1.6.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 141/14

(1)

Padomes Regulā (ES) Nr. 1024/2013 (1) noteiktā uzraudzības uzdevumu uzticēšana Eiropas Centrālajai bankai (ECB) ir izaicinājums ECB lēmumu pieņemšanas procesa iedarbīgumam un efektivitātei, ņemot vērā ar ECB banku uzraudzības uzdevumiem saistīto lēmumu lielo skaitu.

(2)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 13. panta 2. punktu visām Savienības iestādēm jārīkojas saskaņā ar Līgumos noteiktajām pilnvarām un atbilstīgi tajos izklāstītajām procedūrām, nosacījumiem un mērķiem. Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu (turpmāk – “ECBS Statūti”) 9.3. pants nosaka, ka ECB ir divas lēmējinstances, kas ir ECB Padome un ECB Valde.

(3)

ECBS Statūtu 11.6. pants nosaka ECB Valdes atbildību par ECB kārtējiem darījumiem. Šajā sakarā ar Lēmumu ECB/2004/2 (2) pieņemtā Eiropas Centrālās bankas Reglamenta (turpmāk – “Reglaments”) 10.1. un 10.2. pants nosaka, ka visas ECB struktūrvienības ir pakļautas ECB Valdes vadošajiem norādījumiem. Saskaņā ar Reglamenta 13.m.1. pantu ECB Valdes kompetence attiecībā uz ECB iekšējo struktūru un ECB personālu aptver uzraudzības uzdevumus.

(4)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 25. pantu ECB uzticētie uzdevumi jāveic, neskarot monetārās politikas un citus uzdevumus un atsevišķi no tiem. Turklāt 25. pants nosaka, ka personāls, kas iesaistīts šādu uzdevumu veikšanā, ir organizatoriski nodalīts no personāla, kas ir iesaistīts citu ECB uzticēto uzdevumu veikšanā. Šī organizatoriskā nodalīšana, saskaņā ar kuru personāls, kas iesaistīts to uzdevumu veikšanā, kas ECB uzticēti ar Regulu (ES) Nr. 1024/2013, ir pakļauts Uzraudzības valdes priekšsēdētājam, ieviesta saskaņā ar Lēmumu ECB/2014/39 (3).

(5)

ECB Valdei nav lēmumu pieņemšanas kompetences attiecībā uz uzraudzības lēmumiem. Ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 26. panta 1. punktu Uzraudzības valde izveidota kā iekšēja struktūra, kas īsteno ar Regulu (ES) Nr. 1024/2013 ECB uzticēto uzdevumu plānošanu un izpildi. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 26. panta 8. punktu Uzraudzības valde veic sagatavošanas darbu attiecībā uz ECB uzticētajiem uzraudzības uzdevumiem un iesniedz ECB Padomei pabeigtus lēmumu projektus, kas tiek pieņemti, ja ECB Padome nav izteikusi pret tiem iebildumus. Uzraudzības valde nav ECB lēmējinstance saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 129. panta 1. punktu un ECBS Statūtu 9.3. pantu.

(6)

Eiropas Savienības tiesas praksē noteikts, ka var būt vajadzīga procedūra lēmumu deleģēšanai, ņemot vērā ievērojamo lēmumu skaitu, kurus iestādei jāpieņem, lai tā varētu pildīt savus pienākumus. Tiesa atzinusi, ka lēmējinstances darboties spējas nodrošināšana atbilst principiem, kas piemīt visām institucionālajām sistēmām (4). Tādēļ iestādei uzticētās pilnvaras ietver tiesības deleģēt zināmu daļu šādu pilnvaru saskaņā ar LESD noteikumiem un ievērojot iestādes noteiktos nosacījumus. Tādēļ Savienības iestāde var veikt organizatoriskus pasākumus, deleģējot pilnvaras savām iekšējām lēmējinstancēm, ciktāl šādi pasākumi ir pamatoti un ievēro proporcionalitātes principu.

(7)

ECB un tās lēmējinstanču iekšējās organizācijas ietvaros jāpieņem lēmums par deleģēšanas vispārīgo regulējumu. Juridiskie instrumenti, kuru pieņemšana var tikt deleģēta, ietver uzraudzības lēmumus, kas noteikti Eiropas centrālās bankas Regulas (ES) Nr. 468/2014 (ECB/2014/17) (5) 2. panta 26. punktā, un ar uzraudzības uzdevumiem saistītos norādījumi, kas minēti Reglamenta 17.a.3. pantā. Šajā lēmumā par vispārīgo regulējumu būtu jāprecizē procedūra, kura jāievēro, pieņemot konkrētus uzraudzības lēmumus, un jānosaka ECB Valdes un jebkura ECB struktūrvienības vadītāja pienākumi, kuram deleģētas lēmumu pieņemšanas pilnvaras. Šim lēmumam par vispārīgo regulējumu nebūtu jāietekmē ECB uzraudzības uzdevumu izpilde un nebūtu jāierobežo Uzraudzības valdes kompetence iesniegt ECB Padomei pabeigtus lēmumu projektus.

(8)

Šī regulējuma ietvaros ECB Padomei deleģēšanas lēmumi būtu jāpieņem saskaņā ar šo lēmumu par vispārīgo regulējumu un Regulas (ES) Nr. 1024/2013 26. panta 8. punktā noteikto iebildumu neizteikšanas procedūru. Tas atbilst Tiesas praksei, kura nosaka, ka deleģēšanas lēmums jāpieņem saskaņā ar procedūru, kura tiktu piemērota gadījumā, ja galīgo lēmumu pieņemtu deleģējošā iestāde. Uzraudzības valde jebkurā laikā drīkst iesniegt ECB Padomei pabeigta lēmuma projekta priekšlikumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 26. panta 8. punktu, ierosinot atcelt vai grozīt konkrētu deleģēšanas lēmumu. Šādai atcelšanai vai grozīšanai nebūtu jāierobežo jebkuru jau pieņemtu deleģēšanas lēmumu. Lēmumu par jautājumiem, kuri neietilpst deleģēšanas lēmuma piemērošanas jomā, jāpieņem saskaņā ar iebildumu neizteikšanas procedūru,

1)

“uzraudzības juridiskais instruments” ir juridisks instruments, kas attiecas uz ECB uzraudzības uzdevumiem;

2)

“deleģēšanas lēmums” ir ECB Padomes lēmums deleģēt ar uzraudzības juridiskajiem instrumentiem saistītu lēmumu pieņemšanas pilnvaras ECB struktūrvienību vadītājiem;

3)

“iecelšanas lēmums” ir ECB Valdes lēmums iecelt vienu vai vairākus ECB struktūrvienību vadītājus, lai tie pieņemtu lēmumus, pamatojoties uz deleģēšanas lēmumu;

4)

“deleģēts lēmums” ir lēmums attiecībā uz uzraudzības juridiskajiem instrumentiem, kas tiek pieņemts, pamatojoties deleģētām lēmumu pieņemšanas pilnvarām.