miljonu euro, bet konsultantu – 8,2 miljonu euro apmērā, kas ir definējami, kā piesaistītie ārējie resursi.

Algas un piemaksas

Algas un piemaksas veido visi ar algām saistītie izdevumi, t. sk. maksa par virsstundu darbu, pabalsti un izmaksas, kas saistītas ar darba tiesisko attiecību izbeigšanu ar personālu, kas sniedz uzraudzības un atbalsta pakalpojumus.

2016. gada faktiskie izdevumi par algām un piemaksām bija 180,6 miljoni euro, t. i., 47% no kopējiem banku uzraudzības uzdevumu pildīšanai paredzētajiem izdevumiem. Šīs kategorijas faktisko izdevumu patēriņa līmenis bija 93%, salīdzinot ar aplēsto izdevumu apjomu, tādējādi konstatējama izdevumu neizpilde par 13,0 miljoniem euro. Neiztērētā summa daļēji saistīta ar zemāku vidējo amata vietu aizpildīšanas rādītāju nekā prognozēts. Līdz 2016. gada beigām aptuveni 97% apstiprināto darbinieku amata vietu galvenajās VUM darbības jomās bija aizpildītas ar esošajiem darbiniekiem vai tika veikta jaunu darbinieku atlase un to pieņemšana darbā.

Īre un ēku uzturēšana

Finanšu gada beigās īres un ēku uzturēšanas faktiskie izdevumi, ieskaitot saistīto pamatlīdzekļu nolietojumu, bija 58,1 miljons euro. 2016. gadā ECB banku uzraudzība pilnībā pabeidza pārcelšanos uz pastāvīgām telpām. Ņemot vērā noteikto nepieciešamību pēc papildu telpām, faktiskie izdevumi par 5,1 miljonu euro pārsniedza prognozētās aplēses.

Citi darbības izdevumi

Kategorijā “citi darbības izdevumi” ietilpst izmaksas par konsultācijām, statistikas pakalpojumiem, IT pakalpojumiem, pamatlīdzekļu (ar telpu nodrošinājumu nesaistīto) nolietojumu, komandējumiem un apmācībām.

Kopumā budžeta izpilde šajā kategorijā ir 143,4 miljoni euro, kas nesasniedz 2016. gada aprīlī plānoto izdevumu apjomu. Šajā kategorijā neiztērētā summa lielākoties atspoguļo uzraudzības funkcijas izveides posmā pārāk augstu aplēstās budžetā ietveramās vajadzības pēc tādām pozīcijām, kā komandējumi un apmācības.

Papildus divu gadu perioda EBA stresa testu veikšanas izmaksām 2016. gadā pārējie darbības izdevumi ietver ārējo atbalstu, kas tika lūgts, lai veiktu “regulāros” visaptverošos novērtējumus, klātienes uzraudzības procesa un TRIM pārskata sagatavošanas posma izmaksas, kas visas ir sīkāk paskaidrotas 1. sadaļā.

Uzraudzības maksu iekasēšanas regulējums 2016. gadā

VUM regula un uzraudzības maksu regula nodrošina tiesisko ietvaru, saskaņā ar kuru ECB piemēro ikgadējo uzraudzības maksu par izdevumiem, kas radušies, veicot uzraudzības uzdevumus. Uzraudzības maksu regula nosaka metodes: 1) gada uzraudzības maksas kopējās summas noteikšanai; 2) katras uzraugāmās iestādes maksājamās summas aprēķināšanai; 3) ikgadējās uzraudzības maksas iekasēšanai.

2016. gadā ECB pabeidza otro uzraudzības maksu ciklu. 2017. gada laikā tiks veikta Uzraudzības maksu regulas pārskatīšana, jo īpaši attiecībā uz metodēm un kritērijiem, kas tiek izmantoti, lai aprēķinātu ikgadējo uzraudzības maksu. Papildu informācija par to, kā uzraugāmās iestādes var sekmēt regulas pārskatīšanu, tiks publicēta ECB banku uzraudzības tīmekļa vietnē.

Kopējā iekasējamā summa

2016. gadā ECB kopumā iekasēja uzraudzības maksu 404,5 miljonu euro apmērā par izdevumiem, kas radušies, veicot uzraudzības uzdevumus. Aprēķinu pamatā bija paredzamie izdevumi par pilnu 2016. gadu kopumā 423,2 miljonu eiro apmērā, kas tika koriģēti attiecībā uz: i) pārpalikumu 18,9 miljonu euro apmērā, kas tika pārnests uz nākamo periodu no 2015. gada norēķinu perioda; ii) citiem ienākumiem, kas saistīti ar soda naudām par maksājumu kavējumiem 0,1 miljona euro apmērā; iii) par 0,3 miljoniem euro, kas atmaksāti atsevišķām bankām par 2014.–2015. gada norēķinu periodu.

Ikgadējā uzraudzības maksas summa, kas tiek uzrādīta ikgadējās uzraudzības maksās, ir sadalīta divās daļās. Šis sadalījums ir atkarīgs no uzraugāmās iestādes statusa, tā ir nozīmīga vai mazāk nozīmīga, atspoguļojot ECB uzraudzības intensitātes dažādās pakāpes. Tādējādi summa ir noteikta, pamatojoties uz izmaksām, kas radušās ECB darbības segmentos, kas ir atbildīgi par nozīmīgu uzraugāmo iestāžu uzraudzību un mazāk nozīmīgu uzraugāmo iestāžu uzraudzību.

8. tabula

Uzraudzības maksas, kas sadalītas starp nozīmīgām iestādēm un mazāk nozīmīgām iestādēm

(miljonos euro)

1) Par 2014. gadu ECB sedza savas banku uzraudzības izmaksas, no uzraudzības maksas iekasēšanas, sākot ar laika posmu no 2014. gada novembra, tas ir, kad tā uzņēmās šo uzraudzības pienākumu.

Kā paskaidrots 5.1. sadaļā, ir radies pārpalikums 41,1 miljona euro apmērā kā starpība starp faktiskajiem izdevumiem par banku uzraudzības uzdevumu veikšanu 2016. gadā un šajā gadā iekasēto summu. Šis pārpalikums tiks ņemts vērā, iekasējot uzraudzības maksu par 2017. gadu. Iekasētā summa tiks sadalīta starp nozīmīgu iestāžu un mazāk nozīmīgu iestāžu kategorijām, pamatojoties uz faktiskajām izmaksām, kas attiecīgajām funkcijām tika noteiktas 2016. gadā.

Individuālās uzraudzības maksas

Banku līmenī uzraudzības maksas tiek aprēķinātas, pamatojoties uz banku nozīmīgumu un riska profilu, izmantojot ikgadējās maksas aprēķinam nepieciešamos rādītājus, ko iesniedz visas uzraugāmās bankas par atskaites datumu, t. i. iepriekšējā gada 31. decembri. Katrai bankai aprēķinātā uzraudzības maksa tiks iekasēta gada maksājuma veidā, kas veicams katra finanšu gada pēdējā ceturksnī.

9. attēls

Maksas mainīgo komponenti nosaka bankas nozīmīgums un tās riska profils

Uzraudzības maksa tiek noteikta visaugstākā VUM iesaistīto dalībvalstu līdzdalības konsolidācijas līmenī. Tā sastāv no maksas mainīgās komponentes un maksas minimālās komponentes. Pēdējā tiek vienādi piemērota visām bankām, un tā ir 10% no kopējās iekasējamās summas[57].

Gada uzraudzības maksu aprēķināšanai 2016. gadam, tās maksātāji līdz 2016. gada 1. jūlijam iesniedza VKI informāciju par uzraudzības maksas aprēķināšanai nepieciešamajiem rādītājiem atskaites datumā, t. i. 2015. gada 31. decembrī. 2016. gada 8. augustā ECB iesniegtos datus par maksas noteikšanas faktoriem darīja zināmus maksas veicējiem un aicināja tos sniegt savus komentārus piecu darba dienu laikā, ja tie uzskata, ka šie dati ir nepareizi. Tad ECB aprēķināja individuālo uzraudzības maksu katrai bankai un banku grupai.

Uzraudzības maksu regulas 7. pants paredz, ka pie turpmāk norādītajām izmaiņām banku individuālajos statusa rādītājos ir jāveic attiecīgās bankas uzraudzības maksas grozījumi: i) ja mainās uzraudzītās iestādes uzraudzības statuss, t. i., ja iestādes uzraudzības statuss tiek pārklasificēts no nozīmīgas uz mazāk nozīmīgu vai otrādi; ii) ja ir izsniegta atļauja jaunai uzraugāmajai iestādei; iii) ja esošā atļauja tiek atsaukta. 2015. gada laikā šādas izmaiņas, kuru rezultātā ECB pieņēma jaunus uzraudzības maksas lēmumus, bija par kopumā 0,3 miljoniem euro. Šī summa tika atmaksāta 2016. gada sākumā, un tā tika ņemta vērā 2016. gada aprīlī apstiprinātajā kopējā iekasējamajā summā. Pēc tam tika identificētas papildu izmaiņas atsevišķās uzraudzības maksās, kas tika piemērotas pirmajā rēķinu izrakstīšanas ciklā (no 2014. novembra līdz 2015. gada beigām), kā rezultātā tika atmaksāti vēl 0,4 miljoni euro. Šī summa tiks ņemta vērā kopējā summā, kas iekasējama no uzraugāmajām iestādēm 2017. gadā.

Minētās izmaiņas galvenokārt attiecās uz mazāk nozīmīgām iestādēm, tā rezultātā samazinājās augstākās konsolidācijas līmenī esošo MNI skaits. Tādējādi, jo īpaši attiecībā uz minimālo maksas komponenti, atsevišķu uzraudzības maksu, kas maksājamas 2016. gadā, procentuālais pieaugums atsevišķām bankām bija nenovēršami augstāks par to, ko varēja paredzēt, ņemot vērā kopējās piemērojamās summas procentuālo pieaugumu.

ECB pašlaik apstrādā pieteikumus, kas saistīti ar 2016. gada grozījumiem saskaņā ar uzraudzības maksu regulas 7. pantu. Atlīdzināmās vai iekasējamās summas pilnā apjomā tiks ņemtas vērā kopējā iekasējamā uzraudzības maksas summā par 2017. gadu.

Sīkāka informācija par uzraudzības maksām pieejama ECB banku uzraudzības tīmekļa vietnē. Šīs vietnes dati tiek regulāri atjaunināti ar lietderīgu praktisko informāciju un ir pieejami visās oficiālajās ECB valodās.

ECB pieņemtie juridiskie instrumenti banku uzraudzības jomā

Šajā daļā uzskaitīti juridiskie instrumenti attiecībā, ko ECB pieņēma 2016. gadā attiecībā uz banku uzraudzību un kas publicēti “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī” un/vai ECB tīmekļa vietnē. Šeit ietverti juridiskie instrumenti, kas pieņemti saskaņā ar VUM regulas 4. panta 3. punktu, un citi attiecīgie juridiskie instrumenti.

ECB regulas

  • ECB/2016/4 ECB Regula (ES) 2016/445 (2016. gada 14. marts) par Savienības tiesību aktos noteikto izvēles iespēju un rīcības brīvības īstenošanu (OV L 78, 24.3.2016.,60. lpp)

Citi ECB juridiskie instrumenti, kas nav regulas

  • ECB/2016/1 ECB Pamatnostādne (ES) 2016/256 (2016. gada 5. februāris) par kopējo noteikumu un obligāto standartu piemērošanas paplašināšanu attiecībā uz iesaistīto dalībvalstu nacionālajām kompetentajām iestādēm un Eiropas Centrālo banku tās uzraudzības funkciju izpildē, lai aizsargātu tās statistiskās informācijas konfidencialitāti, kuru Eiropas Centrālā banka vāc ar nacionālo centrālo banku palīdzību (OV L 47, 25.2.2016., 16. lpp.)
  • ECB/2016/7 ECB Lēmums (ES) 2016/661 (2016. gada 15. aprīlis) par gada uzraudzības maksu kopējo summu 2016. gadam (OV L 114, 28.4.2016., 14. lpp.)
  • ECB/2016/19 ECB Lēmums (ES) 2016/1162 (2016. gada 30. jūnijs) par konfidenciālas informācijas atklāšanu kriminālizmeklēšanas kontekstā (OV L 192, 16.07.2016., 73. lpp.)
  • ECB/2016/37 ECB Pamatnostādne (ES) 2016/1993 (2016. gada 4. novembris), ar ko nosaka principus novērtējuma koordinācijai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013, un par tādu institucionālās aizsardzības shēmu kontroli, kuras ietver nozīmīgas un mazāk nozīmīgas iestādes (OV L 306, 15.11.2016., 32. lpp.)
  • ECB/2016/38 ECB Pamatnostādne (ES) 2016/1994 (2016. gada 4. novembris), ar ko nosaka principus novērtējuma koordinācijai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013, un par tādu institucionālās aizsardzības shēmu kontroli, kuras ietver nozīmīgas un mazāk nozīmīgas iestādes (OV L 306, 15.11.2016, 37. lpp.)
  • ECB/2016/44 ECB ieteikums (2016. gada 13. decembris) par dividenžu sadales politiku (OV C 481, 23.12.2016., 1. lpp.)

Eiropas banku sektors skaitļos

Kopš 2016. gada decembra ECB banku uzraudzības tīmekļa vietnē tiek sniegti kopsavilkuma dati par uzraugāmo banku bilanču struktūru, rentabilitātes, maksātspējas un kredītriska rādītājiem. Šī uzraudzības apkopotā banku statistika tiek atspoguļota pa ceturkšņiem un ietver sadalījumu atbilstoši ģeogrāfiskajam novietojumam un banku klasifikācijai.

Turpmāk ir norādīta būtiskākā statistika, kas attiecas uz pārskata periodu.

Ja aplūko NI datus augstākajā konsolidācijas līmenī, kopš 2015. gada sākuma ir vērojama kapitāla rādītāju pieauguma tendence (skatīt 1. tabulu). Kopējais kapitāla rādītājs 2016. gada trešajā ceturksnī bija pieaudzis līdz 17,2%, salīdzinot ar 16,1% iepriekšējā gadā. Līdzīgu pieaugumu var novērot CET1 rādītājam un 1. līmeņa kapitāla rādītājam.

1. tabula

Kopējais kapitāla rādītājs un tā elementi pa pārskata periodiem

(Procenti)

Avots: ECB
Piezīmes. Nozīmīgas iestādes visaugstākajā konsolidācijas līmenī, par kurām ir pieejami vienoti pārskati par kapitāla pietiekamību (COREP) un finanšu pārskati (FINREP). Dažādiem pārskata periodiem izmantoto banku saraksts var atšķirties, jo nozīmīgo iestāžu saraksts mainās, kā arī bankas sāk iesniegt pārskatus, ievērojot FINREP prasības. Proti, 2015. gada otrajā un trešajā ceturksnī bija 102 bankas, 2015. gada ceturtajā ceturksnī – 117 bankas (palielinājās to iestāžu skaits, kam jāsniedz FINREP pārskati), 2016. gada pirmajā ceturksnī – 123 bankas, bet 2016. gada otrajā ceturksnī – 124 bankas (izmaiņas nozīmīgo iestāžu sarakstā un to iestāžu lokā, kam jāsniedz FINREP pārskati). Gaidāms, ka turpmāk iestāžu skaits pārskata periodos stabilizēsies un izmaiņas iespējamas vienīgi, ECB banku uzraudzības novērtēšanas rezultātā veicot grozījumus nozīmīgo iestāžu sarakstā, kas parasti notiek reizi gadā.

Turklāt kopumā ienākumus nenesošu aizdevumu rādītājs stabili samazinās no 7,3% 2015. gada trešajā ceturksnī līdz 6,5% 2016. gada trešajā ceturksnī.

2. tabula

Aktīvu kvalitāte: ienākumus nenesošie aizdevumi un avansi pa pārskata periodiem

(Procenti)

Avots: ECB
Piezīmes. Piemērs, kā norādīts 1. tabulā.

Aizdevumi un avansi aktīvu kvalitātes tabulā ir norādīti bruto uzskaites vērtībā. Atbilstoši FINREP netiek iekļauti pārdošanai turētu aktīvu riska darījumi, bet tiek iekļauti naudas atlikumi centrālajās bankās un citi pieprasījuma noguldījumi.

Banku kopējie aktīvi un saistības (skatīt 3. a un 3. b tabulu) atspoguļo iestāžu izlases datus konkrētos laika posmos. Banku izlase, kas izmantota dažādos pārskata periodos, atšķiras, jo: a) nozīmīgo iestāžu saraksts ir mainījies; b) bankas, kas sagatavo konsolidētos pārskatus atbilstoši valsts grāmatvedības standartiem (valsts GAAP), kā arī bankas, kuras pārskatus iesniedz atsevišķi, ir sākušas iesniegt FINREP pārskatus.

3. a tabula

Aktīvu struktūra pa pārskata periodiem

(Miljardos euro)

Avots: ECB
Piezīme. Piemērs, kā norādīts 1. tabulā.

3. b tabula

Saistību un pašu kapitāla struktūra pa pārskata periodiem

(Miljardos euro)

Avots: ECB
Piezīme. Piemērs, kā norādīts 1. tabulā.

1) Atbilstoši SGS 37.10 un SGS 1.54(l).

Terminu skaidrojums

Bāzeles Banku uzraudzības komiteja (BCBS): galvenā organizācija, kas nosaka globālos standartus banku prudenciālo noteikumu jomā un nodrošina sadarbības forumu banku uzraudzības jautājumos. Tās uzdevums ir stiprināt banku regulējumu, uzraudzību un praksi visā pasaulē, lai veicinātu finanšu stabilitāti. BCBS sastāvā ir organizācijas, kurām ir tiesības veikt tiešu banku uzraudzību, kā arī centrālās bankas.

Banku savienība: viens no Ekonomikas un monetārās savienības pabeigšanas elementiem, ko veido integrēts finanšu regulējums ar vienotu uzraudzības mehānismu, vienotu banku noregulējuma mehānismu un vienotu noteikumu kopumu, ietverot saskaņotas noguldījumu garantiju shēmas, kas var izveidoties par vienotu Eiropas noguldījumu garantiju shēmu.

Bāzele III: visaptverošs reformu pasākumu kopums, kuru izstrādājusi Bāzeles Banku uzraudzības komiteja, reaģējot uz 2008. gada finanšu krīzi. Bāzele III pilnveido Bāzele II noteikumu kopumu. Tā mērķis ir stiprināt banku sektora regulējumu, uzraudzību un risku pārvaldību. Pasākumu uzdevums ir uzlabot banku sektora spēju amortizēt satricinājumus, kas rodas finanšu un ekonomikas spriedzes rezultātā, uzlabot risku pārvaldību un iekšējo pārvaldību, un stiprināt banku pārredzamību un informācijas atklāšanu.

Visaptverošais novērtējums: finansiālā stāvokļa pārbaude, kas ECB jāveic pirms kredītiestādēs tiešās uzraudzības pienākumu pārņemšanas. Visaptverošie novērtējumi palīdz nodrošināt to, ka bankas ir pienācīgi kapitalizētas un var izturēt iespējamus finansiālus satricinājumus. Novērtējums ietver aktīvu kvalitātes pārbaudi un stresa testu.

CRR/CRD IV: Kapitāla prasību regula un direktīva: Regula (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām (CRR) un Direktīva 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību (CRD IV). Kopā tās bieži vien dēvē par CRD IV.

Eiropas Banku iestāde (EBI): neatkarīga ES iestāde, kas dibināta 2011. gada 1. janvārī kā Eiropas finanšu uzraudzības sistēmas daļa, lai nodrošinātu efektīvu un konsekventu prudenciālo regulējumu un uzraudzību visā ES banku sektorā. Tās galvenais uzdevums ir veicināt vienota Eiropas noteikumu kopuma izveidi banku darbības jomā, kura mērķis ir nodrošināt saskaņotu prudenciālo noteikumu kopumu piemērošanai visā ES.

Finanšu stabilitātes padome (FSB): starptautiska organizācija, kas veicina starptautisko finansiālo stabilitāti, koordinējot valstu finanšu iestādes un starptautiskās organizācijas, kas nosaka standartus, strādājot pie stingra regulējuma, pārraudzības un citu finanšu sektora politiku izstrādes. Tā veicina vienlīdzīgus nosacījumus, sekmējot šo politiku konsekventu īstenošanu visās nozarēs un jurisdikcijās.

Atbilstības un piemērotības novērtējums: saskaņā ar CRD IV uzraudzības iestādēm jānovērtē, vai banku vadības struktūru amata kandidāti ir atbilstoši un piemēroti. Šādus atbilstības un piemērotības lēmumus par euro zonas 126 lielāko banku direktoriem pieņem ECB, savukārt atbilstības un piemērotības lēmumus par mazāk nozīmīgām iestādēm vēl arvien pieņem valstu uzraudzības iestādes, izņemot gadījumus, kad tiek izsniegta jauna bankas licence.

Iekšējais modelis: ikviena riska mērīšanas un pārvaldīšanas pieeja, kuru iestāde ir izstrādājusi un piemēro pašu kapitāla prasību aprēķināšanai, kā arī kuras izmantošanai ir nepieciešama iepriekšēja kompetentās iestādes atļauja saskaņā ar CRR trešo daļu.

Kopējā uzraudzības komanda (KUK): uzraudzības speciālistu komanda, ko veido ECB un VKI darbinieki un kas atbild par nozīmīgu uzraugāmo iestāžu vai nozīmīgu uzraugāmo grupu uzraudzību.

Mazāk nozīmīga iestāde (MNI): jebkura iestāde, kuru uzrauga valsts kompetentās iestādes (VKI). Turpretim nozīmīgas iestādes ir tādas banku grupas, kuras tieši uzrauga ECB.

Maksimāli sadalāmā summa (MSS): kopējo kapitāla rezervju prasības (CBR) pārkāpuma rezultātā tiek noteikti obligātie peļņas sadales ierobežojumi (piemēram, attiecībā uz dividendēm, kupona maksājumiem par AT1 kapitāla instrumentiem, diskrecionārais mainīgais atalgojums). Bankai, kura neievēro CBR, automātiski tiek aizliegts sadalīt peļņu vairāk par MSS. MSS ir bankas sadalāmās peļņas reizinājums ar koeficientu robežās no 0,6 līdz 0 atkarībā no tā, par cik CET1 kapitāls nesasniedz CBR.

Minimālā pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasība (MREL): prasība visām ES kredītiestādēm, kuras mērķis ir nodrošināt kredītiestāžu spēju absorbēt zaudējumus finansiālo grūtību gadījumā. MREL prasību Eiropas Komisija ietvēra Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīvā (BAND). Tai ir tāds pats nolūks kā kopējās zaudējumu absorbcijas spējas (TLAC) prasībai. Tomēr īpašās kapitāla prasības, kas norādītas MREL, tiek aprēķinātas atšķirīgi atbilstoši EBI noteiktajiem kritērijiem.

Valsts kompetentā iestāde (VKI): valsts sektora iestāde vai valsts tiesību aktos oficiāli atzīta struktūra, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem pilnvarota uzraudzīt iestādes tās uzraudzības sistēmas ietvaros, kura darbojas attiecīgajā dalībvalstī.

Beziebildumu procedūra: standarta lēmumu pieņemšanas process, kas izveidots ar VUM regulu, nosakot ECB uzraudzības pasākumus. Uzraudzības valde sagatavo lēmumu projektus un iesniedz pieņemšanai ECB Padomē. Lēmumus uzskata par pieņemtiem, ja ECB Padome neizsaka iebildumus noteiktā laikposmā, kas nepārsniedz 10 darba dienas.

Ienākumus nenesoši aizdevumi (INA): EBI ĪTS par uzraudzības pārskatiem V pielikuma 145. punktā noteikts, ka “ienākumus nenesoši riska darījumi ir darījumi, kas atbilst jebkuram no šādiem kritērijiem: a) tie ir būtiski riska darījumi, kuru termiņa kavējums pārsniedz 90 dienas; b) uzskatāms, ka debitors bez nodrošinājuma realizēšanas, visticamāk, nespētu pilnībā nokārtot savas kredītsaistības neatkarīgi no kavētās summas apmēra un no termiņa kavējuma dienu skaita”.

Izvēles iespējas un valstu rīcības brīvība (OND): izvēles iespējas ir ES tiesību aktu noteikumi, kas sniedz dalībvalstīm vai kompetentajām iestādēm izvēles iespējas kādas normas piemērošanā, izvēloties no vairāku alternatīvu klāsta. Valstu rīcības brīvība ir ES banku tiesību aktu noteikumi, kas sniedz kompetentajām iestādēm vai dalībvalstīm izvēles iespējas piemērot vai nepiemērot attiecīgo normu.

Kopējās kapitāla prasības (OCR): SREP kopējā kapitāla rādītāja summa (pašu kapitāla prasību atbilstoši Kapitāla prasību regulas 92. pantā noteiktajam un pašu kapitāla papildu prasību summa), kapitāla rezervju prasības un makroprudenciālās prasības.

Pārrobežu darbības atļauju piešķiršanas procedūras: procedūras attiecībā uz jebkuras kredītiestādes, kuru licencējušas un kuras uzraudzību veic vienas dalībvalsts kompetentās iestādes, izveidošanu un pakalpojumu sniegšanas brīvību citā dalībvalstī, ja šādu pakalpojumu sniegšanu paredz kredītiestādei piešķirtā licence (saskaņā ar CRD IV 33.–46. panta noteikumiem).

2. pīlāra ieteicamā rezerve (P2G): uzraudzības instruments, kas nosaka juridiski nesaistošu sagaidāmo kapitāla apmēru, kas ir lielāks par kopējām kapitāla prasībām (OCR). Tas papildina 2. pīlāra prasības (P2R). Uz P2G neattiecas MSS, un 2. pīlāra ieteicamās rezerves neievērošanas rezultātā automātiski netiek uzsākti uzraudzības pasākumi.

Būtiska līdzdalība: līdzdalība kredītiestādē, kas atbilst 10% vai vairāk kapitāla vai balsstiesību vai kas ļauj būtiski ietekmēt attiecīgās kredītiestādes darbību.

Nozīmīga iestāde (NI): VUM regulā un VUM pamatregulā noteikti kritēriji, pēc kuriem nosaka, vai bankas ir uzskatāmas par nozīmīgām un tādējādi uz tām attiecas ECB tiešā uzraudzība. Lai banka tiktu uzskatīta par nozīmīgu, tai ir jāatbilst vismaz vienam no minētajiem kritērijiem. Neraugoties uz to, vai šāds kritērijs tiek izpildīts, VUM var jebkurā brīdī izlemt klasificēt kādu iestādi kā nozīmīgu, lai nodrošinātu pastāvīgu augstu uzraudzības standartu piemērošanu.

Vienotais uzraudzības mehānisms (VUM): mehānisms, kuru veido ECB un iesaistīto dalībvalstu kompetentās iestādes, lai veiktu ECB uzticētos uzraudzības uzdevumus. ECB atbild par to, lai šis mehānisms, kas veido daļu no banku savienības, darbotos efektīvi un konsekventi.

VUM pamatregula: normatīvais regulējums, kas nosaka praktisko kārtību sadarbībai starp ECB un valstu kompetentajām iestādēm vienotajā uzraudzības mehānismā, kā to nosaka VUM regula.

VUM regula: tiesību akts, kas izveido euro zonas un, iespējams, citu ES dalībvalstu kredītiestāžu vienotu uzraudzības mehānismu kā vienu no būtiskākajiem Eiropas banku savienības elementiem. VUM regula nosaka ECB īpašus uzdevumus kredītiestāžu prudenciālās uzraudzības jomā.

Uzraudzības rokasgrāmata: rokasgrāmata, kurā sīki izklāstīti nozīmīgu un mazāk nozīmīgu iestāžu uzraudzības vispārējie principi, procesi un procedūras, kā arī metodoloģija, ņemot vērā VUM darbības principus. Rokasgrāmatā aprakstītas procedūras sadarbībai VUM ietvaros un ar uzraudzības iestādēm ārpus tā. Uzraudzības rokasgrāmata ir VUM darbinieku vajadzībām paredzēts iekšējais dokuments (saīsināta Banku uzraudzības vadlīniju versija), kas skaidro, kā darbojas VUM, un sīki apraksta VUM uzraudzības praksi. Tā tika publicēta 2014. gada septembrī.

Uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas process (SREP): process, ko izmanto, veicot nozīmīgu un mazāk nozīmīgu kredītiestāžu uzraudzības pārbaudi un nosakot, vai (papildus noteiktajām minimālajām prasībām) būtu jāpiemēro iespējamas papildu prasības attiecībā uz pašu kapitālu, informācijas atklāšanu vai likviditāti.

© Eiropas Centrālā banka, 2017

Pasta adrese 60640 Frankfurte pie Mainas, Vācija

Tālrunis +49 69 1344 0

Tīmekļa vietne www.bankingsupervision.europa.eu

Visas tiesības rezervētas. Atļauta pārpublicēšana izglītības un nekomerciālos nolūkos, norādot avotu.

ISSN 2443-5929 (html) DOI 10.2866/309270 (html)

ISSN 2443-5929 (pdf) DOI 10.2866/498376 (pdf)

ISBN 978-92-899-2939-4 (html) ES Katalogs Nr. QB-BU-17-001-LV-Q (html)

ISBN 978-92-899-2934-9 (pdf) ES Katalogs Nr. QB-BU-17-001-LV-N (pdf)

  1. Lai pret visām nozīmīgajām iestādēm SREP ieturētu konsekventu attieksmi, ECB banku uzraudzība veica SREP stresa testu tām nozīmīgajām iestādēm, kuras nebija pakļautas ES mērogā veiktajam EBI stresa testam.
  2. EBI publicēja informāciju par stresa testa rezultātiem tās mājaslapā.
  3. Skatīt arī 1.2.1. sadaļu.
  4. Šajā sadaļā dati par 2016. gadu attiecas uz 2016. gada trešo ceturksni.
  5. Kopējā kapitāla atdeve 2015. gada ceturtajā ceturksnī bija 4,8%. Attiecībā uz katra gada rādītājiem ceturtā ceturkšņa rādītāji mēdz būt zemāki nekā trešā ceturkšņa rādītāji tajā ietverto pozīciju sezonalitātes dēļ.
  6. Šis rādītājs par 2015. gada ceturto ceturksni bija 5,8%.
  7. Skatīt 1.2.5. sadaļu
  8. Informācijas atjaunināšana par 2016. gada ES mēroga stresa testu
  9. Kapitāla prasības attiecas uz 1. pīlāru, papildus ievērojot 2. pīlāra prasības, kapitāla saglabāšanas rezerves un 2. pīlāra ieteicamo rezervi. Neatkarīgi no pakāpeniskas šīs rezerves ieviešanas tiek sagaidīts, ka arī nākotnē bankām būs noteikta pozitīva P2G prasība.
  10. Vadlīnijas tika publicētas 2017. gada 28. februārī.
  11. Dati attiecas uz nozīmīgajām iestādēm visaugstākajā konsolidācijas līmenī, par kurām ir pieejami vienoti kapitāla pietiekamības (COREP) un finanšu pārskati (FINREP). Iekļauto banku saraksts dažādos pārskata periodos var atšķirties atbilstoši izmaiņām nozīmīgo iestāžu sarakstā, kā arī tādēļ, ka bankas sāk iesniegt pārskatus, ievērojot FINREP prasības. Proti, 2015. gada otrajā ceturksnī tas ietvēra 102 bankas, 2016. gada pirmajā ceturksnī – 123 bankas (palielinājās to iestāžu skaits, kam jāsniedz FINREP pārskati) un 2016. gada otrajā ceturksnī – 124 bankas (izmaiņas nozīmīgo iestāžu sarakstā un to iestāžu lokā, kam ir pienākums sniegt FINREP pārskatus). Gaidāms, ka turpmāk iestāžu skaits pārskata periodos stabilizēsies, un izmaiņas radīsies novērtēšanas rezultātā, ECB banku uzraudzībai veicot grozījumus nozīmīgo iestāžu sarakstā, parasti – reizi gadā.
  12. Tas nozīmē, ka vismaz viens klātienes pārbaudes inspektors nav tās valsts pilsonis, kurā ir reģistrēta banka.
  13. KUK iesaistīšanās klātienes pārbaudēs.
  14. Otrais IFRS 9 ietekmes uz ES bankām novērtējums.
  15. Datu izcelsme ir definēta kā datu rindas kopa, kas atspoguļo visu datu izmaiņu ciklu no sākuma punkta, piemērojot “vispusīgās pieejas” metodi, lai optimizētu šā procesa efektivitāti un lietderību, izslēdzot iespējami daudz vidusslāņu vai soļu.
  16. Uzlabots dialogs starp valdēm un uzraudzības iestādēm: ceļā uz labas pārvaldības izveidi.
  17. Darbs, kas veikts šajā jomā, tika aprakstīts 2015. gada ECB gada pārskata par uzraudzības darbību 43. lappusē.
  18. Atbilstoši ECB uzticētajiem uzdevumiem saskaņā ar VUM regulas 5. pantu.
  19. Identificētās G-SNI (ar pilnībā pakāpeniski ieviestām rezervju prasībām 2019. gadā) ir BNP Paribas, Groupe BPCE, Groupe Crédit Agricole, Deutsche Bank, ING Bank, Banco Santander, Société Générale un UniCredit Group.
  20. Plašāka informāciju pieejama ECB Makroprudenciālajā biļetenā (ECB Macroprudential Bulletin), 2/2016 izdevumā.
  21. Nozīmīgu iestāžu skaits gada laikā var mainīties. Publicēšanas brīdī to bija 125. Aktuālais skaits norādīts nozīmīgu un mazāk nozīmīgu iestāžu sarakstā, kuru publicējusi ECB saskaņā ar VUM pamatregulu. Šajā sarakstā arī sniegts pamatojums, kādēļ iestāde ir klasificēta kā nozīmīga.
  22. Citibank Holdings Ireland Limited ir bankas Citibank Europe plc pārvaldītājsabiedrība visaugstākajā konsolidācijas līmenī. Citibank Europe plc ir vienīgais Citibank Holdings Ireland Limited meitasuzņēmums.
  23. Atļaujas, kas zaudējušas spēku, nozīmē, ka atļaujas pārtrauc darbību bez attiecīga formāla lēmuma pieņemšanas, ja to nosaka valsts tiesību akti; iestājas juridiskas sekas, tiklīdz rodas konkrēts, skaidri izteikts ierosinātājs, piemēram, iestāde skaidri atsakās no licences vai tas, ka pati iestāde beidz pastāvēt, piemēram, sakarā ar apvienošanos ar citu uzņēmumu.
  24. Tostarp ierobežots skaits pieprasījumu (15) pēc papildu direktoru amatiem.
  25. Šīs 2686 atļauju piešķiršanas procedūras tika ietvertas 1191 ECB tiesību aktā (skatīt 7. attēlu 4.2. sadaļā. Dažos tiesību aktos ietverta vairāk nekā viena atļaujas piešķiršanas procedūra (piemēram, vienas nozīmīgās iestādes vairāku vadības struktūrvienību locekļu atbilstības un piemērotības novērtējums, vai arī būtiskas līdzdalības iegūšana dažādās meitas sabiedrībās, kas rodas viena darījuma rezultātā).
  26. Tā kā 2014. gada piemērojamais datums bija 2015. gada 15. janvāris, pārklājums datos laika posmā starp 2014. un 2015. gadu ir ierobežots.
  27. “Specifiskos ieguvējus” raksturo sarežģīta korporatīvā struktūra, nepārredzama korporatīvā pārvaldība, īstermiņa ieguldījumu stratēģijas vai ievērojamu aizņemtā kapitāla vai kvazi parādu finansējuma (piemēram, privātā kapitāla fondu) izmantošana.
  28. Pamatfunkciju izpildītāji ir darbinieki, kuri nav vadības struktūras locekļi, bet kuriem ir ievērojama ietekme uz to iestāžu virzību, par kurām pilnībā atbild vadības struktūras, piemēram, kredītrisku direktors, atbilstības uzraudzības amatpersona u. c.
  29. Tikai 2016. gada beigās tika iesniegts precizējums, ka ECB ir tiesīga novērtēt pamatfunkciju izpildītājus, ja valstu tiesību akti to nosaka – īstenošanai no 2017. gada.
  30. IMAS ir Eiropas banku uzraudzības informācijas pārvaldības sistēma. Skatīt arī 4.6. sadaļu.
  31. Atbilstības un piemērotības novērtējumu vadlīniju projekts tika publicēts sabiedriskajai apspriešanai 2016. gada 14. novembrī – vienlaikus un pilnībā saskaņoti ar EBI apspriešanu tās pārskatītajām Pamatnostādnēm par piemērotību. Vadlīniju galīgās versijas publicēšana paredzēta 2017. gada otrajā ceturksnī.
  32. “Riska vadība un iekšējā kontrole” ietver mehānismus un procesus, kas iestādei jāizstrādā pienācīgai risku identificēšanai, pārvaldībai un ziņošanai par riskiem, kuriem tā ir vai var tikt pakļauta. “Vadības funkcijas” attiecas uz līmeni, kurā personas, kas efektīvi pārvalda iestādes uzņēmējdarbību, vai arī personas, kas ir pilnvarotas noteikt iestādes stratēģiju, mērķus un vispārējo darbības virzienu, atbilst saviem pienākumiem.
  33. Šis SM ir izstrādāts, lai veicinātu sadarbību nozīmīgu filiāļu jomā starp ECB banku uzraudzību un Ziemeļvalstu iestādēm (un pēdējām savā starpā) – gan euro zonā, gan ārpus tās. Tādējādi SM aptver ne tikai euro zonas kredītiestādes, bet arī plašāku kredītiestāžu loku, kas ir šo Ziemeļvalstu iestāžu uzraudzībā. Turklāt papildus banku uzraudzības uzdevumiem, SM attiecas arī uz patērētāju tiesību aizsardzību, maksājumu pakalpojumiem un sistēmām, kā arī nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu. Tādējādi SM darbības joma ir plašāka par ECB banku uzraudzības uzdevumiem. Tomēr sadarbības apjomu starp parakstītājām iestādēm joprojām nosaka ES tiesību akti. Tādēļ ECB banku uzraudzība parakstīs SM tikai attiecībā uz uzraudzības uzdevumiem.
  34. Kā to nosaka Komisijas deleģētā regula (ES) Nr. 2016/98 un Komisijas īstenošanas regula (ES) Nr. 2016/99.
  35. Lai iegūtu plašāku informāciju par SVF FSAP trim moduļiem un galvenajiem ECB iesaistīšanās mērķiem, skatīt ECB 2015. gada pārskata par uzraudzības darbību 4.1.2. sadaļu.
  36. Uz iekšējiem reitingiem balstītā pieeja (parasti to dēvē par "IRBA") ir viena no iespējamajām pieejām, ko iestādes var izmantot, lai aprēķinātu kapitāla prasības kredītriskam. Sistēma ietver divas plašas pieejas, ko bankas var izmantot: pamata pieeju (FIRB), saskaņā ar kuru bankas aprēķina savu saistību neizpildīšanas varbūtības (PD) rādītāju, ievērojot to, ka citi riska parametri ir norādīti CRR, un uzlaboto pieeju (AIRB), saskaņā ar kuru bankas aprēķina visus savus riska rādītājus.
  37. EBI ziņojums par sviras rādītāja prasībām saskaņā ar CRR 511. pantu.
  38. Komisijas 2014. gada 10. oktobra Deleģētā regula (ES) 2015/61, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz likviditātes seguma prasību kredītiestādēm.
  39. Skatīt ECB 2015. gada pārskatu par uzraudzības darbību, kurā norādīts detalizēts ECB uzraudzības iespēju un rīcības brīvību projekta motīvu, būtības un procesa apraksts.
  40. Galvenā uzmanība pievērsta nozīmīgām iestādēm.
  41. Skatīt FSP paziņojumu presei (2016) “Finanšu stabilitātes padomes sanāksme 21. jūlijā Čendu”.
  42. Saskaņā ar Uzraudzības valdes reglamenta 6.7. pantu lēmumu pieņemšana var notikt arī, izmantojot rakstveida procedūru, ja vien pret to neiebilst vismaz trīs Uzraudzības valdes balsstiesīgie locekļi. Šādos gadījumos jautājuma izskatīšana tiek iekļauta nākamās valdes sēdes darba kārtībā. Rakstveida procedūra, lai izskatītu un pieņemtu lēmumu, Uzraudzības valdē parasti ilgst vismaz piecas darba dienas.
  43. Skatīt VUM regulas 26. panta 10. punktu.
  44. Administratīvās pārskatīšanas padomē ir pieci locekļi: Žans Pols Reduāns (Jean-Paul Redouin) (priekšsēdētājs), Končeta Breskija Morra (Concetta Brescia Morra) (priekšsēdētāja vietniece), Havjers Aristegvi (Javier Arístegui), Andrē Kamijeri (André Camilleri) un Edgars Meisters (Edgar Meister); kā arī divi aizvietotāji: Renē Smits (René Smits) un kopš 2016. gada 3. februāra, Ivans Šramko (Ivan Šramko).
  45. VUM regulas 64. apsvērums.
  46. Lēmums ECB/2014/39 ietver arī noteikumus, kas attiecas uz organizatoriskajiem aspektiem.
  47. FINREP (finanšu pārskatu sniegšana) un COREP (vienoto ziņojumu sniegšana) ir daļa no EBI īstenošanas tehniskajiem standartiem (ITS). FINREP ietver finanšu informācijas apkopošanu no bankām; tas ir standartizēts gada pārskatu formāts (bilance, peļņas un zaudējumu pārskats un detalizēti pielikumi). COREP arī standartizētā formātā apkopo informāciju par 1. pīlāra aprēķinu, t. i., sīkāku informāciju par pašu kapitālu, atskaitījumiem un kapitāla prasībām (kredītrisks, tirgus riski un operacionālais risks), kā arī lielajiem riska darījumiem.
  48. VUM pamatregulas 140. panta 4. punkts.
  49. “Secīgā pieeja” ir sistēma, kas nodrošina uzraudzības datu pārraidi no bankām uz VKI, no VKI uz ECB, un no ECB uz EBI.
  50. IMAS: VUM informācijas pārvaldības sistēma.
  51. Tiesību akti: ALMM: Regula (ES) 2016/313 (2016. gada 1. marts) attiecībā uz pārskatu sniegšanu par papildu likviditātes novērtēšanas rīkiem; SBP: Regula (ES) 2016/2070 ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz veidnēm, definīcijām un IT risinājumiem, kas jāizmanto iestādēm, ziņojot EBI un kompetentajām iestādēm; LCR: Regula (ES) 2016/322 (2016. gada 10. februāris) attiecībā uz pārskatiem par likviditātes seguma prasību; LR: Regula (ES) 2016/428 (2016. gada 23. marts) saistībā ar pārskatu sniegšanu par sviras rādītāju.
  52. Skatīt “Eiropas banku sektors skaitļos”. Skatīt arī VUM banku statistiku.
  53. Lēmums (ES) 2015/529 (2015. gada 21 janvāris), ar ko groza Lēmumu ECB/2004/3 par publisku piekļuvi Eiropas Centrālās bankas dokumentiem (ECB/2015/1, OV 84., 28.3.2015., 64. lpp.) Saskaņā ar šiem noteikumiem jebkurš sabiedrības loceklis ir tiesīgs piekļūt ECB dokumentiem, ievērojot konkrētus nosacījumus, kas noteikti ECB lēmumā. Lēmumā noteikts pamatojums atteikumam sniegt pieeju dokumentiem, piemēram, ECB lēmējiestāžu, Uzraudzības valdes un citu iekšējo struktūru procedūru konfidencialitāte.
  54. Saskaņā ar VUM regulas 29. pantu.
  55. ECB Lēmums (ES) 2016/661 (2016. gada 15. aprīlis) par 2016. gada uzraudzības maksu kopējo summu (ECB/2016/7)
  56. Eiropas Centrālās bankas 2014. gada 22. oktobra Regulas (ES) Nr. 1163/2014 9. pants par uzraudzības maksām (ECB/2014/41).
  57. Mazākajām nozīmīgajām bankām, kuru kopējā aktīvu vērtība nepārsniedz 10 miljardus euro, maksas minimālā komponente tiek samazināta uz pusi.
Whistleblowing