ECB tiesiskais regulējums
Eiropas Centrālā bankas kā ES institūcijas darbību regulē skaidri definēti noteikumi, kas atrodami Eiropas Savienības primārajos tiesību aktos (t.i., līgumos) un Eiropas Savienības sekundārajos tiesību aktos (piemēram, regulās, direktīvās, lēmumos, ieteikumos un atzinumos).
ECB vispārējie mērķi un uzdevumi izklāstīti Līgumā par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas statūtos. Konkrēti banku uzraudzības uzdevumi ECB uzticēti saskaņā ar VUM regulu, kurā definēta arī ECB sadarbība ar nacionālajām uzraudzības iestādēm ES valstīs, kas piedalās Eiropas banku uzraudzībā.
Pildot savus uzraudzības uzdevumus, ECB piemēro Eiropas tiesību aktus banku darbības jomā, īpaši kapitāla prasību direktīvu un kapitāla prasību regulu. Šajos tiesību aktos izklāstīti noteikumi, kas jāievēro bankām, piemēram, saistībā ar kapitālu, risku vadību un pārvaldību, un definēts uzraudzības iestāžu atbilstošais pilnvarojums. Eiropas Banku iestāde papildus izstrādā detalizētus tehniskos standartus.
ES tiesību akti banku darbības jomāDigitāls tiesību aktu apkopojums
ECB sagatavojusi atbilstošo banku uzraudzību regulējošo Savienības tiesību aktu apkopojumu. Apkopojumā iekļauti tiesību akti angļu valodā, bet sniegtas hipersaites uz EUR-Lex portālu, kur tie pieejami visās ES oficiālajās valodās.
Sk. trīs atsevišķās apkopojuma sadaļas.
Apkopojums tiek regulāri aktualizēts.
(Aktualizēts: 21.12.2023.)
ECB tiesību akti
Atbilstoši savam uzraudzības pilnvarojumam ECB pieņem arī savus juridiskos instrumentus. Tie ir šādi.
Regulas
Svarīgākā no tām ir VUM pamatregula, kurā noteiktas institucionālās attiecības un procedūras Eiropas banku uzraudzības ietvaros. Citās ECB regulās sīkāk izklāstīts, kā ECB īsteno Eiropas banku darbību regulējošajos tiesību aktos noteiktās izvēles iespējas un rīcības brīvību, un noteikti papildu pienākumi uzraudzītajām bankām, piemēram, pienākums maksāt uzraudzības maksu.
Lēmumi bez adresāta
Šādus lēmumus var izmantot, lai īstenotu konkrētus Eiropas banku darbību regulējošos tiesību aktus, piemēram, par prudenciālu pieeju peļņai. Tajos var konkrēti noteikt arī ECB iekšējās procedūras, piemēram, saistībā ar noteiktu pilnvaru deleģēšanu, pieņemot uzraudzības lēmumus.
Konkrētām bankām adresētie lēmumi
Šādus lēmumus var izmantot, lai noteiktu bankām konkrētus pienākumus vai lai apstiprinātu bankas iesniegtu pieprasījumu. Tie var būt lēmumi, piemēram, par nepieciešamo regulatīvā kapitāla apjomu vai par atļauju izmantot kādu iekšējo modeli finanšu risku aprēķināšanai. Ja lēmumam ir nelabvēlīga ietekme uz banku, kurai tas ir adresēts, bankai ir tiesības tikt uzklausītai un tiesības pieprasīt šāda lēmumu administratīvu pārskatīšanu.
Pamatnostādnes un norādes
Šāda veida instrumentus ECB var adresēt euro zonas valstu uzraudzības iestādēm, lai harmonizētu uzraudzības pieeju konkrētiem jautājumiem. ECB norādes var būt adresētas arī citu ES valstu, kuras uzsākušas ciešu sadarbību ar ECB, uzraudzības iestādēm.
Uzraudzības pamatnostādnesIeteikumi
ECB parasti izmanto ieteikumus, lai harmonizētu valstu uzraudzības iestāžu izmantoto pieeju mazāk nozīmīgajām bankām. Tajos var būt sniegtas arī uzraudzības vadlīnijas nozīmīgajām bankām konkrētās jomās, piemēram, par banku dividenžu izmaksu politiku.
Uzraudzības ieteikumiAtzinumi
ECB, pildot padomdevēja lomu, sagatavo atzinumus, sniedzot komentārus par Eiropas un valstu tiesību aktu priekšlikumiem banku uzraudzības jomā.
Valstu tiesību akti
ECB kā banku uzraugs arī piemēro atbilstošos nacionālo tiesību aktu noteikumus, kas transponē vai papildina ES direktīvas banku uzraudzības jomā.
Valstu uzraudzības iestādes piemēro to pašu tiesisko regulējumu kā ECB, papildinot to ar saviem statūtiem un procedūrām atbilstoši nacionālajiem tiesību aktiem.
Papildu informācija par ECB uzraudzības tiesību aktiem