Darbības pārcelšana uz euro zonu

Banku uzraudzību euro zonā veic ECB un iesaistīto valstu uzraudzības iestādes – kuras dēvē arī par valstu kompetentajām iestādēm (VKI) – Vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) ietvaros.

Uzraudzības loma un pienākumi euro zonā starp ECB un iesaistīto valstu uzraudzības iestādēm sadalīti, pamatojoties uz uzraudzīto iestāžu nozīmīgumu.

• Banka, kura atbilst nozīmīguma kritēriju kopumam (nozīmīgā iestāde jeb NI), parasti ir tiešā ECB uzraudzībā.
• Banka, kura neatbilst šim nozīmīguma kritēriju kopumam (mazāk nozīmīgā iestāde jeb MNI) ir tiešā tās valsts uzraudzības iestādes uzraudzībā, kurā banka reģistrēta. Šajā gadījumā ECB ir pārraudzības loma, lai nodrošinātu uzraudzības konsekvenci un kvalitāti šajās iestādēs visas sistēmas ietvaros.

Tikai ECB atbild par atļauju izsniegšanu/anulēšanu visām kredītiestādēm VUM iesaistītajās valstīs. Tā arī apstiprina būtiskas līdzdalības iegādes pieteikumus un citas kopējās procedūras saistībā ar kredītiestādēm VUM regulas kontekstā (sk. arī bieži uzdoto jautājumu 3. sadaļu "Atļaujas un licences veikt banku darbību euro zonā").

VUM ietver ECB un iesaistīto dalībvalstu kompetentās iestādes. VUM ir koordinētas banku uzraudzības sistēma euro zonā un tā priekšrocība ir iespēja izmantot ECB un VKI stiprās puses, pieredzi un tehniskās zināšanas. ECB ir atbildīga par VUM efektīvu un konsekventu darbību un pārrauga to, respektējot VUM regulā noteikto uzraudzības pienākumu sadalījumu. Lai nodrošinātu efektīvu un iedarbīgu uzraudzību, kredītiestādes iedala divās kategorijās, proti, "nozīmīgajās" un "mazāk nozīmīgajās". ECB veic nozīmīgo banku tiešu uzraudzību, savukārt valstu kompetentās iestādes atbildīgas par mazāk nozīmīgo banku uzraudzību.

VKI un ECB cieši sadarbojas euro zonas banku uzraudzībā. VKI un ECB procesi un procedūras ir saskaņotas, lai nodrošinātu, piemēram, noteikto termiņu ievērošanu atļauju izsniegšanas jomā.

Visu attiecīgo kritēriju kopsavilkumu sk. sadaļā par nozīmīguma kritērijiem.

Jā. ECB kopā ar iesaistīto dalībvalstu nacionālajām kompetentajām iestādēm veic banku, kuras nonāk vai varētu nonākt ECB tiešā uzraudzībā, finanšu veselības pārbaudi. Šie visaptverošie novērtējumi palīdz nodrošināt, lai bankas būtu pienācīgi kapitalizētas un varētu izturēt iespējamos finanšu satricinājumus. Tie ietver aktīvu kvalitātes pārbaudi (AKP) un stresa testu.

ECB izskatīs katru atsevišķo gadījumu un lems, kad tieši katrā no iestādēm jāveic šis novērtējums. Parasti visaptverošo novērtējumu veic iespējami drīz pēc tam, kad kļuvis skaidrs, ka attiecīgā iestāde atbildīs nozīmīguma kritērijiem un ka darbības/aktīvu pārcelšana no Apvienotās Karalistes uz euro zonu ir tik sarežģīta, ka nepieciešams novērtējums.

Visaptverošais novērtējums tiek veikts augstākajā prudenciālās konsolidācijas līmenī iesaistītajās dalībvalstīs. Ja ieguldījumu sabiedrība pieder pie konsolidētas banku grupas, šajā iestādē tiks veikts visaptverošais novērtējums. Novērtējums būs vērsts uz risku izvērtēšanu gan saistībā ar kreditēšanu, gan ieguldījumu pakalpojumiem.

Ja banka ir daļa no grupas, nosakot nozīmīgumu, tiks ņemta vērā grupas situācija augstākajā prudenciālās konsolidācijas līmenī euro zonā (un nevis katras atsevišķās iestādes situācija). Piemēram, ja grupas aktīvu vērtība minētajā konsolidācijas līmenī pārsniedz 30 mljrd. euro, tad visas šīs grupas uzraudzītās iestādes tiek uzskatītas par nozīmīgām, pat ja tās individuālā līmenī nesasniedz aktīviem noteikto 30 mljrd. euro robežvērtību.

Ja banka pieder pie nozīmīgas grupas, kuru tiešā veidā uzrauga ECB, tās uzraudzība notiek gan individuālā, gan konsolidētā līmenī. Lai īstenotu abus uzraudzības līmeņus, VUM regulā un VUM pamatregulā (turpmāk – regulas) ECB piešķirtas īpašas uzraudzības pilnvaras ne vien attiecībā uz bankām, bet arī, piemēram, (jauktajām) finanšu pārvaldītājsabiedrībām ar nosacījumu, ka tās atrodas kādā euro zonas valstī. Tās jāīsteno saskaņā ar konkrētajiem šo regulu noteikumiem. Ja grupā ietilpst arī citas finanšu iestādes, piemēram, ieguldījumu sabiedrības, ECB neuzraudzīs šīs iestādes individuālā līmenī, bet arī uz tām attieksies grupas uzraudzība konsolidētā līmenī.

Saskaņā ar VUM pamatregulas 2. panta 20) punktu "uzraudzītā iestāde" ir jebkura no minētajām iestādēm: a) kredītiestāde, kas reģistrēta iesaistītā dalībvalstī; vai b) finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas reģistrēta iesaistītā dalībvalstī; vai c) jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas reģistrēta iesaistītā dalībvalstī (ar nosacījumu, ka tā atbilst 21) punkta b) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem); vai d) filiāle, ko iesaistītā dalībvalstī izveidojusi kredītiestāde, kas reģistrēta valstī, kura nav iesaistītā dalībvalsts.

ECB ir pilnībā neitrāla attiecībā uz izvēlēto darbības vietu un nodrošina konsekventu uzraudzību visā euro zonā. Visas nozīmīgās iestādes ir tiešā ECB uzraudzībā, un tā piemēro vienotu uzraudzības standartu kopumu neatkarīgi no valsts, kurā attiecīgā iestāde darbojas. Mazāk nozīmīgās iestādes ir tiešā tās valsts uzraudzības iestādes uzraudzībā, kurā attiecīgā iestādes darbojas. ECB ir pārraudzības loma, lai nodrošinātu uzraudzības konsekvenci un kvalitāti šajās iestādēs visas sistēmas ietvaros.

Nē. ECB un valstu uzraudzības iestādes vienojušās piemērot konsekventu pieeju visā euro zonā gan nozīmīgajām, gan mazāk nozīmīgajām iestādēm.

No bankām tagad tiek gaidīts, lai tās pabeigtu savu breksita plānu īstenošanu saskaņā ar laika grafiku, par kuru tās vienojušās ar saviem uzraugiem.

ECB un valstu uzraudzības iestādes novēros, kā tiek pildītas panāktās vienošanās, un sekos banku progresam ceļā uz izvēlēto darbības modeļu ieviešanu. Tas var tikt veikts galveno uzraudzības procesu, piemēram, uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesa ietvaros.

VKI un ECB cieši sadarbojas gan banku uzraudzības, gan atļauju izsniegšanas jomā. Atļauju izsniegšanas procedūras tiek īstenotas saskaņā ar VUM pamatregulu.

Euro zonā banku darbības licenču izsniegšanai vai licenču darbības jomas paplašināšanai (atbilstošos gadījumos) izmanto tā dēvētās kopējās procedūras. ECB ir atbildīga par šīm procedūrām attiecībā uz visām iestādēm euro zonā, t.i., gan nozīmīgajām, gan mazāk nozīmīgajām iestādēm. ECB un valstu uzraugi iesaistīti dažādos šo procedūru posmos. Saskaņā ar kopējām procedūrām pirmais kontaktpunkts, kurā tiek iesniegti visi iesniegumi, ir tās valsts uzraudzības iestāde, kurā atradīsies attiecīgā banka, neraugoties uz to, vai izpildīti nozīmīguma kritēriji. Uzraugu darbs no paša sākuma tiek koordinēts, tādējādi nodrošinot netraucētu procesu un neradot noteikto termiņu kavējumus. Valstu uzraudzības iestādes un ECB cieši sadarbojas visā procedūras īstenošanas laikā. Šī procedūra aptver visas uzraudzītās kredītiestādes un noslēdzas ar ECB lēmumu.

Tāpēc licencēšanas pieteikums visos gadījumos jāiesniedz tieši attiecīgajai valsts uzraudzības iestādei, tādējādi uzsākot kopējo procedūru. Saskaņā ar kapitāla prasību direktīvas (CRD) 22. pantu tāda pati procedūra tiek īstenota arī gadījumos, kad tiek iegūta būtiskas līdzdalība bankā.

Tas, vai bankai, kura plāno paplašināt savu uzņēmējdarbību, jāiesniedz pieteikums jaunas vai papildu atļaujas iegūšanai, atkarīgs no dažādiem faktoriem, t.sk. arī no vietējām prasībām, kā arī no tā, kāda veida un cik plaša tvēruma banku darbības atļauju kompetentā iestāde jau ir izsniegusi, un šie faktori dažādās iesaistītajās dalībvalstīs var atšķirties. Kad banka vēlas paplašināt savu uzņēmējdarbību, tai jāvēršas ECB un/vai VKI (atkarībā no tā, vai banka ir nozīmīga vai mazāk nozīmīga), lai noskaidrotu, vai tai jāsaņem jauna vai papildu atļauja.

Neatkarīgi no tā, vai atļauja ir nepieciešama, no bankām, kuras paplašina savu uzņēmējdarbību, tiek sagaidīts, lai tās jau pirms tam proaktīvi sazinātos ar uzraudzības iestādi, informējot to par saviem plāniem un veidu, kā tiks nodrošinātas pienācīgas sistēmas un kontroles mehānismi šīs jaunās uzņēmējdarbības pārvaldībai. Visas ar atļaujas izsniegšanu saistītās prasības, protams, jāpilda nepārtraukti.

Jā. ECB un valstu uzraudzības iestādes uzskata, ka ir vērtīgi organizēt sagatavošanās pārrunas ar bankām, kuras ir ieinteresētas uzsākt vai paplašināt savu darbību euro zonā. Bankas tiek aicinātas uz šāda veida pārrunām par jebkuriem ar to pieteikumiem saistītiem jautājumiem, tikko kā tās definējušas savu pārveides vai pārstrukturēšanas plānu pamatelementus un izvēlējušās kādu no dažādajām iespējām. Jebkurā gadījumā ECB un valstu uzraudzības iestādes uzsāk savstarpēju saziņu par šādiem pieteikumiem jau agrīnā procesa posmā, lai nodrošinātu raitu norisi.

Jā, ECB apsvērs licencēšanas pieteikumu arī tad, ja vēl nebūs iesniegta dokumentācija, kas apliecina paredzamās atļaujas saņēmējas iestādes izveidi. Taču šādā gadījumā attiecīgā dokumentācija jāiesniedz pieteikuma izskatīšanas laikā.

Lūdzam ņemt vērā, ka informācijas prasības kredītiestāžu darbības atļauju izsniegšanai sīkāk izklāstītas Eiropas Banku iestādes 2017. gada 14. jūlijā publicētajā regulatīvo tehnisko standartu projektā, kuru saskaņā ar CDR 8. panta 2. punktu jāapstiprina Komisijai. Attiecīgi iepriekš aprakstītā ECB prakse var mainīties, lai nodrošinātu atbilstību attiecīgajai regulai, kad tā stāsies spēkā.

Parasti no brīža, kad pretendents iesniedz pilnīgu pieteikumu, līdz lēmuma pieņemšanai par attiecīgās licences piešķiršanu paiet seši mēneši. Šis periods var būt īsāks gadījumos, kad pretendents lūdz paplašināt esošu licenci, ja vien valsts regulējums pieļauj šādu paplašināšanu un ja vien uzraudzības iestādēm nav nekādu bažu par esošo VUM iestādi. Jebkurā gadījumā lēmums jāpieņem 12 mēnešu laikā no pieteikuma iesniegšanas brīža. (Sīkāku informāciju par kopējām procedūrām sk. VUM regulas 14. un 15. pantā un VUM pamatregulas V daļā.) Jebkurā gadījumā ārkārtīgi svarīgi jau pašā sākumā iesniegt pilnīgu un kvalitatīvu dokumentāciju, lai nodrošinātu, ka pieteikums tiek izskatīts iespējami raiti. Tāpēc pirms pieteikuma iesniegšanas ir būtiska visu nepieciešamo dokumentu iekšēja sagatavošana. Iestādēm jānodrošina pietiekami daudz laika, lai sagatavotu pieteikuma dokumentāciju.

Nē. Visi licencēšanas pieteikumi tiek izskatīti saskaņā ar iepriekš aprakstīto kopējo procedūru neatkarīgi no valsts, kurā pieteikums tiek iesniegts (sk. arī jautājumu par to, kā iesniegt licencēšanas pieteikumu).

Saskaņā ar CRD 18. panta a) apakšpunktu kompetentās iestādes var anulēt kredītiestādei izsniegtu atļauju, ja šī kredītiestāde cita starpā nav izmantojusi atļauju, t.i., uzsākusi uzņēmējdarbību 12 mēnešu laikā kopš atļaujas izsniegšanas. Taču dažās dalībvalstīs prasībai uzsākt darbību pēc atļaujas izsniegšanas var būt noteikti papildu vai īsāki termiņi. Jebkurā gadījumā licencēšanas procesa laikā bankai ir skaidri jānorāda, kad tā gatavojas uzsākt darbību. Bankām jāsagatavo arī stratēģija, kurā skaidri izklāstīts, kā tās gatavojas īstenot savu uzņēmējdarbības plānu un izveidot atbilstošu risku kontroles sistēmu.

Iegādājoties vai palielinot būtisku līdzdalību kredītiestādē – kā definēts kapitāla prasību direktīvā – iepriekš jāsaņem ECB atļauja. Novērtējumu – līdzīgi kā banku darbības licences izsniegšanas gadījumā – veic saskaņā ar kopējo procedūru. Tāpēc valsts uzraudzības iestāde ir pirmais kontaktpunkts, kurā jāiesniedz attiecīgs paziņojums. Cieši sadarbojoties un konsultējoties ar valsts uzraudzības iestādi, ECB pieņem uzraudzības lēmumu par līdzdalības iegūšanu. Lai nodrošinātu procesa raitu noriti, pretendentiem ieteicams uzsākt dialogu ar attiecīgo VKI un ECB jau pirms oficiāla paziņojuma iesniegšanas.

Pēc pārejas perioda beigām uz Apvienotās Karalistes bankām vairs neatiecas CRD noteikumi un tās kredītiestāžu filiāles ES zaudē pārrobežu darbības atļaujas. Lai sniegtu jebkāda veida regulētas darbības, šīm iestādēm jānodrošina atbilstošas darbības atļaujas.

Bankām euro zonā neatkarīgi un vietējā līmenī jāspēj pārvaldīt visus būtiskos riskus, kas tās potenciāli var apdraudēt, un tām jābūt kontrolei pār bilanci un visiem riska darījumiem. Tām jāvar tieši un neatkarīgi apmierināt jebkāda veida informācijas pieprasījumus no ECB vai attiecīgās valsts uzraugu puses par visām ar banku saistītajām aktivitātēm un ātri sniegt šādu informāciju. Pārvaldības un risku vadības mehānismiem jābūt samērīgiem, ņemot vērā to uzņēmējdarbības raksturu, mērogu un sarežģītību, un pilnībā jāatbilst Eiropas tiesību aktiem. "Tukšas čaulas" iestādes veidošana netiks pieļauta.

Pamatā kredītiestādēm jānodrošina, ka uzraudzītajā iestādē atrodas pietiekami daudz darbinieku, lai nodrošinātu tās darbību, t.sk. risku pārvaldību un operāciju nodaļas darbu.

Ja bankas plāno uz laiku vai pastāvīgi izmantot darbiniekus, kas pilda vairāk nekā vienu funkciju, t.i., darbiniekus, kas vienlaikus pilda pienākumus vairākās grupas iestādēs (amatu apvienošana), ECB un valstu iestādes veiks pamatīgu novērtējumu, lai nodrošinātu, ka šādu funkciju izpildei uzraudzītajās bankās tiek veltīts pietiekams laiks. Organizatoriskā struktūra nedrīkst būt tāda, kas apgrūtina skaidri noteiktu pakļautības kārtību un pienākumu sadali uzraudzītajā iestādē vai izraisa interešu konfliktus. Bankām jāveido vietējā līmenī neatkarīgas funkcijas un kontroles mehānismi, kas ziņo vietējai valdei, piemēra, risku kontroles, atbilstības un iekšējā audita jomā. Noteiktas svarīgākās funkcijas nevajadzētu pildīt amatu apvienošanas kārtībā.

Ir svarīgi, lai vadības struktūra veltītu pietiekami daudz laika ar risku saistītu jautājumu izskatīšanai. Vadības struktūrai aktīvi jāiesaistās visu būtisko risku pārvaldīšanā, kā arī ar šiem riskiem saistīto aktīvu novērtēšanā, ārējo kredītreitingu izmantošanā un iekšējo modeļu izmantošanā un jānodrošina, lai tam tiktu piešķirti pienācīgi resursi. Iestādēs jābūt arī risku pārvaldības funkcijai, kas ir neatkarīga no uzņēmējdarbības funkcijām un kam ir pietiekama autoritāte, prestižs, resursi un saikne ar vadības struktūru.

ECB un valstu uzraudzības iestādes uzskata, ka trešās valstīs izveidoto filiāļu mērķis ir apmierināt vietējās vajadzības. ECB un valstu uzraudzības iestādes nesagaida, ka trešās valstīs izveidotās filiāles varētu pildīt pašai kredītiestādei vitāli svarīgas funkcijas vai sniegt pakalpojumus klientiem no ES.

Pirms iestāde var uzsākt jebkāda veida banku darbību euro zonā, tai jābūt izpildījušai visas labi funkcionējošai bankai noteiktās prasības.

Tas jāuzskata par sākumpunktu. Pastāv iespēja, ka pēc tam, laika gaitā nostiprinot savu darbību, iestāde paralēli var attīstīt arī vēl kādas papildu vietējās darbotiesspējas vai ieviest kādus mehānismus. Uzraudzības iestādes var atļaut šādu mehānismu ieviešanu, izskatot katru individuālo gadījumu, ja tie ir saskaņā ar bankas uzņēmējdarbības plānu. Jebkuram šādam mehānismam jābalstās uz reāli izpildāmu un detalizētu uzņēmējdarbības plānu šādu darbotiesspēju attīstīšanai, un tām jābūt ietvertām pieteikumā atļaujas saņemšanai. Jāņem vērā šādi aspekti: plānoto darbību mērogs un risks, uzskaites politika un riska ierobežošanas/tirdzniecības partneru diversifikācija, VUM iestādes pelnītspēja, pārskatu sniegšanas spēja un IT infrastruktūra.

Šādi mehānismi nekādā gadījumā nedrīkst apdraudēt stabilu iekšējo pārvaldību un drošu un efektīvu risku vadību, kā arī radīt situāciju, ka spējas un kontroles sistēmas "netiek līdzi uzņēmējdarbībai".

Līdztekus jebkāda veida pagaidu mehānismiem, par kuriem bankas katrā konkrētajā gadījumā var būt vienojušās ar uzraudzības iestādi, ECB un valstu uzraudzības iestādes sagaida, lai euro zonā reģistrētajām bankām būtu pietiekama darbotiesspēja (t.sk. vietējā infrastruktūra, personāls un riska vadības funkcija), kas ļauj vietējā līmenī pārvaldīt visus būtiskos riskus.

Konkrēti runājot par kompensējošo grāmatvedības uzskaites modeli (back-to-back booking model), ECB un valstu uzraudzības iestādes sagaida (arī attiecībā uz iespējamiem pagaidu mehānismiem, kas atļauti katrā konkrētajā gadījumā), lai tā riska daļa, ko rada visi būtiskie produktu veidi, tiktu pārvaldīti un kontrolēti vietējā līmenī. Attiecībā uz tirgus risku tas var nozīmēt, ka gala rezultātā ir jārada pastāvīga vietējā tirdzniecības spēja un vietējās risku komitejas, kā arī jānodrošina tirdzniecība un risku ierobežošana ar diversificētu ārējo tirdzniecības partneru kopumu. Konkrētās prasības un iespējamie pārejas periodi būs atkarīgi arī no uzskaites modeļa struktūras, uzņēmējdarbības būtiskuma un komplicētības, grupas iekšējo riska pozīciju līmeņa, kā arī pamatā esošajām līgumattiecībām un iekšējiem mehānismiem.

ECB un valstu uzraudzības iestādes novērtē uzskaites praksi (t.sk. kompensējošo un attālināto uzskaiti) un ar to saistītos riskus tad, kad tiek iesniegts licencēšanas pieteikums, kā arī veicot nepārtraukto uzraudzību (monitoringu). Euro zonā ienākošo un jau esošo banku uzskaites modeļu rezultāts nedrīkst būt "tukšas čaulas" veidojumi, paļaušanās uz trešo valstu iestāžu sniegtiem pakalpojumiem vai šķēršļi raitai atveseļošanas pasākumu īstenošanai. No bankām arī tiek sagaidīts, lai tās pietiekamā mērā spētu darboties individuāli (t.i., neatkarīgi no grupas atbalsta). ECB un valstu uzraudzības iestādes, novērtējot uzskaites modeļus, apsver, cik lielā mērā bankas izpilda (vai plāno izpildīt) šīs uzraudzības gaidas.

Konkrētāk, ECB un valstu uzraudzības iestādes novērtē, vai bankas ieviesušas (vai plāno ieviest) pienācīgus vietējā līmeņa pārvaldības un risku vadības ietvarus un vai tām būs darbinieki, kas identificēs un pārvaldīs vietējā līmenī izveidojušos riskus. Īpaša uzmanība tiek pievērsta tam, vai bankas vietējā līmeņa pārvaldības ietvars un personāla infrastruktūra, kā arī riska vadības spēja ir pietiekama un atbilstoša tās tirdzniecības darbībai, risku ierobežošanas stratēģijai un spējai ierobežot risku, izmantojot diversificētu tirdzniecības partneru kopumu, plānotajam piekļuves līmenim finanšu tirgu infrastruktūrai, grupas iekšējo darījumu un riska pozīciju apmēriem un attiecīgajai iekšējai kārtībai, kā arī darījuma partneru koncentrācijai un citiem lielajiem riska darījumiem.

Uzraudzības gaidas attiecībā uz uzskaites modeļiem tiek piemērotas samērīgi atkarībā no katras atsevišķās iestādes darbības būtiskuma un sarežģītības. Tas nozīmē, ka attiecībā uz lielākām bankām, kam ir augsts savstarpējās sasaistes līmenis un sarežģīti kapitāla tirgus darījumi, uzraudzības gaidas ir lielākas un tiek veikts apjomīgāks novērtējums.

ECB un valstu uzraudzības iestādes sagaida, ka uzraudzītās bankas euro zonā reģistrētajās iestādēs izmantos stingrus riska kontroles mehānismus. Šiem mehānismiem jānodrošina, ka ārpakalpojumu līgumu īstenošanu (gan grupas ietvaros, gan ārpus grupas) atbilstoši monitorē iestādes vadības struktūras un tie pilnībā atbilst regulatīvajām prasībām.

Turklāt ārpakalpojumu izmantošana funkciju un pakalpojumu nodrošināšanai nedrīkst ierobežot uzraudzītās bankas operacionālo neatkarību; jābūt ieviestām atbilstošām ārkārtas apstākļu procedūrām, kas regulāri jāpārbauda, lai nodrošinātu iestādes darbības nepārtrauktību. Tāpat ir būtiski, lai, izmantojot ārpakalpojumus, būtu nodrošināta vietēja līmeņa pārvaldība un uzraugiem būtu piekļuve visai informācijai un iespēja veikt pārbaudes iestādē, kura sniedz pakalpojumus.

Parasti ECB un valstu uzraudzības iestādes pārskatīs un novērtēs katru atsevišķo ārpakalpojumu izmantošanas gadījumu.

Saskaņā ar Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīvas (BAND) 7. panta 1. punkta prasībām ES mātesuzņēmumiem jāsagatavo grupas atveseļošanas plāns augstākajā ES konsolidācijas līmenī. Pēc pārejas perioda beigām šajā plānā jāņem vērā, ka Apvienotās Karalistes iestāde vairs nav augstākā līmeņa ES iestāde grupā.

Kredītiestādēm, kurām tikko izsniegta darbības atļauja, un esošajām bankām, kuras plāno būtiski izvērst savas aktivitātes, jāsagatavo BAND atbilstošs ES atveseļošanas plāns. Plānā jāatspoguļo attiecīgās kompetentās iestādes noteiktās saistības un tas jāizstrādā atbilstošā laika periodā, t.i., trīs līdz sešu mēnešu laikā no darbības sākuma. Pieteikuma atļaujas saņemšanai dokumentācijā jāiekļauj skaidrs un detalizēts projekta plāns, kurā izklāstīts, kā iestādes vadības struktūra plāno īstenot šīs prasības iepriekš noteiktajā laika periodā.

Šajā kontekstā tiek uzskatīts, ka saskaņā ar pašreizējo regulējumu iekšējo modeļu izmantošanas atļauju paturēšana spēkā nav iespējama.

Saskaņā ar CRR

• euro zonā jaunizveidotām bankām;
• esošām bankām, ja tās gatavojas veikt pamatā esošo portfeļu pārmaiņas (piemēram, pievienot portfeļus, uz ko attiecas iekšējais modelis)

jāiesniedz jauns atļaujas pieteikums, lai izmantotu (turpinātu izmantot) iekšējos modeļus.

Sakarā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības jaunās euro zonas bankas, kas paplašinās vai pārceļ savu darbību no Apvienotās Karalistes, ierobežotu laika periodu var izmantot iekšējos modeļus, kurus ECB vēl nav apstiprinājusi.

Šādas vienošanās pakļautas stingriem nosacījumiem un bankas, uz kurām tās attiecas, saņēmušas visu nepieciešamo informāciju.

Ierobežotais laika periods, kurā bankas var izmantot iekšējos modeļus, ko ECB vēl nav apstiprinājusi, turpināsies vēlākais līdz 2022. gada 30. jūnijam vai līdz brīdim, kad ECB būs apstiprinājusi vai noraidījusi bankas modeļa pieteikumu.

EBI atzinums par breksita jautājumiem nosaka principus saistībā ar daudziem jautājumiem, kuri aplūkoti arī šajos bieži uzdotajos jautājumos. ECB nostāja atbilst šiem principiem.

Piemēram, ECB piekrīt, ka nepieciešams saglabāt augstus atļauju izsniegšanas standartus un plāno rūpīgi bez jebkādām atkāpēm izvērtēt pieteikumus. Iestādēm netiks atļauts izmantot ārpakalpojumus tādā apmērā, ka tās darbotos kā tukši čaulas uzņēmumi, un tām būs jānodrošina darbotiesspēja vietējā līmenī, lai identificētu un pārvaldītu riskus. ECB nostāja attiecībā uz iekšējiem modeļiem arī atbilst EBI principiem, piemēram, iestādēm, kas vēlas saņemt papildu atļaujas izmantot iekšējos modeļus, noteiktajā kārtībā jāiesniedz pieteikums, un 27 ES dalībvalstu kompetentās iestādes var ņemt vērā Apvienotās Karalistes novērtējumu, taču tām pēc tam jāveic pārbaude.

Ja banka ir nozīmīga iestāde, uz to attiecas ECB politika par ES tiesību aktos pieejamajām uzraudzības iespējām un rīcības brīvību. Šī politika atspoguļota ECB regulā un ECB norādījumos par izvēles iespējām un rīcības brīvību, kas ir spēkā kopš 2016. gada.

• ECB Norādījumi par Savienības tiesību aktos noteiktajām izvēles iespējām un rīcības brīvību – konsolidētā versija
  
  ENGLISH

  OTHER LANGUAGES (14) +

  Select your language

  DeutschDE EλληνικάEL EspañolES Eesti keelET SuomiFI FrançaisFR ItalianoIT LietuviųLT LatviešuLV NederlandsNL PortuguêsPT SlovenčinaSK SlovenščinaSL SvenskaSV
• ECB Norādījumu par Savienības tiesību aktos noteiktajām izvēles iespējām un rīcības brīvību pielikums
  
  ENGLISH

  OTHER LANGUAGES (14) +

  Select your language

  DeutschDE EλληνικάEL EspañolES Eesti keelET SuomiFI FrançaisFR ItalianoIT LietuviųLT LatviešuLV NederlandsNL PortuguêsPT SlovenčinaSK SlovenščinaSL SvenskaSV
• ECB Regula par Savienības tiesību aktos noteikto izvēles iespēju un rīcības brīvības īstenošanu

Lai nodrošinātu līdzvērtīgus apstākļus un augstu uzraudzības standartu konsekventu piemērošanu visā euro zonā, tika pieņemts lēmums saskaņot arī izvēles iespēju un rīcības brīvības īstenošanu attiecībā uz mazāk nozīmīgām iestādēm (MNI). Šo juridisko instrumentu galīgā versija tika publicēta 2017. gada 13. aprīlī.

Visām bankām tieši jāpiemēro kapitāla prasību regulā noteiktais vispārējais regulējums attiecībā uz lielajiem riska darījumiem. Īpaši attiecībā uz grupā vai tīklā ietverto iestāžu lielo riska darījumu potenciāliem atbrīvojumiem jāpārbauda, vai valsts, kurā atrodas banka, pieņēmusi nacionālos tiesību aktus par grupas iekšējiem lieliem riska darījumiem, piemērojot CRR 493. panta 3. punktā minēto pagaidu rīcības brīvību.

• Ja šādi nacionālie tiesību akti pieņemti, bankai jānodrošina atbilstība tiem. Šie tiesību akti tiek ņemti vērā, vērtējot grupas iekšējos lielos riska darījumus, kuriem iestāde vēlas piemērot atbrīvojumu no CRR noteiktā lielo riska darījumu limita.
• Ja šādu tiesību aktu nav pieņemti, bankai jāievēro pašreizējā ECB politika par šādas rīcības brīvības piemērošanu. Šī politika atspoguļota iepriekš minētajā ECB regulā par izvēles iespējām un rīcības brīvību (sk. 9. pantu un I pielikumu). Lūdzam ievērot, ka, ņemot vērā riska darījumu ar trešo valstu iestādēm apjoma un nozīmīguma potenciālo pieaugumu, ECB un valstu uzraudzības iestādes apsver iespēju ieviest iepriekšēju uzraudzības pārbaudi, iekams tiek piešķirta atļauja atbrīvojumam no limitiem.

Uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesa (Supervisory Review and Evaluation Process; SREP) pamatā ir prudenciālās konsolidācijas tvērums ES un to īsteno, ņemot vērā grupas konsolidācijas līmeni ES līmenī, tādējādi vērtējot visu grupas iestāžu finansiālo situāciju un riskus. Tas nozīmē, ka SREP, ko veiks uzraudzītajā bankā, ietvers ES mātesuzņēmumu, bet neietvers uzraudzītās grupas trešās valsts mātesuzņēmumu. ECB nosaka nozīmīgu banku grupu SREP prasības euro zonā. Gadījumā, ja galvenais mātesuzņēmums ES atrodas neiesaistītā dalībvalstī, šīs attiecīgās ES valsts kompetentā iestāde ir atbildīga par SREP lēmumu grupas līmenī.

ECB savā uzraudzības interneta vietnē, iespējams, publicēs jaunus un/vai aktualizētus bieži uzdotos jautājumus par uzraudzības jautājumiem.