21.6.2014

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 182/56

---

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS UZRAUDZĪBAS VALDES REGLAMENTS

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS UZRAUDZĪBAS VALDE,

ņemot vērā Padomes 2013. gada 15. oktobra Regulu (ES) Nr. 1024/2013, ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (1), un jo īpaši tās 26. panta 12. punktu,

ņemot vērā 2004. gada 19. februāra Lēmumu ECB/2004/2, ar ko pieņem Eiropas Centrālās bankas Reglamentu (2), un jo īpaši tā 13.d pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGLAMENTU.

IEVADA NODAĻA

1. pants

Papildinošais raksturs

Ar šo reglamentu tiek papildināts Eiropas Centrālās bankas Reglaments. Šajā reglamentā termini ir lietoti tādā nozīmē, kāda tiem ir Eiropas Centrālās bankas Reglamentā.

I NODAĻA

UZRAUDZĪBAS VALDE

2. pants

Uzraudzības valdes sanāksmes

2.1.   Uzraudzības valde lemj par tās sanāksmju datumiem, pamatojoties uz priekšsēdētāja priekšlikuma. Parasti Uzraudzības valdes sanāksmes notiek regulāri saskaņā ar grafiku, kuru Uzraudzības valde nosaka savlaicīgi pirms katra kalendārā gada sākuma.

2.2.   Priekšsēdētājs sasauc Uzraudzības valdes sanāksmi, ja pieprasījumu sasaukt sanāksmi ir iesnieguši vismaz trīs tās locekļi.

2.3.   Priekšsēdētājs var sasaukt Uzraudzības valdes sanāksmes arī ikreiz, kad viņš/viņa to uzskata par nepieciešamu. Šādos gadījumos tas tiek precizēts pievienotajā piezīmē.

2.4.   Pamatojoties uz priekšsēdētāja lūguma, Uzraudzības valdes apspriedes var arī notikt ar telekonferences palīdzību, ja pret to neiebilst ne mazāk kā trīs Uzraudzības valdes locekļi.

3. pants

Dalība Uzraudzības valdes sanāksmēs

3.1.   Izņemot turpmāk noteiktos gadījumus, Uzraudzības valdes sanāksmēs piedalās tikai tās locekļi un – gadījumos, kuros valsts kompetentā iestāde nav valsts centrālā banka, – valsts centrālās bankas pārstāvis.

3.2.   Parasti katru valsts kompetentās iestādes pārstāvi var pavadīt viena persona. Ja valsts kompetentā iestāde nav valsts centrālā banka, šis punkts attiecas uz balsstiesīgo pārstāvi. Šis punkts attiecas arī uz gadījumiem, kuros piedalās aizstājējs atbilstoši 3.3. pantā noteiktajam.

3.3.   Ja valsts kompetentās iestādes pārstāvis vai – tajos gadījumos, kuros valsts kompetentā iestāde nav valsts centrālā banka, – valsts centrālās bankas pārstāvis nevar piedalīties sanāksmē, viņš/viņa var rakstveidā iecelt aizstāvi, kas attiecīgi piedalās un īsteno balsstiesības, izņemot gadījumus, kuros rakstiskajā paziņojumā ir norādīts citādi. Šādu rakstisku paziņojumu savlaicīgi pirms sanāksmes nosūta priekšsēdētājam.

3.4.   Ja sanāksmē nepiedalās ne priekšsēdētājs, ne priekšsēdētāja vietnieks, Uzraudzības valdes sanāksmi vada vecākais Uzraudzības valdes loceklis, pirmkārt – atkarībā no viņa/viņas dalības ilguma, un gadījumā, ja divi vai vairāk locekļi ir vienlīdzīgā situācijā, – atkarībā no vecuma.

3.5.   Pēc priekšsēdētāja uzaicinājuma sanāksmēs novērotāju statusā var piedalīties Eiropas Komisijas pārstāvis un/vai Eiropas Banku iestādes pārstāvis. Priekšsēdētājs uzaicina Komisijas un Eiropas Banku iestādes pārstāvjus gadījumos, kuros lūgumu par minēto uzaicinājumu ir iesnieguši vismaz trīs Uzraudzības valdes locekļi. Piemērojot tos pašus noteikumus, Uzraudzības valde var uzaicināt sanāksmēs piedalīties arī citas personas, ja tā uzskata to par nepieciešamu.

4. pants

Uzraudzības valdes sanāksmju darba organizācija

4.1.   Uzraudzības valde pieņem katras sanāksmes darba kārtību. Priekšsēdētājs sagatavo pagaidu darba kārtību un kopā ar attiecīgajiem dokumentiem nosūta to Uzraudzības valdes locekļiem vismaz piecas darbdienas pirms attiecīgās sanāksmes, izņemot ārkārtas situācijās, kurās priekšsēdētājs rīkojas atbilstīgi konkrētajiem apstākļiem. Pēc priekšsēdētāja vai jebkura cita Uzraudzības valdes locekļa priekšlikuma Uzraudzības valde var pieņemt lēmumu svītrot punktus no pagaidu darba kārtības vai papildināt pagaidu darba kārtību ar punktiem. Izņemot ārkārtas situācijas, punktu svītro no pagaidu darba kārtības pēc ne mazāk kā trīs Uzraudzības valdes locekļu lūguma, ja papildu dokumenti nav tikuši savlaicīgi iesniegti Uzraudzības valdes locekļiem.

4.2.   Uzraudzības valdes sanāksmju protokolus iesniedz apstiprināšanai Uzraudzības valdes locekļiem nākamajā sanāksmē (vai – vajadzības gadījumā – agrāk, izmantojot rakstisku procedūru), un tos paraksta priekšsēdētājs.

5. pants

Piekļuve informācijai

Visiem Uzraudzības valdes locekļiem ir pastāvīga piekļuve atjauninātai informācijai par iestādēm, kuras tiek uzskatītas par nozīmīgām saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1024/2013. Informācijā, kuru sniedz Uzraudzības valdes locekļiem, būtu jāiekļauj nozīmīgākās informācijas vienības, kuras dod iespēju veidot pilnvērtīgu izpratni par minētajām iestādēm. Šajā sakarā Uzraudzības valde var pieņemt iekšējus standarta dokumentus attiecībā uz informācijas apmaiņu.

6. pants

Balsošana

6.1.   Šajā pantā jebkuras dalībvalsts iestāžu pārstāvjus kopā uzskata par vienu Uzraudzības valdes locekli.

6.2.   Ja vien valsts kompetentā iestāde tieši un rakstveidā nav norādījusi citādi, valsts kompetentās iestādes pārstāvis vai tā aizstājējs īsteno balsstiesības atbilstoši 3.3. pantā noteiktajam.

6.3.   Lai Uzraudzības valde varētu balsot, vajadzīgais kvorums ir divas trešdaļas tās balsstiesīgo locekļu. Ja kvoruma nav, priekšsēdētājs var sasaukt ārkārtas sanāksmi, kurā Uzraudzības valdes locekļi var balsot, neņemot vērā kvorumu.

6.4.   Balsošana Uzraudzības valdē notiek pēc priekšsēdētāja aicinājuma. Priekšsēdētājs balsošanas procedūru ierosina arī pēc trīs Uzraudzības valdes locekļu lūguma.

6.5.   Izņemot gadījumus, kuros Regulā (ES) Nr. 1024/2013 ir noteikts citādi, Uzraudzības valde pieņem lēmumu ar tās balsstiesīgo locekļu vienkāršu balsu vairākumu. Katram loceklim ir viena balss. Neizšķirta balsojuma gadījumā izšķirošā balss ir priekšsēdētājam. Regulas (ES) Nr. 1024/2013 26. panta 7. punktā noteiktajos gadījumos piemēro balsošanas kārtību, kas noteikta Eiropas Centrālās bankas Reglamenta 13.c pantā.

6.6.   Priekšsēdētājs var ierosināt balsot aizklāti, ja to lūdz ne mazāk kā trīs balsstiesīgie Uzraudzības valdes locekļi.

6.7.   Balsošana var notikt arī, izmantojot rakstisko procedūru, ja pret to neiebilst vismaz trīs balsstiesīgie Uzraudzības valdes locekļi. Šādā gadījumā šo punktu iekļauj Uzraudzības valdes nākamās sanāksmes darba kārtībā. Rakstiskas procedūras gadījumā katram Uzraudzības valdes loceklim izvērtēšanai parasti ir nepieciešamas ne mazāk kā piecas darbdienas un jebkurus apsvērumus fiksē Uzraudzības valdes nākamās sanāksmes protokolā. Ja Uzraudzības valdes loceklis rakstiskā procedūrā savu balsojumu nedara tieši zināmu, tad to uzskata par apstiprinājumu.

7. pants

Ārkārtas situācijas

7.1.   Ārkārtas situācijās priekšsēdētājs vai viņa/viņas prombūtnē – priekšsēdētāja vietnieks sasauc Uzraudzības valdes sanāksmi tik savlaicīgi, lai pieņemtu nepieciešamos lēmumus, attiecīgajos gadījumos arī izmantojot telekonferenci, atkāpjoties no 2.4. pantā noteiktā. Sasaucot šādu sanāksmi, priekšsēdētājs vai viņa/viņas prombūtnē – priekšsēdētāja vietnieks, skaidri pauž ielūguma vēstulē, ka, piemērojot 6.3. panta izņēmumu, ja nav sasniegts 50 % kvorums ārkārtas lēmumu pieņemšanai, sanāksme tiks slēgta, un uzreiz nekavējoties tiks atklāta ārkārtas sanāksme, kurā lēmumus var pieņemt, neņemot vērā kvorumu.

7.2.   Uzraudzības valde var izstrādāt papildu iekšējus noteikumus par lēmumu pieņemšanu un citiem pasākumiem ārkārtas situācijās.

8. pants

Pilnvaru deleģēšana

8.1.   Uzraudzības valde var pilnvarot priekšsēdētāju vai priekšsēdētāja vietnieku tās vārdā un uz tās atbildību pieņemt skaidri noteiktus pārvaldības vai administratīvus pasākumus, tostarp izmantot instrumentus, ar ko sagatavo lēmumu, ko Uzraudzības valdes locekļiem vēlāk paredzēts pieņemt koleģiāli, un instrumentus, ar ko īsteno Uzraudzības valdes pieņemtos galīgos lēmumus.

8.2.   Uzraudzības valde var arī uzdot priekšsēdētājam vai priekšsēdētāja vietniekam pieņemt i) galīgo teksta redakciju jebkuram 8.1. pantā minētajam aktam, ar nosacījumu, ka šāds akts pēc būtības jau ir ticis izlemts apspriedē, un/vai ii) galīgos lēmumus gadījumos, kuros šāds deleģējums attiecas uz ierobežotām un precīzi noteiktām īstenošanas pilnvarām, uz kuru izpildi attiecas stingra izvērtēšana atbilstoši Uzraudzības valdes izveidotiem objektīviem kritērijiem.

8.3.   Saskaņā ar 8.1. un 8.2. pantu pieņemtos deleģējumus un lēmumus fiksē Uzraudzības valdes sanāksmju protokolos.

II NODAĻA

VADĪBAS KOMITEJA

9. pants

Vadības komiteja

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 26. panta 10. punktu ar šo tiek izveidota Vadības komiteja.

10. pants

Pilnvaras

10.1.   Vadības komiteja sniedz atbalstu Uzraudzības valdes darbā un atbild par Uzraudzības valdes sanāksmju sagatavošanu.

10.2.   Vadības komiteja īsteno savus sagatavošanas darbus visas Eiropas Savienības interesēs, un tās darbs ar Uzraudzības valdi ir pilnībā pārredzams.

11. pants

Sastāvs un locekļu iecelšana

11.1.   Vadības komiteju veido astoņi Uzraudzības valdes locekļi – Uzraudzības valdes priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks, viens Eiropas Centrālās bankas pārstāvis un pieci valstu kompetento iestāžu pārstāvji.

11.2.   Vadības komiteju vada Uzraudzības valdes priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja ārkārtas prombūtnes gadījumā – priekšsēdētāja vietnieks.

11.3.   Uzraudzības valde ieceļ valstu kompetento iestāžu pārstāvjus, nodrošinot valstu kompetento iestāžu līdzsvaru un rotāciju. Uzraudzības valde ievēro rotācijas sistēmu, saskaņā ar kuru valstu kompetentās iestādes iedala četrās grupās atbilstoši vietai pēc kopējā konsolidētā banku aktīvu apjoma attiecīgajā iesaistītajā dalībvalstī. Vadības komitejā ir vismaz pa vienam loceklim no katras grupas. Uzraudzības valde pārskata sagrupēšanu reizi gadā vai katru reizi, kad dalībvalsts ievieš euro vai izveido ciešu sadarbību ar ECB. Katrā grupā dalībnieku rotācija notiek alfabētiskā kārtībā pēc dalībvalstu nosaukuma šīs valsts valodā. Valstu kompetento iestāžu iedalījums grupās un vietu skaits Vadības komitejā ir izklāstīts pielikumā.

11.4.   Valstu kompetento iestāžu pārstāvju pilnvaru termiņš Vadības komitejas locekļu statusā ir viens gads.

11.5.   ECB Prezidents ieceļ ECB pārstāvi Vadības komitejā, izvēloties to no četriem ECB pārstāvjiem Uzraudzības valdē, un nosaka attiecīgu pilnvaru termiņu.

11.6.   Vadības komitejas locekļu sarakstu dara publiski zināmu un regulāri atjaunina.

12. pants

Vadības komitejas sanāksmes

12.1.   Vadības komiteja lemj par tās sanāksmju datumiem, pamatojoties uz priekšsēdētāja priekšlikumu. Priekšsēdētājs var sasaukt sanāksmes arī ikreiz, kad viņš/viņa to uzskata par nepieciešamu. Pamatojoties uz priekšsēdētāja lūgumu, Vadības komiteju var arī sasaukt ar telekonferences palīdzību, ja pret to neiebilst ne mazāk kā divi Vadības komitejas locekļi.

12.2.   Vadības komitejas katras sanāksmes darba kārtību ierosina priekšsēdētājs, un Vadības komiteja to pieņem, sākoties sanāksmei. Visi Vadības komitejas locekļi priekšsēdētājam var ierosināt punktus un dokumentus izskatīšanai Vadības komitejā.

12.3.   Vadības komitejas jebkuras sanāksmes darba kārtību pirms šīs sanāksmes dara zināmu visiem Uzraudzības valdes locekļiem. Vadības komitejas jebkuras sanāksmes protokolu dara zināmu visiem Uzraudzības valdes locekļiem pirms nākamās Uzraudzības valdes sēdes.

12.4.   Pamatojoties uz priekšsēdētāja priekšlikumu, Vadības komiteja var nolemt uzaicināt vienu vai vairākus pārējos Uzraudzības valdes locekļus piedalīties kādā no tās sanāksmēm vai kādā sanāksmes daļā. Gadījumos, kuros apspriež konkrētus jautājumus saistībā ar atsevišķām kredītiestādēm, uzaicina pārstāvi no tās iesaistītās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā šī kredītiestāde atrodas.

III NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

13. pants

Stāšanās spēkā

Šis reglaments stājas spēkā 2014. gada 1. aprīlī.

---

(1)  OV L 287, 29.10.2013., 63. lpp.

(2)  OV L 80, 18.3.2004., 33. lpp.

---

---