6.4.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 90/105

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 4. panta 1. punkta d) apakšpunktu Eiropas Centrālā banka (ECB) kā nozīmīgu uzraudzīto iestāžu kompetentā iestāde atbild par novērtējumu tam, vai 1. līmeņa pamatkapitāla instrumentu emisijas atbilst Regulā (ES) Nr. 575/2013 noteiktajiem kritērijiem. Nozīmīgas uzraudzītās iestādes kapitāla instrumentus kā 1. līmeņa pamatkapitāla instrumentus var klasificēt vienīgi ar iepriekšēju ECB atļauju.

(2)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 26. panta 3. punkta trešajā daļā noteikto Eiropas Banku iestāde (EBI) izveidojusi un regulāri atjaunina to instrumentu veidu publisku sarakstu, kuri katrā dalībvalstī tiek kvalificēti kā 1. līmeņa pamatkapitāla instrumenti. Instrumenta veida iekļaušana EBI sarakstā norāda, ka tas atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 28. pantā vai attiecīgos gadījumos 29. pantā noteiktajiem kritērijiem. Ņemot vērā kompetento iestāžu un no 2013. gada 28. jūnija EBI veikto instrumentu veidu pārbaudi, kā arī EBI saraksta publisko raksturu un regulāros atjauninājumus, ir pienācīgi minēto sarakstu izmantot, nosakot lēmumu pieņemšanas pilnvaru deleģēšanas piemērošanas jomu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 26. panta 3. punktu.

(3)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 75. apsvērumu minētā regula neliedz kompetentajām iestādēm īstenot iepriekšējas atļaujas saņemšanas procedūras attiecībā uz līgumiem, kas reglamentē 1. līmeņa papildu kapitāla un 2. līmeņa instrumentus. Attiecīgi dažu dalībvalstu tiesību akti paredz šādas procedūras kapitāla instrumentu kā 1. līmeņa papildu kapitāla un 2. līmeņa instrumentu klasificēšanai. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 4. panta 1. punkta d) apakšpunktu ECB ir kompetentā iestāde šādu atļauju piešķiršanai nozīmīgām uzraudzītajām iestādēm.

(4)

ECB saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 4. panta 1. punkta d) apakšpunktu tāpat atbild par iepriekšējas atļaujas piešķiršanu nozīmīgām uzraudzītajām iestādēm samazināt, dzēst vai atpirkt 1. līmeņa pamatkapitāla instrumentus, kurus tās emitējušas nacionālajos tiesību aktos atļautā veidā, un īstenot 1. līmeņa papildu kapitāla un 2. līmeņa instrumentu pirkšanas iespējas, dzēšanu, atmaksu vai atpirkšanu pirms to termiņa datuma.

(5)

ECB izvērtējot nozīmīgu uzraudzīto iestāžu lūgumus sniegt iepriekšēju atļauju pašu kapitāla samazināšanai, tā piemēro Regulas (ES) Nr. 575/2013 78. pantu un Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 241/2014 (4) IV nodaļas 2. iedaļu.

(6)

ECB kā kompetentajai iestādei katru gadu jāpieņem ievērojams skaits pašu kapitāla lēmumu. Lai veicinātu lēmumu pieņemšanas procesu, nepieciešams deleģēšanas lēmums attiecībā uz šādu lēmumu pieņemšanu. Eiropas Savienības Tiesa atzinusi pilnvaru deleģēšanu par vajadzīgu, lai iestāde, kurai jāpieņem ievērojams lēmumu skaits, varētu veikt savus pienākumus. Tiesa tāpat atzinusi, ka lēmējinstanču darboties spējas nodrošināšana atbilst principiem, kas piemīt visām institucionālajām sistēmām (5).

(7)

Lēmumu pieņemšanas pilnvaru deleģēšanai jābūt ierobežotai un proporcionālai, un deleģēšanas piemērošanas jomai jābūt skaidri definētai.

(8)

Lēmumā (ES) 2017/933 (ECB/2016/40) noteikta procedūra, kura jāievēro, pieņemot deleģēšanas lēmumus attiecībā uz uzraudzību, un personas, kurām var tikt deleģētas lēmumu pieņemšanas pilnvaras. Minētais lēmums neietekmē ECB uzraudzības uzdevumu izpildi un neierobežo Uzraudzības valdes kompetenci iesniegt ECB Padomei pabeigtus lēmumu projektus.

(9)

Ja šajā lēmumā noteiktie kritēriji deleģēta lēmuma pieņemšanai netiek izpildīti, lēmumi jāpieņem saskaņā ar iebildumu neizteikšanas procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1024/2013 26. panta 8. punktā un Lēmuma ECB/2004/2 13.g pantā (6). Turklāt, ja struktūrvienību vadītājiem ir bažas par to, vai izpildīti novērtējuma kritēriji pašu kapitāla lēmumu pieņemšanai, jo nozīmīga uzraudzītā iestāde nav sniegusi pietiekamu informāciju vai novērtējuma sarežģītības dēļ, arī būtu jāizmanto iebildumu neizteikšanas procedūra.

(10)

ECB uzraudzības lēmumi var tikt pakļauti administratīvai pārskatīšanai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 24. pantu un to, kā tas tālāk noteikts Lēmumā ECB/2014/16 (7). Šādas administratīvās pārskatīšanas gadījumā Uzraudzības valdei būtu jāņem vērā Administratīvās pārskatīšanas padomes atzinumu un iesniedz jaunu lēmuma projektu ECB Padomes apstiprināšanai saskaņā ar iebildumu neizteikšanas procedūru,

1)

“pašu kapitāla lēmums” ir ECB lēmums par iepriekšēju atļauju klasificēt instrumentu kā 1. līmeņa pamatkapitāla, 1. līmeņa papildu kapitāla un 2. līmeņa instrumentu un lēmums par pašu kapitāla samazināšanu;

2)

“pašu kapitāla samazināšana” ir jebkura Regulas (ES) Nr. 575/2013 77. pantā minētā darbība;

3)

“samazināšana ar aizstāšanu” ir Regulas (ES) Nr. 575/2013 78. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā pašu kapitāla samazināšana;

4)

“samazināšana bez aizstāšanas” ir Regulas (ES) Nr. 575/2013 78. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā pašu kapitāla samazināšana;

5)

“EBI saraksts” ir saraksts, kuru EBI izveidojusi, uztur un publicē (8) saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 26. panta 3. punkta trešo daļu un kurā iekļauti visi kapitāla instrumentu veidi, kuri dalībvalstīs tiek kvalificēti kā 1. līmeņa pamatkapitāla instrumenti, pamatojoties uz katras kompetentās iestādes sniegto informāciju;

6)

“1. līmeņa pamatkapitāla instruments”, “1. līmeņa papildu kapitāla instruments” un “2. līmeņa instruments” ir kapitāla instruments, kas tiek kvalificēts kā 1. līmeņa pamatkapitāla instruments, 1. līmeņa papildu kapitāla instruments un 2. līmeņa instruments saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 575/2013;

7)

“aizstājošais instruments” ir kapitāla instruments, ar kuru aizstāj kapitāla instrumentu, kuru samazinās, atpirks, pirks vai dzēsīs Regulas (ES) Nr. 575/2013 78. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē;

8)

“aizstātais instruments” ir kapitāla instruments, attiecībā uz kuru tiks veikta Regulas (ES) Nr. 575/2013 77. pantā minētā darbība un kuru aizstās ar aizstājošo instrumentu samazināšanas ar aizstāšanu ietvaros saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 78. panta 1. punkta a) apakšpunktā;

9)

“1. līmeņa pamatkapitāla rādītājs”, “1. līmeņa kapitāla rādītājs” un “kopējais kapitāla rādītājs” ir 1. līmeņa pamatkapitāla rādītājs, 1. līmeņa kapitāla rādītājs un kopējais kapitāla rādītājs, kas minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 2. punktā;

10)

“UPNP lēmums” ir lēmums, kuru, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 1024/2013 16. pantu, ECB pieņem pēc gada uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesa pabeigšanas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES (9) 97. panta izpratnē un kurā noteiktas prudenciālās prasības;

11)

“deleģēšanas lēmums” un “deleģētais lēmums” ir deleģēšanas lēmums un deleģētais lēmums Lēmuma (ES) 2017/933 (ECB/2016/40) 3. panta 2. un 4. punktā nozīmē;

12)

“struktūrvienību vadītāji” ir ECB struktūrvienību vadītāji, kuriem deleģētas pilnvaras pieņemt pašu kapitāla lēmumus;

13)

“iebildumu neizteikšanas procedūra” ir procedūra, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1024/2013 26. panta 8. punktā, kā tālāk noteikts Lēmuma ECB/2004/2 13.g pantā;

14)

“negatīvs lēmums” ir lēmums, ar kuru nepiešķir atļauju, kuru lūgusi nozīmīga uzraudzītā iestāde, vai nepiešķir to pilnībā. Lēmumu ar papildu noteikumiem, piem., nosacījumiem vai pienākumiem, uzskata par negatīvu lēmumu, izņemot, ja šādi papildu noteikumi: a) nodrošina, ka uzraudzītā iestāde atbilst attiecīgo Savienības tiesību aktu prasībām, kas minētas 3. panta 4. punktā, 4. panta 3. punktā un 5. panta 6. punktā, un par tām notikusi rakstiska vienošanās; vai b) tikai atkārto vienu vai vairākas esošās prasības, kuras iestādei jāievēro saskaņā ar 3. panta 4. punktā, 4. panta 3. punktā un 5. panta 6. punktā minētajiem noteikumiem vai attiecībā uz kurām nepieciešama informācija par vienas vai vairāku prasību izpildi;

15)

“nozīmīga uzraudzītā iestāde” ir nozīmīga uzraudzītā iestāde, kas definēta Eiropas Centrālās bankas Regulas (ES) Nr. 468/2014 (ECB/2014/17) (10) 2. panta 16. punktā.

a)

aizstājošais instruments ir 1. līmeņa pamatkapitāla instruments ar nominālvērtības kopsummu, kas ir vismaz līdzvērtīga aizstātā instrumenta nominālvērtībai; vai

b)

aizstājošais instruments ir 1. līmeņa papildu kapitāla instruments ar nominālvērtības kopsummu, kas ir vismaz līdzvērtīga aizstātā instrumenta nominālvērtībai, ja aizstātais instruments ir 1. līmeņa papildu kapitāla instruments; vai

c)

aizstājošais instruments ir 1. līmeņa papildu kapitāla vai 2. līmeņa instruments ar nominālvērtības kopsummu, kas ir vismaz līdzvērtīga aizstātā instrumenta nominālvērtībai, ja aizstātais instruments ir 2. līmeņa instruments.

a)

pašu kapitāls pēc samazināšanas pārsniedz, vai tiek lēsts, ka pēc piemērošanas dienas tas vismaz trīs finanšu gadus turpinās pārsniegt, to prasību summu, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punktā, pašu kapitālu, kuru prasīts turēt saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 16. panta 2. punkta a) apakšpunktu, apvienoto rezervju prasību, kas definēta Direktīvas 2013/36/ES128. panta 6. punktā, un 2. pīlāra norādes, kas noteiktas jaunākajā pieejamā UPNP lēmumā; un

b)

samazināšanas ietekme uz 1. līmeņa pamatkapitāla rādītāju, 1. līmeņa kapitāla rādītāju un kopējo kapitāla rādītāju ir zemāka par 100 bāzes punktiem.