Menu

ECB prezidenta Mario Dragi (Mario Draghi) priekšvārds

Būtiska euro zonas atveseļošanās procesa sastāvdaļa ir stabils banku sektors, kas kalpo ekonomikai. Galvenā mācība, kuru esam guvuši no krīzes, ir tā, ka stabila banku sektora būtiska sastāvdaļa ir spēcīgs regulējums un efektīva uzraudzība. Patiesībā pārmērīga noteikumu atcelšana bija viens no globālās finanšu krīzes cēloņiem. Tātad stingrāki noteikumi finanšu sektoram un labāka uzraudzība būtībā veicina izaugsmi. Eiropas un globālā līmenī ir panākts nozīmīgs progress. 2014. gada novembrī tika izveidota Eiropas banku uzraudzības sistēma. Tas bija izšķirošs solis, kas izveidoja pamatu banku sektora stabilizācijai un veicināja Eiropas integrāciju.

Pēdējos gados Eiropas bankas ir kļuvušas noturīgākas kapitāla, sviras rādītāja, finansēšanas un riska uzņemšanās jomā. Līdz ar to tās ir spējušas izturēt ekonomisko krīzi jaunajos tirgos, naftas cenu kritumu un Brexit procesa radītās sekas. Spēcīgākas bankas arī spēj nepārtraukti izsniegt kredītus, kas ir ļoti nepieciešams, lai veicinātu euro zonas ekonomikas atveseļošanos.

Eiropas banku uzraudzībai ir bijusi būtiska nozīme sektora noturības nodrošināšanā. Stingras un godīgas banku uzraudzības rezultātā, kas visā euro zonā tiek īstenota saskaņā ar vienotiem, augstiem standartiem, ir izveidojusies uzticēšanās uzraudzības kvalitātes un līdz ar to arī banku stabilitātes jomā.

Tomēr izaicinājumu vēl arvien ir gana. Banku sektora spēju pilnībā veicināt euro zonas atveseļošanos ierobežo tā zemā pelnītspēja. Banku zemo pelnītspēju ietekmē to neizmantotā kapacitāte, neefektivitāte un vēsturiskie aktīvi. Katrai bankai pašai jārod atbilstoši risinājumi šīm problēmām. Turklāt, lai nodrošinātu spēcīgu euro zonas atveseļošanos, tas ir jādara ātri.

Eiropas banku uzraudzība ievērojami veicina euro zonas banku sektora stabilitāti. Vienlaikus tā arī nodrošina visiem līdzvērtīgus apstākļus, kas ir nepieciešami, lai izveidotu vienotu banku tirgu. Tomēr, lai nodrošinātu neapšaubāmu vienotā banku tirgus integritāti, ir nepieciešams pabeigt darbu pie banku savienības izveides. Tāpat kā esam izveidojuši kopīgu uzraudzību un noregulējumu euro zonā, mums arī jānodrošina, ka noguldītāji visur var justies vienlīdz droši.


Ievada intervija ar Uzraudzības valdes priekšsēdētāju Danielu Nuī (Danièle Nouy)

2016. gada novembrī Eiropas banku uzraudzība svinēja savu otro gadadienu. Vai esat apmierināta ar tās darbību?

Atklāti sakot, esmu ļoti lepna par to, ko esam sasnieguši. Ļoti īsā laikā esam izveidojuši institūciju, kas palīdz nodrošināt visa Eiropas banku sektora stabilitāti. Eiropas banku uzraudzības sistēma, protams, ir ļoti jauna un tajā vēl ir jomas, kurās uzlabot sniegumu. Bet tā darbojas, turklāt labi. Cilvēki visā Eiropā strādā kopā, lai sasniegtu kopīgu mērķi: stabilu banku sektoru. Daži no viņiem strādā šeit, ECB, bet daudz vairāk ir to, kuri strādā valstu uzraudzības iestādēs. Kopā viņi veido tiešām visas Eiropas banku uzraudzības komandu. Un viņu uzcītība nodrošina mūsu panākumus. Esmu ļoti pateicīga visiem; man ir patiess prieks un gods strādāt kopā ar šiem cilvēkiem - ar ECB un valstu uzraudzības iestāžu darbiniekiem un, protams, Uzraudzības padomes locekļiem.


Pastāstiet īsumā, kādi bija galvenie Eiropas banku uzraudzības sasniegumi 2016. gadā?

Nāk prātā trīs lietas: pirmkārt, sākām efektīvi risināt jautājumu par ienākumus nenesošiem aizdevumiem. Jau 2015. gadā izveidojām darba grupu, lai risinātu šo jautājumu. 2016. gadā sagatavojām bankām vadlīniju projektu par to, kā rīkoties ar lielu daudzumu ienākumus nenesošu aizdevumu. Tas ir liels solis uz priekšu. Otrkārt, mēs turpinājām uzlabot euro zonas banku sektora maksātspēju. Visbeidzot turpinājām darbu pie banku uzraudzības saskaņošanas visā euro zonā ar mērķi uzraudzīt visas bankas atbilstoši vienotiem, augstiem standartiem.


Ko tieši jūs darījāt, lai saskaņotu uzraudzības praksi?

Eiropas prudenciālie tiesību akti piedāvā vairākas iespējas un izvēles variantus, kas uzraugiem, piemērojot šos likumus, dod zināmu rīcības brīvību. 2016. gadā mēs vienojāmies ar valstu iestādēm šīs iespējas un izvēles izmantot saskaņoti visā euro zonā, un vēlāk izdevām ECB regulu un rokasgrāmatu. Vēl viens svarīgs saskaņotas uzraudzības līdzeklis ir Uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas process jeb SREP. SREP nodrošina, ka visas euro zonas bankas tiek uzraudzītas, izmantojot vienotas metodes un standartus. 2016. gadā mēs papildus precizējām un pielāgojām SREP. Līdz ar to tagad mūsu uzraudzības noteiktie kapitāla palielinājuma nosacījumi ir daudz ciešāk saistīti ar katras bankas individuālo riska profilu.


Tātad tagad bankas euro zonā darbojas līdzvērtīgos apstākļos?

Ceļā uz šo mērķi esam guvuši labus panākumus. Tomēr vēl arvien pastāv dažas jomas, kurās nepieciešami uzlabojumi. Piemēram, tiesiskais regulējums euro zonā joprojām ir diezgan sadrumstalots. Daži noteikumi attiecībā uz bankām ir iestrādāti ES direktīvās, un tie vēl ir jātransponē valstu tiesību aktos. Faktiski noteikumi dažādās valstīs atšķiras, sadārdzinot Eiropas banku uzraudzību un padarot to mazāk iedarbīgu. Tātad, ja politikas veidotāji nopietni vēlas izveidot banku savienību, tiem jāturpina darbs pie noteikumu harmonizēšanas. Viena iespēja būtu mazāk pamatoties uz direktīvām, bet vairāk – uz regulām, jo tās ir tieši piemērojamas visās ES dalībvalstīs. Nesen Eiropas Komisijas pieņemtais tiesību akta priekšlikums, kurā no jauna pārskatīti daudzi svarīgi noteikumu kopuma aspekti, ir laba iespēja turpināt saskaņot ES banku darbības regulējumu. Mēs nedrīkstam palaist garām šo iespēju. Galīgajā juridiskajā tekstā vajadzētu arī noteikt, ka uzraudzības iestādei ir visi nepieciešamie instrumenti un elastība, lai pienācīgi veiktu savus pienākumus.


Vai līdzvērtīgi nosacījumi attiecas arī uz tām bankām, kas nav tiešā ECB uzraudzībā?

ECB tiešā uzraudzībā ir aptuveni 130 lielākās euro zonas bankas – nozīmīgās iestādes. Pārējās bankas (ap 3 200), kas tiek dēvētas arī par mazāk nozīmīgām iestādēm jeb MNI, ir tiešā valstu kompetento iestāžu uzraudzībā. ECB ir netieša loma MNI uzraudzībā. Kopā ar valstu uzraudzības iestādēm atbalstām vienotu standartu ieviešanu arī MNI uzraudzībā. 2016. gadā izstrādājām vairākus standartus, kas uz to attiecas. Mēs arī paplašinājām pieeju attiecībā uz iespējām un nacionālās izvēles variantiem mazākām bankām un strādājam pie saskaņota SREP tieši MNI. Protams, darbā ar MNI mēs ievērojam samērīguma principu. Mēs saskaņojam uzraudzības iesaistīšanās līmeni un riskus, kas attiecas uz mazākām bankām.


Kā šobrīd veicas Eiropas bankām?

Labā ziņa ir tā, ka pēdējos gados tās ir kļuvušas daudz noturīgākas; būtiski ir pieaugušas to kapitāla rezerves. Tomēr tās joprojām saskaras ar riskiem un problēmām. Papildus tam, ka bankām ir jāizlemj, kā palielināt peļņu sarežģītos apstākļos, kā atsavināt vēsturiskos aktīvus un kā tikt galā ar kibernoziegumiem un citiem IT riskiem, tām šobrīd jārisina vēl daudz citu jautājumu. Vai nebanku iestāžu radītā konkurence pastiprināsies? Kāds ir euro zonas ekonomikas virziens? Kā Brexit ietekmēs bankas euro zonā? Kādu ietekmi radīs citas ģeopolitiskās problēmas? Banku darbības sfēru raksturo risks un pārmaiņas; tām ir jāpārvalda šie riski un jāpielāgojas izmaiņām. Tikai tad tās ilgtermiņā varēs saglabāt rentabilitāti.


Bieži vien zemas procentu likmes un stingrāks regulējums tiek uzskatīts par īpašu problēmu bankām. Kāds ir Jūsu viedoklis?

Lielām euro zonas bankām ienākumi no procentiem veido vairāk nekā pusi kopējo ienākumu. Tāpēc procentu likmes patiešām ir svarīgs jautājums un zemas procentu likmes ir problēma. 2017. gadā turpināsim pētīt banku procentu likmju risku. Piemēram, šajā gadā stresa testā būs iekļauta jutīguma analīze, lai noteiktu procentu likmju izmaiņu ietekmi uz bankas portfeli. Attiecībā uz regulējumu – noteikumi neapšaubāmi ir apgrūtinājums tiem, kam tie ir jāievēro. Bet šajā jautājumā mums ir jāskatās tālāk, ārpus banku sfēras. Stingrāki noteikumi palīdz novērst krīzes. Turklāt jau esam guvuši mācību, ka ekonomikai, nodokļu maksātājiem un galu galā arī pašām bankām finanšu krīzes izmaksā dārgi. Tieši tādēļ būtu ļoti vēlams globālo regulējuma reformu pabeigt atbilstoši paredzētajam. Mums vairs nevajadzētu atgriezties pie globālās regulējuma reformas. Finanšu sektors plešas pāri valstu robežām, un tāpēc ir jābūt noteikumiem, kas to reglamentē, – tā ir būtiskākā mācība, ko esam guvuši no finanšu krīzes.


Kā banku uzraudzība risina problēmas, ar ko saskaras bankas?

Riski un problēmas, kuras es tikko minēju, ir ietvertas mūsu 2017. gada uzraudzības prioritātēs. Pirmkārt, turpināsim analizēt banku biznesa modeļus un pētīt to pelnītspējas virzītājspēkus. Tālab mūsu kopējās uzraudzības komandas rūpīgi pārbaudīs attiecīgās bankas. Mēs arī izvērtēsim, kā dažādi notikumi, piemēram, FinTech un Brexit, varētu ietekmēt euro zonas banku biznesa modeļus. Galu galā tas, protams, tomēr nav mūsu pienākums – ieteikt jaunus biznesa modeļus. Taču varam apspriest esošos un to arī darīsim. Mūsu otrā prioritāte ir riska pārvaldība. Pašreizējos augstas likviditātes un zemas pelnītspējas apstākļos bankām varētu rasties kārdinājums sākt bīstamus peļņas meklējumus. Tādējādi riska pārvaldība šobrīd ir kļuvusi daudz svarīgāka nekā jebkad agrāk. Mūsu trešā prioritāte ir kredītrisks. Tas galvenokārt attiecas uz ienākumus nenesošiem aizdevumiem – es jau iepriekš minēju šo svarīgo jautājumu.


Ienākumus nenesoši aizdevumi 2016. gadā ir bijusi būtiska problēma. Kāda ir pašreizējā situācija?

Bankas un uzraudzības iestādes noteikti jau ir daudz paveikušas. Tomēr ienākumus nenesoši aizdevumi jeb INA joprojām ir liela problēma. Tie ir kā lieks balasts banku bilancēs: tie nenes peļņu un ierobežo banku spēju palielināt kredītu apjomu ekonomikā. Mūsu izstrādātās pamatnostādnes palīdzēs bankām sakārtot bilanci. Tās veicina pastāvīgu izpratni, atzīšanu, nodrošinājumu un informācijas atklāšanu saistībā ar INA. Tās mudina bankas, kurām ir liels INA apjoms, noteikt un īstenot īpašus mērķus tā samazināšanai. Pamatnostādnēs noteiktā labā prakse ir tas, ko mēs kā uzraugi sagaidām no šā procesa. Mūsu kopējās uzraudzības komandas jau sākušas aktīvi sadarboties ar bankām par to, kā tās plāno ieviest pamatnostādnes. Tomēr jautājums par INA neattiecas tikai uz bankām un to uzraudzības iestādēm. Tas, cik ātri bankas var nolemt, kā rīkoties ar saviem INA, ir atkarīgs arī no valstu tiesību un tiesu sistēmām. Dažās valstīs šīs sistēmas traucē rast ātru risinājumu INA jautājumā. Te valsts politikas veidotāji varētu palīdzēt bankām. Viņi varētu padarīt tiesu sistēmas efektīvākas, palielināt piekļuvi nodrošinājumam, izveidot ātras ārpustiesas procedūras un saskaņot fiskālos stimulus.


Kā vienu no 2017. gada prioritātēm minējāt riska pārvaldību. Ko tā ietver?

Skaidrs, ka bankām vienmēr un visur nepieciešama pārdomāta riska pārvaldība – galu galā tās strādā biznesa jomā, kur notiek risku uzņemšanās un sadale. Bet pārdomāta riska pārvaldība ir sarežģīts vairāku elementu kopums. Vispirms ir nepieciešama pareizā kultūra – tā ir kultūra, kas novērtē riska pārvaldību, to neuzskatot par šķērsli ceļā uz lielāku peļņu. Formālāk – pārdomātai riska pārvaldībai nepieciešamas pareizas pārvaldības struktūras, proti, lēmumu pieņēmējiem ir jāņem vērā riska pārvaldītāju viedoklis. 2016. gada jūnijā publicējām ziņojumu par šo tematu, kas parādīja, ka daudzām bankām joprojām ir jāveic uzlabojumi šajā jomā. Visbeidzot pārdomātai riska pārvaldībai ir nepieciešami korekti dati. Tieši tādēļ 2017. gadā izvērtēsim, kā bankas ievēro attiecīgos starptautiskos standartus. Saistībā ar to esam sākuši lielu projektu, lai izvērtētu banku iekšējos modeļus, ko tās izmanto, lai noteiktu riska svērtos aktīvus. Šie iekšējie modeļi ir būtiski, jo kapitāla pietiekamības prasību aprēķina pamatā ir riska svērtie aktīvi. Visbeidzot sāksim tematisko pārbaudi, lai izvērtētu banku saņemtos ārpakalpojumus un rūpīgi izsekotu, kā tās pārvalda ar tiem saistītos riskus.


Raugoties nākotnē, kāds ir Jūsu redzējums par Eiropas banku uzraudzību? Kā tā varēs būt noderīga gan sabiedrībai, gan bankām?

Bankām uzraudzība ir kā atsvars, kas uzlabo to stabilitāti, – bankām ir tendence saskatīt atdevi, bet uzraudzības iestādēm – riskus; bankas sliecas rūpēties par savu pelnītspēju, bet uzraudzības iestādes - par to stabilitāti. Uzņemoties šo pienākumu, banku uzraudzības iestādes attur bankas no pārmērīgas riska uzņemšanās, šādi palīdzot novērst krīzes nākotnē. Tās aizsargā noguldītājus, investorus, nodokļu maksātājus un visu ekonomiku kopumā. Eiropas banku uzraudzība ir īpašās Eiropas perspektīvas papildu ieguvums. Raugoties pāri valstu robežām, tā var laikus atklāt riskus un novērst to izplatīšanos. Tā kā uzraudzība darbojas neatkarīgi no nacionālajām interesēm, tā var būt stingrs un godīgs visu euro zonas banku uzraugs. Tādējādi tā palīdz radīt līdzvērtīgus apstākļus, kuros visiem ir vienādas iespējas un vienādi pienākumi. Tieši tas ir pamats, uz kura var augt Eiropas mēroga banku nozare, dodot labumu visai ekonomikai kopumā.


Uzraudzības ieguldījums finanšu stabilitātes veicināšanā

2016. gadā euro zonas bankas guva stabilu peļņu, bet tās līmenis bija zems. Arī banku riski un izaicinājumi palika nemainīgi, salīdzinot ar 2015. gadu. Galvenais risks bija saistīts ar banku biznesa modeļu ilgtspēju un pelnītspēju; citi būtiskie riski ietvēra lielu ienākumus nenesošu aizdevumu apjomu un ģeopolitiskās nenoteiktības, piemēram, Brexit procesa vidēja termiņa un ilgtermiņa ietekmi. Eiropas banku uzraudzība noteica atbilstošas uzraudzības prioritātes.

Eiropas banku uzraudzība arī turpināja pilnveidot savu galveno instrumentu – Uzraudzības pārbaudes un novērtējuma procesu (SREP). Tā rezultātā noteiktās banku kapitāla prasības daudz precīzāk atspoguļoja banku individuālo riska profilu. Kopumā kapitāla prasības, kas tika noteiktas 2016. gada SREP procesā, saglabājās stabilas.

2016. gadā Eiropas banku uzraudzība guva labus panākumus, risinot problēmas, kas saistītas ar ienākumus nenesošiem aizdevumiem. Septembrī tā publicēja pamatnostādņu projektu sabiedriskai apspriešanai. Ieteikumi un labākā prakse, kas izklāstīta šajās pamatnostādnēs, palīdzēs bankām efektīvi samazināt ienākumus nenesošu aizdevumu apjomu.

Kredītiestādes: galvenie riski un vispārējie darbības rezultāti

Galvenie riski banku sektorā un uzraudzības prioritātes

Galvenie riski Eiropas banku sektorā saglabājās nemainīgi

Lielākā daļa 2016. gadā noteikto risku joprojām ir būtiski arī 2017. gadā. Euro zonas banku darbības vidi vēl arvien raksturo lēna ekonomiskā izaugsme. Vājie ekonomikas rādītāji ietekmē procentu likmes un ekonomikas atveseļošanos un ir viens no 1. diagrammā norādīto galveno risku virzītājspēkiem, ar kuriem saskaras euro zonas banku sektors.

Ilgāku laiku spēkā esošās zemās procentu likmes stiprina ekonomiku un samazina saistību nepildīšanas risku. Tomēr tās arī izdara spiedienu uz banku biznesa modeļiem, jo zemas procentu likmes samazina procentu ienākumus situācijā, kad vispārējā pelnītspēja jau ir zemā līmenī. Riski, kas apdraud biznesa modeļu ilgtspēju, un zemā pelnītspēja 2016. gadā joprojām bija viena no euro zonas banku sektora galvenajām rūpēm.

Bankām nepieciešams samazināt lielos ienākumus nenesošu aizdevumu apjomus

Vēl bažas rada lielie ienākumus nenesošo aizdevumu (INA) apjomi vairākās euro zonas bankās. Šādu aizdevumu rezultātā ne tikai samazinās pelnītspēja, bet tie arī padara šādas bankas neaizsargātas pret tirgus tendenču izmaiņām. Tādēļ bankām nepieciešamas pārdomātas un stabilas stratēģijas, lai sakārtotu bilanci, tostarp aktīva INA portfeļu pārvaldīšana.

Brexit rada bankām ģeopolitisku risku

Ģeopolitiskās nenoteiktības palielinās. Jo īpaši saistībā ar Apvienotās Karalistes Brexit referendumu, ECB banku uzraudzība cieši sadarbojās ar bankām, kuras šis process varētu skart visvairāk, lai nodrošinātu, ka tās rūpīgi uzrauga situāciju un riskus un gatavojas iespējamiem iznākumiem. Šajā laika periodā banku sektorā netika identificēti būtiski likviditātes/finansējuma vai operacionālie riski. Tomēr nesenie politiskie notikumi var aizkavēt investīcijas, kā rezultātā izaugsme var būt gausa.

1. diagramma

Euro zonas banku sistēmas risku karte

INA ES ģeopolitiskā nenoteiktība Zemas procentu likmes EME un Ķīna Riska prēmiju apvērse Pārkāpumi CDP maksātspēja Nebanku iestāžu konkurence Banku reakcija uz jaunu regulējumu Tirgus nelikviditāte Euro zonas fiskālā nelīdzsvarotība Zema izaugsme euro zonā Nekustamā īpašuma tirgi Kibernoziegumi un IT darbības traucējumi augsta augsta zema Riska varbūtība Riska ietekme

Avots: Avots: ECB; bultas norāda uz iespējamiem pārneses kanāliem no viena riska virzītāja uz citu (norādīta tikai galvenā pirmās kārtas ietekme); INA: šis riska virzītājs attiecas tikai uz tām euro zonas bankām, kurās ir augsti ienākumus nenesošu aizdevumu rādītāji.

Neraugoties uz drošākas un noturīgākas finanšu sistēmas priekšrocībām, būtisks jautājums ir arī neskaidrības par turpmāko regulējumu. Bāzele III pārskatīšanas pabeigšana, minimālo prasību attiecībā uz pašu kapitālu un atbilstīgajām saistībām (MREL) mērķa līmeņu noteikšana samazinās nenoteiktību regulējošo prasību jomā un padarīs stabilāku banku darbības vidi. Tikmēr bankas arī gatavojas ieviest IFRS 9, kas stāsies spēkā 2018. gada sākumā. Kopumā dažām bankām joprojām var būt grūti ievērot stingrākas prasības, saglabājot pietiekamu pelnītspēju.

2016. gadā ECB banku uzraudzība ES mērogā veica Eiropas Banku iestādes (EBI) stresa testu euro zonas bankās un ECB banku uzraudzības SREP stresa testu.[1] ES mēroga stresa tests aptvēra 37 lielas nozīmīgas iestādes (kas kopumā pārstāvēja aptuveni 70% banku aktīvu Eiropas banku uzraudzībā). Šo banku stresa testa rezultātus EBI publicēja 2016. gada 29. jūlijā.[2] SREP stresa tests aptvēra vēl 56 euro zonas nozīmīgas iestādes. Abās pārbaudēs lielā mērā tika izmantota vienāda metodika, lai novērtētu finanšu iestāžu noturību pret nelabvēlīgām tirgus norisēm un sniegtu datus SREP.

Stresa testa rezultāti parādīja, ka:

  • banku sistēma var izturēt vēl smagāka stresa ietekmi par 2014. gada visaptverošajā novērtējumā simulēto, vienlaikus saglabājot vidēji tādu pašu kapitāla līmeni arī pēc stresa situācijas;
  • galvenie stresa testa rezultātu atšķirību starp pamata un negatīvajiem scenārijiem ietekmējošie faktori bija kredītu zaudējumu palielināšanās, neto procentu ienākumu samazināšanās un tirgus riska pozīciju pārvērtēšanas zaudējumu palielināšanās;
  • bankām ar zemāku kredītkvalitāti un augstākiem INA rādītājiem kopumā veicās sliktāk – attiecībā uz stresa ietekmi gan aizdevumu zaudējumu, gan neto procentu ienākumu jomā; tas atkārtoti norāda, cik svarīgi ir risināt augstu INA rādītāju jautājumu.

Darba grupa, ko veidoja aptuveni 250 dalībnieku no ECB un VKI/VCB, banku aprēķinātos stresa testa rezultātus pakļāva skrupulozam kvalitātes nodrošināšanas procesam. Šajā procesā tika apvienotas kopējās uzraudzības komandas (KUK) zināšanas par konkrētajām bankām, salīdzinošā novērtēšana, ECB veiktie lejupejošie aprēķini un VKI ekspertu kompetence.

1. attēls

Uzraudzības prioritātes 2016. un 2017. gadā

Uzraudzības darbības1 2017. gadam un turpmāk 2016. gada prioritātes Visticamāk, ka tiks turpināts 2018. gadā 2017. gada prioritātes Biznesa modeļi un ienesīguma veicinātāji Kredītrisks INA jomā un attiecībā uz koncentrācijām Risku pārvaldība Biznesa modeļi un ienesīguma veicinātāji Kredītrisks Riska pārvaldība un datu kvalitāte Kapitāla pietiekamība Likviditāte Sagatavošanās Brexit dialogs ar bankām Banku biznesa modeļu un ienesīguma veicinātāju novērtēšana Konsekventa pieeja INA/ restrukturizētie riska darījumi (piemēram, padziļinātas analīzes /KP) Izvērtēt banku gatavību IFRS 9 Izsekot, kurās jomās koncentrējas riska darījumi (piemēram, kuģniecības/nekustamā īpašuma jomā) Uzlabot banku ICAAP² un ILAAP³ Novērtēt atbilstību BCBS 239 - Bāzeles principiem attiecībā uz datu par riskiem apkopošanu un risku paziņošanu TRIM Kredītrisks, tirgus risks un darījuma partnera kredītriska modeļi JAUNS Nebanku iestāžu konkurence/ FinTech JAUNS Ārpakalpojumi

1. Mērķtiecīga iekšējo modeļu pārbaude
2. Iekšējā kapitāla pietiekamības novērtēšanas process
3. Iekšējās likviditātes pietiekamības novērtēšanas process
Piezīme. Tematiskās pārbaudes ir iezīmētas ar tumši zilu robežlīniju

Negatīvo stresa testa scenāriju kvantitatīvā ietekme ir viens no faktoriem, kas nosaka 2. pīlāra ieteicamo rezervju (P2G) līmeni. Stresa testu kvalitatīvie rezultāti ir iekļauti 2. pīlāra prasību (P2R) noteikšanā[3]. Turklāt papildus pastāvīgās uzraudzības novērtējumā jau noteiktajiem riskiem stresa tests norādīja uz galvenajām euro zonas banku vājajām vietām negatīva satricinājuma gadījumā. Piemēram, lielākā daļa aizdevumu zaudējumu rodas no nenodrošinātiem mazo riska darījumu un juridisko personu kredītportfeļiem. Stresa testā tika arī konstatēts, ka aizdevumu izsniegšana noteiktās ģeogrāfiskās teritorijās, piemēram, Latīņamerikā, kā arī Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs, ir aizdevumu zaudējumu virzītājs.

VUM uzraudzības prioritātes nosaka attiecīgā gada uzraudzības prioritāšu jomas. To pamatā ir galvenie riski, ar ko saskaras uzraudzītās bankas, ņemot vērā jaunākos notikumus ekonomikas, regulējošo prasību un uzraudzības jomā. Prioritātes pārskata reizi gadā, un tās ir būtisks instruments, lai visās bankās pienācīgi saskaņoti, samērīgi un lietpratīgi koordinētu uzraudzības darbības, tādējādi veicinot līdzvērtīgus apstākļus un lielāku uzraudzības ietekmi (skatīt 1. attēlu).


Nozīmīgo banku vispārējie darbības rezultāti 2016. gadā

Peļņa euro zonas nozīmīgajās iestādēs saglabājās stabila

Pirmo trīs 2016. gada ceturkšņu rezultāti rāda, ka nozīmīgu iestāžu rentabilitāte 2016. gadā saglabājās stabila[4]. Reprezentatīvas izlases, kurā bija ietverta 101 nozīmīga iestāde, vidējā gada kapitāla atdeve 2016. gada trešajā ceturksnī saglabājās 5,8% līmenī, bet pret iepriekšējo gadu tā bija nedaudz samazinājusies (6,0% 2015. gada trešajā ceturksnī)[5]. Tomēr jānorāda, ka šos apkopotos rādītājus ir ietekmējuši dažādi notikumi.

5,8% Kapitāla atdeve 2016. gadā

Periodiskie ieņēmumi 2016. gadā samazinājās: nozīmīgo iestāžu neto procentu kopienākumi samazinājās par 3%, neraugoties uz nelielu aizdevumu pieaugumu (+ 0,5% pret iepriekšējo gadu), jo īpaši korporatīvo aizdevumu jomā (+2,8%). Lielākais samazinājums bija 2016. gada pirmajā ceturksnī. Pēc tam procentu ieņēmumi stabilizējās. Arī komisijas maksu ienākumi samazinājās (-2,8% pret iepriekšējo gadu), kas lielā mērā atspoguļo komisijas maksu par aktīvu pārvaldību un darbību kapitāla tirgos samazināšanos 2016. gada pirmajos trijos ceturkšņos. Tendences varētu būt pretējas 2016. gada ceturtajā ceturksnī, kad darbība kapitāla tirgos atkal aktivizējās.

2. diagramma

Stabilu kapitāla atdeves līmeni 2016. gadā nodrošināja mazāki izdevumi par vērtības samazināšanos, kas kompensēja pamatdarbības peļņas samazināšanos

(Visi ieraksti ir vidējās svērtās vērtības, izteiktas procentos no pašu kapitāla.)

-10% -5% 0% 5% 10% 15% 2015 2016 Pamatdarbības peļņa pirms vērtības samazinājuma Vērtības samazinājums Citi Kapitāla atdeve

Dati par abiem gadiem ir parādīti kā anualizētas Q3 summētās vērtības.
Avots: FINREP prasību ietvars (101 nozīmīga iestāde, kas paziņojusi IFRS datus visaugstākajā konsolidācijas līmenī).

Negatīvo ieņēmumu samazināšanās ietekmi daļēji mazināja zemāki darbības izdevumi (-1%). Īpaši izteikta izmaksu samazināšanās bija personāla izdevumu jomā (-1,4% pret iepriekšējo gadu). Ņemot vērā nesen veiktos pārstrukturēšanas pasākumus vairākās euro zonas bankās, nākamajos ceturkšņos šāda tendence var turpināties.

Makroekonomisko apstākļu uzlabošanās pozitīvi ietekmēja vērtības samazināšanās izdevumus, kas bija zemāki nekā 2015. gadā: aizdevumu un citu finanšu aktīvu vērtības samazināšanās kritums bija no 5,5% kopējā kapitāla 2015. gada trešajā ceturksnī [6] līdz 4,4% 2016. gada trešajā ceturksnī. Lielākā daļa rādītāju uzlabojumu bija koncentrēti dažās jurisdikcijās, bet citās valstīs aizdevumu zaudējumi bija vēsturiski zemākajā līmenī. Pagātnes pieredze liecina, ka bankas ceturtajā ceturksnī mēdz iegrāmatot lielāku vērtības samazināšanos, kas varētu ietekmēt pelnītspējas rezultātus par visu gadu.

2016. gadā banku pelnītspēju uzlaboja ārkārtas ienākumu avoti (2016. gada trešajā ceturksnī – 3,4% kopējā kapitāla). Tomēr vienreizējo ieņēmumu apjoms bija zemāks nekā 2015. gadā un iespējams, ka nākamajos ceturkšņos šis rādītājs netiks atkārtoti sasniegts.


VUM uzraudzības modeļa ieviešana

VUM SREP metodoloģijas pilnveidošana

Pamatojoties uz SREP metodoloģijas uzlabojumiem, palielinājās banku riska profilu sasaiste ar to kapitāla prasībām

76% Korelācija starp kapitāla prasībām un riska profiliem

Eiropas banku uzraudzība 2016. gadā otro reizi veica SREP, pamatojoties uz lielāko euro zonas banku grupu kopīgu metodoloģiju. Procesa mērķis bija veicināt noturīgu banku sistēmu, kura spēj ilgtermiņā finansēt euro zonas ekonomiku. Jau 2015. gada uzraudzības ciklā panāktā vienotas pieejas piemērošana šajā jomā nesa reālus rezultātus. Balstoties uz šiem sasniegumiem, ir uzlabots SREP novērtējums. Uzlabojumi ietver palielinātu kapitāla prasību korelāciju ar bankas riska profilu (no 68% pēc 2015. gada SREP līdz 76% pēc 2016. gada SREP). Vienlaikus ir saglabāta vispārēja pieeja, kurā apvienoti kvantitatīvi un kvalitatīvi elementi, izmantojot arī pamatotus ekspertu vērtējumus. Turklāt SREP metodoloģija ir papildināta, iestrādājot tajā 2016. gada ES mēroga stresa testa rezultātus.

2. attēlā sniegts pārskats par SREP metodoloģiju. Atjauninātais attiecīgās VUM SREP metodoloģijas buklets tika publicēts 2016. gada decembrī.

2. attēls

2016. gada VUM SREP metodoloģija

  

KUK ir devušas galveno ieguldījumu SREP procesā, novērtējot attiecīgo banku darbības četrus elementus: biznesa modeli, iekšējo pārvaldību un risku pārvaldību, kapitāla riskus un likviditātes un finansēšanas riskus.

2016. gadā VUM SREP metodoloģija tika uzlabota

2016. gadā tika uzlabota SREP metodoloģija iekšējās pārvaldības un riska pārvaldības novērtēšanai, pamatojoties uz plašu tematisko pārbaudi par riska pārvaldību un vēlmi uzņemties risku[7], ko 2015. gadā veica KUK.

3. attēls

P2G nav iekļauta MSS aprēķinā

1. pīlārs (minimālās prasības) P2R Kapitāla saglabāšanas rezerve Pretcikliskā rezerve G-SNI rezerve C-SNI rezerve VNV2 P2G maksimālais piemērojamais1 MSS ierobežojuma kontrolslieksnis

1) Visizplatītākais gadījums; konkrētais aprēķins var būt atkarīgs no tā, kā konkrētā dalībvalstī ir ieviesta CRD IV direktīvas 131. panta 15. daļa
2) Sistēmiskā riska rezerve
Piezīme. Mērogs nav nozīmīgs

Turklāt 2016. gadā 2. pīlāra ieteicamā rezerve (P2G) tika ieviesta atbilstoši tam, kā 2016. gada jūlijā to noteica EBI[8]. P2G papildina 2. pīlāra prasības (P2R) un veido uzraudzības pieņēmumus par banku kapitālu, kas būtu lielāks par kapitāla saistošajām (minimālajām un papildu) prasībām un papildus kopējām kapitāla rezervēm (skatīt 3. attēlu). P2G kā uzraudzības pieņēmums netiek iekļauta maksimālās sadalāmās summas aprēķinā (MSS), kas noteikts kapitāla prasību direktīvas 141. pantā (CRD IV).

Izveidojot P2G, visaptverošas pieejas veidā tiek ņemti vērā šādi elementi: kapitāla samazinājums stresa testa negatīvā scenārija gadījumā; katras iestādes specifiskais riska profils un tā jutība pret stresa scenārijiem; pagaidu izmaiņas iestādes riska profilā pēc datuma, uz kuru tika veikts stresa tests; pasākumi, ko iestāde veic, lai mazinātu jutīgumu pret riskiem.

Lai gan ir sagaidāms, ka bankas pildīs P2G prasību, tās nepildīšanas gadījumā netiek noteikti automātiski ierobežojumi. Ja banka nepilda P2G prasību, ECB banku uzraudzība piemēros lēmumu par korektīvo pasākumu, kas ir īpaši pielāgots bankas konkrētajai situācijai.

SREP CET1 prasība 2017. gadam saglabājas stabila

2016. gada SREP rezultāti saglabāja vispārējo SREP pirmā līmeņa pamata kapitāla (CET1) prasību 2017. gadam tādā pašā līmenī kā iepriekšējā gadā. Ja situācija nemainīsies, pašreizējais kapitāla prasību apmērs tāds būs arī nākotnē.[9] Atsevišķos gadījumos SREP CET1 prasība mainījās, atspoguļojot izmaiņas attiecīgās iestādes riska profilā. 2016. gadā SREP ietvaros 2015. gadā noteiktā 2. pīlāra prasība daļēji tika novirzīta uz jaunieviesto P2G un tika izslēgta kapitāla saglabāšanas rezerves iekļaušana, nepiemērojot pārejas periodu. Tā kā P2G prasības nav iekļautas attiecīgajos aprēķinos, MSS kontrolslieksnis samazinājās no vidēji 10,2% līdz vidēji 8,3%.

Papildus kapitāla kvantitatīvajām prasībām vairāk ir izmantoti arī kvalitatīvi pasākumi, balstīti uz identificētajiem tūkumiem konkrēto iestāžu darbībā. Šo pasākumu piemērošana korelē ar banku riska profilu: jo lielāks risks, jo lielāka iespēja, ka tiek izmantoti kvalitatīvie pasākumi.

2017. gada SREP – nav gaidāmas būtiskas izmaiņas

Nav gaidāms, ka VUM SREP metodoloģija 2017. gadā varētu būtiski mainīties. Tomēr ECB banku uzraudzība to turpinās pilnveidot saskaņā ar tās uz nākotni vērsto pieeju: atbilstoši pārraudzīt banku darbību un riskus.


Citu metodoloģiju izstrāde

TRIM mērķi un norises process ir sīki izstrādāts

109 Iekšējo modeļu pārbaude, kas uzsākta 2016. gadā

2016. gadā konceptuālais darbs pie iekšējiem modeļiem bija vērsts uz mērķtiecīgu iekšējo modeļu pārbaudi (TRIM), kas sākas 2017. gadā. Sagatavojoties TRIM, ECB banku uzraudzība:

  • izveidoja reprezentatīvu un uz riskiem balstītu modeļu izlasi, lai tos pārbaudītu klātienē;
  • izveidoja uzraudzības vadlīnijas par specifiskiem riska veidiem un noteica pārbaužu paņēmienus to validācijai;[10]
  • izstrādāja organizatoriskos noteikumus, kā rīkoties ar pieaugošo iekšējo modeļu pārbaužu daudzumu, kas turpmākajos gados tiks veiktas klātienē;
  • projekta ietvaros regulāri sniedza aktuālo informāciju nozīmīgajām iestādēm;
  • veica vairākus informācijas vākšanas pasākumus, dodot iespēju nozīmīgām iestādēm piedalīties sagatavošanas posmā.

3. diagramma

Lielākā daļa iekšējo modeļu pārbaužu 2016. gadā tika vērstas uz kredītrisku

87 16 5 1 0 20 40 60 80 100 120 Kredītrisks Tirgus risks Darījuma partnera kredītrisks un kredītvērtējuma korekcijas risks Operacionālais risks

  

Pērn nozīmīgās iestādēs tika veiktas 109 iekšējo modeļu pārbaudes un pieņemti 88 ECB lēmumi, kas attiecas uz iekšējiem modeļiem. Šie skaitļi visticamāk turpmāk palielināsies, jo tiks veiktas papildu pārbaudes saistībā ar TRIM.

Panākts arī progress attiecībā uz iekšējo modeļu novērtēšanas prakses harmonizēšanu. ECB un VKI darbinieki pārstāvēja Eiropas banku uzraudzību Eiropas un starptautiskos forumos par iekšējiem modeļiem un piedalījās dažādos pasākumos, piemēram, veicot EBI iekšējo modeļu salīdzinošo novērtēšanu.


Kredītrisks: darbs ar ienākumus nenesošiem aizdevumiem

Ienākumus nenesošu aizdevumu līmenis kopš 2008. gada ir būtiski pieaudzis.

Ienākumus nenesoši aizdevumi (INA) bankām ir īpašs izaicinājums. INA līmenis kopš 2008. gada ir ievērojami palielinājies, jo īpaši tajās dalībvalstīs, kas pēdējos gados pieredzējušas ievērojamus ekonomikas lejupslīdes procesus. Lieli INA apjomi ietekmē zemo bankas ienesīgumu un ierobežo bankas spēju nodrošināt jaunu finansējumu ekonomikai.

6,49% Bruto INA svērtais vidējais rādītājs nozīmīgām iestādēm

2016. gada trešajā ceturksnī svērtais vidējais bruto INA rādītājs nozīmīgajās iestādēs bija 6,49%, salīdzinot ar 6,85% 2016. gada pirmajā ceturksnī un 7,31% 2015. gada trešajā ceturksnī. Apkopotie dati par nozīmīgajām iestādēm liecina, ka INA daudzums laikā no 2015. gada trešā ceturkšņa līdz 2016. gada trešajam ceturksnim ir samazinājies par 54 miljardiem euro (no kuriem 15,59 miljardi euro – 2016. gada trešajā ceturksnī). Sākot ar 2016. gada trešo ceturksni, INA apjoms ir sasniedzis 921 miljardu euro.[11]

54 miljardi EUR Ienākumus nenesošu aizdevumu samazinājums laikā no 2015. gada trešā ceturkšņa līdz 2016. gada trešajam ceturksnim

Sākot ar 2014. gada visaptverošu izvērtējumu, ECB ir turpinājusi atbalstīt INA noregulējumu, veidojot pastāvīgu uzraudzības dialogu ar bankām, kurām ir augsts INA līmenis.

  

ECB atbalsta bankas to darbā ar vēsturiskajiem INA un jaunu INA veidošanās novēršanu

  

Lai noteikti un pārliecinoši risinātu INA problēmu, Eiropas banku uzraudzība 2015. gada jūlijā izveidoja speciālu darba grupu INA jautājumos. Darba grupu, kurā ietilpst pārstāvji no VKI un ECB, vada Īrijas Centrālās bankas vadītāja vietniece Šērona Donerija (Sharon Donnery). Darba grupas mērķis ir izstrādāt un īstenot konsekventu uzraudzības pieeju iestādēm ar lielu INA apjomu.

Pamatojoties uz darba grupas paveikto, ECB publicēja INA pamatnostādnes, ko nodeva bankām apspriešanai laika posmā no 2016. gada 12. septembra līdz 2016. gada 15. novembrim. Atklāta apspriešana notika 7. novembrī. Oficiālās apspriešanas laikā darba grupa saņēma un izvērtēja vairāk nekā 700 komentāru. Pamatnostādņu galīgā versija publicēta 2017. gada martā. Šīs pamatnostādnes ir nozīmīgs solis ceļā uz ievērojamu ienākumus nenesošu aizdevumu samazināšanu.

4. attēls

Ienākumus nenesošu aizdevumu rādītājs euro zonā

< 7% < 25% > 25% 19,28%